1951-06-02-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1951. lATVrjA L ptē studž , * ķreiz okupSļot Ll Rt. nodlbinotlH? *prlekJ„ieh";3 "k«tu u. c. jpcS .flalvenokirt utirti jautSjumi», bit A Mka un naclOBlu Iprmāšanu an njij. itā, Viņ§ nodibliill « viettjo vicu prt. ;i viņa labliu. fģ iNeiitatei nontlii ejai priekiitdii i ļesloceklli, n 'tinunniinHniiMinaii ĪSI BDAKCm OGĻBAITUVIl |o9ļr«I(tav{f, linmļ un TMfUVa itāi Bomii. hitoiik iivm Ir isdftvin iKti prtt dttt BodirboiiM |trbQ UB pieteicu ,|» &n pledfMd IT nļķ clUi kl itgrieztiii tti» kii apaaiillift fbn vlrneBiS, ir ipdk ^akaļ, |o Intmlikki ttrSdit... To ^% kai legttTBil dvk datidst Q^\Hh ft p uStKmdihidiil «iv lita nodarboluoi. iSma darbi, MtHi irl ļid«i". TSi kl)iķtt|» U anil pil MSĶ }t tti piiiņoiit i M ktaaBolotUki p l M [l. Uallkli tt Mini' JoU n&tsnololtokl nt rbaadti pukU. VINAI tadn lOteUnnti TiiiU Kiti lUlkotei ?19» ^ ktsttt UB pUpndt M; it var, b«tirH8il]0 karašu atbild, l i nUi u peBiiiB, IbMtiltf Bia tauUetli MilHi" M%x var pinHi [aka tika» 25 ft.šļl bas naudu tiaikil ^ biJuSi ipdroStiitt I» it!iwiBļ!«'<J ^m, bet atSķiribi mu Itabala Alt». B«ļ|l)I Ipats gan valdoUrI ImelnSs. un, z panākumiem. Pi*- careivja Heins» gi-a Kornvolashercoja ķulka apmācību no- "līdzenuma un M kājās visuapMrt' Lss «etras to»; Uies ar dzi^ lieliskiem ] te drosmiSf tis a un fej'- ļedl». H f ."sl i» ^ai P"**' Saites, kas nepārtrūkst jlDZINIECBS GAITAS NO MAOTSE TUNGA ĶINAS LĪDZ AUSTRĀLIJAI Ja pie kādas mijas AustrālijS redz pulcējamies ļaudis un viņu vidū ir arī bij. DP, tad puelīdz droši var teikt, ka šo māju pārdos. Ja tas noliek ar kaimiņu māju, tad tautieši klusībā lolo cerību, ka tanī dzīvot at-oSks latvieši. Svešumā mēs vairāk llgojamiei MVU ļaužu, nekā tas var-bOt vitnu otru reizi bija dzimtenē. Ar l l d im cēilbām vftroju kādu kaimiņmāju, jo tanī gāja un nk:a [audis, pgc dažām dienām iestājās klusums. Reiz ejot tai garām, redzēju, ka ista-ļ) g s l i dāma, bet dārzā kāds kungs stāda puķes, — tātad māja bija pārdota, bet kas bija ienācēji — vietējie vai tādi paši tāla ceļa gājēji kā Bēs? Atbilde nebija Ilgi jāgaida. Pēc uedāļas piedzīvojām priecīgo pārsteigumu. Pie mums ieradās redzētā dāma un latviešu valodā teica savu y8idu — Anna K. Vārds gan nebija latvliks, bet dām* tūlīt paskaidroja, ka «fot no Rīgas. Pirmā pasaules kala llfkā no vāciešiem bēguel uz Krie-flju, bet kad tur pie vara« nākuši koffliinistl, bēgusi uz Ķīnu, kur ap-pracljuiiēs ar kādu skotu. īsta miera ari tur nav bijis. Ķīnas Iekšējo kapi dēļ pāris reizes zaudējuši visu ie-drlvi, bet, pateicoties lētajam darba ipikam un vira — kuģu kapteiņa labajai algai, diezgan ātri atkal iedzīvo u8ie«. Maotsetunga ordas, kas lau-po un slepkavojot pārpludinājušas Ķīnu, radījušas atkal jaunus bēgļu miljonus. Kāds angļu kuģis viņus uz-ņlmia un aizvedis *uz Tasmaniju, bet vīram nepaticis turienes klimats, tam-diļ brat&uši uz Adelaidi. Tagad Anna K. i r mūsu pastāvīga viešņa. Viņa priecājas, ka var runāt latvMci. nSaites, kas mami sien pie tsiāf tfeinrtenes un visa latviskā, ir nesaraujamas," saka K. Gan viņai labi klājies arī svešās zemēs, savu sirdi tām atdot viņa nav varējusi. „Tā zeme un tradīcijas, kur esi dzimis, ne-ledzamām saitēm velk pie sevis." R. Dambitis VSSTULE LATVIJAI NO SANPAULO .f^^l^-^'^^^"^' aizvadījām, gadinaja ikvienam ne tikai mātes bec ari bērnus, jo kur nav bērna,, tur t . ? v ' S " ' r r * ^^^^^s viedokļa, mēi-tts vislielākais piepildījums ir tieiii viņas auklējumos - tautas jaunajā paaudze. Neparastie apstākli, kādos tagad atrodas daudz tūkstošu latv'e-su ģimeņu dažādās pasaules malās, dzīvojot dažfidās vidēs, kurās ģimeņu mātēm jāveic audzinātājas pienāku-mi, liek mums pakavēties ne tikai pie mātēm, bet gan pie nedalāmas vieni-oas: mātes un bērna, vai vēl parei-ziāk — tēva. mātes un bērna. Vērojot Jatviešu ģimenes, atklājas iraiba aina. Latviešu ģimenēs Bnizili-jļ pašreiz ir jau pēc izcelsmes vien vismaz sešējādas mātes: Latvijā dzii-mušas, Brazīlijā dzimušās, citas ze-mēs dzimušas latvietes un svoštautie-tes. Afi bērni ir Latvijā dzimuši, Bra- 2ulijā dzimuši un citur dzimusi latvie- ^^iu un jauktu laulību bērni. Tēvu vir-sn'enā ir jau ap 30 dažādu kombinā-ciju latviešu bērnu, t. i. bērnu, kas prot latvliiki sarunāties un kuru ģi-menes valoda vai vismaz vienai no ģimenes valodām ir latviešu valoda, jo tikai tur, kur tā saglabāta, varam vēl runit par latviešu bērniem, par nākotnes latviešu paaudzi. Vecāku un bērnu izcelšanās, M arī ģimeņu likteņgaitas izpaužas bērnu garīgā un fiziskā dažādībā, ko kaut tik nolldaiināt var vienīgi latviešu valoda, leitviiešu domu pasaule un Brazīlija* sabiedriskas vides un skolu audzinasania un ietekme. Bet pēdējas jau vairs neaudzina latvlešuis ~- tis audzina brazīliešus, pie kam ļoti neuzbāzīgi, bet mērķtiecīgi patriotiski. Ja nu vecāki neved savus bērnus citu latvieib bērnu pulkā, tautiešu ģimenēs un latviešu sarīkojumos, ja neļauj tiem iestāties latviešu orgāni-zācijās un nemudina uz sanāksmēm, tad tas vien, ka bērni vēl saprot latviski, maz vērts, jo visādi citādi viņi jau aug par jaunas, citas pasaules bērniem, kā tas te jau dažās ģimenēs vērojams. Latviešu tēviem un mātēm visos kontinentos tāpēc jāsaprot, ka, lai viņu bērni kaut cik kļūtu latvieši pēc sava rakstura un dabas, pēc sava gara, tad tiem nepieciešama latviešu sabiedrība. Braziiijā ir daudz latviešu jaunekļu un jaunavu, kas še piedzimuši un uzauguši. Tomēr viņu lielākā daļa vēl CoĢif cogiV* VĒSTULE LATVIJAI NO KOREJAS KAUJU LAUKIEM Latvietis gatavo Austrālijas labāko eksportsviestu Mūsu SIERNIBKI S T R A D A SAVA ARODA - KA GAN CILVĒKS, KU- \m NAV AUSTRAUJAS PAVALSTNIlSClBA, VAR RAŽOT TIK AUGST-VERTiGU SVIESTU? LATVIEŠI FARMEŖU GAKTAS - DIEVKALPOJU» MI TELTIS UN ZEM EUKALIPTU ZARIEM VĒSTULE REDAKCIJAI NO RIETUMAUSTRALIJAS Pinm apm. gada man izdevās no darba lopkopības farmā pāriet uz Nestlei kondensētā piena fabriku V a . ronā, Tā ir vienīgā šāda veida fabrika Rietumauslrālijā, kas sezonas laiki nodarbina ap 120 strādnieku. Te lavai darba gaitas sākuši vairāki latviešu piensaimniecības darbinieki. Pirmi manis šajā fabrikā strādāja tautietis T. Poriņš, kam vēlāk laimē-jāfi darbu dabūt par sierotavas vadītāju kādā nelielā uzņēmumā, kur vipš ar sekmēm gatavo sierus jau vairākus mēnešus. Bez tam kādu laiku Nestie bija nodarbināts piensaimnieks H. Brasla. Arī viņš pārgāja darbi uz kādu līdaku sierotavu par «iernieku. Fabrikas kancelejā strādā latviete E. Urbanoviča. Be^ mums, latviešiem, šeit vēl nodarbināti vai-i8ki lietuvieši, igauņi, poļi, un ukraiņi. Visspožākos panākumus Ŗielum-austrālljā guvis bij. Cēsu pienotavas vadītājs P. Spandegs. Tūliņ pēc Iebraukšanas šajā zemē viņam izdevās darbu dabūt kādā pienotavā par strādnieku. Pēc 3 mēnešiem viņu paaugstināja par sviesta meistaru. Drīz Spandega stāšanās darbā pienotavas sviesta kvalitāte uzlabojās. Pag. gada oktobrī RietumaustTālijas lauk- Mimnleclbaa Izstādē Pērtā pienotava ļ^guva 1. godalgu par augstākās kva litites eksportsviestu. Aprīli kādā laikrakstā lasīju, ka šī pali pienotava ieguvusi 1. godalgu P^r labākās kvalitātes eksportsviestu vispārējā Austrālijas lauksaimnie cibaa izstādē Sidnejā. Sapratu, ka tas atkal mūsu tautieša P. Spandega nopelns. Tūliņ ķēros pie spalvas, lai *P«veiklu veiksmīgo piensaimnieku, «radās, ka jaunaustrālieša spožie panākumi austrāliešu piensaimniel'-.is apmulsinājuši. Pavisam neievērojama pienotava latvieša vadībā izvirzīju- 1. vielā Austrālijai P. Spandega priekšniecība šaubījusies, vai balvu nopelnu kausu varēšot viņam dot, P latvietim neesot Austrālijas pa-jaisļnieclbas un sviesta meistara ap-u^ Ibas. Prieks un sarūgtinājums rei- Tāda Ir šī ^eme un tās ļ a u d i s . . . "airākl tautieši kļuvuši par zem- ??Pl^«m. Latvietis Vucāns nomā apm. «kru lielu farmu Pērtas tuvumā. *?r ganās 35 slaucamas govis. Pienu uz Pērtu. Pasākums sekmējas ŗicami, un Vucāns lolo cerību tuvā-nākotnē tikt pie savas farmas. ^^^^^etis R. Landers nopircis 170 akru lielu farmu Varonas tuvumā, kalinai-nā vietā, kas atgādina Alpu nogādes. Viņš jau sācis mājas būvi un koku un krūmu līšanu. Kāds cits tautietis, kuļrš nevēlas, ka viņa vārdu min, nopircis māju ar 5 akriem zemes Ni^st- Ies fabrikas tuvumā un iecerējis nodarboties ar putnkopību. Jfāsaka, ka lauksaimniecība AustrālijS tagad dod lielus ienākumus. Vislabāk samaksāta vilna, bet arī jau viduvēja piensaimmiecības farma ar 40 līdz 50 slaucamām govīm ieņēmumos atnes tik daudz, ka par gada peļņu var pilsētā nopirkt māju vai arī dārgiSku limuzīnu. Vairums Rietumaustrālijas latviešu dzīvo Pērtā un tās tuvumā, bet dažas ģimenes izkaisītas arī gar pavalsts rietumu krastu. Mūs, lauku ļaudis, bieži apciemo un garīgi stiprina māc. L Kampe. Viņš ar savu auto draudzes locekļus aizved uz dievkalpoju-xm un atved atpakaļ mājās. Dievkalpojumi notiek gan vietējās baznīcās, gan teltīs, gan arī kuplo euka liptu paēnā. Pats mācītājs pajasti pār nakšņo savi5 mašīnā un nav pierunājams to atstāt. Māc. L. Kampe tautie šu garīgai aprūpei nododas ar lielu dedzību. Vii;iš bieži klaudzina arī pie mūsu tautiskās un reliģiskās sirdsapziņas, neļaujot tai apsūbēt materiālisma putekļiem. Tādēļ daži tautie ši no mācītilja izvairās, jo viņa vārdi bieži vien aizķer vārīgākās vietas ne viena vien mūsu cilvēka sirdL Māci tājfi atved līdzi ciema kukulim arī zi-ņas par tautiešiem tuvākajā un tālākajā apkārtnē un aizjūras zemēs. J. BanaziB V a r o ņ a , maijā. JauDā latvtete Atna KārkUņa saņem pamatskolas beigšanas apliecību Vila Zellnaa pamatskolā Sanpaulo. O. Leidkalna uzņ. arvien ir latvieši, kaut arī Latvija v i ņiem tikai senu nostāstu un sapņai* nu teiku zeme, kur tek neredzētas upes un aug nepazīstami koki un puķes. Ja latviešu bērni piemin Latviju, tad tas ir vecāku, latviešu draudžu, baptistu un pentikostu pulciņu svētdienas un pirmmācības skolu nopelns. Novaodesā, Amerikāņa, Vārpā, Palmā, Letonijā u. c. kolonijās, tāpat kā Sanpaulo un Riodožaneiro lielpilsētās, latvieši arvien biedrojušies, organizējušies, cēluši baznīcas, skolas u. t. t. Ģimenēs un organizācijās viņi runājuši latviski. Tas ir labs paraugs tautiešiem svešumā. Kad pēc pēdējā lielā kara no Eiropas Brazīlijā ieradās jaunas latviešu ģimenes, tās samērā drīz latviskā domāšanā sapratās un apvienojās ar te jau kopš 20, 2^ un 60 gadiem dzīvojošiem tautiešiem. Arī „jauno" un „veco" ieceļotāju bērni saplūda vienā nedalāmā s^imē. Saimes kopējā saite ir latviešu valoda. Latviešu jaunā paaudze Brazīlijā ir spirgta, vesela un rosīga. Tā cītīgi apmeklē skolas, dažādus kursus un citas mācības iestādes, veicot savus pienākumus — caurmērā labāk par citu tautu jauniešiem. Brazīlijas universitātes, institūtus, karaskolas m konservatorijas daži latvieši jau sekmīgi beiguši, kamēr citi vēl studē. Latviešu tēvos un mātēs te mājo sienā latviešu tieksme bērnus skolot. Arī amatniecības un mechanikas nozarē daudz latviešu jauniešu pierādījuši labas sekmes. Pilsētās dzīvojošo latviešu turība Braziiijā ātri aug, un nu jau pat jauniebraucēji sāk rosīgi iepirkt zemes gabalus, celt mājas un iegādāties automobiļus, iekārtot savus uzņēmumus un darbnīcas. Bet materiālā turība ir stingrs pamats, uz kā var dibināties jaunatnes veselība un izglītība. Ja Brazīlijas latviski runājošā jaunatne ari nākotnē nepiemirsīs savu tēvu zemi, latviešu dziesmas un tikumus, tad šeit saglabāsies tautas nākotnes uzdevumiem spēcīgs latviešu pulciņš. Žēl tikai, ka valūtas ierobe žoļumi un līdzekļu trūkums neļau jauniešiem lasīt latviešu laikrakstus un jaunāko literatūru. Lasāmgaldi un bibliotēkas ir Sanpaulo latviešu bap tīstu draudzei un LAB, bet daudzajiis kolonijās, izņemot Novaodesu, kur ir lielākā latviešu grāmatu krātuve Dienvidamerikā, bibliotēku nav. Būt\' ideāli iekārtot katrā latviešu centrā grāmatu galdu, bet tam nav līdzekļu ne Brazīlijas, ne citurienes latvieši organizācijām un komitejām. Bēdīgi bet kā te līdzēt, padoms dārgs. Laimone Rudzitls , S a n p a u l o , maijā. Lasītājs, ieraudzījis neparasto virsrakstu, droši vien izbrīnā sarauka uzacis un sev jautās: ,.Ko gan nozīmē šie jocīgie vārdi?" Patiesībā arī man nav skaidrības, kā šie vārdi tulkojami, bet pastāstīšu, kādā nozīmē to« lieto Korejā amerikāņu karavīri, kuru vidū atrodos. Lai aina būtu pilnīgāka, iedomājieties karavīru atpūtas brīdi. Kaut kur pusceļā starp 734. kalna galotni un pakāji apmetušies diezgan meioniga izskata vīri, gandrīz vai tādi, kādus esam paraduši redzēt kara filmās. Viņu drēbes saburzītas, dažam pat saplēstas, sejas netīras un apaugušas dažāda garuma bārdas rugājiem. Lielais vairums no karotājiem atlaidusies uz muguras ar puscigareti lūpu kaktiņā. Tā viņi guļ nepakustēdamies. Tad pēkšņi vada komaitdieris. kura pajauno seju grezno rūiganas ūsiņas, izspļauj brūnu koiļājamās gumijas strūklu un uzsauc: „ 0 , K. — Co"ī. čogī!" Gulošie stāvi sakustas un lēni, lēni slienas kājās. Karavīri sai austa savas uzkabes siksnas, uzmet plecā šauteni un sāk solot. Dažam izsprūk arī kāds lamu vārds, bet tas nav domāts kādai noteiktai personai — tas izmests tikai saīguma zlādēšanai. Ar vārdiem ,,CogL togī!" šoreiz sapratām, ka jāsāk atkal kāpelēt pa kalnu noqāzēm. Šie kalni nav sevišķi augsti, ne klinšaini, nepieejami. Bet tfe ir no vienas vietas. Tai rajonā, kur pašlaik atrodamies, citu neko neredz, kā tikai šos 300—1000 m augstos paugurus. Lai tiktu uz priekšu, ānokāpj gandrīz līdz jūras līmenim un atkal jākāpj līdz jaunai virsotnei. Pēc dienas ilgas nogurdinošas rāpša-nās dažreiz neesam tikuši tālāk par pāris kilometriem gaisa līnijā. Dažas nogāzes tik slīpas, ka pagrūti atrast īdzenu laukumiņu, kur apsēsties. Tā manam vada biedrim vajadzēja palikt )ez pusdienām. Viņš izvilka no kabatas kārbu ar vistas gaļu un sāka meklēt atgriežamo. Ērtākas rīkošanās dēļ savu ēdiena tiesu tas bija nolicis līdzās. Bet kad atgriežamais bija sameklēts, tad kāita bija pazudusi . . . Tā palēkdamfis ripoja pa nogāzi lejā. Kādā nakts pārgājienā uzrāpāmies 1100 m augsta kalna virsotnē. Bijām stipri noguruši. Tomēr drošības labā vajadzēja mazliet ierakties. Izrāvām no makstīm savus' kapļus un sparīgi cirtām zemē, — nošķīda dzirksteles, bet no ierakšanās nekas neiznāca. Mēģinājām sameklēt kādu līdzenu-miņu labākai gulēšanai. Kad rīta saule modināja, tad redzējām, ka .līdzenākā vieta" ir siltumnīcas jumta slīpumā, — šis salīdzinājums nav nekāds pārspīlējums. Kalnos nav ceļu, tanīs nav pat teku. Reiz viena Ievainota nogādāšanai lejā vajadzēja 11 stundu. Labi, ka tas nebija steidzami operējams. Tanki šais kalnos nevar operēt. Tā godā celts atkal kājnieks, kam jātiek uz priekšu ne vien pašam, bet jānes vēl līdz ieroči un munīcija. Dažreiz rodas tik liela vēlēšanās atbrīvoties no „lieka" nesamā, ka viens vada biedrs aizmeta projām savu . . . zobu bakstāmol Turpretī mūsu pretiniekam kāpe-lēšana. Šķiet, tīrais nieks. To labi prot ne vien „guki" (ziemeļkorejieŠi), bet arī „činki*' (ķīnieši). Tiem nevar piemērot pat pazīstamo sakāmvārdu ko nevar pacelt, to nevar nest. Ja korejietis nesamo pats ar savu spēku nevarēs pacelt, viņš dabūs palīgu, kas nastu uzdabū mugurā, un tad — „čogī, čogl" — kalnā augšā! Smagākiem nesamiem korejieši lieto apmēram tādu pašu krāģi, kādu atceros no pagastskolas laikiem, kad vajadzēja malku nest. Reiz kādā izlūku gājienā kalnu cle mā uzduramies smagām mašlndaļām. Te nebija ceļa, pa kuru šie tērauda kluči varētu būt atvesti. Tikai kādu pēdu šaura teka veda no ielejas ceļa uz šo ciemu kalna galā. Acīm redzot, smagās mašīndaļas bija uznestai. Kā tas bija paveikts, tam neatradām izskaidrojumu. Tāpēc ari nebrīnieties, ja lasāt kauju ziņojumos, ka mūsu pretinieki negaidīti sapulcē- .as, negaidīti uzbrūk un negaidīti pazūd, lai pēc kāda laika tikpat pēkšņi uzbruktu atkal. Tā ir dīvaina zeme un dīvaini ļaudis. ..Nebrīnies," saka zobgalīgi mani kara biedri, „ja redzi še ūdeni pret kalnu tekam. Te jau ir Koreja." Pfc Gunārs SUpnieks Red. pleiIme- Mūsu tauUeli Korejas clņn laukos, dioS» vien, būtu pneclqi saņemt v'fstutes no tautietēm Tildei aicinām \t\- vietes, kam būtu vēlēianfls saidksilties ar mūsu karavīriem Korejfi, adrc&ēt viņiem domātās vēstules Latvijas redakcijai, k^is tSs nosūtfs pēc piederības. Kanādas farmeri velas latviešus Kanādas farmeri atzinuši, ka latvieši ir labi strādnieki. Savā laikrakstā vini mūsu tautiešiem veltījuši daudz cildinošu vārdu, dēvējot latviešus par katra Kanādas farmera sapni. Cits atkal izdevis apliecību, ka latvietis ir labākais strādnieks, kāds vien viņam 20 gados bijis. Cildinošie vārdi radījuši lielu pieprasījumu pēc latviešu laukstrādniekiem. Latviešu nacionālā apvienība Kanādā var sagādāt galvojumus apm. \m ieceļot gribētājiem, vairumā gan vieniniekiem. Ģimeņu izvietošana jau grūtāka, taču ar piepūli arī tas veicams. In'.prēsrn^io'm jBraksta Latvian Nalīnnal F-e drrat.rn m Canada, P. O. Box 23.S, Tprmin< , , \ Toronto, Oni., Canada. sn.ecizot par sev sekoios.is 7;ņas irak<;tii sk?.idri un biok rakstā): uzvārds im všrds, ģimenes stāvok lis. radniecība Iģimenes locekļiem), dzimša nes vietd un laiks, tautība, ticība, paveh niecība, smēķētāj*; vn; nesmēķētājs, vai lie to alkoholu, adrese, agrākā nodarbošanās, k emigrants var strādāt Kanādā bez lauksaim niecības darba, vai ac;rāk d T Ī v o i i s Kanedā vai ASV (kad, C;k i ' f j i l va; vēlas izceļot vi?ns vai t'kfti kopā ar ģ;men;, vai ir 1!;- zlsk) un carīdi trūkumi, vai slimojis ar no-pictnāTi slimībām IkādāmV va; ;: shmlbu ļ sekas, čuguns ipēdās un r-;l;āO. svars ļ (anālu mārnrtās^ izalītTb^ ikā>l.is sknlus im j kad ahsr»!vēMS!. ārpusskolas !7c!!*Iba tkurs.;. A\r--\?. :;• ak"^rV Rt^^ē .^r 2\r^ār.^ 'ādon L\.AK i i ' \ ' - .v ^"7 s v . ļ t ņ a lerncs'd pieprasīto galvojur.-.u neatsauks. ' LAT^IEil vt»^ mM\X Daugavas vanagu pir-stāvibā ASV ievēlēti A. Udacls (prieklsēdts). H. Vītols 8 0 i. Vtniars. ASV paAiaik darbojas 11 DV apvienības, S kopas OD 38 pUnvarotte. St. Laisa, ASV, Uvaldo- Juties par faunu latvieSn ceolru. Darbojas laiv. ev. lut draodie māc, T. Vēdinies un draudtes prteklnlcka Dr. Usateka vadībā. Grotiņu vakara sarikojuna attiku draud;@ nolēmusi ziedot Vācijas bēoju no tnftnē*^ diIvoļoJo veco ļautu atbalslllanal it Filadeinļas t latvtefiu bapllstu draudte 3 janljā atskatās on M darbibaa gadleBi Draudies organitē&anii sākta 1891. g.. b« oficiāli tā dibināta 1900. g. « SaiffiniMTisko darbinieku apvienība no Vācijas pārcēlusies ui Ņujorku. Apvienības valdē tevēiēn J. Zalcaanls. A. Kuraot, A. Snelder», V. Cerbnlls, B. Veldeaanls, B. Liepkalns un E Kerno, bet revīzijas kon)l> sijā J. Dlkmanis, P. Rupnert un B. Egle, Sarakste adresējama valdes sekretāram A. Sneideram. 305 GarUeld Pl. Brooklyn 15. N.Y. •k Springlildā iivietojuiiies apm. ?0 latviešu. Vairums viņu strādā birojos un fabrl-l< ās Nodibināta latviešu apvienība, kuru vada skolot. Tēr*iuds. ^ Monlre.īla« latv. ev. lut. TrfsvifnThas draudrei mācītāja amatā Ievests A Gaudiņš. icspelas plam hei ref als prof las innanlol SPEClALRi^KSTS LATVIJAI P AR TAUTIEŠU DZĪVI N O R F O L K A UN APKARTME Norfolkas pilsēta atrodas Atlantijas okeāna austrumu krastā nn ir lielākā kara kuģu baie pasaulē, kāpēc varētu domāt, ka dokos un kuģu darbnīcās plašas darba iespējas. Tas tomēr tā nav. Kād« tautietis tur izmēģinājies fitrādāt, bet vairāk par vienu dolāru stundā nav varējis izpelnīt. Gados vecākiem darbs par smagu, jo jāstrādā vai nu kuģu mašīnu telpās vai uz klāja. Mūsu pulciņā nav nedi gruntsgabalu, nedz jaunu auto īpašnieku. Ja dažiem ir vecāku gada giljumu mašīnas, tad arī tās pašas vēl nav Izmaksātas. Tautieši auto pirkuši par 100--400 dolāriem. Arī noguldījumi bankās tikai retam. Materiālo inter(5šu dēļ tad ari pēdējā laikā no Norfolkas vairāk izceļojuši neka ieteļojuši. Daži tautieši strādā būvdarbos un pelna l līdz 1,25 dol. stundā. Darbs intensīvs un smags. Vienam otram šinī krastā klājas grūti. Kāda vecāka māte ar savu mazdēlu, kura vecāki Jelgavas ielenkumā pazuduši, jau ilgāku laiku nevar sameklēt piemērotu darbu. Galvotājs viņus kopā ar otras meitas ģimeni gan izsaucis no Vācijas, bet šeit novietojis pansijā, par kuru jāmaksā 1 dol. dienā. Lai kaut kā sabalansētu budžetu, māmuļa uzņēmusies apteksnes darbu un strādā līdz 12 stundu dienā. Atalgojumā vipa saņem Istabiņu sev un zēnam un loti trūcīgu uzturu, jo darba devēja neparasti skopa. Par zēna uzturu galvojuma devējs maksā 1 dol. dienā, bet zēns apēd labi ja par 20 centiem, jo nav ko ēst, bet uzturvielas saimniece parasti piemirst iegādāties... Ir atgadījies, ka vecai mātei pusdienās jāēd balandu un auzu pārslu maisījums, jo viņa ir slima un nevar ēst balto, sālīto speķi. Māte pateicīga atsaucīgajai skolas vadībai, kas zēnam pļešķīrusi brīvpusdienas. Par amerikāņu skopumu biju daudz dzirdējis, tagad to pats piedzīvoju. Cik tālu Grīva no Daugavpils un Pārdaugava no Rīgas centra, tik talu Portsmuta no Norfolkas. Satiksmi U7.- tur ērts celtnis. Portsmuta pie kāda katoļu mācītāja dzīvo mūsu tautiešu vecāks pāris. Abi nodarbināti par apkopējiem mācītāja mājā, baznīcā un baznīcas skolā. Par pirmajām divām nedēļām saņēmuši kopā 5 dol., nākamā mēnesī iedoti 50 dol, pie brīva uztura un istabiņas. Bezr kārtējiem apkopšanas darbiem, tautieši veikpši arī remonta un krāsošanas darbus, bet bibliotēkas istabā iebūvējuši plauktus Un galdus. Kaimiņi, redzot latviešu ēaklumu, piedāvājuši viņiem labāk atalgotu darbu, bet mācītājs nav laidis projām un solījis 100 dol. mēnesi. Latvieši uzticēto darbu veikuši apzinīgi un izpelnījušies darba devēja uzslavu. „Ar latviešiem ieradies pats Dievs," teicis mācītājs. Kāda cita tautieša ģimene strādāja turīga tirgotāja lauku mājā. Sieva apkopa divstāvu māju un uzraudzīja 3 bērnus. Saimniece mājās bijusi reti, bieži vien pārradusies tikai divos naktī, tā ka darba stundas bijušas garas. Tautieši pārcēhišies uz Grand Rapidu, lai strādātu fabrikā. Norēl^i-noties saimnieks neizmaksāja algu par vienu nedēļu un atvilka vēl 12 dol. par gultas matraču lietošanu. Viegla dzīve un labs atalgojums Amerikā ir retam. Zinu gadījumus, kur cilvēki nožēlo, ka nav palikuši Vācijā. Ari mani dzīve ASV nav lutinājusi. Un tomēr — ja vajadzētu otrreiz Izvēlēties emigrācijas zemi, es brauktu tikai uz šo krastu. Iespējas šeit ir, tikai retam tās izdevies izmantot. Tāpat daudzi vēl nav apguvuši veidu, kā labāk gūt panākumus. Dažkārt esam nevie?ā pazemīgi, gļčvi un neuzņēmīg:, k^s k a v ē iespēju solot kalnup Valters Zirnītis S V. V 8 ! • ! g , mriijā .i i • i %f>ļf f. Mii f i l ' : i i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 2, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-06-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510602 |
Description
Title | 1951-06-02-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1951.
lATVrjA
L
ptē studž , *
ķreiz okupSļot Ll
Rt. nodlbinotlH?
*prlekJ„ieh";3
"k«tu u. c. jpcS
.flalvenokirt utirti
jautSjumi», bit A
Mka un naclOBlu
Iprmāšanu an njij.
itā, Viņ§ nodibliill
« viettjo vicu prt.
;i viņa labliu. fģ
iNeiitatei nontlii
ejai priekiitdii i
ļesloceklli, n
'tinunniinHniiMinaii
ĪSI
BDAKCm
OGĻBAITUVIl
|o9ļr«I(tav{f, linmļ
un TMfUVa
itāi Bomii. hitoiik
iivm Ir isdftvin iKti
prtt dttt BodirboiiM
|trbQ UB pieteicu ,|»
&n pledfMd IT nļķ
clUi kl itgrieztiii
tti» kii apaaiillift
fbn vlrneBiS, ir ipdk
^akaļ, |o Intmlikki
ttrSdit... To
^% kai legttTBil dvk
datidst Q^\Hh ft p
uStKmdihidiil «iv
lita nodarboluoi.
iSma darbi, MtHi irl
ļid«i". TSi kl)iķtt|»
U anil pil MSĶ }t
tti piiiņoiit i M
ktaaBolotUki p l M
[l. Uallkli tt Mini'
JoU n&tsnololtokl nt
rbaadti pukU. VINAI
tadn lOteUnnti TiiiU
Kiti lUlkotei ?19» ^
ktsttt UB pUpndt M;
it var, b«tirH8il]0
karašu atbild, l i nUi
u peBiiiB, IbMtiltf
Bia tauUetli MilHi"
M%x var pinHi
[aka tika» 25 ft.šļl
bas naudu tiaikil ^
biJuSi ipdroStiitt I»
it!iwiBļ!«' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-06-02-03