Bavarijas Latviesu vestnesis, July 21, 1951

              V
JBiiii
mi lidoto «ri.»''i'»S^J'
;P«r veselu .ekbnrt, 1«M
t bija iovietot,' ottidi . " i*?'''^
Sestdien. IMI. §. 21. lOllļā :
Imik tr«i<U@ait no •e8U)iaa£s. Cklvesait redaktort: M^kiii Culftii.
Mlvenai» redftķtou T i t t a i dM V, letiņi. Redaktori: G.Crlabergj.
P. Klāni, E. Miiiniek». Ļ, Svtfc». A Vinetu. Apgfida »«i8im<h
dbat vadltiji H. Z i g a f«, Mtttarfo 1, Odi». BurUj6: R, Vita.
T. Torokov». Korrtkimo M. Kauķitc», KtaSofAkstltila 2. Kēnlg«?aWo.
lAblnl^M'sfiac rietumu Bras» iiT.Urf
. OOciākjā paskaidrojumā S«
ungāru liņua/enlūra^ m^^^^ idapeSUr izraidīti 11^
j^nevarot saistīt ar žīdu S -
p l j ļ o «tāvn vagoniem laists IB.
fcrp Portmunditta Frankfurti., vSV
1eno,:kSpiie8. VUciens apgfidatitt
i. ŗadļo un mihika» pārraidljualtnj
ŗ«6lorānu uc. labierīcībām. I MS
aucienos pārsniegta 200 km stuadV
I ; p ; laikā u»tldli a i f jauBi ^
'''l^jKrt^ pasaules meistara Raodolfi
^ — ttvaUm" - ti
kāda Aosteidames apģērbu fly.
«artkotajā vasām it^rdošul
jW^«»/W!)eoējaf bija skaistSi
p v p r d ^ j a i , daļidi precētu vln»
*^^kt8ōs litos-toalkus, V«M. '
Holandē logad viipSr pia-parc
«]ū masas, Jo ;d««di|
ļi, spiesti pit-
11 *i>a tilikomos gandrh pai
i^oilfilU molSctja, kuŗl
|;AP ^ kor<ai»ndenif Otisa notiiil.
"liegt padomju koresppndenia
Jtb^?^ privāto tirdittiedlm
ļTaltilm ini Cech^slovakiju UB ia*
« p ^ e l ptiia lieto.
fesaales | keagrtsi Roni
mo 18 valstīm.
m iM^ kaŗaspdka
r l f a ī ^ pmlja kāda oēfu' la-
^ kam vaaiiki simti. Jauuīt-;
B©l3d|a» •dS.pi iSip»''^ Jijiaci,.
• m CSlP paapUiikcs ct-l^
aStot^kiroi apvainoja it-.
Sfeitii |ff«l3a "^nestas at^
Ugsala sēJfttv^ ^ ^ « ^
- - pBZ^o^a, ka p:Kg
MckMpja steiga Vic^^^^ apķunosēni •
pārsteidz Loņ
V0i!B§ t ķ > i i a (ae). ~ Mlisu laikraksta pag. numurr^s^^^^
iiarblem. Vašingtonai - Madrldes mllltSraJal savienībai. Tlkko^ vilrikas
dlesss Spamli iizturē)Sg ari amerikāņu ļōras spēku itāba priekšnieks
id^trails Serbens, lai noskaidrotu sīkāk Franko pledalllanos Uetura-
(^opis aizsardzībā.
Sis Jemtājumfi^ tomēr atdūries uz
Rietianei'ropaa, valstu spēcīgu pretes.
tlbiu TSdēl ārlietu ministre Ečesoris
bija spiests tķešdien oficiāli paziņot,
ļia ASV sākušas^ sarunas par Spāni­jas
II(Izdal!b^ Eiropas aizsardzībā.
Kad pirms dažām dienam Londonas
un Parīzes diplomātus Vašingtonā in-f6rmeja
par amerikāņu nolūkiem, tie
nebija pārāk eprieeihāti. Ari Norvē­ģijas
un Dāni as vēstnieki angļu dip-lo
»5tu ietekmē piedraudēia ar veto
tiesību izmantošanu, ja Spānijas
ļautijumu ierosinātu Atlantika pa­dome.
Ameripņu apgalvojumd, ka
admirālis Sermeņ'^ apspriežas tiked par
spiņu • ameriķ aņu sadarbību tīri mi-lltžrS
plāksnē, nespēja: attuiŗēt Lon­donas
un Par: zes valdību no memo­randu
iesnceģsanas ASV ārlietu mi-ļīistrljai.
Ab4 rietumu lielvalsfeis pa-ivltroļušas,
ka
lōiem lldzekl
Spinijas uzņe
RUMĀŅU BRUŅOTOS SPEKUS
VADA KURPNIEKS UN TEPIĶU
lAPlTAJS
Minchene (tf). -~ Minchenē
iznākošais laikraksls Deutsche
Soldaten-Ieitung sniedz infor-nlācij^,
no Budapeštas par ru-rumāņuarmiiaš
pēdējā , laika
Mtlļrīšanru'' seMm. To rezultātā
bruņota spēkus tagad Mela. mē­rā
vada civilisti. Pēc rumāņu
miHtarā nedēļas laikraksta Stra-tiotike
Nea ziņām, par ģenerāU
štāba priekšnieku kļuvis agrā­kais
kurpriieks Leonte Salaii-jans,
bet jaunais aviācijas seifs
nāk no cienījamā tepiķu lāpī­tāja
amata rindām.
PARĪZIEŠI ATZĪME BASTIJAS KRIŠANAS GADA DIENU
M Q 6 u 11 d z s i r ā d n i e s p c c i ā l r a k s t š ^no Fr a n c i jas
g a l v aisp i I s ē t a s
tās ar visiem ļespeja-em
pretosies ne vien
išanai Atlantika paktā,
ķi ari katraļi: militārai sadar^^
Itļirp Spāniju 1 m kādu pakta valsti.
Parīzes valdība paskaidroja, ka At­lantika
aizsarazibas sistēma balstās
m demokrātiskiem principiem, ka« ar
SpSnijas piedalīšanos vairs nebūtu ie-tpSjams,
Tāpfft trūkstot ieroču pat
lldzšinājo Atlantika pakta dalībnieču
apbnn^ošanai. Bez tam ģen. Franko
\ tmvi^a politiķi neesot pleņemamia ne
I Francijai ne Lielbritānijaii, un ameri-
Iklim draudzibcT ar Madridi varētu
tit ASV ur brīvo Eiropats valstu
tttenem:;:,; r
Aierlkāņu pplītisksV^^^^^a^
bkirl pārlieci latas, ka militārie ap-
^hm prasa ASV uņ Spāndjas sa-ļfdarbību.
Tikai pirms dažām dienam
^^erikSņu valdības pāirstāvjiem bij<\
kongresi jāatzīstas, ka tās gaisa spē­ka
rīcība ir tikai 87 B 36 tipa lidma­šīnas,
kurti dž.Tbības' ra'diijs pieļauj
lidoļumu uz Maskavu un atpakaļ uz
, ASV» Reizē ar to kļuvis akūts
lwns, It īpaši Pad. savienībai tuvāku
«vikijas atbalila punktu jautājums.
Sfra prasībām ļDti piemērota Spānija,
«Višķi tādēļ, ka tā iSbi nodrošināta
yl pret padomju invāziju. ASV jmili-
Srajos apsver imos liela lofea a.rī
tpSņu juras sp«ky atbalsta punktiem
y Spānijas zitimeļrietūmu piekrastē
'idevīgā situāci|ā atrodas Lakoriifija,
Kadiksa pie Gibraltāra, bet Kartage-
^ un BaleārasīVidusjūra. Jau pag.
Na oktobrī ASV kā vienīgā lirīvā
nicija piedalījās Spānijas flotes/ma-fievros.
•
Senāta ārlietu komisijas priekšsēdis
^Koneliļs Vašindtohā paskaidroja, ka
„loti vēlaiks'*Šav. valstīm ie
SQt Spānijā jūrjs spēku un aviācijas
.*Wsla punktuā: ..Lielbritānijai ne-
^fladzetu iejaulcUes šajā jautājumā,"
Plebfiflda Konelijj; Republikāņu senā-toii
Mekkairtijs,] kas kļuvis populārs
saviem sevišķi asiem uzbrukumiem
™ena ārpolītķai/ izteicās: ,,Mēģi
nojums aizsargāf Rietumeiropu būtu
iTurpinājum 8. Ipp.),.
Berlīne (cr). — Vācu evaņģēliskās
baznīcas trešais-pēckara kongress no*
beigumā pieņēma rezolūciju, kurā
nosoda komunisma iepotēšsnujaunat-liei
impi«spj%du darbu sistemu^^^^^
ju joslā, aicinot vācu prote^
us kā austrumos, tā rietumos aizsar-gāt
bērnus pret naida filozofijas 1n-doktrināciju
pre^ā strSdriieklem
nodrošināt brīvību pasifem izvēlēties
sev darbu:
Piecu dienu ilgā kongresa mērķis
)i)3 izcelt baznīcu kā tiltu starp jus»
rumiem un rietumiem, un tajā pleda-ījās
ap 300.000 delegātu garldz-nieku
un laju no visas Vācijas. Kon­gress
neizcēla reliģiskās dzīves ap­spiešanu
padiomju joslā, un art tā
beigu rezolūcijā nav tieši pieminēts
ne komunisms, ne Austrumvācija.
Rezolūciju tbmer uzskata par brīdi­nājumu
komunistu vadītai Austrum-
Vācijai, ka baznīca turpinās nostātie*
)ret šis Vācijas daļas sovjetizāciju,
caut arī grib palikt saite starp aus
ruraos un rietumos dzīvojošiem pro-estantu
ticības piederīgiem.
Nākošais vācu evaņģēliskās baznī­ca?'
kongress paredzēts nākamgad
ē. -4——:•
^ ^ Atlietu ministrs Morisons apakJnamS
l ^ t n paskaidroji; Ka llclbritSnl|a nonākus
^* «tilņas, ka Turciļa un Grleķlļa Jāuiņem
**^wUka paka. Pēc Ilgākiem pē«l»m*»«
valstsvīri pārliecināti, ka šo abu
*»iitu ttiņemSana' pat stiprinātu AUantlka
ļj^tu. Turcllal, protams, |āurņemas tādā ga-
«iBaiilnāml pteoākumi Vldēļo austrumu
* Miera sarunās Katsongā ceturtdien bt|a
*^»l l«itajles atslābums. Acīm rediot, ko
^i«U neatlaidīgi turēsies pie Mvas pra
2^ UviķrATisas āriemnieku karaspēka vie
^ ōo.Korejas.
lielbrllSnijas ministru preidlcnts Etlljs
^>t» beigSs doSoties ut ASV, lai sarunas
^.P'Mldentu Trumenu un cUlem valdības lo-pārrunātu
jaunākas pollllka* prob-
> Boksa pasaules meistara «tull smagaJS
t^e^l^oas vakarā Pltsburgā 15. roundu
klus par
Vēsturnieki saka. ka neesot bijis
grūti ieņemt Parīzes cietoksni Bastiju.
jo tās aizstāvim marķīzam de Lonē
esot bijuši padoti vienīgi 32 švei­cieši
un 82 invalidi, torņu 15 liel­gabaliem
neesot bijis munīcijas, un
tie varejuii šaut vienīgi V —
Nekādas politiskas, nedz militāras
nozīmes Bastijai neesot bijis, bet re­volucionāru
uzbrukums vērsies pret
to kā pret despotisma simbolu. Un
tā nu vēl šodien visa Francija un it
sevišķi parīzieši atzīme šo Batejas
krišanu, kas notika 17^. ģ. 14. jūlijā,
kā valsts svētkus, kā tautas atbrīvo-šanas
svētkus. Šoreiz 14. jūlijs Pa­rīzē
gadījās pelēks. Tas tomēr ne­traucēja
svētku nozīmi.
Ghsahps Ely5ēs laukumā, pretim In-vaBdu
domam uzceltajās tribīnēs ie­ņem
vietās valsts prezident* Oriols
jņ lūgtie viesi. Blakus ielas iiovie-oias
karaspēka daļas, kurām šodien
jādefilē. Brīnumkpša ir jātiiieku
gvarde baltās biksēs, tumsi ziiog
svārkos at sarkaniem atjokjenrt.^
zās ķiverēs ar sarkaniem pušķiem un
melniem zirgu astriem. Tā nr iz­lase—
kā viri, tā zirgi. Kad pāri
skatītāju ifalvārn ār milzīgu troksni
aizdrāžas turboiznlcināllji. zirgi klūsl
tramīgi, bet vīru sejās atspīd lep­nums.
Sākas parāde. Nebeidzan»a dažādu
karaspēka daļti straume plūst pa
Ghamps Elysē5 avēniju gar preziden­ta
tribīni. Dažam pulkam 6avat„ma5-
kotē" soļo pā priekšu, piemēram,
balts auns. Kad brasā mūzikā brī­žiem
apklust, nepacietīgie parīzieši
klieclz: ,»Musiqufi, ļnnsķļļueļ** Kam ga­dījusies
vieta aizmugurē; t t o palīdz
periskops. Dažas dāmas Izlīdzas ar
3ogulīsiem. .Publikā piezīmes, jaut­rība
un aplausi Iemīļotiem pulkiem
un viņu orķestriem. ļ
Smagie lielgabali, tanki, tanķetes,
tecbniskās daļas, jātnieki, motocik­listi,
izpletņu lēcēji, jūrnieki, kadeti,
— / viss tas aizsolo, aizjāj, aizripo
mums garām, demonstrējot Fraricijas
armijas spēku. 93. kājnieku pulks iz­gājis
jaunajā armijas ietērpa, kas
tiešām glīts, un par kuru kāds ģene­rālis
esot t^(?is, ka tas nu atkal kāj­niekiem
pievērsīšot meiteņu skatie­nus.
Pāri mūsu galvām tarkšķēdams
un sprauslodams riņķo helikopters —-
tik zemu, ka skaidri saredzams pilot*
savā kabīnē. Beidzot lidaparāts no­sēžas
turpat uz asfalta, saceldams pu­tekļu
mākoni > | '
Pēc stundas viss ir garam, un redzu
vēl valsts prezidentu mašfliā lēnām
dodamies uz Ēlizejaspiliv jātnieku
gvardes pavadītu un savas tautas sir-sriīģī
suminātu;
Vakara visas valsts ēkas iluminē­tas.
Lai gan smidzina lietuļiņš, visa
Patize kājāsi Pāri Senai, pie greznā
Aleksandra III tilta, pionieri 5 stun-
Brlsele (gi). — Pēc U mēnešu rūpī­gas"
, mācīšanās par karali'', šodien
vēl nepilngadīgais jauneklis kafi pie­dzima
1930. g. 7. septembrī karaliska
jā Lēkenas pilī. kļuvis Beļģijas kara
lis Boduēns I ,— ar tiesībām un pie
nākumu valdīt pār 9 mii i. lielu tautu
air jauktām ģermāņu un latīņu asi
nīm. Boduēns 1 savas funkcijas kat­rā
ziņā izjūt kā pienākumu, jo ir ka­ralis
pret savu gribu. Daudz labprā­tāk
viņš būtu kļuvis par inženieri,
atstājot troni savam tēvam karalim
Leopoldam.
Tauta aizgājušo mēnešu laikā uz­manīgi
sekojusi katrai Boduēna rīcī­bai
— draugi ar bažīgu līdzjūtību,
pretinieki ar visai kritisku aci: taču
vispāiējs atzinums ir. ka Boduēns
varētu būt labs karalis savai tauta:.
Daži, atgādinādami Boduēna līdzīgas
intereses par slēpošanu, matemātiku
un inženierzinātnēm, salīdzina viņu
ar karaUUopoldu; pēdējā p^^^^ _
scivukārt šādas parallēles noraida un! panieljs, saldais Armēnijas
daudz drīzāk meklē lidzīburstarp Bo- degvīns un vodka. Svinībās piedali
dās uzcēlusi pontonu tiltu, kas spoH
apgaismots un pa kuru labprāt pastai­gājas
parīzieši. Uz izgreznotā plosta,
kas lēnām kustam pa upi, kara or­ķestris
spēlē priecīgus maršus. Abi
Senas krasti ļaužu pilni, kaš dzivo
līdzr saviem kara vīriem, jo šie svētki
reizē ir ari armijas svētki. Uz Ār­lietu
ministrijas ēkas, spoži apgais­moti,
plīvo visu Apvienoto nāciju ka-ropL
Varens un cēls pret debesim
slaenas Invalidu doma zeltītai* ku­pols,
zem kura atdusas Nappleonsl.
Pēc pl. 10 kādās septiņās vietās sā-k%$
uguņoiana, kai^ atkal met pret
tumšajam debesim tūkstošiem raibu
saiuļu un zvaigžņu.
Par spīti lietutiņam, daudzās vietās,
it sevišķi Saint-Germāin des Prēs
rajonā, ļaunieši de jo uz trotuāra pie
vairāk vai mazāk primitīvas mūz'ķas.
Redz ari kostīmus un maskas. Bet vai
ta4i dažas studentes āri diendi^ifi ne­staigā
Ipa tos melnos tērpos ar uzloci
tām biksēm, līdzīgi zvejnieku zēniem,
daudz neievērodamas solīdo pHsoņu
izbrīnētos skatienus. Pāri dažām šau
rām ieliņām izvilktas raibas spuldz!
Ies. un pie divu ermoņiku skaņām
ļaudis ^rietas lēnā valsi. Bufete
protams, ^rpat — mazajā v.bīstip".
Uņ tā tas iet līdz rīta gaiamai —
•a Vaube./'
Tēvs velk divasmeitenites uz miju
kas Uga negrib iet: c'est joli icil
SeH ir skaisti- — un vit(>ā!m taisnība.
P a r ī z ē , 14.
N A C I O N Ā L A S P A D O M E S PREZr
D E N T S V Ā R G A A T J A U N O D R A U ­D
Z Ī B U A R V Ā G I E S SM
Mūsu ladtiju prieluķē j)atlaban Ut-vijas
SC^ numurs, latviešu trimdai
avīžniecībā tas ir ievērības denļgs
sasņieguins, kas Latvijai: ipdien dod
t i c ī b a s saukties ne vien par izplati-tēko,
bet ari vecāko trimdas hikraķ-
«tu. Skaitlis 500 vien pats par sevi
neizsaka daudz, bet iegūst simtējādu
*eju, ja aiz tā lūkojam saskatīt dzīvo
tovi.••^v:.; ;-v
Minchene. —- Ņujorkas ungā
ni nacionālās padomes prezidents Be
la Vārga, kas, apceļojot Eitopu, il
gāku laiku uzturējās arī Vācijā, pre­ses
konferencē Minchenē sniedza pa
sk&idrojumus par ungāru-vācu attieks
mju izveidošanos. Viņa Eiropas ceļo
juma mērķos ietilpstot ari abu kai­miņu
altieksnsju izveidošana ar Rie-tumvācijU,
paskaidroja Vārga, Viņa
velēlnnās bijusi saskapti^ un ap-sprieslies
ar Ungārijas „tautaž**^vēcie-šiem",
ar kuriem viņi Ilgus gadus
sadarbojies un b:jis politiski cieši sai-silts,
Pēc dzipnt*?nes atbrīvošanas vā­ciešu
atgriešanās un līdztiesības Un­gārija
esot pati par sevi saprotama
liela. Ungāru trimdas parlaments —
naciorālā padome brīvās dzimtenei
restaurācijā vadīšoties no principa, ka
kātran , nācijai tiesības brīvi izvēlē­ties
valsts iekārtas formu. Sarunas
beigās, pieskaroties' trināas dzīvei,
Varģa paskaidroja, ka bēgļu gaitās at­rodoties
200.000 ungāru.
irnwi šis skaitlis stāsta p^r vai­rāk
nekā gadu nepārtrauktu un
neatlaidīgu darbu. To sika 1^46
decembrl pulciņš laužu CTiekllgi ma­zā,
nekurinātā spiestuve» istabiņā Ba­vārijas
ma^tpllsētiņā Gincburgā pie
Dowava8. Toreiz grupa :latvle8u pro­fesionālo
avīžnieku Kārla Rabāta va­dībā
biji noņēmusies iedzīvināt ne­parastu
p a s ā k u m u p a ā i e m izdot sa­vu
neatkarīgu laikjMkstii. Bijā jlaik
no nekā, jo daudz vairāk par apņ^
mibu, labu gribu, idejām un atoda
prauni nevienam nebija. Un tomiir ar
kopīgām pfllēm izdevās rasi hepio-ciešamos
finandfilos; techniakos un
pārējos priekšnoteikuinus, un Jau ag­rāk
iecerētā un kādā lauingenas grāv­malā
iedzīvināšanai nolemtā jaunā
ideja tiešām realizējās, l ^ ķ r a k s t s sā­ka
iznākt» nostiprinājās uņ drīz kļuva
par vienu no nozīmīgākiem laikrak­stiem
trimdā.
Varētu Sodiejn itcerēties tik bezga­la
daudz priecīgu un skumju brlz^a,
krizeš «nomentu un jautru epizodu no
aizgājušajiem gadiem, laikraksta ps-kāpenišķo
augšanu (ilgu lajku tas iz-nāca
tr!s reizi» nedēļā, tāpat reizi ne­dēlā
deva īpašu pielikumu Alpi5ta1),
bet šf raksta Ilvari tam daudz par
lauriem, un tās ari mierīgi var palikt
latviešu trinKlas avīžniecības vēsture
dala. Laikraksta tilikā pastāvēšana
jau pati par sevi ir liecība tam, M
«rvien no jauna radniSt^aiiimlecIs.
kās, tediniskās un citaa grūtības Iz-darās
pārvarēt, tāpat pasākumu lai­mīgi
izvadīt cauri valūtās reformas
blstamajēm klintīm un vēlākajSm
grūtībām. Daudzkārt tas prasījis no
visiem darbiniekiem ārkārtīgu uzupu-rēianos
—- ^ no rcdakcijas;^ feantora,
spiestuves un ekspedīcijas' darbinie­kiem,
tādēl lai šai vietā ātlaute lalk-rakslam
izteikt jpateicibu visiem, kss
Spadu gaitā tā veidošanā savu roku un
«madzeņu darbu pielikuši. Bet grūti-bas
ar ļaik« aizmirktas, pāri paliek
rezultāts.
14 DIENU KAZU DZĪRES KREMLI
Londona (ub). —-Par 5talina meitas
Svetbanas grandiozajām lau!jbu «vini-bām
Maskavā plašāku rakstu sniedz
arī Londonas Sunday Express kores-pondents
Ralfs Hjūins. Kāzas notiku­šas
7. jūlijā uņgieznībā esot pārspē­jušas
Ēģiptes karaļa Faruka un Irā­nas
šacba kāzas. Atsaucoties uz laik­rakstiem
aiz dzelzs priekškara, Sutir
day Express raksta, ka kāzu svinības
iIgušas 14 dienu un izmaksājušas ap
280.000 dol. Līgavas sudrablamē ļkāzu
tērps ar daudzkrāsainiem Kaukāza
dārgakmeņiem un zelta rotājuņircm
esot izmaksājis tikpat.' ļ
Savā ziņojumā no Stokholmas ang­ļu
laikraksts tālāk piemin, ka Krem­lī
dienu un nakti plūdis Knmas šaņi.
Ieguva Džersiļš Džo Volkbt*. 37 g. v.
^«oti savu 7 g. Jaunāko prelUiiekuEeMdu
^*tUtt mvarsja ar K. O.
duēnu un viņa vectēvu, visiemīļotāko
Beļģijas kajali --kareivisko Alber­tu
L Citi turpretī — un to ir visa:
daudz — uzsver, ka Boduēns nelīdzi­nās
ne vienam, ne otram, un lieši l i -
dēl liek uz viņu vislielākās cerības.
Sevišķi izcel arī faktu, ka Boduēns
necieš galma dzīvi un īsteni atplaukst
tikai, runājot par valsts politiku: un
saimiiieclbu. vai arī jaucotle® starp
fTurpinSjum 8. ipp^V
jušies tūkstošiem izmeklētu viesu,
no? partijas vadības aprindām, ko
Kremlī ielūdzis Svetlanas tēvs Josifs
StaļinS; Viesiem atspirdzinājumj iw.
sniegti uz cara laika zelta paplātēm,
un tosti līgavai un līgavainim, mar-šaUm
Staļinam, visiem Svetlanas ģi­menes
locekļiem uh boļševiku varas
institūcijām sekojuši cits citaņir rei^
zēm laimes; uzsauktas pat 20 reižu no
gurujši. izgulējuši dzērumu Kremļa
priekšistabās. •
Pirmo reizi kopš daudziem mēne­š
i em Maskavā bijuši Mptilcināti vtsi 15
pplītbifoja locekli. Krievijas vasaras
pašā vidū šāds gadījums neesot atzī­mēts
visus pēdējos 30 ^ u s . Kāzas
bijušas saskaņotas ar padomju gaisā
flotes dienu, lai Maskavā sabraukušās
padomju varenības varētu piedalīties
lepnajās svinībās. Tajās neesot aici­nāts
neviens dustrumu, ne rietumu
diplomāts, jo laulības padomju valstī
oficiāli uzskata par privātu lietu,: kas
nokārtojama ar dažiein spalvas vil­cieniem.-.
Sundav Ezpress Ziņojumā, kuram
nav āpstiprinājuina no dturieņes/^^U^^
gavas vecums minēts 27 gadi, un uz-s
v 0 rt s, ka l īga vaina Michai h K aga-noviča
tēvs, ilggadīgais / politbiroja
iocek'is un rūpniecības mimstrs ^ Lā-zais
Kaganbvtcs esot viens no bagā­tā
k 1 em bolševiku dižvīriem. JaunIauļā-tie
devušies Ceļojumā pa A'^istrtjm-eiropu,
pie kam tie savā medus mē­nesī
apmeklēšot satelītu galvaspik^
Prāgu, Budapeštu Bukarestu. Sofiju
un Varšavu. Komunistu partijas š'nis
pilsētās ^ņēmušas rīkojumu nežēlot
vietas. Daudzi \iesi, kas ar laiku pa-1 līdzekļus jauni pāra godināšanai.
Gincburgā laikraksts turpi­nāja
iznākt līdz pat 1949. g. vasarai,
kad abu toreiz vēl Vācijā atlikušo
lielāko un vēl spēcīgo latviešu laik­rakstu
— Gincburgas Latvijas un Es- -
lingenas Latviešu Ziņu izdevēji dažā­du
pozitīvu apsvērumu dēl vienojās
ar Latviešu centrālo komiteju nodot
tai savus laikrakstus. Abus apvienoja,
un apvienotais laikraksts Latvija tur­pināja
iznākt Eslingcnā. Sejā otrajā
pastāvēšanas posmā, iznākot LCK ap-gādā,
Latvija bija spiesta vēl di vi rei­ze
» mainīt iznākšanas vietU;-pārceļo­ties
uz SvfibuGmindluh pēc tam uz
Grāfeivašōvu.
Sp gadu darbs nogulsnējies tūksto­šos
Iespiestu lappušu,, kuras pāršķir-itot,
mOsu trimdas gadi atkal aizslīd
garām k ā kino lentā. Pa lielākai da­ļai
tie bijuši ptašu latviešu burtliči,
kas šais- aizgājušajos gados salikuši
tuvu pie 10 frtiljdnu burtu, uri ja to
visu iespiestu grāmatās] tad ioaēs ta­gad
varētu sarindot s^avā priekiā ap
120 vidē jā apmēra sējumu. Nebūt lā-du
latviešu trimda* dzīves lielu, ne
mazu tfptkumu un problēmu kas neat-spoguļotos
pāris desmit tūkstoš ie­spiestajās
Latvijaailejās. tāpat kā
tur varam izsekot pasaules notikumu
altlstibaļ šais gados. Maz ari būs tā­du
redzamu trimdas latviešu rakstnie­ku,
publicistu un žurnālistu, kas šais
slejās nebūtu runājūāi uz mūsu trim­das
saimi, I^udzas reizes Latviļa pa­cēlusi
atklātu balsi taiitielu labā, daž­reiz
par to smagi cieidaraai Ari no
pašiem lasītājiem šais ļ^čm dzirdēti
daudzi atzinības ūn ari daudz kritis^
ku vārdu; redakcijas atvilktnēs krā^
juiās gan sirsnīgas pateicības, gan ari
daža draudu* vēstule, Pajr spīti grūtī­bām
un uzskatu pretišķībām, Latvija»
darbs, pa visiem pastāvēšams pos­miem
kopā ņemot, blj s vērsta uz
kalpošanu latviešu tautai, mūsu kopī­gas
cīņas ftskmējanu garīgiem un arī
uHteriāliem Itdzeklļem.
Visi mūsu gara.^ saimnieciskls un
polīlisķas dzīves ieguvumi m pame­ta
npdokumentējtjšie: melnr^bajās
- (Turpīnliums 2, ipp)
1-4 ^
\i i
i. i
• • I