Bavarijas Latviesu vestnesis, July 22, 1950

              pil
ii-;
i i
f •. *•
L A T V I JA
SSestdi^ 1950. g. U Jūliji
frilihi mēneša ktritte d l ^
OregoKiai saule kvēlāka nekā Svābi-
}ai setnes saule. Mazais ceļa gabals
pa Ifanroe lehi, no manas mājiļAs
Udz koledžas dārziem guļ svelmē.
Svdme māj preti aiz dāridem, Hdz
[Ostu āri no pilsētas blīvā laukā,
tātaļ Ir Btoi}as upe im mežs, un
no jtlem dveš vekbe*
Aia ittuguras paliek baltā un laip«
i4 pOiēta, un Āiekiā Ir plata ee]!.
Pie upes m\k galā stāv vientulīga
lidio nktetadlas celtne. Neesmu le-dzifusl
tur ienākam, n6 ieejam kādu,
fKamt Ir klusa, un s^ajā maurā aded
dažas hiadntea. Saulē koSi spīd Wltk
liidftais kol^, tas ir celts no alEM#m.
stipriem gulfoi^ un Jau ^ikā ho*
iifeDli. ^
Upes krasti Ir ajmuguM ar mild*
gtem koktemlui^ krflmiem un pāva*
sani stcaļune ir spēcīga.
S! Madjas upe līdzinās manai
Un^lltajai IHdzemes Azan^i Te Ir
ejitlec» t><^ēkle eUciņi un vim, grišļl,
krista zātei un Hfiu IzUekņas. Te
ir Jmdidxlgg,i^e|itullba un te ir tāles,
liit Blevs dod man še d^vot, kādu
laiku; te vieglāk aizvadSsim savas
iveši^Ns^Ebat dienas.
fflffālMriM'rfni ''^M***' ' kļavām^ ntiedem
w retajām eglēm,
i Ir daudz svešu koku, kuŗieļtn vār­gtu
dot es nevaru un kurus es v^
Kie^u apskāvusi un ar tian sara-dlusi.
Sūnā un aSlē^^^^^^^^^^^^^ dzeltenas
lieža vijolītes. Iiatvijā tās ziedēja
zļļas, te šiem ziediem ir saules ^ais-tiitifi
v a i ^ VijoUte apēno augstos
ptos,baltas ordhidejas.
1 Sis puķes es neapbrīnoju, krūmu
zeltainā pustumsā tās raugās baigas
un ncMlēpumainas, kaut gan skals-tii.
Jo tifāk eju,, Jo košāka kļūst
ll^e. Jo vaiīnlk paceļas biezoknis,
iUledu, zāles, krCunu. d^^tvo un neddvo
mudžeklis, Izvijunis, kuŗfi gājējs var
i^ļ^rist Hdz kaklam, šinīs zemes vi]-
I Taisni kā sveces piiet zilo debesi
ļpcelas Jauni, rožainu mizu koki ar
gleznām vārīgām tapām, it kā zel-liinām
mtrisēdamām, ried zilas vē­dekļu
puķ^s ar pMtu, baltu sirdi Lai­žas
gaišas un Jautras bites un balti
Isur^ Upē daudz kritušu koku.
Bažus^^^^^^^^V^ lietavās aizskalo
straume, daži paliek ilgu gadu gā­jumā.
Kalteni pacelas^ar saviem mil-
2ļlga]iem stumbri^ blakus dzlva-
Ate tUti celš i«>ll ietver Lāēu me-ļltem un Ja tiem nav Japu un pumpu-lil,
tM»V^ pUsē, meža pavēni afxo-ļ5:u, Ja nav nekā cita, tie zied ar pē­dai
9^mk laukums. Tiir nekad nav l^ām, sudrabainām sūnu lāstekām
biiitmai un trokšņa. Labajā pusē un sded skaisti Mato^^ tekas sauM^
bUvU zālaini lauki ar magnoUju ko- klajumi ar paēnu. Krasts vi^^
| t e n . C # l « t kalnup, pretī mežam.nu)šun^^^^^^^^ klusums visapkārt.,
HMā ir zaļa krēsla, egles fr mlMgas, ^ 1 ^ x 4 4 x 4 1 1 1 ļ ^ i vietas, bet ceļi tfiU un sye-
•;blivri5fciši« ko£ Te ir d a u d z p ā r l i e c ī g s . Aiz ķiršiem, ierūg-
Kav n^nrinuklfe babii» atiNdai.
Tikai putnu dziesmas, vāveres mun­drā
deja kokāi sniagasj, iztraucētas
meža piles 8*^11^^
zara,8iki da^vnleku trdcšni biezokni
un bišu d(Utšai^ Gut l ^ ' t ^ mil­zīga,
ar saknēm izrauta egle, ipkārt
gul vēl dafi koki^ 1^ nogāzti Ziem-svētļoi
vētrās, kad mež2^a mājai
Ielauzts jiuhts.
Es palioiu zem egles un izdipjos
otrā pusē. Nu atveras plaši, saulaini^
klaji arretiem kokiem, ar plauksto­šajām
meža kļavām, bet zemi sedz
zāles, ziedu un krūmu bimkšņaini.
paklājs; Mirdz un piHo meža rnara*-
nas, vijolītes un ordiidejas. Krit^u
milzīgie stumbri nosūbējuši sidra­baini
un mehii, celmi tādi pašL ISs
uzrāpjos uz augsta, melna celma. Tas
ir gludens un q^Id ka nielns spogulis.
Lejā zied Jauna Ieviņa. Zied ari me­ža
ķirsisunmeža ābele. Kvēlo saule.
Pāri laižas putni, brūniem un spēd-giem
spārniem, sarkaniem zib^6si
tumšajās spalvās*
Pūš brīvs, karsts un jautrs vējš, un
es sajūtu smaržas, kas paceļas Udd
šim vējam. Visapkārt brīvie dārzi,,
pilnīga atšķirība; otrā krastā, tālē^
saredzams Uels kabis ar sniegtu, it
kā iešķeltu smaili. Sniegs un ledus
met dzirksteles zilajā debesu jumā.
Daudz ūdeņu, daudz mežu, daudz
zemes šai Oregonas valstij un tās
laukos pietiktu vēl daudz mūsu bē-
(No novelc krājuma Ekselences piezīmes)
^ ^;;;;•(Beiga^^•v:^
BCtoiapitajāi Paritu
laaiņui meitenē, virsleitnantā im
dMa vecākajā
Ķ ^eļm nožaojams, viņš stfi^ja
satraukts u6 Šaubīgs. M
ttieķSā — ienāca tam prttā.
i^a aiž^olo virsnieku acļi.
mūflbu ilgi trīt cUvēkl vi^^ „ ^
,JKas Jūs - latvietis?" pēiHgl vai-cāja
virsleitnants.
ia^bi
9xHk m pMUt un visi taisīti no apa- ļ tr T I T P A « rwD riMTtr A
}lam toikiei^ nosūbējuši pelēki unl KULTŪRAS CHROMKA
Q»kāVlllAW]ft Mdi, izcelti,, tAUSitlitiia^^^^l^
^Mļŗtļ}.'^^ sārtenasunl crrafii^ 1^^ utsaotua Noim S^JliSi^^^^ W«pais
tiflt i^Mttvi lakort uguni, izcei^ ga^ iilisauua B I ^
ķflu |^as4lii| « patīkami pavadrt
l l l ^ Mm sļenu nav, tikai .ķrietnji suvnii
Ibm^ltat lift i f v ^ t i un labi: glabl ^w ita iļEsitoiM^
l i n i OB stOiI aum dzidra Qden«|Mik«iifS^«iiM^^
«Udkalos. ViM Un! nļģasfis kreda«i|ži^w^TO^
mener automobilis stāv ceļa malā, aii iatvi«s« kSp<misttt jaima»^^
jBlJa, dalis 8iK»rM?tafIt^
BHupm Mvi^m Ufii, I» «(«HH'^
Ilma knuiM dSmem. Ai» Wn.kiē'\viiMi 'af«tt%
l^timp^ vt]!» lok», un kad-eft « • t a ^ O n i Mwiu 'dienb. "btekot
« tttatiia iBu«i)ra. sudrabaina un lemt vi*^i^Wi%'^lSmM
Ik MitiBguMnan «Ūkas «eidzis. l^riSSS.SlS'Vf^M^'S^
iQii,iditet> i» eoskas Izstaio svaiņa (ituiti pik Atu teidunuiii». vni-
.'m^.lm Korlcrales ap(kattian»»,dar-'i b<M la^^^^^^^^^^ļ^^
ius. Mekšā kvēloja saule; Jo nebija I aaii$ii^ S f e ^ n ^ Sākās s^iiu, nere.
avelBU krilmi, adUe un stādi. ;| a$»»aii £32 viras ssititf JIBM utvieiti
TtSai ttuSf bija laivas, uz p^ļiemjtiil&ai^^
aplikti ar pelēkiem, glud^^m^^ak^^Uiii aariitt par jirn aaniaafaaMna, ki
sMņiem uh nolaideni ūdenf leffidējaNatoio iicetijis m6^^ pat pvof.
plaUi, iztaisīta akmeņa eja. A u g S ā ļ - ^ ^ ^ . - i ^
m g ā s j ^ s reti. smaiU akmeņi.
llAu dievekļi BottonS atfvojolfem iiuitnm
ik krasts Mja atvēries saulei, un kleia nii tamt vieau M V H spliisa im
es |p«d6s, labi apskatījusies, vW uz £^^]f,f " XuS^?TS^
UtnMegožSJas ēūska. Ore«onā ttU- ^2^0^^^^^
tinottea klaburiiūskas. Otrajā krastā niecības imoiji Biaingi a^tiia ao rua*
bija apk)ks argovL Ar zvaniņu kak- ^«MM^^^^^ studa iiazaajimias
lā tā ganījās labajā ganībā, un ne-***^ "
tāhi blJa maza.un vientulīga farma.
^ni smaržojošie pelēkie elkšņi, un
lazdas, vēdekļidņās papardes un plati
robaini augi, ap kt^^iem tinas paze­mīga
m dažāda zāle. Ūn rožu t^ūmi.
Meža rožu krūmi visur. Vēl tiem nav
ziedu:
Nav brīvas p^s, viss apaudzis,
viss sazēlis, viss liedos un lapās, Mss
krilii^os ēičkur0Si notrauks ziedos,
^zaļās egļu adatās, ^iņaržlgāŗ zālēs u^
trifulo koku kšrstajps iseitaliiajos
mteķļos.
KVļSlo saule.
Ilt>i:eibu8i es pieceļos un kāpju uz
)ieibani. Pflurādās^^i^^
)ūda ar strūklaku ^n pavai^. Viss
. Un telM ved U?B priekšu, lido
un dzied! putni un zied un plauks
dārzs. Pēc mēneša te viss bū^ krīS-ņāks.
Tuvojas atkal lešārte^o IdrA-mu
un lielo koku biezokņi, un uzzied
dzeltenās vijolītes paēnā.
^^tft: 4 r i a i^
Ir pagllļjušas jvairāk^ stundas. Ss
esmu klaiņojusi pa Lāšu mežu, be
skaistāki Ir un piliek Marijas upes
krastu dārzi.
(Beigas)
Pauls Hindeznits ai*
griezās
^Cik ilgi dienestā?"
J^epllnu gadu.«
J B ī ī v p r t ^ ?"
Būts izturēja ciešo skatu acis ne^
nolaidis.
«Mobilizēts." ^.
„Un tomēr propagandists — pie
vāciešiem," neticīgi noņurdēja suits,
iJauno Eiropu taisa!"
„LIdz iesaukšanai es st^dāju re­dakcijā
— sešus gadus. BakstSana
)lja mans maizes darbs,^v mierīgi sa- g^ļjir^evušles svešāin varfint vlnl^
«Kāpēc?" '
,jnetiek!" virsleitnants pārtrauci
suita jautājumu virkni un uzmet»
īsu skatu meiteneL
„Viņl Ieradās tikai vak^r," tā teic»
vairāk sev nekā abiem pāi^iem.
«Labi!" komandieris izšķirz.
„Uz jums un jūsu biedru represē
neattiecas. Jūs varat doties pr
kaut tūlīt Es zinu jūsu a
un latls^i mums daudz palīdzē'
m ta^d palīdz. Taču — otrreiz
ēs nesatiktos!"
Rūti neviļus atspiedās pret s?
ļdu iznākumu
n^ija i^dljis. Kāpēc tāda augstā
d ^ sarkanie nevāci^ ko
būja rokā, noSāva uz vietas . . .
viņš sacīja — latvieši viņiem
ildz.:.? Viņš zinot apstākļus?
nē - viņiem tie Hdzlgi. Viņi tā
dnās par savu zemi, izmisīgi, nil
kā zvēd, pat pret saviem tautas b
^iŗ^kas, aklības sisti vai iy;aēķlM
Jf5^s''i^*'^i?^
JBet, saiHTotiet mani pareizlK šl ciņa
notiek par latviešu, nevis vācu lietu.
Spalva ir visasākais ierocis pasaidē.
Esmu to Uetojis vienīgi savas tautas *: JSSSL S.! I3^ « i ^*
mfijts tīru gaisu un
paši m viņš, leitnanta
Labā."
«Interesanti. Kidēļ tad Jūs atroda­ties
te?" dmaveeftfl^ smīnēja.
«Mani pārcēla uz rietumiem."
38. pMiimo
Toreiz, pirms nedk gadiem tas
bija tikai tecihnisks sīkums, ko va­rēja
veikt pat labi dresēts mērkaķis!
;Keķo v a i i ^ nevajadzēja kā nolikt
lineālu uz Korejas kartes un ar sar­kanu
zīmuli novilkt treknu svītru.
ļPar tik taisnu un vienprātīgu robe­žu
priecājās ne tikvien zvērinātie
mērnieki un topogrāfi, bet pat ka­ralisko
namu toarfiliskie tortu mei­stari
šo ģeniāl|r3a grāda griezienu
atzina par miern&nigās stratēģijas
lUplomdarbu kopš pēdējās Polijas
iļfelSa|»8,1|^
-Atti««aglt gada raksti un p n^
koli ar visiem zieģeļlem tapa pie­kārti
pie sienām, kā Kremli, tā Va-Šihgtonā.
Saprotama lieta
uz mājām, kur art var
žos Uiļst tādi pat vM
viņš I^Ūtu noderīgs? VĶ
g6aitt<^iffpla|am piiSe9#dIsg!,lin
Vlill augunkā izsHIJles,
lutēja.
,jPatelcos ^mis,^ viņi ladja, u»
viņa balss bija tikpat skarba kā
virsleitnantam, ,j)et — man būtu
viens lūgums."
„Pŗoti?"
.JEs gribētu palikt Šeit"
„Kur!?« Ciema vecākais pavērt
muti un aizmirsa to aiztaisīt.
«Seit — pie Jums."
Dažus acumlrl^us valdīja kluJ
Slims.
«Tas ir kas Jauns . . patiesi
bdnijies, aizdomigļ nostiepa
leitnants^ .y
„Ē8 domāju, ka varētu būt J
Kierigs," Rūts piebilda,
īsos vārdos v\sfi izdca|droJa
' • ' * ii
KOsa
dzim* 1909/
a
pOBSCO palieUniJis lavn bndlettt VI-eijas
vajadiibaia, ptci^rot papildus vil
SMM Jtcaara isfnobai, tas aos leipijai
dibināt Jaimiis Jaanttnei, kā atl stairp*
taaUfkoi paiaaidģilkoi ceatrai.
Pavil HtadMaitt, k<ui paltis tfarbbjas
par inidbas spifca ASVt aidastš tidi
psil amati ariches anivenltltē Sveici.
KompoaiiU aldaljaitta i^ieņimit,
SInda ttcio Mtttcbenes mlkslas iBstldl
atidSla II. jaiUI. TaJI ikatlmai sil glēt- 3at, SN grafikas un «• sknlptatas. Inti-i
piedalīt mlktUnlfiki ari ao VldJai
aattfamjailat aa U bOi atvirta Hdz ok
tobrim.
Pastitamais holaadieltt flema viltotijf
van Megerens, kas ar Ipala veUuōōfl' at«
darbiUa Varmlra āarbasi atitilis Ieviro*
jMttļi^iaiBialiapk iig i<|ta vi^ 1^
Kl slilUBs, Magmas l am va^
oarba vtltoiamaS j^evapar liillaiiiitt
mini, aa (iaias^^ tobl tt^I ie­guva
ait OiHitgi. Vil asivaia esat Ho­landes
ietttdas aOkslUilekn tiesijat bet
nespgatajiš sprlednain» v ^ nira.
JSiSt studēšanas iespējas ASVkonservēforijōs
cē, un upes tālē skfitoties bija izjū­tama
liela un. skaidra dabas varenā
vientuHba.
VĒSTULE REDAKCUAI NO B0ST0NA8
' Es plerfloautt gāju tālāk. Aiz ma^ L*<^;'^**?rtJ« toermi ir aandi. oa*
celi, flļrim un cilvēki. Ap mani iz- IniUtats FUadelfUS, IsUnena (Eastman)
Dietās' k i ^ dāM^^ kad ««. šes tam pie katras
atm^ UeīAjā un ap mani Sslkoja y«niatei moi. ntaam vadlttji pallatk
II« pasēto Itrtaņals' krasta d8rmiM'„^^ _ ^ ,
M»na_yitori,« VUaņda un l^Mi^}^^^';^^^.
skaistule Ucgpāja, vai Jūs mani^ mie- -— ^
rlftiet un sveiciniet ari Klusā okeāna LATVIJAS ZIRGI VĀCUAS
valsti? I GRABIATA
vadīja gar augiup it kā rota ļāū dzeinvsis .m Aaluug. jSaitarsa l^, n^i^lv es paraiiiies - ti sauc grimatn par
sīiSa meža zāirtanl slēpju , Grimata ir mākslas darbs k l saturi, a
sirsniņu stādi un zied gaUi Sfirteno lorml. Sentencis, aforismos^ cititos, is-
SlrstUņu ziedL Blakus zUās kurpItesHi^M tojdarbielņ un
SniSiem ziedu pumpuriem. īSs ir g ? » S ^^
Vidz^nes zemnieku sētu puķes. Tā-lspiku, ko līda draudxn»a sniedi. paris
daa ea te atradu. Ap nokaltuSiem
kiūmiem un stigām vijas jauni, zaĶ b'^^cS^IS^
kiūmi» ded, kā ar sniegu piebārstīti, I sHmatf dui ap daiidu iiteieienu.
" ^ n , ' ^ . « S ^ » vidu 0^^^
Jfauni kcļdm pa vidu, miza ir ntataru iann un stlUtits korina raksts,
l i ari U skaistu Latvijā audsito firgu
» a , a a i t e ^ šie ko- '^Ji^'ļļ^
dņl 1^ Bni B d a J ^ <^5iem, Uepām, Jau vāoi kritiķi. R m.
vu ika ar trim koncertu sUim, apm. SSS
klāsim, grimatnica-noiu pirdotava» bib*
Uotika, Ufts un. kafejnīca. Skolotāju
skaita ap m. Daudsi no tiem nik no Ei­ropas
vai tur midluiles un papUdlnlJu-iies
pie slaveniem mIkiUntekiem.
Studijas dleigaa dirgas. TI par galveno
priekšmetu <dtfedliana, klavieres,/vlJole
uc), ņemot nedili tikai pusstundu,
isnlk māksit: lesicijam 7t, vid. kursam
183, augstikam kursam 115 dolāru» rami-ram
apat ari par iolfedliju, harmonijas
mielbu, kontrapunktu un kompoddju.'
TI k l spedUpriekimetam vajadsiga ve­sela
stunda nedili, un bei tl Jlmicis
vlsmas s-3 blakus priekimetl, tad mld-bas
maksa līnlk ui 7IS-SN dolāru gadi.
Konservitorijas rlclbl Ir apm. » dail-das
stipendijas, kas pleiķlrlmas saskani
ar stipendiju dedotiju novilijumu. Da|a
studentu savu stipendiju vai tis daļu no­pelna
konservUonJas darbi: apkalpo gar­derobi,
k l ^ stundu programmu uc
Ui manu JantIJnmu, vai konservltorl
JI nav parediita spedUs fonds stlpendl
Jām plrvletoto personu studentiem, man
atbUdiJa negitivl.
Cik sinims, dtls konservitorijis sU
vokUs DP studenUem nav UbviUglks.
StudenUem stipendijas Jlpleprasa feb-rulrl
un marta sīkumi, ia kldam gadis
tanī laiki iebraukt, tad ar paiRanos var
cerit nx kādu atvieglojamu. Bet iebrau­cot
citā laUd, visas stipendijas Jau sada­lītas.
Btiferta
- uzva-rai
pār Japānu bija J«mJrie<^ vār- ā ^
:gjusi nevieĀa dinbfcrfitiskik i^c^"! i l ^ i ^
zidenta, lad brīvībai un apvienotām sUtiunu. Tikāt viiiBleltnc(nt« vāī
nācijām par godu korejieši dabūja migi bungoja ar piirkstu gaUem
veselus divus prezidentus. AHiens no galdu. Beidzot piekāpās art ral
šiem pēc ārstu priel^rakstiem drik* pastiepa enerģisku plaukstu un,
stāja ēst tikai kaviāru un piedzert brīdinādams, Zīmīgi teica: ^^^i
vodku, bet otiram dietu noteica ar Msu Hkumi ir baiļļL W
kožlājamo gumiju un koka-kolu. tā ir Jūsu nopietnība - mēģināilmff
Vieītfgais, ko viņi abi vienbalsīgi Dažas stundas vēlāk, n^iliia lotl
slavēja, bija Teheranas un Jaltas puskaUu, saUkiiSu viru, ie^iio^
t^kedzlgie lēmumi par Korejas at- līdzi vedot, atsti^a Sķervaņeoi
brivošanu. Mmu. Kāšu krusts, kas asinātai Ito^
Lai gan zemes lode ir apaļa, taCuļmoja katra pierē, bija gaŗantiļ)i, ka
Iffi. girads bija taisna Ueta: absolūta [šie ļaudis Poliju skata pēdtjo reU
piēc būtības un relatīva pēc sattnra. Abi ziņotāji pa gabalu vftioji ^
Par to nešaubījās n^ prot Einš* ejošos/
teins,xne Trigve LI, bet gan vienīgi Kad nekārtīgās kolonnai lrJ«^:
tādi, kad savā maziskumā apsli^uda gards bija ntmidiš aiz kakia, Ml^
visus Nobela un miera prēmiju lau- nants ierunājās: I
reātus un kam nepiederēja pat ne ,,Man liekas. Ņik, mēs viefm
personīgs krekls, par pasi un pa-1 esam savā īstajā vietā , .
valstniecibu nerunājot I „Tā gandriz izsloitās . . .^ Vi
Sie politiskie šarlatāni ndiautrēf-^^»* P^nāja. ,,Vismaz īstākai
Jās paust visaplamākās teorijas, soi)agaidām nav. Pagaidām-balstīdami
visus savus pamatoju* I *• •
miis un visnekaunīgāko sofistiku, ,^WjaskatIjās. Tas bija . _
ka: 1) 38. platuma grāds, ja to ņe*^»s-Zem savas Hdzšinējās, iespiķ
mot par visu neatrisināto problēmu P^?^ *^agātās, pastāvīgās t r a u^
izejas punktu, tomēr neatbilstot g^^»^ steidzīgās fnmtes r ^^
normālai cilvēka galvas temperatii- W U «flves ^ i kā zem ejdte^ļi
rai, kaut vai aridzan pie augsti m ā . p ^ ^ , ^ 8 a ^ bija atļāvuši p 8™
dtiem valsts vīriem, bet katrā ziņā P^^ļ^ ^ ^Sda cita, daudz pm
šāds karstums jau esot droša drudža bīstamāka up nepārredzam»^
pazīme. 2) Tik taisnas svītras ne-P^l^^^^i ceļa, no kura nostumtai^
kur uz cietzemes dabā nepastāvot, fcJ^^^?^^,^ sapņ^^
bet tādas esot nepieciešamas rēķin- R^^g^^^ ^
vedibā bilances uzstādot, un tā kā P^*^ ^^^^^^ ^a^ nāvei iet ndoļd^
abi Korejas prezidenti 0--0, tad ari r \ «^^^P^Jj^aml un neatrunājami:
pats summas Uelums būšot atkarīga r^.^^"^^^^^ ^iri.
no grāmatvedības Uetpratēju talan- L^!^^ .^l^n ^^Jt
ta un techniskās pieejas. Kl^^^^^^f^^^^^^^^
Vienīgais, par ko ilgi vajadzēs P^^'^^f^^^^ ^«^^
gudrot un brīnīties. Ir tas, kā gan , ^ v
varēja notikt tik aplama sagadīša- LietUVlP^ll rhrnnikft
nās, kas tā pretēji Visiem zinfitnis- ^*^*^™SU CniOniM,
kiem argumentiem un rezolūcijām,! f»ļinScijas ietekmi vairs nelsnIkMļ
šo muļķu nevalodas ir padarījusi S?*],^*^^^^^^
par pravietiskām patiesībām? Zem Tremtis. Redaktors-lsdevijsis. Me
38. grāda taisnās svītras tiek slēgta S^^l«*«vumu apzimi par Rletumc
kāda velnišķīga bilance Summas
lielums vēl Sobrid ir nezināms, bet vairuma no>sdljumitt.
tālredzīgie pasaules aplaimotāji — L.^f^vR'**^ ^*J!^ ptortivja istelcK
s^'^^'^j^^^*' jo^ieroču fe. g^"^ rsaadTi
briķi vel strādā, un mazie neatbll- kop» kapituiicljas gul beSSuSblU
digie cUvēki vēl neatsakās priecīgi r«ff"<>««:Jwpwtt «itMcmm^st
mirt par att,lld^j^sts v ^ nl! JS^iS^
malaiDu... Butu tikai vēl jānodi- ctbi, maksUot nomu ap isw DM vAm
bina kāda speciāla drošības komite- Miftinijums panīkt kuģu atrfItM .ļļf
ja, kas rūpetc^ par to lai turpmāk p^^^^ neviens neskolots cilvēks bez vaja- Jal pastāvoši Lietuvas atdtimlsnsi ijjg;
dzības nepieminētu ļaimu un tādē- Jļa^^vllķu rosību uzrāda Kanadlv ttŗ
lādi nekaitetti «temtAiiflskai «rH» J?* w ari savu laikrakstu Lalfvojljfr
jaai ncKaiietu starpiamism tirdz- U^va. Savlenmai nav neki kopiJsif •£/
niecībai, vērtspapīru kursiem un'rikim Uetuvas poHtiskim pSaJSfJf
cukura cenām. Ar sāli un pipa- 5* "5*^ 1* neatkarību stgll*^
rt^^m vien civīlb^clja nevar e k S l ZS'S.^^'^.^"i^-^
Kad m&ie Lafcvila pteļ
ftvn gm at nfl^eni
djĒbnIs
Aķ,tfcljei,iiutft
trim^
mg.fc
lazljas
<l2imls mii
burgai
^'•Ikrakite
MftlStil*lit f « i M ī r f . I ^^^^ noturita Jau otri sa
filalēnteiu Lauakia diu attiecīga dekiarlcijs.
saeima un