Bavarijas Latviesu vestnesis, November 22, 1950

              I.
I»'
i •
i -
1
M līdz ar laulrietu vēja aprlmia-m,
demi bddzai, Kalsnab zie*
n^mtrenlf ir laodis treknu c^peiu
marias, iteigā apivis sarmas pasta­las,
un vienfi suikti aizpūtis miglu.
Mebeil sagrumbojas cietos vālos
im zilgani-vioteti, bet mīkstie
arumi un lieloeļu dubļi ai^aujas ar
ganmL Ja vēl kur kādam fitraudzim
snidkumfi patveries lapu puļķis kam
pietrūcis vaļaa nodzeltēt, tad tas ir
prom—nezin* kuri Kailie zari Imik-iddami
per glisu, un to svilpiena ir
tikpat dažāda, dk dažādas ir pašu
koku dvēselei. Bet grūti ir noslaucīt
MmBktt debedsf tikai ceturtās vai
niektii dtenas pievakarē māk(»^em
Uaujas cauri dourbi zilas plaisas,
un pēdīgi paJtt vakari ritu malā
alklilas cietas, rūdīta tērauda krāsas
detMsis. Kailsala?
Udz nākoiam ritam pāri upju at­variem
pānujas glumi un zaļgani
ledus spoguļi, un jau tā krēslainie
ūde^l top pavisam tum^^ Vardes,
gliemji im (Mtens vaboles paslēpjas
dūņās, vēži, Iķēres sakrustojuši, aiz­mieg
savās alās — paecēs, un pat
Jaiitrii siriķes — raudas uzmeklē lē­nas
tedzirkles, ķur miegai^ ūdens
zāltl kā gari un n^idzami sapņi
glaui viņu zilganās muguras. Vienīgi
pavisam asām un akmeņainām
skaumēm sals vēl nespēj pārlikt le-dui
noru, bet ari te guldzēSana kļūst
klusi un vienzUblga: gul', gul'^gul*.
Bet zeme uz laiku atkal kļuvusi
IkatiU^ Pat vismīkstākās dūņu pļa­vai
un dumbri pliksala ritos zem gā­jēju
is$m dmlot, un lielceļi ratu
trokinS ttlu aizdun p^^ debe­su
pusēm. Pirmie malkas cirtēji, zll-ģui
pār pleciem un cirvjus elkoņos
tdEāniU, vieglām kājām aiziet «
vis-taisttāko ceļu mežā. Par visu tfi-
UO^driidama tofltolu apiu un zarai­no
mdņalkiņu trokmi^ bet visklu-lik
iugumui nogulda es^es. Balti
dūmu itaM atsit sārti zeltītu rūsu
prftiitn sHpaJtem saules stariem, kas
Ir vēiA un nedrivi, tāpat kā uz sārta
ladeguitt sulu un s v ^ smaržas.
Tāi ir kdctt bēres, un pielicis ausi
iedM^tonam, tikko noaAtēta bērza
tam, tu sadzirdi nesaiarotamu
" . n ir bdca dvēsele, kas at-itijpra^
pelniem nolemto
tieiu» M mūžīga un nemirstīga dzī­votu
k q^ ar vējiem.
Pierieo«Jol sfriksiil griauitsl Usvas
pUiēta, kāi ĪSU. i . Mm acoklmlmi. bet
VicMft Ukpat kā ncbUa AabtUami, 7 Jau-aSkoa
eāltprom sacerējamtis uo viena
hamorlfUska tIMtīu ndiisiefl Anllava
Bsllia ttoveltt an ttSfta frSnata 8ikta
tfsivfba tr |oU sl^oSla tsfaiOlui: VIsI M*
cerilmnl te veltfU cUviira Ukteņlem
otra psMulef kafa aa pēckira UUliS, pi*
a#JI noveti Ucioe trl^teaoe veMoJot
mttrgalan visija aif par trclo pasaalet
kara, Gfimatas Utoli ibalgt: UU au*
ton ftifilta ko sUiltdamt, tBiInidaittt
vai nopletof ksaami, likdami tmlait vai
iMumlnitlef, lit koaiiiki, traģikomlfkl
aa ttažliki, als detilraif i , elli an il-konanfi
aUsi te vilaa eilvska ilkta
dilaa vstarit sava dslvlka, tauMsi
lliaais lo advfka atgifest asakai tajos
apfllklos, kas saaati*
Kaai gaa itssta aa aovela UelSkaJi
daļā MrsoaiSt I? latvteit, aacloaiuate
patteoki nav svaHga* Svatfit ir pali
Botiknaa, kofoi atkUjat ^miaStt ideja
par 0Māto diIvfbB* Sak^aiffl» ka trS*
Biatas vtfvirtlsikis aove^ Viani pusē*
ta salveaali varoals aagiis, Iet apkirt
viņa» vScieU. Ne ar virda aeskafot Ut*
viela Ukteal def olali BerUai, Cglltto ari
lo BoveU dev^ latviela daifprosai vieaa
no tii spoHkajteai parai^tesi, — dārka,
kas fiteeltoi knfu katras dtaa taatat li*
terStarS. Grikitos apiŖilvot, ka dala dta
novele kfita lo to vM iegavaii, |a antera
nesaittita kidi Utvtela eUvClīi* Mana**
prit — tā tas, piemirani, ar ViMalca
lonsfraajoekS* kas pikto»! keidsas dras*
ka a kl feletonlikl aple, ka noveles
galvenais varonis ir latviela DP Retais
Biroms.
Ul heskfldas komiskas vsi trsģikomis*
kas vājības dlvfka dvSseli bata asvan-dijnii
pidijo desmit gada pasaales ma-tnli,
gala rUl lls tMBlr bljIs pSrik no*
pietns laU^, ka|i ellvieigis viUbas var
gan virot, var arf par tam snilnlt, bet
gHbot negribot priekiplini Isvirtls laik
meta besjldsigi meSonIba an meli, tā
ka ti attēlojami nepiecielams Ja na ne
tralldijas stils, tad vi«nas Us asais sar­kasms,
kas skan BiM no pflia. Beta tad
na «isSdi sini netaisni, Ja teiktam, ka
slkstis dsivibas stisU an noveles vis«
csar slavijamas. Staip ptrmiķirfgtem
darbiem te Ir ail adi, par ko basim
skeptiskāki. Un vaina tleU tida, ka ne
Ikreis Anllavs IgOtls spējis savi stili
letarēt mikslinieciski tira traltsma vai
sarkasma. Janeas kllt aif pnbUeistiskals
an feletOBlskals elements. Gribētos teikt:
VIeUs isvēlē, notiknmos, tēlojamos per-soniSos
aators gan apUeeiniJis tl0u se-kolsna
savam laikam, taēa Isfēle dila-rels
saistfjnsl, viņi nav JnttM brīvs
savi bauskaji stni.
Kaat kas tomēr lai grimaa ir ads,
kas atkal liek nmit par Anilava Igllti
ki melstam ar sava slavējamo spēja
paridJ&mu katri sacerējami. Domftja te
pf Jas precUi dmēt «tlķlrlgus rakstoros.
Slkstis dilvibas IS novelēs aa sastos
epai^ftamies vismas ar IS (Jo dali sace-rējami
valrikl) savdabīgiem, pirmrelsl-giem
rakstariem, kas valrikos gadljomos
^radoiies, klilejlskas tēlus analiiējot no
eita viedolOa, meklējot vian rldbal dto
paautojomo. tai domijam te kaat vai
par vira paraetēja Kora, par serianta
Klaipa, lo tpekalanta ais dsilikis man-tropijas!
Un kida dilla smeldie valda
ap direktora Gadii an nometnes ko;iian-danta
Pēdēji mobikini tikai tidēl vien,
ka lle ar emigrieijas sUmlba saindētie
rakstari pak|aati lalkmeu traģēdijas «as­pekta
analiteit
Reiamējoti Ne viseaar vienidas vērti»
bas grimata, ne vienmēr aators atradis
vajadsigo stila resp. ne vienmēr spējis
sevi tam pak|aat. Tomēr ari Slkstf dsl-vlba
Ir on paUek Anilava Bgllla
grimata, on te ir starp pirēļim ari ti-das
noveles, koris Ito rakstnieks sasnie.
viegls austrenii, un tpon atēdamt i««tim no v a ī ^ ^
tkttii kodaļas duras mOcbņu Ifi-
0 ^ krēsla, un
BMia v&i, sarauris pēdējos izdeguļus
lārlli lēnīgi atsaltas uz malkas klu-
Ca/eMcainim un dētiem iiirkstiem
vini udidc i)Ipei ogli. JPēkiņi balts,
pipiini tauriņa tam lekrit saļrepēju-lā'delnāt
Cilvēks paceļ ads uz aug-iut
(hbeds kļuvušas palsas, un no
turienes cauri mijkri^im laižās ze­mē
balti, ņtrbigi tauriņi Arvien vai­rāk
un vairākt Virs ievelk elpu un
klausās: kāds ar paviļam viegliem
sdimnfik pa nobirušām lapām,
bslts un dziļi kā miegs.
Hemingvela atbilde
kritpm
Kaut gan Hemingvejs nesen publi­ski
nosolījās nevienu kritiku par sa­vu
Jauno romānu Pāri upei un kokos
helasit, viņš to, acīmredzot, tomēr
daitjis, jd Kādā tetervi|ā nupat%-
teides:
nViņi tdc, ka manā romānā nekas
nenotiekot Taču viss, kas notiek
ir Pjavas aizstāvēšana, ielaušanās
Normandijā, Parīzes ieņemšana un
22. kājnieku pulka iznicināšana Heri
dzenas mežos plus Vin, kas mīl mei­teni
un mirst... Un tad, vai tad es
tiešām atkārtotos? Nedomāju vis
Kā cilvēkam jums ir jāatkārtojas vē!
un vēl, bet kā rakstnieks jūs ne­drīkstat
* atkārV>ties nekad... Pie
velna, vai gan viņi domā, ka es gri-dils
pats savas miksUs na visas latviela
daliproias galotaes. Ja kids Jaaata pie
tielim ievērojamas latviela noveles, dro-li
varam to lepasfstinit, piemēram, ar
Vgons pilsēta. ^ . ^.
l i n t s B a d s I t i s
Vai jūs e?at aizmirsis savu I»gasļgriiriafl?i^ wm%
adied 1928. gadā? Nebažījaties, to šķlrfiea »o H 4 i P «^
STvarai^ pibētas saglabātiem « u i ^ m<U
hVaJā blbUotēkā. Tur varat atrast su apgādiem Vācijā un Zviedrijā ne.
na* tikai Latvju rakstus, visu mūsU d«rētu s^ot Utvijas valsts i^emi.
SLSki^koiotos darbus un Kpn^ U
versādjas vārdnīcu, bet ari 1928. «-PS^J^^^^^^^^
Rīgas adrešu grāmatu.
vai BSum^ vai Poruks tas? Lai mūsu grāmatu straume ne-kād^
iz w i d ^ ^ nez*, vai to būtu apstājusies tecēt pēc 1940. gada,
airŽiSS^ffl^'AniUvs ' Ezītis PlauW ^^^ļj^l^^^^
vai Veronika Strēlerte. ka gar viņu [tas. Ua grāmatas gaida lasītājus.
grāmatām katru dienu aizslīd nebei­dzamas
jpreznu aatombbiļu rindwuo
Piektās avēnijas labi ģērt)taii, k ^ p^t.fhiaHi)nii PAĀI SEV SAOĀDKT
ņais. mūžīgi kustīgais un ««^2^^^^
pūlis trauc garām, nemaz nedomā-ļ LABU LAMBIVIBLin
^^«fSkmatu latvidlu valodā Ptsūtiniet Hugo Pūriņa jauao
saņtaām 1940. gada maijā vai Jūņi-1 lamatu
jā,** stāsta slavu nodaļas vadītāja.
,JUdz tam jau mums irfesūtija daudz,
ļoti daudz — kā Latvijas valsts dā­vanu.
Periodiku - nedēļas un mē-nešrakstjos
mēs abonējām paši, un
paši ari esam interesējušies per Lat­vijas
universitātes Jauno doktoru di­sertācijām
un dtiem zinātnlektoņ
darbiem; daudzi no tiem ir pat tikai KULTŪRAS CHRONIKA
vijolnieks an MJ. Bslingenas Utvieln
teitra aktieris Andrejs Lindbergs koncer­tēs
decembra sikomi Bostoni, piedalo­ties
Mlllerel-Orasmanei an planlsVun Hd-go
Stiaasam*
Herta Lfise aa Hdgo Straass oktobri
koarertējoli Bostoni, on nikotņē nplē-moll
doties koneerttameji pa lleliklem
latviela cenMem A8V on Kanadi.
UUJa Stengele oktobra belgis deklamē
JnsI patstivigi sarīkojami Baltlmores
latvieiiem. Viņa diTvo Vallnftoni anjp-aem
daadt deinijama apmeklēt latviela
centrns.
Prof. L. UberU pledalis ar divi dar­biem
ItstSdē, ko rn(o Ņajorkas pablisfci
bibliotēka kopi ar SItIJas koUedia. Skate
atvērta ndi febrairlm.
Bdeditija Elvīra Arone, planUts Bl
iens rretmanis an vira dabaltkvartets
Imanta ar lablenf panikomiem koneertē
Jall latviela an aastriliela klaasitijiem
Paramatas pilsētas silē Sidneji. Prof- .
rammi ari Bilena rreimana Jaandsrbi. .^u proklamādjas. Izdotas Pirlzē
kas iznāki Ziemsvētkos.
KļOļtiet par mOiu abonentiem.
lemakdjot M«dv ItprMd, JO,
«k«MMit MX attaUL
Cena Vidjā DM (tes. 7.-); Aui.
grāmatu mīļotājam. Tās bijušas pavi-1 Grāmatas ^ IņiUcšaņu ^ d a t ^ tiks
sam vecas, sen iznākušas, nodzel»-
jušas grāmatas. Dāvinātāja vārds
Bes tam Elvīra Arone dtiedijosl Sidne­jas
rdditiji. MiksUnlece stridi kidi
tabakas labriki.
Melbamu latviela biedrību bērna pSe^
pnsdienas tarpmik nolemts pirveldot par
svētdienas skola, kar mficls Latvijas vēs-tari,
ģeografijo an UteritOra.
Rakstnieka vakars Adelaidē pleteikU
decembra sikami. Taji piedallues Kir-lis
Ābele, Teodors Tomsons, Artars Plaa-dis,
Mintauts Egmis, Vilis Biots ne.
Llbeku latviela teltŗa aktrise Valen-tīne
Pone ieradusies Sldneji, kar stridi
par apkalpotUu.
Sidnejas latviela teitris asvedls Blaa-maņa
Pēc pinni mītiņa, piedaloties Utai
Zemgalei, Dagmirai Atvarel, Vilibettam
Stilam an KSrlim Gnlbergam.
1 Melbamu la^. b-bu ;vlra karls Kalūte
^sledSJIs tnrlenes radio raidījumi Dif«
ifņi; Vītoli an Cimtes diiesmu.' An­samblis
dcinits pledaUtles Melbamu
mOsIku fetUvalS, ko nikami gadi rīko
Jaunorganisējamis Melbamu operu lai-clitori.
MirUņa ZIverta KSds kora nav Sldneji
Iestudēs Igauņu teitris, ku nule sekmīgi
debitējis ar Raodiepa komēdija Mika-merdl.
Tlllvalds Ķēniņi komponējis divu
dslesmas ar Karolu Diles tekstiem.
Pimuitskaņojama asņēmis Ksenija Bldi-ņa
Londoni IS. novembra svinibls.
Dejotija Aina lansone no Splnlju ie­radusies
Londoni, lai kopi ar pianisti
Dagmāra Kokert DVP rīkoti tumeji vie­sotos
Angliju latviela apmetnēs.
bu iegūt slavu dažās dienās? Viss, I D"«a«upgvavaass vVaannaagguu darriimmaa LLoonnddoonnii aasi--
ko OS'SBIOS, va^teM nikstir 1^ ^''"^
gan nekur nefigurējot Šķirstot kar-totacu,
var atdurties uz vecā ralj»tl-bā
ar roku «drukātām" kartiņām:
Tur ir 1904. g. iznākušais Akurātera
„ZILWEKS"; 1907. ladā iznākušās
dzejas „Bes Swehtnizas** un 190ā. g.
iznākušā „Swaig8diņu naktij** Ir ari
Alunāna lugu 1904., 1909., 1910. gadu
izdevumi. Daudz reliģiska saturi
brošūru, īpaši baptistu, bet diemļW;
ari latviešu komūnlitu un anat^cbUh
iepridtšp^ts.
MOSU PiBST&V;IU ARESES:
ASV --Kārlis ^01^, 42, Pieasant
Vall^ Ave, Staten Hlund 4, Ke«r
-Vork.
Jānis 7ēkabsohs, aSāl, NataHa
Cfc, lUdimond, Cļlil
Jinie Kf i «00, Tremont Str;,
pirms 1917 revolūcijas!
Regulāri grāmatas no Latvijas
sāktas sūtīt 1923m gadā, un t i ari
nav brīnums, ka Brigaderei bez ko­potiem
rakstiem ir vēl 42 atsevišķi
sējumi un Blaumanim šo ,4naazo grā­matiņu*'
skaiU pārsniedz 50. Ari tas
nebūtu nekāds brīnums, ka lauk^
saimniecības nodaļā, kas nav ņ<l^|da
plašā slavu bibliotēka, jūs varat at«
rast 53 latviešu grāmatu — mēs taCu
W9.XtmbTti---ā3,QueeB8
ļraidONtS, 1 ^
Vilis Skultāna:-- I, Prospect
pk(o^ Ohild*s BiH, London KW 2.
I AuitilIJi -^Alberti Prteditii»
Vimr^ Dim vla WaterM near
Stdniy, !I8W.
Artūis Plaudis, Migrant Wor^
kerpUoato, Geelonglir. 1. Belmoni
Eduardi Pollkevles, 97^ MIU*
taryHd.; Neutral Bay, NSW.
Ambl4i Smits, 21, Unden Ave-nue,
Wefid|9iireei Ballarat, Vlc.
X S t r a v i i ņ š , 12, Sev^th Ave,
AlbertoKi.4 A*
rut
ne par velti esam lauksaimnieku rr
tauta, bet. ka mūsu grāmatu ne- ^ I t o v . l t^ikais, Caixa Postos ^
trūkst ari aviācijas nodajā, par to * «^« .
taiii Varttu pabrihitiei.
Nevftos nezirik toiteikt; iSk Louvaiļl
sam te glabājas latviešu g r ā r o t u , ! » * ^^
bet. liekas, ka būs gan itta rtjj^l Seine, P ^
19tf. gados Lat\^ā iznākusi gr&na-ta,
kas te nebūtu atrpdama.
Pēc tam piesūtīti mūsu autbru
darbi, kas iznākuši Rīgā pēdējoa ga^
dos: ir Viļa Uča Vētra, Andtija.^_. ^ ^^-•^^^
Uplša Stāsti - bet tas viss krievu l * ^ ' * * ^ " : : ^ ^ ^
tulkojumā! Tikko saņemts skaistsl fēlē, Jttm^gi^taki 42 A, 8,
sējums: Otto Skulmes ilustrācijām I . ,
greznots Pumpura Lāčplēsis — ari I ^rt Strau^^attlā
krieviski. Nē kopS 40. gada neesot ««nsgai 4-b/I, Uppsala.
saņanta neviena vienīga grāmata Vicl»--Schwāb. Oniūnd,ArtiUerie-latvidSu
valodā! Kaseme, Rakstnieku, lanAllsttt na
Robu starp 40. un 46. gadu būs* grimatrilpniedbaa darbinieku ķepa
- Velta ToKna, 4 2 7 « -
Itt & Street, E<ki^^ Alberta.
A. Andŗejsonii LRA, P. Ō.
BoK 383, M. 27-^0 6, Ottawļu
M. I k v i l d s 1414 1 ^ Montieal
Ittgrtda vnam
ROMĀNS
(25. turpinājums)
JBet reizē ari pret tev^ ļaujot sevi palēnām iznicināt kā
kaušanai nolemtus teļus!"
..Grāvjos neviens tā nedomā," Deksnis saviebās, „tur mēs
zinām savu vērtību."
nKā lielgabalu bariba un iznākums tā kfi tā jau iepriekš
zināms..."
«Bet ja nebūtu Šis ..lielgabalu barības", kā tu saki, ne­viena
vairs šeit Liepājā nesēdētu — ari tu nē!"
.JKāda tam nozīme -> di^u agrāk vai vēlāk?" Gaigals
paraustīja plecus. ,.Un pati^ var iznākt tā, ka tad, kad
latviešu ^flm$ vajadzēs dažu dienu cīņai nevienam nepie­derošā
zemē, tādu vairs nebūs! Tur Kureļa vītiem ir Uela
taisnība."
„Var jau būt." Deksnis d(HnIg8 aizdedzināja cigareti, „bet
veselam un spēcīgam vīrietim sēdēt krūmos, gaidot izdevī­gāko
bridi un pusi. uz kurieni šaut... Nē, to es tomēr ne­varu
sagremot!"
„Tu vari gan. bet tev tīri vienkārši nav drosmes!" Gaigals
iesmējās. „Tev pārāk deSl ir pielipis tas prūšu solis."
^Tfi nav — ja tā būtu mana pārliecība, es varētu Jau šo­dien
kaut vai pavisam nolikt ieročus un iet bekas lauzt, bet
ja man par kādu lietu pašam iekšķīgi jāšaubās, es nevaru
spert nevienu izšķirigu soli."
,3edri. tur jau ir tā lieta — visu laiku tava riclba saska-neja
ar tavu sirdsapziņu, bet nu tu sāc šaubīties, un tu šā
vai tā būsi slikts vācu kalps, ja tagad tomēr aizkuģosi uz
Vāciju. Slikts virsnieks, kas bez dedrfbas un pārliecības
veic savu pienākumu. Tur tu tāpat būsi dezertieris, ja vē­lies
Uetāt Šo vārdu — morālisks dezertieris, un tavs gods
būtu ne mazāk aptraipīts, nekā paUekot šeit bez vācu kungu
•vēUbas.-
.Jledzejo!" Deksnis teica īgni .,Tā ir tikai rakstāmgalda
filozofija, un tu ar savām ekskursijām frontē tomēr īsti ne­izieti,
ko norimē armijas disciplīna un pienākums."
.JPiedod, — es esmu redzējis un darijis drusku vairāk,
nekā ekskursants," Gaigals mazliet piesarka, bet. savaldi-
Jās. '
JTā, ea zbu *-aa n^rMlB tevi aovakiot. Bet tas tomēr
ir kaut kas cits. Tu neesi saaudzis ar ierindu, tu neesi dī­dīts
dienestā, dīdīts kara skolā, dīdīts frontē. Tas Ir citādi
— visas lietas, tam pieņem gluži citus izmērus.
..Tā? Muļķības!" Gaigals atgāzās krēslā un smējās skaļi
un bezkaunīgi. Militārā audzināšana ir varbūt laba lieta,
bet tā iznicina cilvēku un nolīdzina to vienā līmeni ar p ^
Paliek tikai viens — paklausīt. Domāšana pašam ar perso­nīgu
galvu ir kaitīga, jo grauj dlsclpUnu. Saprotams, tā
tam ir jābūt, bet nu tu pats redzi, ka šl militārā audzināšana
der tikai ierindai, bet ne dzīvei, kad pašam par kaut ko Jā­izšķiras.
Un te nu viņš stāv — manā priekšā, Šis dzošsir*
dlgals leitnants un dzelzs krusta kavalieris," un Gaigala iz­stiepa
kaulainu rādāmo pirkstu pret Juri, ,4cas ir tā nobi­jies
no tā, ko tam uzbrēcis kāds Fricis štābā, ka neuzdrīk­stas
pats vairs ne domāt, ne spriest, lai gan jūt, ka paklau­sīdams
atteiksies no cīņas pats par savu dzimto stūri! Tu
esi ar pārāk labu stāju, tikai stāju, un tas ir tavs posts šai
bridi. Ne tas, ka tev trūktu pārliecības — tā tev ir pārāk
skaidra..,"
Deksnis klusēja bridi un raudzījās saVos labi nospodrinā­tajos
zābakos. Jā, tie bija spoži, kā paredzēts reglamentā...
Un ari viņš pats ar spožām pogām un uzplečiem, tukšām
smadzenēm un īgnu sirdi driz staigās pa kāda Vācijas ciema
ielām. Viņa draugi pa to laiku turpinās Kurzemē ciņu, bet
viņa sirdsapziņa būs tīra, Jo viņš būs klausījis pavēlei...
It kā atvairīdams nelāgu murgu, Deksnis pārbrauca ar
plaukstu sejai un pacēla galvu.
«Varbūt tev Ir daļa taisnības. Varbūt. Šodien es tev to
vēl nevaru pateikt. Vispirms man jātiek galā pašam ar
sevi. Es tomēr labprāt runātu ar leitnantu Avotu."
,.Tad uzmanies! Avots tevi tā apvārdos, ka pēc pusstun­das
tu sāksi vēl ticēt, ka esi dezertieris, sēdēdams grāvjos!
To zelli es pazīstu! Avots tic, ka vienīgi viņi teiks izšķīrēju
vārdu, kad būs klāt divpadsmitā stunda — būt vai n^ūt
Latvijai. Tātad katrs latvietis, kas tagad nelaikā noliek
galvu, nav vis varonis, bet neapdomīgs noziedznieks, kas
Jānodod kara tiesai. Lai krīt vācieši paši! Vēl viņiem va­jadzīgas
mūsu ostas, un tik ilgi viņi kaut kādi šo frontes
stūri saturēs."
nTā Ir visu UK kartnieku, visu dezertieru un visu aiz
stūra šmaucēju runa, un izklausās jau ļoti gudri," Deksnis
teica rugtl.
«Saprotams, bet tikai ar vienu starpību — vai to maļ gar­mataini
slaisti, lai sevi kaut kādi attaisnotu, jeb rūdīti kau­jinieki,
kas tam tic un nedomā sevi taupīt, ja pienāks va­jadzība."
,3s ticu tam, ko es jūtu! Vismaz šai stāvokli!" Deksnis
teica asL
..Ak, Juri, ne jau mēs šodien iziķiraim» kam ir taisnība.
Un tid man. ka vēl ilgus gadus par to lauzis šķēpus lieU un
gudri kungi. Būs tādi. kaa dāls zemē visus, kas dt^Jušiei
frontē blakus vāciešiem, citi noHdzlnās Udz ar zemi kurelie*
šus. vēl citi nosodīs kaut vai katru viru, kas dzīvs būs iM«
lies no šl Kurzemes stūta. Bet tOc pat labi būs tād^ tiesā­tāji,
kas visu šo Metu apgriezis otrādi Bet toi. naivais, griM
šodien izdomāt lēnīgo pareizo ceļu, Ud taviem uzplečiem
neuzkristu kāds puteķUs..
Deksnis piegāja pie loga un raudzījās ārā uz patukšo ielu.
DebeiOs bija dzidras un skaidras, un otrpus ielai aiz baltiem
aizkariem ziedēja košs fuksiju pods. Pievārtes saulē go-
Jāl mekii raibs nmcis, un pa nekaltajiem akmeņiem aiz-kratījās
pajūgs ar snaudellgu zemnieku ratos.
Ko gan daudz varēja stridēties ar Gaigalu? Viņš tomēr
bija un palika visupirms (ļzejnleks, un tad tikai karavīrs.
,3rižiem es ari pats sev esmu apriebies, katru dienu Uet
šo čugunu." Gaigals atsāka rāmāk. .,Un kas zina, varbūt
memu spalvu krūmos. Kļūst riebīgi kUegt un kUegt tā bez
Jēgas."
„Tā?" Deksnis iesmējās. ..Tad jau tu visu to* sprediķi, ko
es no tevis dzirdēju, vari nolasīt ari pats sev! Un es, muļ­ķis,
visu laiku ticēju, ka tu domā tā kā raksti!"
..Vairs nē. Reiz Jau pietiek. — es gribētu tikt no tās put^
ras ārā."
,J^bi, pieņemsim, ka ari tu aizietu uz mežu." Ddcsnis
strauji pagriezās pret draugu. ...Bet ko tu darīsi tad. Ja nu
patiesi VādJa kapitulēs, par ko laikam nebūtu ko šaubīties,
bet ne gaidītie zviedri, ne angļi vai jeņķi krastā neizbrien
— un tomēr agri vai vēlu tad jāpaceļ rokas. Ko tad?"
„Jāmēģina tikt pāri uz Zviedriju^* Gaigals teica mierigL
„Selt mūsu ceļi izšķirtos." Deksnis atkal sāka staigāt pa
telpu. ,.Ja jau reiz kāds paņem vagu, lai nebūtu Jāpamet
sava zeme, kādas tiesības tad būtu to darit vēlāk? Tad vairs
nevar attaisnot ari nebraukšanu uz Vādju! Ja es aizietu
uz mežu, es tur paliktu līdz galam— kan^ es varētu no
turienes izsisties ārā kā brīvs virs brivā zemē, jeb ari —
nekad."
„Tu esi galīgi dulls!" Gaigala atmeta ar roku. „Tam nav
nekādas nozīmes!"
„Es tā nedomāju. Un Ja es patiesi atstāšu ierindu, lai pa­zustu
mežā, tad vari būt drofc, ka tālāk nekur vairs neat­kāpšos."
«Pieņemsim," pasmaidīja Gaigals un piecēlās, ^zani ko^
nāc labāk Udz, aiziesim uz klubiņu iekampt pusdienas. Vē­lāk
nekā vairs nebūs."
, Negribas, paldies. Un šii tas vēl jānokārto," DekmU
ti.
1
|ld.) ^
!īĶS!SL£l ^^^[^
MttlM, W nevien» n^VtlUHlolMp
Uivtitbl ļ?ftrUeclnoli veikto Iffl la ^
ju rtkorisu asrtiSidlaat. M<irj^^
jlem vi«i!itiltfW Ai tuA
piīsi ittMiim ^'
pist#iMM&«r1|ti
itklijik
likusi itāttvu ,
Buiiuki ptr.
itvimu. a» wiļCL%
ju irekordt %r^^
rell•j«pitIalA».•^«».^.. ,
Ja itarpta^^kl ^««Itlkis siVlenlbi
9i«»emttt aaitt' ianSiijUlbu par
sam •
pi«4ļdyo)a.tiy^^
lumu bez otr-koi
iMiītftiļs i b i^ g; ^
SU(i« SUmnlcfi. iS>^^ m
vircbuķgag ttocirta klpai*
viņas iOlfd tai
Ttv dzimtene blj svnta,
teniiēs starttl siivsi
Un daiļa; utvju s^ta '
8y mfrķll^tavs.
^ « I t A 8NI
o*Xaijtp
Garvarģa