Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1949

              ^Piektdien, 1949. g. 30. decembri.
L A T V I JA
U
.im, notika septem-pnld:
4eda Lmden bul-i£
r<ti< Katifa nācija me^
1 ^ l^lriem Mņ 100 bJau-jo^^^
ot .spēkratu^tipu
ņ(^ilp]$as dau-milltjlcas
parādes»
•ipijavi^eizeja: Ska-slņītiem
sabiedroto
p a ^ S jl^edalās ne*
^ ii&l^ tni no unifor-Ŗitādl;
fļ^te bija ļoU
Zukovs ieifādfid zilās kā
lēs ar dzeltenām svītrām,
'^bij spilgti jBarkanā krāsā
^ ifižk blūze. Uz viņa kru-
^iITtm džinkstēja pilnīga
^iraivienibas medaļu kbllek-to;
Wja tik daudz, ka viena
^ % ; : i d t A pal)lātes HĶIU-m
viņa labā gurna. Bla*
itā^^ ģmerālis Pe-
Lādams pašu Elzen-
, „ telja iunerikāņu ar-
^ tērpā ar kaujās ķivere
''zābakiem, ka tie
pjuf 2iikcwa iņeda--
i;«tlvē]a 1^^^^ trlblhes
ilgi ^v&oja, lai tik,
lieviens no pārējiem sa**
nepiestātos v^am pil-i
vttl. pali gabaliņu priek-kād
ļ?et(^ pagrozīja
paspēra; pussoli uz
driz viņa vēders karā*-
ļl^alu pāri tribfiieL So
skatu, fjrotams, pama-lotograli.
.d?»t, pienāca laiks teikt
ijfvllkaio kabata pā-'
ļasilt, l3fet viņa gludos
jancWz itlnfgt sajauba
kihu aģ^tOras fotografē
Bififce,, k a i plīvojt^os
. naļJonds tērptām kājām,
if^aniskl ZuķQya priekšā^
viņa'impozanto vēderu uz-atdes
perspektlvāSi Spŗi-
"afe 2ukovU ļoti intere-
,8, ttz:to šķieledamSrl^^
iufi gabalus no savas rū-iVotās
runas. Parāde pati
dīga, Protams, katrs bija
iedresējis visstīvāko soU,
^ ē j t f « S ^ z n ^ ; V i # .
,l^:i>itol^^^
luīles
tai&etes/ džīpus^^^^^ bru«
; bet aJte kriehi kājnie--
.1: to (ien Unden
ļdr;: nec^rtkstāinii clunē-
' ņu 100 vissihaglko Sta-i
15m^ un bira
ierālftiPētons^ ar redzamu
noraudzījās tērauda mil-tad
pagriezās, pret kādu
adierif kas viņam;Stāvēja
ie tanki ir okē", viņš tei-
Sat uztraukts. Ja Zukovs
.ēs būsim jūsu pusē."
inki Berlīni tikai Izdrebi-ešāva.
Toties šāva Zukova
Angļu un amerikāņu ieroču
dzības kausi bija sen jau
mieles rūgtas. Kā pa-evl
katru nakti sarīkoja
8iS amerikāņu sektorā un
i ģte peramo, gan mei-
(iiii okupācijas pirmajās
bija tik daudz darīšanu,
ijām , izlikties, ka krievus
Incidentu liste auga bez-
. Katrs amerikāņu kāj-tāfais
policists zināja,
ztviras.-Vienā vienīgā die-ļUnnīcā
amerikāņu sektorā
nai 230 jaunas vācie-vācu
sekretāres mātes
lauzās ducis krievu ka-elļdmīgā
sieviete bija jā-slimnīcu
bērnu ratiņos,
•vešanās bija pretīga. No-skaite>
am<^ikāņu sek-i
ū g f c Ķ ^ gadījumus iz-atikumu
gaita bija allaž
pati: krievi bija vai nu
brukuši sievietēm,
ŠŅtuma vi^ā . pārsteidza
su kaŗavīn, Krievi'vērsa
prĢ^t amerikāņiem, uH
dē amerikāņi šāva.
ttļa tas, ka krievi pil-ita,
Mdē| aņierikāņi uz
0t n^ti^'-'i-Miiaf? sekos.)
I*. m
Simti mm cilvēku Sv. Peteio lauJcumō. Baznīcu
zvaniem siconot, pāvests Pijs XII otvtra Svžtos vortus
Roma (0). — Visu Romas dievnamu 7Vftni»», =t- x
«flkstoSiem svētceļnieku no visM naZie» Z ? " ™ pledaloUes
tnalām UB Sv. Pētera bazilikas OT^da^l../" P""**»"
lai piedalītos lielākajā S f e ā s nasauli r»'^'^"?! ^^'^•^
Jiam Tēvam dzīvoja MZTS^IIOTS^I^^'***''^?^
prie^kara. JO materiāS^^^^^
#ei^ iznicināt dlvēka tieksmes pēo labā ^1
«t«ffldai. viss milzīgais laukums %l P ē S ' b S ^ ^ ^ i S ^ * ^ " * ^
ijvieniga ļaužu vMņoJoša jūra. Neskaitffi aSSTtSS^J?^* H
«ini veda dievlūdzējus uz Kvirināl?. pusi iau SL^-Tf l'* fitāi Pieci simti ārzemiu žur"ā'--i« n n «T?e<nMik i s ^ i ? ! _ _ ēnas
emas zmatneš atzmas 1949. g.
te;::- m. tlV:
1:4
li
te;.;--
li-.,
i
i
m
Vēršanas memoniju pārraidSa arī V a t i k ā n T l S e S s ^ i j ;
|..fiazilik^^^ pirms I tajā ^adā katru nedēļu izbrauks
viens svētceļnieku speciālvilciens.
Bez katoļiem ticīgo transportos pie-teikusies
arī protestanti.
SVĒTA GADA TRADĪCIJA
PASTĀV KOPS 1300. GADA
Kaut gan svētceļnieku apmeklē­jumi
Romā zināmi jau kopš kris­tietības
pirmajām dienām. Svētais
gads tagadējā formā pastāv kop^
1300. gada. Atskatoties uz Vidus
laikiem, jo spilgta parādība bija
neaprakstāma panika, kas cilvēci
bija pārņēmusi, 1000. gadam tuvo­joties.
Kristīgā pasaule ticēja, ka
pasaules gals ir bīstamā tuvumā.
Sīs mežonīgās bailes un neaprak­stāmās
šaubas pārņēma cilvēkus
sevišķi gadu simtu beigās. , 1298.
un 99. gadā panika sash.edza kul­mināciju.
To pastiprināja vēl ap­stāklis,
ka krusta kari, kur varēja
iegūt grēku atlaišanu, bija izbeigu­šies.
Piepeši sāka augt un briest
jauna cerība. Klīda vēstis, ka katrs,
kas 1300. gadā dosies svētceļojumā
uz Romu un skaitīs lūgsnas uz
apustuļu Pāvila un Pētera kapa,
saņems grēku atlaidi. Tā izauga
pirmais Svētais gads, un/ sākot ar
1299. gada rudeni, uz Romu plūda
ļaužu straume no visām ticīgo ze­mēm
— Spānijas, Francijas, Vāci­jas,
Anglijas un Skandināvijas.
Viņi prasīja pāvesta svētību, un
Bonifacijs VIII bija spiests 1300.
gada 22. februārī īpašā buUā izslu­dināt
Svēto gadu. Viņš apliecināja
arī, ka visi svētceļnieki, kas no
1299. g. Ziemsvētkiem līdz 1300. g.
Ziemsvētkiem' 15 - reizes apmeklēs
Romas dievnamus un piedalīsies
grēksūdzē, saņems l^ilnlgu grēku
atlaidi.
Pāvests Pāvils II 1470. g. 19. ap­rīļa
bullā noteica Svētā gada atkār­tošanos
ik pa 25 gadiem. Pēc tam
arī tas tapis' regulāri atzīmēts, iz­ņemot
gadījumus, kad kari, nemieri
vai citi nenovēršami apstākļi spie­duši
^Svēto gadu atlikt vai ^ pārcelt.
m
pieņemšana
desmitiem jau bija sapulcējušies
^ģoda viesi, pie Svētā krēsla akredi-
Ptētie ārzemju diplomāti, ārzemju
> valdības pārstāvji un Itālijas aristo-ļlĶratija.
īsi pēc desmitiem no Sik-poas
kapellas puses bazilijas
Iekštelpās ienāca pāvests, ko Va-
?;tikāna kapitula vārdā apsveica kar-tflinālis
, Tedešini. Sikstinas koris
SMcIziedāja Veni creator. Pie Svēta-ļiem
vārtiem kardinālis Kanāli pa-
Jsrliedza Sy. Tēvam zelta veseri. Val~
v^ļ^t kapa klusumam, pāvests trīs
ļelz pieklauvēja un teica: „Atve-
IJriet man taisnības vārtus/' Un tad,
Skanot visu R9mas dievnamu zva­niem,
Pijs XII ar degošu sveci un
krustu rokā iegāja bazilikā. Aiz
:^^viņa sekoja kardināli, archibīskapi,
.tiskapi un Vatikāna augstākie ga­rīdznieki.
Pēc īsas lūgšanas pie
Petronillas altāra, skanot sudraba
taurēm un gavilējot simtiem tūksto-g:
žu cilvēku, pāvests Pijs Xīl svētīja
dievlūdzējus.
^^.^ U^^^ Svētā gada atklāšanas svini-
I bam Romā ieradās Beļģijas karaļa
r^^^^^ Itālijas valsts pre-viidenta
Einaudi un ministru prezi-
•dēhta Degasperi kundzes, Īrijas ār­lietu
ministrs Mekbraits, Spānijas
ārlietu ministrs Arta jo im Kanādas
^ministrs Berets. Pretēji agrākajām
tradicijām Ziemsvētku vēstījumu
: pāvests nolasīja piektdienas vakarā,
•pvētais tēvs aicināja cilvēkus uz
Krusta karu cīņai par mieru, taisnī-
!jļ5u un cilvēka tiesībām. Pāvests
•silcināja atgriezties baznīcas klēpī
;višus tos, kas novērsušies no reli-ifiias..
Vēstījumā fceigās. .Svjetiāls
^Tēvs lūdza visas nāciias Svētā gada
'^laiķā amnestēt notiesātos un atbrl-vp{
kara gūstekņus.
Informētas Vatikāna aprindas
\;i)āŗliecinātas, ka Svētā gada laikā
Romā katru dienu ieradīsies ap
40.000 svētceļnieku. īsi priekš Ziem­svētkiem
Itālijā kļuva zināms, ka
komunisti kaut ko gatavo, lai trau­cētu
katoļu svinības. Līdz šim v i ­ņu
pūles tomēr izrādījās veltīgas,
jo pieteiktais streiks sabruka jau
pēc dažām stundām.
Pēc senām paražām simtiem tūk­stošu
svētceļnieku, kas ierodas Ro­mā
no visām pasaules malām, pār-
: kāpj četru lielo Romas baznīcu, to
starpā Svētā Pāvila baznīcas un
Pēteŗā« doma slieksni uz ceļiem. V i ­ņi
to dara apziņā, ka tāpat rīkoju­šies
miljoniem ticīgo priekš viņiem
un'visi līdzšinējie pāvesti. Sai iz­rīcībā
simbolizēti tā Kunga vārdi:
„Tie vārti esmu es. Kas manī
ieiet, taps atpestīts." Tāpat kā
kopš gadu simtiem, svētceļnieki arī
šogad katrā no šīm baznīcām no­skaita
trīs Tēva reizes, trīs Ave
Māria un Credo pāvesta dvēseles
mieram.
Sl Svētā gada sākumā, kas solās
izvērsties par lielāko mūsu laiku
, katoļu baznīcas demonstrāciju, pā-
^ vests iesvētīja arī brāļu kapus Pom-pecijā
15.000 kritušiem vācu kaŗa-
I ' vīriem; Šogad paredzēto 3 milj.
svētceļnieku vidū būs ievērojams
skaits vāciešu, kas dodas uz Romu
speciālvilcienos no Minchenes. Ar
pirmo vācu svētceļnieku transportu
Romā ieradās Bavārijas izglītn^as
ministrs un CSU frakcijas priekšsē­dis
Dr/A. Hundhammers 30 GSU
landtāga locekļu pavadībā. Pare-,
i^fev dzets' ka no Vācijas uz Romu Sve-llto
paraksta ligumus
ar rietumiem
Belgrade (P). — Ž^iemsvētku laikā
p^paSaūli aplidoja jauna svarīga ziņa:
r . sestdien Belgradē parakstīja pagai-
JugbslaViju un Savienotajām val­stīm,
bet pirindien Londonā noslēdza
tim, bet pirmdien Londonā noslēdza
jugoslavu-britu tirdzniecības lign-i^
Jtiu. Tā termiņš noteikts uz pieciem
iidiem, apmainoties savstarpēji pre-
. . . J ^ milj. mārciņu apmēra. Liel-
P l)ritānija saņems kokmateriālus, la-ia:
Mbu un lopbarību, bet izvedis ķi-
, Jttiikālijas un mašīnas. Dienu velak,
: .Pēc līguma parakstīšanas, parlam^i-
; t a debatēs ārlietu ministrs Kardeliis
I 'Paskaidroja, ka Jugoslavija nosle-
H^lusi šo vienošanos ar Lielbritāniju
Hkā līdzīgs partneris ar līdzīgu.
l^āJmniecisko vienošanos apsveic ari
prese, paskaidrojot:
Gadu Simtos Svētais gads kļuvis
par kristīgās dziīves neizsmeļamo
avotu. Lielie dzejnieki smēlušies
tur spēkus nemirstīgiem darbiem.
Arī Dievišķā komēdija izaugusi no
Svētā gada.
1950. gadu par Svēto gadu pā­vests
Pijs XII pasludinājis 1949. g.
26. maijā ar Bulla Maximum Jubi-laeum.
.Gadu simteņa pusei noslēdzoties,
zmatmeki un pētnieki neparedz svi­nēt
nekādas jubilejas. 1950. gads
modemieni fiziķiem, biologiem,
astronomiem, matemātiķiem un f i ­lozofiem
nav ne labāks ne sliktāks
ka iepriekšējie un nākamie gadi.
Zinātne iet pati savusi ceļus. Dažā
ziņa tomēr pagājušaif 1949. gads
devis jaunas atziņas, kas iespaidos
VISU nākamo pusgadslmteni.
Pirmā vietā, šķiet, liekami atklā-jumi
modernajā fizikā un astrono­mijā.
Lai gan arī daudzās citās zi­nātnes
nozarēs 1949. gads nesa jau­nas
atziņas un sasniegumus, tie pa­šos
pamatos nav mainījuši zināt­nieku
ieskatus par pētījamām prob­lēmām.
Tāpat pielietotā zinātne ~
technika un rūpniecība 1949. gadā
nevar atzīmēt gandrīz nevienu no­zīmīgu,
radikāU jaunu izgudrojumu,
kas pārveidotu pasauli
Citādi tas ir teorētiskajā fizikā.
1949. gads atomkodolu pētniecībā
un pasaules izplatījuma izpētīšanā
vēsturē iezīmēsies kā svarīgs ceļa
stabs. Kopš kapa beigām gandi<īz
visi pasaules ievērojamākie zināt­nieki
nejutās vairs brivi. Jo bija ie-saistīti
pētījumos, kam bija tiešs
sakars ar kara rūpniecību. Zīmīgi,
ka taisni tajā zemē, kur zinātnie­kiem
otrā pasaules kara laikā bija
izšķīrēja loma — Amerikas savie­notajās
valstīs, tie pirmie atrāvu­šies
no atombumbu laboratorijām,
raķešu izmēģinājuma stacijām un
pētījumiem par nāves stariem, lai
pievērstos tīrām zinātnes problē­mām
Kā gandrīz visās zinātnes, māk­slas,
civīlizācljas un socioloģijas no­zarēs,
tā arī teorētiskajā fizikā un
astronomijā, pirmā vietā pasaulē šo­dien
Ir ASV. Par Izcilāko ameri­kāņu
zinātnieku daudzi uzskata
profesoru Robertu Openhelmeru,
kas ir īstais atombumbas izgudro­tājs,
pareizāk sakot konstruktors, jo
viņš pats vēl Šodien apgalvo, ka
atombumba nav nekas vairāk kā
„technoloģiska rotaļlietiņa, kas ga­tavota
speciālai vajadzībai pēc sen
pazīstamiem principiem". Pirms
dažiem mēnešiem viņš paziņoja, ka
aizies no amata, ko viņš Ieņēmis
jau sešus gadus (viņš bija ASV
atombumbu rūpniecības galvenais
direktors) un visus spēkus veltīs
savai jaunākai idejai: Princtaunas
augstāko problēmu pētīšanas* insti­tūtam.
Sis institūts faktiski izvei­dots
pagājušā gadā un ir īpatnākā
laboratorija pasaulē. Tur nav ne
ciklotronu, ne augstsprieguma ie­kārtu,
ne kvalitatīvu ne kvantita­tīvu
laboratoriju, bet tikai ērtas ap­spriežu
telpas ar projekcijas apa­rātiem
un pārbīdāmām melnajām
tāfelēm, kur ar baltiem un krāsai­niem
krītiem bezgala sarežģītas un
dažreiz arī vienkāršas formulas rak­sta
tādas slavenības kā prof. A l ­berts
ElnStelns, prof. Nīls Bors, f i ­ziķis
Pols Dlraks,pats Openhelmers,
pašreiz lielākie matfimatlķi pasaulē
Hermans Velis un Osvalds Veb-lends,
atomflziķl vācietis von Laue
un jaunākais Nobela prēmijas lau­reāts
japānis Jukava. Bez šiem ek­sakto
zinātņu pārstāvjiem tik pat
karsti debatēs piedalās angļu vēstur-nieks
un filozofs Arnolds Toinbijs,
dzejnieks EUots, filozofs Maksis Ra-dens
un sociologs Valters Stjuarts.
Kāpēc šī dīvainā izlase un ko tā
pēU? 1949. gada atklājumi atomko-dola
pētniecībā pierādīja, ka cilvē-
Iciem pašos pamatos jāpārveido sa­va
nespēja domāt ar plašu apvārsni.
Kā tas tagad eksperimentāli pie­rādīts,
cilvēka prāts savā pašreizējā
stadijā ir par daudz aprobežots, lai
saprastu, ka daudzas šķietamās
pretrunas fiziskas parādībās, pie­mēram,
atomkodolu uzbūvē, nav ne­kādas
pretrunas ar dabas likumiem,
bet gan tikai ar mūsu līdzšinējo
domāšanas veidu, kas pielaikots
vienam atsevišķam gadijumam—cil­vēka
esamībai uz Šīs zemes lodes.
Princtaunas augstāko problēmu pē­tīšanas
Institūts, kura direktors un
vadītājs Ir prof. Openheimers, tā­pēc
mēģināja savākt vienkopus gai­šākās
galvas no visām zinātnes no­zarēm;
cvlvēkus. kuru specialitāte
ir brīva, neierobežota, un domāšana
neaprobežota. Bez kādiem aizsprie­dumiem
un neko neuzskatīdami par
galīgu vai neapgāžamu, šie zināt­nieki
savstarpējās diskusijās mēģi­na
Iespiesties cilvēka prātam līdz
šim nepieejamās nozarēs.
Prof. Openhelmers pārliecināts,
ka daba pati Ir bez noslēpuma un
viss tur ir saprotams katram, kas
to spējīgs skatīt ar atvērtām acīm.
„Bet mēs esam savā patreizējā zi­nātnes
attīstībā divnedēļu kaķēni,
kam tikko sāk atvērties acis," sa!:a
Princtaunas dvēsele. Pie šīs atziņas
noveda 1949. gada pētījumi par ato­ma
uzbūvi. Pašreiz stāvoklis šajā
modernākajā no modernās zinātnes
nozarēm Ir tāds, ka katru mēnesi
apgāž Iepriekšējā mēnesī uzstādītās
teorijas un rada jaunas, lai tās, var­būt,
pēc vēl vienas nedēļas darba
atkal pārjaunotu, jpats Openheimers
un viņa palīgi par So šķietami chao-tlsko
stāvokli ir ļoti sajūsmināti:
„Mēs katru dienu sagāžam univer­su
un būvējam to atkal nākošā die­nā
par jaunu," tie saka. Kardlnā-
Sensacionāls ģenerāļa
Guderiōna ierosinājums
Vaiingtonft (D). — Republikāņu
senators - Meftkertijs - Ziemsvētku
priekšvakarā UP pārstāvim izteicās,
ka amerikāņu valsts iestādes saņē­mušas
agrākā vācu ģenerāļa Heina
Guderlāna sacerētu rakstu, kurā
viņš Ierosinājis pakļaut amerikāņu
produkciju arī miera laikos militā­rām
Iestādēm. Senators tālāk Iz­teicās,
ka viņš šo Guderlāna rakstu
pats redzējis. Iesniegumu vācu ģe­nerālis
sacerējis pēc otra pasaules
kara, un ASV militārās iestādes tam
veltījot lielu ievērību. Kā piemēru
minot Vācijas sabrukumu, Guderi-āns
ierosinājis steidzami dibināt
kopīgu ģenerālštābu visām ASV
ieroču šķirām un pakļaut civilo
salnmlecību militārai kontrolei.
Tam jānotiekot jau pirms trešā pa­saules
kara sākšanās, lai paglābtu
rietumu kultūru no bojā ejas.
lais jautājums Princtaunas pēUJu»
mos ir vēlēšanas uzzināt, vai it^
dernā fizika Jau nonākusi līdz iitJ
šiem matērijas uzbūves pamatelii
nientiem vai nē. Ja vajadzēja viU
rakus tūlcslošus gadu lidi ti jjauu
simteņa sākumam, lai cilvēks ieda»
lītu visas viņnm pazīstamies vielai *
96 elementos, tad pietika nepilnu iO
gadu, lai šis šķietemi nedalāmai •
vielas vismazilkas daļiņas — ito» !
mus, sadalītu elektronos, protoiM ^
un neitronos. Otram pasaules ! »•
ram sSkoUcs zinātnieki domāja, kt i
šīs ir atomu uzbūves pamatsattfv» 1
daļas, kas ir atsevišķi būvakminl
kaUs par sevi. nemainīgi un itibm]
Kopš 1945. gada, kad atombumbu i
un kosmisko siaru pētījuma ]
pasaulē piespieda zinātniekus ridU ļ
kāli mamlt līdzšinējos uzskatus, ti*
dusies Jau vismaz piecpadsmit idi-žādl
atama uzbūves elementi, kistr
vienreizēji katrs par sevi, bet tajā
pat laikā spējīgi pfirvirsttei dH
par citu, savienojotiep radit tņtf-ģiju
šķietami no nekā un pieņont
formas un īpašības, kas Ir divi*
icam pilnīgi jaunas un pagaidām ir
līdzšinējo saprātu neaptveramu.
„Mas visvairāk mulsini to jauno
atoma sastāvdaļu struktūrtlā iuMl«
ve, ko tagad ar kopīgu sugas vitdu
sauc par mežoņiem," saka Opoi*
heimers, „mls zinām ļoti daudi jptr
elektronu, neitronu un protona it«
turēšanos. Ar Šīm zlnālanim mimii
pietika, lai mēs radītu aton^umlm,
kas Ir tikai viens nenozlm!|i gidi-
Jums atomkodola atbrīvolmii
ņēmienos. Bet ar to, ka mū pttA«
stam šo atoma sastāvdaļu ii^Hii*
mes, veidus, mēs vēl nebAt mA*
nām, kā viņas uzbūvētai, kldii tlf
izskatās un kādēļ visas ši'i sMtlv-daļas
pārveidojas, mainās un'Mtetli
cita ar citu." ^
1935. gadā Japāņu fiziļ^i VŪM
Jukava izteica teorētisku plrUed«
bu, ka atomu kodolā bez protontem
un elektroniem vēl vajagt b(tt iA*
dam trešam uzbūves elemeatenii
kas pēc savat masas atrodit vidU
starp samērā lielo protonu un vtK
niecīgāko masas daļiņu elektraitl
un Ir bez lādiņa. 1937. gadi Utai
daļiņas atklāja amerikāņu eksperl»
mentātors Carls Endertons, tiin
prof. Openhelmera biedrs.
Princtaunas augstākās pitnlidiM
institūtā valda pārliecība, ki mMH
nu pētīšana cilvēku novedis vi$.ļ9
jēdzienu pašiem pam9tlemi.lM)6«l«
vēki apzīmē ar v^em ^nMbĻ
matērija un uzbūve. Jau Udtibi^e
pētījumi atklājuši, ka p i h ^ Jlit-met
līdzšinējā turēšanās pie kon»
krētiem priekšstatiem „vleli" nl
„enerģiļa", un, ka ar laiku bOi Ji«
rada kaut kādi apzīmējumi pilnlit
jauniem jēdzieniem, ko līdz. 5im us
šis zemes cilvēks nekad nebiji
Jautis un tādēļ tam nespēj radīt iri
nekādu konkrētu priekSstitu SivI
apziņā.
Sl šķiet svarīgākā atziņa, ko gi»
nātne devusi pagājušā gadi pH-nlecibā.
Ir''. Siai^eģ^fūm f950. gadam — kara nebūs.
Adcnauers, Tito un Oriols būs spiesti alkāpties?
Franču astrologi Parīzē, vācu gaiš­reģi
Berlīnē un citās lielākās pilsē­tās
pēdējās nedēļās nopūlējušies ar
pareģojumiem 1950. gadam. Arī fran­ču
un vācu prese nav žēlojusi telpas
dažādo pareģojumu publikācijai.
Neviens astrologs neparedz karu
1950. gadā, kaut gan mieru apdrau­dēšot
dažādi sarežģījumi: aukstais
karš pastiprināšoties, arī ziema pati
būšot ļoti auksta. Francijā kāds gaiš­reģis
pareģo valdības maiņu, Vācijā
kāda diktatora nākšanu pie varas,
Amerikā labklājības pieaugumu un
jēlvielu cenu krišanos. Eiropa sfiga-dāšot
Savienotajām valstīm lielu vil­šanos.
Anglijā pareģo Bevina at­kāpšanos
un divējas sēras valsts
mērogā. Vispār 1950. gadā miršot kā­da
pirmā ranga politiska figūra.
Kāds Parīzes pareģis noteikti ap­galvo,
ka Tito būs spiests atstāt
savu posteni, kā arī Francijas prezi­dents
Oriols. Kāds astrologs ar jauko
vārdu El Falaki Gali-Gali, kas lepni
apgalvo, ka viņš pasaules kapu 1939.
gadā noteicis jau vairākus gadus ie­priekš,
pareģo, ka 1950. gadā Krie­vijā
izcelsies revolūcija. Polševisma
galu viņš paredz 1954. gadā...
Viena fio Berlīnes populārākajām
sievietēm, vienīgā gaišreģu .^alona
īpašniece Kardosa izpelnījusies ar
savu 1950. g. politisko pareģojumu
ari Šveices preses ievērību. Kardo?a,
jau maza meitene būdama, paredzē­jusi
nākotnes notikumus. Kada va­karā
septiņgadīgā meit^e katego­riski
atteikusies iet gulēt, apgalvo-dama,
ka nakti degšot .māja. NeH-dzeja
ne labie vārdi, ne žagari Un
tiešām — ap pusnakti nama Jumts
atradās liesmās — bija iespēris zi­bens.
Kara laikā Berlīnē no mutes
mutē klīda bauma — kāda gaišreģe
paredzējusi atentātu pret Hitleru.
Gestapo, protams, uzzināja, ka pa­reģe
bijusi Kardosa. Pēc 1944. g. 20.
jūlija viņu apcietināja un ieslodzīja
koncentrācijas nometnē. Kad hitle­riešu
dienas tuvojās beigām, pie v i ­ņas
padomu meklēja pat SS virs­nieki.
Viņas atbilde bija vienmēr
vienāda: «Aprīļa beigās!" Un UeSām,
aprīļa beigās krievu karavīri atbri-
Ernesta Rli^iiia pareģoji
voja koncentrācijas nometnes iemīt­niekus.
Kardosas optimistiskā prognoze
1950. gadam Ir šāda: „Visp1rms pie­augs
rivēšanās starp austrumiem un
rietumiem. Ziemas periodā būs ma­nāms
neliels atslābums, tad Fekos
spēcīga sadursme, kuras rezultātā
tomēr vēl nesāksies trešais pasaules
kaŗS. Ar pavasari attieksmes uzlabo­sies.
Bez tam iezīmēsies šādi fak­tori:
Vācija iegūs kopēju valūtu, oku­pācijas
spēkus atvilks, un to vietā
paliks tikai simboliski garnizoni.
Joslu robežas izzudīs, Beriīne <zkļūs
no izolācijas un atplauks tiklab 'aim-nleclski
kā kulturāli—šimbrīžam jeu
kā Paneiropas centrs. Pasaule Ict
pretim Ilgstošam miera periodam.
Hitlers Ir miris, un nevien^ cits ^Tit-lers
vairs neradīsies ne Vācijā, le
arī kur citur."
Astrologs Oto Stefens pēc oficiālā
valsts horoskopa pareģo sekmīgu Vā­cijas
jaunuzbūves turpināšanos 1950.
gadā. Neievērojot sekmes starptau­tiskā
tirdzniecības laukā, risināšoties
dažādi kompetenču strīdi at?ov*š''o
Vācijas zemju starpā, tāpat kā *tarp
dažādām partijām un vispār būšot
vērojama savstarpēja šķelšanās i n
vienotības trūkums. Stefens pare.''o
arī tagadējās valdības atkāpšanos m
Adenauera krišanu. Adenauora n^r-sonīgajā
horoskopā sevišķi nr»]^'* č-līgs
esot 1950. gada marts un 'sep­tembris.
Toties Stefens pareģo vicu
kuģniecības un eksporta rūpniecības
atplaukuma Vāciešiem labvēlīgāki
kļūšot arī emigrācijas apstākļu (s)
Ka bezgalība iet abos vlrzienof—
tiklab uz bezgala lielo, kā uz bei*
gala mazo, cilvēce apjēguši Jiu sen.
Ja virzienā uz bezgala mazo ievl«
rojamākos sasniegumus var itztmit
Princtaunas pētnieki ar prof. Op$n»
heimeru priekšgalā, tad otrā vir­zienā
lielākie sasniegumi pigājiši
gadā panākti Palomaras observito-rijā,
Kalifornijā, kur pēc divu gidu
pūlēm beidzot nevainojamā darbi
kārtībā savests pasaules lielfikils
teleskops un Jūtīgākā zvaigžņu fo«
tokamera. Ar šiem technlskijitm
gigantiem Palomaras astronomi ti«
gad mēģina ne vairāk ne mazfik kā
izgatavot pirmo bezgalības karti.
Sis zvūip^m lūkotavas direktors
Dr. Ira Bovens savos pētījumos no­nācis
aomeram turpat, kur prof.
Opanhcimcrs. proti, ka eksaktā zi­nātne
nonākusi līdz robežām, kur
dabas saprnšfinai nepieciešams mai­nīt
un paplašināt cilvēka domāšanu.
Ar jauno teleskopu cilvēks tagad
spēj ie^picsUcs apmēram vienu bil­jonu
gaismas gadu tālumā. Līdz ar
to cilvēka skatam pieejamais izpla­tījums
palielinājies vairāk tOkstol
reižu. Fotogrāfi ļns rāda, ka līdz šim
pn7l«:tPmā pasau'e.s telpa, kpj ap­tvēra
s^ulcfi sistēmu un piena ce|u,
ir tikai bezgalīgi maza daļiņa no
universa. Ta^ā ir trilļoni šādu piena
cc^u, kuros katrā var būt miljoniem
phnčlu, līdzīgi musu bezgalīgi nlc-cirn^
n: un nonozimi^njai Zemei.
Kādi ir astronomu mērķi nākotnē
un ko tie cer realizēt jau līdz 2000.
padam? Ar Palomaras milzu tele­skopu
.^''iet sa.^niegtac V\s robežas,
ko no zemes virsas cilvēka acs vai
fotokamera var saskatīt. Vēl tālāki
un precīzāki pētījumi būs iespējami
tikai tad, ja izdosies teleskopus, fo­tokameras,
kosmisko staru pētTia-nas
ierīces un citas svarīgas aparl-tCiras
p^r,2U pāri zemes atm::sfairaL
Ta5 nozīmē, ka cilvēkiem bQ« jāml-j^
ina iorfkot nākotne.*? zvaigžņu lū-kotnva^
uz mēness vai mākslīgiem
Katelltiem, ko ar rakešu palīdzību
vai atomenerģiju izšaus un noen­kuros
pasaules telpā. 0. B»