Bavarijas Latviesu vestnesis, March 7, 1951

              • :i'y
JA:
Sestdien, 1951^^1
P^pfc;t«iitt^;i«tgri«»le« Romā pgr itaiii listi^ieclbas kūres Pad.av?^^«
l ^ p l ^ S pasteidzināju^ WmmM partijā. > r Ku6iTv?*«ņ
vIsMļrākas sugas rikšotāja
t l i v ^ trīs utisl" «Pil»!
iPļ^ **«gt i i brīvo pasauli laima,
ffl «iflāru fllmu zvaigznei KatālS»! v
i^rKopā ar ļBudapeštas radiofona iii}
M OlĶira liBitoSu Jaradja ierackisft^
p I j i j i r i l i racliiētt milti, 2^
J&ļeBM un piepes.
ļ i l II ««ttiiies nonāvētai Kalllomitt
ļkb^^ ^^^^^
t^^''X\ JfljoflaVija paU spējīga atvairft
ļuMf^«IJ*« R^^SnljaTL .
^^^^ļjaf «vcntuālo uzbrukumu, paskaiJ?. ^la^ft marSals Tito. pāS2f
" vdia Jugoslavijā. Tito no^dl^f^^^
k r i s t u to ātrā laikā pārvarēSt. ^
^i^domiļ ceturtdien apmekllta
!«5BņotD spēku virspavēlnieks ģin t , '
ļlirf un apspriedās ar ministru
PP.U^ L^briiānijas ŠenerālštāCS
ļ^jfitropat aizsardzības problēmām. ^
l i ^ r 1 ^ nelegāla Ieroču nolikia,.
«pietibekai, 16 ķm attālumā no B5JJ.
Jģf: robežas. Slēzvigas-HolSteiiC L
.jniaistrs itteicies, ka šis lielais i « 3
JiliiļdJfumi vaitot būt ievests vienīgi J?^'^^
^^i^lvldjai.- ' ^ iP#r ArUettt Mnistrs Bevins atgrieju, ,^
3(1^^ stātos I darbā. ApakSnama debaST
iMnu i^eicās konzervativie «n l i
ļ*tyat r f tāji. Liberāļu
•taddr<^a, ka Ernests Bevins izdS,.
igris??;tr?is^^
Klej» pārliecināts, ka Atlantih
tilgnatūrvalstis viena gada laikā var^
^Ht^Ičami stiprus bruņotos spēkui k
^ .^aOlItu Pad. savienību no agresīviem,!
' • ^āclja^ izbeHigš^a'n u unP iSeppārnaijiaTiv ai
1
i ļ f ^ 0 Jadomju'pļĒhrstāvji kontroSJ
liiķulie» apstiprināt vēlēšanu likuBr^'
. 1 ^ i Vācijas ,,Reinas zelta tkn
l ^ i l l i i plin»^ ka uzturēja satiksmi no
P^MeiJ^j^^^a^ laists aporoflu;
teilli^fun^ M^^^ gajā v i l c ^
p>:^Mi^^ luksa eksortti
l^iukt vienīgi augstiem komunistu'
ftti^cionār
MM zelta
lem ar sevišķām atļaujSiii.
ekspresis" krita krievu ,t
Berindenbutgā* "
Svldgā poļu partizānu organiadļi,
, _ ,ttii Polijā skrejlapas, kurls, 8t«n,
fe^¥ļttlWi: „Mēs apzināmies, ka Oderasjļ ] ' ļil^iM .bū| mūacfs vāciešu un poh | L . |l|>;:;;tpifli|ķ.:'i^^ prasām, lai Mashu'i
tod poliem iatņemto Austrumpoliju \ia ik
īlem^atļaiļi atgriezties viņiem atņeatot
iiNfiūtiet iespiesto vārdu nt ^
J«li7»ļWdina vairāki RietumvIcIJu
likkti. RiMumu preses izdevumi iiot
trunvāc^jab valdībai vēl vairāk n«ka i
Mt m ļtcļ teņēmēji, apzīmēti par ipiL
irvien Ifellkfi skaitā nokļūstot detuoi
f i d . l i n i ^ ^ vtlrs neuzskata Tri|d
l i k u ^ UN ģenerālsekretāru,
[^^ii padomju oficiālais delegāts
iilbffli Soldatovs.
fmitifjai vēitBtekf BelgradS oficiili
lilJlt muilialam Tito, ka viņa valdliM
^e»*" iNiifinijas vai Ungārijas uibr
: p } | } l l i | Juaoslavijai, pievienosies lii
liiiJiM im ASV nostājai par palīdzību
^>^ll» iiMIKi detama valsts tiesa Pi«
i p ^ i u l i i gHeķu-katoļu baznīcas
i p i ^ l b v d k i j i 62 g. v, bīskapu Paulu
' g. V. rom.-katoļu bīskapu
Rom-katoļu baznīcas galviB
g. V. bīskapam Janām Vojt
24 gadus cietuma,
^a^litini p^kto kolonnu Grieķijā uilnali
^tivojotiet ļorganitēt komunisti, nestu M
^^;:;<l|rid^ vicepremjers Papandin.
ttbio«|« AU ICliana, alias Rita
I ņ ^ j f t laikā sagaida trešo bērnu, 0i
llbiannai, ! kur pirms 14 mēneSieia Iii
nioiiai Jasmīna. Kā zināms, italļiil
p ī t i švaiģ^ibei ir ari meita Rebeki «
pirmfii laulības ar Orsenu Velsu.
^ , Apakatlt Austnunvācljas detumui
'Vt""ļticlflas nļlnlstru prezidentu Adenau
X€: ļilclnfijls,,!^ joslas ..informidjo
i i M tilitrs'^ Biiķrs, apgalvojot, ka tajoi
III • piiša politiska noziedznieka.
I ^ fritkom^^ paktu nesen pait
u^K. .iPominikas un Haiti prezidents, pic "
i i i nll<SiM nispiOT^ starp abām valitli
, VAktu itiidljas BaU salā iznicinājusi o
V J ^ 4 u gleznotāju Lemažēru smagi pie»
j S t l f f l v a i jau^^ saniknoU par gleaotlji
Ķ\ ļ vēlēšanos I ievērot jauno valdības
rIk^a.aizliedz svešniekiem gleznot nesf
^, 8«i melteies. •
eļ) Sirojot ilndljat piemēram, ari Nepali
||fcd!»sl < savaaj robežas ar Tibetu, lai
1^1 ļiottūnlltir iefiltrēSanos, - xlpo w
' ' ļ
' Konitantinopolē lākustes kontettcj»
piedalās >ASV diplomātiskie pSrsUvJl
«n^Vidējo austrumu valstis.
Ifijrtļai; valstu savstarpējās
Mdttbat konference notiek Kolosbl,
fonā.
^[AustIrCuumltlebiurļo piaesro bevžaolsštaun u dipFlotmanācUljei n «fl
knii Ftanāijas valdība, atbildot uz W«1
"•ticību aiz dzelzs priekškara.
^ , , J N ( W J i aizliegtas 10.000
llfcļmooo eks. šo grāmatu jau iznlcijatt.
aiMiļ 2yl^druļ zvaigzne Greta Gtf"
^ ^ ^ ŗ ņ l m u s i A5V pavalstnieclbn.
« ^ ^ i NfpalM karalis atgriezies «avi
t*^ļp^«*t& P6p 3 mēn. ilgas trimdas.
«1*1 Holandiešn karaspēku komandieri^
I Ji OenodĀiu nogalinājusi ķiniešu »
k4s uzdevušies par dienvia
Ot«|wem.
•«.I B ^ atteldes no franču radii
Vf* I pertijas vadības pēc tam, kad pajoJ«'S
«^ļiidijs noraidījis viņa priekšUkumo ^ |
i l S o l k piekritēju izslēgšanu no
W.000 jļaunkareivju armijā iff^
«adSl*^»*^***^''»' «ministrija S. g. «P^!?'v-fiji
W\ ^.«5 mUJ. kg sviesta, 10,35
ii^ļpulvera un 5,4 miij. kg o l u P ^ l ^^
labdarības organizācijas nolēmušai
M^ ļ Jugo^lavijai.
'-^1 »P«rus prasījušas sniega v8tm
Iekšējās drošības un pilsoņu.««JS
1jili|*M«Iba8 komiteja nodibināta pie A J .
*iidenta. Komitejas priekšsēdis U
NImics, ; ^ , „,,w
llOļW0.000 Jaunkareivju Francija
il)i«|Sf&dā. ^
Iŗi^ļ «Amerikāņu krusta kara fl^ļJei»» FJ,
W^\f^' - tā!saucas ASV orgamzgJ»^*
•Ituļkuŗ'as priekšgalā rakstnieks Tomass
llu lun nēģeruj dziedonis P. Robsons.
j l - ļ Amerikāņu pārtikas piega^* ^JS
J*^S^ Jielā mērā atvieglota 'f^Jlit.r^
i ; kuģus izkraujot Salonikos un
Ign- ilgiem kara un smagu konfptuj^oi^
Pru jauna atvērto dzelzceļa līniju
l ^ i l J n s o s l a v i j i s trūkuma visvairāk pij^
«Pvidos. Pirmo transportu pie 7|,
/«PMDjevdjeUjas svinīgi sagaidīja .un J
lv au-ļ Iestādēm nodeva ASV vēstnieks
«gjBllens. *5dlii»^L
Jepāni pretosies padomju oko|»J"^
.^l^ spēkiem, ja pēc m i ^ r l l ^^
^ļeta un citām rietumvalstīm j^T^f
īSai. Uinfitu Japānā novietot ^ ^ " ^ ^^
• I spēkus — deklarējis minisUu F»**
8»u Jošida.
LATVIA
latvian New8pap0r
Ht. 1» (463), March 7, 1951
Publisher: Jāni» Niedra, Atigust-iorf
b. Detmold, Lager, Bl. &-7,
Phone Augustdorf 02.
printer: Weilheimer Druckerel,
G.m.b.H., W«llheim. Obb.
Editorial Office:
Grafenaschau, Obb., Lager.
pablfsbed twice veeklr.
Circulation l\M,
Sponsor — International Refugee
Organization.' ^ lAlViAN NEVVrSPAPER
Nr. 10 (463)
Treidleii, 1951. 7. martfi
Iznāk trešdienās un sestdienās.
Izdevējs: Latviešu CenUālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: Mak­sis
Culltis, galv. red. vietn V.
LesiņS. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klans, E. Miesnieks, L, Svaros,
Apgāda saimniedbas vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijas
adrese: (Ubj Grafenaschau, Obb.,
Lager. ASV redakc. vad.: A. Klāv-sons.
319 N. 22nd Ave W, Duluth,
Minn., USA, Austrālijas redakc
vad.: A. Smits, 21, Llnden Ave-nue.
Wendouree, Ballarat, Vic,
Australia.
•
as atjaunošanai, tautas un tās kultūras
saglabāšanai
Amerikas laMešu apvieni
dibināšanas kongre.
sjifelis). FeMiiaids
mmais AlA M prickilsčdte
MOSU SPECIĀLKORESPONDENTA ZIŅOJUMS NO VAŠINGTONAS
V a š i n g t o n a (vk). — K3 Jau īsuma ziņojām, 24. febniār! Vašlng-tcmi
sanfica Amerika^ latviešu apvienības dibināšanas kongress, kuri
biļa ieradušies 114 latviešu organizāciju, draudžu un kopu delegāti no
ASV anstrumu nn rietnmu Statiem. Kongresu atklāja un vadīja sūtnis
J. Feldmanis, ko vienprātīgi ievēlēja ari par pirmo ALA goda priekš­sēdi
Kongress pieņēma jaunās apvienības stetūtus, ievēlēja apvienibaa
centrālo valdi un revīzijas komisiju un noteica apvienības darbības
vadlīnijas.
Svinīgi dekorētajā PIrsa zālē pulcējās delegāti un viesi — kā vede,
tā jaunie latvieši, lai apvienotos kopējā latviešu pārstāvībā, kas, tāpat
kā māsn centrālās organizācijas Vācijā, Zviedrijā, Anglijā, Kanādā uc.
zemēs, savu misiju saskata cīņā par Latvijas republikas atjaunošanu, lat-vidhi
tautas dzīvā spēka un latviskās dvēseles saglabāšanu, latviskās kul-tāras
kopšanu un attīstīšanu.
SĀKUSIES 1 VALSTU VICEMM-STRU
SANĀKSME PARĪZĒ
Farlze (el). Pirmdien Parīzē sākās ilgi gaidītā ārlietu viceņiini-ātru
s^āksme, koŗal Jāsagatavo darba plāns Vašingtonas (etru valstu
konferencei Rietumvalstis ASV, Uelbritānija un Ftancija vtenojnšās
par šādu (tarba kārtību: 1. vispārējais bruņošanās sttvoklls pasaulē nn
eventuālā bruņošanās kontrole, 2. miera līgums ar Austriju un 3. Vādjas
problēmas. Tris rietumvalstti delegādju vadītāji — Hllps Diesups, Ernsts
Dēviss un Aldmndrs Parodija sastapās svētdien, I«| saskaņotu rietum­nieku
viedokļus. Diezops preses pārstāvjiem paskaidrojis, ka ASV ir skep­tiski
noskaņotas par konferences Iznākumu. No krieviem ^da nevis
vārdus, bet darbus. Sagatavotāju konferences galvenā nozīme esot no­skaidrot
vkomtlnlstu nostāju un vēlmes.
Kongresā ieradās visi Latvijas sūt­niecības
darbinieki, ar sūtni J. Feld-jnani
priekšgalā. No vecajiem ASV
latviešiem bija redzami H. Lielnors,
prof. P. Lejiņš jun., K. Karols, mācī­tāji
0. Blūmitis un A. Klaupiks, A.
Pinkulis ne. Jauno latviešu vidū Lat­vijas
brīvvalsts darbinieki, karavīri,
zinātnieki, mākslinieki, kā ar! bij. Vā­cijas
trimdas organizāciju un sabied­riskie
darbinieki.
Kongresa Ievadījumā svētrunu tei­ca
māc. A. Veinbergs, noveļot Dieva
i palīgu vienotajā cīņā par latviešu
brīvību un dzīvību. Aizlūgumam se­koja
ASV m Latvijas himna. At-
I klājot kongresu, sūtnis J. Feldmanis
ļ norādīja, ka kongresa sanākšana ie-ļltrlt
zīmīgā dienā — Igaunijas valsts-
I svētkos. Kongresa dalībnieki sumi-
[nāja igauņu tautu un nosūtīja ap-ļsveīkuma
telegrammu Igaunijas dip-ļlomātiskajam
pārstāvim Vašingtonā,
ļ Pateicoties par ASV sniegto palīdzību
ļmūsu tautai, kongress nosūtīja teleg-ļrammu
prezidentam Trumenam, uz-
; sverot, ka ASV valdība un tauta uz-ļ
ņēmusi savā vidū komunisma vajā­tos
latviešus, dodot tiem patvērumu
i un darba iespējas. Līdz ar to Ame­rikas
latvieši apsola darīt visu, lai
vairotu šīs zemes labklājību, kā arī
Ungārija sagatavo
starptautisku brigādi
iebrukumam
Jugoslavija?
Vīne (la). — Jugoslavija zināmu sa-ļtraukumu
radījušas ziņas no kaimiņu
ļvalstīm, ka Bakonija mežu apgabalā,
ļziemelos no Balatona ezera apmācot
ļun izveidojot dažādu tautību brīvprā-ļtlgd
brigādi, kuras pamatsastāvā jau
ļesot 20.000 vīru. Plašais apmācību ap-ļgabals
stingri norobežots no ārpasau-pes,
un to drīkst apmeklēt tikai ar
ikrievu ģenerāla Baklanova speciālu
ļatlauju.
Starptautiskā brigāde galvenokārt
Isastādās no satelītu valstu pavalstnie-
^kiem, bet par virsniekiem t a j ā ir gan-ļdrīz
visi Jugoslavijas kadeti, kas vēl
^plnns Tito atšķelšanās no kominforma
ļbija devušies uz Maskavas militāra-fjSm
skolām' un vaiis uz Jugoslaviju
ineatgriezās.
Jugoslavija valda bažas, ka šī
| S t a r p t a u t i s k ā brigāde izdevīgā mo-iinomentā,
kad sabiedrotajiem būs sai-fstitas
rokas, mēģinās ielauzties Tito
Iparvalditajā territorijā bez jebkādas
para pieteikšanas. Sāda 20.000 vīru
Jliela karotāju grupa, protams, nevar
|apdraudēt Jugoslavijas armiju, kuras
i s a s t ā v ā ir turpat 700.000 k a r a v ī r u , bet
|Jaievēro apstāklis, k a ar satelītu at-
|balstu un cauri to territorijām šādai
^tarptautiskai brigādei viegli un ā t ri
ļvar piegādāt palīgspēkus,
ļ i.Hier russki" — bija pirmie vārdi,
;ar ko divi ungāru lidotāji Austrijas
.amerikāņu joslā, netālu no Jugosla­vijas
robežas, izkāpa no mazās ar
ttijas lidmašīnas, ar ko tie bija iz­deguši
no krievu apsargātā Ungārijas
' lidlauka. Uels bija abu lidotāju
PJ^eks, kad sajūsminātais bērnu bars
ftiem atbildēja: „Hier mx r u s s k i !"
stiprinātu tās aizsardzību pret pasau­les
brīvības apdraudētāju.
No Kanādas LNAK vārdā kongresu
rakstiski sveica prof. Fr. Gulbis, Iz­sakot
cerību, ka ALA kļūs par li«lā-ko
latviešu organizāciju pasaulē. Vēl
sveicienus bija sūtījuši LNAK valdes
priekšsēdis J. Kreicbergs, Lietuvas
sūtnis Zadeikis, archibīskapa pārstā­vis
Kanādā A. Skrodelis un vairākas
latviešu orgalnizācijas un draudzes.
Personīgi sveica DV centrālās valdes
pārstāvis A. Līdacis un veco strēl­nieku
vārdā J. Goldmanis.
Savā atklāšanas runā J. Feldmanis
ziņoja par ALA organizācijas komite­jas
darbibUi izceldams- organizāciju,
draudžu un kopu aktīvo piedalīšanos,
ko apliecina kuplais delegātu skaits.
Apvienība nebūs grupu vai partiju,
bet gan visu ASV latviešu kopēja
lieta. Patiesā vienībā, čaklā un lie­tišķā
darbā apvienība ieliks visus sa­vus
spēkus, lai sekmētu Latvijas brī­vības
atgūšanu, tautas saglabāšanu,
grūtdieņu aprūpi un latviešu kultū­ras
pasargāšanu. Bēgļu organizāci­jas
Vācijā darījušas lielu un svētīgu
darbu, sevišķi izglītības, aprūpes un
informācijas laukā. Tagad mums, ASV
latviešiem, šai virzienā jāsastrādā,
mācoties no agrāk pielaistajām klū
dām. „Kā Latvijas sūtnis, es aiz
stāvu visas latviešu tautas un valsts
intereses," teica J. Feldmanis. ,,Lat-vijas
valsts pastāv, kaut arī tā oku
pēta, un mūsu brīvības diena nāks.
Tādēļ strādāsim tai uzticībā un sir­snībā."
Pēc mandātu komisijas ziņojuma
bija plašas debates par apvienības
statūtiem, kur dažus papildinājumus
uzdeva izdarīt valdei. Pēc statūtu
pieņemšanas, sūtnis J. Feldmanis pa­ziņoja,
ka ASV latviešu apvienība
nodibināta un tās sēdeklis ir Vašing­tona.
Kongresa delegātu pilnvaras ir
spēkā uz gadu. Pēc apvienības no­dibināšanas
kongress nosūtīja sūtnim
K. Zariņam Londonā apsveikumu, līdz
ar paziņojumu, ka vienotais latviešu
centrs ASV sācis darbu.
(Turpinājums 2. Ipp.)
Parorganize-sanos
gads
LatvIeSu Izvietošanās dažādās lemēs
tuvojās b^glffl, un Vficijl, kur seii
gadi noritēja spraigs sabiedriskais on
na^onālās kultOru darbs, paliks vi­sai
maz mOtu trimdinieku. Taēu ir!
pārējā brivaji pasaulē latvieši niv,
varējuši novietoties kaut dk vioiko-pus,
bet Izkliedēti visos pasaules kon­tinentos,
radot lielas grūtību viņu re-
UģIskls, sabiedriska, izglittbis nn
kultdras dzīves kopšanā. Tldē| Itt-viešus
visās brīvās puaules zemēs
bez personīgās dzīves leklrtolinu
sagaidīja un ari vēl lobrid gaida iva*
rigi uzdevumi
Vispirms — mums Jāizveido deia
visu latviešu pasaules organizidja,
Pad. savienība konferencei velti judļegatiem
kolajs Kojevnik^v.. Aņgju deleglciju|^^Tt^^SZmu'^JS^.
lielu vēribu} par to liecina plašais
delegātu skaits, — 17 personu — kas
Parīzē ieradušās ārlietu viceministra
romiko vadībā. No pārējiem padom- (Turpinfi)uin5 a Ipp.)
Janu» mclclttiBaiiM fediMlOTaMli
Vai būs jāaiziet ari Gotvaldam
un Zapotodcim?
MARŠALS KOŅEVS GATAVOJAS KĻŪT PRĀGAS ROKOSOVSKIS
Prāgā (Ig). — Labi informētas Prā­gas
aprindas ziņo, ka sakarā ar Kle-mentisa
organizēto sazvērestību ap­cietināti
vēl vairāki augsti komunistu
funkcionāri. Sazvērestībā iejai^ti aiz­sardzības
vioeministrs ģenerāhnajom
Bedrichs Raicins un ārlietu vicemi­nistra
Arturs Londons. Viņi abi kopš
kāda laika Prāgā vairs neesot manīti.
Apcietināti ail desmit atbildfgi komu­nistu
partijas eentrālķomitejas ļoc^-
Ut četri IMāku kompar^ rajonu
sekretāri m sepitiņi agrāils pusaulo-nomās
«lovakii valdības Idcekļi, kUii
visd Iejaukti KlemeoUsa „spiegoša-nas
afērā".
Tuvākajos mēnešos sagaida plašā­ku
apcietināšanas akciju zemāko par­tijas
funkcionāru vidū. Kaut ari paš­reizējais
ministru prezidents Gotvalds
nule saņēmis jaunu augstu atzinības
zīmi, kas it kā liednātu par viņa
šķietami drošajām pozīcijām Kremli,
labi informētā Sunday Chronlcle līdz­strādnieks
ziņo, ka tuvākajā laikā sa
gaidāma ari' paša Gotvalda, tāpat mi
nistru prezidenta Zapotocka, tieslietu
ministra Kopecka un iekšlietu mini
stra Noseka atcelšana no amata. Vi-,
ņiem visiem, bet It īpaši iekšlietu mi
nistram Nosekam pārmet nesekmību
Maskavas ultimāta izpildē, kurā vi­ņiem
bija uzdots mēneša laikā lik
vidēt zemē titoismu.un partizānu ku
stību, vai atteikties no amata.
Par drošākajiem kandidātiem mi
nistru prezidenta amatam pēc iespēja­mās
Gotvalda atkāpšanās min tagadē­jo
viceprezidentu FIrlengeru un izglī­tības
ministru Nejedeliju, kamēr par
aizsardzības ministru sagaida ieceļam
maršalu Koņevu, — gluži tāpat, kā
savā laikā maršals Rokosovskis kļuva
Polijas aizsardzības ministrs.
Labi informētas Prāgas aprindas
ziņo, ka Austrumslovakijā ieradušās
vismaz 4 padomju divīzijas, lai ap
spiestu pretkomūnistisko pagrīdes ku
Laivieilf iCoņedds Izšķir Vācijai icdui
hokeja meistanbu
J A U N S P A S A U L E S R E K O R D S L E K S A N A A R S L Ē P ĒM
inchene (el). ~ Pēdējā nedē­ļas
nogalē sporta draugi ar sasprin­dzinātu
Interesi vēroja divus lielus
sporta notikumus Vādjā. Lielākajā
pasaules lēktuvē Oberstdorfā bija sa­gaidāms
jauns pasaules rekords lēk­šanā
ar slēpēm, bet Krēfeldā sestdien
izšķīrās Vādjas ledus hokeja meis-taribas
Izcīņa, kurā kā pēdējie favo­rīti
sastapās S. V. Pūssen ar Preussen-
Krefeld vienību.
Lēkšanas meistarībā jaunu pasaules
rekordu sasniedza 19 g. v. soms Tau-no
Luiro, pārspējot zviedra Neceļa
1950. g. rekordu — 135 m par vese­liem
4 metrim. Jaunais pasaules
rekords lēkšanā ar slēpēm tagad ir
139 m.
Vācijas ledus hokeja meistarībā
pelnītu uzvaru izcīnīja Preussen-
KrefeM vienība, kur cīnās ari di-
DcportčH
500.000- 700.000
Uehivldtu
vi labākie latviešu ledus hokejist
Veide un Koņeckis. Izšķīrēja cīņa
kas notika pag. sestdienā Krēfeldā
bija loti sīva un aizrautīga līdz pa­šam
pēdējam momentam, jo divas
pirmās spēles trešdaļas beidzās ar ne­izšķirtu
rezultātu (0:0, 2:2). Izšķīrē­jus
vārtus guva latvietis Koņeckis,
kuru sajūsminātie spēlētāji pēc tam
iznesa no laukuma uz rokām, milzīgu
ovāciju pavadībā. Preussen-Krefeld
uzvarējusi ne vien stiprākās vācu
hokeja vienības, bet bijusi pārāka arī
par visām ārzemju hokeja vienībām,
kas līdz šim viesojušās Vācijā, arī
par amerikāņu meistarvienību, kas
ieradusies Eiropā, lai aizstāvētu sa­vas
nācijas krāsas pasaules meistar­sacīkstēs
Parīzē, kā arī labāko Itā­lijas
hokeja vienību ..Sarkanmelna-jiem
velniem", kas ieguvusi 1950. g
meistara titulu Itālijā.
bas atgOiann; otrkārt — Jlnodroilnt
latviešu tautas nonnils dabīgais pie­augums.
Viss tas uzliek lielu atbildība
mūsu gara drbinlekn saimei nn kat­ram
latvietim.
Jau kopi gada irpns Eiropu dzīvo­jošie
latvieši sikuil organlzCitnaf
darbu. Radītas un top kontinentilis
nadonUls apvienības, nlem., ASV nn
Kanādā. Ari Anglijā nodibiniti Bi-clonālā
padome, kas varbOt kltts ptr
visas Eiropas latviešu kontlnentilu
ļorganlzādju, ja tai pievienosies Zvied-stibu
un nacionālos partizānus, kuru rijas, Vādjas u. c. zemju resp. valstu
stiprumu vērtē līdz 20.000 viru. territorlālās organizidjas Eiropā, b-
Jaunākās ziņas no Cechoslovakijas veidojot katri kontinentā savu nīdo-galvaspilsētas
vēsti par jaunām ap- nālu apvienību, likts nopietns pmats
cietināšanām. No partijas centrālās ilgstošai latviešu dzīves nostiprini-komitejas
apcietināti Vadavs Ko- šanal
peckijs. Viteslavs Fukss, Hanuss Lon- Jaunajai latviešu organizidjal ki
skijs, Rucena Dubova, Karols Smidke to jau agrik esmu noridljts, vajadzētu
uc. Visi minētie bijuši vai nu pro- bilt vUpasaul^ mērogi un trlspakl'
vinces KP organisāciju vadītāji vai p«algai: VUpanules latvidiu apvieni
centrilās komitejas loCļ^U galvas- pi« kontinentāli l ē n ī b a un terrt-pilsitā.
ApdttiniU mrf bij. ārlietu ioriili «pvlenllHu PldiJI bOtn letll-misistia
^vs^^bladi» ludmillē^JO»^ i r i ^ ^ blAļUkai
meotlsa. Tuvāki laiki Cedioslova- un kopas ki zaru nodi^ļai. Šogad
kijā sagaida Jaunu teitŗa prāvu, kurā bitu jānobeidz Vispasaules latviešu
galvenie apsūdzētie būs Klementisa apvienības darba pirmais resp. pir-
,4sliķes" piekritēji. | organizēšanās posms un Jāķeras pie
radoši darba darīšanas. Misu mērķis
ir: apzināt visas pasaules latvIeSuii
saistīt tos kopējam darbam un atbal­stīt
vientuļos resp. tos, kas novieto­jušies
tālu no latviešu kopām; ripē-ties,
lai latviešu organlz^dji ietilptu
visi latvieši, kidē) pledetiba latviešu
kopībai jāsaista tikai ar niecīgiem
Clkagu (mf). - „Kamēr Pad. savie-1 ,^1?^*®"* (ziedojumiem
nlba tur verdzībā Lietuvu, mēs ne- P*^**f*^«« Izšķīrēja noztme) plem..
esam piepildījuši mūsu kristiešu sū- f',,?^^^*» "«"ļ^?^ Ml^su uzdevumos
tlbu," izteicās republikāņu senators ^ l ^ n . ^^^'^fj'^^u'^^^^ ' w '
Dirksens 3000 perionu sapulcē Cika- ^1 f }^ »f»yf *
gā, Uetuvas neatkarības 33. gada f P^^*?f kopā. Spēcīga latve-dienā.
Senators norādīja^ ka šī Bal-PJ organizācija Ir mūsu stiprākais le-tijas
valsts var atskatīties uz 600 ga- r?'.^.,^'? P " •^^'^ S^^S'^ «^'''^^
du kultūru un cīņu par brīvību. „Ir , Iv,^?' t, i i . . • .
savādi," teica senators, ,.ka nādju /*r^ļ^^^^ »^^^f» '^^^^IS J,^'
sapulc;, kas darbojas i r UN chartu ^^^^T""] ^,ļ;,^^«"«,'/|P««
pamatā un aizstāv brīvību, nav va- f j ^ * ^ . ^^^^^^
rējuši protestēt pret lietuviešu tautas f « ^ ^ f ' l^^^^'
Izpostīšanu un tās brīvības pilnīgu i^i^f^^l^^,* P'^^*^? V^^J*" ^
iznIdnāSanu. Mūsu pienākums tādēļ P^fl»'^™ ^r'^^^tml!"..""
ir ar visu drosmi un^ apņēmību aiz! h^*^^^^^^^^^
stāvēt dlvēcīgo brīvību. Kamēr Lie-tuva
paliks vedzibas stāvoklī, neva- S ^M ^ ^ ^ ^ ^ 1^!!^
ramriināt par mieru, progresu un tf"*"* f^^^^^^^^
kristiešu sūtības piepiidīšani." 1**' ^ « »^ ^^^^
Apstākļus okupētajā Lietuvā sa- . Nadonālās kultUras sagl^āianal
nāksmei raksturoja Lietuvas konsuls Jāorganizē latviešu zinātnieku un spe-
Cikagā Petras Dauzvardis, attēlojot p^*^*^*^' literātu, mākslinieku un sa­šāvās
zemes saimniecisko izpostīšanu biedrisko darbinieku lekdju cikli
un padomju terrora režīmu ar kon- centrā pēc tauUs iugst-centrācijas
nometnēm un deportāci- parauga. Sis tautas augsUkolas,
jām. No Lietuvas deportēti pavisam Pfotams, bitu ceļojošas. Tautas tra-
500.000-700.000 lietuviešu, un jauni J*^^'* saglabāšanai Jāorganizē latvle-tukstoši
sagatavoti izsūtīšanai vergu dziesmu dienu, bērnu svēt-darbos
kanālu rakšanai Turkestanā ^« ^ ^- i«P«J« svinēšana pēc mOsu
un citur. Nāvē gājuši ap 40.000 lie- tradidju motīviem. Tāpat or-tuviešu
patriotu. Vēl dzīvie lietuvieši «««^^ēļama ari latviešu tautas tērpu
cer, ka brīvās pasaules nācijas pa- pia*^*šana,
nāks padomju okupācijas izbeigšanu P*"* Latviju jāturpina ar ple-un
Lietuvas brīvības atjaunošanu. f«flošu sparu. Katrs atsevišķs latvle-tis
Šodien Ir cīnītājs un savas tautas
MVD UN KARPATU PARTIZĀNU '«P>^«2entants. Sl Ir mūsu cildenā ga-
KAUJA ^^^^^ atbalss ļau JUtama
visā brīvajā pasaulē. Un, ja vien bO-Kljeva
(rs). — Par nesen notikušu sim vienota ce|a gājēji un vienotas
padomju MVD vienību un Karpatu <|oma8 domātāji, neizpaliks ari panā-partizānu
kauju vēstīja Kijevas rai- kuml
dītājs. nosaucot partizānus par „lau- Pārdomājot mOsu pārorganizēšanās
pītajiem un jau ilgi meklētiem pa- jautājumus un uzdevumus Jaunajos
gājušā pasaules kara noziedznie- likUedes apstākļos, meklēsim lielu
kiem". Kauja notikusi pēc tam, kad garīga spēka avotu, kas mums pall-
..laupītāju banda" uzbrukusi kādam dzētu ki garīgi, l i ari fiziski pasar-
Cemovicu rajona kolhozu ciemam, gāt savu Uutu no aslmilādjas un Iz-
Oņā ,.banda" esot gandrīz pilnīgi nicības briesmām. Sle mOsu garīgā
iznīcināta, un tikai nedaudziem „lau- spēka avfttl ir mūsu pašu tautā, tikai
pītajiem" izdevies nokļūt atpakaļ vajaga prast tos atrast Tādēļ veltīsim
kalnos. „Banda' esot sastāvējusi no pūles un gribu vienotam darbaoĻ lai
ģen. Vlasova, Melnika (ukraiņu brī- mēs paliktu stipri līdz tai dienai, kad
vTbas cīnītāja) un kādas vācu SS di- mūs uz tēvzemi sauks mūžīgās Lat-vīzijas
bij. karavīriem. ļvljas balss. Agr. J. D i ģ is