Bavarijas Latviesu vestnesis, March 24, 1951

              s L A T V I J A Sestdien. 1951. g. 2 i nmti
Es biju «vis aukstaļā kaŗāl « mm M»g»M « M r tm VĒRNA
Pfeziliia |itr k«da fronti vecajā Eiropā
LondoBi
AvicitAJam k^m ķ iaiidAt (ron* No tikuma par savu prieklroclbu I grāmatu
,Rokas grimala-' par to, ka apieties ar diktatoriem ļ ^aT^tmtti^^^^^^^^
(ml).«-Analizējot Dr.Paula,būtu bijuai lielāka teikiana attiek- ļj S^g^S^'v^^^^
- ^ iDinua giouiatu Hitlera tulks, laikrak- smju kārtošanā ar Hitleru, notikumi ^ * ^ ; ! ^ ^ ^
tif» kttf iKloa sivi$ kmim, vieni iedomājo» atrašanos augsta kalna ga- Uta The People komentators Forbes» varbūt būtu guvuSi citu vinienu, rak- ^f":^^^
kantiko par otnij biil; vMfākl» cl- l i , kur brīvi apvāršņi, bet vēlāk at- nosauc to par ..rokas grāmatu-*, no sta Forbess un tādēļ ieteic ari tiem .^,^3
9ai laikam gam būt ptwp*p^^^^^ pir- rtdlu, ka, tāpat kā frontē, ibana vieni- Uuras var mācīties, kā vispareizāk iz- valstsvīriem, kam būs jārunā ar StaJi- f*^;^^^^^^ ^trn^L T?*^^
majii lloijis, kof toftui «m smago gā priekšrocība kļūst nakts, vēlā^ «atiksmē ar diktatoriem, nu. bruņoUes ar Idena ledaino re-K^-^f^^;!^"^^^^^^^
artil«rtitt Ugad valio iatlotonl. Ne- agris stundas starp pusnaktt un 7 ri- or. Smits «avā laikā tulkojis visas ālismu. Wlr^l T^r^l nrt^^^
zinu, k i laji ti^ā JūtiBiļ c l i iW Ame- tā. Rūpīgi «agaUvotic laiku saraksti Hitlera privātās sarunas ar āaemju Antonesku Smits raksturo kā viruj tf^«J*L^^^ JI^
rkas konUaentS, pie ķurl« pieder atkal bija jāpārstrādā, līdi spēju pie. valstsvīriem. Atbildot m i^^nmūĻ^^^l^^^
ji9U t6j««lru raā« k « e ^ šim atradumam. kādas īpašība, būtu vajadzīga, rietu- Letālu asumu allaž piitāvējis pie sa- ?f
laikrakitOi, bet Eiropi, kl» ir galve- p^^^^j^j,, ^^^^^ „^ ^en nikni, mu politiķiem, lai «ekmigi • • - - - - _A. r . . ^ . J 3 i viņa Una. ka tēvs un māte ir
nate propagandas clņin Ir •' ^ • ^ i —
šim dhfēki piei radio ii
regulāri Jlklattiili m
sevi tīri Jafel var
pirmajās Unijā&.
Tur man iznāca airai tic» kādu lai
ku, lai pēc tam kā aukfttS kaia inva
lidt atvUktot alimtigBiNI* diMinot it
dragātos nervus tm dvēieli, kas kat
»^ •Pj^^^P*' vām domām. Sis niknās neatlaidības Lijvgnijas dači, un viņa ,.angl
^f^\he\ ari viltīgi. Tie uzbruka tad. kad stāvēt «arunās ar Staļinu. FoibessLgļ Hitieram imponējis, un v i-LKu»..^™.* tikai kad i ^ l
*«lņas n^^- visizdevīgākais mirklis, sa.ļ atzīst, ka tiem būtu v^\^aV5l^«ļjo-ļ vienīgam ho visian ārzemme-ļ j ' '
[fODtes
ram indivīdam tomēr
instrtmientf.
Biju famekllļfi iivii
vienu no labākletn u^tn
lio viļņu skUā, un nmii^t
r pillgākaki
tuirlgākāt ziņas, politiski svarīgākie šās tria īpašības: Antonija Idena ne- 1^1^,^ HiUera grūtos briioa prasījis -ŗ'^ vernal jau ir 32 gadi
jaunumi. Sevišķi raksturīga šajā ziņā pievilamā gudrā skepse. Antonesku UiUtāru padomu. Reiz Antonesku h . 10 « veca meitiiia l
bija ciņa ap Maskavu un BBC raidi- nežēlīgā bnitālitāte un Molotova pin^s tj^anās ar Hitleru, brīdināts L V n l m ā vira' no kura vSia
jumiem. Amerikas balss turpretī attl- stūrgalvīgi leUepIgā ,.vlenrindlgā Djeva dēl nekritizēt ,.vadoņa'* tikko ^i^^ ta« bi is dzēra s unTbik.
stīļa totālo ti^tiku. Varēja īsajā skā- domāšana". pieņemtos lēmumus, bet, ierodoties citām sievietēm. Tagad v i ņ a ^
l i f riezt kādu vilni vien gribēja, pa Kā izriet no Smita grāmatas, Idcns audiencē. Antonesku tos nokritizējis ju^j^j ^ Kenlju. Taa ir labs. u n»
visu loku skanēja tās dārdi, kuriem jau 1935. g.. toreiz kā gluil Jauns divas sUmdaa no vietas. viņa cer nodzīvot mūžu»
tāpat visu laiku sekoja traucētāja nā- dlplTO^^ pavadīdams sēru Džonu Ari Molotova ar iecirtibu. nemitīgi Baznīcā Vema neiet. Man viņa
vftiadilbai ^ ^ ^ ^ Saimonu. jau skaidri parādījis vis- U i it k i ar aprobežoto cilvēka letiepi- ka, ka nav laika, bet liekas, vlņa^,
. IpaSl Maskavu parasti bija tā. Vaka- lielāko neticību Hitlera personai un atkārtojot jautājumu pēc jautāju- šķiršanās kā katoļticīgā, no bata£
•lit vi- ļ ^^^^ ^*va 22.30 pēc Eiropas viņa izteicieniem. Kā attēlo Smits, ^a. spējis Hitlera ietekmēt Tāpat izslēgta,
iui konkurentus ar tmlictaMkiemPalka. bjjt pirms tam kādu koncertu Saimona Jaunais palīgs pat atlāvietL^^elzējās Slovākijas prezidenU Dr. Viņi abi ar Keniju ir tikām t
jaunumiem un rtttt plmitoām tiV^^ raidluļgu. Toreiz UN mītnē gai- pret Hitleru viegli sarkatlsku^tonl. Tiso ar savu neaUaidībtt bieži spējis dājušl un pūlējušies, kamēr
ņām. Pirmās dltnas im faķail flluJl r^J^ saritamās Ķīnas delegāciju, un Idens jau toreiz reihējis Hitleram pļ^ Hitlera daudz ko panākt, kaut kastes" vietā nopirkuši Jaunu
kā frontē, pagāja Izlilkii iļiiltls, tau- P^^^*'^** komisija debatēja par arābu cauri, kad lielākā dala pasaules g^n Tiso bija vienkāršs katoļu ga- Kaimiņi viņiem par to akauvkal
stoties pēc labākajiem uiridrollkajiem valsta un Indiešu priekšlikumu tieša- valstsvīru vēl bija Hitlera ««arma* Uidznieks un Hitlen nekādā ziņā ne- ra nepaUkšanas ik uz sola, gan
atbalsta punktiem, bet drtz vien atra- 1*»^ sarunltm ar Pekingas valdību. Bi- apburti. Ja Idenam vēlākajos gados Kļj^ baznīcas draugs. Tiso rtiz pēc slēgdami kopīgo ūdensvada un
du, ka tia daudz nell^lz, 0 pf«)tliaeki|M Interes^iinti zināt, kā uz šo ^^"*^'| ļ«-w«,>r.^i neaUaidlgas cīnīšanās parļtrlbu. gan taisīdami citus
velnišķi labi prata pl»8šawitiw. Pagāja Jw™ dkatils Maskava un vai tā nezi^
daža# ateūtes, kkttS0ii®« n^^^^^^^^ ^0 vairāk par Mao nostāju, par
dljumu m priecājotieii. kii tai tek kā kj^ji®^»»^»' P'^**^ «n «voti zilēja da-dzidra
medus ntirūkllņa mull, kad ^ . w , . ,
pēkšņi arvien tuvāk slikti W dažādi Maskavas vilni jau labi
aizdomīgi trokšņi, līdz skiaHali nrūk- «««^^v.^^«i^^^^Mtt muzikālu montāžu
liņas tecējuma «Ika rauftiltip un bel- PfJ* Kacbovku un tār varoņiem tā. ka
4«ot Izdzisa pavisam elliiķi trokšņu visa mana istaba trīc. Beidzot pauze,
kakafonljā. kas l^ka lāplt mnlm un Jļ^ sjikas leiņas Vispirms kādas 15
raustīties nervu filmām, t t - ū - t t , ^ »*»'»,^es informāciia par soda-ler--
lerHer gaudoja iipariļi, no ku-P|«H*^o .S*^*'*^*^^*^"'.. ««««^efl^ro»*?».
ŗa pa reizei kā brlesmoniii
gotam okeāna dzīlēm liil
spokaina balss vai sara^ililtļi
mljotiea vai desmit valodlAm
tas vaira lidiēja, ļa posadle n.-. ^ u » 1 1 . « 1
Vērsta 1.^ divi k.ra . o n . t ^ ,,,,,,, SO p«>c. < U v . | n o i ē m i ^ ^^
3233 jauni dzivoŅi
pārvietotam personām
Virtemberga
dažām konfesijām Slovākijai, Dr. Dažreiz viņi ar kaimiņiem ar! kai
Smitam izteicies: ..Kad no šāda cl- jo Verna ierodas daibā ar zUa
niņa esmu pārāk noguris, apēdu pus- Reiz darba laikā piezvanīja
mārciņu Šķiņķa, un mani nervi atkal I un izsauca Vamu māj&, Jo
ir kārtībā." I pašreiz kāvās ar Keniju. Dslv(
Tālāk Dr. Smlti savā grāmatā pa- ar šiem kaimiņiem. Verna ir zatHltj
stāsta epizodu, kas raksturo lldzek- h i «varā desmit mārciņu. Bet ctt^
lus, ar kādiem Hltle» bieži panācis viņiem esot loti jatdcs dzīvoklīti!,
^ , .savu gribu. Kad Hitlers 1944. g. bija vW to negrfenaainlt Hi^aņak,
Gepingena (le). — Gepingenas ap- j^^jcinājls pie sevis uz Zalcburgu saka, ka dačiem esot tāda dabi^
riņķa padomes sēdē pag. ceturtdien Ungārijas pavaldonl admirāļu Hortlju kauties.
' pazīt īstu ami
visām tām Ip(
garu un
vergam.
lielāka strādniece,
^.^^l'HLSk"JlMni u J ^ ^ l i ^ lidMkliem iri)OvhL,„j„,„,„ j , , , ^ , , , paziņodami, k« viņu līdzīgu- ffi:. Sn.*^^^^^ Ptoc. «oUlIt br.uk. prom. ieKHltler, bijaI . Vņa au Ir
ropa viņu i^u priekšpllnlll
JJaa Vv8āCcUu rraaliddHītāBjJuus. vvē«l vv arlj. «o-l J ^1^. ""««^Ha. p.rlan,enia no-ļ istabu m .0 proc. vienUlabu -^'vokli ļ f bū^^^^^^^^^^
taiklos laikot k l a i M l t i f t i fcau» cik cU- d««>»t«t P« miera a i z M r d J l b a e garāku viel8 t u r p m ā k cel| Jau uLttoU dažādi nelaimS aadt urarH «"«^ S»"
kā vairāk PJi<»?«IPiV"W'«'«^ fu7aiVki's5k'!.ti TS'"' valdība. KJkavāSHSs^^^^^^^ M»-»""». ^ ^ ^ ^ ^""^--•'iarĶt^^^^^^ ka ar iakllletu .U.lanu. Tapa p. i i n U ^ U ĶTvta^lUir^^^
izde ās dzirdēt tikai pisi ptisiiiiiin, '^^Ik.^ ^ «F^k ^ Izalcburgaf VTs parādīja* dūmu alz-P"®''- 0<^«»»» P^^«^l^ «^o^»*
Jai Joslai", Ud mc m
Maskavu. Ankaru vai Aii0r(k<ki balsi ^ «vīzes raksta par
atlaldigi mainot pozlciljafi^ t I, «ta-P"ļ9»t-.
UJ^iZAST^^ MAJ' .IL'^IT^^^^ £:;r!^l"^reiz^^^^^^^ kad
nelabais.
paŖsm
parotalijiar
ni vakaru lidi ar mAmi DAciotihu ir — I laiKu paiuti lurpai un oeiozoi paoe-i "«^" «KMa«d
bSiZ ' ^ h^«» pārceltlas cllvēcigot dzL Lfe Hitleram pilnīgi nodbdams viņa U«l diendusu, Džuēnal jāšuj
včsMcce
Tāpat iet ar Ai&aras ziņām vācuļvoklos
valodā. Tās izdodas noklausīties n<&-
Uauclli tikai reizi 2 nedēļās, bet tai
reizē nekā svarīga nav. Ari BBC ral- 1 A A J u a . ! .iLJiLJL H^iratia gan traucē, bet saprast vair, KIDil f Cilnlf^CI! 1^ ^2^^' ^^90 ķēpāšanos m
WĒmān f ««lUlUltli lēkāšanu no viļņa uz vilni. Tomēr 7,U
Iap«UiH«ia (dl). ^ Ki^ ....... « u . . . . . „ „
hagaiāklirva zināms, ka ASV liolē- r X |it^^^^^^^^^ Šodien ki svēidieni
mušas par vēstnieku ui I>a«i«« «»osū. ^ffliļ^^^^^^^ braucēju. Mans ceļa mērķis
tīt sievlaU, DittIJaa galma ciiiemoniju t " ™ atgaama Kaujas »auKu. 5^^^^^^ ,^^^5,^ „^ slavenās kūrvietas
meistar* sāka lauzīt galvu. PlmioL J*^"» «"^^l'?' ^'^evu va« Blaricas. Man pretim apsēžas jauns
reizi vēsturi amerikāņi n^ūtīji ui ^^^*i^f'^^" "1 MtelītiJ franču pāris. Viņa - lepnā kažokā,
irzmēm vēstnieci. Pirms tam ASV caurmērā tas ir tikai atšķaidījumu kopta. krILiotlera nadziņiem, viņš -
bija bijušaa tikai divas lūt neii vulgārizējiiims no tā, ko dod pali ap 35 — varētu būt kāda koncerna
kopi \m. g. Parit Mesta Lūkiem- ^^^^ Wūt nelaikā traks, augstāks darbinieke. Drīz vien viņš
burgl un laiki no g. var, bet noderīga materiāla Uavu galvu noliek pavadones klēpī
Ploranse Džefreja Herimime Otlo. J"i,'»f • ^«t «obendēt. vb^^^
'Gluži Jauna lieta dlplomlUljli »^Ui ļ'Ji^lrS «PJ^^rtne pelēka un vien-
Vēstniece, kaa ieradis ar vim m <ii- f f '>^1«* Tālāk uz dienvidiem gar acīm
viem birniema Sevišķi grilil -bija kopti lauki, pilis un parplūdu-domit,
ko iasikt ar vēstniiH:ei vlru>/««J^^^ ganības. Puatjē^- īpatnēja pil-vel
apgavllē bērnuļ,^^,^^gj^, ^^^^^ pj,^^p.^„j.
tas. Uznāk spēcīgas lietus gāzes, kas
visu ainavu ietin miglā. Bet. jo vai­rāk
uz dienvidiem, jo laiks noskaidro­jas,
un drīz spīd saulīte. Pie Angule-mas
parādās pirmās palmas. Tagad
jau šur tur dzelteniem ziediem zied
ērkšķains krūms — ginsters, kas tālāk
uz dienvidiem klāj milzīgas platības.
Vilciens drātaa pāri platajai Garenas
upei. un tad mēs iebraucam slavena­jā
vīna pilsētā Bordo, kuras nosauku
mā figurē gan tikai ūdens, jo tā atro
das ūdens malā.
No Bordo vilcienam jābrauc cauri
landu departamentam, smilšainam ap
gabalam, pa lielākai daļai apklātam
Kanādas sveķu priedēm. Sls priedes
ir landlešu eksistences avots. Parasti
l 8. meierija», kuras mulžnleke Izdod
atemniekicm uz pusgraudu, sastāv no
dzīvojamas mājas, kūts, šķūņa un
raaize* kriisns. Pie meterijas Ir kādi
6 ha zemes un meža gabals, kas dod
galveno ienākumu, jo par sveķiem sa
maksa diezgan labi. Sveķu tecinātāja
amais esot jāraācšs turpat divi gadi.
Braucot pa Landu departamentu, vi
siur var vērot priedes, kurām nodrāzta
miza, dažādā augstumā no zemes, rē­tu
piestiprināts māla podiņš, kas uz
tver fiveķi^. PaSrelz sākas koku tīri-iim
un sveķui tecināšana.
Vilciens drahs cauri šim vlenmuU
gajam mežu un purvu apgabalam, kas
vietām atgādina Ropažu Sllciema ra­jonu.
Tika, gaisi dzelteni krāsoto sta-cnu
ēku tuvuma palmas groza savm
2aļos vēdekļus, un šur tur tumšās
cipreses slaidi paceļas debesis. Dien­vidi
klaU Dakšā, izradās, jāpaliek
vsesuka, īo svētdienas autobuss uz
Siiistonu neiet. Dakšas vārds cēiies no
ļ iailmu ,.aquae — Oden; avuii, }o jau
vari sava vaktL
Sptļiu jriifdMf H^iļm 0$oU un kauik apoH
FRANCIJAS CEĻA PIBZIN^
Parīzes Austerllcas stacija. Lietu- šas romiešu tarmas. Arī šodien kar<
Būtu taēu neērti oficlilo» ,. .
novietot viņu starp pirējo «llplonifitu
kundzēm. Beidzot nolēma mlstleru Citreiz gadās noķert Belgradl. Ja
PJersu Andersonu iedalīt „lKilo Hr- h«prot «erblskl, grūtāk saprast, bet
lemjtt personību" grupā. arī kri#ru valodas pratējs galveno
Par viņa kuitdri vēstnieci Blžlniju Uomu isdobīt var. Raidījums sāk^ ar
Andarsoni turpretim dāņi biļa loti P^ašu ziņojumiii par robežu inclden-
•ajūsminiti, V i ^ bija galdijtil vī- M lm vītās malllt un nobeidzas ar sva-niķīgu,
savliķi «naneipētu fldviītfes '^9ti paskaidrojumu, kas skar Maska-tipu,
bat ieradis loti Šarmanti jaiana vas un Belgradea tiešās attieksmes,
kundza un ģimanīga bērnu Hita. Ko« M-^^^ ^0 »pīkerii pāriet uz šo tematu,
panbag^is prasa nebeidza dldl^niitp^i^ rio kurienes radies, kāds dzie-jauno
inemjtt diplomiti un Mi\ vien ti paila viļņa un tani pašā
nodivēja viņu par .,vislabik apģērbto P«»kti illk tik spēcīgu āriju no Cl-sievieti
pasaulē". Kad DinijM kara- S^nu barona, ka viss paļflk. Nevar
)lana oficiāli pieņēma AEdcis^nui,*'^^ «aprakt, no kādas puses traucē-abas
loti ilgi sarunājis, tuniilfitl J«»« Jo dziesma dzies-ļoti
gribēja linit, par ko vlņaii nini- p»^^» ^tijaa pritkši vēl koris un or-jušas.
,.Par ko gan «ievietti saru* »?*trls, \īēi pllc laiciņa atkal viss
nijasi Taču par saviem bliniaitsil" P^^'^t, tikpat pēkšņi kā radies, bet
paskaidroja Anctersona. Belgrada Jau rmtda dzejoju un dzie-
Aijovas ffiicītija maita paU at- <^^^^^* V^^ diiOmteni...
zīstas, ka agrāk nekad nebija domi-1 Kad šis laiks jāatceras, vēl dvēse-
Juii par diplomātes karjēi\i. VH^a le notrīs im dūila klGst slābana, uz-apm^
lēja parastās kolledžai. Icteti^ lūkojot ridioapairātu. Tāpat kā bumb-sējis
par mākslu un apprecilja tli!«|vežu uilldojumUt. mocošākā ir sava
nieku Džonu Pjersu Andersonu, ig37.ļ nespēka sajūta. Tu gan esi kareivis,
gadā viņa garākā ceļojumā piiplii-1 ieņēmis varbūt labāka pozīcijas, bet
šināja savu mākslas izglītību m ar ko tai tev dod? Propagandas un trau-nepatiku
ievēroja, cik Eiropai dauiibt|cakta bumbveži aizsech tavas debe<
Ir uniformētu Jauniešu. Instinktīva I tin tavu skatnn. bet tu bezpalīdzīgi
nepatika pret uniformētu Jatoinatn^islsēdi un grozi kādu pogu, aielpas alk-audzināšanu
organliācijis, ārīgus veJciams. Tavii Infomācijā rēgojas baigi
ciku mājas, viņu arī esot dr!t vieiti ļ caurinni, un tavs vienīgais mierina-novedusi
pie polldkas. Jaunatlie^t m l )t)ms ir piriiecibiii. ka rīt un parit viss
audiiniianas problēmas An^lmonelbūs tipat. Bj mi<iirigi gulēt un umo-uzskata
par šī laika sievietes īsto I aties pēc mēneša vai trim — un pa*
polīlilko ttitdavumu. Ko palltlz siia^l^ules pollUka bfzs tanī paša punktā,
viatai iisturēt kirtibu savis mājin, jtlkur to pamitsti. Jo aukstais k a r š ir do-plašaji
pasauli tik liela neērošIbiJ >n3ts ilgam laikam, domāts tiem. kam
l a apdraudētas arī šis māja»? Beiļatrl čupā brūk miKrvi. Bet tu tadē ne-tam
Aādtrsona atzīst par neplicie-ļ^i» tev jāiztur. E; ārā. p a s t a i g ā j i e s un
lamu AMrikas un Eiropas jauiatnel taupi «avu vcselllbu. Vesels karavui
tuvāk iepazīties un uzturēt cit:&iikži]S | arvien būii derīgi un vajad?igi
saittea
krekliem iztrūkušās pogas.
Kidi sestdiani bija atbrat
manas mailesies. Māra aickiija
ēnu līdzi kungu istabis spēlēt kh
res. Džuēnas vaidziņš prieki
tvīka. Bet tūdaļ atskanēja V
skarbi balss: „Kur tu? Tava
šeit virtuvē!"
Meitene nolaida acis un paklāt
verga garu.'
„Džuēnai nav ko m^lit kt
istabis."
Ko man bija a^ildēt? Visi
stais avots (69^ iežogots ar augstu apsēdis kaktiņi,
romiņu stili celtu mūri. Avots bagiu „Vema, kāpēc tu tā," es oenodi
minerāliem, un to liet^ reumatlsma ^jauj meitenei iet Neiaaudzinl
ārstēšanai īpatnējs avots, kur no zaļ­gani
dzidrās ūdens virsmas paceļas
verdoši tvaiki Ari pilsētā šur tur at­rodas
caurules, kas dienu un nakti iz- _
lej savu bagātību namamātēm par ļ jauiļe amerikāņu'^pTzi^
svētību. Didcsā daudz palmu un īlem- vienmēr pūlaa Ieskaidrot, ka Amati
ciešu, kaa taisās ziedēt Lepnas vies- Uešķiro kungus no kalpiem. Vi
T ri."^^ u?*^*"^?* gw Adūras domā citādi, un arī viņa ir amar
upi dod pilsētai kurvietasnokrāsu. nlete jau trešā augumā. Jebšu
^Otrā rīti dodos ar autobusu uz Su- tāpēc, ka viņa cēlusies no daēit
stonu mazu latiku pilsētiņu. Visi
?pnat.u? ^<'Ji^^,*ilJ^^tu^kla'j'v^ nli ekva'^s',^ ^ap'Si*ņu ^ •v^a^- hg^a^„ PM*^a«č'i em vmieanlīēgnieiemti s šeUitt viri jtla sK, aIt
lodās stipri iatekmēU. Svistonā redz Uauc par dailamatoibcību un tant
daudz palmu, korķu «olu, no kupU^ksl^i. Dači aifl asot dūilgiki sl
miias iegūst korķi, platānu, «iedošu L i e k i melnam dUam ndiiciU
kamēhju koku. Sustonas upītes malā rlkāņl
zem sarkaniem kārniņiem segtas no- Reiz Verna bita laoriMusiM
fl?-!?' vT, !''iLir'u''"v*" P ' l» « .,nokra8oJu.le»" k l ikil
Menl. Krastmala noauflual bambuia logā. Gandrh nmailnn. Ari BI
ftiedrSm. kuru lapa» vljiņi «ukit Art L X J>S\tr krtmt? «.«l n« «
Sies sezona, un Atlantijas okeāna ar U . \iMkh\ HAIAI vUa« mniianM fci
S u s t o n ā . marti, I B e t l e m ē . 1951. g.
Milzīgs komunistu prestiža zaudējums
Rietumeiropa
Roma (fm). ^ Itālijas katoļu akcija,
kurai patlaban ir 54.7 mllj, biedru, iz­darījusi
plašākus pētījumus par ko-mūnismu
Rietumeiropā un skaitļos
konstatējusi, ka tā atbalstītāju skaits
un komunistu partiju nozīme Rietum­eiropā
nemitīgi mazinās. Visredzamā-kl
komunistu zaudējumi ir Rietumvā-dļā.
kur partija pēdējās vēlēšanās
gandrīz visur zaudēja vairāk par puai
no 1946. g. iegūtajām vēlētāju bal-siro.
Landtāgu vēlēšanās pag. gadā
komunisti Virtembergā-Badenē savāca
vairs tikai 4,9 proc. balsu pret 10,2
proc. 1946. g. Hesenē šl attiekeme
biļa 4,7 pret agrākajām 10.5 proc, Ba­vārijā
1,9 pret 6.1, Slezvlgā-Holšleina
2.2 pret 4,7. bet Ziemeļreina-Vestfālē
ap /O. gadu pirms Kn^Jus seit biju- Tapai komunisti zaudējuši Francijā.
Anglijā, Skandināvijas valstīs,
ģljā, Lukaemburgā un Austrijā,
ainu vēl noapaļo Jaunākie ..nobli
mi" italu komunistu partijā. Fr<
cijā pēdējos divos gados no pil
jas izstājušies ap 120.000 komūnlstuj
Laikraksta LHumanltē tirāža k(
1946. g. samazinājusies no 600.000
212.000. Beļģijā par komunistiem no-]
doto balsu skaiU gada laikā nokrifiss
no 7,4 uz 4.7 proc. Ziedrijā komunists
partija pagājušā gadā ieguva 4,9 proc
balsu pret 11,2 proc. divus gadi» N
priekš. Dānijā tās ieguvums vēlēšana]
triju gadu laikā noslīdēja no 63
4.6 proc. Norvēģijā partijas bla(
skaits. kd6 1945, g. vēl bija 45.000, l i -
mazinājiea līdz 9000, bet vēlēšsni»ļ
iegūto balsu skaits tanī pašā laiki
sadējis no 11.8 lidz 5,8 proc
iaksU ««I
matojot^
kārt ar «ai
ArlV«H
da, k« B i
bai 01
na» ,
,ta «tatpi
ifg,
(a« ridot,
izilīruiSa
višpitējo W
svītro Fo*|ŗ
ilfiisits ļ^,
jia ratihc*
V::J1
^ «liedSanas
Mitrii«irPo,rtup-f^
ini paredz
Eiita* Wuk-iablfdrl-f
ļ Londona^
gjļļrto flft airierikāņnjļ^^^ 'slepena
Ijji, viia «alvļsno vē- ^j^cinājis 1'
Sasm plto^ tas saceltle^^^
kMMtip^^*- žlmui kas ļ«tt
ilitoj ōt, ka |ļ ļjy|^^
riHEk^siio- tāji, kaa seii W4^i|gf^^ nas stu^
" V b f ^ revplūcionirl
ņ^notlas € ^
^ firttoljs-^^
ļvolūcionirf
iij»v<^ļ ka
^fadzl'pārak'
ko-
>s^
VaSingto
ASV cjibūt
nule bridii^lji^
ļrikāņu valstski
ar to visjš 1
karu septiņu
aicina būt f
bām. Kā n i ^ i
iTribune, Vašij
; -^^Cm jau sen un i
I^AKONEJUS pret atomUuml,
' mUitaristl kaldi
hVa- plānus, pirējia
. 41a ekfi- stāvēšanōs cit
m gifidznie- organizējot re:
^b)iatotļAā karu UUu.
*l«kar Irt tos v S - t e
? l ! « ^ i , k b a t c ē . ^ ^ ' ^ ^ ^^
«att amata i ^ ^ ^
^ daudzos ^ ^icepi
Wi Jraucētl S^*' ta«
?^^PW,,aug8tā4f*^®^^°^^ i ^ ^ ^^^^
* wJMiiovēr6.r^J** komisijas
, ^ ^ t l t i 8 senators Tr,
"""^i^^'f Pec pašreizē^
ļ^» ml- prezidenta nāve
-.Si'^&C,^ sava Vi
-.-'taivi^r vairākums bi
i,*,-ivŗ'.=i. .7. ..... •••