Bavarijas Latviesu vestnesis, March 17, 1949

              ^ viņām 1^
Jau neeou .
8«ļi-spēj pacelt «ai^
teV- viņš sakauj,
LATVIA
Latviao New&aper
pitUisitf d snder EUCOM avil
Afiaiff. Division AntboriBiitioii
NttiDl»er VNDP m ^uhm»
aud Edftor: Kārlis Rabācs.
Gfinzburg/D. Prioter: „Schwflb.
Vol^sbl/S Gfinzbofs/D., Bcrn.-
Lafldm.-Pl. 7. Circotetion: 4000.
PoMisbed Uvtt timo week]y.
Editorial office: Gfintbtirg/D.,
Dofliiiiiktts • >SinuBenii^^ 2, lATVIAN NEWSPAm
Nr, 30 (^1)
Ceturtdien» 1949. f»17. martā
ItnSk tfis reii«s oedClā. lide*
vēj»i LttvteSu pmes darbinie*
ko Sadarbības kopa; kopas v«*
«ikals J|i CoUltts. Galvenais
rtdakiore. K. Rabāes (Šobrīd
darbU neatrodas); 4a)v« redi^*
tora viote. H. Colltls, /Re­daktori;
B. Ķīselis, A. Liepa,
H. Mindenberts. Redakcijas
adrese: ^Gfl&ibttrg/D.. Dornini*
kus Zimmermafmstr.^ 2 (tālru-
Inmis 84).
dartfeuia,*
tSdu, kas vfea^'.
dā kauna, kas £
maķ neiekntalS^
mm pagalmi
. - J , varētu smiefe
yis§m trijām^
' ^ a s viņu vanti
.Ķevs^ ja viņi iiesr^
i;o runāt m ķii%
ea^s m p i e ^
visu patle,
^^biiSamL Tadfit
. būs kauns satlktiei
- var but l i i ^
k a viņš, Uelā ISB^
iet ut Krti {Rīļļ
soļi speŗas^^B^
viss t ā l^ dariliaiii
i. Uz inežu!
viefta^ kur
i r pēd^ais L*u« «
pēppusd^ unih
šu jautājumā
prese Piespiedu repatri-un
k a m ^
gail tas "
lēš
M .
ivies prata?
' kātklukrluto
un paEvao
Kātad-^ste
Idēļiji^ to
kurā & sestiB*
paunamt
dtoSs var bet tu
ir āra no klil*
a'laižas m eiM
iecSftas bii$oUjii
arasm^^
domāt par sipa^
dvēš^ē.
[u #afie
bēi, jo
•visas viijfls-ltt;^
ne aūS Icads «*Jf
gKļ nedrikstes iĶ
uz pirti sievJaa»
.uāS: protams, UPļ
tad ha^ k r x #
b^ina, b e t t t r*
kauna «w
n(WērstSĻ
līs, B i » ? ^ ^ ' '"
B Mata bsies"?
JjsSdi baidīt tJBttfr
icis taisni ta »#)'
fredzSt to iMl»'V
SfttA pasaol«-
glums sekos)
acija
Fadomjtt Savienība pirmdien Zviedrijai iesniedza ja^ūnu protesta
n6tii p«r Latvijas, IgaunUas mi Uetuvas sociālistisko rei»tibiika pilsoņu
„l^llcējlskām vajāšanām^ Ka zinam% pirmo protesta nota par Balti­jas
valstu pUsoņa kavēšanu atgriezties dzbntenē, pratiaiāšanu zviedra
. polMiatmapdetinašaniĻ Maskava iesniedza StokhdbnaI 1^ februir!.
QMs protesta notas saturs lidsags pirmajai — ari šoreiz tiek minēti He
pail iris piemēri, ka^s iepriekšējā nota — kS Fadoadu iSavieidbas pU-
8 0 ^ Jānis Mautāos, Pems m Ēriks Surveii zviedru pdid^ pfatinati,
i apdetiiuiti mi ka/vētii repatriēties.
Pteial notai Zviedrijas valdībai otrā krievu nota vaiit) jau tā ner-irtbUdēja
nekavējoties, noraidot vi^ļvozo noskaņojumu. Zviedru laik-siis>
padomju apbalvojumus kā ne-ļ raksti ievieto intervijas iar latvie-patiesus
izdomājumus un paziņojot, šiem, igatiņiem un liejtuviešiem, kas
ka teaiinis Sūrveli paliks apcietina- ļsaka, ka viena daļa. bsiltiešu drīzumā
jumā par aizdtjmām spiegošanā. Dl* I gatavojas izceļot uz Kanādu un
v&S nedēļās kopš pteiās notas . ie- ļ ASV. Zviedru darba devēji daudzos
enīi^anaš stāvoklis nav mainījies — ļ b i j u m o s grieaaiSies pie ārzemnieku
Sai*veli japrojām sēž apcietinājumā,!biroja, lai panāktu baltiešu strādnie-kanaSr
zviedru drošības iestādes sa*ļku palikšanu darba v ļ e ^ . Si b i -
gatavo ap^dzrbas materiālu prāvai I ix)ja vadītājs paskaidrojis, ka Zvied-pret
viņu par spi^oSama Padomju ļ rija n e v i ^ ārzemnietai izceļošanu
SavJenibas uzdevumā. Divi pārējie tio ^viļedrijas neaidcav^ot. Vienīgā
Padomju Savienības pilsoņi jau pa- pāibaude esot norņaāla dokumentu
guvuSi repatriēties. ļkpivtrole. Katrs, kas vecāks par 18
liekaSi ka ar! šoreiz Padomju Sa- gadiem, var kaitrā laikā^ ja viņa pase
vi^mbas notu Zviedrija: noraidīs tik-ļ kartībā, atgriezties dzimtenē vai Iz-ātii
un asi kā pirmo reizi. Sa-1 ceļot. Jduāākiem. par 18 gadiem jā-biedrtbā
un presē noskaņojums pret ļ uzrada vecāku atļauja.
Mcfskavas nedibināto un nekorrekto]. Bez izņiemuiina visi lielie zviedru
ricftuaug^ Pirmdienas n o - ļ l a t o g^i atkārtoti prasa baltiešu
ta pretēji visSnidiplpmitiskās p i e - h norTnālizēSanu un
^8j|bas formām jau pirms ņodoSa-ļdrošina tos, k a nekādas, piesēdu
nas zviedru ārlietu ministrijai jpairā-1 r^atriādjas nesio^.
diju$ies presē. Stokholmā neviens
nešaubās, ka Maskavas nota Zvied-rijjiivir
daļt":!» , pw9tS?andināvija8
p^opagiMla$;ikaŗ^ kiis .sādes
to^Sļorvēģijas p a a ^ pte^
. v i e n o s l^kktata ;un
t M t f %4ietu^^^^i^^ Jtesttkii;^^
l)ļ?^ana u i VJaSin^ Nevaid
^am^ atrast neviena dta «piesleSa-r
hap",|punkta karrektaj.ās. attidcSniēs,
liā?tes valda Zviedrijas un Padoņiju
savienības starpā, Maskava atkārto^
Jusfsavu pirmo notu, pat nepapilcH-ņSdpna
tās vājo argumentāciju un
npvecojuSos faktus.
kļūtu saprotams zviedru pre­ces
zobgalīgais tonis pair krievu no-tāTi)
i',; pietiek dtēt dažus Izvilķmus
no pirmā Maskavas iesnieguma un
ZArtedrijas atbildes: .
,41^8. gada novembrī zviedru po­liciju
izdarīja jaunu uztraucēju va-^
" tas aktu pret vienu pad>mju pilsoni:
Vai kominiorms plāno
revolicfļn
edioslovaki jā
lU eniigrantu informācijas
birojs I^ndonā publicējis zL^u,
ka kominforma vadībā Cechoslo-vakijā
gatavo revolūciju, tai at­klātu
un pēc tam iznīdnātu v i -
si£ pašreizējā režīma ienaidnie^
kus. Atsaucoties uz labi in:for-mētām
personām Prāgā, tālāk
noi^dīts, ka čedm komunistu
partijā vērojamas dziļas diferen­ces.
Komunisti tāpēc nolēmuši
inscenēt revolūciju, jo neaiHitteri-nātība
visā zemē pieņemas dienu
no dienas. Ar šo jautājumu esot
ncidarbojles ari VlSinskis, uziturē-damies
Karlovi Varos., Akddas
realizēšana uzticēta diviem kom­informa
pārstāvjiem -* Frazdcam
un Hrzemam. Tā kā neajMnieri-nāto
CediosloVakijā ir ļoti daudz,
demokrātiskie politiķi baidās, ka
V2u:ētu n o t ^ ārkārtīga asins ie­liešana,
a
vi mēģina mīait
Baltijas jūru
'. ^ V s d r i ^ vācu kuģņiiecības sabied­rības'
ziņo, ka Padomju Savienība
sākusi izlikt Balti jas jūra m&i^, kas
v ^ ^;)draudēt ķuģuis ar dziļāku pel­d
i MMu lauks artrodas stai^ l i ļ a^
\in BIgeni kuģu ceļ^i tuvumā.' So
infonnādju apstiprina ari Stdl^dl-ma.
t'ēc zvi^iru informācitias, 1^
vi izlikuši izmēģinājuma n^nsts bez
degļiem. Tās atrodas aiHnēram 2 m
dziļumi
Portugāle nožēlo
Spānijas atstāšanu malā
Ārlietu ministri 4. apiiC brauc uz
:onu parakstīt Atlantika paktu!
ITALIJS ĢENERSLSTREIKA NfStS. BET NEMIEEI TURPINĀS
Pēe m&teSiem ilgas gaidiSanas un sareiģitam pārrunām v}^ pa­saulē,
beidzot kļuvis i^drs^ kad un kur paraksts AUantika paktu. Tas
notiks 4. apr9i Vašingtonā, kur ASV āriietu n ^ t r a Dina Eēesona va-ōSbl
s^uloēsies signatarvali^tt pikstāvJL Jau 2S. marta ar okeāna mil-zeņdi
^Qtteen Ma^f* uz Ņujwku dosies Anglijas āriietu minbtrs Bevins,
Aprqa pirmajās dienās viņam s^os UdmaSinā Franrjjas arBelu ministrs
Sumaos, BeļiUas ministra prezidents S i ^ , Nml^lJas un Dānijas, kS
ari Holuides, Lukse&dburgas, Īrijas, Islandes un laikam ari Portugāles
ārUetu vadltiiji. Vai ari Italifo parakstis Attantika paktu» Sobrid vēl nav
skiddrs, Jo» lai gan trūdiem Romā Italu arodU^dribu centrālkomiteja pa*
ziņoja» ka ģ^^UsMOm proiesiam pret Atlanta paktu nertkos, ne-m
i ^ Ziem^u un VldasttaliJ& larpiiai&
UEt^BmTANMA m AtlSmlmA FAE STAVOKM
bl£imDAUS1WAl^^
ziņo, ka kucēnu naniemi^ tagad pilnīgi ieņēmuftMandfilaJaB
Pēo
Ŗatgunas ^ ir otra lielāka pilsieta Burmā. Tsaldna Nu
BBC,
pilsētu. valdība Jttas droša irienigi galvaspilsēta. Visu pārējo Burmas daļu
kontrolē n^ernieķi Vienpadsmit mēnešu pēe pUsoņu kara sākiaiiis
Burmā valdības stāvoklis paslik<iiiājii^ dienu no dienas. liekas» bez
IMdIdzibas no ārienes Tsakim Nu ssi^m pozīcijas vairs nevaras s^glālit.
Pēc Mandalajas ieņi^inšanas, karēņieiņ tagad pledā^ta autonomliKi un
amnestija.
Svarigākļ9ds notikums Atlantika
pakta attīstībā kopš nedēļas sākuma
i r 15, miartā Vašingtxmā ^Mcētais
komunikē, kurā Portugāle pa:dno,
ka sākusi ^anmas ar ASV v ē s t n i^
Lisabonā m princi]^ vēlas paktam
pdevien^ties, bet iepriekš gribētu z i ­nāt
savas saistības pjret ASV un
lielbrittuaiu. Bez tam Portusale
ar nožlilu kon^tē fbktu, k a sb|tē-ģiski
svarīgā Spānija nav pieaidnā-ta
Atlant&a paktā.
Dānijas ārlietu iniiļdstra H a ^
otrdien atstāja Vašingtonu, lai at­grieztos
Ķopentiigenā. Kc{>ējfi ko-mun&
ē ĀSV ārlietu ministrs Eče-scttis
un viņa dāņu viesis paziņoja,
ka pārrunāti visi jaulSjumi, kas i n ­teresējuši
Dāniju Atlantika pakta
jautājumā utn Jo sevišķi no^idrots,
ka šis pakts im^ ag[rešijas, bet ^
ai^vēšsuiās alUi0se uzbrukuma
iatvairiSanai, kas is^^reiidota p i l ^
saskaņā ar W d ū u r^
mieira^ laOsā tasļiM, atbaista pmikti
nebūs; jādod. Preses konierencē
Rasmus^ atsacljfis žurnālisti^ at­bildēt
J i m i t i j u i n i ^ v a l J E ^ a At*^
]|mt&a plāik^'id^vienosies, Vai nē,
jo tepridl:S ^^limi^ «fftftu ^
jfiziņojpt I^ānijas pa4^ui»saiit«pn, kas
vienīgais var lemt par i z l ī g o soli.
No oficiālā komunikē tomēr jau i z ­riet,
ka. Dānija paktam i^e^endsios,
jo kā vienīgo kavekH pari&istīšanai
Kopenhāgenā iizskatī ja varbūtēju
militāru atbalsta puniktu nodošanas
pieprasījumu no A ^ puses. Ar
Islande neiredz nekādus šķēršļus A t ­lantika
pakta līdzparakstīšanai. In^
formētās aprindas Vašingtonā izsa-latviešu
redaktoru I*. I r0i
p Neapole, KUT
ma. stāstu (ļ^ļ
•apgādaJ^gliefļ
(6.) burtnn»...l|
10 Pi«
lK>ndonas Mčr^šta „Time$*' ko­respondents,
ko šinīs dļenās burmie-
^ šl izraidīja par draudzīgu nostāju
tonģbrū ''vājVā^o'^sliiimīcā' s t i p ļ pret karēņiem. publicējis r ^ s t i r se-nemierīgajlem
vājprātīgiem ievi'e- kuros dziVe galv^ispilseta Ran-toja
normālu Padomju pilsoni gūnā salīdzināta ^ar dzirēm m^rajai:
Pērnu, fcuirš bija sarīkojies at- kā. Kino. nekad vel nav bxjuši ta
griezties uz dzimteni. Pērnu no- Parp^diti kā pUsoņU kara v i ^ t i s -
turēja vājprātīgo slimnīcā līdz pat kāķa jās dienās, v Skaļas reklāmas
viņa aizbraukšanai uz padomju Sa- cilvēkus, aicina restorānos un bāros,
vienību 1948. g'. decembrī, neraugo- kuros dabūjams viss, sākot ar skotu
ties itt viņa protestiem un sievas viskiju un beidzot^^ franču konja-iestāšanos"
- ku. Ielas skan nkšu zvamņi, un
Zviedru'nota par šo gadījumu at- Jauni cilvēld piedāvājas svešinieku
W1(J: Pērns uz savas sievas ziņo- iepazīstināt ar ,Jaunām skaistam
juma pamata tika ievietots Longbrū meitenēm". Bet desmit kilometru
slimnīcā, jo apdraudēja citu drošību, ai? galvaspilsētas skan saviem un
būdams psīdīiski nenormāls. Viņš Pi'et debesīm paceļas degošu maju
izrakstīts no slimnīcas 1948. g. de- atblāzma.
cembri pēc 25 dienu uzturēšanās un Apstākļu pazinēji s ^ , ka minis-tai
pat dienā Padomju sūtniecības tru prezidents Tsakins Nu, kas pie-daibinieku
pavadībā aizbraucis Uz der sociālistu i»rtijai, tagad pilnīgi
Padoirtlu Savienību". * ļ piespiests pie sieiias. Visu laiku vir
«Stoddiolms .Tidningen** un citi ņam vajadzēja cīnīties vairākās
zviedru lielie laikraksti padomju no- frontēs — pret komunistiem, karo­tu
apzīmē par „visai īpatnēju doku- ņiem, pret vienu daļu paša kaŗaspē-mentu".
Tā forma, valoda un argu- ka un pret otra pasaules kara ne­m
e t i ^ ja esot admredzami sasteig- apmierinātiem veterāniem Pat da-ta
Un drīzāk uzskatama par neizde- žas ministru prezidenta miesassar-vušDs
propagan(Hsku draudu nekā ļ dzes nodaļas kļuva neuzticamas un
diplomātisku notu apmaiņu starp d i - tās vajadzēja nomainīt Vienīgais
vām valdībām. „Dag8ns Nyheter*' valdnieks Burmā pašreiz i r diaoss.
vērtē krievu jaunāko sodi kā mēģi- kas jau prasījis vismaz. 30.000 dzī-nājumiu
ar visu varu pašreizējā po- vību.
ļīti^kā momentā atgādināt Padomju šaubu, ka tagadējie nemieri
Savienības ekrfstendl Burmā visvairāk apmiaina Kremli
ftotams, ka Zviedrijas baltiešos Valsts ziemeļu daļa robežo ar Ipnu.
ļVnrh'it jau pēc nedaudz mēnešiem
OTmt^tMm mT« , o T o » A T t i A T O f f f Mao Tsetunga sarkanā zvaigzne pa-
GUmCEVU TIESSS J A U 1. APRĪLI I .^-g.^ ^ . B^jyjj^ robežām. Ja
ī^adomju Savienības bij. d^rbinie-ļari te izdosies nostiprināties komū-ku
iKie tJN Qubiče\na tiesās 1. aprilī nismam, t « i Maskava bez jebkādas
Ņujorkas federālā tiesā. Trešdien piepūles būs ieguvusi ilgi kāroto ple-
Pazii^oja, ka ASV, neraugoties uz eju Indijas okeānam. Notikumu at-
Maskavas sūtņa Paņuškina atkārto- tīstība Burmā radījusi vislielāko sa-
^Sem protestiem apsūdzību par traukumu Indijā. No Kašmiras Pa-spiegoSanu
uztur un Gubičevu ari J domju Savl^ību šķir tikai vienas
pret drošības naudu no apcietināju** ļ dienas gājiens caur Afganistānas ko-ina
neatbrīvos ridoru. Pakistāna robežo ar Burmu.
Arī līdzdalībniece Judīte kaplāne Lielbritānija un AustrāHja savā l a i -
paturēta apcietinājumā. Pierādījies, kā cerēja pārvērst Bunnu par aiz-vai
viņa starp cītu nodevusi Gubi- sprostu komunismam. Tagad šis ce-
^evam pilnīgu ASV tieslietu mi- rības vismaz pa dajai zudušas, ja
^trijās aģentu sarakstu Savieno- neradīsies kāds labvēHgs pagrieziens,
tajās Valstīs un ārzemēs, kā ari kas ietekrrt& notilomi^ talako attis-slepttivis
kodus. «tību. Februāra beigas Jaundeiiia
notika Lielbritānijas, Indijas,^ Cei-lonas,
Jaunzēlandes m Austrālijas
konference, li^as bija veltīta Dien-vidaiistrumāzijas
problēmām Tika
nolemts piedāvāt Burmas • valdībai
palīdzību miera sarunām ar karē-ņiem,
bet Tsakins Nu So piedāvāju­mu
noraidīja. Kopš 1948. gadā 4.
janvāra, kad Burma izstājās no britu
impērijai, tā vairs nevēlas ndcādu
>as i^ēmas izveidošanā. Paredz,
ca A$V no Portugāles nekādus at­balsta
pui^ctus militārām bāzēm
miera laikā neprasīs, līdzīgi kā tas
jau noticis ar N(»vēģi]u un Dāniju.
Turpretim ki^pa gadījuioiā Azoru
salas var kļūt par visai nozīmigiem
att)alsta puaiktiem aviācijai un zem­ūdeņu
apkarošanai Atlantikl
Jopn>jām neatoiidrs, kas not^s ar
Italtju. Kā idnānifl, tiklab AngEja,
kā ari Francija pirasīja Itālijas pie­saistīšanu
Atlantika drošības sistē­mai..
Ari Itailijas valdības viedoklis
bija par pievienqSaiu)8, lai stiprinātu
Itlilijas stāvokli Eiiļopā uh pastei­dzinātu
tās attiecību ndrmālizēSanu
ar rietumu Mvalštītn: Itāļu kdmū^
nisU, turpretī ka visim
līdzekļiem cīnī^es pret Atlant&a
paktu. Tie pieteica streikus un pro^
t ^ demcmstrādj^s. Triju d^ehu
debates itāļu parlainentā otrdien
no^ēd^ ar ārUetu ininls^ gtifā
runu, ai-dnāja
IlaBju p i e v i l t a i s A'Oantika
paktam, aizrādot, ka tas liav, prt'-
^Mtt^if^ ag-nfbiit
bet vienīgi rietutnit atbilde uz
BSa^c^as pašas, gribēta^ politiku.
,,Padomju Savieiilbi ^^^^^^^ pirms
Atlantika pedciĀ i t ^ d b t o Ausčru^
eiropas valstu sainrnicMdskouh m^^^
tāro ūniju, kas vērsta pret Bietan-eiropu,
pati radīja Atleoitika paktu",
teica grāfs Sforca.„Maskava visiem
l i d z ^ e i n pūlējās panākt Eiropas
sluskaldīšanu divi daļās un Atlantiika
pakts i r tikai l o ģ i ^ atbilde šai po-n
t i k a i"
Reizē ar debatēm Itālijas parla-un
(Beigas 5. Ip^;
kās, ka Ra^u^ens savā piecu diemi
viesošanās laikā apspriedies ari parpnentā, Romā, Milānā, Turinā
Dānijai nejrieciešamo ieroču piegādi
no ASV. Tā{iat R a s m u s ^ privāti
izteicis pārliecību, ka ari jautājumi,
kas skar Islandes un Grenlandeš ie-^
saistīšanu Atlantika paktā tagad iz«
lemti pozitīvi Tagad p s^
Skandināvijas spārns k<Misolld@ts un
pārmaiņas nav Jt^^'^^^ŗ^
Tālāka dekorāciju
maina Maskava
gaidāmias.
Kopš, otrdienas sākās sarunas sUicņ
palīdzību no ārienes savu lietu kār- Portuglles ārHetu min. pārstāvjiem
tošanal
Ar saviem 600.000 kv. km Burma,
atskaitot Padomju Savienību, iie lie-
(Turpinājums no ,1. Ipp.)
un ASV vēstnieku par pievienošanos
Atlantika paktam. Galvenais saru­nās
noskaidrojamais punkts i r par
Azorū salu nozīmību šis aizsardsu-
Vai Molotovam un Mikojanam uzdots
salauzt ^^itoismu" Eiropa un Ķīna
Padomju Savienība, acīm redzot,
atgriežas pie vecā paraduma — sa­runām
ar ārvalstīm izraudzīt cilvē­kus,
kas atkārto, ko viņiem uzdod^
bet paši nav politikas veidotāji, —
komentārā par pēdējām pārmaiņām
Padomju Savienības valdībā, saka
lielais ļ amerikāņu nedēļas laikraksts
„Time"ļ Pirmais padomju ārlietu
ministrs Cičerins, pēc šī laikraksta
domām, bijis tikai „rupors"^ tāds
pats „rupors" bijis arī ļitvinovs. Arī
Višin^s, par spīti viņa lielisjām
runas dāvanām, tomēr esot pieskai­tāms
tai pašai politiķu Iratēgorijai.
Molotovam un Mikojanam, pēc
„Time** domām, tagad būšbt JUveic
svarigākais uzdevimis, kāds padomr
ju ārpolitikā vispār veicams — 1iem,
acīm redzot, \izdots izstrādāt poli­tiskus
un saimnieciskus paņēmienus,
ar kuru palīdzību varētu noturēt
grožos atsevišķo valstu nacionālās
komunistu partijas. Uzdevums bijiS
viegls! tikmēr, kamēr Padomju Sa­vienībai
bija tikai viaia armija un
viena slepena policija,? tagad esot
jāatrod veidi „titoisma" apkarošanai
Eiropā un — par visam lietām —
Ķīnā, 1
Kominforma žurnāla marta burt­nīcā
no jauna parādījušies asi uz­brukumi
pret marialu Tito, kas šo­reiz
izrādījies vainīgs par to, ka
orientējis savas valsts tirdzniecību
uz rietumiem. Kominforms pārmet
IDienvidslavijai, ka tā „pieļauj izvest
uz kapitālistiskām zemēm savus sva«
rigākos iz^akteņu*^ kā pretvērtību
saņemot mašīnas im citus rūpniecī­bas
ražojumus.
Ar šiem uzbrukumiem kominforms
no jauna pierādījis savu divkosību.
]!Cad pēc Maskavas rīkojuma Aus-
Irumelropas valstis viwia pēc otras
pārtrauca savus tirdsmieclbas darī­jumus
ar Dienvidslāviju, Tito nekas
dts neatlika kg meklēt padīd2lbu
klaipus dzelzs aizkaram. To, protsuns,
kominforma žurnāls noklusē. P i M ^
gi dabīgi, k a Kremlim nepatīk Dien­vidslāvijas
jaunā orientācija uz rie­tumiem.
Maskava laikam cerēja
saimnieciski .piespiest Tito pie ze­mes,
bet šoreiz tās manevrs neizde­vās.
Ja Dienvidslāvija izrādīs vēl
lielāku tieksmi sadarboties ar rietu­miem
im atmetīs savu agresīvo no­stāju
pret kapitāltekām valstīm, ļoti
iiBSpējams, ka ASV un Lielbritānija
tirdzniecības darījinnus ar Belgradi
v€l vairāk paplašinās. Par zināmām
pazīmēm šādai t i ^ m d varētu uz-sikatīt
Belgrades paziņojumu Apvie­notajām
Nācijām, ka tuvākā nākot­nē
tā gatava iesniegt informāci^
par iegūtā magnēzija daudzumu.
m Maskavā bei-se-sija.
Kā jau Padomju $avi^ībā
parasts, visi tūksti delegāti „viēn-balsīgi''
pieņēma valīdtes budžetu
un apstiprināja' visus likumus, ko
izdevusi valdība respektīvi politbi­rojs.-
Otrdienas-rītā Maskavas radio
paziņoja tālākas pārmaiņas padomlu
valdībā: daudzas ministrijas likvidē­tas
vai apvienotas, dtas turpretim
radītas no jauna. Iecelti ari vairāki
jauni m i i M r i . Zināmu, pārsteigumu
rietumos radīja ziņa, ka atcelts
valsts plānošanas ministrs Vozņesen-skis,
ko uz^tīja par vienu no ie-takmīgākiem
^ e m visā Padomju
Savienībā. Vozņesenskis nepaliek
ari par ministru prezidenta vietnie­ku.
Nav zināms vienīgi, vai viņam
nebūs jāaiziet arī no politbiroja.
Vozņesenska vietā iecelts agrākais
viceministrs Zabūrovs.
Otrdien padomju jaunais ārlietu
ministrs Višinskis pirmoreiz pi^ē-ma
diplomātisko korpusu un ār­zemju
p r ^ . Spiridonov£to pilī bija
sarīkota plaša din^a par godu Zie-meļkorejās
valdības del^s^djai, kas
pašreiz tizturās Maskavl,
PUBLISKAS mskVSUAS PAR
ASV SBiroLlTIKV
Ceturtdien Savienotajās Valstis
sākās publiskas diskusijas par val­dības
ārpolītflcu. Diskusijas notiek
Vašingtonā, un tajās piedalās ap 200
runātāju. Plaša foruma priekšā iz­tirzās
Atlantika paktu. Maršala
plānu, prezidenta Trumaia pieteikto
palīdzību atpalikušām valstīm im
apgabaliem un dtos jautājumus,
kam sakars ar ārpolitiku. Runātāji
pārstāv daudzas organizācijas, kas
apvieno apmēram 40 miljonu biedru.
Sšdas diskusijas Savienotajās Val­stīs
notiek regulāri, tādā kārtā sa­gādājot
valdībai iespēju pārbaudīt
sabiedrisko doimi.
\