Bavarijas Latviesu vestnesis, July 9, 1949

              Sestdien, 1949, g. 9. juliļfi
LATVIJA
Arturs Priednieks
udziem ogiraWo^
atvaļinājuma 'ļ^ļlļ ^
l a t iecigā IRO gL^W%,
^leŠU bēgļu Dār.3 • •
nevēlas str?St »i
uecibag darbos Jf^
tta vienošanās,' k ^ »
n 30 cilvēkus dieS H
zināms, IRO uzsfel V
« Beļģiju daSs^^''
P izvietoti ealīfff 1^'*%
. Y vai kādu citu 1 2 *
'ttleeigā leceļošanaTŽ'^
« ā d ā paasie? Zl\
a Jāsamaksā ceļa fij
itavot ārzemju M I ™ ? "*
:u -memorandu, kuŗalgi
»t, vairākus jautā un,r*
.auda parakstītāji IfirTi
kaBelžijasvaldiSagj
lipec d vu gadu obligāH J
Ivļ, mainit profesiju liS
pilsoņiem. Ja tas ieblS
as,_^ automātiski atlauno|a«
lu pp s atuss, piešķirot vlfc
icijas lietās tās pašas pS
is ka Vācijas nometnis
em. Imigrācijas valstu dipi.
am- un kbnsulāram piittj*
Beļģijā piešķiramas imlgiJtl.
•misiju tiesības eventuālu IM
iu izlasei,, bet tieiņ DP.iu,
^ācijā, atļaut Izbraukt m tj.
sopējai emigrēšanal. '
iUELA ATJAUNO IMIGBlļ.
NO VĀCIJAS UN AD8»
.JAS •
jcuēlas prese 23. Jūnija p#
laziņojumu, ka atjaunota lul-
^ no Vācijas un Austrijajao.
. Par komisijas vadii
ķītg; līdzšinējais Nadoni
cijQS- ķomisijas^ i«ļ;idi^k58 Jir
idrtajs Dr. Daniels Ūzcatejj
^zs, kas^ jau'.vairākus gaili
lies imigrācijas lauka un lali
i rie tikai imigrācijas tedh
Jautājumus, bet pazīst i
lēias rūpniecības un lauk-
'ecības vajadzības un varS
ligrantiem noteiktus pa#
i^s par viņu iespējam V^
• Pārējie komisijas loceil
Baralt MacKado un M
ito Mullers.
lidam Venecuēlas
5ĪS imigrantus tikai no P
ito vidus, bet. patlaban no­runas
arī par 40.000 vW
ianu Venecuēlā. A. KliS»
iiliiiiiiiiiiiiiiiiiiiiininiiiHi»i>
VE51 ULjļ
popularizē latviešus
• Dziedonis Arturs Priednieks paš­laik
darbojas par profesoru Gusta­va
Ādolfa koUedžā. Kopā ar da-
Sem citiem aktīvākiem tautiešiem
vjnS pratis radīt interesi un atsau-
^ pret latviešiem plašās vietē­ja
sabiedrības aprindās. Daudz ša-jg
ziņā palīdzējusi dziedoņa uzstā-lanās
koncertos, kā arī Latvijas
vSrda popularizēšana tiešā personī­ga
kontaktā ar amerikāņiem. Pried-nieka
pūlēm jāpateicas par to, ka
(Justava Ādolfa kolledžas' prezi-
(jents E. Karlsons (Carlson), kas ir
liels DP draugs, devis galvojumu
8
.u 'i.'' .'A • • .
Včstule Latvijai no Minesofas
10 latviešu ģimenēm iecejošanal
ASV. Priednieks pats pieņēmis
pie sevis darbā un tādā kārtā
dabūjis jau pāri okeānam 2 tau-tleSus,
kā arī sagādājis piemērotus
darba līgumus 8 citām latviešu ģi-iMnēm.
Jumja sākumā saņēmām ielūgu­mu
ierasties kādā Mineapolisai tu-nni.-.
^ svinēšanai
pulcēšoties visi Minesotas štata lat-vieši.
Ļoti gribējās tur nokļūt, tā-deļ,
nedabūjuši satiksmes līdzekU
ne no sava darba devēja, ne drau­dzes
mācītāja, samaksājām ar vīra
nedēļas algu paši mašīnu un no­braucām
200 jūdzes. Taču galā
piedzīvojām vilšanos un nesagaidī-
3am, ko bijām cerējuši — sirsnīgus
atviešu Līgo svētkus. Bija sabrau­kuši
gandrīz 200 tautiešu — viņus
visus pretēji mums bija atveduši
vai nu darba devēji vai draudzes—
bet daudziem bija savas personīgās
rūpes un darīšanas: viņi izmantoja
šos Jāņus, lai ar baznīcas pār­stāvju,
palīdzību pēc divu vai trīs
mēnešu nostrādāšanas pie galvoju­ma
devēja rastu iespēju dabūt jau­nu,
vieglāku darbu. Lielākā tiesa,
nebūdami lauksaimnieki, kā tādi
šeit tomēr ieceļojuši, bet, redzēda­mi,
ka darbs ir smags, vēlas no tā
ātri vien tikt vaļā. Ko lai nu baz­nīca
iesāk ar šiem ļaudīm? Vai tik
vien latviešiem ir izturības!
Bijām pirmie Jāņubērni, bet sā-ka
rasties ari citi ciemiņi, arī igau­ņi
un amerikāņi, un drīz vien saim­nieka
Fišera pagalms bija pilns.
i i i i i i M i i i i i i i H i i i i i i i i i i n i u i u i i n i i m i i m i i m i i i n i i m i m t i u i i i i n i i i i i i n i M i i i i i i i
JĀŅU SVINĪBAS VAŠINGTONA
bija pulcējušas tautiešus ne tikai
no ASV galvaspilsētas, bet arī no
tuvākas un tālākas apkārtnes.' Bija
vaiņagi, Jāņu alus, siers, skanēja
Ilgo dziesmas. Līggtāju pulkā bija
arī sūtnis J. Feldmanis un sūtniecī­bas
lietvedis A. Dinbergs ar kun­dzēm.
Latvieši tālu no dzimtās ze­mes
savos nacionālajos svētkos lika
atskanēt latviskam līgo tālās ze­mes
krastā, tā reizē stiprinādami
tautas kopības saites svešumā. E. Fr.
auns projekts kā veicināt iecelotāju
asimilāciju
RED AKCIJAI
AI JĀ IR PABEia?
dzirdējis un ari lasīji» Pf
, kuru daži ngmetņes m
dncipā atsakoties £
metnē nedzīvoju kopM»
b, bet tuvējās gpaltrabaj
es administrācija, ne J
Ijts par. mums n«int g
,s neinformē par sa J ļ
būtu pildāmas iep«ŗ ;
opībai. no kuras^es J^/;
fnegribu atrauties.
ez darba unjf''*ir laŗbnieku pabalsta, savu
.^ētu makļ^^ b t * ^
u _ tas man n a v^
s, Geesthaeht, Gersto»'
I reģistrējies R ^ ^ f tf
mitējā, bet dzīvo y ,
i mēnešus biju be
Icomitejai. ^ J f^„#
I savus maksa umus» ^
Kārtošu. 13. f / g ^ l ^
l ar pirmo,algu a ^
lāvensburga un jvu
• l i nokārtoju. Man F ^
iot ari ziedotas S>
, Kad ierados
es nekā pevar» f V*
neesot ier?^^>dl,»
; ; i a r b a un/sžši";^.'^
Jau agrāk austrāliešu amatperso­nas
atklāti paskaidrojušas, ka Aus­trālijas
valdības politikas mērķis ir
Iespējami pilnīga ieceļotāju asimi­lācija.
Lai to ātrāk sasniegtu, iz­glītības
ministrija kopā ar immi-grācijas
departamentu sākusi reāli-z5t
jaunu projektu, ar ko cer ie­vērojami
paātrināt Eiropas pārvie­toto
personu iekļaušanu Austrālijas
apstākļos un sabiedrībā.
Kā ziņo Sidney Morning Herald,
Sajā plānā ietilpst īpaši Austrālijas
radiosabiedrības ABC raidījumi
Jaunlebraucējiem, bez tam īpaša
Bkola Neapolē, caur kuras ostu ta­gad
novirza gandrīz visus DP emi­grantus
uz Austrāliju. Speciālo
radioprogrammu sestdienās un
svētdienās noraida 38 raidītāji.
Programmas nolūks — palīdzēt nā­košajam
austrālietim ātrāk iemācī­ties
angliski, kā arī sniegt viņam
informāciju par Austrāliju un iepa­zīstināt
viņu ar tās dzīves īpatnī­bām.
Tādam pašam uzdevumam
kalpo arī skola Neapolē. Visa ' šī
plāna mērķis, kā to deklarē
laikraksts, ir nodrošināt iespējami^
vieglu un ātru ieceļotāju uzsūkšanu*
Austrālijas sabiedirjbā uņ novērst
viņos tieksmes izveidot autonomas
grupas. Paši austrālieši domā, ka
51 viņu programma ieceļotāju asi­milācijai
ir modernākā un pilnīgā­kā
pasaulē.
Programma paredz 6 galvenos
posmus. Pirmais posms ir ieceļotāju
iepriekšēja sagatavošana četrās .iz­ceļotāju
nometnēs Baņoli rajonā pie
I Neapoles. Nometņu kopējā tilpība
ir apm. 14.000 personu, un caur-
I braucēji tajās uzkavējas caurmērā
I spm. 4 nedēļas. Par austrāliešu
skolotāju palīgiem nodarbina arī
I neesoi i ^ - - - ^^oi, -
Idēļ, bet saņemu ^3^.
fs uz rīkojumu J^esaP^
•la rīcība i^F^^^^^^^^
'iepriekš bju P J^^ ^
3z darba Hespeja^^
,t kad man
raldsee, Garie
I
i-
I
J
i
p
•fr
f.'JV
mi
i
i
D P
nepatikšanas
Austrālijas muita
Bonegillas ieceļotāju nometnē
Austrālijā nesen ievadīta plaša iz­meklēšana,
lai noskaidrotu, vai
^?la iebraucēju nav vainīgi organi-
^6tā kontrabandā ar mākslas
priekšmetiem, cigaretēm, pastmar­kām,
foto aparātiem un citām vēr­tībām.
Pagaidām vēl nav zināmi
izmeklēšanas rezultāti, tāpat nav
zināms, vai akcijā kaut kā iejaukti
^i latviešu immigranti. Austrāli­jas
laikraksts The, Sun sniedz
muitas iestāžu informāciju, ka
ntnuitas ierēdtii atklājuši un ap-Ķ^
lajuši daudz mākslas priekšmetu
senlietu, kas varētu būt atkļu-ypsi
šurp vienīgi no izlaupītām mā­jam
Eiropā. Ierēdņi uzgājuši arī
^^selas kastes ar jaunām drēbēm,
kurām pat vēl bijusi klāt cenas
atzīme, un kas domātas tālākai
pārdošanai Austrālijā".
tādus DP, kas prot angliski. Otr­kārt,
katrs izceļotāju kuģis apgā­dāts
ar nelielu, bet īpaši izmeklētu
bibliotēku; kā arī kultūrfilmām par
Austrāliju; bez tam ceļā notiek arī
lekcijas. Apmācība turpinās uzņem­šanas
nometnēs Bonegilā, Bethurstā
un Greilendā. Sīs trīs nometnes
Viktorijā, Ņusautvelsā un Rietum-austrālijā
līdz nāk. gada jūnijam
kopā aprūpēs caurmērā ap 6000
personu mēnesī. Līdz š. g. aprīlim
caur šīm nometnēm bija izgājuši
jau 25.000 ieceļotāju. To iebraucēju
ģimenēm, kas nevar atrast dzīvokli
ģimenes galvas darba vietas tuvu­mā,
dažādos apgabalos iekārtotas
vairākas mazākas uzturēšanās no­metnes,
katra līdz 500 personām.
Ieceļotāju bērni šajās nometnēs
mācās izglītības ministrijas iekārto­tās
skolās.
^Immigrantu speciālās apmācības
nākamais ceturtais posms, pec stā­šanās
valdības norādītajā darbā,
turpinās'īpa^s kursos vai klasēs,
kur mācības notiek 2 vakarus ne­dēļā.
Pašreiz jau iekārtotas 400 kla­ses,
un to skaitu līdz gada beigām
paredzēts trlskāršot. Viena šāda
klase ieceļojušo DP apmācīšanai
starp citu iekārtota Austrālijas ra­ķešu
ieroču izmēģināšanas centrā.
Rajonos, kur vienkopus nav vairāk
par 6 DP, asimilāciju veicina ar
korespondenckursiem, kas darbojas
vēl tikai pāris mēnešu, bet, kā ziņo
Sidney Morning Herald, esot izrā­dījušies
ļoti sekmīgi. Beidzot, sest-kārt,
šo sīki izstrādāto asimilācijas
programmu, papildina 4. jūnijā sāk­tie
kārtējie DP raidījumi Austrāli­jas
radiofonā. Ari tur īpaša vērība
• veltīta angļu valodas mācīšanai, iz­dodot
klausītāju vajafizībām ari
speciālas rokas grāmatas. Bez tam
ar izglitiijas ministrijas un infor­mācijas
departamenta gādību DP
pāraudzināšanai izdod dažādas
brošūras un biļetenus. Brošūru
English for Newcomers to Australia
saņem katrs ieceļotājs pēc ieraša­nās.
Visas asimilācijas programmas
pamatā ir valdības pūles iespējami
ātri iemācīt immigrantiem angļu
valodu, un immigrācijas ministrs
Kalvels savā laikā jau paskaidro­jis,
ka drīza un laba angļu valo­das
. iemācīšanās var būt par ie^
meslu obligātā darba perioda sa­īsināšanai.
Izglītības ministrijas
pārstāvis Dr. Robertsons program­mu
atzinis par sevišķi iedatbigu,
kādas neesot nevienai citai immi­grācijas
zemei. Kanādā ieceļotāji
iebraucot vienīgi saņemot angļu
valodas mācības grāmatu un no ku­ģiem
dodoties tieši darbos; ameri­kāņi
ar ieceļotājiem drusku nodar­bojoties
Eiropā, bet neierīkojot
ASV uzņemšanas nometnes. Au­strālijas
asimilācijas metodes ta­gad
esot pārņēmusi arī Jaunzē­lande.
Pēcpusdienā atbrauca baznīcas pār­stāve
un kā4s amerikāņu žurnā­lists.
Sākās ceremonija: no kūts iz­veda
visskaistāko govi, apvija tai
ap ragiem baltas pujenes, no­stādīja
tai blakus kaimiņu farmā
dzīvojošā latvieša Kupera 6 gadus
veco nieitiņu tautas tērpā un kādu
tautieti. Bet nevienam, braucot uz
līgošanu, nebija ienācis prātā pats
svarīgākais — vainagi. Es aizskrē­ju
uz mašinu pēc savējiem, ko bi­jām
paņēmuši līdzi no mājām. Uz­liku
vienu galvā govs turētājam,
otru kādiam amerikānim, kas stā­vēja
goyij otrā pusē, trešo baznī­cas'
pārstāvei. Nu visiem amerikā­ņiem
bija lielu lielie brīnumi, visi
atzina, ka tas ļoti jauki un *ka Ue
pirmie vainagi, ko šeit Amerikā re­dzot.
Amerikāņu farmers un citi
amerikti;ii nu kādu stundu ņēmās,
fotografēdami vainagoto govi. Far-merim
no tā būs laba reklāma, jo
viņa ļaudzētie lopi godalgoti un far-mu
grib izvērst par tūrisma cen­tru;
amerikānis ne pirkstu neceļ,
kur viņam nav sava aprēķina.
Tad ar govju zvaniem sazvanīja
uz aktu, kurā runāja amerikāņu
farmers, vācu mācītājs, kas atbrau­cis
kārtot vāciešu ieceļošanu, baz­nīcas
pārstāve un kāds gados jauns
latvietis, kas runā 6 valodas un da­būjis
darbu pie žurnālistiem. Jau­neklis
nezin kāpēc runāja vāciski,
visu laiku galvu nodūris, lūpas ko­dīdams
un ar kurpi zemi spārdī­dams.
Tad^vēl pāris nenozīmīgus
vārdus pateica kāds latviešu ārsts
un beidzot nodzfedājām Dievs,
svētī Latviju un Pūt, vējiņi. Dzies­mas
ļ gan skanēja diezgan bēdīgi,
kaut bijām turpat 200 latviešu. Vai
tiešām tās būtu tik ātri pagaisušas
no sirds, vai arī šoreiz bija vainī­gas
katra personīgās rūpes un dažs
jaunās dzīves nelidzeni^s?
Sāka līt, kā jau Jāņos, un visi
samuka iekšā, kur nu katrs, bet
vairums meklēja „lepno galu" pie
amerikāņiem. Mēs ar pazīstamiem
sametāmies mazā pulciņā un uz­rāvām
pāris ligo dziesmas. Mums
piebiedrojās ari kāda sirsnīga tau­tiete,
kas jau 40 gadus dzīvo ASV,
bet vēl runā labi latviski, un dū­šīgi
līgoja līdzi. Kad bija jādodas
mājās, palika tāda sajūta, ka viss
nav bijis tā, ,kā varēja būt. Būtu
labprāt savā vidū redzējuši arī kā­du
no mūsu pārstāvjiem, dzirdē­jām,
ka Arturs Priednieks tepat
Miheapolisas tuvumā darbojoties
kādā konservatorijā, bet viņa trū­ka.
Ilgojāmies arī latviešu mācī­tājā,
par ko gan mūsu baznīcas
vadītājiem Vācijā vajadzētu pado­māt,
jo igauņiem, piemēram, pat
katru nedēļu radio pārraidi jumā no
Ņujorkas dzirdams dievkalpojums
viņu valodā. Kaut kas līdzīgs var­būt
būtu iespējams arī latviešiem.
Min esot ā, jūnijā. A.Strazdiņa
esnotikumu
aidāmā attisfiba
Kapteiria R. Petersona speciālraksts Latvijai
Redakcijas p i e z ī m e:
Raksta autors — vecs Ameri­kas
latvietis ir vairāku pla­ši
izplatītu ASV laikrakstu un
žurnālu līdzstrādnieks. Snie­dzam
viņa pirmo speciālrakstu
«Latvijai", kas īpatnējā stilā
im neparastā problēmu skatī­jumā
mēģina uzstādīt pasaules
politisko/notikumu tālākās at­tīstības
prognozi.
Vispirms ievadam gribu pa­teikt,
ka esmu vecs pirmā un otra
pasaules kara jūras vilks. Neesmu
ne bagātnieks, ne „buržujs". Es
vienīgi dzīvoju cerībā, ka mani čet­ri
bēmlifzaugs lieli un neļaus man
nonākt nabagmājā. Lai komunisti
saka ko sacīdami: esmu proletārie­tis
un mana izcelsme ir revolucio­nāra.
Mans nelaiķa tēvs aktīvi pie­dalījās
1905. gada revolūcijā, lai
atbrīvotu latviešus no krieviem.
Atstāju Latviju 1908. gadā un de­vos
jūrā, kur nobraucu par matrozi
7, jā — septiņus gadus, iekams
Kanādas latviešu vienpratiļia
APVIENOJUŠAS DIVAS LIELĀ-
KAS ORGANIZĀCIJAS KLNA
UN LRA
Kanādas latvieši 12. jūnijā panā­ca
apvienošanos. Toronto pulcējās
Kanādas latviešu nacionālās apvie­nības
un Latviešu aprūpes vienī­bas
(LRA) delegāti. Abas šis orga­nizācijas,
strādājot puslīdz parallē-lu
darbu, bija radījušas latviešu
spēku un vienprātības skaldīšanos.
Pret to cīnījās Māris? Vētra. Pē­dējā
laikā viņš bija kļuvis abu or­ganizāciju
priekšsēdis, bet dažu ap­stākļu
dēļ vēl nebija panākts pats
galvenais, pēc kā tiecās visi — abu
organizāciju saliedēšana vienā.
12. jūnija sanāksmē, ko vadīja
prof. Fr. Gulbis, pēdīgi • šīs divas
organizācijas kļuva par vienu: turp­māk
darbosies KLNA ar priekšsē­di
M. Vētru, bet viņai pievienojās
LRA, iekļaujoties KLNA kā ^aprū­pes
fonds. Ievēlēja arī jaunu'valdi,
kurai uzdeva izstrādāt jaunus sta­tūtus.
Valdē ievēlēja O. Breijdķl, V.
Tomu, Cīruli, I. Žīguru, Fr. Frei-bergu,
prof. Fr. Gulbi un P. Drei-mani.
Apvienības sekretārs Fr.
Freibergs (adr.: 1445 Dundas Street
W. Toronto, Ont., Canada). „Agrā-kais
KLNA prezidents K. Dobelis
turpmāk apvienībā nekādus ama­tus
vairs neieņem.
Par ; pārstāvjiem Latviešu nacio­nālai
padomei Vācijā izraudzīja
KLNA priekšsēdi M. Vētru .un
sekretāru Fr. Freibergu, bet Balti­jas
federācijā, kas darbojas Kanā­dā:
M. Vētru, 0. Breņķi, V. Tomu
(kā BSP pārstāve Kanādā), Fr,
Freibergu un Dr. Drilli.
Divas reizes nodzīvota diena
35 latviešu bet ni lido uzŅujotku
35 bērni 10. jūnijā atstāja Rolstor-fa?
latviešu bērnu namu, lai atkal
dotos ceļā, un šoreiz visgarākajā no
tiem ceļojumiem, kādus tie savā
īsajā mūžā jau veikuši. Katram no
viņiem padusē ir ceļa soma ar ne­pieciešamajām
mantām, bet pašā
dibenā noglabāta latviešu grāmata,
— dāvana no bērnu nama. Bērni
solās no tās nošķirties, kaut arī
latviešu valodu tie vairs nedzir­dētu.
Šķiroties no līdzšinējiem au­dzinātājiem,
nobirst pa asarai./So-reiz
bērniem līdzi uz Ameriku do­das
divi bērnu nama darbfnieki.
Lielā 4 motoru lidmašīna Ham-burgas
lidostā rada bērnos- sevišķu
sajijļsmu, un katrs steidzas ieņemt
savu vietu. Iedarbojas motori, un
lidmašīna sāk ripot pa skrejceļu.
Pavadīju pulks, — gan latvieši, gan
angļi un amerikāņi, vēl ilgi vēdina
mazajiem ceļotājiem.
Lidmašīnā ir vēl vairāki latviešu
pasažieri, viena igauņu ģimene un
viena i Polijas pavalstnieku ģimen.e
np Bergenas-Belzenes. Apakšā kā
uz kartes saskatāmas Vācijas upes,
Holandes krasti, Anglija. Beidzot
nolaišanās Sanonas lidlaukā, Īrijā.
Pēc mazas uzkavēšanās restorānā
sākas garais lidojums pāri oke­ānam.
Mazajiem pasažieriem nav
viegli nosēdēt tik ilgi uz vietas, jo
pastaigāšanās pa lidmašīnu iespē­jama
tikai nepieciešamības gadīju­mos.
Vislabāk kārtību lidmašīnā
varēja uzturēt pacelšanās un nosē­šanās
laikā, kad visiem jāpiesprā­dzējas
pie sēdekļiem-
Pulkstenis jau rādīja pusnakti,
bet, par brīnumu, arvien vēl spī­dēja
saule. Apkalpe paskaidroja, ka
lidmašīna, lai izvairītos no vētras
joslas, novirzījusies Grenlandes tu­vumā,
kur saule vasaras vidū ne­maz
nenoriet. Pasažieri ar izbrīnu
vēroja savādo puskrēslu im saricano
ripu pie apvāršņa un nevarēja ie­migt.
Uz rīta pusi, kad lidojums
bija novirzīts uz dienvidiem, satum­sa.
Nakts tumsā lidmašīna nolaidās
viņā krastā Ņufaundlendas mežu un
ezeru ieslēgtajā Ganderas lidlaukā.
Tālāk ceļš veda gar Amerikas iz­roboto
piekrasti uz dienvidiem. Rīta
krēslā apakšā saskatāma Halifaksa,
vēlāk Bostona un beidzot, pēc 27
stundu lidojuma, nosēžamies Ņujor­kas
lidostā.
Pēc muitas formalitāšu nokārto­šanas
pienāk brīdis, kad bērniem
jāšķiras no saviem latviešu pavndo­ņiem.
Mazos pārņ6m savā gādībā
US Committee for the Care of Eu-ropean
Children pārstāves un no­ved
uz bērnu namu Ņujorkā. Pava­doņus
jau gaida baznīcu organizāci­jas
pārstāvji, lai nogādātu uz jau­no
darba vietu.
Kad nosēdāmies Ņujorkā, mūsu
Eiropas pulksteņi rādīja 4 pēc pus­dienas,
un mēs labprāt būtu gājuši
pie miera, bet ņujorkiešl bija tikko
paēduši brokastis, jo viņiem pulk­stenis
rādīja 9 no rīta. Bija jāpie­skaņojas
Amerikas dabas likumiem
un jānodzīvo šī diena otrreiz, atkal
no paša sākuma. Tāda izdevība ro­das
ceļotājiem no austrumiem uz
rietumiem. To piedzīvoja ari Ko-lumbs,
kad tas pirmo reizt devās uz
jauno kontinentu, bet viņam tas sa­gādāja
lielākas nepatikšanas nekā
mums. Kolumbs savā ilgajā ceļoju­mā
turp un atpakaļ rūpīgi atzīmēja
nobrauktās dienas, bet, kad viņš at­griezās
Spānijā, izrādījās, ka viena
diena ir pazudusi. Kā tas bija va­rējis
notikt, to Kolumbs nespēja iz­skaidrot.
Beidzot šo lietu savās ro­kās
ņēma svētā inkvizīcija un iz­skaidroja
to tā, ka Kolumbs savā
ceļojumā nav kārtīgi ievērojis ga­vēņa
laikus un tāpēc Dievs viņu
sodījis, atņemot viņam vienu dienu.
A.Z.
kļuvu par otro stūrmani. Esmu
pārcietis dažādas vētras, mocījies
aiz bada un slāpēm, drebējis auk­stumā,
svīdis saules svelmē. Esmu
abām dūrēm savaldījis satrakoto
smago priekšburu un, lidodams viļ­ņos,
kliedzis spītīgi pretim austru­mu
vētras mežonīgajiem lāstiem.
Lūdzu — tādēļ
nenobistieties, Kfi
Jau vecam jūr­niekam,
mana
valoda, stils un
izteicieni, ko lie­tošu
šajā rakstā,
būs varbūt daž­kārt
pārāk spē­cīgi
un asi. Bet es
gribu arī teikt, ka
daļa amerikāņu
žurnālistu ir 5ajā
ziņā isti mikst-čauļi.
un daudzi
no tiem šķiet glabājan^ slepe­nas
simpātijas pret Staļinu./ Pie
tam tas notiek Anno Donilnl 1949, ,
kad mūsu valdība nonākušij^ukslā
kara ar» Krieviju un kad Berlīnes
blokāde izmaksājusi amerikāņu
tautai savus 500 miljonus dolāru!
Tad nu varat iedomāues, cik dzHl •
daļa mūsu sabiedrības bija iemī­lējusi
sarkanos krievus kara laikā,
kad Krievija bija„mūsu bruņnie­ciskais
sabiedrotais, kas nogalināja
vāciešus un glāba no nāves ameri­kāņus."
Tanī pat laikā kļūst arvien
skaidrāks, ka draud sadursme ar
Krieviju. To teicu jau savā raksiā
Drauga Vēsti 194G. g. septembri.
Varu vienīgi piem*etināt, ka varbū­tējais
karš tagad jau par dažiem
gadiem, pienācis tuvāk. Pēc tam,
kad parakstīts un dijiz būs ratifi­cēts
Atlantika pakts, pēc tam kad
Apvienotās nācijas pieņēmušas li­kumu
pret cilvēku un tautu slep­kavošanu,
— mēj{ varam sagaidīt
kadu provokāciju no Kremļa pu­ses,
provokāciju, kas pārspēļu pat
Berlīnes blokādi un piespiestu rie­tumu
lielvalstis vai un cīnīties, vai
ari dnzi vien pakļauties boļšcvis-mam.
Kremlis to darīs, kad būs
pienācīgi sagatavojies.
70 proc, krievu tautas ienākuma
aiziet apbruņojumam. Maskavas
pūles iegūt Grieķiju mums ir z i ­nāmas.
Ja tas izdotos, tad mēģinā­tu
dabūt kontroli pār Dardaneļlem
un, turpinot vīt savu zirnekļa tik­lu,
sagrābt ar varu un viltu <T3ur^
ciju. Turku kurjera „dīvainā paš­nāvība"
krievu daelzceļa vagonā
Sočos liek daudz ko padomāt un
secināt.
Kremļa nevaldāmā ekspansija
turpinās. Jau kopš 14. gadsimteņa,
kad„Maskavas posts", Ivans Kali-ta,
kas runāja mongoliskl un ap­precēdams
lielā chana māsu, kļuva
parMāskavas vareno kņazu un no­dokļu
ievācēju, — kopš tiem lai­kiem
mongoliskio moskovitl ir
vienmēr bijuši agresori, ekspansio-nisli,
kas tielvušics iznīcināt ma­zās
tautas un mongolizēt kaimiņ­zemju
iedzīvotājus.
Šodien Josifa Džugašvili Eirāzijas
impērija izplēšas no Bēringa jūras
šauruma līdz Berlīnei — tiltagala
nocietinājumam tālākiem iekaroju­miem.
Un tad, kad Krievijas dien­vidu
flanks būs nodrošināts, sa­grābjot
Grieķiju, Irānu un Turciju,
— tad monogolisko moskovitu or­das
iebruks Dānijā, iegūs kontroli
pār Zundu, ieies no dienvidiem un
austruroiem Zviedrijā, un izlietos
norvēģu fjordus kā bāzes 300 pa­domju
„šnorkela" tipa zemūdenēm.
Sādā veidā nodrošinājuši abus
•flankus, mongoliskio moskovitl do­sies
uz rietumiem, sasniegs Laman­šu,
pagriezīsies uz dienvidiem un
iebruks visā pārējā Eiropā.
Tad Maskavas Pravdā parādīsies
šāds lijas Erenburga sacerēts virs­raksts:
„Krievj atbrīvo Eiropu no
amerikāņiem". Tādas ir izredzes no
Amerikas Raugoties, ja savlaicīgi
neapbruņos Eiropu, ja tās aizmugu­rē
nestāvēs Savienoto valstu saim­nieciskais
spēks un militārā v$ra.
Kapi. R. J. PēiersoīiB
Ņ u j o r k ā , jūnijā. !
DOMA PAR LATVIEŠU DZIES­MU
SVĒTKIEM AUSTRĀLIJA
,,Par palīgu. Kungs, nāci, kad
jauns mums ceļams nams," bija
pirmās dziesmas sākuma vārdi, ko
māc. A." Buģis lūdza dziedāt vairāk
nekā 100 cilvēkiem, kas 25. jūnijā
pulcējās Kanberas latviešu biedrī­bas
iesvētīšanā. Jaunās organizāci­jas
priekšnieks komponists^-E. Frei-manis
teica,^ ka biedrība: nākotnes
mērķos starp citu ir mūsu invalīdu
atbalstīšana Vācijā un ierosinā­jums
pārējām šāda veiaa organizā­cijām
par kopīgu latv:'ešu dziesmu
svētku sar'košanu Austrālijā.
26. jūnijā Austrālijas galvaspiLsē-tā
pirmo reiz no'ika latviešu diev­kalpojums.
To vadīja rr.ac. A. Bu-ģis,
kas dzjvo Iviciburnā. Ir no­doms
Kanberā dibinfit latvieša
.draudzi. Sm.