Bavarijas Latviesu vestnesis, July 26, 1950

              1 \
iPubUlhed imder E0COM Civii
Mt^n Dfvlslon Authohsatioa
UNDP m Publisher
mā mm V^idemfaB Lam-
S«ŗ?^8chw«ilich GratintL i>P
Camj^ Artmerie-Kagerae, rtione
»!liw«^ Gmand » » . prtoter:
5igg. HSrtei &
Sdi^^ablsdi GriiOhd. Pa-taidi
«sgtj.i 12. pubttshea twlee
W«jjWy, arcmation u m
fid. | L
«mniīĻtlilr.
Vai-j
. . ' - t l ' . l !»
i i ; : * !
y -
i
#5
par Latviju
atOiftlk un ar to gaisaf^
IIBKUI:'
mm::
^^^^ l i ^ ^
maiiiltj: i^^^
K&:tAl51! a i
gaiifti sisaiedit jami^ lo
jautājumu tika pubičē^^ ar
-5t
LCK IpaSs aicinājums latviešiem vi»
sā pasaulē, prezidijs modri sekojis
politiskajiem notikumimn pasadē un
arvien centies iznmntot iespēju iestā­ties
par mUsu taisno Uetul R O i^
slarādāts sadarbības veDcināianā ar
cijtām baltiešu organizādjfiļ^ inior»
māčijā un propaganda un b i b U o t^
M d u orģania^int
jau pieteikušās 42 organizācijas, pie
kam i^ntrālās o>rganizā(^ vairāldBs
pieprMjuSas lielāku skaita
grāmatu k^plektiL Vādjā IzdaUts
ap; 6000 •grāmjittt, gJJvchokāri veco
u2u mītnēm
Ziiņojumii papildināja p r ^ j i s loc
l ' ĶulUtis,, aicinādams it^ļojuios
|i|tu^ķius,v b a z i ^ un organizācijas
nlikttalkāp^dzlbas snl^ģSanāpaU-
<«]{čm ^sm. ^Augusta sākumā VĶ
kurā pie^fiUsies a r r a r c ^ t.
0nņl^rg% kas iesniegs memorandu
9t 'Tāū»n priekšlikumiem paHd^as
datbia organizēltoai; Ōrdtāka pn^
l&fha tmlicējiem i r «ifba dabūSana,
klas.^(iļ^^ viet^ ti]q)at kā neiespē-
FORDA fSVMSK^m^
l«l4Miiawi ķoMH ķtvļmm * N f
fnaaidĻ iiļi» BBO. tļt afmtm
W^0:M;r-^^^^^ Šļbdiiekš/-J.'i»^^
:Rte'- 'Ssikāns,. A. Slīde •, un. par. substitū--
& W . : F : S e p a : v i ^ t ā ^ l^
^Uejas V. BumbērsTŖ. Ortļļa —
V^l^kvfetis,: A. Budžes — B. Ro-t
^ a i , ^ ^ ^ ^ K. VUde t^Mflva^».:^ A, Aitpors. Cļpittl^ no IW ^ Janums, J .
uņ^ J^^^^
i f atvies
.jlili^ik no»
mM nScUu zi-jEtt'ise
».
SP*
^fiinās 4ē| sf
It».
hāvesksn^
Itosoli»**
loB meklē *»•
^^^^^ 1 ^
^^^*"~''SbW';kU8ttb^ .A<;
/A.
Mfšieaf i . »atttersr i i ^ ^
!Ŗ;irdmtn0^ A.
_ PliiiiitlŽli^
^^^^^^^^^^^^^^^^^
^^^^^^^^^^
B «
^ ļitorittāt mandātus Beļģijas latv.
jiac.lom; - K. (Julbl j b latv. fede-
^ -tM» Gulbi. PriēkS-va(|
kUinu^ aaiin d e l e ģ ā ^ A. -:X$m, A.vB&ftiņi|; K.; 08l8,1. Sttp-
Meks, T. ^ilkalns, T. Brdmane-Bn-
^ uc.; kā ai^ Be^ģiias un Kana-
<lsš tautieSu pāriitāvji.
Pēc msindātu apstiprināšanas par
tepsapulces priekšsēdi;ar 31 pret 5
b a l t o , 9 atturoties. Ievēlēja p r ^ -
dija ieteikto k a M i d i * ^ ^
ņu, bet par ^^toā vlOTleku prot M
agliti un p a r B o r e t t i i ; X Niedru
Prezidija ziņoji»^^
itarpsesiju laiir ši4f#k^priekšsēdis
J . Celms. lAikfc līdž|^ ap­stākļu
dēļ prezidijs^ivatēja sanākt
kopā tikai piecās sēdēs. Viens no
svarīgākiem izlemjamiem jautāju­miem
bija WP pārorganizēSanas
prdjekti, kas febrlekSēJā L NP sesijā
iieguva v^adzigo vairākumu. Pre­zidija
locekli^ A. Klive izstrādājis
jaunu projektu, bet apspriežot tes
atzīts par nepietiekamu, jo paredzēja
im padomes locekļu ?kaitu _
nātndz 80 un komplektēt pēc KdzSl-nējās
kārtības. Prezidijs vienojies
pagaidām jaunus^ projektus neizstrā­dāt,
bet censties panākt, lai visās ze­mēs,
kūr lielāks'skaits latviešu, no-o^^
mizētos centrālās nacionālās
pēdējo i^ēfa' IMkā:
redzē iepazinies ar situādju 7ālajbS
austrumos, mm^i^m^m-
Ucējis žurnālā NeM^w^k ģJkSu rafc-stu,
ķuŗa pamatdbmS ir: Baviienotās
valstis pašlaik sakJBirā ar Itoifejas
karu iekļuvušas imi no lielākajiem
padomju sl^žctttem'visl savā vēsturē.
Keŗns noifda uz šādiem raksturī­giem
' 1) Pēc ļi^envliftorejas jhsnubiikas
izveidošanas amerikāņi atvilka no
turienes l^vili^ btuiļ^os^^ s ^ ^
^f?" 'fr'^<^•',"1 "if» .
FtnmJI liDil Mjftii
lapņstiiu
kdkfikiii.^ kfr iitfa b r iM
at
Latvtelii ««ntrSli komltuja aicina
vītus ai^ttrt^lņa .aa tnuMSn i o i l l i i -
liflnSto» laivleia VM4^1nis, Instrali-totas
«m k m i v i n t n#Kavi|oti^ lak-
Hiskr platdiktļi^ pte I.CR plnilvj»
% Brelt» SfrT iliļSrMot vlrdu, os-virdu*
dsimltmai tadn, Mikfipi,nodiar-
II I • III I I — — —
t a l t l e i a «fmtrilis komitejas k a n e •
1 a l a ar M jaUju ap:vleiiote ar hCĶ
brita Joslas aelaiieUas kanelaja. Ad-mes
(tla) Aaiastdorf b. D«tmold,
UttealasefH _^
TnrbmSk ļ turpat vtapratliiiai visas
Inlnas im apUeetbas k i r a v I r a
i T e t lSt k<rUds ilm kirtoja L C K to-fohnSciJu
laosare, .
Utvleltt eenikriiS komiteja
u paplašinot Krievi tomēr
niidj^a» b e t j r atklātu kara pieteir
l ^ n v i ( » ^ ^ l l i iespēi
lfl|ftWresp, ASV;pidfdl}uJt^
jams, ka Viens no pirmajiem galve­najiem
komunistu mērķiem, uzsākot
tik strpiuju ķaŗa darķfbu, bija — sa-ģUstlt
2000 amerikāņu, kas kara pir­majās
dienās vēl atn^dās Korejā. Tas
viņiem būtu ari izdevies, ja vēst­nieks
Mukio pašā pēdiņā brīdi ne­būtu
licis izdarīt amerikāņu evakuā­ciju
ar Hdimašliļim, iekams vēl šādu
pavēli ģatavpjās dot galvenā mītne
Tokio. ^
3) Jau nedēļām ilgi pirms kara sā­kuma
am^lkfiņu slepenais dienests
ziņoja par komunistu spēku koncen­trāciju
aiz 38. platuma grāda, bet šie
ziņojumi vai nu nesasnied^^ vai arī
neietekmēja amerikāņu augstāko va­dību.
Pat ģen. Mekartūra galvenajā
mītnē uzsākto karu sākumā uzlūkoja
tikai par nenozīmīgiem ,,robežinci-dentiem",
ko varētu likvidēt ar ne­lielu
palīdzību no ASV puses, kā(^
arī Vašingtona sākumā izšķīrās sū­tīt
uz Koreju tikai savu floti un aviā­ciju.
(Turpinājums 8. Ipp.)
stājot dienMidkorejieSiem tikai niecī­gu
aizsard2llbas armiju ar nedaudz
kara materiāliem un apņemoties sū^
tīt uz Koreju turpmāku miUtāru pa­līdzību
tikffl tieSas agresijas gadī­jumā.
So apstākli krievi prata lie­liski
izmantot ' ^ ^
2) Padomju militārā vadība bez
lielākām pūlēm būtu var^usi noor­ganizēt
uzbrukumu pret Dienvidko­reju
tādā veidā, lai amerikāņu ie­jaukšanās
nebūtu nepieciešama, pie-
J A U N S L A T V U A 8 REKORDS
AUGSTLEKSANS
24. g. vecais Helmūts Bto^iņS 16
jūlijS JKS rīkotās sacīkstēs Bsenē
sagādiļja fedlu latviešu «>«[tajpār-steigumu:
i»sniedzot augstlēkSanā
IJO m, viņš par 23 cm laboja Jāņa i B ^ t O f t reālie Latvijas
rekordu. B i i M M ^ ^ var«ums
S ? S W » e t u . CPar l a ^
bčl^iem augstlēeēji^ JŽ*^??^^
sporta;f ofl«lil-l4t«iJ|s nfikOT^ļā
muriL
Pie Tibetas robežām
jau skan ieroči
Ralimponga (ej). — Ķīnas komu­nistu
iebrukuma draudi Tibetā pē­dējās
nedēļās k}uvuši ļoti refiU. Kā
zināms, nervu kaŗS pret Dalailamas
valsti turpinās jau apmēram gadu,
un komunisti kopš ilgāka laika at­rodas
Tibetas ārējā provincē Chamā.
Tagad saņemtas ziņas, ka notikušas
sadursmes arī pie pašām centrālās
Tibetas robežām. Ķ^ešu komunisti
Iebrukuši Diamdā, izpostot turienes
radiostaciju. Virs Tibetas galvas­pilsētas
Lasās šajās dienās parādī­jušās
„nezināmas piederības" lidma-
S&ias, izkaisot komūnidcus p n ^ -
gandas materiālus. ^
Pēc ziņām np Kalkutas, komunistu
okupanti Chamas provincē ļoti ne­saudzīgi
izriko^as ar tibetiešu mū­kiem,
konfiscējot klosteru īpašumus
un daudzus mūkus padzenot Bu­distu
svēto tēlu skaits visos kloste­ros
„racionēts'*, jo pēc komunistu
domām tad viņu apkalpošanai bū­šot
vajadzīgs arī mazāk mūku. Par
spīti vajāšanām, budistu priesteru
un mūku ietekme iedzīvotājos vēl
arvien liela, un šī apstākļa dēļ ko-darba
orpnUšIdļlas tLO
tiodaļaidJrekt(*aV.e"^
lan) Otāvā paskaidrojis, ka
čībā ir 1 mii}.'d(^ toitt
nieku izee{9ianas veidnā<an|} no
blīvi aļpdmtstibn
UetoSaimi XĻ0 jīttēgs līgumus ar.val*^
dībām, kas uzņemsies strfidnieļcu Iz-r
laid, plļībaudl im iepadstināianu ar
jaiino emigrācijas zeihLMlpat l o i^
palīdzē! ;ar transportu
pārvešanai, ^efia no zemēm, Imi'cir
šo plānu izmantot, 1^ Kanāda. Pēc
līdzšiniiām :^ifim ILO pliiii nav
domāts^ emipSijaa velcĶififanal, bH
atirstams par piemēroiiU'StrikkiMnt
vervēšanas alo^u. Ievirzot Bropl
valdošo Bēk) intmai par lacetoiana
uz a[k|ūras aemēm, ŠI plāna izmaii»
totājtt valstis ivarēi uzstādīt ieceļ»*
tfiju izvēlē zinimas prasības, kādi|
D P grūti izvietojamam kodolam
atraitnēm ar bērniem un lielām ģi­menēm
bez īpašiem arodiem ne­varēs
būt lielu cerību ail šoreiz. Iz­ņēmums
varētu būt ar laok^alm&ie
dbu Dienvidamerikā, bet tuvāka in
formācija vēl jānogaida.
mm.
#askipliilo
K.isļļļepiļl
tioai paias ^
armllIiB.
pret ntom^
bumbu uzbrukumiem
Loadotta (tl). Pie aasfi mets • »
idlofona taifofi»i<^ I4it|rltfiljas d -
nīs alssardSMs vadība pallaUi gaivtao
vifībtt ņtis isMVatija saptafašaaal
pret eveittaiUeai Jsaaidaļifta^atoai
usbmkuflUeak tMOā tmuisnas
ai ial JaatiJami Islilkailis ar ttele _
palivlbe «n pat OfiMaa, aotUaC» ka
atNBbombas ^aeimiidi pirafc
robliaii». Jo bfitiMa Jaa sa
Ir «esmitieii takstotHaai
8o bifirpriMio MOdbam kapi pag«
da nofimtea 4iarboJas divas ipenMas
skolas, un «Ofii dtoBis alvirta vfi trtSS.
n^oigi satv«i dflUs afaHOitfbas
pfobim, kas J i a t r i ^ sakM ar fu*
d i a im atemkaia iesBiliai. Ir mdJoaitf-iiMU*
B£MW i H M k um du 1.fMim
na ar ndtoaltiMMi M i t i t t I l M I «a
mOnisti paf idSm vUclnSs ģa!* JSS^'^
okupēt -irtsUvlJbetu. '
Jas Jtatiaisa
iSaSSaMS
s IM ]
patfiitMB nav
••nlIdlaU Vm-skaldiipka
i. vletf d-akMhbfba
vlt-tilikipedfert.
tt «aris Isslibt
dsmba. Visa bri-ēatroa
ii laiMnidUa aaStimm. mo«
UdoSnaSTS^^
saillaSnis ttvale d-sBoiMsaaiL
fadUat par
bditaifia&iZ^BllESSa an
daajiMMsta, bMa kastibu firaSSiaaa «dtiiii MfiadahaMa» iUMlais ^
§::
li, i
i i
li; 1i
U h i
1^5
vļ
u
li Mhij ^