1946-07-17-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEVVS BULLETIN
^ffae poUc; of thls New8paper is to provlde oar Latvian people in ezile with all available news of importanee concerning the w6rld'8 happenings, of politteaH, eeondmie, enltnral or
social significance. And oiiir speciiat aim iiļ 1o present the hiomiuiitarian ideāls and aciiievanento of the great Democracies the United States of America and the British
Bmpire. This aim, we know. will help maintain the spiritnal and enltnral imitj of the Latvian people and — of all things — will yield hopes foŗ a safer &nd happier fotnre.
Re^akcija-Editorial Office: Hotel Convikt, DillingenponaU, Ba3rem (13b) Iznāk divi reires nedēlā — Published twice a week
filliP'lffPlMlīM Illlllillll llllllllllļiliriiiMiiiPM^ iiiiiiiiļii|iiiii|l|||ļlļi|lļ lil
Nr. 55 (57) Aathorised b j filliitary Government and UNRRA DiUingenā, tn^ien, 1946, 17. JoUJi
Kāda disputa fragments
Nu jau drīz gads, kopš mēs gandrīz
vai ik dienas sastopamiem pie šī pusdienu
galda. Parasti vienas un tās
pašas sejas. Tikai retumis kāds viesis
— iebraucējs no jsiemeļiem vai
dienvidiem. Tas tad arī Ir pietiekams
iemesls visas' lielās problēmas no
jauna pārskalot svaigā ūdenī, lai pēc
tam tās atkal izkarinātu veļas auklā
žQt līdz nākamai reizei. Un tā tas
notika arī šodien.
Tikko atbīdījusi no galda malas
tukšo viras šķīvi, mūsu/vienīgā dāma
jau servē pirmo bumbu p;ar godu
viesim:
„Tas viss ir tikai imurgs", pati ai*
saviem pirkstiem nervozi rotaļādamās,
viņa iesāk valodas, „bet, ticiet
man, sievietes nojauta bieži ir vairāk
vērts kā visi 'jūsu gudrie prātojumi^
un es esmu pārliecinātai ka šis mi^gs
reiz nozudis un kādu ritu mēs atkal
atmodīsimies..
- ^^Kanādas krodziņā mazgājot traukus",
ar smagu pretsitienu atbild N.,
šis konsekventais pesimists. Tūdaļ
pazib vēl pāris jaunu šķēpu un turnīrs
kļūst mazliet chaotisks, jo reizē
runā trīs vai četri:
„Tieši pirms rītausmas tumsa ir,^
visbiezākā." ļ ^
V ,JEs ari Rīgā negaidīju sveSus ku
ftus"
„Tam, kas tik daudz reižu iŗardots,
nav vairs cerību pašam pirii!/Vutt.
. Sākums pietiekami diņami.i;ks, lai
būtu iespējama lielāka eksplozija,
kāpēc ari vienmēr mierlgai^iliĀ., acenes
aši pazibsnījis, veikli notvej
projām šļūcošo pavedienu aiz gala:
,,Formāli mūsu stāvoklis nebūt
nav tik bezcerīgs", viņš tēvišķi pamāca.
„Mums vēl arvien ir zināms,
es teiktu, pat ievērojams aktīvs zaudētā
atgūšanai."
Daži klausītāji pret S6 apgalvojumu
gan klusi iebilst, bet A. neļaujas
traucēties:
..§0 aktīvu sastāda divējādas vērtības.
Pirmkārt, tāš starptautiskās
tiesības, kas vēl stāv aiz mums, un,
otrkārt, mēs paši, tas reālais fakts,
>a mēs esam še. Un jo ļlielāks mūsu
Skaits, jo vienotāki esam ssivā vidū,
Jo lielāka šl fakta nozīme."
„Nebūtu gan tālredzīgi doties mājup
uz tik nestabila plosta", iironiski
nosmīn nemierīgais D., kas bieži un
labprāt operē ar dzēlīgiem starpsaur
denlem. A. jūtas mazliet aizvainots
un pastrupi atbērt:
„Bismarks allaž brīdināja savus
tautiešus no tālredzīgiem politiķiem,
teikdams, ka tie nesaredzot tuvāko
resp. pirmā kārtā svarīgo." Un jau
pavisam mierīgi: ^Tāpēci ļaujiet man,
lūdzu, kaut oriģinālitjātes dēļ, vērtēt
apstākļus no tuvredzības viedokļa.
Ka mums šāds aktīvs ir, — ja gribat,
sauciet to i^ar mājās braukšanas
plostu, to zinām ne vien mēs paši,
bet to zinā ari mūsu rielabvē|l. Un
būs gluži loģiski, ja tie šo mūsu aktīvu
mēģinās iznicināt. Jūs, varbūt.
Jautāsit, kā gan tas iespējams? Pavisam
vienkārši, ar vāru un vilttl, ar
tiem pašiem līdzekļiem, kādi pret
emigrantiem liejtoti jau agrāk, ne
vienu reizi vien. Vai atceraties princi
Alekseju, kuru tēva paša cara
Pētera I aģenti atvīla no emigrācijas
tieši uz moku bluķi?" i
,,A. kungs! Jūs tik jauki sākāt par
mūsu pašu lietām, bet tad atkal ie-kritāt
vēsturē. Eš jau-zinu, tagad
nāks krusta kari, tad Ēģiptes XV dinastija
un tad — otra maiņa pusdienās,
bet mēs vēl arvien būsim
kaut kur starp viduslaikiem un pasaules
radīšanas sākumu."
Ko gan sev var atļauties tas, kas
sastāv no lūpu krāsas un pusmetra
zīda, pie kam pēdējais savukārt vēl
diezgan pašķidrs!
- A., kas visumā'diezgan iūtl^;i5, šoreiz
neuztraucas. Gluži otrādi, man'
pat liekas, ka viņš ir sajūsmināts par
(Beigas 3. lappusē)
Latviešu kolonijā EslLiigena 10.
un 11. jūlijā notika latviešu ev.-lut.
mācītāju sanāksme, kas ir nozīmīga
visā latviešu gara dzīves apjomā.
Pēdējo reizi tāda notika Latvijā -r
1940. g. 17. un 18. jūnijā Rīgā, mūsu
tautas tik vēsturiskajās un drūmajās
dienās. Tagad trimdā ^archi-bīskaps
prof. Dr. theol. T. (j r I n -
b e r g s ļ saaicinot latviešu mācītājus
no visām rtetumu 3 okupācijas
joslām, atjaunoja paražu — sanākt
un kopīgi pārrunāt gara dzīves un
aprūpes jautājumus.^ Sanāksmē piedalījās
5 prāvesti, Baznīcas virsvaldes
locekļi un 112 mācītāju.
Garīgā aktā archibīskaps atzīmēja
mācītāju uzdevumus, atzīstot, ka
amata sūrums j āpārvar ar amata
prieku. Mācītājiem jāsniedz gara
gaisma grūtībās pagurušajiem un
ikvienam tautietim. Sirsnīgiem vārdiem
archibīskaps sveica viesus —
UNRRA's 208. vienības dir.Pensonu
du Selu, Latvijas Sarkanā krusta
dir.R. Liepiņu un Eslingenals kolonijas
vecāko K. Kalniņu.
LCK sveicienus sanāksmei nodeva
prof. Dr.JC. K u n d z i ņ š . Viņš at-zina,
ka pašreiz galvenā problēma
ir saglabāt latviešu tautas garīgos
spēkus no sairšanas un pagrimšanas.
Sis uzdevums stāv pāri sīkākajām
praktiskajām rūpēm. Jo ilgāk dzīvo-
Latviešu dziesmas Baireltā
Baireitā, slavenajā Richarda Vāgnera
svētku spēļu namā, kur līdz
šim skanējusi tikai Vāgnera mūzika,
7, jūlijā pirmo reizi atskanēja latviešu
dziesmas. Tās te skandināja
10 latviešu nometņu apvienotie kori
ar pāri par 400 dziedātājiem diriģentu
F. Valdmaņa, A. Kalnāja un
J. Ūdra vadībā. Zāle, kuj'ā 180a vietu,
bija pilna klausītāju, kas dziesmas
un oriģinālkompozicijas uzņēma
atsaucīgi. Klausītāju pulkā bija
arī Militārās valdības pārstāvji, UN-RRA's
darbinieki un kuplā skaitā
vācieši. Sajā pat gadījumā Baireitā
viesojās arī K.Nunava baleta ansamblis
Latvju balets. Tajā tagad
dejo arī M, Tillaka un O. Lēmanis.
Pēc atsevišķiem deju priekšnesumiem
skatītāji vēroja arī N. Dostala
viencēlienu „Habanera" 0. Lēmaņa
choreografijā. Z. B«
jam trimdā, jo vairāk ieviešas nevēlamas
parādības, rūsa pārklāj
latvju tautas dvēseles zeltu. Jāc^ļ
mūsu dārgākā manta - garīgā kvalitāte.
LSK dir. R. L i e p i ņ S norādīja,
ka baznīcai pašreizējā notikumu no^
risē ir svarīgi uzdevumi. Baznīca
daudz darījusi ikvienas taisnas lietas
uzvarai. Direktors pateicās ar-chibīskapam
un mācītājiem, kas al-^
laž gādājuši par mūsu bij, karavīriem.
Vēl sanāksmi sveica UNRRA's
direktors un Eslingenas ko'onijas vecākais
K. Kalniņš. Ar rakstu sveicienus
bija sūtījis Vispasaules baznīcu
apvienības pārstāvis Klifords
Nelsons no Zenevas, Rietiimvācijas
lietuviešu ev.-lut. draudžu vadītājs
doc. J. Paupers u. c.
. Sanāksmes darba kārtībā referātus
nolasīja prof. Dr. K. Kundziņš
Dieva valstības noslēpums" un
prof. Dr. L. Bērziņš — , Baznīcas
dziesmas un liturģija." 01 rā dieriā
bija prāv. E; Berga un J. ĶuUīša
priekšlasījumi. Konlerenc^s dalībnieku
dievkalpojumā sprediķoja
prof. Dr. T. Grīnbergs. Z. B.
ASV neatzīst Padomijas nkojumu Austrija
Vīnē, 10. jūlijā (UP). — Amerikāņu
valdība šodien, nostājoties pret
krievu rīkojumu par īpašumu apķīlāšanu,
paziņojusi Austrijas valdībai,
ka neatzīs tādu īpašumu aizvešanu,
kurus vācieši savas okupācijas
laikā paņēmuši ar varu, ja šo
aizvešanu pamato tikai ar Potsda-mas
vienošanos, bet tā nesaskan arī
ar Vienoto Nāciju 1943. g. janvāra
deklarāciju. Ģen. Klarks informējis
Austrijas ministru prezidentu Figlu,
ka saņēmis norādījumus no prezidenta
Trumena ievadīt sarunas par
ASV prasību daļas samazināšanu no
vācu kontiem Austrijā. Tai pašā laikā
Klarks paziņoja, ka vii;ia valdība
nodomājusi nodot Austrijas rīcībā
visus vācu īpašumus Austrijā, gan
paturot sev tiesībai prasīt dažus
rūpniecības uzņēmumus, piemēram,
Savienoto Valstu tēraudfabrikas, agrākās
„Hermann Goering Werke**
Linčā. — A n g l i j a s ārlietu ministrija
paziņojusi, ka Anglija atbalsta
ASV protestu pret krievu rīkojumu
apķīlāt vācu īpašumus Austrijā. —
Ā r l i e t u m i n i s t r u konfer
e n c ē pēc tam, kad Molotovs 4
dienas bija aizkavējis ielūgumu izsūtīšanu
21 valsts miera konferencei,
stūrgalvīgi pieprasīdams, lai ār^
lietu ministri nosaka konferences
darba kārtību, tomēr panākta vienošanās.
Molotovs piekritis tam,- ka
ielūgumus var Izsūtīt, pievienojot
tiem tikai vispārējus ieteikumus
darba kārtībai. Tādējādi virsroku
guvis Berness. Molotovs toties guva
uzvaru savam viedoklim, ka
miera līgumu apspriešanā varēs piedalīties
tikaiļ tās valstis, kas tieši
piedalījušās ķafā pret attiecīgo valsti.
So vienošanos panāca pēc sasprindzinātas
6,5 stundu garas sēdes.
Saskaņā ar to, īsto miera līgumu
uzmetumu izstrādāšanas darbu
veiks 5 „polItiskas komisijas",
kurās būs reprezentētas valstis, kas
tieSl karojušas pret 5 ienaidnieku
valstīm — Somiju, Ungāriju, Rumāniju,
Bulgāriju un Itāliju. Turp-not
konferences darbu, sagaida, ka Be-vins
iepazīstinās konferenci ar plānu
vācu valstu federācijas radīsi nai,
ko principā atbalsta arī ASV. Sagaida,
ka arī Francija to atbalstīs,
bet Krievijas nostāja nav zi:'āma.
„United Press" ziņo, ka ā r l i e tu
m i n i s t r i p i e p r a s ī s UN ģ e -
n e r ā I s a p u l c e s a11 i k š a Jiu no
3. uz 2 3. s e p t e m b r i , lai tā ne-
,/nint3S^-^^^^ 1^^^ vēstules
Londonai ,,Tim^*^^i^ ,,LasI-tājuvēstiiles**
izraisītas pārrunas
par Baltijflis v ā l s t t e S
numurā F. F. Sīlijs^ (Seeley) atbildē
uz kāda L^igdena un Dēvisas vēstulēm
saka: „Cariskā Krievija lielāko
daļu no savām perifērijas tOT
jām (Baltijas ^valstis,^^^^^^^^^^^^
Kaukazuj Gentrālāsdju un Piējufas
provinces) ieguyataJ8^^i^ ^5
un ar tām pašām met^
lija un Frtmcija ieguva lielāko daļu
no savām impērijām. Vai Lagdens
grib ierosināt, ka mums būtu jāatsakās
no ieguvumiem, kasj teiksim,
iegūti kopš 1800. gadā? Vai godīgāk
un cienijamāk nefeūtu izbeigt sav-starpigu
apmētāšanos akmeņiem?
Atbildot Dēvisai, atļaušos aizrādīt
uz trim tietām. Pirmkārt, „naclo-nālās
valdības", kuras Dēvisa raksturo
par «lietišķām", bija fašistiskas
vai tuvu fašistiskānL Polijā un
Uētuvā šis valdības tādas bija 1926.
g., Latvijā un 'Igaunijā kopš' 1934.
g." Tālāk F. F. SIlijs atzīmē, ka Padomju
Savienības „ārējā politika ir
padota brīvai kritikai, bet tas tā nav
ar citām lielajām varām, ieskaitot
mūs pašus."
Tajā pašā „Times" numurā par
šo ipašu jautājumu raksta ari E. Aru-jā,
kais SBdca, ķa
Baltijas valstis nevis ar svešu iekarotāju
F^alidzlbū, bet tb panāca
notiktu reizē ar miera konferencļ. ļ tautas, kas cīnījās pēc savas neat-Ģen.
Maknarnijs paziņojis, ka kārības 1918./2p. g. karā. 1940. gada
pēc viena gada ASV karaspēkā Vā- pievienošļana nebija nekas cits, kā
pijā būs ne vairāk par 170.000 vīru. jau suverēno tautu tiesību nblieg-
— Uzbriļkot kādam vilcienam starp šana. Bez tam igauņi, latvieši un
Bjalistoku un Varšavu bandīti, no- lietuvieši nebija vienmēr atradušies
galinājuši 4 žīdus un (J p )ļu kara- Krievijas verdzībā', ne arī vienmēr
vīrus. — Ēģiptes valdība noliegusi mierīgi sadzīvoj|iiši ar saviem ap-izsludināto
ģenerālstieiku un „dro- spiedējiem. Viņi nekad nebija at- /
šibas dēļ" aizturējusi apm. 1.000 per- devuši „brīvprātīgi" un uz „visiem \
sonu, to vidū 200 Kotlas un vafdistu laikiem" savas suverēnās tiesības \
partijas jaunatnes vadītāju. Jaunat- tā, kā to 1920. gada miera līgumos
nes grupas bija aicinājušas rīkot ģe- ar Latviju, Igauniju un Lietuvu, at-rierālstreiku
11. jūlijā, kad pagāja zīstot liāciju pašnoteikšanās tiesības,
44 gadi kopš tās dienas, kad angļi bija darījusi Krievija. 1940. gada
apšaudīja Aleksandriju. — Itāļu de- Krievija atnesa trūkumu, terroru,
monstrācijām pret Sabiedrotiem beztiesību un vajāšanu visām ļaužu
T r i e s ta s lautā juma dēļ izplēšo- šķirām Baltijas valstīs, kur līdz tara
ties arī uz Modenu,Milānu un Nea- labklājības, miera, kārtības un lai-poli,
angļu karavīri piekāvuši vai- mes bija vairāk nekā jebkura citā
rākus triestiešus, kas piedalījās ita- Eiropas vaLstI pēckara gados. Krievu
ļu demonstrācijās pret angļiem un iestādes "onāvēja tūkstošus ļm Me-amerikāņiem.
— A S V armija pil- portēja mītus tūkstošus Baltijas
nīgi pārņēmusi no ārlietu ministri- valstu ieazīvotāju.l Ir jājautā, cik
jas informācijas, audzināšanas un plašā mērā terrora režīms tagad val-reliģijas
vadību civiliedzīvotājiem da Baltijas valstīs un kāda ir to
visās amerikāņu okupētās svešās izolācija no pārējās pasaules, sall-zemēs.
Kara ministrija organizēs dzinpt' ar stāvokli citās zonās? Kāda
speciālu filmu piesūtīšanu un pre- būs to nākotne? Baltijas valstīs bises
informācijas piegādi okupētām ja veselīgas starptautiskas attiecības
zemēm Tlie Stars and Stripes | un tās bija Tautu Savienības locekles.
Vai Bjiltijas valstīs varēja ru-
^ 1 « I I • 1 • - .nāt par „l€ispaidu ^sfalru^", ja katrs Ukupacijas naudu paredz atvietot ar maksājum ^"^^'^^
Frankfurta, 9. jūlijā.— Ģen. Maknarnijs
preses konferencē paziņojis,
ka ieteicis jaunu maksājumu zīmju
radīšanu, lai atvietotu Sabiedroto
okupācijas naudu, kādu tagad lieto
ASV joslā. Ģenerālis paskaidrojis,
ka šis plāns, ko tagad apsver Vašingtonā,
paredz, ka jaunās maksājumu
zīmes būtu lietojamas ari
angļu joslā. Ar jaunānf zīmēm izmaksātu
algas karavīriem un kara
ministrijas darbiniekiem ASV joslā.
Tai - pašā preses konferencē ģen.
Maknarnijs paskaidrojis, ka atsevišķām
vācu valstīm ASV joslā ļaus
pilnīgu pašpārvaldi tiklīdz būs radītas
konstitucionālas valdības. Vienīgais
pašpārvaldes ierobežoj ums būs
Berlīnes protokolā paredzētie noteikumi
P2,r demokratizēšanu un decentralizāciju,
kontrolpadomes likumi
un 4 lielvalstu nolīguini. Viņš
paskaidroja,, ka vācu vald'i'bas būs
uzskatāmas par „demolvratizētām*
tad, kad politiskā vara izrietēs no
tautas un tauta varēs to kontrolēt,
politiskās pjirtijas pēc sava rakstura
būs demokrātiskas, būs atzītas un
nodrošinātai individa pamattiesības,
radio un presei garantēta brīvība
un nea\karība no valdībaa iespaida.
—- Ģen. Maknarnijs notr^icis jaunu
kārtību vācu sieviešu pā .rbaudei, lai
,4abSk varētu kontrolēt brāļošanos".
Armijas 'Sabiedriskos sarīkojumos
nevarēs piedalīties par 18 g. jaunākas
mciten'/s. „Nevē-^ms vai netīrs
izskats" būs pietiekams iemesls,' lai
Šādu atļauju liegtu. Katrai vācietei,
kas vēlas ierasties uinerikāņu sarīkojumos,
vajadzīga īpaša apliecība.
Fiziskas pārbaud^gs tomēr nebūšot
— A n g 1 i j a s sievietes satraukuši
ziņa, ka vācu dievietēm izsniedz
vīzas un .atļaujas ieceļot Anglijā, lai
precētu kādreizēļļos okupācijas armijas
karavīrufi, kas demobilizējušies.
— Berlīnei publicēts amerikāņu
piāns jaunu vāciešu apmācībai Militārās
vald'ības dienestam. Kursu
dalībnieki .feaņems algas un uzturu.
Līdzekļus Ivursantu atalgošanai dos
vācu saimniecība un tos ieskaitīs
okupāciļas izdevumos, bei pārtiku
dos no armijas krajumienL —-10. jūlijā
!Frankfurtā notika Vācijas vie-nīs'ās
masonu ložas pirmā oficiālā
sanāksme kops Hitlers aizliedza ma-
/sonu kustību. — Jaunais Francijas
brīvi ceļot, tirgoties un izteikt savas
pārtikas ministrs Faržs, kas solījis ļ domas? Taisni pretēji — pēc Hitle-iznlcināt
melno tirgu, izteicies, ka ra nāk.šanai3 pie varas Baltijas val-valdlba
varbūt par melntirdzniecibu ^^^^ samazināja savu eksportu uz Vā-sodīšot
ar nāvi. — Nirnbergas starp- ^^^^ skolās vācu valodu atvlcto-tautiskais
trubunāls paziņojis, ka, ^ valodu." ^
iztiesājot prāvu pret nacistu orga- -Times" 29. jūnija numurā Ran-nizācijām,
vēl uzklausīs tikai ne- ^^^^^^ (Churchill). atbildot
daudz liecinieku. Tribunāla prezi-r'^^^^ rakstam, sakaļ; „F. F. Sīlijs
dents lords tiesnesis Lorenss pas- f ^l""^' ^f/^''' ^l"
kaidrojis, ka prāvas pret virspavēl- ^^^^^^^^^
niecību, „Ge$tapo" un „SS" varēs
nobeigt līdz augusta beigām. Spriedumi
visās prāvās esot gaidāmi jau
septembrī. — Nacistu drošības policijas
šefa Emsta Kaltenbrunnera
aizstāvis paskaidrojis, ka viņa aizstāvamais
atzīstams par vainīgu,
bet neesot vainīgs tik ļoti, kā tas
liekoties. „Sis vīrs ļoti cieš no
sirdsapziņas pārmetumiem,'* viņš
paskaidrojis. Feldmaršala Keiteia
aizstāvis paskaidrojis tribunālam,
ka viņa klients „pārāk uzticējies
Hitleram, ticējis vadonības principam,
bet nav apzinājies, ka dara ko
aplamu pēc vācu vai starptautiskiem
likumiem:" • — Krievu flotes
leitnants Redins, kuru Siatlā tiesā
par spiegošanu pret AS Valstīm,
bas bijušas fašistiskas vai tuvu šai
iekārtai. Ir laiks, ka ^ai modernai
vulgārai komunistu ) propagandai
reiz dara galu. Tas ir komunistu ma-
-^u propagandas triks, ka visu nepatīkamo
nosauc par fašismu; fašismam
tuvu v^i fašisma iespaidā esošu. Tas
apvaino „TLmes", j^ šādus nelietīgais
viltojumus «Jāmeklē un ievieto laik-raksta
slejās. B e t , ja arī rnēs piekristu
Silija ''"^SKatam par žīm valdībām,
vai viņši tad varētu izskaidrot,
kāpēc tad Padomju Savienībai bija
jāanektē šis BaLijc > ,.fa.šisti:skās"
zemes un to iedzīvotāji?"
noteikti noliedz, ka būtu maksājis
kādam inženierim naudu, lai . tas
atklāj viņam flotes noslēpumus.
The 'Stars and Stripes
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 17, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-07-17 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460717 |
Description
| Title | 1946-07-17-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | LATVIAN NEVVS BULLETIN ^ffae poUc; of thls New8paper is to provlde oar Latvian people in ezile with all available news of importanee concerning the w6rld'8 happenings, of politteaH, eeondmie, enltnral or social significance. And oiiir speciiat aim iiļ 1o present the hiomiuiitarian ideāls and aciiievanento of the great Democracies the United States of America and the British Bmpire. This aim, we know. will help maintain the spiritnal and enltnral imitj of the Latvian people and — of all things — will yield hopes foŗ a safer &nd happier fotnre. Re^akcija-Editorial Office: Hotel Convikt, DillingenponaU, Ba3rem (13b) Iznāk divi reires nedēlā — Published twice a week filliP'lffPlMlīM Illlllillll llllllllllļiliriiiMiiiPM^ iiiiiiiiļii|iiiii|l|||ļlļi|lļ lil Nr. 55 (57) Aathorised b j filliitary Government and UNRRA DiUingenā, tn^ien, 1946, 17. JoUJi Kāda disputa fragments Nu jau drīz gads, kopš mēs gandrīz vai ik dienas sastopamiem pie šī pusdienu galda. Parasti vienas un tās pašas sejas. Tikai retumis kāds viesis — iebraucējs no jsiemeļiem vai dienvidiem. Tas tad arī Ir pietiekams iemesls visas' lielās problēmas no jauna pārskalot svaigā ūdenī, lai pēc tam tās atkal izkarinātu veļas auklā žQt līdz nākamai reizei. Un tā tas notika arī šodien. Tikko atbīdījusi no galda malas tukšo viras šķīvi, mūsu/vienīgā dāma jau servē pirmo bumbu p;ar godu viesim: „Tas viss ir tikai imurgs", pati ai* saviem pirkstiem nervozi rotaļādamās, viņa iesāk valodas, „bet, ticiet man, sievietes nojauta bieži ir vairāk vērts kā visi 'jūsu gudrie prātojumi^ un es esmu pārliecinātai ka šis mi^gs reiz nozudis un kādu ritu mēs atkal atmodīsimies.. - ^^Kanādas krodziņā mazgājot traukus", ar smagu pretsitienu atbild N., šis konsekventais pesimists. Tūdaļ pazib vēl pāris jaunu šķēpu un turnīrs kļūst mazliet chaotisks, jo reizē runā trīs vai četri: „Tieši pirms rītausmas tumsa ir,^ visbiezākā." ļ ^ V ,JEs ari Rīgā negaidīju sveSus ku ftus" „Tam, kas tik daudz reižu iŗardots, nav vairs cerību pašam pirii!/Vutt. . Sākums pietiekami diņami.i;ks, lai būtu iespējama lielāka eksplozija, kāpēc ari vienmēr mierlgai^iliĀ., acenes aši pazibsnījis, veikli notvej projām šļūcošo pavedienu aiz gala: ,,Formāli mūsu stāvoklis nebūt nav tik bezcerīgs", viņš tēvišķi pamāca. „Mums vēl arvien ir zināms, es teiktu, pat ievērojams aktīvs zaudētā atgūšanai." Daži klausītāji pret S6 apgalvojumu gan klusi iebilst, bet A. neļaujas traucēties: ..§0 aktīvu sastāda divējādas vērtības. Pirmkārt, tāš starptautiskās tiesības, kas vēl stāv aiz mums, un, otrkārt, mēs paši, tas reālais fakts, >a mēs esam še. Un jo ļlielāks mūsu Skaits, jo vienotāki esam ssivā vidū, Jo lielāka šl fakta nozīme." „Nebūtu gan tālredzīgi doties mājup uz tik nestabila plosta", iironiski nosmīn nemierīgais D., kas bieži un labprāt operē ar dzēlīgiem starpsaur denlem. A. jūtas mazliet aizvainots un pastrupi atbērt: „Bismarks allaž brīdināja savus tautiešus no tālredzīgiem politiķiem, teikdams, ka tie nesaredzot tuvāko resp. pirmā kārtā svarīgo." Un jau pavisam mierīgi: ^Tāpēci ļaujiet man, lūdzu, kaut oriģinālitjātes dēļ, vērtēt apstākļus no tuvredzības viedokļa. Ka mums šāds aktīvs ir, — ja gribat, sauciet to i^ar mājās braukšanas plostu, to zinām ne vien mēs paši, bet to zinā ari mūsu rielabvē|l. Un būs gluži loģiski, ja tie šo mūsu aktīvu mēģinās iznicināt. Jūs, varbūt. Jautāsit, kā gan tas iespējams? Pavisam vienkārši, ar vāru un vilttl, ar tiem pašiem līdzekļiem, kādi pret emigrantiem liejtoti jau agrāk, ne vienu reizi vien. Vai atceraties princi Alekseju, kuru tēva paša cara Pētera I aģenti atvīla no emigrācijas tieši uz moku bluķi?" i ,,A. kungs! Jūs tik jauki sākāt par mūsu pašu lietām, bet tad atkal ie-kritāt vēsturē. Eš jau-zinu, tagad nāks krusta kari, tad Ēģiptes XV dinastija un tad — otra maiņa pusdienās, bet mēs vēl arvien būsim kaut kur starp viduslaikiem un pasaules radīšanas sākumu." Ko gan sev var atļauties tas, kas sastāv no lūpu krāsas un pusmetra zīda, pie kam pēdējais savukārt vēl diezgan pašķidrs! - A., kas visumā'diezgan iūtl^;i5, šoreiz neuztraucas. Gluži otrādi, man' pat liekas, ka viņš ir sajūsmināts par (Beigas 3. lappusē) Latviešu kolonijā EslLiigena 10. un 11. jūlijā notika latviešu ev.-lut. mācītāju sanāksme, kas ir nozīmīga visā latviešu gara dzīves apjomā. Pēdējo reizi tāda notika Latvijā -r 1940. g. 17. un 18. jūnijā Rīgā, mūsu tautas tik vēsturiskajās un drūmajās dienās. Tagad trimdā ^archi-bīskaps prof. Dr. theol. T. (j r I n - b e r g s ļ saaicinot latviešu mācītājus no visām rtetumu 3 okupācijas joslām, atjaunoja paražu — sanākt un kopīgi pārrunāt gara dzīves un aprūpes jautājumus.^ Sanāksmē piedalījās 5 prāvesti, Baznīcas virsvaldes locekļi un 112 mācītāju. Garīgā aktā archibīskaps atzīmēja mācītāju uzdevumus, atzīstot, ka amata sūrums j āpārvar ar amata prieku. Mācītājiem jāsniedz gara gaisma grūtībās pagurušajiem un ikvienam tautietim. Sirsnīgiem vārdiem archibīskaps sveica viesus — UNRRA's 208. vienības dir.Pensonu du Selu, Latvijas Sarkanā krusta dir.R. Liepiņu un Eslingenals kolonijas vecāko K. Kalniņu. LCK sveicienus sanāksmei nodeva prof. Dr.JC. K u n d z i ņ š . Viņš at-zina, ka pašreiz galvenā problēma ir saglabāt latviešu tautas garīgos spēkus no sairšanas un pagrimšanas. Sis uzdevums stāv pāri sīkākajām praktiskajām rūpēm. Jo ilgāk dzīvo- Latviešu dziesmas Baireltā Baireitā, slavenajā Richarda Vāgnera svētku spēļu namā, kur līdz šim skanējusi tikai Vāgnera mūzika, 7, jūlijā pirmo reizi atskanēja latviešu dziesmas. Tās te skandināja 10 latviešu nometņu apvienotie kori ar pāri par 400 dziedātājiem diriģentu F. Valdmaņa, A. Kalnāja un J. Ūdra vadībā. Zāle, kuj'ā 180a vietu, bija pilna klausītāju, kas dziesmas un oriģinālkompozicijas uzņēma atsaucīgi. Klausītāju pulkā bija arī Militārās valdības pārstāvji, UN-RRA's darbinieki un kuplā skaitā vācieši. Sajā pat gadījumā Baireitā viesojās arī K.Nunava baleta ansamblis Latvju balets. Tajā tagad dejo arī M, Tillaka un O. Lēmanis. Pēc atsevišķiem deju priekšnesumiem skatītāji vēroja arī N. Dostala viencēlienu „Habanera" 0. Lēmaņa choreografijā. Z. B« jam trimdā, jo vairāk ieviešas nevēlamas parādības, rūsa pārklāj latvju tautas dvēseles zeltu. Jāc^ļ mūsu dārgākā manta - garīgā kvalitāte. LSK dir. R. L i e p i ņ S norādīja, ka baznīcai pašreizējā notikumu no^ risē ir svarīgi uzdevumi. Baznīca daudz darījusi ikvienas taisnas lietas uzvarai. Direktors pateicās ar-chibīskapam un mācītājiem, kas al-^ laž gādājuši par mūsu bij, karavīriem. Vēl sanāksmi sveica UNRRA's direktors un Eslingenas ko'onijas vecākais K. Kalniņš. Ar rakstu sveicienus bija sūtījis Vispasaules baznīcu apvienības pārstāvis Klifords Nelsons no Zenevas, Rietiimvācijas lietuviešu ev.-lut. draudžu vadītājs doc. J. Paupers u. c. . Sanāksmes darba kārtībā referātus nolasīja prof. Dr. K. Kundziņš Dieva valstības noslēpums" un prof. Dr. L. Bērziņš — , Baznīcas dziesmas un liturģija." 01 rā dieriā bija prāv. E; Berga un J. ĶuUīša priekšlasījumi. Konlerenc^s dalībnieku dievkalpojumā sprediķoja prof. Dr. T. Grīnbergs. Z. B. ASV neatzīst Padomijas nkojumu Austrija Vīnē, 10. jūlijā (UP). — Amerikāņu valdība šodien, nostājoties pret krievu rīkojumu par īpašumu apķīlāšanu, paziņojusi Austrijas valdībai, ka neatzīs tādu īpašumu aizvešanu, kurus vācieši savas okupācijas laikā paņēmuši ar varu, ja šo aizvešanu pamato tikai ar Potsda-mas vienošanos, bet tā nesaskan arī ar Vienoto Nāciju 1943. g. janvāra deklarāciju. Ģen. Klarks informējis Austrijas ministru prezidentu Figlu, ka saņēmis norādījumus no prezidenta Trumena ievadīt sarunas par ASV prasību daļas samazināšanu no vācu kontiem Austrijā. Tai pašā laikā Klarks paziņoja, ka vii;ia valdība nodomājusi nodot Austrijas rīcībā visus vācu īpašumus Austrijā, gan paturot sev tiesībai prasīt dažus rūpniecības uzņēmumus, piemēram, Savienoto Valstu tēraudfabrikas, agrākās „Hermann Goering Werke** Linčā. — A n g l i j a s ārlietu ministrija paziņojusi, ka Anglija atbalsta ASV protestu pret krievu rīkojumu apķīlāt vācu īpašumus Austrijā. — Ā r l i e t u m i n i s t r u konfer e n c ē pēc tam, kad Molotovs 4 dienas bija aizkavējis ielūgumu izsūtīšanu 21 valsts miera konferencei, stūrgalvīgi pieprasīdams, lai ār^ lietu ministri nosaka konferences darba kārtību, tomēr panākta vienošanās. Molotovs piekritis tam,- ka ielūgumus var Izsūtīt, pievienojot tiem tikai vispārējus ieteikumus darba kārtībai. Tādējādi virsroku guvis Berness. Molotovs toties guva uzvaru savam viedoklim, ka miera līgumu apspriešanā varēs piedalīties tikaiļ tās valstis, kas tieši piedalījušās ķafā pret attiecīgo valsti. So vienošanos panāca pēc sasprindzinātas 6,5 stundu garas sēdes. Saskaņā ar to, īsto miera līgumu uzmetumu izstrādāšanas darbu veiks 5 „polItiskas komisijas", kurās būs reprezentētas valstis, kas tieSl karojušas pret 5 ienaidnieku valstīm — Somiju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju un Itāliju. Turp-not konferences darbu, sagaida, ka Be-vins iepazīstinās konferenci ar plānu vācu valstu federācijas radīsi nai, ko principā atbalsta arī ASV. Sagaida, ka arī Francija to atbalstīs, bet Krievijas nostāja nav zi:'āma. „United Press" ziņo, ka ā r l i e tu m i n i s t r i p i e p r a s ī s UN ģ e - n e r ā I s a p u l c e s a11 i k š a Jiu no 3. uz 2 3. s e p t e m b r i , lai tā ne- ,/nint3S^-^^^^ 1^^^ vēstules Londonai ,,Tim^*^^i^ ,,LasI-tājuvēstiiles** izraisītas pārrunas par Baltijflis v ā l s t t e S numurā F. F. Sīlijs^ (Seeley) atbildē uz kāda L^igdena un Dēvisas vēstulēm saka: „Cariskā Krievija lielāko daļu no savām perifērijas tOT jām (Baltijas ^valstis,^^^^^^^^^^^^ Kaukazuj Gentrālāsdju un Piējufas provinces) ieguyataJ8^^i^ ^5 un ar tām pašām met^ lija un Frtmcija ieguva lielāko daļu no savām impērijām. Vai Lagdens grib ierosināt, ka mums būtu jāatsakās no ieguvumiem, kasj teiksim, iegūti kopš 1800. gadā? Vai godīgāk un cienijamāk nefeūtu izbeigt sav-starpigu apmētāšanos akmeņiem? Atbildot Dēvisai, atļaušos aizrādīt uz trim tietām. Pirmkārt, „naclo-nālās valdības", kuras Dēvisa raksturo par «lietišķām", bija fašistiskas vai tuvu fašistiskānL Polijā un Uētuvā šis valdības tādas bija 1926. g., Latvijā un 'Igaunijā kopš' 1934. g." Tālāk F. F. SIlijs atzīmē, ka Padomju Savienības „ārējā politika ir padota brīvai kritikai, bet tas tā nav ar citām lielajām varām, ieskaitot mūs pašus." Tajā pašā „Times" numurā par šo ipašu jautājumu raksta ari E. Aru-jā, kais SBdca, ķa Baltijas valstis nevis ar svešu iekarotāju F^alidzlbū, bet tb panāca notiktu reizē ar miera konferencļ. ļ tautas, kas cīnījās pēc savas neat-Ģen. Maknarnijs paziņojis, ka kārības 1918./2p. g. karā. 1940. gada pēc viena gada ASV karaspēkā Vā- pievienošļana nebija nekas cits, kā pijā būs ne vairāk par 170.000 vīru. jau suverēno tautu tiesību nblieg- — Uzbriļkot kādam vilcienam starp šana. Bez tam igauņi, latvieši un Bjalistoku un Varšavu bandīti, no- lietuvieši nebija vienmēr atradušies galinājuši 4 žīdus un (J p )ļu kara- Krievijas verdzībā', ne arī vienmēr vīrus. — Ēģiptes valdība noliegusi mierīgi sadzīvoj|iiši ar saviem ap-izsludināto ģenerālstieiku un „dro- spiedējiem. Viņi nekad nebija at- / šibas dēļ" aizturējusi apm. 1.000 per- devuši „brīvprātīgi" un uz „visiem \ sonu, to vidū 200 Kotlas un vafdistu laikiem" savas suverēnās tiesības \ partijas jaunatnes vadītāju. Jaunat- tā, kā to 1920. gada miera līgumos nes grupas bija aicinājušas rīkot ģe- ar Latviju, Igauniju un Lietuvu, at-rierālstreiku 11. jūlijā, kad pagāja zīstot liāciju pašnoteikšanās tiesības, 44 gadi kopš tās dienas, kad angļi bija darījusi Krievija. 1940. gada apšaudīja Aleksandriju. — Itāļu de- Krievija atnesa trūkumu, terroru, monstrācijām pret Sabiedrotiem beztiesību un vajāšanu visām ļaužu T r i e s ta s lautā juma dēļ izplēšo- šķirām Baltijas valstīs, kur līdz tara ties arī uz Modenu,Milānu un Nea- labklājības, miera, kārtības un lai-poli, angļu karavīri piekāvuši vai- mes bija vairāk nekā jebkura citā rākus triestiešus, kas piedalījās ita- Eiropas vaLstI pēckara gados. Krievu ļu demonstrācijās pret angļiem un iestādes "onāvēja tūkstošus ļm Me-amerikāņiem. — A S V armija pil- portēja mītus tūkstošus Baltijas nīgi pārņēmusi no ārlietu ministri- valstu ieazīvotāju.l Ir jājautā, cik jas informācijas, audzināšanas un plašā mērā terrora režīms tagad val-reliģijas vadību civiliedzīvotājiem da Baltijas valstīs un kāda ir to visās amerikāņu okupētās svešās izolācija no pārējās pasaules, sall-zemēs. Kara ministrija organizēs dzinpt' ar stāvokli citās zonās? Kāda speciālu filmu piesūtīšanu un pre- būs to nākotne? Baltijas valstīs bises informācijas piegādi okupētām ja veselīgas starptautiskas attiecības zemēm Tlie Stars and Stripes | un tās bija Tautu Savienības locekles. Vai Bjiltijas valstīs varēja ru- ^ 1 « I I • 1 • - .nāt par „l€ispaidu ^sfalru^", ja katrs Ukupacijas naudu paredz atvietot ar maksājum ^"^^'^^ Frankfurta, 9. jūlijā.— Ģen. Maknarnijs preses konferencē paziņojis, ka ieteicis jaunu maksājumu zīmju radīšanu, lai atvietotu Sabiedroto okupācijas naudu, kādu tagad lieto ASV joslā. Ģenerālis paskaidrojis, ka šis plāns, ko tagad apsver Vašingtonā, paredz, ka jaunās maksājumu zīmes būtu lietojamas ari angļu joslā. Ar jaunānf zīmēm izmaksātu algas karavīriem un kara ministrijas darbiniekiem ASV joslā. Tai - pašā preses konferencē ģen. Maknarnijs paskaidrojis, ka atsevišķām vācu valstīm ASV joslā ļaus pilnīgu pašpārvaldi tiklīdz būs radītas konstitucionālas valdības. Vienīgais pašpārvaldes ierobežoj ums būs Berlīnes protokolā paredzētie noteikumi P2,r demokratizēšanu un decentralizāciju, kontrolpadomes likumi un 4 lielvalstu nolīguini. Viņš paskaidroja,, ka vācu vald'i'bas būs uzskatāmas par „demolvratizētām* tad, kad politiskā vara izrietēs no tautas un tauta varēs to kontrolēt, politiskās pjirtijas pēc sava rakstura būs demokrātiskas, būs atzītas un nodrošinātai individa pamattiesības, radio un presei garantēta brīvība un nea\karība no valdībaa iespaida. —- Ģen. Maknarnijs notr^icis jaunu kārtību vācu sieviešu pā .rbaudei, lai ,4abSk varētu kontrolēt brāļošanos". Armijas 'Sabiedriskos sarīkojumos nevarēs piedalīties par 18 g. jaunākas mciten'/s. „Nevē-^ms vai netīrs izskats" būs pietiekams iemesls,' lai Šādu atļauju liegtu. Katrai vācietei, kas vēlas ierasties uinerikāņu sarīkojumos, vajadzīga īpaša apliecība. Fiziskas pārbaud^gs tomēr nebūšot — A n g 1 i j a s sievietes satraukuši ziņa, ka vācu dievietēm izsniedz vīzas un .atļaujas ieceļot Anglijā, lai precētu kādreizēļļos okupācijas armijas karavīrufi, kas demobilizējušies. — Berlīnei publicēts amerikāņu piāns jaunu vāciešu apmācībai Militārās vald'ības dienestam. Kursu dalībnieki .feaņems algas un uzturu. Līdzekļus Ivursantu atalgošanai dos vācu saimniecība un tos ieskaitīs okupāciļas izdevumos, bei pārtiku dos no armijas krajumienL —-10. jūlijā !Frankfurtā notika Vācijas vie-nīs'ās masonu ložas pirmā oficiālā sanāksme kops Hitlers aizliedza ma- /sonu kustību. — Jaunais Francijas brīvi ceļot, tirgoties un izteikt savas pārtikas ministrs Faržs, kas solījis ļ domas? Taisni pretēji — pēc Hitle-iznlcināt melno tirgu, izteicies, ka ra nāk.šanai3 pie varas Baltijas val-valdlba varbūt par melntirdzniecibu ^^^^ samazināja savu eksportu uz Vā-sodīšot ar nāvi. — Nirnbergas starp- ^^^^ skolās vācu valodu atvlcto-tautiskais trubunāls paziņojis, ka, ^ valodu." ^ iztiesājot prāvu pret nacistu orga- -Times" 29. jūnija numurā Ran-nizācijām, vēl uzklausīs tikai ne- ^^^^^^ (Churchill). atbildot daudz liecinieku. Tribunāla prezi-r'^^^^ rakstam, sakaļ; „F. F. Sīlijs dents lords tiesnesis Lorenss pas- f ^l""^' ^f/^''' ^l" kaidrojis, ka prāvas pret virspavēl- ^^^^^^^^^ niecību, „Ge$tapo" un „SS" varēs nobeigt līdz augusta beigām. Spriedumi visās prāvās esot gaidāmi jau septembrī. — Nacistu drošības policijas šefa Emsta Kaltenbrunnera aizstāvis paskaidrojis, ka viņa aizstāvamais atzīstams par vainīgu, bet neesot vainīgs tik ļoti, kā tas liekoties. „Sis vīrs ļoti cieš no sirdsapziņas pārmetumiem,'* viņš paskaidrojis. Feldmaršala Keiteia aizstāvis paskaidrojis tribunālam, ka viņa klients „pārāk uzticējies Hitleram, ticējis vadonības principam, bet nav apzinājies, ka dara ko aplamu pēc vācu vai starptautiskiem likumiem:" • — Krievu flotes leitnants Redins, kuru Siatlā tiesā par spiegošanu pret AS Valstīm, bas bijušas fašistiskas vai tuvu šai iekārtai. Ir laiks, ka ^ai modernai vulgārai komunistu ) propagandai reiz dara galu. Tas ir komunistu ma- -^u propagandas triks, ka visu nepatīkamo nosauc par fašismu; fašismam tuvu v^i fašisma iespaidā esošu. Tas apvaino „TLmes", j^ šādus nelietīgais viltojumus «Jāmeklē un ievieto laik-raksta slejās. B e t , ja arī rnēs piekristu Silija ''"^SKatam par žīm valdībām, vai viņši tad varētu izskaidrot, kāpēc tad Padomju Savienībai bija jāanektē šis BaLijc > ,.fa.šisti:skās" zemes un to iedzīvotāji?" noteikti noliedz, ka būtu maksājis kādam inženierim naudu, lai . tas atklāj viņam flotes noslēpumus. The 'Stars and Stripes |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-07-17-01
