1946-03-23-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Redakcija - Editorial Office: Hemg-Rudolf-Sti-. 49, Munich
Iznāk reizt nedila - PubUshed week!y
Nr. 12/31
trs nie-sāk
jau
mazvērtības sajūtas, dažkārt k£
cīgs pieskāriens mūsu personai
likties kā kāds nepanesams lāsts uii,
uzkrājoties šādiem sīkumiem sirdī,
beidzot rodas milzīgs īgnums, kam jābeidzas
ar kādu eksploziju, kas izpaužas
kādā asā uzbrukumā visiem tiem,
ka;s kārto mūsu (izīVi un škietanii apzināti
dara visu, lai tikai saindētu jau
tā bezcerīgās dzīves srhago atmosfēru.
Taču balstoties piedzīvojumos, jāatzīst,
ka šādi uzbrukumi ^ v spējuši nekā
dot mūsu dzīves uzlabošanai, sacēluši
tikai vētru ūdens glāzē, dažreiz padarīdami
pašu uzbrucēju i smieklīgu citu
acīs, bet diemžēl šī nesavaldība, kam
kāds mūsu pazīstams^ rakstnieks jau
paspējis dot skaistu nosaukumu „prā-ta
kārtējā aptumšošanās dipiju dzīvē"
visur spējusi satraukt darba darītājus
un daudzos gadījumos — padzīt
tos projām no darāmā un vērtīgā darba.
Pēdējā laikā vērojot dažu nometņu
dzīvi, liekas, kā nupat patiesi jāiet
bojā visam tam pašdarbības darbam,
kas ar milzu pūlēm ievadīts un dažos
mēnešos izveidots pat patiesu svētību
latviešu kultūras tra'dicijas un paša latviešu
cilvēka garīgo spēku saglabāšanai.^
Radusies kaut kāda naidīga nostāja
vienam latvietim pret otru, dažkārt
paši vēlētāji sāk neieredzēt savus
pārstāvjus un liekas to vidū radusies
tāda plaisa, kas vaii's nav aizlīdzināma
nekādiem līdzekļiem.
Kur meklējami šī Jaunuma iemesli?
1946. s. 23. martā Mincheiiē
K r i t i k a
Lielo dalu latvļešu nometņu saimniecisko,
bet it sevišķi kultūras dzīvi
kārto pašu latviešu (vēlēti ļaudis un
gluži dabīgi, ka vēlētāji toli uzmanīgi
seko ievēlēto darbībai, nebaidoties
dažkārt izteikt visai asli kritiku. Dažkārt
šī kritika ir patiesi vietā un ar!
izteikta tādā formā, ka darba darītājam
nav iemesla uzskatīt to par personīgu
aizkārumu, b^t gan par lietas labā
izteiktiem veselīgiem aizrādījumiem,
taču ir nometnes, kur kritizēšana novedusi
pie atklātas savstarpīgas apkarošanās,
kuras labadi strīdnieki, gatavi
ziedot pat visus latviešu pašdarbības
un organizācijas pamatus.
Ir diezgan skaidrs, ka mūsu dzīve un
tās organizēšana šeit Vācijā norit visai
īpatnos apstākļos, kur bieži vien
esam atkarīgi no neaprēķināmiem un
neparedzamiem gadījumiem, no atsevišķu
cilvēku rakstura un tieksmēm,
kani normālos laikos pebūtu piegriežama
nekāda sevišķa vērība. Mums pašiem,
it sevišķi tiem, kaš DP dzīvē nav
atraduši tādu vietu, kur intensīvi varētu
nodarbināt savas spējas un spēkus,
tā viegli atbrīvojoties no uzmācīgās
tingra norobežošanās
Zviedrijas latviešu palīdzības komitejas rezolūcija
— Latviešu Palīdzības komiteja Zviedrijā:
prof. J. Bokalders, J. Breikšs,
prof. J. Vārsbergs, doc. Mezaks, Dr. E.
Ogrinš, inž. Ernstsons, māc. J. Terinš,
prāv. K, Vilnis, doc. K. Zīverts, Dr, V.
Ginters, inž. AI. Bulle, doc. J. Bubenko
un Dr. J. Majors kopsēdē klāt neesot
vienīgi Br. Kalniņam, uz Dr. Ogrina un
J. Breikša ierosinājuma pēc garākām
debatēm pieņēma sekoju rezolūciju:
„Latviešu Palīdzības komiteja Zviedrijā
aicina visus latviešu bēgtus pulcēties
ap demokrātijas principiem un noraida
diktatūras uzskatus;
Latviešu Palīdzības komiteja, attiecībā
uz vācu okupācijas laiku, norobežojas
no latviešu Sl) vīriem, fašisma
un nacionālsociālisma
pogandētājiem, kā arī
spēka iznicinātājiem
jiem,"
Rezolūcijas iesniedzēji domā, ka to
ļ)ienemot, iespējama plašāka un ciešā-ka
sadarbība visu patiesi demokrati>jki
noskaņotu latviešu grupu starpā.
politikas pro
latviešu dzivā
un deportētā-
Atklāts Padomju Savienības plāns
UP zino, ka Kanādas valstsvīrs
Džordž Drjūvs publicējis pierādījumus,
kas fiecina par Padomju Savienības invāzijas
nodomiem Kanādā.
„Jūs varat būt pilnīgi pārliecināti,''
teicis Drjūvs, „ka Padomju Savienības
ģenerālštābā atrodas plāni iespējamai
Kanādas okupācijai.''
Tālāk Drjūvs norādījis, ka visizdevīgākie
gaisa invāzijas apstākti esot
gandrīz neapdzīvotajā Lielā Lāča ezera
apgabalā, kas atrodas Mekenzija iecirknī,
rietumos no Jukonas. Iedzīvotāju
biezums tur ir 0,01 uz kvadrātjūdzi.
Drjūva atklājumi ir pašreiz ļ)ēdējais
solis PSliS un Kanādas diplomātisko
uzbrukunm apmaiņā, kas sākās pēc at-gošanas
likla atklāšanas Kanādā. Jau
pirms šīs intervijas tika Otavā izdots
rīkojums atlaist visus kaut kādā veidā
ar komunismu saistītus ierēdņus no
militārā un pārvaldes aparāta.
„Kanādā ir sperti sevišķi piesardzības
soli tajā lietā, kas attiecas uz atom
enerģijas, radara, aizsardzības jautājumiem
un starptautiskām attiecībām,*'
teica kāds augsts Kanādas valdības ierēdnis.
Vai tiešām šeit no vienas puses varētu
būt nelabojamas noziedzīgas tieksmes
un no otras nevainojams ideālisms?
^
Ja atceramies sen pazīstamo frāzi —
„kāda tauta, tāda valdība'' — tad pa
lielākai tiesai mums visiem pašiem būs
jānosarkst, jo mēs nebūt nedalāmies
melnos un baltos, bet visi esam ar cilvēcīgām
vājībām un kļūdām, kas, dar-bojoti€',
s ārkārtīgi grūtajos apstākļos tikai
reljefāk parādās uz āru. Tādēļ visos
gadījumos, kur jūtamies aicināti
kritizēt citus, mums pašiem vairākkārt
jāapsver, cik lietderīgi ir liiūsu rīcībā
esošie arguraienti un otrkārt — sevišķi
jāapsver vai kāda šķietami pavisam lokāla
kritika neskar tādus jautājumus
un sfēras, kas.var sagandēt visas mūsu
tautiešu kopības patreizējās vadošās
intereses, jo neaizmirsīsim — dažreiz
šķietami neapšaubāmas kāda musu
pārstāvja vai darbinieka kļūdas nesakņojas
viss ši cilvēka nespējā, bet tādā
darba situācijā, kufu, diemžēl, paši latvieši
nekādi nevar grozīt. Šādos gadījumos
mums gribot negribot jāsamierinās
ar atzinu, ka ir lielas par kurām
nerunā. ^ ^
Nebūsim tomēr arī netaisni un vien-pusigi:
daudzos gadījumos >iens otrs
vēlēts pārstāvis īsti labi nav ' izpratis
savu stāvokli un uzdevumus kā latviešu
lietu kārtotājs, ar ievēlēšauas momentu
sākdams justies kā ierēdnis, kanj
nekādas vajadzības vairs it kā nebūtu
uzklausīt savus tautiešus, it kā nu viņš
ir vara, kam nav šķērstu rīkoties pēf
savām patvaļīgām un šaursirdīgām
tieksmēm, dažkārt veikli tās sedzot ar
tādu cilvēku, ēnu, kam j)ilnīgi vienaldzīgi
vai latviešiem pasaulē ir kādas
vajadzības un vai vispār šiem latviešiem
kā tautiii vajadzētu pasaulē pastāvēt.
Neapšaubāmi, ka šāds ievēlētais
būtu labāk palicis neievēlēts, bet ja nu
esam spiesti viiia nevēlamo darbību a^pi
karot, tad tomēr tas darāms ar nepieciešamo
apdomu un mieru, lai vismaz
uz āru šī kritika neizliktos par ļaunuma
pilna naida izvcrduniu un neliecinātu,
ka latviešiem tiešām ir izslavētā^
ķildīgā daba. ,
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 23, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460323 |
Description
| Title | 1946-03-23-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Redakcija - Editorial Office: Hemg-Rudolf-Sti-. 49, Munich Iznāk reizt nedila - PubUshed week!y Nr. 12/31 trs nie-sāk jau mazvērtības sajūtas, dažkārt k£ cīgs pieskāriens mūsu personai likties kā kāds nepanesams lāsts uii, uzkrājoties šādiem sīkumiem sirdī, beidzot rodas milzīgs īgnums, kam jābeidzas ar kādu eksploziju, kas izpaužas kādā asā uzbrukumā visiem tiem, ka;s kārto mūsu (izīVi un škietanii apzināti dara visu, lai tikai saindētu jau tā bezcerīgās dzīves srhago atmosfēru. Taču balstoties piedzīvojumos, jāatzīst, ka šādi uzbrukumi ^ v spējuši nekā dot mūsu dzīves uzlabošanai, sacēluši tikai vētru ūdens glāzē, dažreiz padarīdami pašu uzbrucēju i smieklīgu citu acīs, bet diemžēl šī nesavaldība, kam kāds mūsu pazīstams^ rakstnieks jau paspējis dot skaistu nosaukumu „prā-ta kārtējā aptumšošanās dipiju dzīvē" visur spējusi satraukt darba darītājus un daudzos gadījumos — padzīt tos projām no darāmā un vērtīgā darba. Pēdējā laikā vērojot dažu nometņu dzīvi, liekas, kā nupat patiesi jāiet bojā visam tam pašdarbības darbam, kas ar milzu pūlēm ievadīts un dažos mēnešos izveidots pat patiesu svētību latviešu kultūras tra'dicijas un paša latviešu cilvēka garīgo spēku saglabāšanai.^ Radusies kaut kāda naidīga nostāja vienam latvietim pret otru, dažkārt paši vēlētāji sāk neieredzēt savus pārstāvjus un liekas to vidū radusies tāda plaisa, kas vaii's nav aizlīdzināma nekādiem līdzekļiem. Kur meklējami šī Jaunuma iemesli? 1946. s. 23. martā Mincheiiē K r i t i k a Lielo dalu latvļešu nometņu saimniecisko, bet it sevišķi kultūras dzīvi kārto pašu latviešu (vēlēti ļaudis un gluži dabīgi, ka vēlētāji toli uzmanīgi seko ievēlēto darbībai, nebaidoties dažkārt izteikt visai asli kritiku. Dažkārt šī kritika ir patiesi vietā un ar! izteikta tādā formā, ka darba darītājam nav iemesla uzskatīt to par personīgu aizkārumu, b^t gan par lietas labā izteiktiem veselīgiem aizrādījumiem, taču ir nometnes, kur kritizēšana novedusi pie atklātas savstarpīgas apkarošanās, kuras labadi strīdnieki, gatavi ziedot pat visus latviešu pašdarbības un organizācijas pamatus. Ir diezgan skaidrs, ka mūsu dzīve un tās organizēšana šeit Vācijā norit visai īpatnos apstākļos, kur bieži vien esam atkarīgi no neaprēķināmiem un neparedzamiem gadījumiem, no atsevišķu cilvēku rakstura un tieksmēm, kani normālos laikos pebūtu piegriežama nekāda sevišķa vērība. Mums pašiem, it sevišķi tiem, kaš DP dzīvē nav atraduši tādu vietu, kur intensīvi varētu nodarbināt savas spējas un spēkus, tā viegli atbrīvojoties no uzmācīgās tingra norobežošanās Zviedrijas latviešu palīdzības komitejas rezolūcija — Latviešu Palīdzības komiteja Zviedrijā: prof. J. Bokalders, J. Breikšs, prof. J. Vārsbergs, doc. Mezaks, Dr. E. Ogrinš, inž. Ernstsons, māc. J. Terinš, prāv. K, Vilnis, doc. K. Zīverts, Dr, V. Ginters, inž. AI. Bulle, doc. J. Bubenko un Dr. J. Majors kopsēdē klāt neesot vienīgi Br. Kalniņam, uz Dr. Ogrina un J. Breikša ierosinājuma pēc garākām debatēm pieņēma sekoju rezolūciju: „Latviešu Palīdzības komiteja Zviedrijā aicina visus latviešu bēgtus pulcēties ap demokrātijas principiem un noraida diktatūras uzskatus; Latviešu Palīdzības komiteja, attiecībā uz vācu okupācijas laiku, norobežojas no latviešu Sl) vīriem, fašisma un nacionālsociālisma pogandētājiem, kā arī spēka iznicinātājiem jiem," Rezolūcijas iesniedzēji domā, ka to ļ)ienemot, iespējama plašāka un ciešā-ka sadarbība visu patiesi demokrati>jki noskaņotu latviešu grupu starpā. politikas pro latviešu dzivā un deportētā- Atklāts Padomju Savienības plāns UP zino, ka Kanādas valstsvīrs Džordž Drjūvs publicējis pierādījumus, kas fiecina par Padomju Savienības invāzijas nodomiem Kanādā. „Jūs varat būt pilnīgi pārliecināti,'' teicis Drjūvs, „ka Padomju Savienības ģenerālštābā atrodas plāni iespējamai Kanādas okupācijai.'' Tālāk Drjūvs norādījis, ka visizdevīgākie gaisa invāzijas apstākti esot gandrīz neapdzīvotajā Lielā Lāča ezera apgabalā, kas atrodas Mekenzija iecirknī, rietumos no Jukonas. Iedzīvotāju biezums tur ir 0,01 uz kvadrātjūdzi. Drjūva atklājumi ir pašreiz ļ)ēdējais solis PSliS un Kanādas diplomātisko uzbrukunm apmaiņā, kas sākās pēc at-gošanas likla atklāšanas Kanādā. Jau pirms šīs intervijas tika Otavā izdots rīkojums atlaist visus kaut kādā veidā ar komunismu saistītus ierēdņus no militārā un pārvaldes aparāta. „Kanādā ir sperti sevišķi piesardzības soli tajā lietā, kas attiecas uz atom enerģijas, radara, aizsardzības jautājumiem un starptautiskām attiecībām,*' teica kāds augsts Kanādas valdības ierēdnis. Vai tiešām šeit no vienas puses varētu būt nelabojamas noziedzīgas tieksmes un no otras nevainojams ideālisms? ^ Ja atceramies sen pazīstamo frāzi — „kāda tauta, tāda valdība'' — tad pa lielākai tiesai mums visiem pašiem būs jānosarkst, jo mēs nebūt nedalāmies melnos un baltos, bet visi esam ar cilvēcīgām vājībām un kļūdām, kas, dar-bojoti€', s ārkārtīgi grūtajos apstākļos tikai reljefāk parādās uz āru. Tādēļ visos gadījumos, kur jūtamies aicināti kritizēt citus, mums pašiem vairākkārt jāapsver, cik lietderīgi ir liiūsu rīcībā esošie arguraienti un otrkārt — sevišķi jāapsver vai kāda šķietami pavisam lokāla kritika neskar tādus jautājumus un sfēras, kas.var sagandēt visas mūsu tautiešu kopības patreizējās vadošās intereses, jo neaizmirsīsim — dažreiz šķietami neapšaubāmas kāda musu pārstāvja vai darbinieka kļūdas nesakņojas viss ši cilvēka nespējā, bet tādā darba situācijā, kufu, diemžēl, paši latvieši nekādi nevar grozīt. Šādos gadījumos mums gribot negribot jāsamierinās ar atzinu, ka ir lielas par kurām nerunā. ^ ^ Nebūsim tomēr arī netaisni un vien-pusigi: daudzos gadījumos >iens otrs vēlēts pārstāvis īsti labi nav ' izpratis savu stāvokli un uzdevumus kā latviešu lietu kārtotājs, ar ievēlēšauas momentu sākdams justies kā ierēdnis, kanj nekādas vajadzības vairs it kā nebūtu uzklausīt savus tautiešus, it kā nu viņš ir vara, kam nav šķērstu rīkoties pēf savām patvaļīgām un šaursirdīgām tieksmēm, dažkārt veikli tās sedzot ar tādu cilvēku, ēnu, kam j)ilnīgi vienaldzīgi vai latviešiem pasaulē ir kādas vajadzības un vai vispār šiem latviešiem kā tautiii vajadzētu pasaulē pastāvēt. Neapšaubāmi, ka šāds ievēlētais būtu labāk palicis neievēlēts, bet ja nu esam spiesti viiia nevēlamo darbību a^pi karot, tad tomēr tas darāms ar nepieciešamo apdomu un mieru, lai vismaz uz āru šī kritika neizliktos par ļaunuma pilna naida izvcrduniu un neliecinātu, ka latviešiem tiešām ir izslavētā^ ķildīgā daba. , |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-23-01
