Bavarijas Latviesu vestnesis, January 24, 1951

              m pjifmieniem un tektikS ^"^^S
JžiarctelbaB s&tēma • S
f^Jl^t noturēt 2 e n 6 v ^ ^ ^ «
"---fabrikām p a s ū t i S u i ^ l
$gu
ta^ketēi
nii6i% konsreti.
ļ«ti pasaules mier^ wSot,S!''^J
nmt. febŗ. noturēt m^ī^ ^ \
Valdībai lagiīrftl _
atžjnuSt^, ka vitii
iimā l^rJ^i^ljtM
ļ|ļiu resp, WiegoJttfiX
Mm viņiem mmJ*^
. p ļ # « i ^ tiesības.
Sn«^'—• <5l9ii vadību uS
« IttrivM un IMMM
tmm ienftļfcT^m^ ' nodotea dl^^
rakitniekg Jau 8Um»
• nodoķļmestfidēm.
ļ^^ltoilera ceifliiis smagi tm^
fu4.. valdība. kJl-an vlaustoi^
„ es. protesu streikā,
a|»mekie|ot ItaUJu. visiem
jMi fiegs velķōius» atņēmi t
lūttjaļi; streika posteņi» i» ,„
tiiliSļ' Tie ir asākie noteikumi
tttt valdība j W b U c e j t i i l ļ ^ ^
«««^clnatli
f e v i l ^ v vtfelba plegrieztiL
ļļW»bas,8QcUia$i^gM^
«i^S.iipeciWl»tlemrvlSi
-mmA Uzturēsies Amerttil
irkpa*rtk|i iert<
V .<r. v , | * ^PCiemojuSL
Ifiķā ;ķij. ārUe^u tolņlgtyi;;
ļM:aug|tā komisāra d«l
Viilnlekiem u» vfiču poltl
* Si ka Jdeinu pieņem «ri^
prezidents Heuss uii
te Dr. Adenaņers.
iietpiateii t^^^
lespijams, ka Uft
iOSi& par plUtfi
^MOsttt^ Victjasil w •
4 *
P a ^ s i
Ijtiiti» divlip
bk^em/ Jaunlj
^rinķt )5>aŗ Medņiem visu*»!
ar socifilčiemokrfitlem i j
lIliNi^Mi^^^V^ neapgalimoi ttnif I
ātrāvas un dglu trOkumņi
|« patedz ielu ai ālS; bet iespējami iļi!
9i rajoiios, kur b«i
IļA^Mimti rasties trāi
• 1 ^ anteiikliia isnto^^
Mēma Ori^Eijas valdība^ iiii
programmas letvaŗoi. m
tisi pavisam W w
^, galvenokārt iznlclnStajui, f
ip'lMA valstis ir: m
- - - ^ ^ ' Uia, Norvēģija,. TaiMiai,
i i i i ^ eeltnlech^^ Ierobeio
^^izdēvtisi rikoiuom, Ui
yiikalui, restorānus, blroiiuna]
rakstura ceitnti.;M^
rojekts bOs jliNDlil;;
»i|aiš ipi^aldči si '
btivmateriSlus iiUstoi 1
l^adtlbftm.
atcelt amsrik%
fcilPl Polija % f t k uzaicina preiid»»
II mds »l. Janvārim lft«^'
ļpi^lO. sept. solījumus pw ņ»
i p i & ^ vlstnlecnm PiWf
liiittstf ierokot Pakistānas vaKĶ^
fcPP»; Viņā ieradlslci
>«ru<
1-i
«irils MeCkovs kandldlJJ^l
88 padomes vēiāSaaai, k»'
iiiņj^ kettilliīista inmtrfieUa
usi spert Bietumv
notika konferengk
iiftinlstri KalMrīv WJ
iribu im Jaunatnes oj
* ļ l . meņāma ari l ā n»
ffinūnistu propagandai
l i i r i k s apskata Bertftjļ
^Augstais komlsāii, J » »^
4 apmeklēja valrālw;^
ii»^Maa uscņēmumus, tp « " jj Prfkjl un:^Levcs darba riW
ll^iSgb^ firdsnieclbas,
flbtnerttiplrstāvjiem.
5^ Bomlia trfikst pastmaiko
^alsti^lfeplrsplestuves 8trfidnl«w
vairs nevar apmierināt vWig^
, Sofijas pasts projektē ālatika pasta markM.
iima; kopā kara
„V«ni iums dauds
daw,*f iteiea padomju ddeg^j«J
apsveicot savu M
UdanepOietos savam n j ^ g i:
it pretī;" atbildēja ^^tumnit^ļ^
i Bail meitenet "t'jlj^ ^ BfcMjo «i^ndtt salu ŗJfSi»^ koJumM.1ka āmmniekļ '^••J'^lj
^ģrafet puskailās Bail jne'ļŗtiii
«ilSegts ittturetlei tuvumi, ļ
LATVIJA
Latvian New8paper
Nr. 7 (451) Jan. 24^ 1951
publisDer: Jānis Niedra, August*
dorf b. Detmold, Lager, Bl.
Fbone Augustdorf 02. Printer:
I Bemsdf uckerei Sigg. Hārtel Sc Co,
6chwābi8Cb GmUnd. Paradies-ftr.
11 Publlshed twice weekly.
Circulatlon 11.000.
Sponsor—International Refugee
Organization. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 7(451)
Trešdien. 195L i . 21 Jasv.
isnāk treldtaiaa un sestdienās.
ISdevejs: Latviela CentriU Ko­miteja.
Galvenā redak^ra v.t
ICakiis CuUtts, Redaktori: F.
Klans, V Letiņā, t. ļKaisteia,
L. avaica. Apgāda saimniecības
vadītājs A. AbolinL AMstriUljM
redakcijas vadšttjs tolls
(Sl,Lin<lenAv«iue, Wetidottrea,
Ballarat, Vle^ Australta). Re*
dakciju adr.: aāa) 8el]ļwābtBCh
Omand. DP Camp ArtUletle»
Kaieme, tālr. 8chw. GmOnd ālia
Latvijas brīvība ^
rA NO PASAULES BRlVlBAs|
ĶĪLĀM I
VaMnstona (gg). — Paireliē^
pensi!vSniJaa nniveraitateg pre*
un 1948* f • par vienii no re-kandidStiem
ASV preii-iri^
lBtoām nominētais ameri-poHIiķia
Haralda Staaena pēe
iania no gsflka eelojmna pa
ipii presē un radio dedilgl iestt
[as tiesības ar lidziBiem upiutem
Ģen. Eizenhauers sniedz vāciešiem roku
Paciefibas
mērs
Pēkiņfi karavīra
pārtraukšana pēc
KUR PAUCI8 FRANKO? JAUTA PORTUGĀĻI^ — DEGASPERI PAR-VELK
SVtntU ITĀĻU KOBlūNISTb STREIKU PLĀNIEM
, , Prankfnrleiff). «-PfeinspekeUaa vizītē Portogalē, Italiff nn
par Jannn ārpoUtiakn finUn kā ^nksinnbnnA AtUmUka pakta nlain bmņoto spēkn vlrapav^nleka ģen.
':o iespēju brivaa pasaules nn ™ ^ R « w MV» BIropaa. apeiemotuma nodegumā viesojāa Vādjā, ap-miera
radīšanai» aavaa pro- 9prldk>lles ar S rietumvidgitt augalajiem komisāriem, U ar! vāeu Bonnaa
I pašā pirmajā punktā ple^ valdības un oppgieUMi vaditilflem par pašreliēiN» Rletumvāeijaa militāro
ari Latvijas neatkaifbas at- mvokll un tās tespUamo Ieslēgšanu Atlantlka paktā.
« • « « m f i i M V f t f kn nlfiāSa nAHftmiii "^E ^ nolfiiišanfis Reinas-Mai-1 savu galveno mītni Parīzē, lai no tu-
^ ^ M ^ S a ^ a K ^^^^^ sabiedroto un vācu pre- rienes savukārt dotos atceļā uz ASV.
valda pašreizējai iekārtai nai-1 «es pārstāvjiem sniegtajā intervijā» i« i io
noskaņojums, ķas slēpj sevi no- ģenerāUs uzsvēra, ka irilcu t^istlSa-
*^^«^^wf ^^4^^^ ^^^Ķ'' ""^^ kopējā aizsardzības toimē varētu
fpafii sākoties Jaunam,_^ vispārē- notikt tikai brīvas izšķiršanās rezul-i
karam/- plaāi pārsviestos ari tātā. «Es nemaz nespētu dnlties kopā
tonaradjaa rindās . ar karavīriem, kas justos uz dņu
Basens atzīst tomēr par iespēja- piespiesti," viņš ar uzsvara dekla-itt
sMcaut boļševismu bez jauna pa- rēja. , ^ ^ . ^
itties kara lltuo^ā S?S s itai iKvkissasol^ bS^rīvS ā s nādiafl \ ^ ^^. PP^^^^** ftenerfilis «n^o«r^āadi^īujan, fpoiremdaēltī^sti ^ep^sa ^Er iMrPooiperatmsu ga āģizleesnstāe vraāēplšņiasen mtāik.š aSn ions-
1^ un vestu konsekventāku po-ļb^^^^^^^^ ^afti tai pašā laftā ģenerālim ne-
Pēdējās zemes, kuras ģenerālis ap-meklējii
savā Splonanātlvajā c^oju-mā
pirms ierašanās Vācijā, bija Por­tugāle
un Itālija. Apspriežu laikā L i ­sabonā
ar Portugāles min. prez. Sa-lazaru,
āri min. Kunhu un aizsurdzī^
bas min. Kostu, kā ari armijas im
.Vtt kollēgu senajfcoru Taftu un viņa I JSvffiHobSu^^^^^ "^«^^^
-•ieniem pašlaik domāt tikai par S a kn pil^^^^^ Atlantlka paktā iesaistītos
imu puslodes aizstāvēšanu, kuri ZaSli^^i?^^^ tautas kopē- art Spānija. Spēdama Eiropas aizsar-
SKlJons Wēkr^ m^^ aizsargāt Ulbā, Ja vajadzīgs, piedalīties ar 20
Pie Franko tonir neiegrieioties,
ģen. Eizenbauers tiUāk vimjās Ro«
mā, satiekoties ar n^n. prez. Alēidi
Degasperl, aizsardzības min. Pakiar-di,
arniljaa, fiotes tm aviācijas štābu
šefiem un inspicējot art divīzijas,
kuras ItaUJa jau tūdaļ pakļāvusi Ei-zenhauM
vadībai
Ģen. ļizenhauera viesošanās Itāli­jā
izvērtās par fiasko -komunistiem,
kuri jau koj^ gada sākuma bija rQ*
p l ^ gatavojušies izlietāt šo gadījumu
pļxt iemeslu visai plašām demonstrā*
ciju, streiku un nemiera vilnim visā
zemē. Komunisti bija piedraudējuši,
ka Eizenhaueram nebOs. iespējams
pat atstāt lidmašīnu. Paredzētais ģe-nerālstreiks
tomēr nenotika, un bez!
^aistundlgā streika Romā nopietnā*
kas nekārtibas izraisījās vienīgi Tb-rinā,
Milānā, Sidlijā un Neapolē. Pē*
dējā sadursmju rezultātā bija 50 ie­vainoto
un 200 apcietināto.
gās gaidīšanas resuU
dzot dotas ceribaa
zas, radījusi ārkārtlguļ saviļņo
jumu ne tikai pašos kaŗavtolĻ
bet visā trimdiiUekU salnoi.
Redakcijā ienāk vēstules ^
spontāniem pgotestien^ un pāiv
metumiem aisliegum^ devl-jient
Vienu no.fim v ē s t us
sniedzam mdsu šīsdienas i m r
dā. Tās autm«-jaunsia rakatļ*
nieks Hugo PurtiA 1 ^ ^kte
parādījies atk»iibā> «ava
pirmo grāma^ pata bijia kai^
ŗavirs un no rilnima udibti?
^m bijis pakļauts visļām pār»
baudēm, kā art piMdvojia
emigrācijas attikšanu. I Dodittļi
viņam vārdu, nākošajā sumu*
rā sniegskn iM citu latvteJRi
karavīra vēstules, kas atspo*
guļo radušāa situācijas a ( ^^
nlbu Un paui emigi^djas tte«
sibās ierobežoto trimdinidm
viedoUL
išejvielu rezervžm tiktu atstāts I T*^™- . I vai pat 25 divīzijām, Spānija kā
^ upurt padomju imperiālismam. Atgādinot, ka Atlantlka paktam ir to norādīja ģenerālim Eizenbaueram
ki^šoL ka Kremlft tniHifiraift ^ikai defensivs raksturs, un par jaunu atbildīgas portugāļu aprindas — spē-
& ā laikā l ^ k Sm! Vācijas neitralizācijas doma tu izSķirigi ietekmēt vecā kontinenta
B ? rei^^ pašreizējā momentā ir gluži nereāla, | aizstāvēšanās soļu s&mlbu.
jā r0puWikfiņus vienoties ar fef"^' "^'^
„«4ntiem par^enotu un d i n a - & ^ ^ ^ amerikāņu un vācu
sku ārpolitiku, kurai, plaSi i^sai- teS^*!^' i m ^ tta. i . i
tu pirmā kārtā jācenšas a t j a u n o f e ^ DeiUZOI alZlSI . . .
Igaunijas, LatvUas Lie- r^.'^li^^^^^^^^ tilmi m IMtetiesIbM
Itālijas komunistu partija bija de*
ši apņēmusies radīt iespaidu iedzīvo- j atriatoUmni lal-tiijiem
un pasaulei, it Wi plašās le- L,
drtvotāju masas, par spīti valdības
piedalei Atlantika paktā, ir pret R i e - 1 S S L " ^ ^ j ^ ^ g g ^ jg
tumeiropaa aizstāvēšanu. /lekšMetu 2^!!^
min. Selbas enerģisko un drastisko
soli šiem bīstamajiem nodomiem, kas' -
nepaliktu bez ietekmes uz dtibn
valstim, pārvilka svītru*
loallp suverenitāti uii patiesu he-| Ei»Phaw*rsuz8Vl^ļ|, ka pretēji «p-t
^^^^^^^^^
iftim^ Nd Pr(«kfurtes ģene^s devai ui
kā m padcmiju spaidu Heidelberģū, kur apspriedās ar i l i ^ -
nome^ēs, teslodzitp atbrīvo-Itumvaļstu augstajiem 1^^
i|clfņjlļ:?ētas zēniem izdallSa- Plnndieh amerikāņu augstā komi-is^
ekiiBin, uz vesellglem^^^^ I sāra Mekloja rftotajā banketā sati-icm
dibinātu arbdsavienlbu radlSa-ticita
» brivlbii visām tautām,
Ivu un vienotu Vāciju un Man-
Irijas Īpašumu atdošanu jaunai,
iokratiskai Ķīnai.
PM( paridllto rakatt aļspejaļiM
gaiidarijmim un ilitalte tteb vK
rfom, Imra ipēki UM io IM^
im kaa io — kibik VMĻ Mki M»^
kad» arf sapraiuil MEārM. flata»
kā «andikāH māsu Mvi» i i l iit
prieki nu teādaa pāfairL
Obaf dienesta pāibaufe rentll^
lie^ niint ^tņn un eenMio aifĶ
|to l i i l p p i ^ ^ _
llglana nav Idv^ē^uni Jainai ilr^» kiilNimrlakl « I ļ ^ ^ agllkāi Imil* ļittgfOmt^
m^ķiģljaa lidošanu^ sarimāa un visus kmflniatiti, ļKiq4 iiiMiil fHo |pal^#iriN^ iMIM*
dņā ar Mafkavu Ieņemtu aamlerinoln nostUii ibsud UjtattriH dla|l|JiMit^
valsta nodevēJfonL
Ceo^ par ko viņš iestājies jau MUNA UNUA ARI SAIBINIBCISKAJA UN KULTŪRAS DElVl -
RIETUMU FILMU TRIUMfS
Belffade
kās ar Bonnas vadošajām politiska­jām
un miliiārajfim aprindām, ie­skaitot
opozīcijas vadoni K. Sūma-
Tāpat par padomju aģentiem nā­kotnē
uzskatīs Visus, kas mēģinās
chera un tā palīgu Fr;0Ue;ihauw,PS.^L?l?i^^^^
pēc kam otrdienas rttfi izlidoja uz
mus nespēs iedzīt jura!
OLDINOT UN SPEĶU KAUJAS MORALI KOREJA, DEKLARĒ ĢEN.
MEKARTURS
f o k i o (gg).Pēo vairāku dienu klusuma frontē, kas aprindām
bija licis domāt par varbfitēja faktiska pamiera piedāvājumu
{ļiektunfinistu puses oficiāli noraidītā vietā, cīņas frontes vidus un rietu­mu
sektorā uzliesmojušas ar Jaunu sparu. KomOnlstn vienībām no Jauna
ļltrķeoties Vondžu, šl pilsēta mēneša laikā mainīja savu Ipabileku ^u
ļpfltō reizi Ari citos apvidos notikušās sadursmes bija īsas, bet sīvas, un
fisaa parimea frontē liecina par sagaidāmu ģenerālofensivu.
kad pirms pāris dienām, vienlaici- Ari UN gaisa spēki no Jauna ie- ļ dativei. Udz šim pēdējā bija tikpat
saistījās cīņās, nodarot ienaidnle- neiespējama, Jo visas firmas, uz-kam
smagus zaudējumus. ņēmumi un citi saimnieciskie pasā-Ģen.
Mekarturs, viesojoties 8. ar- M^""^* pēc padomju parauga bija na-mljas
galvenajā mītnē, cildināja visu clonāllzēti un strādāja pēc ražošanas
Korejā cīņās Iesaistīto karavīru aug- PiSniem un grafikām, būdamas
sto kaujas morāli un deklarēja: „Ne- pP^^stas noteiktajā datumā nodot zi-vlens
nevarēs mūs iedzīt jūrā. Mēs h^^mu skaitu saražoto preču sadales
paliksim Korejā tik Ilgi, cik mūsu Pārvaldei.
spēkiem, aizrādot uz Padomju savie^
nības militāro varenību, un tajos
ieskaititu ari visus, kas izvairisies
skaidri deklarēt nostāju un Jopro­jām
pārmestu Maskavai vienīgi vai-riSanos
piešķirt Jugoslavijai līdztie­sības
tiesības, kā tas būtu dabiski
divu sociālistisku zemju starpā.
Vienlaidgi ar šo nostājas tālāku
maiņu politiskajā laukā vērojama
augoša atbrivošanās no padomju ie­tekmes
ari saimniedskajā un kultu­rālajā
dzīvē.
Nule izstrādāts jauns likumpro­jekts
lielāku tiesību piešķiršanai
privātuzņēmējiem un brivajal Ini-
^|i ar UN pamiera priekšlikuma no-pfaidlSanu,
sarkanās Ķīnas vienības
[KcMtfjas frontē tika atvilktas, diplo-īmStiskajās
aprindās Vašingtonā pie-
Iņfaai ka tas varētu būt sākums fak-ŗtlskam
pamieram un tālākām sam­inam.
Pēc citas versijas komunisti bija
ŗnodomāJuSl atvilkt lielākus spēkus
^Bdz pat Mandžūrijas robežai, lai tur,
[tietraucēti no UN gaisa spēku uzbru-taanlem,
varētu vienības atpūtināt
jur reorganizēt. Kauju darbības uz-l^
šana no Jauna tomēr norāda, ka
jkomūnlšti, kuru tiešā aizmugurē no-ivēroti
lielāki spēku koncentrējumi,
; Wavojas lieluzbrukumam.
Nepārskatāmajos kalnainajos ap­vidos
komunistu vienībām, plelletā-
Jot Jau agrāko metodi, izdevies dau­dzās
vietās ielavīties UN spēku alz-jauftirē.
Pēc tam, kopā ar operējo­šām
pj^zānu grupām atkal apvie­noties
lielākās vienībās, šiem spē-
Wem uzdevums doties uz Taigu.
I^Slalk UN spēki nodetinas gar
Hanas upi. Atsevišķas vienības fron­tes
austrumu sektorā atkal sasnle-
«uSas Kangnungu, tikai 40 km no 38.
Ptetuma grāda. Taču saņemts bridi-wums
tālāk nedoties, jo Iespējams,
^ Ueta grozās ap komunistu slazdu
Tppat jābažījas, vai ilgāku laiku spēs
'^««urētles dienvidkorejieSu desant-
P^T^, kas Izcēlusies malā ziemeļos
ao 38: platuma grāda rietumu pie­kostā
un, Ieņēmusi Uliiulas pilsētu,
J^das triedenā pret dzelzceļu mezglu
pilnvaru devējs UN atradīs par va­jadzīgu."
VIŅI ATDEVA SAVAS DZtVlBAS
Cn^A PRET BOĻŠEVISMU
Tokio (gg)! — Kā DPA ziņo, kopš
cīņu sākuma Korejā, aizstāvot rie­tumu
pasaules brīvības ideālus pret
komunistiskajiem agresoriem, kritu­šo
amerikāņu kopskaits sasniedz jau
^303. Tai pašā laikā bez vēsts pazu­duši
8000 un Ievainoti 30.000 ameri­kāņu
karavīru. Pārējo nāciju kritu­šie,
Ievainotie un pazudušie Sals
skaitļos nav Ietverti.
10-MOTORlGI BUMBVEDĒJI
Londona (pa). — Seši ASV atom-bumbvedēji,
tiešā lidojumā no Tek-sasas
nolaidušies Lēkhīsas lidlaukā
100 km ziemeļaustrumos no Londo­nas.
8000 km garo ceļu milzu lidma­šīnas
nolidojušas pilnā kaujas slo­dzē.
Nākošās 96 stundās tās atgrie­zīsies
atkal ASV. Atombumbvedējl ir
lielākie pasaulē. Viņus dzen 6 cilin­dru
un 4 strūklu motori. Lidmašīnas
darbības rādiuss ir 18 0(M) km, tā kā
praktiski sasniedzama kura katra
vieta uz zemes lodes, lai nomestu
atombumbas. Bumbvedēju *^trums
700 km stundā un tie ir apbruņoti ar
38 divcentimetiii lielgabaliem.
lOmnli (ļpa f tOte iDtfnr rattei ai vp»
pilnīgu reorganteādju. j^^^ topi t J a n ^ ka-
Tai pašā laikā pavairojusies «ri|!S^J^toSu^«J*^
interese par amerikāņu un dtu rie- iK*152^
tumvalstu filmām, I^J «l?^-PStSVk^^
ņu platēm sastāda krietnu daļu Ju-1
goslavijas iipporta no rietumiem* \ P'nni lam nuvfM laņraii vi»
rosizrādarietuiMiilm^^ lledna.^USfa35w^ V^muSS^^
tās vienkāršo Iedzīvotāju šai zemi i ^^«^«h^urtl !m^^»i vl?,»,? „
un ari valdību interesē ne mazāk M S S L ^ t T SSMSISI?^
kvieši, gaļa, taukvielas, kondensētais '^^T^
piens un - pat ierod. note^^
Melntirdzniedba ar kino leejaāļ
kartēm ir kļuvusi viena no ienest-1 Ateerottea, ka APO vienībai — ko«
gākajām nodarbošanām. Visai zīmīgs I nUdJaa, dk Udi Hm zināma, darbo-pie
tam ir fakts, ka liela interese I daa tikai lldi 80. JfinUm, pataisi
valda ne tikai par izklaidēšanās, bet I ka vietumis dzMētala IRO lelelknma
ari visai nopietnām mākslas tilmām.|liceļol dtvr, katri tiņi Ir libi do-
Arvien vairāk atbrivojušies no Mas-1 mita; taēn dior lieeļol ka|«vlrleal
kavas žņaugiem, Jugoslavijas iedri-lbleil vien bUa leapējama Jau plrna
votiiji atviegloti uzelpo un ar prie-lvlsmag 2 gadiem, un Ja viņi Io
ku Maskavas marksistiskās kultūras dariJuH, tad tikai tipēe, ka par vle«
— grāmatu, filmu un mūzikas vietālnlgl ^prit^fo" lemi atzina ASV. Meē-aizgūtnēm
smeļ no rietumu kultūras I daml demokratUal un aavaa tataii
vērtībām, kuru organisko nepiede-|ltotaa drīzai «mral — kaut vitmai
šamību kādā nesenā intervijā aplie-jteji iaarafll plifcanē.
dnāja art pats pašrdzējās valsts
Tagad Tīto atzinis, ka šī absolūtā
padomju salmnledskās sistēmas at­darināšana
labā ticībā tās iedarbl-gumam
nav sevi attaisnojusi, un no
tā lielā mērā cietusi ne tikai sara­žoto
preču dažādība, bet ari, par
katru cenu cenšoties pēc daudzuma,
lielā mēil ari to labums. Kā arod-bledribu
ofidozs ,3ad" oficiāli de­klarējis,
nelietojami bijuši 20 proc
no saražotajām mašīnām, tāpat lie­lāks
daudzums dāmu apakšveļas,
šampona un mutes skalojamā ūdens.
Rezultatii pagājušā gada septembri
vien sliktās kvalitātes dēļ palikušas
nepārdotas saražotās preces 964000
angļu mārciņu kopvērtībā.
Kā to paredz Jaunais likumpro­jekts,
nākotnē līdzšinējo ražošanas
plānu un grafiku vietā uzņēmumiem
tiks noteiktas vienīgi sanamas kvo­tas
naudas summas veidā, kādā pre­ces
jāsaražo. Ražojamo preču dau­dzums,
kvalitāte, cenas u. t i būs
jāizlemj firmām pašām, pie kam
tām pašām, brivā konkurencē ar ci­tām
firmām, būs Jārūpējas ari par
savu ražojumu izpārdošanu brivā
tirgū, visām sadales pārvaldēm tie­kot
likvidētām. Protams, firmām,
kas pie šiem apstākļiem nespēs uz­rādīt
minimālo ap^roadjumu» Jāiē-
Bel demokrātija nu reh Ir slilima»
kur, lalvem» ivlra pagrielol» nekad
nevv dnit, ki un kad ledarboalei
pati maaki ^ IzplldItiJa detaļa.
MlUm karavīri Ir apIlēJuH alUi-galva
maršals Tita G-a
TITO IELŪDZ VIESUS ZIEMAS
MANEVRIEM
Belgrade (pa). — Maršals Tīto uz- _
aidnājis ASV, Lielbritānijas, Fran-ltām kārtīm', kant gan'daud^em MJa
djas un Itālijas militilros atašejus teapljaoii, ll^ktua noklusējot, aavv
piedalīties Dienvidslāvijas kalniešu I ddvt Iekārtot dtidl
vienību manevros, kas notiks no 21. ļ . . . i .
līdz 24. Janvārim. Sādu uzaicināju-L.™*^ '^**?^*^*!?^ ^
mu militārie atašeji saņem pirmo P j ™ » » "HL^
reizi, pie kam piezīmēta, ka aicina- f»^.ļ!
tām personām Jāierodas pilnā miti- JS^TL^SP^^!^
tārā Imiformā. nSiHl*^
Itida? Par ko, kidui Ideālui, kidn
Viaters Lipmana bridina Sta|lna I taisnību ahstiivot? Kidēf KmJi
Vašingtona (S). - Pazlstamds !® TO kara-amerikāņu
pubUdstg Valters Lip- 2^.«^1 5 ^ ^ paaaulea ka-mans,
plaši apcerot Trūmena piēpra- H* latvielu kafavln?
sito budžetu aizsardzības vajadzībām, I Mumatur vilra nav ko atbildei Lai
nāk pie slēdziena, ka vēl nav par tagid Vattngteni ali sava rakttibn-vēlu
šo programmu iedzīvināt Sta-lgilda par to palauza galvu kāda mla-
^xT^* 5*?^"^^!^ pamattgi tara DavMa Nedftona vai DHmmlJa
Izistudēšot budžeta posteņus, no ku-ISndsa; Vidft tikmēr var gadltiegi
ŗiem redzams, ka ASV rūpniecība I ka kādas |aniu grupas pteletibaa
pašreiz ir daudz stiprāka nekā mlhv niepUdlta Hte malām. Un taa,
pirms 10 pdiem; Pad. savienības ri- kaa tad Mika p3rl, būs vienīgi rfig-čībā
nav nekādu līdzekļu, saka Lip-ltoma par donokrātijaa neaplju li-mans,
ar kuriem aizkavēt program-|q^lH baltu no melna Jd> aaAaaa*
mas īstenošanu turpmāko kritisko 181 - « -
mēnešu laikā. StaVnam atliek tikai Li^* «f^ ļS^ "»v » -
viens, ii^igt ASV patiesi bīstamā ļ Amerikā.
1 spēka provokādJu. i Hugo Pnriņl