Bavarijas Latviesu vestnesis, June 2, 1951

              I" karavīri ,in **^riiīir
^^^^^^^^ & 4
krobežu. ^^vit,
I» Pārlldošan»
. "'peld edl„?'".''«'
fm posmā 85ds'>>fc'
Ilgo Zivju. ki>ll b
I ar savi.» • ^
^ ««gūstīja nXl:
I rīcībā nodoti v &
»u valodā lestdim ^
I .raid jumu skait, « 2
i notiek 37 valodlj^^
ļllāro padomBieka i
nts K. Traskot»
I amerikāņu armija 1
amerikāņu josis.
ļā Adenauerui ^
lietumvficijas egja
blu eksporta piealiokj
jiteresēm.
i tpneklli loii Hļ^ļ,
ļiadfim ar Itāliju BU,
pemi audieod plvetti.
ļagiHaāSaBal u DM t»
ļ Rietumvācljai
fāta ari piena ceni, m ..
p litrā, un ta» tūipiij,
kocenta, makili 3M
ļtianll paredzēts edt lft<
biroju nama paridii^
torni tēraudā koMtml'
|:edzes raidītāja aotissa
500 m augituml.
bija pārtraukta lidaifi.
lidlaukā. To atjaunoji (!•
ļmdS«n, kad 30 nedili^
[avākuSi vairāku M
>tattjai par Vieljit
iks 3. jūniji luītniBii
mācības skolBi. 8 m
lāraksta diktSti par tu-lēianas
standii jiilil
kas pCc tan jiiikv
Blpās. Dzimtenei ild-ļem
jāapmekll apkiitl'
par savām midbii.
BtJomtM paliki tm
pēkSņām lietui gMo
i pārpludināja tnSdijs
It ari valrika M>
[li iprādtleM pMtļf
Mienās armijai l W
tatā, ASV, kur pItJir
ķinā a 320.000 aliciU»
[Mēģinājumam bija ji*
Irdzlbas iespējai a«f«-
jdējot 160 t ipridi«y«-
bacēlās gandri! kilo-
|s.
Qadā atilljull Hiiepl
Btu. Tas it bijii o«i
cop8 \m. kidBi-amerikāņa,
Itdodi»!
.jierikāņu tūriiao ni»
rejas kafS. M Pi'«;
Situācijai nepasW
[vēl paplaSinIiliļ'
- Ņujorkai KaiD#
[rtuVa
ļadušSs bija ikil f
Tīkotāji apgal'ō.
pirkts pSii PW 1W0
liku iaa I»»'",'"'
ļ , Dienvidililk"
«««• "jr»'
faņai.
Izcelt pStkai*"''
tlotu.
I v5c» S i l «
^ marSal. 1%
r o p . g « n f B >
'^:iib:: bie^^
jestdien
sagšdi
māju
LATVIA
Utvian New»papejr
St. 42 (486), June 2, 1951
pablisbei-. Vilis Janumi, August-ilri
b Detmold, Lager. Germany,
Phone Augustdorf 02.
gdjtofial and Business Officet
CTāf«aschau, Obb., Regiening»-
lager, Germany.
if«A Office: 102-15, 85th Drīve,
IhmonA HUl 18, N. Y.. Phone VI
^7778 Subscriptlott ratei USA:
I 2.- or 1.50 monthly.
printer: Weilhe{mer Druckerel,
^ ffl b H., Weilheim/Obb., Germany.
t b i . twice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — IRO. lATVIAN NEW5PAraR
Nr. 42 (486)
Sestdien, 1951. g. 2. JQni]9
Unik trtSdieiiās an Mttditnāt.
Iidevējt: Ut^rieāu Centiili Ko*
niteļa. Galvenais redaktors: Mak*
•is CuUtis, galv. r»d. vietn. V.
Letiņš. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Kliai, i. Miesnieki. L Svarcs.
Apgāda taimniieclbas vadītājs H.
Zāgars. Apgāda un redakcija!
adrese: (13b) Grafenatchaa, Obb..
Lager. ASV redākc. vad.: A. Klfiv-soni.
319 N, 22nd Ave W, Dulotb.
Minn., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smit«, 18, Linden Ave*
oue, Wendour€ie, Bail arat, Vic,
Attitralia.
Rietumvacija atprasa
Zāras apgabalu
BONNAS VALDĪBAS DEKLARĀCIJA UN NOTA SABIEDR0TAJIB4
ļonna (el). — Kopš Ugaka lallca sasāpējušais Zāraa ia,.i5i..«.=
,rf,jU jauna. pretliķlbasFrandlas un VaclJaVaSsm^"^ artSuTl
lUtra Somana Ietekmēto ZSras valdības lēmumu par i l aoMbala
biUiUs partijas noliegšanu. Zāras jaufājumg pēdējā Lka* Jaid/Ts/
līto, sakari ar gaidāmo Sumana plāna ratilIcēŠM.. «. T i ^
Jpirties politiskajās aprlndāc, bet art Londonā uuVa^i^gJo;;*"
Trešdien līdz pēdējai vietai pār-tā
parlamenta sēžu zālē
valst» kanclers Adenauers nāca
klaja ar valdības deklarāciju
ZSras jautājumā, kurā uzsvērts,
ka Ziras apgabals ir daļa no
VJcljas, līdzīgi franču okupācijas jos­lai.
Parlamenta locekļu ovāciju pa­vadīts,
Dr. Adenauers uzsvēra, ka
laiki, kad top vienotā Eiropa, būtu
nepamatoti un muļķīgi radīt jaunu
milMlIgu pundurvalsti — lai tas no­tiktu
aneksijas ceļā vai pēc Luksem-burgas
parauga, kā to acīm redzot
vSas Francija, tam nav nozīmes.
Par spīti Zārbrikenas valdības kun­giem,
ar ministru prezidentu Hofmani
priekšgalā, Rietumvacija arī turpmāk
uzskatīg Zaru par Vācijas likumīgu
sastāvdaļu. Arī parlamenta debatēs,
kas sekoja valdības deklarācijai, visu
partiju deputāti, arī SPD, pasvītroja
ZSras piederību Vācijai.
Adenauers nolasīja arī valdības
protesta notu, kas ar augsto komi-i8ru
starpniecību iesniegta Vašingto-ni,
Londonā un Parīzē. Tajā norā­di!
» uz nedemokrātisko ārlietu mi­nistra
Sumana un Zāras valdības rī­cību,
slēdzot apgabala demokrātisko
partiju. Notā sabiedrotie lūgti ie­jaukties,
lai garantētu demokrātiskās
pamattiesības, vārda un biedrošanās
brīvību Zāras apgabalā. Tālāk Bon-
1^1 valdība aicina abas pārējās rie­tumvalstis
— Lielbritāni.^u un ASV
rōpStles par to, lai galīgā Zāras sta­tūta
izstrādāšanā novērstu vienpusī­gu
Francijas interešu dominēšanu.
Tai pašā laikā, kad notika parla­menta
debates Bonnā, par šo jautā­jumu
runāja ārlietu ministre Sumans
Parīzē. „Ko mēs esam darījuši Zāras
apgabalā, to darījām apzināti," teica
viņš. „Mēs esam atbildīgi par mieru
un kārtību Zārā — un, proti, ne vien
pret šo apgabalu pašu, bet arj pret
Franciju un pārējiem sabiedrotajiem."
TJlāk ārlietu ministrs paskaidroja, ka
Zaras statūtam nav paliekams rak-
«tuT«, bet ka šis jautājums nav at­risināms
tikai Vācijas un Francijas
Jlarpā vien. Tas jādara miera līgu­ma
ietvaros, kur lldzrunašanas tiesī­bas
visām līguma dalībniecēm val­stīm.
Par Francijas Zāras politiku neap­mierinātas
ne vien Rietumvācijas val­dības
un parlamenta aprindas, kā arī
prese un visa tauta, bet par to uz­traucas
arī Londona. Manchester
Guardian, raksturojot Anglijas no-stāju
šai jautājumā, raksta: „Sludināt
8r Sumana plānu jaunu izlīgšanas po-niiku
un meklēt sev zināmas priekš­rocības,
tai pašā laikā paturot rokas
w kas balstās uz vecu kontroles
«istēmu, ir negudri un sīkumaini. Ne­gudri
tādēl, ka Sumana plāns Franci-
13s Eiropas politikā patlaban ir sva­igāks
nekā Zāra jebkad varētu būt,
lurpreiī vācu robežu aizkaršana —
tiesa vai iedomāta — varētu viegli
novest pie tā, ka kanclers Adenauers
parlamenta piedzīvo neveiksmi — Su­mana
plāna ratificēšana. Franču po­l
i t i ka pret Vāciju pēdējā gadā pamat­principos
bijusi apbrīnojami reāla un
skaidra. Būtu vislielākā muļķība ar
stūrgalvību un netālredzību vienā at-sevišķā,
kaut arī svarīgā jautājumā,
to apdraudēt." Līdzīgās domās ir
arī Vašingtonas prese un politiskās
aprindas.
Brīvas Eiropas
iejās igauņu grupa
sak darbu
Stokholma (oe). — Stokholmas Vā-lis*
Eesti ziņo, ka Brīvās Eiropas ko­mitejas
igauņu grupa darbību uzsāks
tuvāko 2 nedēlu laikā. No 5 igauņu
grupas locekļiem trīe labi pazīstami
arī igauņu trimdiniekiem Eiropā.
Ernsts Eins, kas ievēlēts par komite-jais
igauņu grupas priekš^sēdi, pirms
izceļošanas uz ASV bija Igauņu cen­trālās
komitejas priekšsēdis Vācijā.
Tāpat Ādolfs Perandi, kas dzīvoja
Gaiislingenas i-gauņu nometnē, bija
centrālās komitejas loceklis un rosīgs
sabiedrisks un kulturāls d-atrbinieks.
Lai BrIvSs Eiropas komitejas igau­ņu
grupā būtu pārstāvētas visas tau­tiešu
aprindas, no paredzētajām sep­tiņām
vietām divas vēl rezervētas
Zviedrijas igauņu pārstāvjiem.
Amerikas Balss raidījumu igauņu
nodaļā pieņemti darbā 2 igauņu re­daktori
un viena mašīnrakstītāja. Pir­mais
raidījums pairedzēts 3. jūnijā.
sāksies jauns posms Korejā
10.000 GŪSTEKŅU PAVASARA OFENSĪVAS LAIKĀ
T o k i o (oe). - Par spiti milzīgajiem zaudē|umiem, ko komOnisti cie­tuši
pavasara ofensīvā, lle Joprojām vēl ir spējīgi Ievadīt lielākos pret-uībnikumus.
paskaidroja ģenerālis Ridivejs trešdien, atgriežoties no frontei
inspekcijas, viņš uzsvēra, ka Ienaidnieka virspavēlniecības rīcībā vēl tr-vten
Ir piecas Ķīnas komOnlslu armijas, „kuru stiprumu mēs neilnām".
I TM 1 bruņoto spēku virspavēlnieks Izteicās, ka kopš 24. aprila
UN karaspēks saņēmis 10.000 gūstekņu. Pēc Ridžvejas pārliecības neesot !L .^"^"J'^^, ^® sabiedroto armijas spējīgas atvairīt katru Jaunu
i^^^iA^t^u^ uzbrukumu.
sē, liekot secināt, ka Pekinga nav ne
vienaldzīga, ne noraidīga pret mieru
Korejā. Arī Sav. valstis viņa pl8n<s
„radis plašu, pieaugošu atsaucību".
Džonsona rezolūcija, kā zināms, ie­teica
25. jūnijā — dienā, kad sākās
Korejas karš, izbeigt kara darbību,
atzīstot 38. platuma grādu par jauno
demarkācijas līniju.
Pad. savienības UN delegāts Ma-liks
kategoriski atsauca amerikāņu
laikrakstu un ziņu aģentūru informā­ciju,
it kā Pad. savienība meklētu
iespējas miera sarunām Korejā. V i ­sas
šāda veida ziņas esot „pilnīgi
nepamatotas un izdomātas".
Ķīnas komunistu un ziemelkorejie-šu
zaudējumi Korejā līdz 7. maijam
ti. līdz ienaidnieka pavasara ofensī­vas
sākumam bija sasnieguši 900.000,
ziņo ASV aizsardzības ministrija. Ja
tam pieskaita milzīgos zaudējumus
pavasara ofensīvas trijos posmos, tad
komunistu zaudējumi ievērojami pār-sniedz
1 milj. robežu. 10. amerikāņu
korpusa sektorā vien uzbrucēji ziiu-dējuši
43.000 kritušu un ievainotu.
UN bruņoto spēku galvenās mītnes
20. ziņojums atklāj interesantu psl-choloģiskā
kara momentu, kas ari ie­vērojami
ietekmējis komunistu pava­sara
ofensīvas ātru sabrukumu. Pirms
sarkano ofensīvas sākuma komunistu
līniju aizmugure pārsēta ar milzīgu
daudzumu skrejlapām, kurās ienaid­nieka
karavīri brīdināti no lielajiem
upuriem, ko tiem draud sagādāt sa­gaidāmā
ofensīva. Ķiniešu un ziemeļ-korejiešu
karavīriem izskaidrots, ka
tūkstoši no viņiem kritīs tikai tādēļ,
lai kalpotu savu kungu agresīvajiem
nolūkiem. Arī pēc ofensīvas sāku­ma
UN vienības skaļruņos un ar jau­nām
skrejlapām brīdinājušas ienaid­nieka
karavīrus no milzīgajiem zau­dējumiem,
kas tiem jācieš uz katra
soļa,
Amerikāņu AP aģentūras diplomā­tiskais
korespondents Džons Haitau-vers
ziņo, ka ASV augstākā militārā
vadība visā drīzumā piesūtīs jaunas
direktīvas sabiedroto karaspēka virs­pavēlniekam
Korejā ģen. Ridžvejam,
aicinot to pēc iespējas pastiprināt
spiedienu uz komunistiem gadījumā,
ja tie nepriekritīs konflikta izbeigša­nai
miera ceļā.- Sis direktīvas ieva­dīšot
jaunu posmu Korejas karā.
Demokrātu senators Džonsons pa­skaidroja,
ka interese, ko radījis viņa
priekšlikums Ķlna^ un padomju pre-
„Mazā Nimberga enda remiu
Demokratisico
partiju uzvara Itālija
(cm). — Itālijas pašvaldību
^'elššanas, kuru pirmais gājiens no­lika
pag. svētdien, piedaloties 92 proc.
o^^stiesīgo, sagādāja nelāga pārstei-
5^inu komunistu partijai. Ziemel-kur
1948. g. parlamenta vēlē-s^
as izveidojās skaidra pretkomū-
^ * k a fronte, demokrātiskās parti-f5
skaidru uzvaru izcīnījušas tagad
pašvaldībās, kur līdz šim valdīja
'komunisti. No komunistu ietekmes
J^^jras izkļuvušas lielās itāļu pilsētas
ļiiiana, Venēcija, Verona, Dženova,
^ļ^mona, Novāra, Breščia, Pavija uc.
^fKanie joprojām paturējuši virs-
2^ Boloņā, Savonā, Mantujā, Pe-un
Rovigo. Vispār pilsoniskās
S v ' P'^^^j^^ 28 apgabalu
ŗ=»Yaiaibām guvušas pārliecinošu uz-vJrf
' pašvaldībā. Pārliecinošu uz-izcīnījusi
valdības galvas Degas-
;;ļ^Partija, iegūstot 41 proc. no bal-
V .^PJ^aita. Komunisti ieguvuši ti-
J ^1,4 proc, bet sociālisti 13,4 proc.
^«ilsu kopskaita.
Brisele (ip). — Egmonta pils spogu­ļu
zālē starptautiskā 7 viru goda tiesa
nule pabeidza liecinieku pratināšanu
privātajā apsūdzības lietā pret Pad.
savienību par necilvēcīgajiem apstāk­ļiem
padomju spaidu darbu nometnēs.
Tā kā neviens no pretpuses liecinie­kiem
nebija ieradies, tiesa prāvu pār­trauca,
lai apspriestos un 1. jūnijā
pasludinātu spriedumu.
Prokurora lomu šai „prāvā", kursis
galvenais nolūks bija informēt beļģu
un citu tautu sabiedrību par patie­sajiem
apstākļiem Pad. savienībā, ar
sekmēm veica pazīstamais franču ju­rists
Dāvids Rusē, kas pirms gada gu­va
pasaulē lielu ievērību ar savu ofi­ciālo
prāvu Francijā pret komunistis­ko
nedēļas laikrakstu Ies lettres fran-caises.
Oficiālais procesa organizētājs
bija Starptautiskā komisija koncentrā­cijas
nometņu apkarošanai. Par „ties-nešiern"
bija uzaicinātas prominentas
personības no Francijas, Vācijas, Beļ­ģijas,
Holandes un Spānijas.
Prāvas gaitā nopratināja pāri pa;r
20 liecinieku no Pad. savienības un
tās apspiestajām zemēm, kas paši
kādreiz bijuši koncentrācijas nomet­ņu
iemītnieki, kā ari dažus, kas paši
kādu laiku bija darbojušies līdzi no­metņu
pārvaldē. Kaut arī no liecībām,
izrietošie fakti visumā zināmi, šim
jaunajam atgādinājumam par padom­ju
režīma patieso seju plašu vērību
veltījusi amerikāņu, britu, vācu, fran­ču
u. c. valstu prese.
Sevišķi skaidru ainu par padomju
koncentrācijas nometņu sistērnu ar
vienu otru jaunu niansi deva kāds bi­jušais
NKVD ierēdnis. Atgādinādams,
ka cilvēku masu deportācijd_m_ un
spaidu darbu nomelnēin lielā mēra pa­matā
saimnieciski motīvi, ierēdnis pa­skaidroja,
ka ikvienam uzņēmumam,
kas vēlas saņemt šo lēto darba spē­ku,
par katru strādnieku tomēr jā­maksā
nometnes vadībai 12 rubļu die.-
nā. Ieslodzītie no šīs summas saņem
tikai 80 kapeiku. Visa pārējā nauda
aiziet NKVD resp. MVD galvenajai
kasei, ļDalldzot tai financēt jaunas cil­vēku
medības u. c. necilvēcīgus plā-kārt
tēloja, kā pēc kara beigām Vā­cijā
darbā iesaistītie krievu kara gū­stekņi
sagaidīti īpašās nometnēs ar
karogiem, ziediem un uzrakstiem
„Tēvzeme visu piedevusi!", bet tikko
aiz viņiem noklaudzējuši nometnes
vārti, karogi un visvs pārējais mo­mentā
pazudis, un sagaides nometne
kļuvusi par nežēlīgu spaidu darbu no­metni
vissmagākiem kara noziedz­niekiem.
Laikā līdz 1938. g. viens no
galvenajiem NKVD darbiniekiem bi­jis
iejaukts necilvēcībās pret ieslodzī­tajiem
un prāvā izteicas tikai ar lielu
piespiešanos.
Vairāki citi. to skaitā kāda polie­te,
kas kādā Sibīrijas vergu darbu no­metnē
pavadījusi vairāk nekā 8 ga­dus,
liecināja par varas un šausmu
darbiem nometnē, kā arī par absolūti
(Turpinājums 8. Ipp)
Smags negadī­jums
Annijas
ogļraktuvēs
fslngtona (oe). — Darba kārtām
mainoties, otrdienas rītā Anglijas zie­meļaustrumu
ogļraktuvju apgabalā
īsingtonā notika smaga eksplozija,
kas 300 m dziļumā apraka 78 ogļ
račus. No otrdienas līdz ceturtdienai
nepārtraukti strādāja glābšanas ko­mandas,
lai atbrīvotu aizbērtos. Otr­dienas
pievakarē 1200 m attālumā no
galvenās nelaimes vietas atraka 14
ogļraču līķus, bet vēlāk vēl divus.
Kaut ari Durhamas ogļraču arodbied
rības priekšsēdis trešdien paziņoja,
ka nav vairs cerību glābt aizbērtos,
rakšanas darbi tomēr turpinājās. Glāb­šanas
darbus apgrūtināja raktuves
ejās izplūdusī indīgā gāze, kas pra­sīja
arī viena glābšanas komandas
locekļa dzīvību. Atrakšanas gaitu ie­vērojami
palēnināja arī tas. ka kat­ram
glābšanas komandas loceklim
jānes līdzi 80 mārciņu smags elpoša-nas
aparāts.
Par spīti nemitīgām lietu« gāzēm,
aprakto ogļraču piederīgie dienām un
naktīm pulcējas pie šachtas ieejām,
lai varbūt tomēr vēl sagaidītu ieprie­cinošu
vēsti.
^9 0 .ifas majas
Ņujorka (mf). — Ieteicu jums savus
mušpapirus mēģināt pārdot Maskavā
vai Pekingā, — apmēram tāds ir bū­tiskais
saturs amerikāņu UN delegāta
Vorena Ostina vēstulei, kurā viņš
atbild uz franču komunista un alom-zinātnieka
Fredcrika Zolio-KirI lūgu­mu
— atbalstīt komunistiskās pasau­les
miera padomes delegācijas pa­rādīšanos
UN forumā.
Ostina atbildē starp citu teikts:
,,Ja jūsu. delegācija no tiesas grib ko
darīt miera labā, ieteicu tai apmeklēt
Maskavu un mudināt padomju valdī­tāju
grupu ievērot Apvienoto nāciju
chartu un citus starptautiskus nolīgu­mus.
Tad jūsu delegācija varētu do­ties
tālāk uz Pekingu un turienes
valdītāju grupu savukārt mudināt iz­beigt
agresiju Korejā, izvākt savu
karaspēku un ļaut korejiešu tautai
Jauns slratcžisks
Plans Rieinmciropas
alisarddbai taisa
Parīze (fd),— Sabiedroto gaisa spē­ku
virspavēlnieks Centrāleiropā ģe­nerālleitnants
Lāuriss Norstada iztei­cās,
ka nesenajos sešu valstu aviāci­jas
manevros izmēģināta jauna gaisa
aizsardzības taktika, kas rietumval­stu
rīcībā esošo iznīcinātāju spēku
palielina divkārt. Pēc jaunās meto­des
sabiedroto iznīcinātāju eskadri­ļas
iegūstot līdz šim aviācijas vēstu­rē
vēl nepieredzētu kustīgumu un
darbības rādiju.
Apvienoto manevru jeb t. s. lietus­sarga
operācijas laikā sešu nāciju iz­nīcinātājiem
bija jāatsit uzbrucēji bri­tu
un amerikāņu bumbveži. Daļa no
manevros lietotās metodes techniska-jiem
paņēmieniem pārņemti no Berlī­nes
gaisa tilta laikā gūlās pieredzes.
Pēdējos manevros gūto pieredzi savu­kārt
no jauna pārbaudīs septembri
paredzētajos apvienotajos gaisa ma­nevros,
kas skars visu Rietumeiropas
territoriju.
SvarfeaKals isnma
it. Ui Izbeigtu lelIgvSo ārlietu vlcemi-nlstru
konfereoci Parīzē, kur nēneSiem Ilgi
veltīgi spriests par Četru tielo sanflkfmM dar­ba
kārtību, rietuma sabiedrotie ~ Uelbrttl-nija,
ASV un Francija — iesniegoil kopīgi
parakstītu notu Maskavai, ptesōtot ooraktta
ari padfoRtļu ārlietu vtcefalolstoam Hrites
apspriedēs Gromiko. Noti ietm vabla ār
nus,
lietu minlstm sanāksmi ietek noturēt )QBl)t
organizēt vienotu, neatkarīgu un de- beigās Ņujorkā, lai beidiot ooskaidrotu oa
mokratisku nāciju, kā to gnb panākt I-ērstu^^^^^^^^^^^^
UN. Maskava jus an varētu pasku-; bo, neitrālai un tā nedrīkst saturēt paaktss.
bināt pasaules komunistu vadoņus Ikam būtu propagandas motīvi,
atmest savus pasludinātos plār.iis pdr- ^ ierobežoju komOnistu eģeBtu pUit
nemt citas tautas un zemes ar lobi irvērsto val?t» iekārtas grair^^oss darbu, IB-pazīstamaiām
totalitārajām meto-!''''f' pariam^nK bin» . p ^ . t i p\^m^\ mt-
Kāds cits bij. N K V D ierēdnis savu- dem, kas noveda pos.a n i . . v r u . i uumprojektu par vārda brhib*» i^robeioSeasi.
Bonnos
perspektīvas
Latviešu trimdinieki Vācijas politis­kajai
dzīvei seko loti uzmanīgi un ar
lielu interesi. Viņi dara to ne vien
tādēļ, ka tieši Vācijas problēmu tālā­kais
risinājums var inSdīties loti no­zīmīgs
izšķirīgā brld!, bet ari tādēļ,
ka labai daļai bēgļu jāpaliek šai ze­mē,
lai labi vai slikti mēģinātu iekār­toties
uz pastāvīgāku dzīvi. Viņi zina,
ka, kamār vien Rietumvācijas likum­došanu
lielākā vai mazākā mērā vēl
kontrolēs un ietekmēs sabiedroto
okupācijas iestādes, būs izjūtama at­balstītāja
un sargātāja aizmugure. Bet
kas notiks pēc tam, kad Bonna būs
izkarojusi pilnīgu brīvību? Daudzas
pazīmes liecina, ka paies vairāki gadi,
iekām varbūt galīgi gūs virsroku īstā
demokrātija, no kuras ari ārzemnieki
varētu sagaidīt iespējami lielāko iz­pratni
un pretimnācibu.
Pie jaunākajiem, bet varbūt ari bī­stamākajiem
Rietumvācijas iekšpoli­tiskajiem
notikumiem pieder Berlīnes
valsts kancelejas drupas apraktā ga­ra
pamošanās, kas dzīvu un pārstei­dzoši
spēcīgu izpausmi radusi Lejas-saksijas
landtāga vēlēšanās. Atskaņas
par šo negaidīto Rietumvācijas poli­tiskās
dzīves ievirzi gājušas un jopro­jām
vēl iet plašumā un nav vairs ap­klusināmas.
Pirmo reizi, kopš 19^15. g. katastro­fas
nacionālsociālisma radījis sev at­kal
politisku pirmšūnu ar „5ociālisti5-
kās valsts partijas" nosaukumu. Tās
vadītāji — Fricis Doris, bij. ģenerā­lis
Ernsts Rēmers un grāfs Vestarps
nemaz nenoliedz savus nacionālsociā­listiskos
centienus, kaut gan allaž pa­svītro,
ka sociālistiskā valsts partija
savās idejās eot mērena un loti cilvē­ciska.
Jaunā partija saņēma Lejas-saksijas
landtāga vēlēšanās veselas
11 proc. no balsu kopskaita, iegūstot
pavalsts parlamentā 16 deputātu vie­tas
no 158. Līdz ar to tā kļuvusi par
ceturto partiju stipruma ziņā. Ja ari
šis pirmais, kaut ievērojams panā­kums,
Ieti neraksturo ne tautas no-
«tāju, ne jaunās partijas stiprumu, to­mēr
tas jūtami satricinājis Bonnas
valsts pamatus.
Rēmers un Doris dara visu, lai pa­modinātu
ilgas pēc Liēlvācijas. Viņu
sauklis ir: ..Nacionālsociālisma laikos
mums klājās labi, tagad slikti: tātad
mums vajadzīgs jauns ndcionālsociā-lisms."
Partijas ideologs grāfs Ve­starps,
kas inteliģencē tālu pārsniedz
abus pirmos, bet kas tāpat kā Doris
ir vecs nacionālsociālists, savās pra­sībās
šķiet mērenāks, „Kas reiz bijis,"
viņš saka, „ir izbijis. To vairs nevar
pamodināt. Var vienīgi glābt labāko
no bijušā. Tādēļ mēs neesam ne anti­kristi,
ne žīdu nīdēji. Mēs neesam ari
vienkārši nacionālisti. Arī mēs gri­bam
vienotu Eiropu, bet ne zem ame­rikāņu,
ne krievu virskundzības. Mēs
prasām Eiropas neitralitāti." Tas
skan jauki, bet abi runas vīri Doris
un Rēmers masu sanāksmēs nemēdz
šķirot jauno no vecā.
Sociālistiskā tautas partija sevišķi
bīstama kļuvusi tādēļ, ka tās vadītāji
jaunās organizācijas pamatu stiprinā­šanai
izmanto ne vien simtiem tūk­stošu
vācu bēgļu un strādnieku postu
un izmisumu, bet ar lielu nekaunību
un asumu vēršas pret Bonnas valdī­bu,
Adcnaueru. Heusu un Sūmache-ru
un ir vienlīdz naidīgi noskaņoti
kā pret rietumu sabiedrotajiem, tā
pret komunistiem. Valdības un rietu­mu
sabiedroto nomelnošanas dēl ne­sen
4 mēnešu cietuma sods piespriests
jaunās nacistu partijas „Gebelsam"—
ģen. Rēmeram, ko pamatoti salīdzina
ar Hitlera propagandas šefu.
Par šo soli gan Bonnas valdībai ne­bija
viegli izšķirties. Kaut arī no vie­nas
puses tas bija nepieciešams tā­dēļ,
ka sabiedroto presē un politis­kajās
aprindās arvien neatlaidīgākas
kļuva balsis, kas aicināja uz lielāku
apdomību Rietumvācijas neatkarības
centienu īstenošanā, no otras puses
Rēmera notiesāšana tomēr zināmā mā
rā runā pretī demokrātiskajam vard/
brīvības jēdzienam, kas savuklr
grauj Bonnas valdības prestižu pais
Vācijā.
Tā šī jaunā nacionālsociālistiski no­skaņotā
partija ar savu totalitārismam
piemītošo nekaunību sagādājusi di­vējādus
šķēršļus Rietumvācijas, bet
jo sevišķi Bonnas valdības deraokT--
tiskajai attīstībai. Galu galā var j«u
ari iznākt, ka 1951. g. 6. maijs, k « J
notika Lejassaksijas landtāga vālftia
nas, ieies vēsturē kā vācu nacionāl­sociālisma
atdzimšanas diena. Tā ^
protams, n e d r I k s t ā t u notikt. B*»»
tā tas v a r ē t u rorikl.
*4 V
i i