Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1946

              Akadēmiskās •. •
(turpinājums no 1* lappuses)
tālu f^ffiiedza brivo vietu skditu*
Latviešu resp. āraenmieku i:
fiana vācu augstskolas likās ļoti prob­lemātiska.
UzņemšanJM jgadijumā
sesijā Hanavā
bija jāgudro, kā lai dzimteni zaudē^
jušais students se<^ studiju izde­vumus?
LatvieSu Centrālā komiteja, it se­višķi
prol F. Gulbis ar līdzstrādnie­kiem,
un Latviešu Sarkanais krusts
Esiingenā pārija visu iespējamo, lai
piekritigās Militārā? valdības iestā­dēs
panāktu lēmumus, kas atvieglotu
vai .radītu jaunas studiju ifespēj|is.
Līdzīgi rīkojās citu tautību bēgļu
pārstāvji. Beidzot ASV, Anglijas ūn
Francijas okupācijas joslu bruņdto
spēku galvenās mītnēs ļpieņēma vie­nādus
pamatnoteikumus^ pēc kuriem
vācu augstskolās uzņemami 10 proc.
DP studentu no kopējā vācu studen­tu
skaita. Angļu okupācijas Joslā no
minētiem 10 proc, Bialtijas tautu
studentiem rezervēja 4 procentus.
UNRRA4 kopš 1945. ^g. 1. oktobra
bija Jāuzņemas atbildība par visām
DP lietām, arī studentu izvēli un
politisko pārbaudi, apgādi ar dzī­vokļiem
un aprūpi. UNRRA's ap-gādājainie
studenti arī tagad vēl lek­ciju
naudu nemaksā.
Bavārijas galvaspilsētā Mlnche-nē,
sadarbojoties dažādu tautību
pārstāvjiem, pag./g. rudenī sāka vei­doties
jauna universitāte. 1946. g
16. februārī tās svinīgā atklāšanā
ASV armijas ģenerālis Traskots
(Truscott), UNRRA^s direktors ASV
okupācijas joslā Džl Uditihgs (J. H
Whiting) un rektorsi 0. Pirkmajers
parakstīja jaunās mācību iestādes
— „UNRRA Universitv Munich** di­bināšanas
aktu. Sl augstskola domāta
visu tautību DP studentiem. Pat­laban
studenti un mācības spēki tur
komplektējas no 29 nācijām. No
2173 studentiem 209 ir latvieši un
143 mācības spēku skaitā ietilpst ap
30 LU mācības spēku.
Pateicoties prof. F. Gulbja iin viņa
līdzstrādnieku neatlaidīgai un neno-gurstpšai
darbībai, 1946. g. martā
darbību uzsāka arī Baltijas univer­sitāte
Hamburgā. Kā jau pats pir­mais
\nosaukums norāda,' šī univer­sitāte
domāta tikai Baltijas tautu
piederīgiem un tajā pulcējas lielā­kais
latviešu studentu un mācības
spēku skaits. Tagad šo universitāti
oficiāli dēvē par DP universitātes
i^tudiju centru.
^ Šīs divas tmiversitātes ir vienīgās,
kur latviešu mācības spēki var strā­dāt
paidagoģiskā lauk^ Kaut gan
daži latviešu profesori ir saistījušies
arī vācu augstskolās, tad tie ir sa­mērā
reti izņēmumi un parasti viņi
neskaitās par kārtējiem štata mācī­bas
spēkiem, bet gan' par pagaidu.
Viņi biežāk nodarbināti zinātniskās
pētīšanas darbos.
Daudz plašākas iespējas ir studē­jošiem.
Vācijā patlaban darbojas 27
universitātes un techniskās augst-tkolas.
Angļtt okupācijas joslā: Bheinische
Westfālische Hochschule, Aachen;
Rheinische Friedrich-Wilhelms-Uni.
versitāt, Bonn; Technische Hoch-fichulļB,
Brauhschweig; Medizinische
Akādemie, Dūsseldorf; i Universitāt
Gfittingen; Universitāt Hamburg;
Technlsche Hochschule, Hannovei?^;
Tierārztliche Hochschule, Ķannover;
Christian-Albrechts-Universitāt,Kiel;
Universitāt Kōln; Bergakademie
Clausthal; Umversitājt Mūnster;
franču pkupācijafl joslā: Albert-
Ludwigs-Universitat, Preiburg i . Br.;
UniversJltSt Ttibingen; i
ASV okupācijas josla: Technische
Hochschule Darmstadt; Friedrich-
Alexander-Universitātl, Erlangen;
Universitāt Heidelberg; Ļandwirt-schaftl.
Hochschule Hohenheim bei
Stuttgart; Technische Hochschule
Karlsruhe; Philipps - Universitāt,
Marburg/Lahn; Technische Hoch­schule
Mūnchen; Universitāt Mun-chen;
Hochschule fūr Wirtschaft und
S<adalwissenschaf ten, Nūmberg ;Tech-nische
Hochschule Stuttgart; Julius-
MaximilJans-Universitāt, Wūrzburg;
Universitāt Prankfurt a.M.; Univer­sitāt
Giessen.
Visas uzskaitītās augstskolas pa
daļai vai pilnīgi ir lizsākuSas darbī­bu.
Atsevišķās augstskolās^ kur lat­viešu
pārstāvjiem izdevies iegūt Mi­litārās
valdības un UNRRiA's pār­stāvju
rlabvēlību,^ ļparedzētā procen­tuālā
norma ir ievērojami pārsnieg­ta,
dažās turpretim tā nav izman­tota.
Ārzemnieku skaits, kas nesaņem
UNRRA's apgādi, vācu augstskolās
aav Ierobežots un viņu uzņ^emšana
„UN un mierā konference Parīzi
mvam diez vai tiktu Hdz,** tā sprieda
un domāja preses pilrstāvjl un klau­sītāji,
kas no 21.—23. septembrim
MJa nob'luvuM līdz Frankfurtas i^e^
vārtē atrodošās Hanavas latvieSu
nometnei „NoslēpumainIbas ziņā
noteikti nē!" Sle vārdi raksturoja
nevien Latviešu Centrālās padomes
pi0kto, b§t ari vairākas iepriekšējās
sesijas. Ja miera konferences galve­nās
un subkomisijās preses pārstā­vju
piedalīšanās ir bijusi pat „4
Uelp** īpaša vēlēšanās, tad LCP se­sijās
tas ir pavisam citādi. Slēgtas"
sēdes seko viena otrai, bet, tām
beidzoties, presei ne katrreiz izrādās
par iespējamu kaut nedaudz pacelt
pār tām pārvilkto noslēpumainības
un svarīiguma plīvuri.
Atklātās sēdēs daudz runāts, pro­tams,
par mūsu bij. kaŗavīini lietām.
LCK delegācijas vadītājs amerikāņu
joslā — LCK vicepriekšsēdis A. Ka-cēns,
piemēram, ziņo, ka šis jautā­jums
sākumā šķitis jau pilnīgi no­kārtots.
Izrādījies tomēr, ka dažās
mazākās administratīvās vienībā»
vairāki latvieši vēl nav atbrīvoti. Ci­tur
latviešu bij; karavīru atbrīvo­šanas
dokumentos ir gan atzīme
„Latvian Legion" bez nīstā apzīmē­juma
„SS" pieminēšanas, bet atbrī­vošanas
komisiju vācu rakstveži
tiem tomēr uzspieduši spiedogu
„Waffen ,SS," kas atbrīvotiem dvīlā
dzīvē rada jaunas komplikācijas.
ASV amaijas vispārējais rīkojums
noteic, ka šiem atbrīvotiem ir DP
tiesības, Ibet daži UNRRA's vienību
vadītāji vai citi darbinieki par šo
rīkojumu oficiāli nekā nezina.
Daudz atbrīvoto tādēļ vēl aizvien
neuzņem DP nometnēs un pagaidām
maz līdzējuši arī LCK delegācijas
jauni pretsoļi.
Darbs un arodizglītība pagaidām
ir mūsu visaktuālākās problēmas.
LCK darba nozares vad. inž. A.
Brunners'^ īpaši norāda, ka ^ajā jau­tājumā
svešā un arī mūsu pašu pre­sē
DP Izteikti pārme1;umJL Ģen. Ei-zenhauers
pērn ar savvi rīkojumu
nc^eieis^ ka darba ziņll DP ir priekS-rodba
pret vādeSieiOi un ka DP tr
tiesības iegOt īpašumus un atvērt
uzņēmumus. Mums tilpēc ir tiesība
uz aizstāvību darba idņā no Sabie*
droto puses. Dažos Vācijas apgaba-*
1os tomēr vēl tagad ir iesaistīti dar^
bos palu vacieSu labā, E^bam no­metņu
un iaml. birojos ftāv nekādas
nākotnes. Arodlzglītilba panākama
ar ļaunu darbnīcu atvēršamu nomet­nēs
un ar jau esošo paplašināšanu;
Nepieciešams mācīties arī valodas.
Inž. Brunners tāpēc ierosina mums
pašiem noteikt darbu par obligātu it
visiem, šai nolūkā iesniegdams LCP
4 tēzes. Prof. Dr. A. Svābe tās raks­turo
par abstraktām, Brurmera ziņo­jumos
neesot statistisku datu par
nodarbinātības procentu, v Baltiešu
izvietošana cituviet paredz'^ma 1S48.
gadā, tāpēc laika gana domāšanai
par arodu un valodu mācīšanos.
Vislabāk būtu ierīkot ^rodskolas
katras joslas apmērā^^^un atbalstīt
lauksaimniecisko izglltibui LCK fi-nanēu
lietu kārtotājs J. Bogens no­rāda,
ka angļu joslā lūgita atjauja
dibināt kooperatīvās kopas, bet LCK
varētu kooperatīviem un nometņu
darbnīcām aizdot naudu darbarīku
iegādei. Tad latvieši, kas ^vācu va­dībā
strādā mežu darbos vai drupu
novākšanā, ar savām kooperatīvām
kopām varētu atraisīties no vācu
aizbildniecības. Dravnieks paskaidro,
ka no 16—-65 g. v. latviešiem paš­reiz
nodarbināts 51 proc, bet atse­višķās
vietās nodarbināti 70 proc.
Arodizglītībai vēl maz atsaucības»
Kādai arodskolai, ko projektēts at­vērt,
pieteikušies tikai 200 audzēkņu.
Jāatbalsta smalkmechaniķii, optiķu,
pulksteņtaisitāju, radiotechniķu u. c.
lietpratēju •arodizglītība, >o šos ama­tus
labi samaksā.
J. Miezis apstrīd prol Svābes do­mas,
ka baltiešu izvietošana notiks
tikai 1948. g. Redaktors E. Freivalds
atgādina, ka Austrijā visi DP jau
padoti vispārējam darba likumam.
Tas var notikt arī citās ioalša. Aka­dēmiski
izglītotie DP Austrijfi ta­gad
spiesti strādāt ar! iehi b r u ^ -
nasv u. & smagos darbos, kurus aus-t
r i M paši neuzņemas. A. Valdmanis
BorācteĻ ka liela nosdme ir ari indi­viduālai
uzņēmībai* Izmantojot Sa­biedroto
kontrolkomiaijas likinnu, ka
bijušie nacisti nedrīkst būt atbildī­gos
amatos, vairāki latvieši jau ta­gad
strādā par vācu uzņēmumu va­dītājiem.
A. Kacēns doma, ka svarī­gākais
ir ģimenes galvu pārskološa-na.
īslaicīgos-- apm. 3 mai. kursos
jādod iespēja gūt minimālās zinā­šanas
vismaz maizes pelnīšanai kādā
arodā. Darbs mutna jārod pašu
spēkiem kooperatīvās vai pri­vātās
uzņēmības ceļā. J. Celms sa­ka,
ka arodizglītība nepieciešama
14—15 g. V. zēniem, kas arodzināša-nas
var iegūt trijos 7 mēnešu perio­dos.
18—25 g. V. tautiešiem ir }ā-pārskolojas,
bet^ diemžēl, šai grupai
nav vajadzīgās intereses un centības.
A. Brunners redz vainu „Latviešu
Vēstnesī," kufam kāds korespon­dents
reiz rakstījis, ka latvieši even­tuāli
varētu izbraukt uz Kanādu vai
Brnziliju.
E. Frrivalds atgādina, ka jau LCP
4. sesijā nonināta Austnjas latviešu
pārcelšana uz Vāciju. Pārsteidz
tās, ka šinī lietā nekas nav darīts.
A. Kacēns atbild, ka pašreiz ASV
joslā noliegta pat pāriešana rto vie­nas
nometnes uz otru. Austrijas lat­viešu
labā visu iespējamo darot ar-chibīskaps
prof; Dr. T. Grīnbergs.
LCK pr-dis prof. Dr. K. Kundziņš
saka, ka Austrijas latviešu jautā­jums
nav aizmirsts. Par viņu stā­vokli
ziņots sūtnim AS Valstīs Dr. A,
Bīlmanim. Tūlītēja palīdzība patiesi
neesot iespējama.
Kas notiek aiz sesijas slēgtajām
apspriežu durvīm, tas paliek noslē­pums
ķā 21., tā arī 22. septembrī;
Mūsu visu interešu un vajadzību
pārstāvētāji un aizstāvji, jādomā,
runā un spriež. N.A.
atkarīga vienīgi no katras augstsko­las
vadības.
Kā no pārskata redzams, šīgada
pirmājā^ ceturksnī latviešiem pavē-:
rās iespējas studēt vai nu tikai DP
studentiem paredzētas 2 augstskolās
atļauts studēt, tomēr pašiem jāmaksā
studiju nauda un jāsedz itin visi
dzīves izdevumi. Saņemamā uztura
deva sastāda 950 kaloriju dienā.
Innsbrukas universitātē studē 11 lat­viešu,
kas nonākuši grūtā stāvoklī
vai kādā no uzskaitītām 27 vācu un kam studiju turpināšanm nepie-augstskolām.
Lielākā daļā no minē­tām
augstskolām varēja sākt strā­dāt
arī doktora darbus, ko sevišķi
ieteicams izmantot augstskolu beigu­šiem,
lai p^adziļinātu zināšanas un ie­gūtu
doktora grādu.
Pie uzņemšanas vācu augstskolās
pēc noteikumiem priekšroka dodama
vecāko kui'su studentiem. Sakarā ar
to dažās universitātēs grūtības radās
jauniem vidusskolu absolventiem, it
sevišķi tiem, kas vēlējās iestāties v i ­sur
pārpildītās medicīnas fakultātēs.
Pašreizējās studiju iespējamības
Vācijā visumā uzskatāmas par apriiie^
rinošām. Ķ^sitrs LU students, kas no-pietn!
vēlējās savas studijas turpināt,
vienā ^vai otrā augstskolā šfs iespē­jas
ir atradis. Tāpat jaunie abitu­rienti
pie enerģiskas rīcības ir vienā
vai otrā auigstskolā uzņemti, ja ari
ne katrreiz tanī fakultātē, kurā vēlē­jušies.
Sliktāks Btāvoklis ir latviešu stu­dentiem
Austrijā. Kaut gan viņiem
ciešamas stipendijas.
No Zviedrijas ziņo, ka tur visāda
veida patēriņa preces bagātīgi pie­ejamas
un ka vienīgā „normētā"
prece esot nauda, un nelaimīgi —•
tieši tās neesot ne latviešu studen­tiem,
nedz arī viņu piederīgiem. Sa­karā
ar to studējošo skaits no 60
pag. gadā sarucis uz 14 ši^aī gadā.
Dažs labs akadēmiskās saimes lo-cdclls,
lai ziemā evailuāli varētu
turpināt studijas, vasairā strādājis
kūdras purvā, kur sezonas laikā bi­jusi
laba izpeļņa.
Arī Latvijas Sarkanais. krusts ir
centies gādāt kaut ierobežotā mērā
stipendijas latviešu studentiem im
Piederīgos un draugus m^lē A r-uolds
Skaris no Kursīšiem
un G e o r g s Z i b e r i s no Rīgas:
DP Camp 8/10, Hallendorf uber
Braunschweig (20). 3648
zinātniekiem, bet šie soļi līdz šim
nav devuši gaidītos panākumus. Ie­vadītas
sarunas ari ar Pasaules stu­dentu
palīdzības organizāciju. Re­zultātus
atliek vēl nogaidīt.
Pašreizējā stāvoklī katram latviešu
studentam un abiturientam silti ie­teicams
šo laiku lietderīgi pavadīt
un visā pijiūbā izmantot studiju ie­spējas,
kādas patlaban ir Vācijā.
Ļoti apsveicama ir latviešu stu­dentu.
apvienošanās organizācijās
un kongresu sarīkošana. Tas pie­radina
mūsu studējošos pie organi­zatoriski
sabiedriska darba un ko­pējiem
spēkiem ļauj panākt daudzu
jautājumu pozitīvu atrisinājumu,
kas atsevišķam studentam nav pa
spēkam.
Mūsu nenoteiktā nākotne spiež
mūs visus norūdīt un izkopt mūsu
fiziskc^s un garīgos spēkus tā, lai
mēs sevi varētu attaisnot katros
apstākļos.
Atzīmējot mūsu mīļās Alma Mā­t
e r i Latvijas universitātes 27. ga­dadienu,
lai mūsu visu parole būtu:
Strādāsim un krāsim kapitālu, kura
vērtība nekad nezūd un ar ko mēs
ceļam ne tikai personīgo, bet arī
visas latvici^u tautas vērtību citu
tautu vidū!
Pagātnes, tagadnes iin
nākotnes saukli
Katram laikmetam bijuk, tā'sakol,
savi rsiksturigii lozungi Seiiem it>-
miešiem tāds t>ijis: J & s M un izprie­cās!**
Tas tādfļ, ka maize bijusi ne-piedešiuna
ēSainai, bet izpriecas —
ēstgribas veicimāšanai Romas ķei­zari
to labi izpratuši un devu^ kfi
vienu, tā otru, un viss bijis labākā
kārtībā. Vēlāk ķeizari piemirsuši
dot tautai prasīto un rezultātā Ro^
mas impērija izputējusi kā rita rasa.
Vēlāk;os laikojs tauta saukusi:
Darbu un maizi!"
Tas tiJdēļ, ka par velti neviens jnav
gribējis maizi dot, bet par to prasījis
naudu vai darbu, i Darbu devuši
daudz, bet maizes maz uii rezultātā
izcēlušās dažādas jukas, ko vēstur­nieki
nosaukuši par revolūcijām, kad
vairākiem darbia un maizes devējiem
tauta apgriezusi kaklus vai kā citādi
izņēmusi tos no apgrozības. Šo re­volūciju
laika radies jauns sauciens:
„Brivibu, vienlīdzibvi un brālību 1"
Rezultātā dažas tautas kļuvušas tik
brīvas, vienlīdzīgas un brālīgas, ka
viņām radušās salkanas dūšas, tās
sākušas rāpot atpakaļ un iekritušas
diktatūras apkampienos.
Diktatūra ari radījusi savus lozun­gus,
bet tā nav lietusi, ja šjie lozun­gi
nākuiii patvarigi. Ja kāds ua^dro-šinājies
prasīt maizi, tad to ari varē­jis
dabūt aprot»ežotos vairumos —
koncentrācijas nometnēs. Ja kāds
uzdrošinājies pirasit darbu, tad to
ari varējis dabūt nesiprcjībežotos vai­rumos
— piespiedu darbos. Tādēļ
dabīgi, ka diktiitūras laikmetā ap­grozībā
bijuši tilicai tādi lozungi, kā­dus
vēlējusies diktatūra. Viens no
šādiem saukļiem ļbijis: „Vairāk llel^
gabalu, mazāk sviesta'."Rezultātā
pati tautii pataisīta par lielgabalu ga­ļu
un tā vēl tagad ož pēc piedeguma, io
kara ugunis bijušas karstas, bet
sviests aptrūcis. Patiesību sakot, ap­trūka
ari tie paili lielgabali un pie­devām
vēl daža;^ smēres. VUzvarētā
taūia pagaidām nedrīkst uzstāties ar
savieim j^aukļiem^ bet, ja viņai to
ļautu, tad pirmais sauklis būtu: „Re-vanšu!"
^
Bijušas ^ ī diktatūras, kas savus
lozungus mainījušas biežāk nekā
kreklus, un šie lozungi kā vēja rā­dītāji
vienmēr rādījuši uz to pusi,
no kuras pūtis vējš. ^
Tagad patiesi demokrātiskas (bez
pēdiņām) tautas sauci^ „Mieru ūn
maizi!" ' ^
Tiešām — kā mfers, tā maize ir
ļoti nepieciešami, bet šī prece pašlaik
iztrūkst ])asaules tirgūv kaut ari tai
ir lieli pieprasījumi. Kādēļ tad tā?
Tādēļ, ka sauciens „Mieru un maizil'V
nāds pa^iaulē par agru, jo cilvēks
vēl nav tik tālu nobriedis, lai baudī­tu
šīs divas delikateses reizē. Cil­vēks
jau šodien Avarētu pasūtīt biļeti
ceļojumain uz mihiesi, bet būtu par
agru jau šodien gatavot šim ceļoju­ma)^
sviestmaizītes. Tādēļ šāsdie­nas
saucienam vajadzētu skanēt reā«
li, proti:
„Atombumbu!**
Miers nn maizts pēc tam atnāktu
paši bez iiaukšanas un tos tad varētu
baudīt vilsi tie, ka^n tagad tas ir
liegts.
Kāds tīd būtu tautu sauklis pec
atombumbas? Jā, 'kas to lai zina?
Liekas, ka tautaiB i sauktu: JPaldies
Dievam!" Drnmab
1
Pēc dēkaina ceļojuma septembri
^avārijā nokļuvis kāds mūsu tautie­tis,
kas visu šo laiku pavadījis dzim­tenē
uz laukiem, šad un tad apmek­lējot
ari Rīifu. Viņa liecinājumi par
dzīvi Latvijā attēlo mūsu lasītājiem
jau tik ļoti pazīstamus apstākļus un
ainas. Pēc lielinieku karaspēka pa­kāpeniskās
Latvijas otrreiz^jās ©kū­pēšanas
jo drīz sākuši ierasties ari
pirmās okupācijas varasvīri. Lauku
izpildkomitejās, milicijā un citās
iestādēs vadītājos amatos tūlīt stā­jušies
Šie pārnācēji un arī tie viņu
komunistiskie līdzgaitnieki, kas Lat­vijā
bija palikuši arī pa vācu okupā­cijas
laiku. Deklarējot īstās varas
atgriešanos \m tautas atbrīvošanu no
vācu briesmoņieih, šie jaunie notei­cēji
vispirms realizēja mobilizāciju.
Iesauca visus vīriešus līdz 52 g. ve­cumam,
gan izņemot garidzniekus,
kuŗfem bija uzdots nekavējoties at­jaunot
parastos dievkalpojumus. Ie­sauktie
Latvijas iedzīvotāji sadalīti
pa dažādām Padomijas karaspēka da­ļām,
bet ievērojama daļa nokļuvusi
darba un pārmācības bataljonos, kas
pirmie sūtīti uz toreiz vēl aktīvo
fronti. Komunistu amatvīri laukos
sevišķi centīgi meklēja agrākos
valsts, pašvaldību un citu iestāžu
darbiniekus. Laukos tie vairs gandrīz *
nekur nebija atrodami, bet ja kādu
ari uzgāja, tad to aizveda. Par šā­diem
aizvestiem ziņu vairs nebija arī
līdz šīgada vasaraL Masveidīga iz­sūtīšana
laukos nebija izmianāma.
Apcietināja un aizveda atsevišķus
cilvēkus, par kuru likteni pārējie ie­dzīvotāji
uzzināja no dzelzceļu malās
atrastām daudzām vēstulēm un zī­mītēm,
kuŗāS' bija stāstīts piir ve­šanu
darbos uz Sibīriju vai uz Krie­vijas
iekšieni. Sādi „kiusi pazudušo"
skaitu tagad vērtē jau uz vairāk
desmittūkstošu. Uz Kurzemi vai uz
citām vietām ciņu laikā devušos
bēgļus pēc atgriešanās viņu parastās
dzīves vietās varasvīri īpaši pār­baudīja
un sīki iztaujāja, noskaidro­jot
to attiecības ar vācu okupācijas
un latviešu iestādēm. ,.Alzdomīgie"
parasti aizvesti, bet lielai daļai at­ļauts
palikt savās mājās. Aizvesto
un aizturēto īpašumi konfiscēti. Vā­cu
okupācijas laikā Latvijā savestie
bēgļi — krievi Latvijā arī palikuši.
Daudz lauku mājās viņi kļuvuši
saimnieki vai arī iecelti par amat­vīriem.
Atjaunojoties pirmās okupācijas
pasāktai latviešu zemnieku Īpašumu
dalīšanai, jaunu zemes gribētāju
bijis maz. Tos, šķiet, atbaida ne ti­kai
tas, ka saņemamā zeme obligāti
ari jāapstrādā, bet vēl vairāk— no­devas.
Tas jānodod jau no tādiem
īpašumiem, kas ir 0,5 ba lieli. Nor-devas
un klaušas lauksaimniekiem
vispār loti lielas, bet samaksa niecī­ga.
Daudzi zemkopji, kas nodevas
nespēja veikt, par sabotāžu nokļu­vuši
NKVD apcietinājumā un viņu
īpašumi konfiscēti. Ne mazums ir
bijis arī tādu lauksaimnieku, kas
labprātīgi gribējuši pavisam atteiis^
ties no savām mājām un zemes, bet
tas viņiem tomēr liegts.
Latgalē un Vidzemē daudz zemes
ari šovasar palicis atmatās. Lopu
laukos ārkāi'tīgi maz. Ja kādam
saimniekam viņa ganāmpulks vēl
bija saglabājies, tad „liekle"^> at­ņemti
un sadalīti „jaunajle'y^arba
zemniekiem." Zirgi un govis ļoti
sliktā stāvoklī, jo nu jau 2 gadi vai
jMlnīgi trūkst spēkbarības.
Pilsētās boļševiki Jau no 1944. g.
rudens patur pāriikas sadalīšanas
sistēmu pi*c kartītēn), pie kam maize,
piemēram, maksā 1 rbļ. un 80 kap.
kg. Kartīšu sistēļmu reiz mēģināja
izbeigt, b<»t tad maizes cena sakāj»
jau līdz 10 rbļ. 1^8, l^ādēl kar­tītes
atkal atjaunoja. Uz laukiem
kartītes oficiāli nepasta. Reibinā­tāji
dzērieni pilsētās un laukos da­būjami
neaprobežotos vairumos, bet
to cenas ir augstas. Dabūjamie pa­pirosi
ļoti slikti un tikai 2 šķirņu —
„Sports" m ,JKazbek." Pārtiku un
citas mant^ melnajā tirgū var pirkt
diezgan brīvi, bet cenas ir tik pār­spīlētas,
ka caurmēra pilsētnieki un
laucinieki to nespēj atļauties. Baz­nīcu
dzīve ārēji rit netraucēti. Kur
atlikuši gairidznieklj tiem tad arī ob­ligāti
jāvada dievkalpojumi. Skolo­tājiem
turpretim „^ots mājiens**
dievnamus neapmeklēt un to pašu
likt saprsist arī Jikolēniem vismaz
līdz 18 g. V. paud2; dzird, ka cītīgos
baznīcēnus Ipa'ši novēro. Pēc īpaša
rīkojuma, garidzniekiem savos spre­diķos
pastāvīgi jilia^icin^ partizāni
nākt laukā no mežiem un pieteikties
taisnīgās IPadomija^ir varas iestādēs,
fTurpmāk l^eigas)