1945-10-27-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich
Iznāk reizi nedēlā ~ Publisbed week,ly
1945. 2. 27. oktobri
Sūtnis Kārlis ZariM
Beidzamā laika
daudz vēstuļu gan
pienāk diezgan'
no angļu, g^n arī
110 amerikāņu okupācijas zonas, visvairāk
gan no pirmās. No šīm vēstulēm
redzu, ka mūsii bēgli pratuši nodibināt
ar anglosakšu militārām un civilām
iestādēm labas attiecības. Sis
sblis loti silti apsveicams. Vienīgi tādā
ceļā iespējams panākt bēgtu stāvokļa
uzlabošanos.
Pa visiem šiem kara gadiem esmu
iesniedzis angtu valdībai daudz notu
gan ar .prasībām nekāda zinā neatzīt
Latvijas pievienošanu Padomju Savienībai,
kas izdarīta ar varu un krasi
runā pretim Latvijas tautas garam,
gan arī ar protesjiem pret krievu un
vācu varmācīgo rīcibii mīisu zemē.
Dr. Bilmanis Amerikā darījis gluži tā-paf^
pat vēl vairāk: viņš publicējis
daudļz grāmatu jiar Latvijas vēsturi,
kultūru un tml., jkufās pierāda nmsu
tautas. tiesības uz pilnīgu patstāvību
un neatkarību, uņ ka visas cerības uz
pilnīgas patstāvības atgīišanu mēs liekam
uz anglosakšu humānajām demokrātijām.
To ari; es esmu uzsvēris visos
savos iesniegumos angļu valdības
iestādēm un to pašu darījis Bīlmanis
Vašingtonā. Arī |mīisu kaimiņi - jgau-i\
i un lietuvieši darījuši to pašti. Savu
darbību mēs cieši saskaņojam. Saskaņotība
mīisu vidū ir tikpat nepieciešama
kā gaiss I elļpošanai.
Kā še, tā Amerikā esam izplatījuši,
cik vien rēspējams, informāciju par
mūsu dzimtenes stāvokli. Vispārīgi literatūru
par mūsii stāvokli humāna un
domājošā inteliģence uzņem ar interesi.
Literatūra sūt^a še arī visām bib-
Kdtēkām.
Cik varu spriest no vēstulēm, tad
galvenajos vilcieAos mums visierti tau-tieSiem
domstarpību nav, t. i., ka mēs
sagaidām brīvības, atgūšanu un atjau-nošanii
ar humāno anglosakšu palīdzību,
bet še jāaizrāda, lai neviens neiedomājas,
ka Anglija vai Amerika uz
sudraba paplātesļ pasniegs mums musu
brīvību, - tā miims pašiem, visai tautai,
izdevīgā momentā būs jāpaņem.
Bieži dzirdams, Ika mēs atkal sadalāmies
sociāldemokrātos, demokrātos,
konservatīvos, un daži pat runā par
demokrātijas ienaidniekiem. Es negribētu
ticēt, ka tas tā ir. Partijas bez
šaubām ir, bet i sašķelties šai grūtajā
^aikā mes nedrīkstam un es neticu, ka
t[e§§tn.ķādš^^o vēlētos. Visi šie simt-tūks#
ii nav atstājuši mūsu mīto dzim-teni,^
ļ^i taisītu ārpusē politiku. Vini
laču atstāja dzimteni, lai nenodotos iznīcībai
un lai izšķīrējā brīdi ciešā ļap-vieniba
un sadarbībā atkal tajā 'atgrieztos.
Mums nav arī jāaizmirst, ka
arī to, tautiešu sirdis, kas palikuši
dzimtenē, pukst karsti, varbūt vēl kar-stāk
nekā mums, par brīvību, un izdevīgā
brīdī tie celsies vienoti kā viens
vīrs. Tādiem mums jābūt.
1940. g. jūnijā un jūlijā, kad boļševiki
ar brutālu varu ienāca mūsu ze*
mē, es ārUetu ministrijā Londonā vaicāju,
vai Vini atzīst ārzemēs sastādītu
Latvijas valdību, jo es domāju, ka
daudzi mūsu sabiedriskie darbinieki
izbrauks. Man atbildēja: nekādu jūsu
nodibinātu valdību mēs atzīt nevarēsim
un to nedarīsim. Jums ir sūtņa
pilnvaras, kas pēc savas dabas ir plašas,
mēs jūs pazīstam un uz šo pilnvaru
pamata jūs variet strādāt. Jāpiezīmē,
kā tas'nolika tai laikā, kad
PSRS bija ja nii*«i\o Vācijas sabiedrotā,
tad katrā i^inā tai' draudzīga. Tagad,
kad PSRS Vācijas uzvarēšanā bijusi
tik liela loma un tā ir Anglijas sabiedrotā,
minētais ir vēl pastiprinājies,
un mūsu cerības uz kādu eksila
valdību ir pavisam ilūzoriskas. Valdība
ir jādibina, ja ir ko valdīt un ja
tai aiz muguras stāv bruņoti spēki, fi-nanciāln
vara u. t. l.
Papriekš mums jādabū atpakaļ mūsu
nacionālā Latvija un tad varēsim
runāt par valdībām. Pie tam neaizmirsīsim,
ka kodols vienmēr būs dzimtenē.
Latviju atgūs mūsu brašie zēni,
tur tas ir pirmais solis. Kamēr mēs,
ārzemēs esošie, varēsim atgriezties,
būs varbūt jau par vēlu. īsti nacionālā
Latvijas valdība radīsies mājās,
jo jau no atbrīvošanas pirmās dienas
iai "vajadzēs vadīt valsts atjaunošanas
un atbrīvošanas darbu. Mums, ārzemēs
esošiem, jādnra viss, lai nekādā
veidā šo darbu neapgrūtinātu. Ciešā
vienībā tagad mums visiem jādomā
par palīdzības darbu mūsu cieluša-
Nodibiiiāts Lalvicšu Kultūras
fonds Vācijā
LCK savā 1945.
Detmoldā nolēma
Latviešu Kultūras
g. 9. oktobra sēdē
nodibināt pie LCK
fondu mākslas, zinātnes
un izglītības veicināšanai. Noteikumu
projektu uzdeva izstrādāt J.
Celmam. Turīgākos tautiešus, nometnes,
komitejas un laikrakstu izdevējus
LCK uzaicina iemaksāt šim mērķim
ziedojumus, kā arī rīkot sarīkojumus,
atlikumu paredzot Latviešu Kultūras
fonda vajadzībām. Līdzekli iemaksājami
LCK saimniecisko lietu techniskam
kārtotājam J. Bogenam. 17.D
Minchenē
jiem brāļiem un māsām. Bez Siui^
bām, jaunajai Latvijai jābūt demoHi-u-tiskai,
un tāda vina būs, bet demok|ra>
lijai ir dažādas praktiskas dzīves fermas,
un nav mūsu uzdevums Šobrīd
izlemt, kura forma mūsu tautai' vispiemērotākā.
Ja to darīsim, savfi vidū
tikai .saSkelsimies, 1)el tagad jābūt
vienotiem. Vispirms jāatgūst valsts,
un tad varēsim runāt par tā^ ick§ējo
iekārtu,, 'i
Daži bēgli man raksta, ka jau tagad
vajadzētu meklēt apmešanās vietu bri-:
tu dominijās vai kolonijās, ja atpakaļ
uz dzimteni nevarētu tikt. Es pilnīgi
saprotu, ka mēs nedzīvojam tikai vienai
dienai, ka mums jādomā arī| par
nākotni, bet pašlaik Šis jautājums ir
tāds: kā visiem labi zināms, i y\%Ķ Eiropā
ir liels chaoss, un gandrīz tt) pašu
varētu teikt par visu civilizētd pasauli,
un tādēļ nepastāv ne 5e ^ Anglijā,
nedz arī Amerikā nekftdas iestādes,
ar l'ufām varētu par šo jautājumu
runāt. Šis jautājums še ir fiēlits.
Britu dominiju valdības viedoklis ir,
ka tā interesējas par šo jautājumii, un
tās vi.sas, sevišķi Kanādā, Jaunzēlande
un Austrālija, veicinās lecelošaniii, bet
tūliņ nekādus solus šais lietus nevar
spert, jo vispirms tās grib dabōl savus
karavīrus mājās un novietot tos
miera laika darbā, kā arī pārkārtot
rūpniecību miera laika prasībām.
Ne tikai anglosakšu valdības, bet
arī Francija deklarējusi, ka neviens
pret savu gribu netiks spiests atgriezties
dzimtenē. UNRRA uzneiiiusies
gādību par pārvietotām pcr^pnām.
Mēs no šejienes nenemamies spriest,
vai tā ir pietiekama vai nē, bet to nometnēs
dzīvojošie tautieši paši zina.
Svarīgi tomēr, lai uz vietas būtu kontakts
ar l'NRRA's darbiniekiem, kā
arī ar militārās kontroles iestudēni,
tad iespēju robežās varēs trūkumus
novērst.
Mums visiem še sirdis iepriecina tie
angļu virsnieki, kas šad un tad te
iegriežas. Vini visi ar lielu alzipību
atsaucas par mūsu, tautiešiem. Viens
no šiem virsniekiem man nolasīja īsu
runu, ko tas nometnē teicis latviešu
valodā. Es viņam atzinos,] ka, klausoties,
man sāka a.saras spiesties acī»
un ka droši vien ari tur nonielnļe daudziem
bija valgas acis. Uz 16 virU
man atbildēja: „man arī"
Leģionāru stāvoklis loti nomSc mūsu
prātus. Vini, kas ar tādu dedzību
bijuši gatavi likt galvu uz ežiAas par
dzimteni, tagad cieš vairāk kā visi citi.
Anghi valdībai es jau agrāk biju rakstījis,
ka vini nav cīnījušies pret sa-
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 27, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-10-27 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari451027 |
Description
| Title | 1945-10-27-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznāk reizi nedēlā ~ Publisbed week,ly 1945. 2. 27. oktobri Sūtnis Kārlis ZariM Beidzamā laika daudz vēstuļu gan pienāk diezgan' no angļu, g^n arī 110 amerikāņu okupācijas zonas, visvairāk gan no pirmās. No šīm vēstulēm redzu, ka mūsii bēgli pratuši nodibināt ar anglosakšu militārām un civilām iestādēm labas attiecības. Sis sblis loti silti apsveicams. Vienīgi tādā ceļā iespējams panākt bēgtu stāvokļa uzlabošanos. Pa visiem šiem kara gadiem esmu iesniedzis angtu valdībai daudz notu gan ar .prasībām nekāda zinā neatzīt Latvijas pievienošanu Padomju Savienībai, kas izdarīta ar varu un krasi runā pretim Latvijas tautas garam, gan arī ar protesjiem pret krievu un vācu varmācīgo rīcibii mīisu zemē. Dr. Bilmanis Amerikā darījis gluži tā-paf^ pat vēl vairāk: viņš publicējis daudļz grāmatu jiar Latvijas vēsturi, kultūru un tml., jkufās pierāda nmsu tautas. tiesības uz pilnīgu patstāvību un neatkarību, uņ ka visas cerības uz pilnīgas patstāvības atgīišanu mēs liekam uz anglosakšu humānajām demokrātijām. To ari; es esmu uzsvēris visos savos iesniegumos angļu valdības iestādēm un to pašu darījis Bīlmanis Vašingtonā. Arī |mīisu kaimiņi - jgau-i\ i un lietuvieši darījuši to pašti. Savu darbību mēs cieši saskaņojam. Saskaņotība mīisu vidū ir tikpat nepieciešama kā gaiss I elļpošanai. Kā še, tā Amerikā esam izplatījuši, cik vien rēspējams, informāciju par mūsu dzimtenes stāvokli. Vispārīgi literatūru par mūsii stāvokli humāna un domājošā inteliģence uzņem ar interesi. Literatūra sūt^a še arī visām bib- Kdtēkām. Cik varu spriest no vēstulēm, tad galvenajos vilcieAos mums visierti tau-tieSiem domstarpību nav, t. i., ka mēs sagaidām brīvības, atgūšanu un atjau-nošanii ar humāno anglosakšu palīdzību, bet še jāaizrāda, lai neviens neiedomājas, ka Anglija vai Amerika uz sudraba paplātesļ pasniegs mums musu brīvību, - tā miims pašiem, visai tautai, izdevīgā momentā būs jāpaņem. Bieži dzirdams, Ika mēs atkal sadalāmies sociāldemokrātos, demokrātos, konservatīvos, un daži pat runā par demokrātijas ienaidniekiem. Es negribētu ticēt, ka tas tā ir. Partijas bez šaubām ir, bet i sašķelties šai grūtajā ^aikā mes nedrīkstam un es neticu, ka t[e§§tn.ķādš^^o vēlētos. Visi šie simt-tūks# ii nav atstājuši mūsu mīto dzim-teni,^ ļ^i taisītu ārpusē politiku. Vini laču atstāja dzimteni, lai nenodotos iznīcībai un lai izšķīrējā brīdi ciešā ļap-vieniba un sadarbībā atkal tajā 'atgrieztos. Mums nav arī jāaizmirst, ka arī to, tautiešu sirdis, kas palikuši dzimtenē, pukst karsti, varbūt vēl kar-stāk nekā mums, par brīvību, un izdevīgā brīdī tie celsies vienoti kā viens vīrs. Tādiem mums jābūt. 1940. g. jūnijā un jūlijā, kad boļševiki ar brutālu varu ienāca mūsu ze* mē, es ārUetu ministrijā Londonā vaicāju, vai Vini atzīst ārzemēs sastādītu Latvijas valdību, jo es domāju, ka daudzi mūsu sabiedriskie darbinieki izbrauks. Man atbildēja: nekādu jūsu nodibinātu valdību mēs atzīt nevarēsim un to nedarīsim. Jums ir sūtņa pilnvaras, kas pēc savas dabas ir plašas, mēs jūs pazīstam un uz šo pilnvaru pamata jūs variet strādāt. Jāpiezīmē, kā tas'nolika tai laikā, kad PSRS bija ja nii*«i\o Vācijas sabiedrotā, tad katrā i^inā tai' draudzīga. Tagad, kad PSRS Vācijas uzvarēšanā bijusi tik liela loma un tā ir Anglijas sabiedrotā, minētais ir vēl pastiprinājies, un mūsu cerības uz kādu eksila valdību ir pavisam ilūzoriskas. Valdība ir jādibina, ja ir ko valdīt un ja tai aiz muguras stāv bruņoti spēki, fi-nanciāln vara u. t. l. Papriekš mums jādabū atpakaļ mūsu nacionālā Latvija un tad varēsim runāt par valdībām. Pie tam neaizmirsīsim, ka kodols vienmēr būs dzimtenē. Latviju atgūs mūsu brašie zēni, tur tas ir pirmais solis. Kamēr mēs, ārzemēs esošie, varēsim atgriezties, būs varbūt jau par vēlu. īsti nacionālā Latvijas valdība radīsies mājās, jo jau no atbrīvošanas pirmās dienas iai "vajadzēs vadīt valsts atjaunošanas un atbrīvošanas darbu. Mums, ārzemēs esošiem, jādnra viss, lai nekādā veidā šo darbu neapgrūtinātu. Ciešā vienībā tagad mums visiem jādomā par palīdzības darbu mūsu cieluša- Nodibiiiāts Lalvicšu Kultūras fonds Vācijā LCK savā 1945. Detmoldā nolēma Latviešu Kultūras g. 9. oktobra sēdē nodibināt pie LCK fondu mākslas, zinātnes un izglītības veicināšanai. Noteikumu projektu uzdeva izstrādāt J. Celmam. Turīgākos tautiešus, nometnes, komitejas un laikrakstu izdevējus LCK uzaicina iemaksāt šim mērķim ziedojumus, kā arī rīkot sarīkojumus, atlikumu paredzot Latviešu Kultūras fonda vajadzībām. Līdzekli iemaksājami LCK saimniecisko lietu techniskam kārtotājam J. Bogenam. 17.D Minchenē jiem brāļiem un māsām. Bez Siui^ bām, jaunajai Latvijai jābūt demoHi-u-tiskai, un tāda vina būs, bet demok|ra> lijai ir dažādas praktiskas dzīves fermas, un nav mūsu uzdevums Šobrīd izlemt, kura forma mūsu tautai' vispiemērotākā. Ja to darīsim, savfi vidū tikai .saSkelsimies, 1)el tagad jābūt vienotiem. Vispirms jāatgūst valsts, un tad varēsim runāt par tā^ ick§ējo iekārtu,, 'i Daži bēgli man raksta, ka jau tagad vajadzētu meklēt apmešanās vietu bri-: tu dominijās vai kolonijās, ja atpakaļ uz dzimteni nevarētu tikt. Es pilnīgi saprotu, ka mēs nedzīvojam tikai vienai dienai, ka mums jādomā arī| par nākotni, bet pašlaik Šis jautājums ir tāds: kā visiem labi zināms, i y\%Ķ Eiropā ir liels chaoss, un gandrīz tt) pašu varētu teikt par visu civilizētd pasauli, un tādēļ nepastāv ne 5e ^ Anglijā, nedz arī Amerikā nekftdas iestādes, ar l'ufām varētu par šo jautājumu runāt. Šis jautājums še ir fiēlits. Britu dominiju valdības viedoklis ir, ka tā interesējas par šo jautājumii, un tās vi.sas, sevišķi Kanādā, Jaunzēlande un Austrālija, veicinās lecelošaniii, bet tūliņ nekādus solus šais lietus nevar spert, jo vispirms tās grib dabōl savus karavīrus mājās un novietot tos miera laika darbā, kā arī pārkārtot rūpniecību miera laika prasībām. Ne tikai anglosakšu valdības, bet arī Francija deklarējusi, ka neviens pret savu gribu netiks spiests atgriezties dzimtenē. UNRRA uzneiiiusies gādību par pārvietotām pcr^pnām. Mēs no šejienes nenemamies spriest, vai tā ir pietiekama vai nē, bet to nometnēs dzīvojošie tautieši paši zina. Svarīgi tomēr, lai uz vietas būtu kontakts ar l'NRRA's darbiniekiem, kā arī ar militārās kontroles iestudēni, tad iespēju robežās varēs trūkumus novērst. Mums visiem še sirdis iepriecina tie angļu virsnieki, kas šad un tad te iegriežas. Vini visi ar lielu alzipību atsaucas par mūsu, tautiešiem. Viens no šiem virsniekiem man nolasīja īsu runu, ko tas nometnē teicis latviešu valodā. Es viņam atzinos,] ka, klausoties, man sāka a.saras spiesties acī» un ka droši vien ari tur nonielnļe daudziem bija valgas acis. Uz 16 virU man atbildēja: „man arī" Leģionāru stāvoklis loti nomSc mūsu prātus. Vini, kas ar tādu dedzību bijuši gatavi likt galvu uz ežiAas par dzimteni, tagad cieš vairāk kā visi citi. Anghi valdībai es jau agrāk biju rakstījis, ka vini nav cīnījušies pret sa- |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-10-27-01
