1946-06-05-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN N E W S B U L L E T IN Thē poUcr of this Newspaper is to provide oiir Latvian people in ezile with aU available new8 of importanee concerning the world's ķappeninfs, of poUtieal, e<$onomio» onltnral or social slgnlflcance. And our special aiin is to present the hninanitarian Ideāls uid achievanents of the great Democradcs — the United States of America and the Britlsh Empire. This alm, vire lmow, viill help maintain the spiritual and cultural anity of the Latvian people ^nd — of all thinga — wiU yield hopes for a safer and hap^er future. ^ Redalfclja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingenponau, Bayeni (13b) m Iznāk divi reizei nedēļā— Publishedtwice a week Kr.43(45) Aathorized bsr Military Government and UNRRA DiUingenā, trešdien, 1946. g. 5. jōnijā IHordžs T. Rehners, Kolumbij universitātes ģeografij as profesors Jaunas zemes Eiropas bezmājtt miljoniem (Beigas) 15. Viens no visdaudz^sološākiem apgabaliem atrodas mūsu pašu Ziemeļ-junerikas kontinentā. Centrālās Alaska^s Jukonas baseinā un ziemeļrietumu K a n ā d ā atrodas ^apgabals, kas lielāks par Zviedriju un Somiju kopā. Klimats tur tāds pat kā Somijā, niežu un ūdensspēka bagātības tikpat lielas, zelta, sudraba, ogļu un vara krāļumi ir bagātāki. Ja somi un zviedri ar mazākām zemes bagātībām varēja radīt labāko civilizāciju Eiropā,'tad būtu loģiski iedomāties, ka Jukonas ba.';etns. varētu uzturēt mazākais 10.000.000 kolonistu no Eirop^. ' 16. Uz austrumiem pāri kalniem apmēram līdzīgā Makenzijas baseina apgabalā K a n ā d ā v*irētu novietot vēl 1.000.000 ziemeļeiropieSu. 17. Tālāk uz dienvidiem Miera upes novads dotu mājvietu vēl vismaz 100.000 zemkopju. 18. M a nd ž ū r i j a sen bijusi pa- Elstama par Āzijas „vidējim rietumiem." Pēdējos gaddesmii:os apm. 40.000.000 ķīniešu apmetušies tās dienvidu daļā un apstrādā 12.000.000 akru. Bet Mandžurijas zienK^ļu daļa Joprojām J r pārsteidzoši tu'^sa. Tur 18.000.000 akru aizvien vēl ir arkla neskarti. Pēc pieticīgiem apjrēķiniem, te varētu novietot mazākais; 12.000.000 kolonistu. Ja rēķināsimies ar, gaieasiatiksmes laikmetu un ar tā gaisa transporta im radiotelef9nijas iespējām, tad balto cilvēku kolonizējamo apgabalu sarakstam pievienojami vēl daži papildu reģioni. 19. Pirmais no tiem ir J a u n - ļj V i n e j a s iekšiene Vai P a p u j a . {papuasu zeme). Sis'milzu sialas vidienē ir pāri par 76.000 kv. km zemes, kas atrodas vairāk 'kā 1.500 m t lesu Latviešu Centrālās padomes trešā sesija Vīrcbur^ā virs jūļ'as līmeņa. No' šīs' platības pāri par 31,000 kv. km atrodas pāri 'par 3.000 m virs jūras līmeņa, kur Ir pietiekami vēss un katru eiropieti .uzmundrinošs klimats. Su reģions ir pilnīgi nesasniedzams p i ziemesce-ļiem, jo visapkārt tam ir mūžīgā liekus meži, purvi un džungļi, bet to viegli sasniegt lidmašīnā. .1926. gadā •Sajās iekšienes augstienes — Vavā atrada zeltu. Noorganizēja;^ Gvine- |as igaisasatikmes sabietdariba un pārtiku, drēbes, būvmateriālus, automobiļus, mašīnas, lauksļaimniecibas tikus, zirgus, govis un vistas piegādāja transportlidmašinās, Tagad tur dzīvo pāri par 15.0DQ raktuvju sabiedrību darbinieku, un viņu fiziskās ērtības lin sakaii ar pārējo pasauli ir lieliski. Jaungvļneja varētu viegli dot iztiku LOOO.OOO Eiropas kolonistu. 20. Tuvējās, uz ekvatora gulošās C e 1 e b e s a s salas iekšienē ir ap 26.000 kv. km līdzīgas zemes. Sie apgabali tagad tukši, bet'varētu uzturēt 200.000 kolonistu. 21. D i e n v i d a m e r i k ā atrodas cinājjfiā mērā līdzīgs reģions, ko sauc par G i n e j a s a u g s t i e n i . To grūti sasniegt pa zemesceļiem, bet 800.000 kolonistu, kas nebītos gaisā-ceļa, te atrastu bagātības mērenām ļoslām līdzīgos mežos; zālainos kla-ļumps, smalkajā melnzemē un bagātīgajos ūdeņos. 22. No B o l ī v i j a s sākot un līdz Kolumbijai, apm. 8.000 km garumā «tiepjas ļoti auglīga josla,gar Andu kalnu ^\istrumu nogāzēm. Ziemeļos Sie apgabali sasniedzami vienīgi pa gaisaceļu, bet, ja šo jautājumu atri- ^nātu, tur rastos lieliskas iespējas kādiem 3.000.000 Eiropas kolonistu.,.. R O p n i c c i b a : 23. E i r 0 p a s vistālākajā stūrī atdodas K a u k ā z a kalnu reģions. Tas (Beigas 3.^ lappusē) Latviešu centrālajā nometnē Virc-burgā, Bavārijā, 28. maijā sākās Latviešu Centrālās padomes trešā sesij a. Sesiju atklājot, LCP priekšsēdis senators P. S t ē r s t e aicināja uz vienprātību un ar nelokāmu gribu panākt atgriešanos dzimtenē. Ja arī latviešu tauta pašreiz spiesta iet trimdas ceļus, tā tomēr atkal reiz celsies un veidos savu dzīvi brīvā demokrātijā Latvijā. Pēc Vīrcburgas centrālās nometnes vadītāja H. Klarka sveicieniem sanākmes dalībniekus uzrunāja UN-RRA's vienības direktors de Honts, novēlot sekmīgi apspriest latviešu jautājumus latviskā garā un savu uzrunu nobeigdams latviešu valodā ar vārdiem „Dievs, svētī Latvijul" Mandātu komisijas vārdā prof.A. S V ā b e ziņoja, ka LCP locekļu vidū šoreiz ir arī mūsu no Beļģijas pārvesto tautiešu demokrātiskās vēlēšanās izraudzītie pārstāvji V. Ja-nums, G. Odiņš un J. Utināns. Pārskatu par LCP prezidija darbu starp-sesiju laikā sniedza LCP priekšsēdis. Mūsu pārstāvji joprojām centušies panākt latviešu.bij. karavīru atbrīvošanu amerikāņu okupācijas joslā. Tieši pēdējā laikā 'saņemti solījumi, ka vēlākais līdz augusta beigām bij. karavīrus atbrīvos ar pilnām DP tiesībām un izvietos nometnēs. UŅ- RRA's galvenā štābā pārrunāts mūsu tautiešu tiesiskais stāvoklis Vācijā. Saņemts norādi jums, ka ir pēdē j ais Ipiks reģistrēties DP saimē visiem tiem,v kas līdz šim^ vel palikuši ārpus nometnēm; UNRRA's augstākais vadītājs Vācijā ģen, sērs Morgans informēts par latviešu nostāju un centieniem. Ģen. Morgans personīgi apmeklējis amerikāņu • 3. armijas štābu un informējis par saviem ieska^ tiem latvieSu lietās. Ģen. Morgans izteicis arī apmierinātību, ka latvieši izveidojuši demokrātisku pārstāvību, kais kā latviešu pašpalīdzības organizācija sekmīgi palīdz UN^ RRA/s darbā. Informēti mūsu pilnvarotie pārstāvji Anglijā, Amerikā, Francijā, Šveicē un Itālijā. Līdztekus darbam iekšējās sadzīves kārtošanā LCP un LCP prezidijs kopīgi izstrādājuši plašu un aptverošu ziņojumu par Lat;vijas okupēšanu no svešām varām, mūsu tautiešu deportēšanu un masveidīgu iznīcināšanu. Ar dokumentāriem pierādījumiem šis ziņojums, ko iesniegs UNO, visplašākā veidā atspoguļos mūsu tautas ciešanas un atmaskos melus, ar kuriem ieinteresētā vara cenšas iemidzināt un nepareizi ietekmēt pasaules sabiedrisko domu. ' Sanāksmes dalībnieki, noklausījušies senatora P. Stērstes ziņojumu, LCP prezidijam par veikto darbu izteica pateicību. Sāk reģistrēt darbam. Par LCK darbību pārskatu sniedza priekšsēdfs prof. K, K u n d z i ņ š. Līdz šim aptuveni .225 nometnēs apzināti 135.000 -latviešu. Tomēr ir vēl nometnes, kas nav paziņojušas pieprasītos datus, un zināms skaits latviešu Vācijā vēl dzīvo ārpus nometnēm. No Beļģijas atgriezušies 12.500 mūsu tautiešu, kas tagad ar saviem 3 vēlētiem pārstāvjiem piedalās LCP darbā. īpatnā situācijā nonākuši mūsu,tautieši latviešu pirmajā apgabalā — Slēzvīgholšteinā, kur ar angļu militāro iestāžu rīko-* jumu, sākot ar 19. martUj darbību bijušas spiestas pārtraukt latviešu komitejas un latviešu lietu pagaidu pārstāvēšana uzdota Jānim Miezim. Kārtojot darba jautājumus, UNRRA's galvenam štābam Arol-senā nodoti divi iesniegumi un saņemta atbilde, ka tuvākā nākotnē UNRRA's vienības pastiprināti kārtos latviešu iesaistīšanu darbā. Angļu joslā jau sākusies latviešu reģistrēšana pēc profesijām. Secībā ar darba jautājumu turpinās arodizglītības apgūšanas kārtošanu, lūdzot UNRRA's un militāro iestāžu atbalstu sagādāt telpas un darba rīkus, atļaut pārvietot speciālistus — apmācītājus no vienas nometnes uz otru, pulcināt kursantus atsevišķās nometnēs un šaurākus arodnieciskus kursus beigušiem iekārtot vēl speciālas arodskolas. UZ tautskolas un 45 ģimnāzijas Lai sekmīgāk risinātu darba jautājumus, paredzēts sasaukt plašāku inženieru, amatnieku, lauksaimnieku un citu nozaru speciālistu apspriedi. Izglītības laukā turpināts apzināt skolas. Pēc saņemtiem skaitļiem, redzams, ka mūsu jaunā paaudze mācās 122 tautskolās ar apmēram 7.000 skolēnu un 45 ģimnāzijās ar apmēram 2.000 skolēnu. No tiem 300 pēdējā ģimnāzijas klasē. Darbojas arī 45 bērnudārzi. Līdztekus visu šo ilcdieni šķo lietu kārtošanai LCK starpsesiju laikā turpinājusi rūpes par mūsu turpmāko likteni. Pirms lielvalstu ārlietu ministru konferences Parīzē uz Londonu nosūtīti iesniegumi par latviešu tiesībām uz suverēnu valsti. Kad atskanēja balsis par latviešu DP iekļaušanu vācu saimniecības sistēmā, uz Ņujorku aizsūtīts platāks iesniegums ar norādījumu, ka latviešu tauta mīl darbu, bet ka mēs nevēlamies nonākt vācu darba pārvalžu un iestāžu rīcībā. Iesniegumā prasīts, lai pagaidu atrisinājumam latviešus, ja mums no Vācijas DP nometnēm jāaizbrauc, novieto ražīgā darbā kādā UNO pārvaldāmā apgabalā Eiropā. Reizē norādīts, ka latvieši nav zaudējuši ticību rietumdemokratiju gribai atjaunot mūsu svešas varas laupītās suverēnās tiesības uz brīvu demoleatisku valsti. Paredzot iespēju, ka mūsu izvietošana var notikt arī ārpus Eiropas, sadarbībā ar mūsu kaimiņtautu pārstāvjiem sākta materiālu vākšana paib aizokeāna zemju piemērotību tālākai eirdgrācijaL - Sesijas darba sēžu atreferējuma turpinājumu sniegsim nākamajā numurā. Harijs Mindenbergs Amerikas taptiešu palīdzība Hanavā šinīs dienās notika angļu UTĻ,amerikāņu okupācijas joslas latviešu baptistu mācītāju sanāksme, ko atklāja Latvijas ļbaptistUi draudžu savienības prezidents R. Vītols. Pēc savienības ģenerālsekretāra A. Klau^ pika ziņojuma, kpzināt!il50O draudzes locekļu. 4000 eks. izdota dzies-mugrāmata ^Ceļinieka , dziesmas*'. Latviešu baptistu draudžu vadība ziņojusi Vispasaules baptistu savienībai, kuras centrs ' atrodas Vašingtonā, par apstākļiem, kādos dzīvo latvieši Vācijā, un par 1 postu, kas piemeklējis mūsu tautu vācu .un krievu okupācijas laikā. Vispasaulēs baptistu savienīb«ļ tai nosūtīto Molotovs apgalvo, ka sarunu neveiksmēs vainojamas Savienotās Valstis un Anglija Londonā, 27. maijā. — Padomju Savienības ārlietu ministrs Molotovs šodien deklarēja, ka Lielbritainija un Savienotās Valstis vainojamas ārlietu miinistru Parīzes konferences neveiksmē. Viņš pārmeta, ka abas valstis rīkojušās pēclepriekšējasnorunas oponēt padomju prasībām, un uzsvēra, ka katrs mēģinājums nodot nepabeigtos miera līgumu priekšlikumus 21 valsts miera konferencei neglābjami novedīs pie tā, ka būs nevisi viena, bet divi miera konferences. Oficiālā radioraidījumā Maskavas radiofonā, kas acīm redzot bija ciomātii; kā: atbilde amerikāņu viedoklim piār miera priekšlikumiem Parīzes konferencē, Molotovs apgalvoja, ka Savienoto Valstu priekšlikumi runā pretim Potsdamas nolīgumiem. Viņš norādīja, ka Padomju Savienību nevarēs piespiest ar „draudiem un iebiedēšanu" tos akceptēt. Asi kritizēdams ārlietu ministru Bernesu, viņš runāja par ^angļu-amerikāņu bioku", kas, ķā viņš deklarēja, „nesākot vis m^era ofensīvu, bet gan ofensīvu pret Padomju Savienību." Soš paskaidrojumus Molotovs paziņojis ārzemju preses pārstāvju konferencē Maskavā. Viņa paskaidrojumi radiofonā padomju ziņu aģentūras atstāstījumā iespiesti „Pravdā". Viņš paskaidroja, ka Parīzes konferences uzdevums bijis izlemt miera līguW projektu«{ pēc 3 lielvalstu — Savienoto Valstu, Krievijas un Anglijas vienošanās (un Francijas tikai Itālijas jautājumos), kā tas bijis izlemts Maskavas konferencē, kuras lēmumi savukārt pamatojušies uz Berlīnes konferencē pieņemtajiem lēmumiem. Jebkāds cits konferences uzdevumu iztulkojums, teica Molotovs, varētu novest vienīgi pie tā, ka viena miera līguma projekta vietā, piemēram, Ilgumam ar Itāliju, 21 valsts miera konferencei nodotu divi projektus, un viena dalībnieku grupa parakstītu vienu līguniu, bet otra grupa otru. Tā būtu neveiksme, viņš deklaiēja. Molotovs nosodīja Savienoto Valstu priekšlikmnu nodot miera līgumu apspriešsinu Vienotām Nācijām. Viņš izteicās, ka Bemess ieteicis šo atrisi- Nansena pases bēgļiem Vašingtonā. — Senators Vandcn-bergs, pamatojoties uz amerikāņu ārlietu ministrijas instrukcijām, paziņojis, ka Savienoto Valstu pārstāvji starptautiskajā bēgļu komitejā aizstāvēs tā saukto Nansena pasu izdošanu pārvietotām personām un bezpavalstniekiem. Vandenbergs atgādināja labumus, kādus pēc pirmā pasaules kara-Nansena pases devušas daudziem cilvēkiem, kas nav varējuši prasīt kādas noteiktas valdības atbalstu. Viņš uzsvēra, ka šī vajadzība pēc otra pasaules kara kļuvusi vil lielāka. ,4)16 Neue Zeitung" Minchenē nājūmu pēc konferenojs Parīzē, „lal gan ir zināms, ka šo līgumu jautājums neietilpst Vienoto Nāciju kompetencēs." „Sis ir jauni mēģinājums", viņS teica, „izjaukt saslaiiņoto. darbību, kas radīta pagājušos gados, un pielietot spaidu; draudu un Iebiedēšanas metodes". Viņš izteicils, ka „tādi mēģinājumi... liecina par zināmu ār-^ zemju aprindu stiiigro vēlēšanos izjaukt ciešas sadarbības principus ar Padomju Savienību un citām demokrātiskām valstīm." Molotovs asi noliedza, ka ģenerā-lisims Staļins jebkad esot piefiritis Bemesa plānam par Vācij as demili-tārizācijas paktu. Viņš izteicās, ka, viesodamies Maskavā, Bemess vispār neesot šādu vtenošanos ierosinājis un „secinājumā Staļins nevarējis piekrist neeksistējošam priekšlikumam.'* Molotovs teica, ka kļūst arvien grūtāk novilkt robežu starp drošības tendencēm un ekspansijas tendencēm, Viņš vērsa uzmanību uz „pasaules •preses ziņām*', ka ,„dažas aprindas" Anglijā un Amerikā cenšas radīt visu pasauli aptveŗoiliu flotes un aviācijas, bazu joslu. ASV valdības pārstāvji Vašingtonā bija uzjautrināti par Molotova apgalvojumu, ka Pjiirīzes konferencē radīts angļu-amerikāņu bloks ofensīvai pret Krieviju. The Stars and Stripes memorandu nodevusi ASV prezidentam Trumenam. / ^ 1 Sanāksmē kā viesis i piedalījās Amerikas latvietis V. ļVaskis, (kaš jau vairākus gadus ir amerikāņu ar-^ mijas mācītājs^' bet līdz 1937. g. darbojās par mācītāju Piltenē, jpēc tam izbrauca uz Ameriku, kur strādāja Filadelfijas baptisti draudzē. Viņš sanāksmi informēja par darbu, ko, Amerikas latvieši veic savās organizācijās palīdzības sniegšanai tautiešiem Vācijā un Zviedrijā. Plašāka palīdzībaf akcija c^izkavējusies, jo Amerikā prlvātlām organlzācij ām šajā ziņā ir zināmi ierobežojumi. Ir pazīmes, ka ierobežojumus drīzumā atcels. Nodibinātas kristīgās palīdzības organizācijas Kanādā un Amerikā. Sīs organigācijas vadītājs Kanādā V. . Teib<> saņļeļnis principiālvi savas' valdības piekrišanu 100.000 bēgļu uzņemšanai Kanādā. So jautājumu galīgi izšķirs Kanādas parlaments. Ieceļošana ASV notiek kvosu robežās. Pastāv projekts vairāku valstu kvotes, kuras neizmanto, pieskaitīt Baltijas valstu kvotēm. J. Raitums Jauna fiigūra pasaules politikā SanfranciiskaB konferences laiko Austrālijas delegāts Ivets ļDr. Her-bert Vere Evett) vērsa uz sevi uzmanību ar drošsirdīgo iestāšanos par mazo un vidējo tautu iiesīlmm un interesēm. Aiastāvoi mazo un vidējo nāciju 'interes(»s^ viņš pacēlās pāri nacionāla valstsvīra līmenim un ieguva starptautiska^ politiķa nozīmi; Ivets ir 51 gadu vecs un Austrālijā labi pazīstams kā rakstnieks, jurist? un politiķis. Kā rakstnieka Ivets jaunā apgaismojumā rāda Austrālijas vēsturi. Politiskā laukā viņS darbojas tikai 5 gadus, bet pirms tam bija tiesnesis Austrālijas augstākā tiesā. No tiesas darba viņš izstājās 1940. gadā, pēc kam Ivetu ievēlēja Austrālijas parlamentā par strādnieku partijas pārstāvi. Vienu gadii vēlāk vlņiS kļuva par Austrāiijjis ārlietu ministru. Sanfranciskas konferences laikā ne^ lalķis ASV ārlietu ministrs Kordelž Hels viņu raksturoja par drolisirdigu un Izcilu valstsvīru. Viņš vairākas reizes apmeklējis ari Londonb uft Vašingtonu, kuir sekmīgi veiiris diplomātiskus uzdevumus, un kādu laiku bija Austrālijas pārstāvis Lielbritānijas kara kabinetā. Vinstons Cerčils Iveta spējas vērtēja ļoti augstu, bet prezidents Ŗūzvelts pieprasīja viņa ieskatus stratēģi.skā plāna Izstrādāšanā kapa darbībai dienvidrietumu Pasiļikā. Ārlietu ministru sanāksmē I>ondonā pēc Vācijas un Japānas kapitulācijas Ivets ^ piedalījās kā Austrālijas pārslāvi.s. Savas domas par ļ mieru nākolnē Ivets izteicis vārdos, ka Iespēja nosvērsi 3. pasaules karu ir vienīgi ejot labas saprašanās un īstas draudzība.^, ceļu. Laba sapraš^lnās uh īsta draudzībā var rasties vienīgi uz vienādas ētikas bazcs, kāda deklarēta Atlantijas chartā. Ivets pats ir dedzīgs šīs bāzes cīnītājs. l^Iazās un vidējās tautas še vērš savus skatus uz ^ izcilo valstsvīru ar cerībām un paļāvību ' Senators J. Kalacs
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 5, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-06-05 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460605 |
Description
Title | 1946-06-05-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | LATVIAN N E W S B U L L E T IN Thē poUcr of this Newspaper is to provide oiir Latvian people in ezile with aU available new8 of importanee concerning the world's ķappeninfs, of poUtieal, e<$onomio» onltnral or social slgnlflcance. And our special aiin is to present the hninanitarian Ideāls uid achievanents of the great Democradcs — the United States of America and the Britlsh Empire. This alm, vire lmow, viill help maintain the spiritual and cultural anity of the Latvian people ^nd — of all thinga — wiU yield hopes for a safer and hap^er future. ^ Redalfclja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingenponau, Bayeni (13b) m Iznāk divi reizei nedēļā— Publishedtwice a week Kr.43(45) Aathorized bsr Military Government and UNRRA DiUingenā, trešdien, 1946. g. 5. jōnijā IHordžs T. Rehners, Kolumbij universitātes ģeografij as profesors Jaunas zemes Eiropas bezmājtt miljoniem (Beigas) 15. Viens no visdaudz^sološākiem apgabaliem atrodas mūsu pašu Ziemeļ-junerikas kontinentā. Centrālās Alaska^s Jukonas baseinā un ziemeļrietumu K a n ā d ā atrodas ^apgabals, kas lielāks par Zviedriju un Somiju kopā. Klimats tur tāds pat kā Somijā, niežu un ūdensspēka bagātības tikpat lielas, zelta, sudraba, ogļu un vara krāļumi ir bagātāki. Ja somi un zviedri ar mazākām zemes bagātībām varēja radīt labāko civilizāciju Eiropā,'tad būtu loģiski iedomāties, ka Jukonas ba.';etns. varētu uzturēt mazākais 10.000.000 kolonistu no Eirop^. ' 16. Uz austrumiem pāri kalniem apmēram līdzīgā Makenzijas baseina apgabalā K a n ā d ā v*irētu novietot vēl 1.000.000 ziemeļeiropieSu. 17. Tālāk uz dienvidiem Miera upes novads dotu mājvietu vēl vismaz 100.000 zemkopju. 18. M a nd ž ū r i j a sen bijusi pa- Elstama par Āzijas „vidējim rietumiem." Pēdējos gaddesmii:os apm. 40.000.000 ķīniešu apmetušies tās dienvidu daļā un apstrādā 12.000.000 akru. Bet Mandžurijas zienK^ļu daļa Joprojām J r pārsteidzoši tu'^sa. Tur 18.000.000 akru aizvien vēl ir arkla neskarti. Pēc pieticīgiem apjrēķiniem, te varētu novietot mazākais; 12.000.000 kolonistu. Ja rēķināsimies ar, gaieasiatiksmes laikmetu un ar tā gaisa transporta im radiotelef9nijas iespējām, tad balto cilvēku kolonizējamo apgabalu sarakstam pievienojami vēl daži papildu reģioni. 19. Pirmais no tiem ir J a u n - ļj V i n e j a s iekšiene Vai P a p u j a . {papuasu zeme). Sis'milzu sialas vidienē ir pāri par 76.000 kv. km zemes, kas atrodas vairāk 'kā 1.500 m t lesu Latviešu Centrālās padomes trešā sesija Vīrcbur^ā virs jūļ'as līmeņa. No' šīs' platības pāri par 31,000 kv. km atrodas pāri 'par 3.000 m virs jūras līmeņa, kur Ir pietiekami vēss un katru eiropieti .uzmundrinošs klimats. Su reģions ir pilnīgi nesasniedzams p i ziemesce-ļiem, jo visapkārt tam ir mūžīgā liekus meži, purvi un džungļi, bet to viegli sasniegt lidmašīnā. .1926. gadā •Sajās iekšienes augstienes — Vavā atrada zeltu. Noorganizēja;^ Gvine- |as igaisasatikmes sabietdariba un pārtiku, drēbes, būvmateriālus, automobiļus, mašīnas, lauksļaimniecibas tikus, zirgus, govis un vistas piegādāja transportlidmašinās, Tagad tur dzīvo pāri par 15.0DQ raktuvju sabiedrību darbinieku, un viņu fiziskās ērtības lin sakaii ar pārējo pasauli ir lieliski. Jaungvļneja varētu viegli dot iztiku LOOO.OOO Eiropas kolonistu. 20. Tuvējās, uz ekvatora gulošās C e 1 e b e s a s salas iekšienē ir ap 26.000 kv. km līdzīgas zemes. Sie apgabali tagad tukši, bet'varētu uzturēt 200.000 kolonistu. 21. D i e n v i d a m e r i k ā atrodas cinājjfiā mērā līdzīgs reģions, ko sauc par G i n e j a s a u g s t i e n i . To grūti sasniegt pa zemesceļiem, bet 800.000 kolonistu, kas nebītos gaisā-ceļa, te atrastu bagātības mērenām ļoslām līdzīgos mežos; zālainos kla-ļumps, smalkajā melnzemē un bagātīgajos ūdeņos. 22. No B o l ī v i j a s sākot un līdz Kolumbijai, apm. 8.000 km garumā «tiepjas ļoti auglīga josla,gar Andu kalnu ^\istrumu nogāzēm. Ziemeļos Sie apgabali sasniedzami vienīgi pa gaisaceļu, bet, ja šo jautājumu atri- ^nātu, tur rastos lieliskas iespējas kādiem 3.000.000 Eiropas kolonistu.,.. R O p n i c c i b a : 23. E i r 0 p a s vistālākajā stūrī atdodas K a u k ā z a kalnu reģions. Tas (Beigas 3.^ lappusē) Latviešu centrālajā nometnē Virc-burgā, Bavārijā, 28. maijā sākās Latviešu Centrālās padomes trešā sesij a. Sesiju atklājot, LCP priekšsēdis senators P. S t ē r s t e aicināja uz vienprātību un ar nelokāmu gribu panākt atgriešanos dzimtenē. Ja arī latviešu tauta pašreiz spiesta iet trimdas ceļus, tā tomēr atkal reiz celsies un veidos savu dzīvi brīvā demokrātijā Latvijā. Pēc Vīrcburgas centrālās nometnes vadītāja H. Klarka sveicieniem sanākmes dalībniekus uzrunāja UN-RRA's vienības direktors de Honts, novēlot sekmīgi apspriest latviešu jautājumus latviskā garā un savu uzrunu nobeigdams latviešu valodā ar vārdiem „Dievs, svētī Latvijul" Mandātu komisijas vārdā prof.A. S V ā b e ziņoja, ka LCP locekļu vidū šoreiz ir arī mūsu no Beļģijas pārvesto tautiešu demokrātiskās vēlēšanās izraudzītie pārstāvji V. Ja-nums, G. Odiņš un J. Utināns. Pārskatu par LCP prezidija darbu starp-sesiju laikā sniedza LCP priekšsēdis. Mūsu pārstāvji joprojām centušies panākt latviešu.bij. karavīru atbrīvošanu amerikāņu okupācijas joslā. Tieši pēdējā laikā 'saņemti solījumi, ka vēlākais līdz augusta beigām bij. karavīrus atbrīvos ar pilnām DP tiesībām un izvietos nometnēs. UŅ- RRA's galvenā štābā pārrunāts mūsu tautiešu tiesiskais stāvoklis Vācijā. Saņemts norādi jums, ka ir pēdē j ais Ipiks reģistrēties DP saimē visiem tiem,v kas līdz šim^ vel palikuši ārpus nometnēm; UNRRA's augstākais vadītājs Vācijā ģen, sērs Morgans informēts par latviešu nostāju un centieniem. Ģen. Morgans personīgi apmeklējis amerikāņu • 3. armijas štābu un informējis par saviem ieska^ tiem latvieSu lietās. Ģen. Morgans izteicis arī apmierinātību, ka latvieši izveidojuši demokrātisku pārstāvību, kais kā latviešu pašpalīdzības organizācija sekmīgi palīdz UN^ RRA/s darbā. Informēti mūsu pilnvarotie pārstāvji Anglijā, Amerikā, Francijā, Šveicē un Itālijā. Līdztekus darbam iekšējās sadzīves kārtošanā LCP un LCP prezidijs kopīgi izstrādājuši plašu un aptverošu ziņojumu par Lat;vijas okupēšanu no svešām varām, mūsu tautiešu deportēšanu un masveidīgu iznīcināšanu. Ar dokumentāriem pierādījumiem šis ziņojums, ko iesniegs UNO, visplašākā veidā atspoguļos mūsu tautas ciešanas un atmaskos melus, ar kuriem ieinteresētā vara cenšas iemidzināt un nepareizi ietekmēt pasaules sabiedrisko domu. ' Sanāksmes dalībnieki, noklausījušies senatora P. Stērstes ziņojumu, LCP prezidijam par veikto darbu izteica pateicību. Sāk reģistrēt darbam. Par LCK darbību pārskatu sniedza priekšsēdfs prof. K, K u n d z i ņ š. Līdz šim aptuveni .225 nometnēs apzināti 135.000 -latviešu. Tomēr ir vēl nometnes, kas nav paziņojušas pieprasītos datus, un zināms skaits latviešu Vācijā vēl dzīvo ārpus nometnēm. No Beļģijas atgriezušies 12.500 mūsu tautiešu, kas tagad ar saviem 3 vēlētiem pārstāvjiem piedalās LCP darbā. īpatnā situācijā nonākuši mūsu,tautieši latviešu pirmajā apgabalā — Slēzvīgholšteinā, kur ar angļu militāro iestāžu rīko-* jumu, sākot ar 19. martUj darbību bijušas spiestas pārtraukt latviešu komitejas un latviešu lietu pagaidu pārstāvēšana uzdota Jānim Miezim. Kārtojot darba jautājumus, UNRRA's galvenam štābam Arol-senā nodoti divi iesniegumi un saņemta atbilde, ka tuvākā nākotnē UNRRA's vienības pastiprināti kārtos latviešu iesaistīšanu darbā. Angļu joslā jau sākusies latviešu reģistrēšana pēc profesijām. Secībā ar darba jautājumu turpinās arodizglītības apgūšanas kārtošanu, lūdzot UNRRA's un militāro iestāžu atbalstu sagādāt telpas un darba rīkus, atļaut pārvietot speciālistus — apmācītājus no vienas nometnes uz otru, pulcināt kursantus atsevišķās nometnēs un šaurākus arodnieciskus kursus beigušiem iekārtot vēl speciālas arodskolas. UZ tautskolas un 45 ģimnāzijas Lai sekmīgāk risinātu darba jautājumus, paredzēts sasaukt plašāku inženieru, amatnieku, lauksaimnieku un citu nozaru speciālistu apspriedi. Izglītības laukā turpināts apzināt skolas. Pēc saņemtiem skaitļiem, redzams, ka mūsu jaunā paaudze mācās 122 tautskolās ar apmēram 7.000 skolēnu un 45 ģimnāzijās ar apmēram 2.000 skolēnu. No tiem 300 pēdējā ģimnāzijas klasē. Darbojas arī 45 bērnudārzi. Līdztekus visu šo ilcdieni šķo lietu kārtošanai LCK starpsesiju laikā turpinājusi rūpes par mūsu turpmāko likteni. Pirms lielvalstu ārlietu ministru konferences Parīzē uz Londonu nosūtīti iesniegumi par latviešu tiesībām uz suverēnu valsti. Kad atskanēja balsis par latviešu DP iekļaušanu vācu saimniecības sistēmā, uz Ņujorku aizsūtīts platāks iesniegums ar norādījumu, ka latviešu tauta mīl darbu, bet ka mēs nevēlamies nonākt vācu darba pārvalžu un iestāžu rīcībā. Iesniegumā prasīts, lai pagaidu atrisinājumam latviešus, ja mums no Vācijas DP nometnēm jāaizbrauc, novieto ražīgā darbā kādā UNO pārvaldāmā apgabalā Eiropā. Reizē norādīts, ka latvieši nav zaudējuši ticību rietumdemokratiju gribai atjaunot mūsu svešas varas laupītās suverēnās tiesības uz brīvu demoleatisku valsti. Paredzot iespēju, ka mūsu izvietošana var notikt arī ārpus Eiropas, sadarbībā ar mūsu kaimiņtautu pārstāvjiem sākta materiālu vākšana paib aizokeāna zemju piemērotību tālākai eirdgrācijaL - Sesijas darba sēžu atreferējuma turpinājumu sniegsim nākamajā numurā. Harijs Mindenbergs Amerikas taptiešu palīdzība Hanavā šinīs dienās notika angļu UTĻ,amerikāņu okupācijas joslas latviešu baptistu mācītāju sanāksme, ko atklāja Latvijas ļbaptistUi draudžu savienības prezidents R. Vītols. Pēc savienības ģenerālsekretāra A. Klau^ pika ziņojuma, kpzināt!il50O draudzes locekļu. 4000 eks. izdota dzies-mugrāmata ^Ceļinieka , dziesmas*'. Latviešu baptistu draudžu vadība ziņojusi Vispasaules baptistu savienībai, kuras centrs ' atrodas Vašingtonā, par apstākļiem, kādos dzīvo latvieši Vācijā, un par 1 postu, kas piemeklējis mūsu tautu vācu .un krievu okupācijas laikā. Vispasaulēs baptistu savienīb«ļ tai nosūtīto Molotovs apgalvo, ka sarunu neveiksmēs vainojamas Savienotās Valstis un Anglija Londonā, 27. maijā. — Padomju Savienības ārlietu ministrs Molotovs šodien deklarēja, ka Lielbritainija un Savienotās Valstis vainojamas ārlietu miinistru Parīzes konferences neveiksmē. Viņš pārmeta, ka abas valstis rīkojušās pēclepriekšējasnorunas oponēt padomju prasībām, un uzsvēra, ka katrs mēģinājums nodot nepabeigtos miera līgumu priekšlikumus 21 valsts miera konferencei neglābjami novedīs pie tā, ka būs nevisi viena, bet divi miera konferences. Oficiālā radioraidījumā Maskavas radiofonā, kas acīm redzot bija ciomātii; kā: atbilde amerikāņu viedoklim piār miera priekšlikumiem Parīzes konferencē, Molotovs apgalvoja, ka Savienoto Valstu priekšlikumi runā pretim Potsdamas nolīgumiem. Viņš norādīja, ka Padomju Savienību nevarēs piespiest ar „draudiem un iebiedēšanu" tos akceptēt. Asi kritizēdams ārlietu ministru Bernesu, viņš runāja par ^angļu-amerikāņu bioku", kas, ķā viņš deklarēja, „nesākot vis m^era ofensīvu, bet gan ofensīvu pret Padomju Savienību." Soš paskaidrojumus Molotovs paziņojis ārzemju preses pārstāvju konferencē Maskavā. Viņa paskaidrojumi radiofonā padomju ziņu aģentūras atstāstījumā iespiesti „Pravdā". Viņš paskaidroja, ka Parīzes konferences uzdevums bijis izlemt miera līguW projektu«{ pēc 3 lielvalstu — Savienoto Valstu, Krievijas un Anglijas vienošanās (un Francijas tikai Itālijas jautājumos), kā tas bijis izlemts Maskavas konferencē, kuras lēmumi savukārt pamatojušies uz Berlīnes konferencē pieņemtajiem lēmumiem. Jebkāds cits konferences uzdevumu iztulkojums, teica Molotovs, varētu novest vienīgi pie tā, ka viena miera līguma projekta vietā, piemēram, Ilgumam ar Itāliju, 21 valsts miera konferencei nodotu divi projektus, un viena dalībnieku grupa parakstītu vienu līguniu, bet otra grupa otru. Tā būtu neveiksme, viņš deklaiēja. Molotovs nosodīja Savienoto Valstu priekšlikmnu nodot miera līgumu apspriešsinu Vienotām Nācijām. Viņš izteicās, ka Bemess ieteicis šo atrisi- Nansena pases bēgļiem Vašingtonā. — Senators Vandcn-bergs, pamatojoties uz amerikāņu ārlietu ministrijas instrukcijām, paziņojis, ka Savienoto Valstu pārstāvji starptautiskajā bēgļu komitejā aizstāvēs tā saukto Nansena pasu izdošanu pārvietotām personām un bezpavalstniekiem. Vandenbergs atgādināja labumus, kādus pēc pirmā pasaules kara-Nansena pases devušas daudziem cilvēkiem, kas nav varējuši prasīt kādas noteiktas valdības atbalstu. Viņš uzsvēra, ka šī vajadzība pēc otra pasaules kara kļuvusi vil lielāka. ,4)16 Neue Zeitung" Minchenē nājūmu pēc konferenojs Parīzē, „lal gan ir zināms, ka šo līgumu jautājums neietilpst Vienoto Nāciju kompetencēs." „Sis ir jauni mēģinājums", viņS teica, „izjaukt saslaiiņoto. darbību, kas radīta pagājušos gados, un pielietot spaidu; draudu un Iebiedēšanas metodes". Viņš izteicils, ka „tādi mēģinājumi... liecina par zināmu ār-^ zemju aprindu stiiigro vēlēšanos izjaukt ciešas sadarbības principus ar Padomju Savienību un citām demokrātiskām valstīm." Molotovs asi noliedza, ka ģenerā-lisims Staļins jebkad esot piefiritis Bemesa plānam par Vācij as demili-tārizācijas paktu. Viņš izteicās, ka, viesodamies Maskavā, Bemess vispār neesot šādu vtenošanos ierosinājis un „secinājumā Staļins nevarējis piekrist neeksistējošam priekšlikumam.'* Molotovs teica, ka kļūst arvien grūtāk novilkt robežu starp drošības tendencēm un ekspansijas tendencēm, Viņš vērsa uzmanību uz „pasaules •preses ziņām*', ka ,„dažas aprindas" Anglijā un Amerikā cenšas radīt visu pasauli aptveŗoiliu flotes un aviācijas, bazu joslu. ASV valdības pārstāvji Vašingtonā bija uzjautrināti par Molotova apgalvojumu, ka Pjiirīzes konferencē radīts angļu-amerikāņu bloks ofensīvai pret Krieviju. The Stars and Stripes memorandu nodevusi ASV prezidentam Trumenam. / ^ 1 Sanāksmē kā viesis i piedalījās Amerikas latvietis V. ļVaskis, (kaš jau vairākus gadus ir amerikāņu ar-^ mijas mācītājs^' bet līdz 1937. g. darbojās par mācītāju Piltenē, jpēc tam izbrauca uz Ameriku, kur strādāja Filadelfijas baptisti draudzē. Viņš sanāksmi informēja par darbu, ko, Amerikas latvieši veic savās organizācijās palīdzības sniegšanai tautiešiem Vācijā un Zviedrijā. Plašāka palīdzībaf akcija c^izkavējusies, jo Amerikā prlvātlām organlzācij ām šajā ziņā ir zināmi ierobežojumi. Ir pazīmes, ka ierobežojumus drīzumā atcels. Nodibinātas kristīgās palīdzības organizācijas Kanādā un Amerikā. Sīs organigācijas vadītājs Kanādā V. . Teib<> saņļeļnis principiālvi savas' valdības piekrišanu 100.000 bēgļu uzņemšanai Kanādā. So jautājumu galīgi izšķirs Kanādas parlaments. Ieceļošana ASV notiek kvosu robežās. Pastāv projekts vairāku valstu kvotes, kuras neizmanto, pieskaitīt Baltijas valstu kvotēm. J. Raitums Jauna fiigūra pasaules politikā SanfranciiskaB konferences laiko Austrālijas delegāts Ivets ļDr. Her-bert Vere Evett) vērsa uz sevi uzmanību ar drošsirdīgo iestāšanos par mazo un vidējo tautu iiesīlmm un interesēm. Aiastāvoi mazo un vidējo nāciju 'interes(»s^ viņš pacēlās pāri nacionāla valstsvīra līmenim un ieguva starptautiska^ politiķa nozīmi; Ivets ir 51 gadu vecs un Austrālijā labi pazīstams kā rakstnieks, jurist? un politiķis. Kā rakstnieka Ivets jaunā apgaismojumā rāda Austrālijas vēsturi. Politiskā laukā viņS darbojas tikai 5 gadus, bet pirms tam bija tiesnesis Austrālijas augstākā tiesā. No tiesas darba viņš izstājās 1940. gadā, pēc kam Ivetu ievēlēja Austrālijas parlamentā par strādnieku partijas pārstāvi. Vienu gadii vēlāk vlņiS kļuva par Austrāiijjis ārlietu ministru. Sanfranciskas konferences laikā ne^ lalķis ASV ārlietu ministrs Kordelž Hels viņu raksturoja par drolisirdigu un Izcilu valstsvīru. Viņš vairākas reizes apmeklējis ari Londonb uft Vašingtonu, kuir sekmīgi veiiris diplomātiskus uzdevumus, un kādu laiku bija Austrālijas pārstāvis Lielbritānijas kara kabinetā. Vinstons Cerčils Iveta spējas vērtēja ļoti augstu, bet prezidents Ŗūzvelts pieprasīja viņa ieskatus stratēģi.skā plāna Izstrādāšanā kapa darbībai dienvidrietumu Pasiļikā. Ārlietu ministru sanāksmē I>ondonā pēc Vācijas un Japānas kapitulācijas Ivets ^ piedalījās kā Austrālijas pārslāvi.s. Savas domas par ļ mieru nākolnē Ivets izteicis vārdos, ka Iespēja nosvērsi 3. pasaules karu ir vienīgi ejot labas saprašanās un īstas draudzība.^, ceļu. Laba sapraš^lnās uh īsta draudzībā var rasties vienīgi uz vienādas ētikas bazcs, kāda deklarēta Atlantijas chartā. Ivets pats ir dedzīgs šīs bāzes cīnītājs. l^Iazās un vidējās tautas še vērš savus skatus uz ^ izcilo valstsvīru ar cerībām un paļāvību ' Senators J. Kalacs |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-06-05-01