Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1946

              •
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Editorla! Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) . Iznāk divi reizes n e d ē t u— Piiblishedtwice a week.
Nr. 34 (36) Auihorized by Military GovernmeBii and U N RRA Dllllngenā. sestdien, 1946. g. l maijā
Aleksandrs Balodis
Kādai vajadzēta but
mūsu nostājai
Vēl lidz pašam pēdējam laikam
mums nav īstas skaidrības un sapra­šanās
par to, kā vienotā valodā for­mulēt
domas un uzskatus ])ar savu
pašreizējo stāvokli un. nostāju pret
likvidēto hitlerisma terroi^u. Tajā pa;
gā laikā ir nepieciešami, lai.mums.,
žajā jautājumā rastos vienota valoda
un formulējums un ķi ar to palīdzī­bu
mēs tagad . v a r ē t u iericml: pareizu
vērtēšanas nostāju tiklab pret savu.
pēdējo gadu pagātni, kā arī pret paš­reizējo
tagadni. Iedziļinoties šajā
jautājumā, klūst redzams, ka lielai
mūsu tautas dal'ai būtu pieņemams
sekojošs uz patiesības dibināts HO
jautājumu kopējs izpratums:
Tagad ir atklājies un pierādījies,
ka hitlerisms savās realizētājās tieks­mēs
ir bijis ka^it kas tāds, kas pa­stāv
no nacionālistiskā' 'nozieguma
vai, labāk sakot, no nacionālā ban­dītisma,
no politiska absurda, no mi­litārā
amoka un valstiskā sadisma.
Viss, kas Vācijas v>alstī sākās ar hit-lerismu,
sava turpinājumā pārvērtās
par himmlerismu — „kz"-ismi[. Par
Latviešu darbu skate Lauingenas latviešu nometnē
k o n c e n t r ā c i j a s nometni bultu pārvēr­tusies
visa zemes lode, ja hitlerisms
n e b ū t u sakauts. • Ir / a t k l ā j i e s arī tas,
ka šī' drausmā parādība i r izteikusies
ar tik augstas pak;>!pes. inaskojumu,
ka miljoniem cilvēku to bija pieņē­muši
pat par ideju.
H i t l c r i s m a rakstur/ošanai varētu lie­tot
Hildu salīdzinājumu: augsta mūra
sēta ar plašiem vārtiem un uzrakstu
„Nacionālsociālisma paradī/,e." Cil­vēki
straumēm plūst pa; vārtiem.iekšā,
kamēr sāk manīt, ka aiz nu'n'a žoga
i e k š p u s ē kraujas līķu k'audzes.' Tad
ļ a u d i s izbailēs grib doties atpakaļ, bet
to vairs nevar: a t p a k a ļ ' t o s vairs ne­laiž
vārtu sargi, kas^ rajugās, lai ne­viens
dživs netiktu atpakaļ un neiz­paustu
par redzēto aiz žoga esoša­jiem
n e z i n ā t ā j i e m . , N o otras puses tie,
kas ārpusē drausmīgo skatu vēl ne­redz,
arī spiežas^ uz vārtiem un arī
noslēdz izeju. • ' '•
Mēs, latvieši, līdz 1940. gadam varam
sevi uzskatīt par/ tldiem, kam šī na-cion:
i'snciālisma paradīze likās .. i
smieklīga, i riebīga, i . . . baiga. Mēs
skat.īiāmics uz to ar Rietumeiropas
demokraIisma acīm un šīs parādības
v ē r t ē š a n ā vadījāmies no rietumu de­m
o k r ā t i s k o valstu, domas. Bet, kad
pēkš n i austru m u p usē m u ms ra dā s
kaut kas tāds, ko salīdzinājumā va­r
ē j ām tēlot sev priekšā arī kā sienui
ar v ā r t i em uz paradīzi, un pamanījām
aiz šīs sienas t ā d u pat ainu, tad mēs
apjūk:"m. Nāve stāvēja mūsu priekšā,
lai kuip mēs grieztos. Nāve bija pa
labi un nāve bija pa kreisi, viena
drausmīgāka par otru. Mēs varējām
izvēlēties tikai nāvi. Dzīvības izvēles
nebija. Mēs domājām, prātojām, iz­misīgi
kalkulējām un redzējām, ka
vienā pusē mums draud ātra nāve
bez j e b k ā d ām cerībām uz izglābšanos,
bet otrā pusē tā nelikās tik ātra un
deva mazas cerības:' varbūt Rietumu.
Sa b i e d roti e dra u d ī p n a e s ma š i n ē r i -
ju satriec, pirms mēs klustam noslēp^
kavoti, un tā mēs tiekam glābti.
A r šādām cerībīim latviešu.zemnie­ki
ara. amatnieki cilāja darba- rīkus,
ierēdni nīka pa iestādēm un mobili­zētie
latviešu karavīri mocījās frontē.
T ā d s bija mūsid stāvoklis, no kura
izejot, mums bija jāorientējas, lai
glābtu sevi no iznīcības. Tagad mū,-
su priekšā no Sabiedroto puses ir no­likts
j a u t ā j u r a s : „ R u r ir jūsu ,kv:!S-
.lingi"? Kāda ir jūsu nostāja pret
; tiem?:-'-
^ A r ' k ā d u kopēju un patiesu atbildi
ttiunis tagad uz šiem j a u t ā j u m i em at­b
i l d ē i V
Ar/ieii tā bijis un būs, ka pūlu un
centienu neatlaidība, vienība un akti­vitāte,
sākumā panākumos it kā ne-manāmas,
pamazām pieaug un pieiiie-mas
un pēdīgi miīsu acu priekšā pa­rādās
tik lieliskos sniegumos, ka pār­steigti
ir nevien vērotāji, bet arī paši
^šo centienu līdzdalībnieki. Trimdas ap-stāk^.
os tas jau .daudzkārt pierādījies,
un skaistā izpausmē tas pierādījās
arī latviešu darbu skatē, ko 28. ap rīb
latviešu nometnē Lauingenā pie Do-navas,
Švābijā, atklāja UNRRA's 308.
vienības direktors Kl. M o l s i j s (C.
G. Malsie). .*>ī skate ir reizē liecinā­jums
mūsu tautas gara vērtībām un
tiem avotiem, kas, no neminamiem
laikiem burbuļodami, arī :^odien ir
stiprākais mūsu tautas balsti?.
Skate, kuru mēs šodien atklājam,
ir -samēros mazs, bet saturā nozīmīgs
l a t v i s k ā gara parādījums latviešu ro­ku
darinājumos, Mūsu viesiem mēs
to gribam rādīt kā mūsu tautas gara
kultūras v ē r t ī b u liecinājumu, paši mēs
to gribau'i skatīt kā atminu par to,
kas mums ir bijis, un jkā cerību, ka
viss tas munis atkal :k|dreiz būs, jo
mēs ticam gara nemit.jtībai. . U n jā
arī' mūsu gara materiālo darinājumu
lielākā dala ir gājusi bojā, tad tic at­kal
atdzims un atjaunosies, tiklīdz ap­stākli
to ļaus. Mēs ceram un ticam,
ka tas tā arī būs."
Šie Lauingenas latviešu nometnes
komandanta A. B a 1 o ž a vārdi, ska­tes
atklāšanas dienā uzrunājot U N ­R
R A ' s direktoru, vadītājus darbinie­kus
un Mīlitārās valdības pārstāvjus,
labi raksturo skates mērķus, kas
p a s \' ī t r () j as a r ī l a t v i eš u s i r snī g ā d rau -
ga un taisnīgā un rūpīgā pārvietoto
personu gādnieka U N R R A ' s direkto­ra
Molsija skates atklāšanas uzrunā,
kurā vihš, norādīdams uz goda vietā
novietoto trauku ar Latvijas zemi,
teica: ,,Tas ir labi un jauki, ka jūs
esat atveduši še svešumā savas zemes
smilti, jo tas liecina, cik loti jūs savu
zcmi nrdat. Es ceru un novēlu, lai
j ū s va rētu a tka l a tgriez t ies sa v a d z i m-tenē."
Skatē pārstāvēti gan tautiešu no
dzimtenes līdzi paņemtie latviskie;;
a u d u m i , m ā k s l a s darbi un dai'aniat-niecības
izstrādājumi, gan ari še trini-,
das apsi:āklos ņo jauna radu.MCs. Vis-vairāk
izstāclī ls au dumu u iv^ķ ic cl r\' i elu
izstrādājumu, bet netrūkst arī sudra­ba,
dzintara, porcelāna, kristalla, ādas;
un koka. Glezniecību reprezentē N.
Breikša, M. Grotusa, lul. Kalniņa, R
Kundzii'a. L. Linauta, A. Mclnāra,
.1. Priedīša, u. c. darbi, grafiku — S.
Vidberga sniegumi un A. Bērziņa ilu­strācijas
Marka evaniļclijam. Ieskatu
par mūsu t ē l o t ā j ām mākslfnn vēl pa­pildina
reprodukcijas.
Atsevišķi minami trimdas daiļamat­niecības
pasākuimu sniegumi. Glīti
darbi kokā lauingeriiešiem K. Lucim
un G. Zvirgzdinaii, kas šajā nozarē
sākumi vingrināties tikai priekš da­žiem
mēnešiem. Samērā kupli repre-zentv.;
i k a i m i ņ u ^ Kleinkēcas „A u s.-
m a s " latviešu nometnes daiļamatnie­cības
darbnīcas audzēkņu un rokdar­bu
sekcijas dalībnieču sniegumi. Ie­priecina
skaistais prievīšu klāsts un
loti pieticīgos materiālos veidotie da­rinājumi
nietallā, masās, ādā un ko^;
kā.- Redzami arī koncentrācijas no­metnēs
ieslodzījuma laikā paveikti
darbi kokā. Skates organizators inž.
A. A u n i n š , vjna palīgi, izpalīgi un
visi La u i ngenas taiiitieŠi va r būt ap-micrināti.
par šo svētīgi veikto darbu.
Pateicībā i)ar gādību un teicamo
sadarbību, kada Lauingenas latvie­šiem
līdz šim bijusi un ir ar viiVu
draugiem un labvēļiem, skaies aiklā-šaniii
lauingenieši U N R R A ' s direkto­ram
Molsijam pa,sniedza sudrabā vei-tlotu
cigare^u kārbu ar Latvijas pil-s^:-
tu gērbor.u attēliem, bet i ) P vir.^nie-kan-
i pie Viilitārā^; valdība.^ Icapteinim
;S i in a ni kokā i-irieztu šķīvi. Piemi-nas
veltes sanēniu'i arī p: rējie U N ­RRA's
vadītāji darbinieki --S.
Bavārijas apgabala latviešu padomes 4. sesija
25., 26. un -27. aprīlī Eichštetē no­tika
Bavārijas, apgabala padomes 4.
sesija. Lauru kokiem un L a t v i j a s pir­mā
valsts prcziilenta J. rakstos un
p i r n i ā m i n i s t r u prezidenta K. Ulma­li
a ļ>o r tr e t i cm (in ā ksl i n i ek a R. Vī t ol a
zīmējumi) rotātā zāle bija klausītāju
p ā r p i l d ī t a , kad inž. N . Klavinš, kas
patlaban pārstāv liichštetes nometnes
latviešus, tajā ieveda padomes locek­ļus.
Sanāksmes dalībnieku . sunvināts,.
ieradās arī U N R R A ' s 555. vienības
direktors F. R. T o m s o n s (Thomp­son),
kas, iepazinies ar padomes pre­zidija
locekļiem — J. Lavenieku, K.
Lejasmeijeru, A . Reinu un A. Berkol-du,
uzrunā apsveica padomi, novēlē­dams
sekmes darbā un visiem latvie­šiem
nododams mūsu sūtņa Londonā
K. Z a r i iVa sveicienus. Nesen bū­dams
Londonā, direktors Tomsons
bija apmeklējis arī Latvijas sūtni, tā
p a r ā d ī d a m s savu sevišķu interesi par
latviešu tautas likteni.
A t k l ā d a m s sesiju, padomei priekš­sēdis
J. L a v e n i e k s pasvītroja, ka
padomes uzdevums ir palīdzības
sniegšana tautiešiem. Ziņojumu par
Bavārijas apgabala latviešu komitejas
darbību starpsesiju laikā nolasīja ko­mitejas
priekšsēdis A. Reins. Komi­teja
daudz pūlējusies par bij. karavīru
novietošanu nometnēs un; vinu ap­rūpi,
organizējot mantu vākšanu, ap­meklējot
bij. karavīru novietnes un
slimnīcas un skaidrojot vīnu apgādes
stāvokli. Komiteja lūdz tautiešus būt
a t s a u c ī g i em apģērbu un apavu ziedo­šanā.
Vairāk par 80 proc. apgabala
nometnēs n o d i b i n ā t a s skautu un gaidu
vienības un Y M C A ' s un Y W C A ' s no­daļas.
Saņemta atļauja V M C A ' s cen­trāles
organizēšanai. Izstrādāts plāns
vasaras sporta sacīkstēm un nodarbī­bām.
Skolu darba pārraudzībai iecelti
kuratori- un v'.nu palīgi. Par ģimnā­ziju
kuratoru Lv^vārijā i.jcel'.s dire
tors Zubāns un par parr.atskoiu •
Starpsesijas laikā iesniegtas vairā-
<as sū dzības pa r n evčIa mām parādī-b
ām tautiešu sadzīvē. .Nododot tās
c a u r s k a t ī t īpašai komisijai, padomes
priekšsēdis izteica cerību, ka nesa*
skanu novēršana būtu pašu tautiešu
uzdevums. Tālākā darbā padome pie­ņēma
apgabala revīzijas komisijas zi­ņojumu
un apgabala komitejai ietei­ca
sadzīves jautājumu kārtošanai no­metnēs
t u r p m ā k veltīt aktīvāku līdz­dalību,
biežāk iepazīstoties ar ino-
Dīismaš izpaliek, optim
Parīzē,: 28. aprīlī (UP), — 1 taiijas
flotes stāvokļa ātra nokārtošana stip­rinājusi
uzmanīga, "bet: tomēr no­teikti
izteikta optimisma atmosf airu;
kas valda 4 lielvalstu konferences da-ībnieku
vidū pēc ā r l i e t u ministru pa­domes,
pirmo 3 dienu sēdēm. Novē­rotāji
izsakās, ka vēl i r pāragri pilnīgi
noteikti pareģot, ka konference tie­šam
sekmēsies. Vairums dclegatu do­mā,
ka tas skaidrāk izpaudīsies ne
agrāk p.ar nedēlu vai 10 dienām. Līdz
šim' diskusiju atmosfaira bijusi drau­dzīga
un pilnīgi izpalikusi jebkāda
kliegšana un dūru. sišana uz galda,,
kas pavadīja Krievijas ārlietu mi­nistra
Vjaees'ava Molotova.un Ang­lijas
āri i e tu m ini stra Krnesta Bevinā
agrākās sadursmes ļ.ondonā \'akar-va
ka ra sēdē padome piekrita atstāt
Itālijai . j ū r a s kara flotes kodolu, bet
visu pārējo .sadalīt 4 lieivaistim, Grie­ķijai
un Dienvidslāvijai. Visas. Itā­lijas
• zemūdenes nogremdēs, atskai­tot
nedaudzas, kuras izlietos i/mēģi-nājumu
nolūkiem.. — 27. apr. Bcvins
sarežģīja diskusiju par Rūras un Rein-z
cm es jau tā jum a uziieraš anu pad onics
darba kārtībā ar pieprasījumu, ka.
š.i n īs pārrunā s jā a r la uj p i edalī t i es arī
Beloijas. Holandes un Luksemburgas
^'libners. Komitejas laikraksta ,.Bavā-! pārstāvjiem. — 26. apr. padoīr.cs sēde
rijas Latviešu Vēstnesis" iznākšana risinājās .lielākā saprašanās garj pēc
ar 30. martu a p t u r ē t a un komiteja mc-; pčk>na^ P^KS nostājas mai-ias. tai'at-gina
iegūt jaunu a t ļ a u j u . Prakse, pie- teicoties no līdzšinējās pretestības
r ā d ī i u s i , ka novadu komitejas pa-ari- pret Francijas piedali-^anos Balkānu sirsnīgus vārdus v ē t ī j a eiclī.^teccsen
melnu dzīvi un miiedzot norādījumus
ncvēlamību novēršanai'. Bij. karavīru
aprūpes jautājumā a t z i n a , ka šis darbs
i ā n o d o d vi ē n a i orga n i zāc i ja i , kurā ie­tilptu
L C K , L C P . L S K un L K P P pār­stāvji.
Kamēr nebūs izveidota ccn-t
r ā 1 a i n \' al i d u a p r ū pe s o r g a n i z āc i j a , i ņ -
validu aprūpei un v i n u ciešanu at­vieglošanai
noiViClnēs jāvelta sevišķa
rūpība, sniedzot vajadzīgo m a t e r i ā lo
un morālo atbalstu. Bavārijas apga­bala
komitejai jāseko šī lēmuma iz­pildīšanai,
bet L K P P un LSK steidzīgi
iāveic pētījumi par invalidu nama ie­k
ā r t o š a n a s iespējām. Skolu jautāju­mā
padome izteica vēlēšanos, lai mā­cības
pārtraukums vasarā būtu 4 ne­dēļas
un atzina, ka skolu darbinieki
sirādājuši ar lielu mīlestību ūn teica­mām
sekmēm. Apspriežot darba jau-tā.
i'umu, izpaudās domas, ka nepiecie­šami
rīkot arodu kursus un priekš­as
ī j umus par 1 a i i k s a i m n i e c ību un aro-dizalītības
uc^zīimi. U N R R A ' s vienību
vadītāji dažās vietās ieteikuši arod­apmācību
pārvērst par obligātu. Iz­ceļošanas
jautājumā atzina, ka, ja
ras t os \-a i a d zī ba doties u z ci t ām «e-mēm,
tad par to rūpēsies centrālās
iestādes, kas par šo jautājumu; saga-ta
v 0 j u ša s i es n icg u m u s ko mp et e nt ām
iestādēm un kas- lūgs apspriedēs par
mūsu pārvietošauu ļaut piedalīties ari
1 a t V i eš u \) a u p ā rs t ā v j i e m. I' er i o d i s k o
izdevumu iautājumā atzina par vaja­dzīgu
no\crst parallēlismu un uzdeva
ai-)!<abala komitejai nodibināt apgādu,
k u ī a vaddiu uzticēs kvalificētiem pre­ses
darbiniekiem. .Atbalstāma žurnāla
„Celš" un ..Sauksme" iznākšana ' un
'sagatavojams īpašs izdevums angļu
\- a 1 o d ā i z p lai ī š <ii n a i () k u p ā c i j a s i es t ā ž u
amatpersonām, kurā lietiski un pa
t i e s i būtu attēlota m ū s u stāja.
Ārpus darha kārtības ziņojumu par.
. SK darbību sniedza LSK • direktors.
\ L i e p i n š ,. vispusīgi attēlodams
vSK (larbibu un paveikumus dažādu
inll^u jautājumu un v a j a d z ī b u izkār­tošanā.
Sc.^iju beidzot, padouios priekšsc-dīs
pateicās ptidomes locekiifjm un jo
m
Sutnu notas UNO
delegācijām 1
Baltijas valstu sūt'ni L9ndonā 8.
februārī iesnieguši notu visām U NO
delegācijām, iziīemot Padomju Savie­nības.
Baltkrievijas, Ukrainas, Dien­vidslāvijas,
Polijas, Sīrijas un Libano-nas
delegācijas. Notā konstatēts, ka
PadoiiTJu Savienība ānektēja Baltijas
republiku territoriju 1^40. g. un ar ter-rora
nietodēm rīkojH nobalsošanu, ka
vāci šo territoriju okupēja 1941. g.
un krievi otrreiz 1944. g. un ka Bal­tijas
tautas .^īm okupācijām pretojās.
Tālāk .Baltijas vnlstJj sūtni lūdza dele­gācijas,
lai tās notu saturu paziņotu
savām valdībām un lai visās U NO
un tās apakšorganu apspriedēs, kur
pace11u Ba 11ijas va 1 stu jautājuniu* ie­vērotu
Baltijas tautu patiesās intere- .
scs. Notas beigās izļe^ikta cerība: ka
Baltijas tautu prasības sapratis pa- .
reizi, un neliegs tām simpātisku at-balsi.
LKPP pilnvarotie
Lai atvieglotu sazināšanos ar tautie­šiem,
kas nesen ncj Beļģijas pārvesti
uz angļu okupācijas joslu Vācijā, lat-viešu
bij. karavīru palīdzības pār-w
a 1 d e s t āj u s i e s p i e' ļ s a v u p i l n \' a r n i e k u
tīkla noorganizēšanas. Par pilnvar­nieku
Vī re b u r g as c e irt r ā I a j ā n () m c t n ē
izraudzīts S k u j a , kura rīcībā paš­reiz
atrodas zinas par apm. 4800 „be!-
giešu" tagadējām dzīves vietām.. Z i -
līas katru dienu mļk.klāt. Par L K PP
pi 1 n va ru i e k u B a vt ā r i j a s a p ga b a i ā.
iecelts L C P loceklis inž. N . K l a-
V i n .š Eichštetē i^n par pilnvarnieku
franču okupācijas joslā — L C P locek­lis
mag. pbarmJ A. D z i r n e „ bei B.
Jehlc, Hubschenbcrg, Pronthofen.(l4).
J . M .
DP varēs meklēt tuviniekus
ar nometņu sarakstiem
Frnnkfurtā, 28. aprīlī. — Pārvieto­tās
personas 4 okupācijas joslu no­metnēs
tagad v k iesniegt pieprasī­jumus
U N R R A ' s centrālajam izzinu .
birojam ( U N R R A Central Tracing
Bureau), lai noskaidrotu to tuvinieku
atrašanām vietu, kas, pēc vinu do-.
mām, varētu būt citās nometnēs Vār
cijā, — šodien pazii)oja, U N R R A.
Šim nolūkam izmantos n o m e t i ī u m e k ­lējamo
sarakstus, kurus ļUNRRA's
apgabalu štābi var" saņemt tieši no
c e n t r ā l ā izzinu biroja. Lai p a ā t r i n ā tu
meklējamo ati^a^anu, sarakstus pār­baudīs
., t ū l ī t pēc saņemšanas centrā­lajā
izzinu birojā. C'aurmērā netl::as
laikā no šicmlļ 'saralvstiem izgatavos
norakstus, kurus izsūtīs visām DP
nometnēm.
Tlhe Stars and Stripcs
Austriju apdraud bads
Vīnē, 28. aprīlī. UNRRA's mi­sijas
vadītājs Austrijā plkv. llainss
deklarējis, ka, sākot ar 2l3. maiju,
.Austrijas iedzī^iotājiem līdz 30. sept.
būs j ā i z t i e k ar' pusbada /devu -^-230
k a l o r i j ām dienā uz personu. Ar to
„\"i\v palikt pie dzīvības tikai 4 - 6
nedēļas." ^ - P o I i j ā no 1. maija bija
paredzēts noteiktļ 300 — 200 g- maizes
devu uz personu dienā. — V a t i k ā-n
a s radiofons 27, lapr. ziiīoja, ka pa­domju
okupācijas joslā Vācijā valdot
,,slimjbas, bads un izvarošanas" un
<a visa šī josla ir ,.pamatīgi izlaupīs
ta.** — 9. maijā, cik paredzams, īio
Brcmcrbāfenas uz A S V dosies pirmais
k u i s a r 17.5 .p ē.cka ra izcelotā ji cm no
Liropas. To vidū bus 27 repatriēja­mie
,-\SV pilsoni,, kas bija ar mieru
kļūt par iecelotājierii, lai ātrāk at­grieztos
mājās. -- Pēc .'^lilitārās va-dī-na
ceļu no apgabala komiteja^; līdz un Somijas mi<Ta ugumu pārrunās,
nometnēm, kāpēc ' t u r p m ā k aļ^gabrilu kas biia viens no galvenajiem ie-k
o m i t e j ā steidzamos gadījumos S4izi-1 mesliem ārlietu ministru Londonas
nāsies '.tieši, Apgabala komiteja.^! konf-crence-s . neveiksmei pag. sep-b
u d ž e t s neizpildās, jo iemaksa* i e c ā k j t e m b rL
nekārtīgi Tbe Stairs and Stripes
j»ar laipno uziiemsanu un puL-m sesi­jas
priekšzīmīļ^'ī noorganizēšanā. īpa­ša
pateicība pienāka.3 LCP loceklim
inž. N . Klaviriam. kā ho darbu vadī­tājam,
ua vifuii palīgam P.Panderani.
J.M-bas
:i:0 s
pieprasi junia . a m e r i k a nu
ā aizliegta H ietu in vāci jas ka! i'u
bīskapu ganu vēstījuma nolāsi>ana
baznīcās, io tas ..navedinot uz neap­mierinātību,
memieru un iespēdami
ar 1 u z sa c e l ša n 0 - i ' ' Prot es t a 111 u . 1 •;i z-nīcās
tomēr nolasīts lidzī^is v e s t ī j u M s,
kurā attēlots vāciešu stĀvokiia
Austrumvācijā.
' The Stars and Stripea