Bavarijas Latviesu vestnesis, September 23, 1950

              |50.g. ŽO.septembrf
VĀRDOS
liekti iioiiat2M
atikSna publicētai
^as katoļu garir
zemēs aiz dzeu
pēdējo piecu gadS
'Sfltlti vai apcietini,
katoļu priesteru.
itttti«i«skii gkrejia,
Rietumvācijas ter*
- amerikāņu armi.
ya8 vadībai nav
skrejlapu izpia,
Ign pretkomfinistis.
III dibināt pie ASV
lls senatora Lodžg^
brivibas korpu,
lomūnistlBki noska*
r un jauniešus no
aizkara. Senators
likumprojektu,
paredzēts paUe*
īSņvi Jirmijā uz-
^ skaitu no 2500
gadu nokalpošanas
pavalstniecību,
Jrdzntiedbas ga«
īgu rezultātu, pa-
Jiļstm prezidents
urna daudz i ^ š ot
Inces. tam
l i saņemt aizde-i^
importa bankas
kiaimhieclbas un
ī*gfidei; lai rastii
Jbezdarbnie*
notika
ikM| kur intervi.
ģenerālis
dem(^stran«
pei^oņas ie«
aisdetin&tfiis. De-iiKlwk,
ej mājās,
otru Ko-
I- •
lapiņas ap­ļa
ārlietu mi-
Urfikl I>olItiķt un
nens-nepfirpjfota-ivleilbtfii
valstis,
lU ar Japļānu,
is palalzsaŗdzl-tautai.
taUbaksts Dfe
Segts uz fiettām
paguva Izdot
iksta numuru,
•innā aizlieguma
iMikii divfzUn
etps uz Rfetum-
^iJivrzlja otrā
amerlkā-
Cetrus Jau­ko
paSreiz būvē.
onis varēs uz-bet
pārējie trts
Ipspriedēm Va»
iesi dosies bd«
[riekSnieks feld-lim
viena tanku
(ārijas armijā,
cbēguSaisrungā-
Is. Avi)icl-f
Padomju savie-
(ru piloti varētu
^rdzlbu Šonedēļ
īdonā. Tajās
18 ūnijas aiz-
Stāba priekS-
[tori sestdien
par neatļau-
Viens direk-
)ēdzis.
Iflgnmns
ikijas augstāki
kurām bija
lu darbi, sprie-sodfi.,
Ssivicmoto val-
•dzlbai sest-iU
iEOngress.
Savienotajām
Jma, Ja „tie
itu komū-ista
visus ko-
Tureija. Sis
ies uz lauku
ir daudz ko-ļikfi
lielā daļa
ieguva izglīti-
AVOJIES
JAS
lijas minis-preses
par­ka
ļaunajā
vēbreiz ie-ito
pretkomū-piebilda,
ka
lieku partija
lājumus vai
lasies atlaist
jaunas vē^
jdātais likums
ļjas un tai tu-slēgšanu.
le-lotikumu
dēļ
;ija būs atzi-im
jācīnās ar
I
#1
i-,>."
I
LATVIJA
Laiviao New8pa9er
Nr. 73 (417), Sepi 23. 1950
Publisher and Edltor: Valde-mārjj
Lambergs, Sdiwābisdi
GmUnd, DP Camp Artlllerie-
Kaseme, Phone Schw. Gmllnd
3159. Printer: Remsdruckerel
Slgg. Hārtel & Co, Schwābi5ch
āmUnd, Paradlesstr. 12. Publls-hcd
twicc weekly Circulatlon
11.000. Sponsor-Intemational Re-
^ee Organlzatlon.
iAIVIAN NEWSPAPER
Nr/73 (417)
Sestdien, 1950. g. 21 sept
ImSk tttēdlente un •esiaiena».
lidevējs: UtvieSu CenurāU Ko-mlttja.
Galvenais redaktori: v.
Lambergi; galv. red. vletn. M.
CuUtis. Redaktori: A. Bolštems»
r^Klānt, B. ĶlselU. V.
glnL E. Raisters, L. SVŌK».
Auitrttijas redakcijas vad. A.
Smlts (Lawley House, Canber-i
. A . a T H AustralU). RecW^
cUaa adrese: (14a) S<^wābiscb
GmOnd, DP Camp ArtiUerl^
Kaseme. tālp. Sehw. OmUnd 115I
Rietumvalstis garantēs Amerikāņu m^evri Vācijā pierada
astiprinājumu nepieciešamību
Divējas
< saites
VĀCIJAI BŪS SAVA ĀRLIETU MINISTRIJA -
BONNA ORGANIZĒ MOTORIZĒTU POLICIJU
PRETSPIEGU AKCIJA PIRMS MANEVRIEM
APCIETINĀTA ARi LATVIETE
šies kombinētie amerikāņu armijas
un gaisa spēku manevri Rietumvāci-jā
uzskatāmi pierādījuši, ka nepie-Ņfajorka
Oed). — Otrdjien publicētais Ņujorkas rietumvalstu ārUetu
ministru konferences komunikē iezīmējis Jaunas attieksmes Savienoto
vMn, Lielbritānijas, Francijas un VācUas turpmākajā politikā. Komo- ciešami DastlDrināt amerikāņu «ne.
.1m ^.ntm^rl^^^^ " ^ " ^ izveidošana^ noraidīta kā ,.Eiropas intere- pār varētu darīt ko vairāk nekā tikai
ggm nepiemērota". Tomēr vel apspriedis iespējas iekļaut RietumvācUu! ātri atkāoties līdz Reinai kā tas tika
Eiropas kopīgajā aizsardzības sistēmā. Apspriedē sīkāk iztirzāts ari Vā- '
cijas okupācijas statūts, kura Ietvaros turpmāk pie Vācijas valdības izvei­dos
ārlietu ministriju ai^ visām tai piederošām diplomātiskām pārstāvī­bām.
Tāpat paredzēts atcdlt dažādus saimnieciskus ierobežojumus. Vā­cUas
valdība turpmāk varēs izveidot ari motorizētās policijas vienības.
lomunikē, kura galvenie jautāju­mi
ietverti desmit punktos, starp citu
nosaka, ka patlaban pastāvošā'is ka­ra
stāvoklis ar Vāciju jāizbeidz vis-drizākā
laikā. Sabiedroto militārie
$pēkl Vācijā jāpastiprina. Katrs uz­brukums
Rietumvācijai un Berlīnei
uzskatāms par uzbrukumu sabiedro­tajiem.
Vācu armija nav atjaunoja­ma.
'Ŗirpretim^ sabiedrotie piekrīt
kustīgu, motorizētu policijas vienību
izveidošanai Rietumvācijā.
Tālākās Vācijas tiesības paredzē­tas
ari okupācijas statūta grozījumos.
Vācijas valdība var nodibināt savu
ārlietu ministriju un izvaidot ofici­ālas
diplomātiskas attieksmes ar ār­valstīm.
Arī iekšpolitiska kontrole
dažādos jautājumos ievērojami mīk­stināta.
Atcelti līdzšinējie ierobežo­jumi
tirdzniecības un eksporta kuģu
būvēm, Ari tēra\ida produkcija
drīkst pārsniegt līdz šim noteiktos
apmērus, par cik tā nāk par labu
lUetumvalstu aizsardzības sistēmai.
Otrdienās pēcpusdienā Vācijas
valstskanclers Adenauers. pireses
konferencē atteicās no sīkākiem pa­skaidrojumiem
par Rietumvalstu ko­munikē,
jo tas prasot dziļu un pama­tīgu
pētīšanu. Tāpat, valsts kahclers
norādīja, ka daudzi: komunikē minē­tie
jautājumi vēl nav galīgi atrisinā­ti.
Viņam tomēr esot jānorāda, ka
vispārējais komimikē tonis esot ietu­rēts
daudz mīkstākos toņos, nekā to
iepriekš varēts pieņemt. Protams,
visas vēlēšanās nevarot ietvert vienā
dokumentā un šai sakarībā zināma
attīstība esot pilnīgi nepieciešama,
kaut gan tā, protams, prasīšot daudz
pacietības. Pacietīgai' jābūt arī vācu
sabiedrībai. Nobeigumā Dr. Ade-nauers
tomēr piezīmēja, ka rietum­valstu
āriietu ministru apspriežu re­zultātā
vērojami iepriecinoši panā­kumi.
Trīs ārlietu ministru komunikē ap­sveic
visa Londonas prese. Strād­nieku
partijas oficiozs Daily Herald
raksta, ka Rietumvācijā bija jāap­bruņo,
jo austrumu joslā krievi or­ganizē
policijas vienības, kas even­tuāla
konflikta gadījumā varētu sākt
soļot uz rietumiem. Manchester Gu­ardian
piebilst, ka Ņujorkā publicē­tais
komunikē nozīmē Rietumeiropas
aizstāvēšanu pie Elbas.
Arī vācu laikraksti, tāpat kā Dr.
Adenauers, visumā iepriecināti par
rietumu ārlietu ministru konferences
iznākumiem. Labi informētais
Frankfurter Allgemeine starp citu
uzsver: Tas, ko ārlietu ministri no­sprieduši
Ņujorkā, Iekļausies par
svarīgāko ceļa rādītāju grūtajā un
akmeņiem kaisītajā Vācijas augšām­celšanās
procesā. Komunikē pieklā­jīgā
valoda jau pirmajā mirklī rāda,
ka uzvarētāja un uzvarētā attieksmes
starp rietumu valstīm un Vāciju ne­var
pastāvēt mūžīgi. Nedrīkst vēr­tēt
par zemu tos šķēršļus, kas mums
joprojām stāv priekšā, bet nekad
kopš 1945. g. Vācijas vienības jautā­jums
nav atradies tik tuvu atrisinā­jumam
kā tagad. Vācijas apbruņo-šanas
jautājumā Ņujorkā nav pa­nākta
nekāda vienošanās. Nepacie­tīgajiem
tas vēl neļauj nonākt pie
kaut kādiem secinājumiem, Bet v i ­sumā
nevienam nedrīkst būt šaubu,
ka šai jautājumā vēl pēdējais vārds
nav teikts.
Arī Stuttgarter Nachrichten uz­sver,
ka Ņujorkas apspriežu komu­nikē
vispirms uzkrīt ar savu «siltāko
un labāko toni", kas jau pilnvērtīgi!
iekļaujas lielajā pasaules politikas
plāksnē. Ārlietu ministru kopīgie
atzinumi, kas ir daudzu strīdu un
dažādu viedokļu saskaņošanas rezul­tāts,
uzskatāmi par starptautiskās
situācijas diktētu iznākumu, ^aut
arī mēs, vācieši, šo iznākumu uzska­tām
par ļoti sekmīgu," piezīmē laik­raksts,
„tas tomēr nedod nekādu ie­meslu
pārmērīgai sajūsmai, jo tas ir
tikai dabīgais ceļš Vācijas suvereni­tātes
atkarošanai."
Nobeigumā laikraksts piezīmē, ka
ārlietu ministru lēmumi nav domāti
Ugām pārdomām un dziļiem pētīju­miem,
bet praktiskai un ātrai rīcībai.
Tādēļ nedrīkst Ņujorkas lēmumiem
pieiet ar šaursirdību, bet ar uzticību
un darba gribu, jo tikai tad Eiropas
un pasaules miers Iegūs jaunus, sva­rīgus
spēkavotus.
Berlīne (md). — Austrumvācljas
Informācijas birojs apsūdz Bonnas
valdību un rietumu sabiedrotos, ka
tie gatavojot spēcīgu pagrīdes ofen­sīvu
pret Vācijas padomju joslu, pie
kam plānos paredzēti* arī «slepkavīgi
uzbrukumi politiskām personībām".
Ofensīva e^ot izplānota pagājušā
mēnesī slepenā sanāksmē, kur pie­dalījušies
Bonnas valdības locekļi,
kā arī amerikāņu un angļu slepenā
dienesta pārstāvji. Plānotās „sabo-tāžas
programmas" vadītājs esot
amerikāņu majors Rašbergs, kas vis­pār
vadot amerikāņu armijas spiegu
dienestu Vācijā.
Padomju joslas propagandas biro­ju,
kā liekas, joprojām vēl vada no
Savienotām valstīm aizbēgušais vācu
Ar rietomn pasanli nlls saista di­vējas
saites. Iesakņojušies rietumu
, kultūras augsnē, mēs esam šis netu-
Meldelberga (dm). — Nesen beigu- riem bija jānoskaidro dažādas dtas pasaules kopības locekļi Bet
' - atsevišķas problēnŗias, piemēram, ar- ^ļ^^Ķ austnunn uimlclbtt un boļ-mljas
kustīgums, sakaru funkdonē- L ^ l ^ ^ mums piekrīt vēl tida ki
šaha, štāba un komandieru darbība, faļmi^ loma: iideslnflcēi sērgu ap-spēja
manevrēt plašā territorijā, fpē- ļ kņudētas telpas,
ja ātri uzcelt tiltus pār upēm, vai arī ^^^^ iespēs noliegt, ka visai
armijas, avlādjas un Reinas upju _ a . k i ^ noUtiskaJi un ideoloģls-flotes
sadarbība kombhiētfis operād- |^\anltMienestā esam pa^lknU ai-iislamu
darbu. DleT vai bes BaltUas
Tagadējos manevros 35.000 virs- Lj„ ptdomJn varat apspiesto tau-nleku
un ķafdvju ar visu apbruņo- ^ trimdinieku deSu lldidallbas bfliu
jumu apmēram 16 stundu laikā atkā- i^m^^ iespējams noraut Krem|a vār­pās
190 km Iedomāta uzbrucēja L^n^^ ^utns maskas,
priekšā. Atkāpšanās pavēle ,tika do- . bolSevismn kalpojusi U-apmācību
territorijā pie Cechoslovfi- utvUas neatkarību. Ja nu
kijas robežas un citur vienības pat- J^^^ bijusi
laban brokastoja U^Pl^ ^ffHtkalika par mflsu neatkarības san-bija
Izveidota aizstāvēšanās Hnija, ^ļļ^n, plma^ absortiējot otro, tad
bāzēta uz Mainu, kalniem j t a r p ^ " " ^ ^ ^^^^ jo labi
Friinkfurti un Heidelbergu un Neka- ļ^g^j^ ^ «mrējušl kopā ar d«m
ru dienvidos no Svarcvalda. Līdzīga piŗmo izšķirīgo kauju, uiva-operādja
būtu nepieciešama, lai no- ,^,^1^ ^ gavis brivibas ciņii.
pletņu briesmu gadījumā nelielos ^^^^ „ ^ nrfttbollevlitli.
no ielenkšanas un tenlctoĢSanas. Ļ>1 U^^a mumTjicInl» ki taMeSlem.
varētu darit ko vairāk, būtu nepie- "'^"^J™'* u-tM fo& nn
ciešama, daudz vairāk divīzija.. Ma- 15», T^ļLta Z*»
nevrl parSdiJa daudzas kļūdas un J^»»^ pi,vertWm olņn pret
vājas vietas, kas art bija to lafe- J™^^^^ „Jf
vums Vadiba SIs ^udas ari ateln? L,}ŗn,„ ^„ nStaribu.
un nekavējoties korrlģēja, sākot no , , . .
pulka komandiera un beidzot ar at-seviSķas
grupas' komandieri. Kop- S^'S^iH^^l^Slni^ ^ t ^ ?
novērtējumā nelielie amerikāņu spēki .TH-JK^
atzīstami par labi apmāclttem w S2L*SS^ "-«"'^^^
spējīgiem, secina korespondents | I f » ? ^ . ! ^ ^ «^I*»
Kuks.
Izmēģināts manevros. Tā manevrus' jās.
vērtē New York Harald Tribune ko­respondents
Kuks. Virsnieki, kas
manevriem sekoja Heldelbergas Štā­bā
pie 9 m garas situācijas kartes un
tāpat arī daudzie ārzemju novēro­tāji
štābā un manevru territorijā, ne­tika
vaļā no apziņas, ka situācija, ko
te patlaban izmēģina, kuru katru
stundu varētu kļūt īstenība.
Manevru uzdevums ari bija pār­baudīt
amerikāņu iespējas tikt galā
ar varbūtēju Korejas situāciju Eiro­pā,
un atbildēt uz Jautājumu: cik āt­rā
laikā amerikāņu spēki var atkāp­ties
no savām vājajām aizstāvēšanas
pozīcijām nometnēs un barakās gar
Cechoslovakljas un Vācijas padomju
joslas pierobežu un radīt stabilu aiz­stāvēšanās
līniju ar Reinu aizmugu­rē.
Turpretim agrākajiem manev-apsūdz
Bonnu
komunistu vadonis Gerhards Eislers.
Pēdējā laikā gan par Elsleru maz
dzirdēts un sagaida, ka viņu atcels
no amata, ja tas klusībā jau nebūtu
notids. Žurnālisti, kas propagat*das
birojā interesējušies par nākoSSs
preses konferences laiku, saņēmuši
ļoti nenoteiktas atbildes.
Pēč biroja ,informācij£^s, majora
Rašberga plāns paredzot ražošanas,
preču transporta un līdzīgu sabotā-žu,
ugunsgrēku rīkošanu un politis­kas
slepkavības, Liekas, ka komu­nisti
jaunās apsūdzības ceļ tāpēc, ka
ir ļoti neapmierināti ar Rietumvāci­jas
raidstaciju pasākto palīdzības
kampaņu, kurā raidītāji brīdina at­sevišķas
personas austrumjoslā, kam
draud apcietināšana.
kidl atrodamies, neviens no moms
Ton «sirtim. omAv^ I nslieds Idojlskl olnlttos par savn brl-
Jau pirms manevru sēkuma ameri-1 ^ ^ ^ neatkarību ki Idejisku
Apvienoto nāciju kara-spe
Pohangu
Amerikāņu ofensīva Pūšanas priekštilta pozīcijā tur­pinās
— Dienvidu frontē komunisti atkāpjas
Tokio fled). — Pūšanas tilta gala
pozīcijās pēdējās dienās (nomanāma
liela rosība, ziņo kādas amerikāņu
Karte par mlUtāraJfim operficUim KoreJfU
Tanī redzamās bultās lesImS UN kara­spēka
azbrakomia S galvenos virsienos.
armijas grupas raidītājs. Amerikāņu
un dienvldkorejiešu vienības otrdien
varēja šeit atzīmēt panākumus trijos
guvis jaunus panākumus un atguvis
zaudēto Vaigvanas pilsēta Au«
strumpiekrastē dienvldkorejiešu iz­lūku
vienības ielauzušās ostas pilsētā
Pohangā. Sī uzbrukuma dienvidu
smailē amerikāņu vienības iebruku­šas
13 km tālumā uz rietumiem no
Gamanas un atsviedušas ziem^ļkore-jiešu
vienības pāri Hanas upei.
Seulas telpā tiklab komunisti, kā
ari amerikāņi lielā steigā koncentrē
jaunus pastiprinājumus. Vairākas
amerikāņu aģentūras ziņo, ka šai sa­karībā
zlemeļkorejieši atvelkot sa­vas
vienības no Pūšanas frontes. UN
karaspēka vienības patlaban nodar-kāņu
armijas IzlūkoSanas Iestādes
sSka plašu pretģidsu akel)u,;lm|i|
(TurpinIluimĶ ,Si \pp»)
Norvēģiem būs jānes upuri
savas valsts fiizsardzlbai
MBi^ aeiattftniii /fļNpucas
jļpkaroiaau UA ticības valfiiaau pa«
doiii}tt temls, nevienu brtdl nav ap*
stljudes panst savas mSdbas na
PHHtfi tiolbas brīvību apspiesta^
lautim, ari nums lu>nsekveati un
anmolfl Jidnia par polltiskim bri-
Oslo (fm). - Norvēģijas ndnistru ^ t»rttii tiesībām viU platt
prezidents Gerhardsens parlamenta ļMumif
ārkārtējās sesijas atklāšanā bridlnā- ^ft rfetuma pasaules pledergle mēs
ja norvēģu tautu sagatavoties zemā- neesam nekādi trimdinieki, bet esam
kam dzīves standartam, lai sev nā- rietumu tautas kopības loceklL Kul-kotnē
nodrošinātu brivību un sociālu tfiras un tiesība Jomā mēs nestāvam
taisnību. Valdpas jaunā programma ijp^sē, kultilras pasaulē mēs esam
paredz izpildīt militārās gatevības pilntiesīgi locekļi
programmu jau līdz 1952. g., kaut jte Jiapdnis on tas Jāismanto.
sākumā to bija paredzēts realizēt Bfldaml aktīvi locekli rietumiemjn
līdz 1954. g. Programma paredz 250 Labiedribl, mēs pavērsim plailk dur-milj.
kronu spedālos piešķīrumus y|g tautas Uetal
divarpus gados, .un tā Ir daļa no ko- «i. „ 4 , ^.j^n nu*„«^
pigās Atlantika pakta aizsardzības "F ! ^ " »;
sistēmas. Līdzekļi paredzēti armijas, ^ f i i i i ^ . ^ ^ Frandjā.
flotes un gaisa spēku, kā ari d v f l ā s l ^ ' * * nn semēs, kur tie
aizsardzība un policijas spēku pa­stiprināšanai,
bez tam svarigu preču
rezervju uzkrāšanai, artilērijas in­stalāciju
pastiprināšanai Oslo fjordā
un jaunu nocietinājumu izbūvei, It
īpaši ziemeļu apgabalos. Padomju sa­vienības
pierobežā.
IZSTRĀDĀS PLĀNU RIETUM-BERLlNES
AIZSARDZĪBAI
Berlīne (fm). — Īpašai rietumu sa­biedroto
virsnieku komisijai, kurā
piedalās pa divi angļu, franču un
amerikāņu pu]!wežl, uzdots divu mē­nešu
laikā Izstrādāt sīku plānu Rie-tumberlīnes
militārai aizsardzībai.
Plāna pamatā pieņēmums, ka sabied­roto
ricībā pirmā trieciena uztverša­nai
pastāvīgi būs 9000 viru liels ka­raspēks,
pie kam vienīgie smagie
tanki ir franCienL Pavasari, reizē ar
amerikāņu karaspēka pastiprināšanu
Rietumeiropā, tapšot palielināts arī
binātas ar sava labā spārna nodroši-; Berlīnes garnizons. Patlaban ameri-nāšanu,
kuru apdraud komunistu ļ kāņu kājnieku vienības Berlīnē ap-spēkl.
Amerikāņu vienības forsējot' gādātas ar jauniem prettanku iero-
Hanas upi, kas atrodas 8 km rietu- čiem, kas pārbaudīti Korejā,
mos no Seulas, Pēc atsevišķu fron­tes
ziņotāju informādjas, UN vienī­bas
koncentrējot patlaban šai frontes
sektorā lielas tanku vienības, tāpat
ari modernākos motorizētos liesmu
metējus.
Inčonas frontē amerikāņu vienī­bām
bijušas labas sekmes. Hanas
upe šeit pārieta vairākās vietās, tā­pat
izlūku vienības ielauzušās Seulas
priekšpilsētā Jungdungpo. Stiprā­kas
komunistu vienības patlaban
koncentrē starp KumSonu un Jong-uzbrukuma
virzienos. Ziemeļrietu- dongu, tāpat arī Taionas un Honanas
mos no Taigu, kur i^c niknām cīņām telpā. No tā var secin-t, ka komu-pirms
dažām nedēļām bija ielauzu­šies
zlemeļkorejieši, UN karaspēks
VAI MASKAVA GROZUUSI
SAVUS PLĀNUS VĀCUĀ
Vašingtona (md). — Šejienes poli­tiskās
aprindās izveidojies uzskats,
ka Maskava atturēsies no Jebkāda
lielāka uzbrukuma rietumiem no
Austrumvādjas, iekām komunistu
partija un vācu bruņotie spēki pa­domju
joslā nebūs izveidoti līdz tā­dam
stāvoklim, ka tie spējīgi tur
pārņemt varu. Tad krievi demon­stratīvi
izvāks savus bruņotos spēkus
un atteiksies no atbildības par to, ko
Austrumvādja daritu pēc / tam. Tā Sbi^^^^ ^''^"^^ "^""^ Maskava atkārtotu Kore/as panē-polcēJoSles,
tik maz Izmanto starp-tautiskus
kongresus, knltfirai leitā-dljumas,
presi, personīgus sakarus
ar io lemiu politiskās un kultūras
dzīves noteicējiem, lai dešākl Izvei­doto
saskarsmi ar rietumu pasauli»
stfistbt par sevi, saviem nadonlla-
Jlem iegavamlem nn savn pairelzējo
nadonālo traģēdiju. Kādē| mēs tik
mas Iesaistām savā nacionālajā elņl
nn centienos olttauto labvēļus. Ne-daudsi
mēģinājumi, kas bUuil ar rie-tumiemju
parlamentāriešiem, tleslb-niekiem,
preses ļaudīm, devuil labus
panākumus, bet nļiēs ios sakarus
esam meklējuši tikai epizodiski un
vietumis. Kādēļ tas nav darits siste­mātiski
nn nepārtraukti? Kādēļ nav
šis draugu nn labvēļu loks paplaši­nāts
tiem piepulcinot rietumtautu
rakstniekus, skolotājus un citu arodu
pārstilvjus, kā ari dažādu idejisku
nostrāvojnmu ļaudis.
Pretēji tam mēs esam lerāvulles
noslēgtībā. Vismaz tas sakāms par
trimdas Inteliģences lielāko da|u.
SādI izvddoti sakari stiprinātu ne
vien mfitn tautas lietu, bet bagātinā­to
ari šo kopdarbības salio lējējos
paios. Senāk braodens uz starptau­tisko
kongreso maksāja dārgo naodo
on saistījās ar lielākām neērtībām,
tagad bleil Sle kongresi nn dažādas
koltfiras nn politiskas manlfestiU^
notiek mūso dorvjo priekiā. Būsim
aktīvāki kā Udz ilm to izmantošanā.
Ari šie sakari kalpos divējiem mēr-ķkm.
Pirmkārt, tie atslēgs vienas ot­ras
dorvis mūso taotal onj tās pār­stāvjiem,
nostiprinot io tautu sav­starpējo
saderību un kopību. Otrkārt,
tas ļaus moms veikt pilnīgāko sanā-djas
darbo, kor Upigl digļl vēl ar-vieno
apdraod dto tauta laimīgo
ddvl on vēlamo attistibo.
( Ad. SUde