Bavarijas Latviesu vestnesis, August 11, 1951

              LATVIA
Nr*50(5Od)i August l i , 1051
PttbJUhef; Vili» JauuiB*, {21e) Au-o
t i ^ r f b. Detmoid, lager, Germa-
B*, Pbone Augustdorf 02.
Editofial and Business Office:
(t3b) Gtafeoaschau, Obb, ftegie-fungrfagef
r'Gerroany.
Frintcr: Weilbeimer Druckerei
am.b.H.. 03b) Weilbeim, Obb..
Pubti»he4 once weekly. arcnla*
IfoB 75(H) Sponsor — International
Befttģee Orgamzation, — - Mem-barihip:
Assoclatlon of the Free
It&ik f em Atdlļa eostaieals
Isdāvija: Utviēlo Ceatrt» So^
raitsja.
Gaiv/ tedaktort; Māk^ Cunu».
, A ^ l d a Q& tedakdjas adr^t
asbrGraf^iftsdiaa, Obb^ Itegie*
Autuaujaa Ttdakcijas vadtlijat
A. S a i u , 19. lindea Avanat. Wea*
dmireia, Ballafat, ATlc^ Aostrelia.
Ulvt^i pulcSfas Albarfi ptaialoe!(|a laiiira
\' 0} tondond, t^prett Albarta āolaia, ial Dile*
I{3i}.di«a3s sastaptu Itgt neradcBtas draugus
pņiņas. R. SImaņa uzņēmuma
(dtaiD<tMittu <lienu uzņSttiumua skat. 3. Ipp.)
11
ARCHIBISKAI>S PROF. DR. T. GRlNBERGS ŠVEICE
No 23.^30. jūlijam Zenēvfi notika! gemeine Volks-Zeitung. Rakstos d l -
Luteilvu pasaules apvienībai (LWF) dināla mūsu archiblikapa ijcilS per-ekSŖkulIvās
komitejas sēde. ķuŗā pie- Uoniba un vioa lielie nopelni Latvijas
dalījās an Utvija$ ev. l u t baznīcas ev. lut. baznīcas apvienošanas darbā,
^archjbiskaps prof. Dr, theol. T. Grin- kā ar! viņa panākumi latviešu tautas,
oergs. Bernē archibīskapu sagaidīja it sevišķi jaunatnes tikumiskās un
bij. Latvijas karjeras ģenerālkonsuls garīgās audzināšanas laukā. Nav
Janis Klaviņš-EIlanskis uA Kēnicas piemirsta atzīmēt ar! archiblskapa
draudzes mācrtājs V. Fuchs. Vienā mīlestība, ko viņš kā ..Bitites onku-
^ ^ ' ^ Svei- lis- parādījis bērniem, tāpat Us. ka
cē (Kēnicā pie Bernes) 29. jūlijā archl- viņš kā Latvijas ev. lut. baznīcas virs-bīskaps
vadīja dievkalpojumu. Par gans paliek Vācijā pie mūsu vecajiem
so mūsu archiblskapa dievkalpojumu ļaudīm, bāra bērniem un invalidiem,
plaši rakstīja šveiciešu laikraksti ^ kuru aprūpe ir vienmēr bijusi archi-
Neue Berner Zeitung. Der Bimd. Ber- bīskapa sirds lieta, un ka viņš nekad
ner Tagblati un Schweizerische All-ļnav vairījies no sava augstā uzde­vuma
pildīšanas garīgā un laicīgā
ļ<larba laukā arī revolūcijas, kara uii
okupācijas aj^tāklos.
Dievkalpojmnā Ķēnicas baznīcā bija
ieradušies vairāk par 700 dievlūdzējuv
viņu vidū ari mras draudzīgu valstu
diplomātiskie un konsulārie pārstāvji.
Dievkalpojumu ievadīja Kēmcaa^d
d z ^ māc. V. Fuchs un norādīja uz
archiblskapa t . Grtnberga nopelniem
brīvās Latvi>as un irimdaSj laikos.
Savā sprediķi archiblskaps visus ai­cināja
cilvēku mīlestības un palīdzī­bas
darbam un neatlaidīgai cīņai pret
tumšām varām. Evaņģēlija garā teik­tais
spte^ķis dievlūdzējos atstāļa
dziļu iespaidu. Dievkalpojumu beidza
ar Dievsr svētī Latvtjtt^^^^s^
Pēc tam archiblskaps vadīja <hevkal
pojumu ta^ešiem^ latviešu valodā.
P i t Š v ē t l ļ^
els arcbiblikapam par viņa apd^o*
jušu B^tiiē. ArchtbMa;^ satika
ari ar ģenerālkonsulu J . Kļaviņu
Eilanskl» m pārrunāja Latviju un lat
viešus skarošus jautājimius.
B e r n 6, jūlijs. J. setdienis
Radiis kiviesu cenfrali organlzācffa Amtteāi^ā
Alekseadrs^Cuba - AusIralDas M e s u
apvienības prezidtfe prld^edis
LATVIEŠU PĀRSTĀVĪBAS IZRAUDZlSANAi 1951 a PAlBDZlTAS Di*
MOKIATISKAS VSLESANAS - VAI AUSTltĀUJAS U T V U S U KOP!-
GAIS IEŅĒMUMS IR i M E J . U N UTAUflJUMS M M U . MĀEt GA-DA?
- UTVIESU ORGANlZĀajU PIRMĀ DBLBCUlTO SANĀKSME
MELBUipĀ
Mūsu A u s t r ā l i j a s r e d a k c i ] as a p e c i ā l i i ņ o j u ms
Pār va!lTSktie!k3ses{todalu> zemes degums šo mtisu ar! skaitliski vēl
loS^ valda komunistu režīms, arvien ievērojamo trimdinieku gru*
zinām/ ka tur vienīgais no- pu vienot, saturēt kq>ā, visādi ap.
teicējs ne tikad par valsts vadību, rūpēt un aizstāvēt tās intereses
bet par visas tautas un katra at* svešajā zemē.
stvišķa cilvēka likteni, mantu un Nevienam latviešu bē^m Vā«
dzīvību i r Kremlis up komunistu d j ļ t&pēc iievar būt v i m l d z l g l ,
partija» PFOtasms, šis zemes saucas kas bOs šie viņa pārstāv)! ui^ In*
par. oVifldemoifcratiskatajām", m terešu.aiiĶStpvji. Dzīvojot gadiem
tur ROpc dau/diz visādlu „vēlēša- ilgi Ipato aometņu ^Ivi» diendienā
nu*Vi«a^^^it^r lielu ' • ' beržoties viens gar
trotettl žvanlša» r ^ . , « - - ^ , B , ^ « « , « . - , ^ . Jlitot sa-^
^ bet tsa nWto iie- ^ MAŖTIŅi^ DBiUMS J toroisiotāa i k ^ e -
0OZ8,—^'mēs zinām/ ' ' " ' ' nas 41bgu ,un lik«
k| $ai zemes lodes sfairē mlistl^ stas, w m nonākuši neskaitāmos
i^mim uz v t i s is viadtbu slk(^ llviņos, un stridbs, pie-nav
ne miazākās ietekmes. redzējuši neiecietību un, daudz vi^
Tālāk i r u z zemes lodes apgabali, aplamību, kluvu^ paši tie-par
kuiiem mums tikai nepiholgi ļodetlgi, serUgtinātl im paguruši;
zināins, kā tur.dlvēki izauga sa- Sis, Pagurums pa daļai istpanc^es
VI» vadītājus. Kaut kui Āfrikā. interes«s zudumā par nozīmīgākām
vaj-būt, kāda iezemiešu tautiņa sa- kopīgām lietām, ari par savu pār-
Vtt virsaiti vai veco padomea lo- stāvju vēlēšanām, vel nu tas būtu
cekļus izrattga, pārbaudot viņu v i - ^^^^"^ nometne komitejā, orgāni-rijību
ar nokaitētu dzelzi, vai ^^cljas valdē vai dtā. svarīgākā
kāda eskimu dits, vanbūt, par va- » ^ trimdas pašvaldības orgānā,
doni izvēlas to cilts locekli, kam ievēlētajiem pārstāvjiem
visvairāk ziem'elbriežu , ^^^^ veltījuši daudz pārme-tumu,
dibinātus un nedibinātus.
Bet tai zemes lodes daļā, ko raē- visbiežāk im asākie pārmetumi
:am saukt par rieturau pasauU palaikam dzirdēti t i ^ i no tiem, kas
un pie kuras pieskaitām arī sevi, ^^^^ p^.^ ^^jaduši par vajadzl-llelumliĢlā
mērā pastāv par demo- jjaaantot savas Vēlētāja tiesl-kratlsko
apziniētā iekārta, un te 1,^$. - kas reizē ir a r i pienākums,
katras tauUs locekļi safvus vadi- ^^^jūt tieši ar savu pienākuma
tājus izrauga paši vēlēšanu ceļā. j^^pn^tsanu. ar savu nepiedallša-
Un šeit m, nemaz necenšoties palldzēji^i kjūt par pār-vispārināt
apgalvojumiu, Jca kalia stāvjiem kādā orgānā tieši tām
tauta iegūst tādu valdību, kādu tā personām, ar kurām nu ir tik gau-nopelnījusi,
var teikt, ka valsts neapmierināti; ,.Lai nu .viņi'
dzīvēs vadītāju un reizē ar to Yi€k pihilgi mierā ar savām
lielā mērā valsts likteņu — notei- vēlēšanām," saka tāds sarūgtina-ceļi
ir paši^' iedzīvotāji, katrs vēlē- vēlēšanām un neliekas
' ^ i ^ par tām ne zittis, bet pēc tam gan
,Par šim tiesībām pašiem, noteikt labprāt pirmais pacel skalu neap-savus
vadītājus un valdītājus, i r mierinātlbas balsi.
Itcfellas smagas cīņas, par demo- pļj„j^ ^iz vienaldzības vai pa-ktatlsko
tiesību un brīvību iegū- garuma atstāt neievērotas 18. un
Sanu lietas asinis, un šīs tiesības 19, augusta vēlēšanas, katram^als-tldēl
nedrīkst novērtēt pat zemu. tiesīgam ktviešu trimdiniekam
Izmantojot savas vēlēšanu tiesi- vācijā šoreiz gan vajadzētu no-bas,
kādas valsts pilsoņi vai cita apsvērt šāda sola nozlmītiu.
dtvlku kopa vai par saviem va- j^ļn beigsies visa „IRO un ļlj
klājiem izraudzīt krietnākos un pp gŗa" Vācijā, mēs paKksim paši ||
spējīgākos, bet tikpat labi aiz ne- yļen par sevi. saviem ikdienas iiļ
^ēlflbas var ļaut izvirzitiesv savtī- grūtumiem un vajackibām, un var- ļļi
9ajiem un neprašām, ko vienīgi biežāk nekā jebkad līdz Šim ||
viMna tautas vai sabiedrības daļas m^ju^ j ^ i e s vēlēšanās vai vajā- jp
pSJstāvja stāvoklis. No- vēlētāju meklēt, kur ir mūsu pār- Ķ
pašu aktivitātes un modrības at- grāvji, kas varētu mums palīdzēt ļ|
'karājas, cik lietderīgi top liktas jai skarbajā ikdienā ar padomu ļp
Hetā šīs viņu izcilās tiesības. vai sniegt nepieciešamu atbalstu, ^ liļ
' To' visu ir Icrbi atcerēties, kad Tālab ne tikai visa latvi^u |
Vācijā dzīvojošiem latviešu bēg- trimdas kopuma, bet an katra Va-
Bem stāv priekšā savas centrālās cijas latvieša tīri personīgajās m- ji
pārstāvības vēlēšanas. Pēo nedē- teresēs ir, lai šeit Vācija pasta-
1as, 18. un 19. augustā tiem jā- vētu stiprs, spējīgs un lietpratīgs |j
l^vēl Latviešu centrālā padome pārstāvības orgāns. Katrs no mums ]j
Vācijā. Kaut tālākā emigrādja var palīdzēt tādu ."^^ļ^^^^^^^^^;;;; |
vel nav izbeigusies, tomēr vairums ar nopietnību piedaloties savu p
fto Šejienes latviešu bēgļiem pie- pārstāvju izraudzīšana. - ne ar y
spiadu kārtā vai labprāUgi paliks nokaitētu dzetei. ^^^"^""ļ^i
VScijā, un LCPV būs tas orgāns, gribas izpaudumu, ^^^"^^
tālāk piekritis svarīgais uz- zīmi 18. un 19. augusta velēšanās. ]^
Luterāņu pasaules lederādjas ēkse
kuilvās komitejas sēdē bija divi gal
venie pārrunu t ^ a t i . Viens bija 1952
gadā koncila sarīkošana Hanoverā
no 23. jūlija līdz 3. augustam, kur
pulcēsies ap 200adeputātu un apmek
jētāju n o 52 luterāņu baznīcām visā
(Turpinājums 2. Ipp.)
Daiidn Austrāliļ^ latvi^u organlsādin II delegāta, kas tL
IflUJā pulcējis kopi|i sanāksmē Melbnroē, vienbalsīgi QodibUii|a
Austrālijas letvleāu apvienību^ kas nekavljotles ntņēmls lit^eāo
centrālās hinkdjas Austrālija. Tāpat vienbalsīgi vienojās senkol
vispārējas demokraUskas vēlēšanas Austrālijas latvMn pirstlvlbes
radīšanai, vēlēšanas noorganizējot ne vēlāk par 19S2. g. To reali­zēšanai
Izraudzīja centrālo vēlilanu komisija. V l l i ^ e s t l rīkos
saziņā ār Austrālijas latviešu apvienības pmidijn.
AoitrāUias iatvl^n; delegāta sftsSktaaa datlbalaki Mel^ttiBi. Sēl eo'bMsfi^t A. '
MaUiņS, B. Stratdlņl. H. MisiņI to t Kaleiņf; atSvitsEc.. A. S a ^ ( t ^ ALAra^k* >
retini; G. Stelobe^ga (sekretSrs|. J . bioits (kasieris^ J . llIttOs ļftiskSsSSa vlat«tik$),
A. GStla (pflaBsēdls). T. Sllkalas/ IL UaptņS. v; Otolt. A. Stesdia, M.'SlUņS, A.
Lauva un J . Zatasta. Tdllstt Ķ Martaus, Bāfdslls im fl Dutavt* ^ '
' J Z a B d m 4 ņ 4 oiņSsBumB .
Tas ir kodols, esence un galvenais i Sie 19 delegātu repirezeņtēja ēatādas
panākums, ko paVeioa pifmā Austrā» ļ ^atvieSu organizādjas —' biedribaa,
lijas latviešu delegātu sanāksme, ķu-draudz^, DV, \nazpulku8, teātrus,
ās: no Melbunias R Ml- ļstudeņtii grupas, māksllni^u kopas
siņš,A. Garša/ J . Dzenis. J/^R^ no visattālākā^
A. Lauva. E Maršaus, Ģ. Steinbergs.
T. Silkalns, V. Ozols. A. Stendze, J .
Začests un P. Dubavs; no Sidnejas
,E. Liepiņš, Br. Strazdiņš un M. SiliOš;
no Adelaides 1. Kalniņš; ho Katibē^
ras P. Bārduiisj lio Olbērijas A. Mel^
liņšr ņo Balaraias ināc. A.
s
noll
as
as
iresa
11
ii
il!
Latvijas atbrīvošana komitejas di­bināšanas
sēdē, j ^ r kuru daļēji jau
ziņojām iepriekšējā Latvijas numurā,
noteica arī pārstāvju skaituno atse­višķām
zemēm, kas sūtāmi auŖstākajā
orgānā — kongresā. Katra zeme dod
vienu pārstāvi, ja latviešu ir mazāk
par 3000} ja vairāk par 3(^, tad di­vus,
bet no katriem nākošiem pilni®©
vai nepilniem ^ — vēl vienu. Tā
Anglija suils 6 delegātus, Austri j a—
1, Beļģija — l .Dānija — 1, Frandja
— 1, Holande l, Itālija — 1, Nor-vēģija---
1, Šveice -r- 1. Vācija — 4,
Zviedrija — 2j kopā— 20.
Pulkv. V. Janums, referējot par ap
rūpes dart)u, aizrādīja, ka Vācijā strā
dātāju ir tikai viena ceturta dala no
Sinl numura'
lesi®!:
B ttCtmSAS CISTOSSKtS iĀH(>
Tim^ Reportata ar nusuāc. Z. Ipp.
i BAOlGA CUVtEA PIBZTM^ -
VSstula 00 larllnes . . . . 8. Ipp.
1 KO V A t PBASrr NO MKAMAS
SIIBVUAS 4. Ipp.
e lATVRSU SSAim UZ PASAU­LES
p2AMB0BeiU . . . . I. Ipp.
8 MAINĪTAS LOMAS Kā 197S g.
skirnSja aaerikāni Dtonioau S. Ipp.
visa latviešu kopskaita. Pārējie pār­tiek
no sociāltOT pabalstiem. Pār­tikas/
kā arī drēbju sūtījumi uz Vā-dju
tomēr tagad vairs nedod vēlamos
rezultātus, jo ievedmuits pacelta loti
augsta. Vislabākā ir palīdzība nau­das
veidā. Invali<yem nepieciešama ļ jjem. bet prāvajiem latviešu cen-ne
Hkiibudz vairs niateriēlāpalte^ BrisbanI un Hobartl. Ari
kā garīgā aprūpe. I no turienes saņemts atbalsts kopējas
Par kultūras jautājumiem nināja^;]^*^^^^^^ pārstāvības radīšanai. Mel-
AndnipsVL^i i o s jautājumus sekmīgi biedrība šim pasiku-atrisinātu.
nepieciešama vienota v a - " * « ^ sāka Jau š. g. (Sā-dība.
Jāsaskaņo skolu programniMS.p^^^'^^ paveicot sarakstes ceļā.
Jārūpējas-lai izdevēji maksātu tidusr®^^ vienojās, ka
honorārus, kādus autori pelnījuši I ^*^^*«P>^^«^^^« ^^^^^^^
Seit daudz varētu darīt mākslas aģen«
turas pie cenUālajām organizācijām.
firopat valstu lalvlelo i^rttSvju konferencei prtiidi|« Londoui 39. Ifill^S; vtdfi
pretidMa pHekStfdU tūtatf prot A. SpekU. ļw kreUl pH^kliēt* vitlnlckf ' A Aba
kwks lAflgliļaK p« labi sekrēti» GoJbi» ļBeļģtļ^l. Ameriki» latvielu itelcliraoi ao-dod
goda Vie»U «ūtiUs Valtaglonā J . FeldiB«o» (stivj. It St eiaņa utņStsuas
mu dos Melburna. Melbumielu or-ģanizādju
rldbai savukārt rakstu­r
i ^ fakts tas, ka sanāksmei bija de­leģēti
vairāki gados loti Jauni W
cekli* Rezultātā apvienības prezidijā
iegāja tik Jauni tautieši, kādi varbūt
nav nevienai latviešu centrālai or­ganizādjas
visā pasaulē. Ja ALAs
darbs realizēsies sekmīgi. Ud Austrā-hjas
latvieši yaiēs lepoUes. ka pavē­ruši
ce}u sabiedrisko darbinieku vis-jauriākal
paaudzei.
Pār ALAs prezidija priekšsēdi ievē­l
ē j Aleksandrtr Gāršu, kas apvienī­bas
radīšanas priekšdarbiem veltījis
sevišķi datjdz pūlu. A. Gārša dztmU
19(KI. g. C ^ i s . Brīvprātīgi piedalījies
Latvijas 'atbrīvošanas cīņās. Beidzis
LU Juridisko fakultāti. Darbojies
zvērināto advokātu saimi. ilgM ga»
(Turpmijums 1.