Bavarijas Latviesu vestnesis, July 9, 1949

              \
LATVIA
Latviao Newspaper
publlshed under BUCOM Clvli
Affalrs DlvlslOD Authorlsatlon
Number UŅDP 196. Publisher
ana Bdltor: Valdemārs Lam-bergs,
DP Camp Erlangen.
Ober8tDrau8nld£-Str. l. Prlnter;
ūUner & Ungebeuer ^Ludwlgs.
burg. KOmerstr. 16 Publlshed
twlceweekly. Ctrculatlon: 14.000
inistrija
Jioskaidroja lan
f »ās. P ē c ' a f e v a , ^
ASV SENĀTA
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 72 <296)
Sestdien, 1949. g. 9. jūlijā.
Iznāk UreSdlenfis un sestdienās,
Udevējs; LatvieSu Centrālā Ko-mlleja.
Galvenais redaktora: V,
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M, CjiUUs un A. Klāvsons. Re­daktori:
BolSteins. Fr. Igals,
J. Jēkabsona. F Krusa B,
Ķīselis, H, MlndenberRs. A
Ozola, Ē. Ralsters, U Svarca,
Redakcijas adrese: EssUngen^^
Uhlandstr 8 tel. mS9.
P vienīgi priv£?*P>J
feaa^ priekšsēdis? ^
»?lel viņas s a K l
^ , notikušas "Ej^^^^^
pielieto vieniBi : ii
'ieki un ļaudis ^ f l " ! * 9
r atbilde" ™ņV'l',i'''IH
Piviem, kas varē^il'l^»
[vijā paliku āsGubt'^ A
Ivumāt Par tiesS^? N
ļjusi^^sarakstit Viņam
aKstito romāna nopirkt 1
i3is vienīgais viņai u f l
prokurors n e g a V jZ
N 7 janvāra nakti kad§S|
viesnīcas numurUo7J
misteru Šapiro. kas X^
ļ k a savu sievu. ^
Na: „Tie ir neķītri 5
Hņas mate, kas visu pt4
pavadīja kh^^^^^^
ter^ski kliegt par meitai
inu. Tāpat protestēja ato
^^^^J^oties par tiesas apvaino.
00 dolāru lielu naudas
)ra rīcībā tomēr bija |
-noši pierādījumi, ka Kapli,
ļdzot bija jāatzīstas, ka i
p o , ari tieslietu minisirilii
r pavadījusi kopā naktis H
ļaltiiftorā, bet ari citas % \
T to apsūdzības parstivli
ievies pierādīt, ka Kāpta
ps 9r Gubičevu izskaidroli»
Icitādi. /
uzstāditb jautaJunHi, ,t
vainīga tai .inkricW
S,,.^iž§t)W6āi-"^di%«
}Ļ% kuru skaitā Bila d
ģert.' Zvērinātie apgļ)! '
fass uuun ssaavvāa aatizzminuumināit m
:a: ,Kāplune ,,piesavin5ii«lņ
uri valsts aizsardzībai iļl
slepenus dokumentus, i
[āti nodotu kādas Sneiļilļi
ticībā izmantošanai p«l
psūdzētā, kurai ki maks!'
lu varēja piespriest 13'js*
ļimā, atteicās iesniegt pi>|
ļ„io to varētu iztulkots I
ŗ. Savā pēdējā vārdS #
Ifct žēlojās, ka tiesa m
itiekami korrekta. »
apgalvojumu nbteiktiit-et
sēdi slēdzot izteica pa*
r^rināto kollēģijai par
Ēiļināšahos prāvas prol)l«*
stāvis Palmers, kas 8«
[itā bija divi reizes nos^
0 dolāriem par tiesas ap-
» turpretim saņēma 1^
ka viņu turpmāk ^
federālās tiesas .prāvai
vēl priekšā otra P ļ
:opā ar Gubilļevu, «
jūlijā. Ja viņa ^^^^^^^^^
BALTDAS VALSTU
Komunistu valdniekus apzīmē par
starptautiskiem noziedzniekiem
Vašingtona (R) — Amerikāņu senātā otrdien sākās debates par
Zlemeļatlantljas pakta ratificēšanu. Lielāko ievērību pelna fakts, ka
Jau debašu pirmajā dienā pieminēti Latvijas, Igaunija» un Lietuvas
vārdi - laikmetīga parādība, kas ietilpst Baltijas valstu problēmas
pakāpeniskas aktualizēšanas procesi.
. Debates ievadīja senāta ārlietu
komisijas priekšsēdis Toms Kon-nelijs.
Viņš izteicās par pakta tii-litēju
ratificēšanu un uzaicināja se­natorus
apstiprināt ari valdības-iz-jttldāto
likumprojektu par ameri-
Klņu Ieroču piegādi pārējām At-lantika
pakta valstīm. Pakta tūlī­tēja
ratificēšana un Rietumeiropas
valstu apbruņošana būšot labākā
garantija tam, ka agresijas gadīju­mā
ASV neitrālas nepaliks. Koilne-lijfl
pēc tam vērsa senāta uzmanību
uj Austrumeiropas valstīm, kur ko­munisti
nodibinājuši savu diktatū­ru
un tiranniju.
Padomju ekspansijas pirmie upu­ri
— Igaunija, Latvija uņ Lietuva
Jau pārvērstas par policejiskām
valstīm, un vai daudz labāk ir ar
Ungāriju, Poliju, Bulgāriju, Rumā­niju,
Albāniju, — Jautāja Konne-lijs.
Pāri palikušajām brīvajām
valstīm ejams tikai viens ceļš mie­ra
saglabāšanai: tām jāsaslēdzas
kopā, kopigl Jārīkojas un jau lai­kus
jāparāda apņēmība pretoties
Jebkādam uzbrukumam.
Konnelijs beigās atgādināja, ka
saskaņā ar Ziemeļatlantika pakta
noteikumiem agresiju pret vienu
no slgnatārvalstlm uzskatīs par
agresiju pret visām pārējām pakta
valstīm. Bet senātam būšot jābal­sta
Atlantika pakts ar vēl vienu
jvētigu darbu: vēl pašreizējā sesi­jā
tam jāpleijiem programma par
amerikāņu ieroču piegādi pārējām
Atlantika <|)akta valstīm.
. 'Bcešijlenas sēdē pirmais runāja
republikāņu frakcijas līderis A.
Vandenbergs un šl bija pirmā rei-
M» kopš 1941. g. vasaras, kad vadošs
rietumu valstsvīrs publiskā runā
apzīmē Maskavas valdniekus par
Starptautiskiem noziedzniekiem. Šā­du
apzīmējumu Vandenbergs runas
laikā lietoja diviem lāgiem.
Viņš nosauca Atlantika paktu
par «labāko aizsarglīdzekli pret
trešo pasaules karu" un aicināja
senatorus to ratificēt ar nospiedīgu
Amerikas VMCApalīdzts
sagādāt galvojumus
ASV UN KANĀDAS YMCAs
PREZIDENTS VIESOJAS PIE
LATVIEŠIEM
jdz ŠIS prāvas iztie
[uz brīvām
ļ u lidz Rīgai
liclbu ' pret pojŗ^ ļj
Vācijā. LatvieSi
Li bez kādas guj^.
[piederīgu pie ««^^^^^
li Hetuoia
Ķu slepena po;; ^j.
ļ ievietoja cietuj^^^^
kontūras Tanjļ,V
ŗ Baljunu, ko aļ^
La atbalstīšana ^
It jasB oaflicjiuozns ^5a,2 ^
Igrēkus. .Cietun^j^
l i e slēdziena, po
leizi,
pLn"l basr akksotaŗ ^Bslif
Im esot bijis ^
|ekrietna,iam f
| i tas redzot,
Sinis dienās Vācijā ieradās vai­rāki
ASV un Kanādas YMCAs aug-
^ stākie vadītāji, lai iepazītos ar
; VMCAs nodaļu darbību. Sevišķu
vērību viesi veltīja DP jaunatnei,
W gūtu iespējami pilnīgu ainu
par trimdinieku jauniešu pašreizē­jiem
dzīves apstākļiem, organizā-eijas
un izglītības problēmām, fi­zisko
audzināšanu un emigrācijas
toedzēm. Atbraucēju vidū ir Sa­vienoto
valstu YMCAs prezidents
Mekkartijs (Mac-Carthy) ar ģe­nerālsekretāru
Dr. E. Barnetu (Bar-ļ^^
tt), Čikāgas YMCAs ģenerālse­kretārs
Fr. Hatevejs (Hathaway),
Kanādas YMCAs ģenerālsekretārs
Bītons (Beaton), kā arī speciāli
aeleģētais pārstāvis Vācijas YM-
>As organizācijas darbības saska­ņošanai
M. Kollinss (Collins).
Pēc apspriedēm Zenevā viesi otr­dien
(5. 7.) sāka braucienu pa Vā-
^las amerikāņu joslu. No Stutgar-
^es viņi devās uz IRO emigrācijas
centru Ludvigsburgā, kur YMCAs
nodaļas darbinieki noorganizējuši
aaudrus atzīstamus pasākumus iz­ceļotāju
praktiskajai un kulturāla­jā
aprūpei.
Gandrīz visu nākaimo dienu viesi
veltijai^ latviešiem, apmeklēdami Es-
^ngenas koloniju un YMCAs bēr-nu
vasaras nometni Rorā pie Stut-
Eartes. Eslingenas latviešu koloni­jas
pārvaldē administrators J. Ape­jos
u. c. pārvaldes darbinieki in­formēja
par konkrētiem DP nomet-
CTurplnājums 6, Ipp.)
balsu vairākumu. „Pakts ir brīdi­nājums
iespējamam agresoram, ka
300 milj. cilvēku gatavi pretoties
uzbrukumam. ASV pašlaik ir at­klātas
sazvērestības galvenais ob­jekts,
kaut gan citias neatkarīgas
nācijas Ir apdraudētas pat vēl
daudz tiešāk nekā ASV. Sav. val­stis
vairs nevar izvēlēties lomu,
kādā tām kā vadošai nācijai jā­spēlē
pasaules politikā. Vienīgais
jautājums ir, kā nospēlēt šo lomu
vislabāk." '
„Ziemeļatlantika pakta spēkā
stāšanās,"" uzsvēra nālāk Vanden­bergs,
„izšķirs likteni potenciāliem
(iespējamiem) starptautiskiem no­ziedzniekiem.
Mums visiem Ir prā­tā
tikai viena doma — doma par
taisnīgu mieru. Sāda miera sagla­bāšanai
nekāda maksa nevar būt
par augstu. Miera apdraudējums,
kāds neapšaubāmi pastāv pasaulē,
patlaban ir dominējošais faktors
starptautiskā dzīvē. Satraukums un
nemiers, kas pārņēmis visu pa­sauli,
sakņojas vienīgi komunisma
apetītē, kas grib aprīt vai visu pa­sauli.
Kornūnistl paši rīko sazvēre­stības,
bet dusmojas par tautām,
kad tās ķeras pie pašpalīdzības,
lai saglabātu savu neatkarību.
Draudi, kas izplūst no komunis­ma,
var kļūt liktenīgi tam pašam.
Bet ja vien tautas apvienosies prit
agresoru, tās kļūs neuzvaramas.
Brīvām nācijām jāapiintās^* kr tā
sauc. appeasement (samierināšanas)
politika Ir tas pats, kas kajJltulāci-ja.
Kas zīmējas uz Atlantika pak­tu,
tad tā funkcijas un no tā iz­rietošās
sekas nevar būt par bries­mām
it nevienam, izņemot vienīgi
tos, kas paši sevi apzīmogojuši par
starptautiskiem noziedzniekiem, iz­darīdami
agresijas aktus pret sa­viem
miermīlīgiem kaimiņiem."
Vandenberga vārdi dziļi iespaido­ja
senatorus. Visi senatori piecē­lās
kājās un ilgi aplaudēja runātā­jam.
Vēlāk daudzi no tiem piegā­ja
viņam klāt un to apsveica.
Senātā vēl pastāvošā samērā nie­cīgā
opozīcija pret pakta ratificē­šanu
tagad ātri sabrūk. Lielākās
paratijas — demokrātu — līderis
Lūkass paziņojis, ka Atlantika pak­ta
ratificēšina senātā gaidāma tu­vāko
2 nedēļu laikā. Bet ja nu se­nāts
paktu neratificētu, tad tas bū­tu
atklāts uzaicinājums agresoram
sākt karu. Pirms paziņojuma no­došanas
Lūkass bija apspriedies ar
prezidentu Trūmenu un tautas
vietnieku nama spīkeru Reinbarnu.
Vairāki senatori, kas ^ēl nesen
bija atklāti izteikušies pret ameri­kāņu
ieroču piegādi Rietumeiropai,
tagad pilnīgi grozījuši savu vie­dokli.
spēki
apvienojas
Londona (R) — Otrdien pagāja 8
gadi, kopš • lidmašīnas katastrofā
pie Gibraltāra dabūja galu lielais
poļu patriots un valstsvīrs ģen. Si-korskls.
So gadījumu izmantoja
Viīistons Cerčlls, lai dedzīgā runā
mudinātu uz brīvās «Polijas atjau­nošanu.
Runājot Sikorska piemi­ņas
vakarā, viņš teica: ..Esmu pilns
paļāvības, ka tirannijas sj^ki visā
pasaulē jau plūst atpakaļ un sa­plok.
Visās zemēs brīvības spēki
apvienojušies plašā frontē. Tie pie­aug
st)ēkā un laužas arvien tālāk
uz priekšu. Aizvien no jauna poļu
tautai bija jāizcīna sava atbrīvoša­na
un jāizkaro sev brīvība, bet ar­vien
no jauna to pievīla ^'un tai
atrāva uzvaras augļus. Poļu tauta
tomēr nedrīkst izmist. Polijas ga­tavība
uzņemties mocības un tās
nelokāmā dzīvotgriba Ir labākā ga*
raņtija tam, ka kādu dienu tā sa­ņems'sava
mantojuma tiesu. Nav
šaubu, ka šī diena atnāks."
Korespondenti atzīmē, ka Vin-stons
Cerčils kā orators šottlz bi­jis
sevišķi labā formā. Pareģojot,
ka Polija atgūs savas tiesības, Cer^
čila balss dārdējusi un viņš bijis
pilns visdziļākās pārliecības.
Sl C^rčlla runa atspēko daudzās
baumas, ko izraisīja ģen. Andersa
memuāri, kuros poļu karavīrs Cer-čila
solījumus glābt Poliju stipri
apšauba
IRO PADOME SPRIEŽ
Priekšlikums pārtraukt aprūpi jau š. g. 31. decembrī
Preses konference Būd'Kisingenā
Vienīgais jautājums, ko plašāk pārrunāja pēdējā preses konferencē
Bad-Kisingenā, bija informācijas daļas vadītāja C, Reinera ziņojums
par IRO ģenerālpadomes sēdi Zenēvā, kas vel turpinā.s.
C. Reiners ziņoja, ka tieši priekš konferences sākšanās sazinājies ar
Zenēvas štāba Informācijas daļu, bet vienīgais, ko pagaidām var no­teikti
pasacīt. Ir tas, ka pēc sēžu gaitas spriežot, nav nekādu izredžu
uz IRO darbības pagarināšanu pēc 1950. g. 1. jūlija. Turpretim galigs
lēmums par termiņiem IRO darbības pakāpeniskai izbeigšanai vēl nav
pieņemts. Ģenerālpadpme apspriež aprīli pieņemtos ierosinājumus par
darbības izbeigšanu pantu pa pantam, un joprojām vēl iespējami gro­zījumi.
Viens no plāniem,^kas Izvirzījies
pilnsapulces diskusijās, paredz iz­beigt
DP reģistrēšanu IRO aprūpei
jau š. g. 31. augustā, nosakot, ka
pēc šl termiņa tiesības uz IRO ap­rūpi
varētu Iegūt vienīgi bā|;a bēr­ni,
kas vēl atrastos Vācijā, kā ari
bēgļi no Austrumeiropas valstīm,
kas atstājuši savas zemes pēc 31.
augusta un reģistrējas atbalstam
pirms 15. oktobra.
Sls datums, kas pagaidām Ir ti­kai
viens no prlekšlikumletn, attiek­tos
vienīgi uz reģistrēSanos izceļo­šanai,
repatriācijai vai aprūpei no­metnēs,
kamēr reģistrāciju politis­kai
un juridiskai palīdzībai varētu
turpināt ari pēc tam.
ministrs Eiropā
ļauni plani Rietumeiropas saimniecības
stabilizēšanai
Nupat Parīzē parakstīta Mar$ala valstu vien<^nās par preču ap­maiņu
un maksāšanas kārtību» bel Jau atkal Parīze un Londona runā
par jauniem plāniem saUnnieelski) lietu kārtoSaiOl» Divi dienas peo
J « M Eifopā teadlea
ASV^nni^ftčn ministrs Snaiders, skKara ar ko ang|u un franču laik­rakstos
tūliņ parādījās minējumi, ka tieši viņš mēģināSot ievadīt
sai^leclskās lietas pilnīgi jaunās sliedēs, citiem vārdiem sakot, no­dibināt
„jaunu Maršala plānus
Austrumeiropas soci-ālibti
cmīsies par savu
zemju atbrīvošanu
Londona (D). — Londonā treš­dien
beidzās divu dienu ilgas ap­spriedes,
ko bija sasaukuši trimdā
dzīvojošo Vidus- un Austrumeiro­pas
sociālistu partiju pārstāvji. Sīs
apspriedes vadīja poļu sociāldemo­krāts
Colkošs, un tajās piedalījās
Cechoslovakijas, Jugoslavijas, Un­gārijas,
Bulgārijas un Polijas so­ciāldemokrātu
partiju pārstāvji.
Trimdas politiķi nolēma dibināt
Sociālistisko Vidus- un Austrumej-ropas
ūniju, lai cīnītos pret komu­nismu
un panāktu to valstu at­brīvošanu,
kas pašreiz atrodas Pa­domju
savienības jūgā. Onijā ie­ies
pa vienam pārstāvim no katras
valsts sociāldemokrātu partijas.
Nodibināta arī izpildkomiteja ar 5
locekļiem. Apspriedēs nolemts jau­najā
organizācijā uzaicināt arī Lat­vijas,
Lietuvas, Igaunijas un Ukrai­nas
sociāldemokrātu partiju pār­stāvjus.
Nākamajā gada ūnija pa­redzējusi
sasaukt kongresu Parīzē.
Katrā ziņā ap amerikāņu finan-ču
ministra ceļojumu vijas visdažā­dākie
minējumi un projekti. Va­šingtonā
par Snaidera ceļojuma ofi­ciālo
uzdevumu pirms viņa iz­braukšanas
minēja tikai ASV dip­lomātisko!'
pārstāvību finanču ata­šeju
darbības revīziju, bet tā. kā
viņš sava lidojuma priekšvakarā Il­gāku
laiku sarunājies ari ar prezi­dentu
Trūmenu. tad pat amerikāņu
korespondenti secina, ka viņam uz­dots
nokārtot daudz svarīgākas lie­tas.
Kompetentas aprindas spriež, ka
Snaiders Eiropā nodarbosies arī ar
jautājumiem par produkcijas un
eksporta! i kāpināšanu, par dolāru
apgrozību un vispārēju valūtas po­litiku.
Amerikāņu veikalnieku aprindās
tieši pēdējā laikā radies uzskats, ka
pasaules saimnieciskā konjunktūra
prasa i lielāku brīvību kā atsevišķo
valūtu kustībā, tā ari preču ap­maiņā.
Pilnīgi pretējos uzskatos
joprojām ir Anglijas finanču mi­nistrs
Kripss, kas labprāt negribē­tu
atkāpties no plānotas ārtirdznle-cības
un stingras maksājumu kon­troles.
Un tā kā jau Maršala plā­nā
par amerikāņu palīdzības gala
mērķi deklarēta brīvas konkuren­ces
un Neierobežotas devīžu saim-^
niecības atjaunošana, tad Snaide-ram
pierakstītie uzdevumi visai ie­spējami.
Arī pēdējais Parīzes kom­promiss
jau bija šādas attīstības
garā. Speciālisti te iebilst, ka^ šie
liberālās tirdzniecības piekritēju
plāni visā pilnībā tomēr realizēja­mi
vienīgi tad, ja Anglija piekristu
savas valūtas devalvācijai. Snai­ders
tādēļ laikam pūlēsies pār­liecināt
Kripsu, ka ASV palīdzēs
Anglijai pārvarēt ar šo sāpīgo ope­rāciju
savienotās grūtības, ieguldot
privātus amerikāņu kapitālus Liel­britānijas
un domīniju uzņēmumos.
Sakarā ar šiem plāniem no jau­na
runā arī par pasaules zelta krā­jumu
sadalīšanu. Kā zināms, ASV
velvēs glabājas gandri^ puse no
visas pasaules zelta — 23 miljardu
dolāru vērtībā. Valūtas speciālisti
ieteic izmantot mazākais kādu da­ļu
no šī 2;elta starptautiska valūtas
stabilizācijas fonda nodibināšanai.
Tā kā amerikāņiem ir vislie'ākie
zelta krājumi pasaulē, viņi arī no­saka
zeltaj cenu. Finanču techniķi
jau vaļirākkārt ieteikuši amerikā­ņiem
paaugstināt zelta stieņu cenu
no 35 uz 50 dolāriem par uncL
Ar to būtu panākts, ka pārrēķinot
pēc jaunā Izcenojuma ari pārējās
zemēs esošo zeltu, pieaugtu (kaut
ari tikai uz papīra) attiecīgo zemju
„cietās vērtības".
Lielu vērību pasaules presē rada
Francijas ārlietu ministra Sumana
negaidītais lidojums uz Londonu.
Pilnīgi negaidot Sumans pirmdie­nas
vakarā ieradās Londonā, kur
tam bija apspriede ar ārlietu mini­stru
Bēvinu un finanču ministru
Kripsu. Otrdien Sumans atkal jau
bija Parīzē, bet nevēlējās neko tu­vāku
izpaust par savām sarunām
ar angļu kollēgām. No angļu ār­lietu
ministrijas nepilnīgiem pa­skaidrojumiem
var vienīgi secināt,
ka starp citu runāts arī par Vāci­jas
problēmu un Eiropas padomes
sanākšanu Strasburgā. Bet tas ap­stāklis,
ka Sumanu pavadījis viņa
ministrijas saimniecisko lietu de­partamenta
direktors Alfāns, devis
iemeslu aizdomām, ka Sumana
brauciens uz Londonu faktiski bi-ļts
sakarā ar Snaidera Eiropas ce­ļojumu
un Jaunajiem amerikāņu
plāniem. Basler National-Zcitung
atgādina, ka savā laikā arī ģenerā­ļa
Maršala deklarācijas priekšva­karā
par amerikāņu palīdzību Rie­tumeiropai,
notikusi neparediēta un
slepena Lielbritānijas un Francijas
ārlietu ministru apspriede.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
Pagaidām nav nekādu noteiktāku
priekšlikumu par to, ka būtu Iz­beidzama
IRO sniegtā politiskā un
juridiskā palīdzība, bet Jau izda­rīts
iesniegums UN Saimniecības
un politikas padomei, lūdzot radīt
kādu jaunu iestādi, kas uzņemtos
DP politisko un juridisko alzsar^
dzibu pēc IRO Izbeigšanās. Mr,
Reiners atkārtoti uzsvēra, ka, pēc
līdzšinējās sarunu gaitas spriežot»
tomēr Ir cerības tikai uz šāda vei­da
palīdzības pagarināšanu, bet ne­kādā
gadījumā ne uz to. ka varētu
turpināties DP aprūpe nometnei
val atbalsta sniegšana izceļošanai.
Aprūpes izbeigšanai DP npmetnēs
pašreizējā pilnsapulcē minēti dlvl
termiņi — 1950. g. 31. marts un
1949. g. 31. decembris. ^
Reizē ar ģenerālpadomes sēdi Sa»
jās dienās Ženēvā notiek ari slēg*
tas IRO Izpildkomitejas sēdes, ku­rās
piedalās ASV. Lielbritānijas,
Francijas, Ķīnas, Austrālijas, Ka­nādas,
Beļģijas, Venecuēlas un Nor­vēģijas
pārstāvji. Sī komiteja vis­vairāk
spriež, par ģenerāldirektora
Taka atkāpšanos, bet nav nekfidaa
Informācijas par šo apspriežu re-zultātlenL
Kad žurnālisti Jautāja, val pa­tiesas
baumas, ka notiekot sarunas
ar vācu labdarības organizācijām
par DP aprūpes pārņemšanu pēc
IRO darbības izbeigšanas, informā­cijas
daļas .vadītājs atbildēja, ka
tādas baumas neesot dzirdējis, bet
esot gan skaidrs, ka pēc IRO dar-
Galigais lēmums izbeigt IRO
darbību 1950.g30. jūnijā
2enēva <A). — IRO ģenerālpado­mes
sēdes turpinājumā ceturtdienas
vakarā padomes locekļi vienbalsīgi
pieņēma , lēmumu starptautiskās
bēgļu organizācijas darbību izbeigt
1950 g. 30, jūnijā. Sis lēmums ir ga­līgs
un līdz ar to var rēķināties, ka
līdzšinējā IRO darbība ilgs vairs
tikai 11 mēnešu.
Kā UP no 2enēvas papildus zļt^o,
pirmie kommentāri, kas pie ģene­rālpadomes
lēmuma sniegti, uzsver,
ka IRO pēc 1950. g. 30. jūnija rū-pēsicg
tikai par tām personām,
kuru izce
ievadīta,
ošana līdz šim brīdim būs
3et formalitātes nebūs pa­gūtas
nokārtot Nevienam citam DP
uz IRO palīdzību pēc šī galīgā dar­bības
izbeigšanas datuma nekādu
cerību nav.
ASV ģenerālpadomes locekļi sēdē
vairākkārt pasvilroja, ka amerikā­ņu
nodokļu maksātāji nevēlas IRO
darbību paildzināt, jo uzskata lidz-šinējo
darbības laiku par pietei-kami
Ilgu izceļošanai visiem DP,
kas to vēlas un ir emigrācijai pie­mēroti.
Oldenburgas starptautiskā šacha
turnīra uzvarētāji Bogoļiibovs (pa
krdsi) un Zemgalis spēles laikā.
(Intervija ar Zemgali 6. Ipp.).
bības izbeigšanās šeit palikušajiem
DP vienā vai otrā veidā vācu salm-niecibā
būs jāiekļaujas.
Kāds žurnālists jautāja, vai ne­būtu
iespējams nosūtīt speciālas^
komisijas uz attālākām vietām re­ģistrēt
aprūpei vai izceļošanai tos
DP, kas tik trūcīgi, ka. paši nevar
samaksāt ceļa na idu līdz tuvāka­jam
IKO kontrolcentram vai, izce­ļošanas
nometnei, kur jārcģistrējag
visiem privāti dzīvojcsiem, kas vē­las
izceļot. C. Reiners atbildēja, ka
šādu komisiju nosūtīšana nebūs ie­spējama,
un piebilda, ka daudzi c i l ­vēki
nākami tūkstošiem kilometru
kājām, lai izkļūtu no valstīm aiz
dzelz.s aizkara, tā kā ari tiem, kas
.so rcģistrēšanos atzīst par pietie­kami
svarīgu savai nākotnei, ļau­nākā
gadīiumā būtu iespējams kā­jām
īet dažus simtus kilometru līdz
tuvākajam IRO Mabarrj. Katrā ziņā
tiem ieteicams pasteigties, jo, IRO
štābiem pakāpeniski likvidējoties,
veicamais ceļš kļūs arvien garāka.
3
JS.