Bavarijas Latviesu vestnesis, June 12, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
llie poUcy of tliis Newspaper is to provide 01^ people in ezils witli all avallable news of imporiance conoeniing tlid vorld'i happeniiigSrOf poUUeal eo^dnomie* oaltoral or
soclal significanee. And onr speoial aim Is to preseni ihe komanitarian ideāls and achievementa of ttie great DemooraciiM ihe Unitod Statos of Amerioa, and the Britisb
Empire. This aim, we know, will help maintain the spiritoal and onltnral iinii7 of the Latvian people and of all tliiags will yield for a safer aitd iiapļpleir fature.
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a w€i€k
Nr. 45 (47) Authorized bj Military Government and UNRRA Dimngenā,tre5dien, 1946.ļir. 12. jūniji
Jānis Vilciņš <
C. 8. „TurIba" valdes loceklis.
Pretim darbam
2.
Kādas tieši būtu Iatviei§iem svešu­mā
veļamākās un ari puslīdz atbil­stošākās
saimnieciskās darbības no­zares?
Šķiet, vairāku svarīgu ie­meslu
dēļ, veļamākais būtu tautiešu
vainima nodarbošanos saistīt ar
lauksaimniecību! un tās dažādām pa-pildnozarēm,
piem., ilopkopību, pien­saimniecību,
dārzkopību, sakņkopību
utt. Lauksaimniecību no latviešu
viedokļa varētu pieņemt par vēlamo
pamatnodarbTbu, par ko būtu arī jā­cīnās.
Lauksaimniecībā, kopā ar tās
papildnozarēm, varētu iesaistīties ne
.tikvien tautieši, kas šajās nozarēs
darbojušies Latvijā, bet laba tiesa
arī citu, kas pēc savām' fiziskām spē-
Jāni lauku darbiem kaut cik vien-piemēroti.
Nākamā ievēroj amākā no­zare
būtu sīkrūpniecība un amatnie­cība.
Kaut arī šajās nozarēs varētu
iesaistīties daudz mazāks tautiešu
skaits kā lauksaimniecībā, tomēr tās
visos apstākļos no latviešu viedokļa
būtu pieņemamas par vēlamām un
izveidojamām. Dažādos latviešu sik-rūpniecibas
un amatniecības pasāku­mos
varētu nodarboties ne tikvien
tieši speciālisti un arodnieki, bet arī
lielāks skaits citu darbinieku, arī
laba daļa no agrāk rūpniecībā no­darbinātiem.
Saprotams, lielāks vai
• mazāks skaits tautiešu nodosies arī
citiem darbiem būvniecībā, zvejnie­cībā,
transportā, tirdzniecībā, brīvās
profesijās, audzināšanā un izglītībā,
dažādās kulturālās darbības n6zarēs,
birojos^ veselībai kopSanā utt., arī
vienkāršam- fiziskam darbam. Zinā­mam
skaitam darinieku pie tam va­jadzēs
strādāt citu mūsu tautiešu
saimnieciskos, sabiedriskots un kul­turālos
pasākumos un uzņēmumos.
Runājot par nodarbību veidiem
sociālā stāvokļa izpratnē, mūsu vidū
domstarpību nebūs. Latviešu inte­resēs
ir panākt tādu stāvokli, lai
saimnieciskās nozarēs, kurās viņi
strādātu, iespējami lielāks skaits va-^
rētu darboties patstāvīgi. Tas no­zīmē,
ka latvieši vēlētos būt ne tik-,
vien darbu techniskie un fiziskie iz­pildītāji,
bet tai pašā reizē darbu uz­ņēmēji,
pasākumu un uzņēmumu
Īpašnieki, nevairoties no pienāku­miem
un atbildības, kas no tāda stā­vokļa
izriet. Tādā kārtā lauksaim­niecībā
un tās papildnozarēs mēs
nevēlamies būt tikai vienkāršs darba
spēks, bet vēlami'es paši: saņemt un
patstāvīgi apsaimniekot attiecīgus
objiektus. Sīkrūpniecība, amatniecī­bā,
būvniecībā, transportā, tirdznie­cībā,
zvejniecībā un citos darbos mēs
tāpat vēlamies strādāt savos patstā­vīgos
pasākumos, būt neatkarīgi no
svešiem uzņēmējiem.
Par patstāvīgās uzņēmības prasmi
nebūtu jābaidās. Ja savā zemē lat­vieši
prata ar nenoli'edzamām sek­mēm
darboties dažādās saimnie­ciskās
nozarēs, organizēt un vadīt
pasākumus un uzņēmumus, ja vyiu
lietpratēju un strādnieka veiktie
darbi un pagatavotie . izstrādājumi
savā kvalitātē atradās cienīgā stā-voklī,
tad viņi spēs un pratīs pat­stāvīgi
strādāt arī tagad. Nenolieg­sim,
ka viss pārdzīvotais ir dragājis
uzņēmības garu, darba apziņu un
pienākuma izpratniļ bet kad vajadzēs
nopietni strādāt, kad eksistence būs
atkarīga no pašu darba, tad — bū­sim
pārliecināti latvieši ^^trādās
tāpat kā agrāk.
Saprotams, ^ būs un ^ arvien paliks
nozares, kurās mums vajadzēs at­rasties
arī algotu darbinieku stā­voklī,
piem., rūpniecībā un pa daļai
arī amatniecībā, visādu v;?idu biroja
darbos, zinātņu, izglītības, audzinā­šanas
un kulturālās darbības laukā,
pa daļai brīvās profesijās, veselības
kopšanas darbos, pa (jlaļai vienkār-
Jajā fiziskajā darķā un tml.
' (Beigas 3. lappuse)
Latvijjiifi Sarkanā krusta galvenās
valdes loceklis un darba vadītājs
amerikāņu un franču okupācijas
Joslā R. L i e p i ņ š pēc atgriešanās
no Šveices „Latviešu Vēstneša" pār-stā^
dm izteicās:
,,Kā jau agrāk ziņots, par Starp­tautiskam
Sarkanam krustam lat­viešu
papildu aprūpei atvēlētiem
līdzekļiem bija paredzēts vispirms
apmierināt mūsu bērnu vajadzības
pēc apģērbiem, veļas un apaviem.
Bija paredzēts Šveicē iepirkt ari ma­teriālus,
bet pašu apģērbu izgatavo­šanu
vejkt nometnēs Vācijā. Vaja­dzīgo
priekšmetu iegāde pašreizējos
apstālj:ļos tomēr nav viegla lieta un
tādēļ Starptautiskais Sarkanais
krasts, pirms Izšķiršanās par agrāko
nodomu pārkārtošanu, bija vēlējies
paiT grūtībām informēt Latvijas Sar­kano
krustu un uzklausīt mūsu do­mas.
Pārrunās ar Sarkianā krusta
starptautisko komiteju Zenevā, pie­daloties
arī sūtnim J. F e 1 d m a n,i m
un O G r 0 s v a i d a m , noskaidro­jās,
ka par atvēlētiem līdzekļiem vēl
nekas nav iepirkts. Mēs aizstāvējām
uzskatu, ka darāms viss iespējamais
bērnu apavu maksimālā daudzuma
sagādei un pastiprināma audumu,
dziju un citu materiālu iegāde, kas
nepieciešami apģērbuj veļas un apa­vu
pagatavošanai un izlabošanai. Sa­runās
mums apsolīja iegādes iespē­jas
vēh-eiz pārbaudīt un darīt visu
iespējamo minēto vajadzību apmieri­nāšanai.
Rēljiinoties ar konkrētiem apstāk­ļiem,
lielāki pārkārtojumi bija ne­pieciešami
arī proponēto medika­mentu
un ārstniecības materiālu ie­gādē.
Ar Sarkanā krusta starptautiskās
komitejas vadītajiem darbiniekiem
pārrunājām arī m ū s u g ū s t e k ņu
jautājumu. Informējām par stāvokli
un no jauna lūdzām komitejas at­balstu,
ko ar! apsolīja. Tuvākās die­nās
komitejas pārstāvis. Starp citu,
dosies uz 1 1 a l i j u un tiešās pār­runās
ar virspavēlniecību centīsies
panākt gūstekņu drīzāku atbrīvo­šanu.
Bez tam sarunas skāra ari ci­tus
LSK darb:[bas jautājumus. Sa­runas
norisinājās draudzīgā garā un
tajās varējām konstatēt mūsu stā­vokļa
pareizu izpratni un sirsnīgu
vēlēšanos mumis palīdzēt.'
Apmeklējuma laikā notika arI„Se-cours
International aux Refugies"
sēde pārvietoto B a l t i j as t a u tu
l o c e k ļ u e v e n t u ā l a s n o v i e ­t
o š a n a s j a u t āj urnā. Sēdē no­skaidrojās,
ka par So jautājumu vēl
ir liela neskaidrība un ka pieminē­tās
organizācijas provizoriskie plāni
prasa tālāku p<'jtīšanu un iespēju tu­vāku
pārbaudīji anu.
Dzīve Šveicē visumā atgriezusies
agrākās normālās sliedēs. Daudz ār­zemju
tūristu, kuru vidū liela daļa
militāru personu. Satiksme dzīva.
Kopš pagājušā gada sākuma tā
strauji pieņēmusies, tagad pilnīgi at-.
^gādinādama miĢra laiku." •
A. M.
Trimdas dzīvei ieilgstot, aizvien
biežāk dzirdam' balsis,^ ka negatīvās
parādības sadzīvē var gala rezultātā
novest mūsu tautas kopu līdz morā­lam
'un secībā pat līdz nacionālās
kopības sabrukumam. Par šo jautā­jumu
Latviešu Vēstneša" redakci­jai
Latviešu Centrālās komitejas
priekšsēdis prof. K. Kundzēns izteicās:
,„Katra krize, kas iest^l^Jas cilvēku
likteņos, reizē ir arī morāles krize.
Vērojot mūsu sadzīvi, nenoliedzami
jāatzīst, ka ārējo apstākļu ietekmē
vairojas negatīvās parādība». Nespē­ja
brīvi veidot dzīvi, spraust plašā­kus
mērķus, bezdarbība — viss tas
summējoties grauj tautjsts , morāli.
Sīs negatīvās parādības var būt pār­ejošas
vai arī tādas, kas apdraud
tautu saknē. Ja vitāli radošie spēki
ņem pārsvaru, tad, neatkarīgi no
ārējiem; apstākļiem, par spīti vissma-gākiem
likteņa sitieniem tauta to­mēr
var pastāvēt. Vienota stāja, ko­pības
apziņa,; darba mīlestībaj ciešas
ģimenes saites un uzupurēšanās spē­ja
— ja šīs īpašības mums nezudīs,
tad varam droši raudzīties nākotnē.
Ir tautas, kas ar savu morālo spēku
radījušas brīnumus.
Vērojot mūsu gaitas trimdā, varu
teikt, ka viss negatīvais ir pārejoša
parādība, kas saistās ar kara un
bēgļu dzīves radītiem apstākļiem.
LatvieSu tautas ētiskie spēki savos
pamatos nav satricināti. Mūsu nā­kotne
ir ticības jautājums. Visiem
spēkierti jācenšjiis uzturēt možs radošs
gars. Sajā ziņā milzīga nozīme ir
skolai, grāmatām, kulturālai pašdar­bībai.
Pirmā vietā tomēr stādāms
darbs. Un beidzot, kā teologs, gribu
uzsvērt, ka grūtos brīžos, kad viss
jau šķiet zaudēts, dziļākais spēka
avots rodams reliģijā, ticībā Visu­varenā
vadošai rokai.
Kaut arī trimdas gaitas ^ g r ū t a s,
mana dziļākā pārliecība tomēr ir, ka
latviešu tauta staigās augšupejas ce­ļu.
Pārstādīti labākā dārzā, mēs at­kal
atplauksim!" H.M.
apsveie „demok ratisku
uzvaru
Amerikāņu un angļu laikraksti v i ­sā
visumā gavilē par franču vēlēša­nām,
kurā centristu tautas republi­kāņu
partija — „MRP" ianirusi par
F r a n c i j a s visspēcIgāk:o partiju
pretsvarā komunismam, bet dažas
avīzes šādu rezultātu deklarē pat par
demokrātijas izšķīrēju uzvaru. Labā
novirziena ASV,,Ghicago Tribune"
saka: „Balsotāji Francijā jau otrreiz
mēneša laikā pierādījuši, ka viņi la­bāk
izšķiras par Parīzi nekā par
Maskavu (valdības mitekļa nozīmē)."
„Tlie New York Times" šalca: „Fran-ču
tauta pasākusi to, kas var izrādī­ties
par demokrātijas izšķīrēju uz­varu
Eiropā iepretim to apdraudo­šajam
totalitāro plūdu ielenkumam.
Francija no jauna rīkojusies pēc brī­vības
tradīcijām, un Eiropa rezultātā
var irlvāk uzelpot." Komunistu
„The London Daily Worker" pazi­ņoja,
ka, „lai novērstu nelaimi un
reakcijas atgriešanos, ko dod strād­nieku
šķiras sašķelšanās, strādnieku
kustībai uz labā spārna gānīšarios
jāpagriež mugura."^ Trūkstot datiem
vēl no dažām kolonijām, Francijas
satversmes sapulces 562 mandātu sa-dalljums
pašreiz ir šāds: „MRR' —
162, iepretim oktoķra ba 1 sošanas re­zultātiem
12 mandātu uzvija, komu­nisti:
— 149, 10 mandātu zaudējums,
sociālisti —• 127, 19 mandātu zaudē­jums.
Ar to „MRP" ieguvusi 28 proc.
visu balsu, komunisti 25,9, sociālisii
21, republikāņu > apvieniiba ' 11,6,
„PRL" 12,7. Neraugoties uz Franci­jas
vislielākās partijas god^ zaudē­šanu,
par komunistiem i r nodots vai­rāk
balsu *kā līdz šim un tie vēlē­šanas
iztulko par savu uzvaru pret-komūnistiskā
kampaņā, kas valdī­jusi
pirms vēlēšanām. Francijas 3
galveno partiju prezidiji īpašās sa­nāksmēs
jau nosprauduši savu nāka»
mo stratēģiju. Visu 3 partiju po­litiskie
līderi liekas pātliecināti, ka
par Francijas prezidentu sociālista
Fēliksa Guēna (Gouin) vietā nāks
Franci jas ārlietu ministrs Zoržs Bido
(Bidaūlt). — I t a l i j ā 4. jūnijā bija
zināmi tikai ap 10 proc. rezultātu no
tautas nobalsošanā nodotajām apm.
25.000.000 balsīm. Republikas piekri­tēju
pret monarchijas gribētājiem
pagaidām ir kā 2:1. Ministru prezi­denta
de Gasparija kristīgi demokrā­tiskā
partija ir priekšgalā, tad nāk
komunisti un sociālisti. Pirmajos re­zultātos
kristīgo pārākums redzams
Romā, Venēcijā, Florencē u. c. pilsē­tās,
Bolōņā uzvar komunisti, bet
Neapolē ap 80 proc. vēlētāju balso^
juši par- monarchiju. — Prezidents
Trumens beidzot pieņēmis UNO Dro­šības
padomes A S V delegāta Eduar­da
Stetiniusa at lūgšanos un meklē
viņa pēcteci. — A u s t r u r n t u r c i -
j a s plašākus novadus piemeklējušā
zemestrīce prasījusi jau vairākus
tūkstošus upuru. Pēc ilgākas slir
raības 3. jūn. miris P S R S bij. pre­zidents
70 g. v. Michails Kaļiņins.
Viņa mājā PēlerpilT Ļeņins, Staļins
un bariņš citu savā laikā.bija: pulcē­jušies
pēdējiem krievu revolūcijas
priekšdarbiem, . Ļeņins viņu- bija iz­raudzījis
par valdības nominālo gal­vu.
~- „I z v e s t i j a " 4. jūn. deklarē,
ka lielākā daļa vācu municijas fabri­ku
ārpus padomju joslas ir tikpat
spējīgas ražot kara materiālus kā
priekš gada. Puslappusi garajā rak­stā
kritiski novērtēta Rietumu nostā­ja
pret vāciešiem, Parīzes konferen­ce,
ārlietu ministri un ASV ārlietu
ministra Džemsa Bemesa intervija
presei. Raksta autors turpina: jVPa-saules
prese atkārtoti publicējusi ti­camus
ziņojumus par bijušās vācu
armijas nepārtrauktu pastāvēšanu
organizētās vienībā» rietumu joslās.
Sīs vienības aptver daudzus simt-tūkstošus
karavīru ar • pašu virsnie­kiem,
štābiem un citām militārām
iestādēm." Padomju joslā, turpretim
atbruņošana esot pilnīga. Autors vēl
saka, ka Berness esot mēģinājis no­liegt
anglu-amerikāņu bloka nodibi­nāšanu
pret Krieviju, „bet kā gan
viņš var izskaidrot negaidītās ameri­kāņu
nostājas maiņas faktu Itālijas
koloniju jautājumā līdz ar veselu
virkni amerikāņu un angļu diplomā­tu
citiem soļiem, ja šāds bloks jāuz­skata
par neesošu?" ASV kardi-nālis
Spellmans presē izsakās: „Uz
mums gulsies vaina savu dēlu node­vībā
un Amerikas iznīcināšanā, j
mēs neapstādināsim komunistu div­kosības
un iekāres savvaļā palaistos
naidus,'kas kā sirpji dodas pāri mū­su
tautas vaigam. Pasaule'tikai tad
kļūs žēlastības rienīga un taisnīga,
ja ikviens.cilvēks dzīvos un: palīdzēs
saviem līdzcilvēkiem dzīvot pēc četru
brīvību principiem." — Cecho.s;ova-kija
un Padomju Savienība vieno­jušās
par 650.000 vācu civīliedzīvotā-ju
pārvietošanu līdz novembrim no
C e c h o s l o v a k i j a s uz krievu
okupēto joslu Vācijā,, Varšavā pazi­ņots,
ka kņpš pirmā marta no Poli­jas
izraidīti 500.000 vāciešu, — Fran-
(Beigas 3. lappusē)
„Mani pārsteidz latviešu
ticība nākbtniei"
Pārvietoto personu nometnes ame­rikāņu
okupālcijas joslā Vācijā paS-relz
apmeklē Vispasaules baznīcu ap­vienības
pārstāvis Dr. lidmonds A.
fiells. Sanmā jar mūsu pārstāvi
viņš izteicās: 1
„Mana Eiropas apmeklējuma no­lūks
ir pārniiiļāt ar dažādu konfesij u
pārstāvjiem pārvietoto ļ^ersonu va­jadzības
garīgās aprūpes darb^un
noskaidrot, ko baznīcu organizācijas
Amerikā varētul darīt jūsu i labā.
Mani pārsteidza^ latviešu ticība nā­kotnei
un es apbŗlncjju jūsu prasmi "
iekārtot dzīvi nometņu apstākļos tā,
lai tā būtu par svētību vispārībai.
Tiklab no armijas virsniekiem, kā
UNRRA's darbiniekiem esmu dzirdē­ts
par latvlešieņi iabas atsauksmes.
Vispasaules baznīcu ap\rienlba vie­no
vi^as protestantu baznīcas un to
novirzienus visā pasaulē. Apvienība
veicina atsevišķu baznīcu sadarbības
zkopšanu un sniecžļ palīdzību posta
piemeklētiem. Tā nostājas pret bez­dievību
un cenšas kalpot cilvēcībai.
Ir domāts par i)aļīdzību pārvietotām
personām reliģiskās dzīves izkop­šanā
ne vien Vācijā, bet ari varbūtē­jā
pārvietošanas gadījumā uz aiz­jūras
zemēm."
Nobeigdams sarunu, Dr.Bells teica:
Kaut gan līdz ^im man nav bijusi
izdevība pašam skatīt jūsu zemi, bet ^
man ir daudz draugu Amerikas lat­viešu
vidū. Jūsu tautas čaklumu un
augsto kultūru es vēroju tagad no^j
metņu apmeklējumos. Mēs dzīvojam
vēl par d^udz ļ tuvu kara postam,
lai skaidri varētu saskatīt Baltijas
tautu politisko nākotni. Es tomēr
ticu šo tautu spējām, ticu Dievam,
ticu taisnībai, k€fs reiz uzvarēs, un
ticu, iia ausis diena, kad varēšu jūs
apmeklēt jūsu brīvajā valstī."
Apmeklējot Esl'ingenu, Dr. Bells
piedalījās latviešu dievkalpojumā un
nodeva tautiešiem sveicienus no So­mijas
un Zviedrijas archiblskapiem/
kufus viņš nesen apmeklējis. „Visa
kristīgā pasaule vēro jūsu izturību!
ciešanās. Jūsu ciešanas un asaras ir
arī visu kristiešu ciešanas-*, tdica Dr,
Bells. I
Pēc pārvietoto personu nometņu
apmeklējumiem lamerikfiņu okupāci­jas
joslā Vācijā^brj Bells dosies tā­lāk
uz angļu okupācijas joslu. Viņu
pavada Latvijas baptistu savienības
ģenerālsekretārs A. Klaupiks. Par
saviem vērojumiem Dr. Bells ziņos
Vispasaules baznīcu lapvienībai un
Amerikas baptistu savienībai.
J.Raitums
Balvas Strēlerteir Veselim
un Biļķinam
Kultūras fonda pārvalde LCP tre­šās
sesijas laikā Vīrcburgā piešķīra
balvas par labākiem darbiem latviešu
emigrācijas literatūrā ^ liK5. gadā,
1000 marku piešķirts Veronikai Strē-lertei
par dzeju krājumu „Mēness
upe", Zelta Ābeles izdevumā, Stok­holmā,
500 marku Jānim Veselim
par „Latvju teiksma-s*' otru daļu,'
Tērvetes izdevumā, Oldenburgā, un
500 marku par zinātniskiem pētī­jumiem
vēsturniekam Villim Biļķi­nam.
' 1 H.M.
Angļu joslā DP uztic
sardžu pienākumus
Herfordā, 15. jūnijā (AP). — Ar ofi­ciālu
,.B.A.O.R." paziņojumu šodien
darīts zināms, ka „izraudzītus Sa­biedroto
pilsoņvīs" izlieto sardžu pie­nākumiem-
angļu joslā Vācijā un ka
tie šādos pienākumos nēsās ieroču.T.
Ziņojumā teiļkts, ka īpašs pfirvie-toto
personu policijas leģions nav no­dibināts,
bet sargiem bū.s zināma mi­litārā
apmācība,ļ ļ,kas nopiecie.sami,
lai tie varētu veikt .^avus pier.i-kumus."
Sargus mazās i grupās izdalīs pie
angļu vienībām pie kuj-ām tie -skai^
tīsies piesaistīti.
The Stars and Stripes