Bavarijas Latviesu vestnesis, September 3, 1949

              Kommisti klaji , ^
Austrumvžcijj
Berlin« (D). ^ v,^
pārstāvis no Berlil ^"fk f,.
domju sektorā k ā ļ ŗ , , ^ .
sapulcē šajās dienā, ^^"^
ias priekšsēdis firL^'^lisļ!'
atzinies, ka k o S ' ; % t e
spējusi pārliecināneZ, ^mil
saimnieciskās p r o e l l m 5
ciešamibu. Tālāk ^
uz rūpniecības prejn . 1' ^
izstrādājumu zeSo " S - ^ t ^
strumvācija, nso A,
priekšsēža' konsSēju^f A ir nespēcīga, un tā»Ti', ^>
robežojas ^ pad^r^^
Amerikāņu žumāli.t. .
VIbrichta pesim^S» ''«na.ļ
mam par pamatu b l jZ '^i'^*-
velēšanas kurās SED d e L ^»
neveiksmi. Vēlāk Ulbricr ^
pārdrukājis ari SED oJam. !
rakstu Mūsu darba SZ^
jās puses. ""Kumi ua ^
Ārzemju laikrakstu pārsiSu,,
ņo vel par kādu interesSlļi
zienu padomju politika A , ! . ' ^ '^
veiksmi pašvaldību vlmS^J"
reabilitējuši a g r ā k o r S S ^ -
listu partijas biedru . jaT^i*"
rindojami kara noz dzni ku"
gorijā. Viņiem no i.Z'Z^
tivas un pasīvās vēlēšanu tiS«
Britu okupācijas iestādes Z
paziņojušas, ka kopš Bēniņi Sg
des atcelšanas no padomju
Pārbēguši vairāk nekā VS
policistu. Helmštetes apgab li ^
pēdējās divi nedēļās briS 18?:
radušies 20 policisti, l i S l i
formās un pilnā apbruņojumi %
pārbēdzēji par iemeslu uzdod 'bau-ka
viņus var nosūtīt uz Grieķija, M
papildinātu komunistu armiju Bet.
llnes laikraksts Abend sakās rinJa,
ka pie Bēnsdorfas krievu robs}»,
steni nošāvuši 5 <rācu policistus, ku
mēģinājuši pārbēgt.
' Pēdējas dienās padomju Mm
vācu prese uzsākusi asu kampaiju
pret tā saucamo Cīņas grupu prei
necilvēcību. Sī vācu organizSdivļ
kas nodibināta tūdaļ Pēc sabiedrola i
ieiešanas Berlīnē, dokumentē visa
iespējamos padomju režīma temn
aktus, vāc ziņas par koncentrSdlJj
nometnēm un vāciešu deportšciļk
uz Sibīriju. Saprotams, ka krievl«B
minētā organizācija ir kā dad^
acis. Tāpēc padomju režīmam pi-devīgā
vācu prese turpifia neatls!'
d!ģl apgalvot, ka Cīņas grupa ļ!«i
necilvēcību nodarbt)jas ar m\\M
noslēpumu izsplegošanu. Vlmlm
visas lidostas padomju sektorā ti^
kot rūpīgi novērotas, un aģenti kat»
ru nedēļu nosūta uz Berlīni zl#
mus. Tāgliche Rundschau sakSs li*
nām, ka šo organizāciju iim^^^-
atbalsta amerikāņi,
Latviam New8paper
pobUsbed uicidCT EUCOM ClvU
Divlslon Autborisatlon
UNDP 186. PubUfih«!r
Lj Bdltor: Valdemāri Lam-baga,
Eriangen»
OberttDra»^''-®^' t Prlntcr:
tmet 6 Uc^<^l>«uer. Ludwlg!ii.
ļgjļg KOrnerutr. 10 Publlshed
t^^we€W CirculaUonll
Nr. 88 (312)
Sestdien, 1949. g, 3. sept.
Iznfik treSdlenfis un sestdtents.
Izdevējs: UtvteSu Centrflia Ko.
mlte]a« Galvenais redaktors; V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M. CuUtls un A. KUvsons. Re-daktori:
A. BoUtelns. Fr. Ifala.
j . jekabsons, B. ĶlseUs, H.
Mindenbergs, A. Ozols. B.
RaJsters, L. Svarcs. Redakcija»
adrese: Essllngen/N.. Uhland-
8tr, 8, teL 17389,
Sazverestibu
e
alu un vienpadsmit
Potsdama
Čechoslovakijā
Londona (BBC). — Pi'āgas komu­nistu
prese un Cechoslovakijas rai-ditSJl
Idejās (iienās atkal ziņo pair
vairākām «sazvērestībām", kuru da-
Bbaleklem piespriesti smagi sodi.
Sešas personas notiesātas uz nāvi,
bet desmit citim piespriesta ieslo-dzBana
cietumā uz visu mūžu par
^bruņotas sacelšanās mēģinājumu".
OficiMajā ziņojumā uzsvērts, ka sa-ivžmleki
rlkojuiiies „kādas rietumu
imperiālistiskās lielvalsts uzdevumā
un vadibā". Tiem esot bijuM arī
Iekāri ar „čecho«lovaku nodevējiem
inemēs". Sazvērestības dalībnie­kos
minēti visdažādāko aprindu
piederīgie, sākot no „agrāko kapi­tālistu
juristiem" ^līdz skautu orga­nizāciju
locekļiem. Puča plāni bi-juSl
izstrādāti visos sīkumos un po­licija
So sazvērnieku grupu apcietl-nšjusi
brīdī, kad tās atsevišķie da­lībnieki
jau atradušies ce]ā uz stra­tēģiskiem
punktiem, kurus tie bija
i^omljušl okupēt.
Par to, ka šie naidīgie elementi
Cotvalda režīmam tomēr arvien vēl
dara lielas galvas sāpes, liecina ap-stiklis,
ka nedēļas laikā tas jau otrs
gadījums, par kura atklāšanu ziņots
atklStIbā. Pag, nedēļas beigās kara
tiesa Meļņikā pte Prāgas iztiesāja
prSvu pret 9 personām, kuras tāpat
apvainoja sazvērestības rīkošanā.
Grupas vadonim piespriests mūža
detuma sods. Sazvērnieki tāpat gri­bējuši
ieņemt stratēģiski svarīgas
pozīcijas, likvidējot tagadējā režī­ma
amati)ersonasļ, tad izsludināt
valsti izņēmuma stāvokli, atlaist
parlamentu, slēgt visas avīzes un
atdot nacionalizētos īpašumus agrā­kajiem
īpašniekiem. Sakarus ar
emigrantiem arī iSie sazvērnieki esot
wtur§jušl ar kādas ārvalsts pārstā-vlķap,
ftarpnieclbu.
Sttr 'sazvērnieki Īsteni darbojušies
un kādius «stratēģiski svarīgus
punktus" tie gatavojušies iei^emt,
valdības paskaidrojumā nav uzrā­dīts.
ASV vēstniecība Prāgā savu-kirt
Infofmē, ka viņai nekas nav
rinSms par kādas „rietumu liel­valsts"
pārstāvju piedalīšanos puča
rīkošanā un ka šl lieta viņu vispār
pSrstĢigusi, Sakarā ar abu pēdējo
«sazvērestību" atklāšanu visos Ce­choslovakijas
laikrakstos ievietots
aicinājums ziņot uzraudzības iestā­to
par visiem gadījumiem, kuros
lasītāju draugi vai paziņas būtu kri­tizējuši
pašreizējo iekārtu un lās
darbību.
iedališanos
komisijās
Invalidiem rosīgāk
Jāizmanto pdtskolohnus iespeja%
APSOLĪTIE GALVOJUMI VĒL KAVEfAS
Amerikāņu Joslas LCK sēdē Ansbachā viens no apspriežu galve»
najlem Jautājumiem bija IRO padomdošanas komisUo izriciba nomet­nēs.
Miisu centrālās iestādes no amerikāņa un ang|u Joslas nometnēm
katru dienu saņem tautiešu lūgumus glābt no aptaujas ierēdņa kap-risēm
un patvaļas. Saziņa ar pārējām tautībām musu pārstāvji rūpē­sies,
lai turpmāk IRO padomdošanas komisiju darbā pielaista ari DP
nacionālo komiteju pārstāvjus. Par notikušajām nelikumībām LCK ne- §
kavējoties sniegs augstākās instancēs ziņojumus un riipēsies, lai ap­taujas
turpmākajā gaitā IRO ierēdņi rīkotos pilnvaru robežās un ie­turētos
cilvēcīgi.
Sēdi atklāja un vadīja LCK
priekšsēdis H. Klarks. Piedalījās vi-cepriekšsēdis
L. Rozentāls, LCK de­legācijas
vadītājs angļu joslā VjJa-nums,
LCP priekšsēdis J. Celms, J.
Lavenieks, J. Niedra, V. Skaist-lauks,
J. Dobulis, P. Grelzls, A.
Stelnbards, B. Grava un LCK in­formācijas
nozares pārstāvis. Vice-priekšsēdis
V. Lambergs sanāksmes
dienā no Anglijas, Norvēģijas un
Beļģijas apmeklējuma vēl nebija
atgriezies. ,
Padomdošanas jautājumā LCK
priekšsēdim H. Klarkam bijusi sa­runa
IRO galvenajā štābā Bad K i -
slngēnā, kur paskaidrots, ka IRO
atzinusi komisiju vēlamību, lai at­vieglotu
DP izšķirties par izceļoša­nu.
„Jau toreiz," uzsvēra H. Klarks,
„man bija bažas, ka padomdošanas
komisiju darbs Izvērtīsies par jau­nu
skrīnlngu, tomēr IRO lēmumu
grozīt mēs nevarējām." Bažas iz­rādījušās
pamatotas. Komisiju dar­bība
kā angļu, tā arī amerikāņu
oslā Izvērtusies citāda nekā tas sā-cumā
no vadošiem IRO darbinie­kiem
solīts. Zināmi pat gadījumd.ka
taiitiešl IžVatcātt par viņu piederī­gajiem
Latvijā un ieteikts atgriez­ties
dzimtenē. Dažas komisijas
emigrēšanai piedāvā tikai Austrā­liju,
Brazīliju un Cīli. Kādai tau­tietei
Karl.«5ruē noteikts: „Jūs esat
piemērota tikai Kanādai." Kad tau­tiete
par izceļošanu apjautājusies
Kanādas komisijā, tā noraidīta, jo
patlaban Kanāda pieņem tikai vie-nlnieces.
Kad tautiete par to ziņo­jusi
padomdevējai ierēdnei, tā sa­ņēmusi
bārienu: „Jums nevajadzēja
teikt, ka esat precējusies, tad pie­ņemtu!"
Vispār, ierēdņu rīcībā saskatāma
patvaļa, iebiedēšanas un mulsināiša-apthēri
bija tik ārkārtīgi, ka pmr.
jā laikā arī drošības polidja
rēja konstatēt īsto upuru »
Telegrammā uz Maskavu visi)r^
paziņoja, ka nogalinātas 20 pe^^^
nas. Otrā dienā zem marmora #
snēm attada vēl sešus Jiķus. ļ
tūdaļ ielenca visu apkartn
ādiīisā un uzsāka krati a^^^^^^^^
ietinot arī visus vācu apkajļ
rius. Die Abendzeitung sa as g
^a bumbu Marmora P11
cāds padomju virsnieks un ^
Dildīta nepieredzēti spmgam
blozīvām vielām. Ta ka parJ
[ātu izplatījās visfs
brandenburgas valdība velējas P^^
Ecēt oficiālu PaskaidrojumUļ ^ U līdz šim padorn|U m 11^^^^^^^
[tādes šai publikācijai nav
ļitļauju.
Amerikāņu lemidene
l eksplodē polāros udenos
pie Murmanskas
ļavēlnieciba ses dien P»^^
lie Norvēģijas krastam *
Jājusi bojā viena no ļSott
•tnerikāņu zemūdenēm
Bmūdene The Ti;sk
emūde^ies komandu z ^ 5
Ēnas darbos tome ieva ^
fieki un 1 "Vilis s-'^' ^
īmūdenes bateriju tļg-fzija
notikusi. gaJi ? f in,e,<sf
[Ss ziņojums . ^ ^ ^ ļ p i e<
Ļ ofidālajā aPOJ""V jai."^
l a b a s zemūdenes b. 3, „ n ;
ftnorkela" t P a f J ō^»''
I
Luterāņu pasaules federācija vel sagādās
ap 5000 galvoju Dl u
lielāku veribu veltīs angļu joslai
Latviešu ev. lut, mācītāju konfe­rence
Berchtesgācienā ieradās arī
Luterāņu pasaules federācijas
(LWF) direktora Vācijā vietnieks
"^jc. Dž. Andersens, kas informēja
, J^citājus par turpmākajām izceļo-
I 5anas iespējām m ASV.
Andersens apstiprināja, ka iece-o^
u kvote ASV tuvākajās nedē­ļas
tiešām būs piepildīta, tādēļ LWF
J?Pā ar saviem pārstāvjiem Ņujor-
, ja pulējusies,, lai dabūtu iespējami
I vairāk vel atlikušo galvojumu. Ir
ļ rf?f ^^^^ izredzes septembrī sagā-i
J^] 3000 bezvārda galvojumus, ko
I aaahs ev. hit. baznīcas piederīga-i
J^"?,.^^r^āņu un angļu joslās
i If'f wn Austrijā un nelielu daļu
i /salijā, mēģinot piešķirt iespē-
^ b 1^^^^ ^^^^ ^"Slu joslai,
«^lidz šim saņēmusi visai maz.
, cer saņemt nelielu daļu arī no
I ^nurch World Service 18.000 galvo-
I namiem, kas savākti pēdējos mēne-
I domāti galvenokārt pareizti-
I ^f}J^\ Mistiem un citu mazāku
\ Nesiju locekļiem, tā ka LWF rī-ļ
1 Vēl varētu būt lielākais
[ w Salvojumu. Tos centīsies
i ^ i i t sevišķi rūpī|?i, lai, pirm- ' Si!;*^^'^^"^^^ ^^riem maz
y u izceļot uz citām zemēm:
dthl^^v^^ ķēmiem un bez vīriem,
\ ģimenes uc. Galvojumu
I ^ i g a sadale lidz šim bijusi diez-
I i^^i^P^^^^S^' kur pa daļai vaino-
I C mācītāji, kas par visiem
I gribētājiem - arī par reli-nas
tieksmes. Vairākiem atņemtas
arī DP kartītes. Apgabala pārstāvis
V. Skaistlauks, tiklīdz bija saņem­tas
ziņas no Svābu Gmlndes un
Karlsrūes, tūlīt devies pie IRO 2,
apgabala direktora, iesniedzot pro­testu
par nepareizo IRO aptaujas
gaitu un ierēdņu rīcību. Nometņu
vadītājiem arī turpmāk nekavējo­ties
jāziņo LCK par visām neliku­mībām,
lai mūsu centrālās iestādes
varētu ar konkrētiem faktiem pa­matotus
iesniegumus virzīt tālāk
augstākās instancēs. LCK nolēma
prasīt nacionālo komiteju pārstāv­ju
piedalīšanos aptaujās un IRO so­lījumu
nevienu no nometnēm neiz­raidīt
un neatņemt DP kartīti,
pirms nav sīki un pamatīgi noskaid­rotas
atsevišķas personas izceļoša­nas
iespējas. Nolēma arī noskaidrot,
kur un kad ir pieņemts likums, ka
jāizceļo nekavējoties, Jo līdz šim
šāds rīkojums nebija zināms, LCK
lūgs mūsu pārstāvi pie IRO Zenēvā
(Turpinājums 2. Ipp.).
Viens
tiski V
visai
par
lenaldzigajiem un morāli ne
devuši
ļ augsti vērtējamiem I ^ atsauksmes. ) - » u a . .
**^^"ajs Andersens tālāk paskaid- 1 ievērot
roja, ka LWF darbs nav vērsts t i ­kai
uz emigrāciju vien, bet organi­zācijai
rūp arī to ļaužu liktenis, kas
paliks Vācijā pēc IRO darbības iz­beigšanās.
Visiem, kas vēlas emig­rēt
uz ASV, Luterāņu federācija,
protams, palīdzēt nevarēs, tāpēc
tiem, kam iespējams, jāinteresējas
par izceļošanu uz citām zemēm.
„Mēs," teica Andersens, „un vēl
daudzi ļaudis ASV saprot, ka mums
būtu vajadzīgi bez fiziskā darba
strādniekiem arī inteliģento proife-siju
DP, bet daudzi iespaidīgi cil­vēki
to nesaprot, un mēs, lai arī cik
labi gribētu, šajā ziņā esam saistīti
ar likumu. Ir grūti arī kaut ko pa­teikt
par ieceļošanas likuma papil­dinājuma
pieņemšanu,"
Beidzot LWF direktora vietnieks
uzsvēra, ka amerikāņu atsauksmes
par ASV izceļojušajiem latviešiem
ir visai labas, ko visskaidrāk pie­rāda
tas, ka daudzi bijušie DP spē­juši
paša spēkiem sagādāt Vācijā
palikušajiem 10 un pat vairāk gsii-vojumu.
Taisni tādēļ jo lielākn ir
mācītāju atbildība, izraugot Knndii-dātus
ieceļošanai, jo viens cilvēks
var 10 galvojumus iegūt vai, pre­tējā
gadījumā, — 10 pazaudēt.
Konferences dalībnieki izteica
vēlēšanos, lai galvojumu sadalei ar
LWS starpniecību būtu vairāk baz­nīcas
labdarības raksturs, kā tas
sākotnēji bija domāts, bet kas lidz
šim nav noticis, jo meklēts gandri'z
tikai muskuļu spēks. Māc. And^^r-sens
solījās 'turpmāko galvojumu
sadalē šo principu iespēju robežas
Anr. B.
un Ueltoitoiiļa o i c ^ i g ^ t t
izbeigt konfliktu ar Tito?
ars Piks un Kevendiss Kanons ieteic
Jugoslavijai izturēties mieri^^
B e 1 g r a d e (B). — Sis nedē|as sākums Belgradē notikuSas atkSr-totas
konferences starp Jugostavijas ārlietu mlntotra vietoieku Beblern,
ASV vēstnieku Kevendišu Kenonu un Anglijas vēstnieku sēru Piku.
Apspriedēs piedalījies ari Francijas vēstnieks Belsnradē. UP korespon­dents
ziņo» ka šajās konferencēs Jugoslavijas ārlietu ministra vietnieks
rietumniekus lūdzis apsvērt kopēja demarša iespējas Maskavā. ASV,
Anglija un Francija šo Jautājumu nolēmušas nopietni apsvērt, ziņo NBC
(1. 9.). Padomju savienības un Jugoslavijas konfliktu Londonā un Va­šingtonā
uzskata par nopietnu pasaules miera apdraudējumu, kādē|
tas ierobežojams un likvidējams.
Tito bruņotie spēki pašreiz tiek
vērtēti uz vismaz 650.000 viru. Ap­bruņojums
nav pirmšķirīgs, bet, ļoti
piemērots cīņām kalnainā apvidū.
Ja Padomju savienība tiešām ie-bruktu
Jugoslavijā, vērtē AFP ziņu
dienests, tad Tito tik un tā atkāp-tos
uz kalnājiem, kur viņš cīnījās
vācu okupācijas laikā. Par tālāku
Jugoslavu militārā spēka avotu min
arī faktu, ka tagadējā jugoslavu
bruņoto spēku augstākā vadība un
virsnieku kadrs Ir paša Tito izau­dzināta
un izveidota izlase no viņa
partizānu pulkiem, ko nespēja pie­veikt
pat vācu armija.
(Turpinājums 8. Ipp.).
Reizē ar ziņām par tālākām Pa­domju
savienības karaspēka kon-centrācijām
gar Jugoslavijas zieme­ļu
un austrumu robežām, pēdējās
divi dienās vairojušies korespon­dentu
ziņojumi par diplomātisku
aktivitāti Londonā un Vašingtonā,
lai ar kopīgu iesniegumu Padomju
savienībai mēģinātu saspīlējumu
Maskavas un Belgrades starpā iz­beigt.
Salīdzinot ar pagājušo nedēļu,
stāvoklis faktiski.nav mainījies. Ka­mēr
Maskava turpina nervu karu
pret Tito, pēdējais izliekas, it kā z i ­ņas
par padomju tanku divīzijām
un triecienvienību novietošanu pus­lokā
ap Jugoslavijas līdzenumu pie
stratēģiskajiem ceļiem Rumānijā un
Ungārijā to nemaz neuztrauktu. Jo­projām
Jugoslavijā nav mobiUzēts
neviens papildu gadagājums un nav
arī ziņu, ka Tito armija būtu ieņē­musi
kādas aizstāvēšanās pozīcijas.
Sāds stāvoklis pašreizējā situācijā,
šķiet, nedabisks. Agence France
Presse Belgrades korespondents mē­ģina
to izskaidrot uzsverot, ka Tito
ģenerālštāba miers esot pirmām
kārtām ASV un Lielbritānijas vēst­nieku
,.draudzigu padomu rezul­tāts**.
Kevendišs Kenons '.m sērs
Piks esot viceministram Bebleram
piekodinājuši nedot ne mazākā le-niesla
Maskavai apgalvojumiem, ka
Tito savu režīmu mēģina uzturēt ar
'bruņotu varu,un atturētie.? no izņē­muma
stāvokļa izsludināšanas Ju­goslavijā.
Tikai šādos apstākļos, uz­svērumi
rietumu pārstāvji, viņu val­dībām
būtu iespējams kvalificēt Pa­domju
savienības izturēšanos pret
JugoslavijUf par „bi'uņotas varas
draudiem miermīlīgai mazai nā­cijai".
Sī .,mazā miermīlīgā nācija", uz­sver,
Journal Parlē, tomēr ir patie­sībā
ļoti reāls bruņots spēks, kas
pšeļauj jugoslavu ģenerālštāba le­tarģisko
mieru bez sevišķa riska.
Latvijas līdzstrādnieka saruna ar Latvian Relief
Inc. prezidentu Hariju Liel noru Nuj^^^^
Lfds i i. JCUUun ieceļdianas v im ASV bija izsniegtas 5054 lai­viņu
DP no AuskUas un Vācijas rietumu Joslas, bet pavisam visaa
issniegtas 55.290 DP. Ja visas izsniegtu proporcionāli katras tautības
DP skatam, tad latvieSu grupai pienāktos ap 11 proc. no visām. Fak-tbki
latvieSi saņēmuši nepilnus 10 proc Sis samērā augstab saņemto
vizu procents li^kaidrojams ar to, ka tulit pēc DP ieceļošanas Ukuma
pleņemSaniui 1948. g, ASV dzīvojošie latvieSi oiur Latvian Relief Ino.
Ņujorkā iesniedza galvojumus par saviem radiniekiem, draugiem un
paziņām. Sis iespējas tagad tikpat kā visas izmantotas.
Latvian Relief Inc. vienmēr pai skaidrojusi, ka ASV latvieSu spēki
šis lielās zemes apjomā ir par vājiem, lai varētu ptlnam izmantot tās
iespējas, ko ieceļošanai ASV dod DP uzņemšanas likums. Salidzinot
Latvian Relief Inc. darbības bazi ASV latviešu vidū ar tām plašajām
bāzēm, uz kādām balstās citu tautī bu palld^bas organizācljaa ASV,
Jāzina, ka polu grupa tur sniedzas pāri 3 miljoniem, ukraiņu tuvu 2
mllj,, lietuviešu gandrīz I mllj. utt.. kamēr zināmo uņ sasniedzamo lat­viešu
skaits visā Amerikā nepārsniedz 10.000. No tā'arl izriet, kāpēc
Latvian Relief Inc. par savu galveno uzdevumu latviešu Ieceļošanas
problēmas kārtošanā ieskata amerikāņu J>:o p8l'd7lbas orgmizficlju
darbības aktīvzēSanu musu interešu virzienā. ral''dzo*; šīm organlzācl-,
Jām saskaņot un koordinēt viņu pūliņus latvieša emigrācijas Jautāju­mos
un ir šo organizāciju vidūtājību meklējot ieceļošanai nepiecie­šamos
galvojumus. Latvian Relief Inc. birojs atrodas Ņujorkas cent­rā
— 92. Llberty Street, 4. stāvā 408, istabā (telefons BE 3-7443) un
atvērta no pL 9—18.
SekojoĀā rakstā sniedzam Latvijas līdzstrādnieka Interviju ar
Latvian Relief Inc. prezidentu Hariju Ļlelnoru, ko viņš sniedza pēc
LCK ierosinājuma. Intervijā atrodama tiklab informācija par Latvian
Relief Inc. darbību, kā atzinumi par citiem Jautājumiem, kas visnoital
var interesēt katru latvieti trimdā.
Pasaules lielākās pilsētas — Ņu­jorkas
debesskrāpja 4. stāvs. 3 ma-m
istabiņās cauŗl rc^stfimm^taļļi
klaboņal brīžiem ieskanas telefona
zvans, un latviešu valoda mijas at
ānglu mēles skaņSm. Latvian R^'
llef Inc. darbvedim Herbertam Tau­riņam
diena paiet gan atbildot tele­fonētajiem,
gan biroja apmeklētā­jiem,
bet korespondences kārtoša­nai
Jo bieži Jāņem palīgā vakara
stundas. Tas pats gadās arī biroja
darbiniecei Spodrai Ziemelei, k^s
kārto dzīvokļu un darba piedāvāju-»
mus ieceļot gribētājiem.
Sis darba temps Jo īpaši sakāpi­nās
tajās stundās, kad, atrauda­mies
no sava dienas darba un at­pūtas
stundām, birojā ierodas Lat­vian
Relief Inc. prezidents Harija
Llelnors. Un tas notiek vai katru
dienu, nemaz nerunājot par tām
reizēm, kad šāda vat tāda latvie­šiem
svarīga Jautājuma kārtošana
prasa braukšanu ārpus Ņujorkas,
par apspriedēm ar amerikāņu palī­dzības
organizācijām, lai iegūtu at­balstu
latviešu DP iec^ošanai un
par tām neskaitāmajām rūpēm, kas
no dažādām ASV pavalstim (šta­tiem)
nākdamas, krājas uz Llelnora
darba galda. Lai ar visu to tiktu
galā, vajadzīga Ifela pašaizliedzība,
prasme, sakari ar amerikāņu orga­nizācijām
un sabiedriskiem darbi­niekiem,
bet, pār visām lietām,
milzīgi daudz Izturības un enerģi­jas.
Arī sekojošā saruna notika
starplaikos, kad viens telefona zvans
apklusa, bet nākamais vēl nebija
ledžinkstējies, un, sarmai sejas de­niņos
vizot, Latvian Relief Inc. pre­zidents
Llelnors, kas ASV jau dzīvo
25 gadus, perfektā latviešu valodā
atsāka diktēt savas atbildes uz
avīžnieka jautājumiem.
^1. j a u t ā j u m s : „Kāda8 ir Jūsu
domas par latviešu emigrācijas turp­mākajām
emigrācijas iespējām uz
ASV? ASV kongresa aprindās iz­teikti
uzskati, ka kongress varētu
ari nepalielināt DP imigrācijas
kvoti no 205.000 uz 339.000, kā to
atzinusi Juridiskā komisija tautas
pārstāvju namā. Gik pamata ir šīm
runām un vai Latvian Relief Inc.
kopa ar citām palīdzības organizā­cijām
ir paredzējusi kādu rīcību l i ­kuma
grozījumu pieņemšanai lat­viešiem
labvēlīgā garā?"
1.- a t b i l d e : .,ASV tautas pār-stavju
nams jauno DP likumprojek­tu
pieņēma jau š. g. 2. jūnijā un tas
vairs nesatur ne baltiešu klauzulu
ne^ priekšrocību lauksaimniekiem!
bet patur prasību pēc dzīvokļa un
darba galvojuma katram imigran­tam.
Sis likumprojekts lidz šim aiz-turēts
senāta iuridiskajā komisijā
un likumprojekta piekritēji šajā
komisijā tagad pūlās, lai likumu ap-
(Turpinājums 1 Ipp.)
Taifūns Japāna
Tokio (E). - Trešdien Tokio un
apkārtnē plosījās vēl nepieredzēti
spēcīgs taifūns, kas prasīja 133 upu­rus.
181 persona smagi ievamota,
bet ap mm cilvēku palikuši hi\z
pajumtes. Tokio un Jokobamas ostā
nogrimis 21 Japāņu kuģis, 10 citi
uzsviesti sēkli, bet 10 smagi bojāti.
Bojāto tvaikoņu vidū atrodas aii
pieci amerikāņu. Kopējo «audējumu
summu vērtē uz 70 miljoniem dolā­ru.
Lielākā nelaime notikusi Tokio
priekšpilsētā Kiju. Taifūns cagrāvis
upes aizsprostus, pie kam bojā aiz­gājis
31 cilvēks. Apm. 100.000 perso­nu
palikušas oez pajumtes.
Zenf>€strīces un taifūnu vētras Ja­pānā
nav retums. .\ule notikušā ka­tastrofa
tomēr ir smagākā, kāda
piedzīvota pēdējo piecu gadu laikā.
Japāņu oficiālās instādes baidās, ka
kopējais upufu skaits var būt vēl
lielāks, jo daudzi, kas lidz šim skai-tās
bez vēsts pazuduši, var izrādī­ties
nogalināti.