Bavarijas Latviesu vestnesis, May 23, 1951

              L A T V I J A Tre»d!en, 1951. g. 23. malļl
IRO turpmāk kārtoi tikai
emigrācijai lietas
Nodibināti sakari ar UN bēgļu komisāru
NACIONĀLO KOMITEJU SAKARNIEKU SANĀKSME GROSHESELOE
Nacionālo komiteju IRO sakarnie­ku
«anāksmē Gros^toeloē pārrunāja
BonnS pieņemto DF likumu. Lai gan
likumā ir savi trūkumi, tas visumā
ir liberāls, kur ievēroti dlvēclbas
principi. Ar U N augsto komifiSru bēg­ļu
lietās nodibināti sakari* Viņi solī­jies
sadarboties ar nacionālajām ko­mitejām.
IRO darbība Jau tuvāki laikā apro­bežosies
tikai ar emigrācijas jautāju­mu
kārtoSanu, tālab rodas bažas, ka
tā pārUauk* ail niidonālo komiteju
sakarnieku institūta darbT1}u. Lldzši-iiĢjo
IRO darbH)u aadallft tā, ka eml-grāciju
kārtos IRO, bSglu tiesisko
aizsardzību pārņemsi UN augstais ko­misārs,
sociālo aprapi un darba sagā­di
Vācijā palicējiem — labdarības
organizācijas, bet pārējo vācu saim­niecībā
pārgājušo aprOpl vicu iestā­des.
Jāpanāk, lai, IRO darbībai sa-laurlnotles,
nacionālās komitejas bū­tu
tiesīgas lldzdarlitotiee emigrācijas
jautājumu kārtošanu
Sakarnieki norādīja, ka DP komi-sijas
vēl arvien nepaziņo iemeslus,
kāpēc daudziem bēgļiem liegta izce­ļošana,
kaut gan savā laikā tas solīts.
Tāpat CIC mēnešiem ilgi aiztura do­kumentus,
kas lieki paildzina izcelo-lanas
norisi.
Miss Christe referēja par intelek­tuālo
darbinieku izvietošanas iespē­jām
ASV. Visiem palīdzēt nav iespē­jams.
Maz izredžu darbu savā arodā
atrast zobārstiem un Juristiem, labā­kas
iespējas iirstlem, Inženieriem,
techniskiem zīmētājiem, laboratoriju
asistentiem, veterinārārstiem, slimnīcu
māsām u. c. Ja nacionālo komiteju
rīcībā ir minilto arodu pratēju sarak­sti,
tie jāiesniedz: Miss Christ, NCWC,
Muenchen-Pa.'sing, Am Stadtpark 20.
Nac. komitejas neesot iesniegušas
pieprasītos earakstus par tiem DP, ku­rus
vācu okupācijas vara savā laikā
atlaidusi no {hrba, kāpēc I R O neva­rot
l ^ t par kompensāciju sagādi vi­ņiem.
A. A.
s
Boleslavs Sloskans
Musu bkorto
(turplfiljamc no 1. Ipp.)
mums cenšas visur sasniegt pēc ie
spējas lleiaku efektu ar minimālāko
patēriņu.
Individuālistiskais liberāliitme, kas
pravieto un tiecas pēc personīgas brī­vības,
tomēr savi pirmattistibā nesa-prata
to, ka še personīgam jābūt iden-tiskam
ar sabiedrisko. Sle neiegrožo-tais
liberālisms tad nu ar! pavēlēja
valdīja un izveidoja personīgo brlv!<
bu uz kopības brivīlsas rēķina un ne
deva vis gaidīto brīvību, bet noveda
lielāko salbledrTbas dalu pie «aimnie
ciskai verdzības un mazākuma des
potisma. Sāds liberillsms nav pieņe
mams, un tas apkarojams līdzīgi ko
mūnismam. Ar gan^darljumu šodien
varam konstatēt, ka šis mežonīgais
liberālisms jau pieder paglllnel uz
neatgriešanos un, liekas, savu neglīto
galvu vēl cilā tikai šur tur pa kolo
nijām šajās brīvai pasaules kauna
vietās.
Pēdējos simt gadoti strādnieki visās
brīvās valstīs noorganizējuši savas
arodu biedrības, kas izveidojušās par
spēcīgu faktoru no tikai darba jautā
jumos, bet pat valstu politiski dzīvē.
Uzņēmēja saimnieciskā vara tagad
kompensēta ar organizētu strādnieku
pretspēku* Līdztekus tam ar! likum
došanas vara visur redzami nākusi
talkā strādnieku taisnīgām prasībām.
Pat Amerikā, šajā klasiskajā liberā
Usma zemē, pirmatnējā liberālisma
kundziskā laissez-faire vara sabrukusi
arodbiedrību iedarbības iespaidā. Vē*
rojams arī tas, ka paļas uzņēmēju ap­rindas
no ilgstošās cīņas jau šo to
mācījušās un «āk apzināties nepiecie­šamību
ne tikai dzīvot, bet ļaut arī
citiem dzīvot.
Vlspēdējā laikā i^tzlmējas parādī­bas,
kas liecina par Jaunās ēras tu­vošanos.
Var jau vērot, ka pasaules
plašās strādnieku masas Ir pārsteig­tas
no drausmīgā sociālisma sabruku­ma
tā sauktā sociālisma paradīzē —
Krievijā, Jo nu redz, pie kāda posta
strādnieku noved Marksa ieteiktās
ekspropriācijas metodes, Strādniecība
pati sāk meklēt evolliciju revolūcijas
vietā, harmoniju cīņas vietā. Šveices
metallrūpniecībā jau apmēram desmit
gadu pastāv darba miers un pilnīga
saskaņa starp sociāliem partneriem •
uzņēmējiem un strādniecību. Tādi pa­ši
piemēri bija vērojami arī Vācijā,
un šis harmoniskais liberālisms vis-pēdējā
laikā pat vainagojās ar liku­mu
par strādnieku lid'j:!emšanas tiesī­bām.
Kā nu tālāk arī izveidoto^; mūsu
saimnieciskā iekārta, par to varam
būt droši, ka mūsu liberālisms ir no­kļuvis
uz pareiza, kristīgam cilvēkam
cienīga ceļa, un ka musu tiesUja brī­vi
izteikties arvien Ims nomodā par
mūsu kārtības tālāko attīstību, Kad
visā pasaulē atkal valdīs godīga cil­vēka
godīgais prāts, tad varbūt kritīs
arī mūsu liberālisma bīstamākie ie­naidnieki
—• saimnieciskās krīzes un
bezdarbs. T. K
• . 1 .
MIRIS CIETĒJS UN C M T A JS
Kukshafenas prieklpilsOtl OrodimS talris
tautietis Pēteris SalejUekn. Viņa pBSlstam no
dažiem aicinājumieta lidkrakstoii latviešu
sabiedrībai neiiltmirsl slimnīcās esollos tau-tieSus.
Smagās slimības mocīts, ko» vinom
bija ņēmusi kustēšanās spējas, nelaiķis tomēr
arvien vēl cerēja kādreis alg:i(^2lies tēve
mājās, bet liktenis tomSr bija lēmis, lai cl-nitājs
atdusētos svešas iiiies smiltājd.
Ja i . g. 10. maijā Dievs būtu mums
ļāvis dzīvot savā dzimtenē, latviešu
tauta svinētu bīskapa Boleslava Slos-kāna
25 gadu bīskapa konsekrācijas
jubileju. Latvijas dēli un meitas stā­vētu
goda sardzē jubilāram, kādā tie
stāvēja 1933. g., kad bīskaps, atbrī­vots
no bojieviku varas, atgriezās
Latvijā.
Bīskaps dzimis 1893. g. 3i. augustā
Stirnienes Tlltagala ciemā. Pēc Va­rakļānu
pamatskolas un^ Rēzeknes pil­sētas
skolas beigšanas, B. Sloskāns
studē ķeizariskā Romas-katolu akadē­mijā
PēterpilT. Pirmā pasaulee kara
laikā nokļūst Krievijā, kur strādā par
garīdznieku. 1926. g. maijā Svētais
Tēvs viņu paaugstina par bīskapu un
Iecel par Mlnskas un Mogilevas apu-stullsko
administratoru. 1927. g. ru­denī
lielinieki bīskapu apcietina. Ti­kai
1933 g. janvārī mūsu sūtniecībai
Maskavā Izdodas B. Sloskānu atbrī­vot.
Latvijā bīskaps strādā par māci
bas spēku Romas katoļu augstskolā,
resp. Latvijas universitātē. 1944. g. bī
skapu Sloskānu deportē uz Vāciju.
Pēc otrā pasaules kara beigām viņš
Vatikāna uzdevumā dodas uz Beļģi
ju, kur Lutvenas universitātē jaunos
latviešus sagatavo katoļu garīdznieku
amatam.
Šodien jubilāra audzēkņi, priesteri,
kas savam garīgajam tēvam stāv vis
tuvāk, sveic viņu, suta viņam vis­skaistākos,
mūžam nevīstošos ziedus,
bet vviņa tautai vēlējumu: esi gatava
lielajai jubilejas dienai ~ brīvības
dienai. Aud:s.-pr. H. Bečs un 1. L.
Ģimenes godināšana
ijas latviešu
nometnes
llngefiis nometnes ģimenes dienas
dievkalpojums notika Vasarsvētku
sestdienā. To vadīja mācītājs Liven-tals
no Eversburgae. Vasarsvētku sa­rīkojumu,
kas notika svētku pirmajā
dienā, ievadīja latviešu grupas vadī­tāja
P. Ludviga referāts par ģimenes
un tautas kopību. Pēc tam izrādīja
P. Gruznas trlscēlienu Pūra lāde H.
Hardela vadībli. Dekorācijas bija da­rinājis
Ki Zirnis. Izrādi noskatTjā« arī
mūsu kaimiņtautu piederīgie. Sarīko­jumu
noslēdza groziņu vakars, kur
tiem nometnes darbiniekiem, kas tu­vākās
dienās dosies izceļošanas gai­tās,
pasniedza ziedus. Oldenburgas
latviešu nometnē ģimenes dienas
dievkalpojumu vadīja māc. Abakuks.
Tam sekoja nometnes komitejas kul­tūras
daļas vad. 2. Unāma referāts.
Ar priekšnesumiem atceres aktu kup­lināja
svētdienas skolas audzēkņi. Sa­rīkojuma
nobeigumā bērniem Izdalīja
šokolādi, kuru no ASV bija atsūtījusi
bij. nometnes iedzīvotāja Sējas kun­dze.
EitInS par ģimenes nozīmi valsts
dzīvē referēja agr. J. Daģis: „Mūsu
galvenais uzdevums ir saglabāt sevi
un savas tautas dzīvo spēku tam brī­dim,
kad atpakaļ dzimtenē aicinās
Māte Latvija." Deklamēja tautskolas
audzēkņi. Skolu jaunatne svinību da­lībniekiem
pie Ieejas pasniedza pava­sara
ziedus. Fareles veco laužu mītnē
ģimenes dienā viesojās 32 km attā­lās
Oldenburgas latviešu nometnes
svētdienas skolas audzēkņi, lai sirmos
latvju tēvus un mātes*ieprlecinātu ar
speciāli šai dienai sagatavotiem
priekšnesumiem. Neiātatē (Holštelnā)
garīgo aktu vadīja svētdienas skolas
skol. H. Luters, bet agr. J. Daģis ru­nāja
par mātes nozīmi ģimenes un
tautas dzīvē. Ar deklamācljām sarī­kojumu
kuplināja tautskolas audzēk­ņi.
VUhelmsbtiirgas nometnes latvie­šiem
Vasarsvētku un ģimenes dienas
dievkalpojumu vadīja māc. Mekšs no
Eslingenas. Arcblblskans māc. MekSu
izraudzījis Dienvidamerikas latviešu
luterāņu apkalpošanai, pie kuriem
viņš arī drīzumā d(^ies.
8
ļaunais likums ārzemniekiem Vācija
A:
I
Gaidītais es Itii plrm Ulkt VScl*
Jas parlamentā Bonnā ļ^tņemtils Ukoms par
Inemnleko Utslsko stIvokU iiet«Bivāci)&
tagad pubUcils «i ar to stājlei spēkā. Tā
oficiālais aosaukums — GeseU ueber die
fiechtstelluno heimatloser Aoslaender Un Bun*
desgeblet. Likums publicēts BundcsgeseU-blatt
Nr. 19, 269. lapā, kā ari Sammelblatl
iuer Gesetze, Varordnungen and Bekannt>
mackungen dts Bundes Nr. IS, 49i. lapā.
Likuma pubUcēSana pēc tl pteņenSanas bun-desUgā
aizkavējās tāpēc, ka, saskaņā ar
Rieturovādlas satversmi, tas bija jāapstipri­na
vēl parlaaanta ,.augSnanā" — bundes-ratā,
kas sastādās BO visa Rlaliuivācijas pa­valsts
pāmāv|laa.
Ukuma 2S panti ledaUtl seSās nodaļās.
Pirmā nodaļā (I.—7. par.) — vispārējie no­sacījumi
(allgemetne Vorschrlltenj; otrā no­daļā
(8.-u. par.j — clvtUi tl«sltes (bner-gerllches
Rechtj: treU lodall (12.-^20. par.
~ publiskās tiesības foefentllches Becht);
ceturtā nodaļā (21.—23. par.) •dminlstrS*
tlvle noteikumi (VerwaltuBgsmassnahmen):
plaktā nodaļā r24. par.) - UeslskI alisar-dziba
(RechlscbuU): pēdējā nodaļā (25.-29.
par.) — baigu un pārejas laika noteikumi
(Schluss- und Uebergangsvorscbrlften).
Pag. gada augustā Bonnas valdība Izdeva
deklarāciju par firzemnlaku tiesisko stāvokli
Bietumvācljā (Bundesanzeiger Nr. iS6, 1959. g.
16. 8). DaklarScljas }. pants parediēja, ka
vācu lalmnleclbā pārgājuSos ārzemniekus
ptelldiinfis vldailem. Jaunā Ukuma Ievadā
nav Šādas vispārējas deklarācijas, bet par
ārzemnieku plelIdRinālaau vIcieSlem Ir ml
nēts atseviSķu nodaļu vairākos pantos, cik
Sāds princips nav larobaloti ar turpat mtnē*
tiem izņēmumiem. Likuma iedzīvināšana un
Utulkofiana ir atkarīga &o katras Vācijas pa
valsts valdības ieskata un dotiem norādīju­miem,
jo likums Ir tverts vispārējos vllde
nos, kas pielaiž to Iztulkot ārzemniekiem
vairāk vai maiāk Isbvēllgl. Ir vairāki panti,
kur ārzemniekiem piemērojams ts. MVisIlelā-kās
labvēUbas princips", bet Ir ari panU, kas
no Sl principa atkāntas. Visumā likums jā
atzīst par soli ut priekšu mOsu Ueslskā stā­vokļa
normālisēšanā Bietumvācljā.
Vispārējie nosacījumi
Saskaņā ar ii likuma 1. pantu „dzlm(enl
laudējoSals ārzemnioks fhelmatloser Auslaen-der)
Ir bezpavalstnKtks vai svelas valsts pa­valstnieks,
kas a) var pierādīt, ka atrodas
IBO aizsardzībā: b) nav Vācijas pavalstniekh
un nepieder vācu lautas kopībai (deutsche
Volkiiugeboerlgkelf),, kā to nosaka Vācijas
satversmes 119. panlts« un c) 19S9. g. S9. jfi-nljā
dzīvoja Bietumvācljā vai Bletumberllnē.
Tā tad visi tlt. kas trimdu laiku, vai ari
I9S0. 0. 39. Jflttlll <ltIfo)i iiometnl9 un pēc
pastāvoSās kārtības nebija policijā pieteikti,
resp. pierakstīti savās dzīves vietās vācu
Iestādēs. Lai minēto pierādītu, jāizņem at«
Uecigas apliecības no IBO, kas savos sarak«
stos var konstatēt katra DP agrākās dzīves
vielas.
Tos, kai 19S0. g. 30. JOnljl neatradās ISO
ilisardtIbB, saskaņā ar Jauno likumu varēs
Jūnija Amerikas balss saks.«.
TIIMDAS DZIVES SKATU ALBUMS
DVP valda AnijUji pirms gada nolēma iz-dot
skatu albumu, kas attēlotu tr&ndas dzīvi
Anglijā un nodenBtu kfi vēsturisks dokuments.
(Turpiniljums no 1. Ipp.)
Pēc mūsu Sūtņa intervencijas irlietu
ralnietriji komiteja izdevusi jaunu
karti, kurā Baltijas valstis vairs pa-domijā
neietilpst. Jau pag. gadā sūt­nis
iesniedzis lūgumu uzņemt komite­jā
ail Latviju, kas idemts pozitīvi,
pēc kam sūtnis iesniedzis 13 kandidā­tu
sarakstu. LitBta visu laiku vflcinē*
jusies, un tikai 11. maijā Brīvās Ei­ropas
komiteja apstiprināja latviešu
kopu. Tas nodibinSšanās jāuzskata
par svarīgu ārpolitisku ieguvumu, no lesUlftlo materiaill. vairāki simti uzņōmumu. i Pfl.r^l»?^ 1 A «i. u i
jau sakfirtditt. lUi albums būtu vēl pilni, radīja sutnis. Kopa ar Amerikas balss
gāks, DVP UglIUbōs nodaļas vadītājs 2. Bu-kovskis
lūdz orcfanizārijas, draudzes un ik­vienu
trimdinieku Aiigliļā ioaūtīt materiālus
DVF izglītības nozarei, 72, Qeenboiouqh Ter-face,
London, W. 2.
raidījumiem Latvijai latviešu valodā
tas nozīmē pastiprinātu diplomātisku
un politisku atbalstu ciņa par Latvi­jas
neatkarību.
Ilona Leimane viesojas Anglija
Aprīļa belgHs no Francijas Anglijā '
laradās riikstrtlece Ilona Lctmane un
latviešu organizācija rīkotajos rakst*
niaces vakaros lasīja tauticMcm Lon*
donā un vairākās citās pilsētās savus
jaunākos darbus.
Stāvam kidll Bradfordas priekšpil­sētas
uzkalnā un raugāmies uz pilsē­tas
centru, kait lēnām ietinas zilgani
Bakstniace Ilona Lelraane viesošanās laikā
Bredlordā
pelēkā dūmakā. Pakalnā lēni kāpj
kāds cilvēks. „Tas ir latvietis. Vecais
strēlnieks. Viņi! pirmajā pasaules ka-rā
zaudējis kliju,' klusi saka mans
pavadonis. Tad tukšajās ielās parādās
vēl viens latvietis, un vel viens...
skan dziesmu skaņas. Bradfordas ko­ris
mēģina. „Sāksim vēlreiz," rīko di­riģents
D. Vītols, kreklos izmeties.
Dzied soprāni, alti, tiem pievienojas
vīriešu balsis.
Pulksten septiņos šepat jāsākas
rakstnieces Ilonas Leimanes vakaram.
Izskan pēdējā dziesma. Da|a koristu
steidzas mājā. Vai kāds var viņiem
par to pārmest? Seit pavadīta jau pu­se
svētdienas. Ritu atkal darba diena.
Dažam līdz mājām vēl tāls ceļš.
Tad barakā ierodas rakstniece, tēr­pusies
gaišās biksēs, zaļā blūzē un ža­ketē,
melnu kažoku. Rokās viņai ma­nuskripti
— izvilkumi no vēl nepubli­cētiem
darbiem, romāna fragments par
latviešu leģionāru nokļūšanu Parīzē,
dažas lappuses no Aizvestās dienas
grāmatas un tikko iznākušais Uguns-putns.
Dzejniece lasa. No vārdiem un tei­kumiem
veidojas gleznas un aina­vas.
Dažbrīd liekas, ka pavēries ba­rakas
skatuvites priekškars, un uz tā
redzam badā, salā, fiziski un garīgi
izmocītās. — Aizvestas — stāvu un
sāpju pilno seju un dzirdam viņas
drošinātāju balsi: „Mums jāiztur,
Kaut sals, bads un sātaniski pazemo­jumi
kā stikls griež miesu un dvēse­li.
Mums jāiztur, jo mums jādzīvo."
Ausis skan bāreņu dziesmu melodijas
un vārdi, ar kuriem rakstniece apvij
verdzībā aizvestās stāstu. Zālē klu­sums.
Ir tā, it kā kāds teiktu trimdas
spredil>.i. Vakars izskan ar dzejoļu
krājuma Ugunsputns pantiem.
Tumša nakts jau apņēmusi vilnas
pilsētu. Garos dzelzs stabos blāvi deg
gāzes spuldzes. Drūms, auksts un
mitrs ir svešās Anglijas pilsētas svet*
dienas vakars. %
Bet reiz saulaini dienā dzejniece
dzimtenē ieraudzīs savas grāmatas
tēla — sarkanā verdzībā aizvestās
latvietes īsto seju. Viņa tomēr būs
„Iesim. Domāju, ka būs Ičiiks. jo sep-1 atgriezusies no elles, pret kuru Dantes
tīta stunda nav tdlu." Sarundiot^es' elle ir nieks. V i ņ a palika dzīva, jo
esam sasnieguši lielu dolu baraku. Tik bija peklē līdzi ņēmusi ticību uguns-pazīstama
glezna no Vāci;as. Pretim putnu dzimtenei. Jūlijs Vaivars
Tālāk sūtnis J. Feldmanis ziņoja, ka
Amerikas balss kārtējie raidījumi lat­viešu
valodā notiks katru dienu pa
15 min. uz 15 viļņu garumiem. Pirmo
raidījumu ievadīs ASV ārlietu vice-ministra
Bareta, ASV kongresa locek­ļa
Armstronga un sūtņa J. Feldmaņa
runas Latvijai.
ALAs valde abus notikumus novēr­tēja
par ieguvumu cīņā par Latviju.
Izteica pateicību sūtnim un nolēma
presē publicēt uzsaukumus tautie-šiem.
Latviešu nacionālā fonda Skandinā­vijā
aizvesto tautiešu saraksta izdo­šanu
atsevišķā grāmatā ALAs valde
nolēma atbalstīt. Pēc prof. P. Starca
ierosinājuma atļāva darboties pie
ALAs tautzinātniskai padomei, kas at
jaunojusi darbību.
Ev. lut. baznīcas virsvaldes priekš­sēdis
P. Eglltis referēja par latviešu
garīgo aprūpi, norādot, ka amerikāņu
ev. lut. sinodes politisku iemeslu dēl
spiež latviešus asimilēties, mēģinot
tos iekļaut amerikāņu draudzes un
aicinot Dievu lūgt angļu valodā. To
mēr nodibinātas vairākas latviešu
draudzes. Lai nodrošinātu to patstā­vību
un aizstāvētu latvisko baznīcu,
valde nodibināja pie ALAs garīgās
aprūpes padomi. Par tSs ev. ^lut. sek­cijas
pagaidu vadītāju uzaicināja
zvēr. adv. P. Eglīti, kas Izstrādās pa­domes
darbības plānu. Bez tam valde
iesniegs ari memorandu Nacionālai
luterāņu padomei NLC, bet sevišķā
uzsaukumā tautiešus aicinās pretoties
asimilācijai.
Nodibināja informācijas biroju un
pieņēma tā darbības noteikumus. Bi­roja
uzdevumi: iegūt ziņas un infor-mācīju
par notikumiem Latvijā un ar-pus
tās; izdot periodiskus un vienrei-zējus
izdevumus, rīkot priekšlasīju­mus,
sapulces, demonstrācijas, izstā­des
u. c. Par biroja vadītāju iecēla
vlcepriekšsēdi A. Bērziņu.
Pieņēma noteikumus par kultūras
fondu. Fonds savus līdzekļus izlietos
latviešu kultūras pasākumu organizē­šanai
un sekmēšanai, latviešu kultūras
darbinieku jaunrades veicināšanai,
kultūras vērtību apzināšanai un sagla­bāšanai,
prēmijām par sniegumiem
kultūras laukā un kultūras darbinie­ku
atbalstam. Kultūras fonda padomē
par priekšsēdi iecēla prof. P. Lejiņu
jun., vicepriekšsēdi E. Freivaldu, lo­cekļiem
komponistu J. Poruku, dzej­nieci
Zinaīdu Lazdu, prof. V. Annusu
un prof. B. Aberu. Par izglītības un
Jaunatnes sekcijai vadītāju izraudzīja
M. Celmu, mākslas un sarīkojumu —
J. Sabērtu, zinātnes — doc R, Drilli
un bibliotēkas un ardhīva — prof P.
Starcu. Kultūras fonda lldzek|u vairos
Sanai nolēma aicināt visas organizā­cijas
ņemt sevišķu piemaksu 5—10
centu apmērā pie sarīkojumu ieejas
kartēm. Valde rūpēsies arī par māks­linieku
autora honorāra nodrošināša­nu.
V. L
pl(»lldzlnāt dzlaBteal tandljušlm IrtaftUi.
klem uz Bonnas valdības turpaik vil Itd*.
damu noteikuma fai^^ta. Sos iotatkift«a
aSkotnē uz Ārzemnieku lUnuna pamata tr
plllnvarota Izdot Rletumvicljas ceauili
diba ar bundesrata plekrlianu. Sla lottlkiai
v i l jānogaida. Ar jauno Ukumu toBir att
ŠI ārzemnieku grupa principi jau tafad Ma.i
Ildzināta pārējiem, lai, k& teikU tikumā, ^ \
vērstu .jadušos netaisnību".
IRO aizsardzība pierādāma vai nu ar 110
parsoBibu apUacIbu* kāda katraa Oto 1)1.
sardzlbā esošam jau Izdota, vai ari ar sp«*
ciiilu apUecību. kāda pieprasāma dzīves vlp^
tas IRO iestādē. Viena vai otra veida ap^
Ueciba bēgļiem katrā ilņā Jiapoidā« Ukima
reāliz«iaaai EiatuMTādJa valdība iibvai«
Udot instrukcijas, kurās, cik parediams, b
noteikts, kādā veidā Sls Ueslskals stāvo
Ir jāpierāda.
Artamnleks zaudl tugstāk alaito tlu.
stiīvokll, ja viņi pēc iMt g. 30. JOnlji
gīist kādas citas valsts pivalstttlaclbu, v
ari RietumVāciju vai Rietumberlfat atstt) ( I
kuma 2. panU) resp. Izcejo. Izcaļojuiaii ā
zemnieks iegūst likumā mlalto Uttlsk«
vokU atpakaļ, ja viņš 2 gadu laikā, ak
no isceloSanu dienas, atgrietu Vācijā.
SveSas valsts pavalstnieks rasp.
valstnieks. kas 104t. g. 1. jOUjā ddvaj
Slelumvācljfi resp. SSētumberltnl ua pēc
Izcejoja, Iegūst likumā minēto tiesiska it
vokll, ja vlņfl 2 gadu laikā, skaitot ao
ļošanas dienas, likumīgi atgrlalas atpakaļ.
Kā redzams, var bOt daudzi gadijuail. ki
kjids Izceļojis pirms vai pēc likumā mlait
diviem datumiem, bet pēc tam, ao pala
biis neatkarīgu iemeslu dēļ, aoaāk it|
RletumvādjU. Tāds stāvoklis, piaa., var
ar uz Beļģiju vai Anglija iscaļojafiltm,
VSctjā neskaitījās na 1941. g. i. tOUlā.
ari 1650. g. 30. jūnijā. Tāpat ari ar dl
Viņu tiesiskā stāvokļa BotelkSaaā pēc grieSanās Vācijā var rasties dažādu frflļ
as, kas būtu novērstas, ja llkoaā i(
piir d/lfflleni zaudējušā ārzemnieka tl4
stUvokļa legūāanu, resp. laadēiaaii bdta
teiktas viipārējl, nesalstot tās ar attavUķll
termiņiem.
Likuma 3. pants nosaka, ka Bivttai
zemnieks nedrīkst kaut kā ciest (baaaekt
li{|t) savas izcelšanās, rases, valodu,
tenes, ticības un sava bēgļa atāvokla
(wegen selner Fluechtilngselgettsckatl},
ntikfidas sankcijas Ukumi nelavērotājlau
pitredzētas. Ja kādam tomēr dīrfti ^rl,
tas jau noticis UB presē altrādits fikal.
S. maija Latvijas Ievadraksta Bēgļa aākot
Vilcijāj, kad jāsaskaras ar visādi v«
biigļu diskrimināciju, pa lielākai daļai
grūti un pat ļoti grūti kaut ko prai
bfgļu labā panākt. Tlasfitles admlalstrātt?!
resp. civilās liesās ne visiem bOs leipēji
kSi ari ne vienmēr Kādā ceļā varēs savu
slbas aizstāvēt. Tas maksā Baada, pri
laiku un lināSanas. Vādjā valroAā
vocie un neveselie, kurlam jau tā grūt
vilkt galus", kur nu vēl domāt par advOk]
hcinorfirlem uc. Ja vācu iestādēm labtli
bis gribas, jaunajā likumā ittaikUa
paliks tikai deklaratīva rakstura. Nav'iki
ribas, kā saprast 3. pantā mlAēto „F]ii
lUīgselgenschaft" jēdzienu. Grlbēloi I M I
ksi ar to domāta zināmu prlaklroclba aa
vieglojumu sagādāSaaa. kas Izriet BO bē|
Statusa un kādas plefiķlr Vādjai bēgļU
Bet tas var arī nebūt. Mums katrā tf
i l i i l jautājumā Ir jāpūlas panākt plrmāi
spējamlbas reāllzēSana.
līdz Sim atsevišķos gadījumos, II %t\
amerikāi^u un franCu joslā, āreemntBkl
mināiā ziņā nebija pakļauti vāca Uasal.
gad likuma 4. panta nepārprotami aotakai
dzimteni taudēļultē āmmnttki (r pakļ
vācu tiesai. Tāpat tajā paSā pantā ir
teikts, ka publiskas kārtības uilariii
labad, visiem ārieronlaklefli ir |ālt¥ēr«
cijas likumi un noteikumi. Baclliii Ir tii
mlirā pretrunā ar okupācijas statūta
saUzungsstatut, }040. g. 12. mtljā 2.
d punktu, kurā pārvietotās personas, lai
tu okupācijas mērķus, atstātai .okttpā<
leiitāžu pārziņā.
iitarptautlskā dzīvē un tlesIbSs domlal
savstarplbas (reclprocltates) princips. Tu
zitnē, ka viena valsts pleSķir viņā d^vi
llsm citas valsts pUsoņiem jgluZl tādu
tiesības, kādas pleSķlrtai ifi valltl
ņlom citā valsti. Likuma 5. pants B(
ka Rietumvādjā dzlvojollts btt dtlmtl
palikušiem ārzemniekiem garaatētas pari
ārzemnieku tiesības pat tad, |a Vāciju
kādas citas valsts itarpā nepastāvēta pi
tais savstarptbas princips, fil doma Ir
svoicama un Ievērību danlga, dk tāltt
nepaliks tikai vleakārSa deklarādla bfi
tlsias Izrīcības.
likuma 6. pants nosaka, ka pie
minētā tiesiskā stāvokļa legūlanai pral
dzimtenes ārzemnieku nedrīkst vērst aakl^
sankcijas, pat tad nē, ja lādu Vādjā
stos pret to valsti, pie kuras lai agrāk
derēja.
Pēdējais, f. pants SlnT nodaļā Ir tfi
visos tajos gadījumos, kur vlaai vai
likums vai noteikums prasa zināmu laika
dzīvot Rietumvādjā, lai atUacIgā pti
Iegūtu kādas zināmas darba vai dttl I
bas. Sls pants nosaka, ka Badā gtdl)
ārzemniekiem Rietumvādjā BOdtiTOtI
jāloskaita ari attiecīgās personas plui
uzturčfianās Vādjā laikā no 1939. g. I.
tembra līdz 1945. g. 8. maijam (Im fi
•Iner Verscbleppiing).
(Turpinājums sekos)
Mag. lar. I. Kltti
imiiiīnmiiiiliMtiiiiiiiiiiiiiiiiitniiimiiiiiiiiiiimmt
9ĪS7uti
REDAKCIJA,
VĒLREIZ MEDIKAMENTU LIETA
Lasīja laikraksta Latvijai 2S. aamurā
Dr. med. N. Vētras rakstu par ceļojumā
ASV. Negribu to kritizēt, vēlos Ukar
tādu palu atklātību uzrakstīt savus plei
jumus muitas kontrolē Gronā oa Amii
Pretēji prof. N. Vēiram, es biju paņl
lldzt paprāva mājas aptieku, ne pārāk U
krājumus no vienas fiķlrnes, bal BO
mazliet, lai varētu palīdzēt sev UB lavai
menci katrā gadījumā. To es ari au
bet Iesaiņoju medikamentus kastē BB i
sllju ari sarakstā. Gronā, novērtējot
ciniskos Instrumeolus, pieteicu ari Bi
mentus. Pēdējos novērtēja par DM 50.
nas nometnē par tiem neviens vairāk B
rcsējās, bet ASV muitniekam bija maaai
Ies sikl jāizrāda. Meklēja narkotiskas vi
bet tā kā man tādu nebija, tad lerēdaU
va paraksta medikamenta lavefianal ar
zīmi, ka esmu ārste. Pārējās kastes gaa
atvērtas, bet ne sīkt pārmeklētas. Prof. V
starp citu. raksta.' „Ja na kāds var
Amerikā zāles, tad ārsts gan 10 Spēj tlkii
man nezināmiem slēpSanas trikiem."
prāt prof. N. Vētras bagāfa sīkāk pār
lēja tādēļ, ka muitas ierēdnis domāja,
ārsts taēu kairā riņā mēģinās Ievest
karoentus. Tā tikai bijusi piesardzībā
muitnieka puse», het ar to nav teikts,
ārsts nevar ASV ievest medikamentus,
Dr. Erna B ē r 1 i ņ a, ASV
fV cd»"* *
It
l l «0
„ll» «
JaunaJI konjļn
Vai ari iso*"
ļ ^ i laji
L m iDitnuneataiisti
Litviriu preBei b'
Ig» Vil tad ko bnnil
.ļbtara valrfti sarīkoji
M ni «i IrtraucJji la
M nevarija atrast br"
itltt jrifikSiiefiuīnleiii.
tarilISllsniu un sp
illlitaoltlprinltu of
ļlMJd)», &o(tibifiltd B
011 ii Daugavai
IMJ.Piīrfioi. Padotai 1
ifkttlTiinno katrai ofj
I M l l a paiEkutna,
A utiSda „izr!kojt
, M ļi^m l^ai sa
IttSfliiut, larlkoju
.iļttidl ^esiooitrljii]
itttlepiii utt. ar vidp;
jUlaii larftojmi vi
Idtoiias apm§rS, ko va
Mbils 14. jGnijā aizve
pi^u ivlnlbai, kas
iltiil p2c pag. gada
MfliiftS apmSrS un ar .
ttiriotti organizSci,
p u tal(ies atļauja ma
iikuvintopa garo T
Ui tlt piiatas valdtt na
lifl Mbi nosprostot .
ļlMU ļilDiji iekrīt dar.
iMeii centlsiei ļmt
w lavam darba vietS
,tiiļi*lli iespējams, tie tl
«dienas izpeļņas ta
\m Atlikumu, ja 15^
ŗ i * Amerikas latviei
»ibai nama fondai
* organizadjafi pi
?!>V jau paziņo uši, 1
i » bet ALTS 1
;^Pirfid28titiikitošld|
7 » rakstiem pret ki iļrjm^ auto pUļ
ļgagos latviešus
te».