1946-03-23-04 |
Previous | 4 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
4 Bavārijas Latviešu V^stn^ais 1946. g. 23. martā;
A
Vircburgas drupās
Vērojumi par latviešu darbu un panākumiem
Vircburgas drupās izaugusi vesela
latviešu pilsētiņa, kurā ikvienam iedzīvotājam
nācās pašam izbūvēt savu dzīvokli.
Tāpat tas bija jādara visiem
tiem, kas vēlējās trimdas apstākļos radīt,
kaut tikaļ atblāzniu no tās spraigās
kultūras un sabiedriskās dzīves, pie
kādas latvietis bija pieradis dzimtenē.
Tag&d, pēc astoņiem mēnešiem, izrādījies,
ka dzīvei drupās ir savas priekšrocības.
Pēc kara laikā sapostītām
telpām nevļens sevišķi nekāro. Ikvienam
daudz tīkamāk ieiet gatavā koncertzālē,
UĶ gatavas skatuves vai labi
izkārtotā sporta hallē, tāpēc visur tur,
kur šīs lietas ir priekšā, netrūkst arī
pretendentu, tāpēc telpu sadalīšana,
sevišķi internacionālās nometnēs, ir visai
sarežģīta lieta.
Mūzikas dzīve
Vircburgas centrālā nometnē strīdi
ap sabiedrisku telpu sadalīšanu sākumā
nemaz nevarēja notikt, jo tādu telpu
nebija. Kad dziedātājs Ādolfs Lācis
nodibināja kori, kādā drupu kaudzē
viņš atrada reiz bijušu zāli, bez logiem
uri bez durvīm. Koristi paši izdarīja
galveno „kapitāli emontu" un ar to sākās
vinu darbs. Ap simts cilvēku lielais
jauktais koris spējis izveidoties par
labas kvalitātes muzikālu vienību, un
varējis dot koncertus arī ārpus savas
nometnes Oksenfurtā un Hanavā. Ciešā
sadarbībā ar kori ilgu laiku bijušas
solistes Aleksandra Kadile (soprans),
S. Kepīte-Kestere (soprans), kas kopā
ar A. Lāci (tenors) un pianisti E. Or-gu,
dažkārt apvienojoties ar Augusta
Kuškēvica vadīto instrumentālo ansam-bli
(prof. Feodorovs (fagote), vijolniece
L. Ziedone u. c.) rosīgi piedalījušies
savas un citu nometņu koncertos.
Vircburgas kUviešii teātris
Kad nonietnē esošie aktieri, pirms
pusgada sapulcējās, lai sāktu pirmo iestudējumu,
prātīgi cilvēki domīgi nogrozīja
galvas un, norādījiiši uz tukšo,
auksto bezjumta manēžas halli, kur nezin
kādiem nolūkiem bija uzsists mazs
dēlu paaugstinājums, sacīja: „Tur nu
jums nekas nesanāks. Jums nekā nav."
Taču aktieri bija gluži traki un atbil
dēja: „Teātris vienmēr radies no fantāzijas
un no nekā." Vini iprata iegīīt
uzticību pie UNRRA's kultīīras lietu
kārtotājiem un nometnes latviešu ēku
būvju pārvaldes. Oktobrī atklāja te-_
^ātfa darbību uz glītas, mīlīgas, bet nelielas
blaumaniskas skatuves ar „Lau-no
garu". Notikušās sešās izrādēs režisore
Lilija Salnā īsteni iepazinās ar
ansambļa stiprajiem un vājajiem balstiem,
lai turpmāk jau diezgan droši
varētu izšķirties par lomu sadalījumu.
Visi, kam rūpēja lielās nometnes mākslas
dzīves izveidošana,. saprata," ka
mazā skatuve neatbilst lielajām prasī-bārii.
Teātra ļaudis kopā ar saviem
labvēļiem, bez vilcināšanās ķērās pie
tikko uzbūvētās skatuves pārbūves, un
jāu 18. novembrī bija iespējams rādīt
lielu inscinējumu — Teodora Zeltiņa
dramatisko balādi „Nakts parāde", piedaloties
aktieriem, solistiem, korim un
instrumentālam ansamblim. Kaut ari
neizveidotās gaismu sistēmas dēt insci-nējumā
radās daži ievērojami trūkumi,
ar to tomēr bija pierādīts, ka teātra
galvenais 4echniskais instruments —
skatuve ir tāda, uz. kufas tagad var rādīt
kaut vai „Paifsifalu". Nacionālās
Operas dekorators Pēteris Rožlapa, teātra
administrators Jānis Mikelsons,
kopā ar saviem palīgiem nebija velļi
daudzās naktīs v prōjektēju&i, cirtuSi,
zāģējuši, naglojuši un dažkārt tikai no
vīniem zināmiem avotiem ieguvuši materiālus.
Līdz šim teātris varējis dot vēl piecas
izrādes Anšlava Eglīša komēdijai
„Par purna tiesu" un piecas Elīnes Zālītes
komēdijai „Bīstamais vecums".
Lielākais pārsteigums skatītājiem bija
loti grūti spēlējamā un inscuiējamā Anšlava
Eglīša komēdija. Šajā komēdijā
dekoratīvās problēmas ar lielu vērienu
bija atrisinājis Pēteris,Rožlapa un nometnes
mākslas studijas dalībnieki Dr.
phil. J. SiliAš, Jansons u. c, bet teatrālās
spēles līmeni ar panākumiem
aktieru ansamblis spēja noturēt laba
latviešu teātfa tradīciju robežās.
Marta mēneša beigās darbību atklāj,
blakus lielajam teātrim/bērniem izveidotais
lettu teātris, kam izveidota speciāla
skatuvīte, Farandola uzrakstījis
letlu lugu; lelles izveidojis mākslinieks
, Adalberts Rudzītis, — režija atrodas
Lilijas Salnais rokās.
Tās pašas režisores vadībā un Viktora
Laiviņa dekorācijās aprīļa vidū parādīsies
Blaumaņa „Ugunī'* un pēc tam
Vulfa „Svētki Skangalē**. Teātfa ansamblī
darbojas: Herta Krūmiņa, Olga
Adiane, Ārija Skurstene, 0. Skrastiria,
E. Mikelsone, Maija Brakmane, Gunārs
Grieze, Jānis Mikelsons, Jēkabs Pla-vinš,
J. Ansons, G. Salnais un citi.^ Teātri
vada Ģirts Salnais.
Mākslas studija
Nometnes Mākslas studija, kas formāli
darbojas pie Tautas augstskolas
iekārtojusi savas darba telpas, kādā
puspagraba dzīvoklī. ^Tur strādā gan
jau latviešu publikai labi pazīstami
gleznotāji (J. Silinš, P. Rožlapa, V.
Lnivinš, Jansons, Ansons, Dukuris u.
c), gan mācās jaunie mākslinieki. Mākslas
studija cieši sadarbojas ar teātri,
nākdama talkā pie dekorāciju darba,
dodama skatuves vajadzībām keramikas
izstrādājumus, piedalīdamās pie
atsevišķu inscinējumu iegaisriiojumu
mēģinājumiem. Sarīkota viena gleznu
izstāde.
Blakus Mākslas studijai ar pilnu sparu
strādā nometnes grāmatnīca, kas
kārto periodisko izdevumu abonentu
lietas un pārdod grāmatas, rakstāmlietas,
teātfa un koncertu biļetes.
Tautas augstskola
Vircburgā pastāv Tautas augstskola
ar pāri par 1500 klausītāju. Ap 50
mācības spēku, kas pa lielākai daļai
nāk no Latvijas Universitātes un Lauk»
saimniecības akadēmijas, lasa lekcijas
gaii humanitārās, gan praktiskās zināt^
nēs. Sevišķs svar^ Tautas augstskolas
programmā likts uz to, lai klausītāji
varētu iegūt zināšanas angtu, vācu mi
franču valodās, un iemācīties kādu
praktisku arodu. Šeit tāpat-kā visur
citur ar lielu intensivitāti darbojas šoferu
kursi, kufos ir ap 700. dalībniekuT^
Rakstnieki
Zināmu pārsteigumu sagādāja latviešu
lasītājam Viijcburgā iznākušais gara
dzīves mēnešraksts i.,Celš", kiifa vadīi
tāji Jānis Kadilis un Valdis Mežezers,
pratuši žurnālam piedot tādu formu un
izvēlēties pietiekami. augstvērtīgas kvalitātes
literārus darbus, lai izdevums
pilnā mērā atgādiujātu mūsu kādreiz
labākos periodiskpsi izdevumus Latvijā.
Vircburgā vispār sapulcējies liels literātu
pulks — veseli 11 autori. Febru-āfa
mēneša vidū Vircburgas ^ latviešu
teātris sarīkoja rakstnieku dienas, kur
— pirmā dienā — Pēteris Ermanis,
Fricis Jansons, Henrijs Moors, Jānis
Rādāns, bet otrā dienā — J^Sl^ J^^^^'
lis, Irma Grebzde, Rasma Galiniece, Teodors
Zeltiņš, Girts Salnais un feļetonists
Pičs Pirtnieks (Jānis Mikelsons)
lasīja savus dartiuii. i Klausītāji rakstnieku
priekšnesumus uzņēma ar lielu
uzmanību. Vircburgas rakstnieku viešņa
dala pulcējas ap mēnešrakstu
„Celš'*, otra ap nometnes avīzi „Vē-^
stis". F r . Krūms
Mākslās ehr6nik(Ķ
— Jaunu traģēdiju „Rakte" Zviedrijā
sarakstījis Mārtiņš Zīverts. Tas sižets
ņemts no 13, gadsimta Latvijas vēstures,
kad simts I tūkstoši zemgaliešu,
nespēdami samierināties ar toreizējo
Zemgales okupāciju, atstāja dzimteni
un aizgāja tiz Iļ/ietuvu. „Rakte", tāpat
kā „Vara", sarakstīta, ieturot laika un
vietas vienību. Jauno traģēdiju sāks
iespiest mēnešrakstā „Daugava",
— Latviešu teātrim Mērbekā ievēlēta
jauna valde ar priekšsēdi Jēkabu Zaķi.
Pēc atgriešanās no turnejas pa Ziemel-vācijas
'latviešu nometnēm, teātris devis
mērbekiešiem Blaumaņa komēdijas
„No saldenās pudeles" izrādi. Pašlaik
iestudē Anšlāvai Eglīša jauno lugu „La-bāki
cilvēki" kas stāsta par latviešu
bēgļu dzīvi Vācijā pirms kapitulācijas.
Nākaiņai turnejai paredzēta Raiņa i r a -
lēdija „Indulis un Ārija" un Šekspīra
^Spītnieces precības".
— Latviešu stigu kvartets — prof. 0.
Norītis un doc. V. Ruševics, E. Vī-nerts,
A. Teichinanis, an pianists KU
Strauss Hamburgas raidītājā atskaņo^
jis krievu modernista Prokofjeva otro
stīgu kvartetu, kas sagatavofs/pēc raidītāja
vadības sevišķas vēlēšanās. Šķiet
ka šo skaņdarbu Vācijā atskaņoja pirmo
reizi. Kvartets paredzēji#"garaku
turneju pa Dienvidvāciju, kur mūsu
stidziniekus gaida jau kādās piecpadsmit,
pilsētas.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 23, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460323 |
Description
| Title | 1946-03-23-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | 4 Bavārijas Latviešu V^stn^ais 1946. g. 23. martā; A Vircburgas drupās Vērojumi par latviešu darbu un panākumiem Vircburgas drupās izaugusi vesela latviešu pilsētiņa, kurā ikvienam iedzīvotājam nācās pašam izbūvēt savu dzīvokli. Tāpat tas bija jādara visiem tiem, kas vēlējās trimdas apstākļos radīt, kaut tikaļ atblāzniu no tās spraigās kultūras un sabiedriskās dzīves, pie kādas latvietis bija pieradis dzimtenē. Tag&d, pēc astoņiem mēnešiem, izrādījies, ka dzīvei drupās ir savas priekšrocības. Pēc kara laikā sapostītām telpām nevļens sevišķi nekāro. Ikvienam daudz tīkamāk ieiet gatavā koncertzālē, UĶ gatavas skatuves vai labi izkārtotā sporta hallē, tāpēc visur tur, kur šīs lietas ir priekšā, netrūkst arī pretendentu, tāpēc telpu sadalīšana, sevišķi internacionālās nometnēs, ir visai sarežģīta lieta. Mūzikas dzīve Vircburgas centrālā nometnē strīdi ap sabiedrisku telpu sadalīšanu sākumā nemaz nevarēja notikt, jo tādu telpu nebija. Kad dziedātājs Ādolfs Lācis nodibināja kori, kādā drupu kaudzē viņš atrada reiz bijušu zāli, bez logiem uri bez durvīm. Koristi paši izdarīja galveno „kapitāli emontu" un ar to sākās vinu darbs. Ap simts cilvēku lielais jauktais koris spējis izveidoties par labas kvalitātes muzikālu vienību, un varējis dot koncertus arī ārpus savas nometnes Oksenfurtā un Hanavā. Ciešā sadarbībā ar kori ilgu laiku bijušas solistes Aleksandra Kadile (soprans), S. Kepīte-Kestere (soprans), kas kopā ar A. Lāci (tenors) un pianisti E. Or-gu, dažkārt apvienojoties ar Augusta Kuškēvica vadīto instrumentālo ansam-bli (prof. Feodorovs (fagote), vijolniece L. Ziedone u. c.) rosīgi piedalījušies savas un citu nometņu koncertos. Vircburgas kUviešii teātris Kad nonietnē esošie aktieri, pirms pusgada sapulcējās, lai sāktu pirmo iestudējumu, prātīgi cilvēki domīgi nogrozīja galvas un, norādījiiši uz tukšo, auksto bezjumta manēžas halli, kur nezin kādiem nolūkiem bija uzsists mazs dēlu paaugstinājums, sacīja: „Tur nu jums nekas nesanāks. Jums nekā nav." Taču aktieri bija gluži traki un atbil dēja: „Teātris vienmēr radies no fantāzijas un no nekā." Vini iprata iegīīt uzticību pie UNRRA's kultīīras lietu kārtotājiem un nometnes latviešu ēku būvju pārvaldes. Oktobrī atklāja te-_ ^ātfa darbību uz glītas, mīlīgas, bet nelielas blaumaniskas skatuves ar „Lau-no garu". Notikušās sešās izrādēs režisore Lilija Salnā īsteni iepazinās ar ansambļa stiprajiem un vājajiem balstiem, lai turpmāk jau diezgan droši varētu izšķirties par lomu sadalījumu. Visi, kam rūpēja lielās nometnes mākslas dzīves izveidošana,. saprata," ka mazā skatuve neatbilst lielajām prasī-bārii. Teātra ļaudis kopā ar saviem labvēļiem, bez vilcināšanās ķērās pie tikko uzbūvētās skatuves pārbūves, un jāu 18. novembrī bija iespējams rādīt lielu inscinējumu — Teodora Zeltiņa dramatisko balādi „Nakts parāde", piedaloties aktieriem, solistiem, korim un instrumentālam ansamblim. Kaut ari neizveidotās gaismu sistēmas dēt insci-nējumā radās daži ievērojami trūkumi, ar to tomēr bija pierādīts, ka teātra galvenais 4echniskais instruments — skatuve ir tāda, uz. kufas tagad var rādīt kaut vai „Paifsifalu". Nacionālās Operas dekorators Pēteris Rožlapa, teātra administrators Jānis Mikelsons, kopā ar saviem palīgiem nebija velļi daudzās naktīs v prōjektēju&i, cirtuSi, zāģējuši, naglojuši un dažkārt tikai no vīniem zināmiem avotiem ieguvuši materiālus. Līdz šim teātris varējis dot vēl piecas izrādes Anšlava Eglīša komēdijai „Par purna tiesu" un piecas Elīnes Zālītes komēdijai „Bīstamais vecums". Lielākais pārsteigums skatītājiem bija loti grūti spēlējamā un inscuiējamā Anšlava Eglīša komēdija. Šajā komēdijā dekoratīvās problēmas ar lielu vērienu bija atrisinājis Pēteris,Rožlapa un nometnes mākslas studijas dalībnieki Dr. phil. J. SiliAš, Jansons u. c, bet teatrālās spēles līmeni ar panākumiem aktieru ansamblis spēja noturēt laba latviešu teātfa tradīciju robežās. Marta mēneša beigās darbību atklāj, blakus lielajam teātrim/bērniem izveidotais lettu teātris, kam izveidota speciāla skatuvīte, Farandola uzrakstījis letlu lugu; lelles izveidojis mākslinieks , Adalberts Rudzītis, — režija atrodas Lilijas Salnais rokās. Tās pašas režisores vadībā un Viktora Laiviņa dekorācijās aprīļa vidū parādīsies Blaumaņa „Ugunī'* un pēc tam Vulfa „Svētki Skangalē**. Teātfa ansamblī darbojas: Herta Krūmiņa, Olga Adiane, Ārija Skurstene, 0. Skrastiria, E. Mikelsone, Maija Brakmane, Gunārs Grieze, Jānis Mikelsons, Jēkabs Pla-vinš, J. Ansons, G. Salnais un citi.^ Teātri vada Ģirts Salnais. Mākslas studija Nometnes Mākslas studija, kas formāli darbojas pie Tautas augstskolas iekārtojusi savas darba telpas, kādā puspagraba dzīvoklī. ^Tur strādā gan jau latviešu publikai labi pazīstami gleznotāji (J. Silinš, P. Rožlapa, V. Lnivinš, Jansons, Ansons, Dukuris u. c), gan mācās jaunie mākslinieki. Mākslas studija cieši sadarbojas ar teātri, nākdama talkā pie dekorāciju darba, dodama skatuves vajadzībām keramikas izstrādājumus, piedalīdamās pie atsevišķu inscinējumu iegaisriiojumu mēģinājumiem. Sarīkota viena gleznu izstāde. Blakus Mākslas studijai ar pilnu sparu strādā nometnes grāmatnīca, kas kārto periodisko izdevumu abonentu lietas un pārdod grāmatas, rakstāmlietas, teātfa un koncertu biļetes. Tautas augstskola Vircburgā pastāv Tautas augstskola ar pāri par 1500 klausītāju. Ap 50 mācības spēku, kas pa lielākai daļai nāk no Latvijas Universitātes un Lauk» saimniecības akadēmijas, lasa lekcijas gaii humanitārās, gan praktiskās zināt^ nēs. Sevišķs svar^ Tautas augstskolas programmā likts uz to, lai klausītāji varētu iegūt zināšanas angtu, vācu mi franču valodās, un iemācīties kādu praktisku arodu. Šeit tāpat-kā visur citur ar lielu intensivitāti darbojas šoferu kursi, kufos ir ap 700. dalībniekuT^ Rakstnieki Zināmu pārsteigumu sagādāja latviešu lasītājam Viijcburgā iznākušais gara dzīves mēnešraksts i.,Celš", kiifa vadīi tāji Jānis Kadilis un Valdis Mežezers, pratuši žurnālam piedot tādu formu un izvēlēties pietiekami. augstvērtīgas kvalitātes literārus darbus, lai izdevums pilnā mērā atgādiujātu mūsu kādreiz labākos periodiskpsi izdevumus Latvijā. Vircburgā vispār sapulcējies liels literātu pulks — veseli 11 autori. Febru-āfa mēneša vidū Vircburgas ^ latviešu teātris sarīkoja rakstnieku dienas, kur — pirmā dienā — Pēteris Ermanis, Fricis Jansons, Henrijs Moors, Jānis Rādāns, bet otrā dienā — J^Sl^ J^^^^' lis, Irma Grebzde, Rasma Galiniece, Teodors Zeltiņš, Girts Salnais un feļetonists Pičs Pirtnieks (Jānis Mikelsons) lasīja savus dartiuii. i Klausītāji rakstnieku priekšnesumus uzņēma ar lielu uzmanību. Vircburgas rakstnieku viešņa dala pulcējas ap mēnešrakstu „Celš'*, otra ap nometnes avīzi „Vē-^ stis". F r . Krūms Mākslās ehr6nik(Ķ — Jaunu traģēdiju „Rakte" Zviedrijā sarakstījis Mārtiņš Zīverts. Tas sižets ņemts no 13, gadsimta Latvijas vēstures, kad simts I tūkstoši zemgaliešu, nespēdami samierināties ar toreizējo Zemgales okupāciju, atstāja dzimteni un aizgāja tiz Iļ/ietuvu. „Rakte", tāpat kā „Vara", sarakstīta, ieturot laika un vietas vienību. Jauno traģēdiju sāks iespiest mēnešrakstā „Daugava", — Latviešu teātrim Mērbekā ievēlēta jauna valde ar priekšsēdi Jēkabu Zaķi. Pēc atgriešanās no turnejas pa Ziemel-vācijas 'latviešu nometnēm, teātris devis mērbekiešiem Blaumaņa komēdijas „No saldenās pudeles" izrādi. Pašlaik iestudē Anšlāvai Eglīša jauno lugu „La-bāki cilvēki" kas stāsta par latviešu bēgļu dzīvi Vācijā pirms kapitulācijas. Nākaiņai turnejai paredzēta Raiņa i r a - lēdija „Indulis un Ārija" un Šekspīra ^Spītnieces precības". — Latviešu stigu kvartets — prof. 0. Norītis un doc. V. Ruševics, E. Vī-nerts, A. Teichinanis, an pianists KU Strauss Hamburgas raidītājā atskaņo^ jis krievu modernista Prokofjeva otro stīgu kvartetu, kas sagatavofs/pēc raidītāja vadības sevišķas vēlēšanās. Šķiet ka šo skaņdarbu Vācijā atskaņoja pirmo reizi. Kvartets paredzēji#"garaku turneju pa Dienvidvāciju, kur mūsu stidziniekus gaida jau kādās piecpadsmit, pilsētas. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-23-04
