Bavarijas Latviesu vestnesis, November 22, 1950

              'mmm
Ilfl
11
1^
m-4 m
m
ti m JiUBTi-
1^ hupi mis tMtdl
tili notimē,
eepMm, Jo
i^^eklfi norai
iri
un
f«Ķ Jftflju! ļOtra
viņi cļtoljfii
ies dņoks*
teifim epifikas,
vaipnlbii un
•rt
ptrMvea, lielu
kults
cioaii un
pimtt
iiisildUntii
dniiktt 4i-uil
itirleidii^
pticfISi un
iiņinu
P l ^ l iU siniļ iBO
Oiigali kittva
ko ka dtuļda•
)<ttu JUUii tik irift-
|i(eem madlet
l i ^ a n paspēja
. . . . . . _ , .^
pārvērstu
i^^fHW5 runājis ar
Ul^ ar!Ļ ka Avots
nav salaāņas pa
atmet» ar roku»
M ki viņu liita
l i s ataigfijam ar
^JM, tomēr mOsu
— untis
LATVUA
Latvian New8paptr
Kr. 9i (434) Nav. 2Z, liii
PutHtsber and Ednor: Valde»
min Lambergi, 8cbwibiKli
OmiUia, DP Camp Artmerte-
Kaieroe, Fbone SGbw. Gmilnd
^ !l ^ ' 8diwābls£
aed twice weekly «rculauS
St«IS.Spotisor^teniationai
ftigee Organlsatlon. -
I-ATVIAN NEWSPAPER
lfr.iitlS«
Inili tfaliiKinti un
Mavilt; UtvMi OmtrtUā Ko-
Gaivenaia rtdaktort: V.
fadL vlaitt» II*
P. Ettaa. a fPmSAĶ v. U-al9i
« ft. SatitftnĻ L. im«s.
AuMEttlai ftdakcUM vad. A.
imita cm liadm Avcnnt, waft>
dottrti, BaUarat, VI&, AiMia*
Ua). IMl adr,: a«a) SdiviMicIi
CMaind. OP Canp Aitmattt-lUaamai
t f i r . i d i v . O a^mi
STIPRINĀS TICiBĀ
RĪTAM
DIENAS ATCERES SVIhJfBAS
^18. novembri - Sai latviešu lielajā
tawtie§l visā pasaulē pulcē-
| ķ vi^opus, lai paceltos pāri skar­bās
ikdienas rūpēm un svešuma jaus­mai,
garā vienojoties ar savu tautu
un tēvzemi. Svētku dievkalpojumi
un svinīgi akti, kon<terti un latviskas
skates notika visos latviešu centros
kā Vācijā un dtās Eiropas zemēs, tā
ari aizokeānu kontinentos, jo gatavo­šanās
valsts svētku sarikojumiem šo­gad
bija sevišķi rosīga. Tā ir liecī­ba,
ka pasaules plašumos izklīdināto
latviešu nacionālā apziņa un stāja ir
stipra ari Sķirtlbā, tālos svešos vējos,
un otrkārt — jaužams, ka vairojirfās
dtu tautu simpātijas latviešu trimdi­niekiem
un reizē ari audzis atbalsts
viņu centieniem.
Šogad 18. novembris bija ari mā­su
cīņas diena, kad latviešu un viņn
organizācijas apeliēja pie brīvās pa­saules
valstu pārstāvjiem ar iesnie­gumiem
un memorandiem par latvie­šu
tautas glābšanu no komunisma iz­nicinošās
varas. Tāpat jo atsaucīgas
bija tautiešu sirdis un rokas, ziedo­jot
savu artavu Latvijai.
18. novembra rītā amerikāņu joslas
latviešu centrālo iestāžu mītnē —
Svābu Gmindesnometnē —Al-bu
Harta kalna virsotnē — latviešu
skauti, gaidas un skolu jaunatne, at­skanot
Latvijas himnai, pacēla mastā
savas valsts brīvības simbolu — Lat­vijas
karogu. Bij. Latvijas armijas
?fj|*J» A.Uepiņ| īsā aizlūgšanā
tvitija 18. novonbŗa dienu, Latvijas
KWogu un tā uztidgc^ i ^ j u s .
Pēcpusdienā prāvā nometnes saime
PiepUdIja Svābu Gmindes AuguifI-niešu
baznīcu, kurā skauti un gaidas
Ienesa Latvijas karogu. No Eslinfii-nas
svisagajā dievkalpojumā i ^ ^
Latvijas ev. lut bazntos ardiibls-kaps
prot Dr. theol T. Grlnberp
Prāv. A. Rumpētera un mācIUIju A.
Liepiņa, £. RosUg un Fr. Baumaņa
pavadībā. Sirmais an^lskaps
svētku sprediķi stiprināja Latviešu
teutas ticību brivibas ritam: Dievs
žēlos un glābs savu uzticīgo tautu un
dāvās tai atkal laimīgu nākotni
(Turpinājums a Ipp.)
Savienotajam valsiTm nav
agresīvu nolūku pret Ķīnu
ICN0N8 PALIEK SAVA roiTENI
RADARS UN I23«ICINATAJI
IZSEKO TORSZA tldOJtMASl UZ
MASKAVU
Frankfurte (fm). Amerikāņu
gaisa spēku oficiālie pārstāvji norai­dīja
padomju apsūdzību, ka kāds
amerikāņu iznicinātājs būtu apdrau­dējis
lidmašīnu/ar kupi uz Maskavu
devās slimais franēu komunistu va­donis
Moriss Torēzs. Protestu aug­stajam
komisāram Meklojam bija ie­sniedzis
padomju kontrolkomisijas
Vācijā priekšsēdis jļenerāUs Cuikovs.
Protestā bija apgalvots, ka ap 40 lon
no Frankfurtes amerikāņu turbdznl-cinātājs
no 10 km attāluma esot uz
padomju lidmašīnu raidījis šāvienus^
Tikai krievu pilota veiklības dēl esot
bijis iespējams izvairīties no abu lid­mašīnu
sadursmes.
No amerikāņu gaisa spēku pār^
stāvja paskaidrojumiem reizē atklā­jās
fakts, ka pastāv slepena radara
sistēma, kupai kopā ar iznidnātāju
patruļdienestu jāaizsargā Rietumei­ropa
pret pēkšņu uzbrukumu. Pir­mā
šis sistēmas pārbaude praksē no­tika,
kad tā konstatēja nezināmas
piederības lidmašīnu virs Rietumvā-cljas
un tās Izsekošanai izsūtija tur-bolznlcinātāju
patruļu. Pietuvojušies
svešajai lidmašīnai līdz 200 metriem,
iznicinātāju piloti identificēja to krie­vu
lidmašīnu, kas bija nosūtīta uz
Parīzi Torēza pārvešanai. Lidmašīna
nebija pieteikta amerikāņu joslas
kontroliestādēm Reinas-Mainas lid-lauka
Sevišķi smaga darba diena radara
aizsardzības sistēmai bija 15. no­vembri,
kad ar tās paHdzIbu konsta­tēja
39 iestādēm nepieteiktus svešu
lidmašīnu lidojumus pēri Rietumvā-cijai.
Tās bija lidmašīnas, kas nogā­dāja
uz Varšavu komunistiskā miera
kongresa delegātus. Pret „miera lid­mašīnu"
neatļautajiem lidojumiem
sagaidāms amerikāņu augstā komisā­ra
protests. Rietumvalstis neceļ ie­bildumus
pret Rletumvādjas pārli­došanu,
bet pastāv uz to, lai katru
pārlidojumu Iepriekš pieteikto. Ne­viena
no minētajām 39 mašīnām ne­bija
pieteikta.
ViiliiglMii (ag).-Prezidents Trū-mens
ceturtdien, kārajā px«ses kon­ferencē
iepazīstināja žurnālistus ar
Drošības padomē i e s n i ^ sešu val­stu
rezolūciju. Iesniedzējas ir Kuba.
Ekvadora, Francijai Norvēģija. Uel-britānija
un Savienotās valstis. Re­zolūcijā
no jauna konstatēts, ka Sa­vienoto
valstu politika ir - uzskatīt
Ķīnas un Korejas robežas par nc»iz-skaŗamām.
aizstāvēt koftjieiu un
ķiniešu intereses robeijoelā, un iz­vākt
UN karaspēku no Korejas, tik­ko
tur būtu atjaunota kārtība un ra­dīta
vienota, neatkarlisi un demo­krātiska
valdība visai Kmjai.
Tālāk rmlūcija izaicina visas val­stis
un iestādes tūliņ izvākt no Ko­rejas
visas vienības vai atsevišķās
perscmas, kas atbalsti īlemeļkorejie-šus*
Prezidents Trūmens izleiea pār­liecību,
ka visi DroMbas padomei lo­cekļi
kas nopleM iiinfiriSēti miera
atjaunošanā lUaJoi austrumos, ne
m ifMftii 1^ mm-tos
i ŗ l v i i t t ļ ^ tālx^(ipi-n
i l PitUiban int karaspēki vlīnl-bftm
uzbrūk lidmašīnas, kas operē no
drošām aizniugures ba?^ Ķīnā. Tā- gat komūhisti&o ķfni^ un zlmeļ-or^
Jiešu vienības saņem papildina-jumus,'
apgādi no apbruņojumu no
piegādes bāzēm, kas atrodas tālu aiz
Korejas Ķīnas robežām. So rldbu
ķiniešu komunisti attaisno ar pārlie­cību,
ka UN kaŗaspOcs nodomājis
pārnest kara darbību pāri Ķīnas ro­bežai
Tafiu UN iHeņemtās rezolOd-jai
un dti soļi neapfoubāmi iHerāda,
ka šādu nolūku nekad nav bijis.
Gluži otrādi - vairākkārt norādīts,
ka UN grib šo konfUktu lokalizēt \m
atsaukt savu karaspēku, tikko stā­voklis
to atļaus.
Amerikāņu valdības, un tautas
vārdā prezidents Trūmens apliednā-
Ja, ka ASV atbalsta UN politiku Ko­rejā
un rīkojas tās vadlīniju ietva­ros.
ASV nekad nav plānojusi pār­nest
k m darbību uz Ķīnas territo-riju*
,JKas attiecas uz Savienotajām
valstīm," teica Trūmens, „es gribētu
nei^rprotami konstatēt, ka dziļi no­dodamies
pasaules miera sargāšanai
un mūsu vecajai draudzībai ar ķi­niešu
tautu, mēs visiem līdzekļiem
godīgi iestāsimies par to. lai kara
darbība Tālajos austrum(^ neizplēs­tos.
Ja ķiniešu tauta vai Ķinas ko­munistiskās
iestādes domā savādāk,
tad tās maldinājuši tie. kas vēlas ka­ra
darbības izpldianoi TālaJcHt aus-
Uiimos pretēji ķiniešu tautas intere­sēm.
Taču jāsaprot, ka miera griba,
ko nesam sevi visi, jāiedzīvina ari
darbos. Ja ķiniešu komunisti ati>al-sta
UN centienus nodibināt Tālajos
austrumos mieru uh drošību, tie ne­uzņemsies
atbildību par UN ridbas
kavēšanu Korejā."
Uz žurnālistu Jau|ājumiem i»r«zi
dents Trūmens aUcārtoti uzsvēra, ka
vi'^š nedomā atsaukt ārlietu ministiru
Ečesonu no sava posteņa. Trūmens
ari paskaidroja, ka pagaidām atturas
no ASV sūtņa iecelšanas fiftadridi.
Latvijas valsts svētki
Vācijas raidītajos
Frankfurtes un Kamburgas raidī­tāji
dienas slņia ieminēja U t v l^
valsti nodmniianu liii. g. l i . no­vembri,
Mindmes ralditiji pēc
hOmn imda vārdiem vdtlja pus­stundu
bitvleitt kcfi% dzI^HOiām Vd-kas
nometnes Dztesmu varas kffi iz*
pOdlJumi^diril^ti Kilniji vi<mA
noslēdzot i r J. Vītoli Mūsu Uva.
Stutgartes riimuji pie spīkeri tsi
ievidUumi im p i r k t a pir litvielKi
tirimdinii^u skaitu un vadošām orga-nisidjām
vicu valodā rtmāK
LOC vteepriekiiēdis V. Limb^fs,
izteikdinii litvidtu fiutis gribu un
tMibu pēc brivUMs Mvā neatkarīgi
valsti Pie Latnbenpi vārdiem Dtevs,
svēti Ut^u, vareni atskanēs Ļpt-vijas
himna, ko skaņu l ^ t i iedsit*
dijusi Augustdor^ latviešu bēg|u
draudi» ērģeļu pavaiSJumi. Kam­burgas
raidītais sniedza plašu repor­tāžu
par Lahdju ar latviešu patrio­tiskām
dsi^mim skaņu plaUfi.
Latvijas arkirtijo
pilnvaru nesijs
sūtnis K* Zariņš l i . Qktd>ri ieradās
vizīti pie Mtu irlktu ministrijas
ziem<4u departamenta dirrtctm. Iii
stMtu viņim ptfxiiM Romis k ii
blskipu J. RanidUitt. Depirtimenb
direktori sarunā litdoi atzinību par
labo sadarbību un ddki konti^rtu,
kāds irUetu ministrijai nodibinijiei
ar sOtid K. Zs^u.
Korejas kcuŗS ieļoucos
Padomju josla 27
valstssekretari
Berlīne (ag). — Padomju joslas mi­nistru
padome ceturtdien iecēlusi 27
valstesekretārus savām ministrijām.
Starp tiem 11 pārņemti no līdzšinē­jās
valdības. Jaunieceltie ir E. Zei-sere
tautas izglītības ministrijā. P.
Benders apgādes ministrijā, F. Mal-ters
darba ministrijā, 2. Matema ve-sellbas
mlnistiljā, B. LelSners plāno-šanas
komisijā, V. Georgino finanču
minlstirljā, K. Zigmunds lauksaim­niecības
ministrijā, Dr. H. Teplics
tieslitu ministrijā. H. Bcrmunds
jaunuzbūves ministrijā. E Vollebers
un E. Vechters satiksmes ministrijā.
K. Gregors smagās rūpniecības mi­nistrijā,
H. Koncoks vieglās rQi»le-clbas
ministrijā. P. Strasenbergs un
E Kcrbers plānošanas komisijā, v.
Steclts ..apzināšanai un iepirkšanai*'
un R. Gisners arodlzgllUbai. No rni-nētajlem
E Zeisere ir valsts drošības
ministra sieva. Z. Materna SED ^ r ^
tijas kontrolkomisijas priekšsēdētāja
sieva bet pārējie SED plederigie at-skTtit
11, taS^ partijās piederība
nav uzdota.
Ziema li
lERC^lNA RADlT ..BUFERVALSTI'* STARP MANDZŪRIIU UN KOREJU
Vailngtona (vp). — Amerikāņu ār­lietu
ministrijā, pārrunājot angļu te-rosinājumu
par ..sanitārā kordana**
radīšanu Ziemeļkorejā. izpaudis uz­skats,
ka šādai ..bufervalstij" būtu
Jāaptver ne tikai Korejas territorija,
bet apgabali abpus Jalu Upei un Jā­skar
vienādā mērā kā Korejas, ti
Mandžūrijas territorija. So ..bufer-valsti"
pārvaldītu starptautiska ko­misija,
kurā piedalītos ndtrālu Āzi­jas
valstu pārstāvji. Komisijas uz­devums
ari būtu lĀrvaldlt Jalū upes
aizsprostus un kā Mandžūrijai, ti
Korejai svarigās spēkstadjas. Sls
plāns vispār radies, dibinoties uz
pieņēmtmia, ka Ķīnas komunisti pa­tiesi
nobažījušies imr Mandžūrijas
robežas drošību un elektrības piegā­di
no Jalu upes spēkstacijām. Minē­to
plānu apsprieduši angļu un ame­rikāņu
pārstāvji Valingtmiā. un to
paredzēts darit zināmu komunistiskās
Ķīnas delegācijai, ko sagaida uz Dro­šības
padomes sēdi ASV.
Vašingtonā saņemta Informādja,
ka Mandžūrijā — apgabalc». kas ēr­tāki
piesniedzami amerikāņu bumb-vcžlem
s&kta daļēja rūpniecības iz­kliedēšana,
pārvietojot atsevišķu rūp­nīcu
mašīnas. Tāpat konstatēts, ka
Mandžūrijā stadonētl padomju turbo
iznīcinātāji. Ķīnas komunistu 4. ar­mija
ģenerāļa Lin Piao vadībā vir­zoties
uz Mandžūriju. 4. armija, ko
apzīmē par labāko, kāda Ķīnai jeb­kad
bijusi, esot 719.000 viru liela.
Savienotajās valstis lielas bažas un
satraukumu radījis apstāklis, ka sufne-rlkāņu
karavīri Korejā nav pietieka­mi
apgādāti ar ziemai piemērotiem
tērpiem, un ziema tos Korejā pārstei­gusi
ncsagatavottis. Kā pierimē
Dally Mail korespondaits, šī jautā­juma
debates ASV izvērtušās par sa­va
veida nadonālu skandālu.
Jau zināmi simtiem gadījumu, kur
karavīri apvīdējuši kājas. Ziņo­jumi
» no frtmtcs rakstits, ka ameri­kāņu
kareivjiem jācīnās sniegā un
vējā. ģērbtiem vienīgi vasarai pie-mērot<^
tērpos. Oficiālās iestāda
iebilst, ka Invijol ātru iptfdas pi*
pUdināJumu piei^tilgmi fiontil |ott
giris piegāde Unijis. Kortji sti-d(
mētit l»ri Imsspofidmti gin do­mi,
k i ģeneriļi Mekirtum apgidM
<ng»iiiidju HĒJM deaonpmlsi-
Juii prieldliidgie ziņojmni pir UN
spēku uzviru Korejā.
Ziemas barguma Koreji lestiijis
ļoti pGd^i. 14. īmmM temperitik-riiodcritot
zem nultes. PiSdlņils
iukstimis sigidijis Uelis grūUbis
ziemai nesigatav^lam UN karoU-Jiem
un radījis vil Jo Ikdākas baiis
Pir nākoti^ Ji Kortjis kari k im
Piņi ieilgtu visus zletnis miniius
Udz pavasarim. Sls Jiutiljums ridl-jis
neipmierinitibu un sašutumu ari
AniPUā, Jo ari britu karavīri ntpte-tidcimi
apgādāti ar ziemas tiriton.
Labāka stilvoklls iini riņā gan Ir vē­lāk
uz Koreju notfltitai » . britu bri-gfidd,
k u | ^ Ir krājumi picmiroti
ipavi un ziemas Ilhrpl. Dailjr Mali
spediUcorespottd«ata Hermens attito,
ki šie ipitikļi iet^tmijuii i r i dM-aju
morilll Riti pēc S ib lestiUi-nis
an^rikāņu 10. Imrpusa karavīri
kcmstatijuši, ka sasiluri iRi moto­ros
un krāšņu kurinilanai paredzitil
nafti. Pie tam tempmtflri biji no­kritusi
tikai Udz nund, m karavīri
ar neslēptilm bažim domi par altu-idju,
kāda iestātos, Ja ton^^ritilri
nokristu vēl ievērojimi zem nulles.
Lii piglibtos no aiOcituma, raksti
Hermens, katram Imr^vim tehi va-jaga
vismaz setu segu. Frontes
priddējās limjis turidit nav iespē­jams
ari kurt uguni
Srna^ Jautājumu krustugunis
Korejas lietiU britu parUmena bija
Jāiztur aizsardzību ministnm Sin-velam,
kurš uz daļu Jautājumu neva­rēja
tūlīt atbildēt Savos pa^Mddit>.
jumos Sinvels starp dtu minē^ k i
britu kirasp»a zauc^Jumi Koreji
ll<h Mm ir 51 kritušais, 158 levatoo-tie
un 5 bez vēsU {Moudušie. Salī­dzinājumam
var minēt, ka ameriki-ņu
zaudējumi Koreji Udz la
vmbrim sasniedza 28.881, no tiem
471^ Mtuiie.
Vai esi jau ziedojis ^ R T A V U L ā T VIJ AI ?
PIEDALIES ABI TU C l Ņ i PAE LAtVIJU, Awu^
Min fifiias—
ftai ipitai
Kii HMiGSi « I lipirM*
lihlh^^^^
tilti krlim pllaasiba BiMia i i i ^
ki» i M Ji Oailji krMrti «Mtaa
spBm ma gaMUa palMMt M ir*
irpiiittici ntitifiL Baļi itagUsi il*
9ii iīisaiatafitta taataa naoliiiUla
slini IMa ir aavi ciiv. VU iigitl-aa
miģUUimi
mkš tr taMintea pagrm «iii*
flwk«iiniH prati v ^ ipM*
m ir visiMWigilHi hwWwiii«p
KiPi t i kito pigiJM viHk M U
triMkmlt gadi, an kaidMiii viri
ninikiiis iMēm tavtia. Vaiil
Pffti» Mm ?ir tftil fiTi, M
iaa vifia «aaiiim, ligii aiSjlis
tin liitiM neblla, livmttai m ia*
viMot kipaaļi pt^ komiiOnM M»
lia tiitii ntpriti tia pOii «sgia*
iis Mfl«ipfiMbai d^ kas v« i i -
baltdien liek i^HoalskaJal PMMM
nOfitlea as vietas an vaimanāt par
Migiii Matevaa kafa poteiM^.
Haskavas sarkanās dta^laa mir*
ķia m iniitiki Ir skaidra vM kalte*
mit laMkm MteMgikaa m
kii tiiki ilinaa ir Bie«v-i#iii ai^Je*
ir ti piMUbi aigfiH piiif
Iaa vari aavia rikia, bmleteit Mdi-ffmmm
m Intillģeiid aa pia
taas pirpalOialo dtviiei di|« no»
spM biiM«igi vergi ativaUl, Ti*
d^jiir kit tttml dtiMi l i (ķMIm vii
•ivi
Uds Bm rtitonM piaiuli hm^fm
v^^ritfkii Ir piridIjMS iH fiB*
«Bki aiprili fi^Mi, Ji tumi ti Vi»
faMdril Aiipjigiiira. Vilpaaaili
var topoiiea ar to, ka Latvijai kig|l
oi aavim saptakifaiitii kaNIJai
fllļPlli(Mrtl^ JMF^II^^lrtUj l^j^ii JB^iļm ^H^^B^
Jb fcalirmieHai iMiii m u Mm
iSfiidaidlIiMi firiki ItiraftrtHit
li>MlM M
i M g ^ h ^ i M i ^ mm mmļjMmmMm «^ftMg
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ^^P^^B ^ ^^^^^^^^^^^^^ļļ ļ^^^^f ^^^^^^^^^^^^
9U Mvita. VB aMM MM MMT-
« M flŅUI M f M KvN* K*>
drimf āanaa pii latiļoisnas Mfajlm
ļM4 imnii Aoakatilbm^^
bo|ievlka Un bffiian pUaoiin i»«
merliila iitolci! bēdi vies, eiRI^
MMbn iidliB i i paņtmii IOĻ ki H
to pinetto, bet ttl ca tavi nagrikii
ar vkm Odapi^to Mali t«r, k«t
l i bial Siji Is^^ftrUpMi tolki tti*
vtana nevir pretoadjlianlerlgi M«
viiaau, nevar pfaalt m aira to, s|i
ki vliii pito viMa» bet dņi Jitot vl*
sien*
littaan pmm^ vtea iea gadgi
b bilvl livttsl HirlM m Ugelik
pravieilen aakiiīt toata pral liilii
briU piit briW, t i ^ ligai vMitsi
Jietoi M ki«tori)lbia adna.
m Jtelalni paaaiki seailigl
na&triMlbi, lUril Odaaklm
ttn dliain on vecvasin b dabtoi
pnMbi «B Iaa n^ivlaan aav aa*
•iiia^ Bit vaMi varaa miavnni
ana paaliv gMRbi pir vlaii tovtoi
labklijlbn, paturot adb vtoato| ai»
laaaUgoa slāņot, iaimaledska Mvf•
bi dod le^ējo aapetolt aa ukril
vtais rokia Uelikaa ba^Uikia. laB*
"Jana ar vatrta varaa tajaakia-aaa
aa HaaMti vtodiMi «#.
aiikritUb Ir JUBdttš Jiilijam Ti
tonir Ir aaipalri^Mn a^aelefeatf •
bi nadittil tottoeUL Vatela varvi
fftoite 1^ vkd vijadtigia tldaekll ai-dalļa
ikrivi te^tiltoi Bel irf aa
pOsaalbaa paSas priaina nēra ip-
^ Ji iMi lillaaeti aa aikalai
ataivl^(a paiiiaa bagiUbaaaMvaa
vdds vikPB aedrfkal bil provaa^aii.
Lakalto toOd pigiJaB aa aiilgrto-iaaaa
pal aastranas pla īsikini-džim.
UlvIeB ar antna vēra pai-relsija
tollfaadlja dalOaaa tlaliji.
Taa aaOdl ttkal liii. g ^ pie ton,
kad BibaMii laato paU patvarīgi
Jaa aagril^-H apslridilaaal avaia
aemt aa lOua pēe tam. kad T^all aa
ae«»fff»-- pamato aavis tfktoi
Jaa bUa aavervl{la Uda arnlja. Lai-vijas
valsts vara prāto to aakirtol
aavaa pastivHiiBai pirmajās gadai.
Nevar toba virda teikt art par rieta-an
paaaatos tMmledfba ar kani-alslU
m V • Vidjaa valdite
mnēm vffOaaii p k ^ sirid-afldan
ndtleniiBas ttetibag atai«
amaaa aliirartia in lifta darba da*
viji prtle^ŗiba. tilamlccIM aa pt»
Btktt «tfvc aeatlaidlil praaa Jaa-ala
aadsfvaa famaa starp sMdato-klan
aa kapKila, aa visu tlms ri-ēk,
ka pariinia cetš lika airaaii aa
pauals reto varēs aandegl arfera aa
ii
11
: t
vi .
•5 t
J ,1 i ;
I V '
^1 It