1950-09-13-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
im g. 18. «eptemhK
, _ I Q 1
m^vmn motfenilf kiUtOrai v?
^IRptltt» iv* T i V i uztver Cl
ftn vēitnrisko
fti tid.a , S-u n o«
nosare.
IVofaiorteM
iwtle|tl. At.
IR^iinftni, kai
un at
Tfiiiiļi aavitg spļ,
.itt mmn labi.
CHRONIKA
"--^-ļtfknUfcftoi
mi viņi I t.
'bledrftii
J t a Ir su
Ugai iM«
^^^S^jm ^ aBr titofzt8 iiag aipie*l
tfitanna djemi rfcibai
^, ttolinittii pusi «1*2,
^^^īrertju par
Plafam
nolasrjlf referātu par
— Persai latvieša bl-fi^
rplz, Ir 93 hieārU
Mmitkumnomu
kta Iļva iii|fi<^s meftl*
^ A. TļBlcbmaiili leptembri
ynrAQf iUVr kur faŗfikl kont
i ^ « r ptetitttl DacmaruKo-ļUtliķoi
latvtelu cantrai,
fliMialollM lUrptentiikaJā
AiiiālllŪ dažoi latvie*
J^e^ļto^^ Viņa un
JmiiĒ pletfalliaiioi kongre*
iliakņuidr» Kami^ inguitt
Itoftoiiiui ftfdItiJS ātikaņo*
" litvieiii «aātM dalefimat
«jļlliittttidi i r noiaiikiima
I vadi 0. BIflmItli,
^9t ipitfik}lem aii
m fel |ald& to dema malzL
lielas/'un BiržarfijU
jplauūkta trīs zaļas glā«
H no mOfiu kfizfim/' viņš
'gi nolikdams glSzes uz
[s vēl ieiti kas dzers no
«an dtur tie būtu gā-u?
Tfi i r vienīgā vieta,
ka es vēl bīstos un iau*
viņi būs tur. Tfidēl Jā-rfecus
ļdlimietros no Tur
drotoīaja un mierināja
vtofip^ ticībā — brīžiem
ļo igausfika kļuva viņas
^a j i u tēvods neko nav
viņi nav manīti šai
kida cerība vecākus
rlalda ātru; i^atu kaila-tukSs
un skumjš, un
ds dauaOlās tieši kakla
Jelgavas drņpām, visi
fos. Bet daudzi i r pa-
. tiešām tēvam ar māti
tļu uz Rīgu? Vai tiešām
Kunemes ostām, uz
:ādēļ gan mani Rīgā nav
riijda? Nē, es tomēr
,1 lobus apakšlūpā un
tla par muļķīgām do-pēc
stundas, nē — vēl
Qķ priecīga būs mātei
f^MdzIdes mani no savu
kur bija iekšā
at^jusi stacijā, un
iem isr portfeli rokā.
; * » ^ e s uz Biržarājiem.
"idājies, ari mātei de-
Visu laiku viņa tik
>ien paši pārtika, kā nu
ftešdien, 1950. g. 13. septembri
L A T V I J A
DP preses konference
(Turpinājums no 1. Ipp.)
to atjaunos, kaut gan uz lidma-j5:
ifim Minchenes emigrācijas centrā
vien gaida ap 250 personu. Ilgās gai-
(jlianas dēļ daudzām ģimenēm tuvā-
Icajfis dienās izbeidzas vīzas derī-gumSi
tāpat dtām gaidāma bērnu
piedzimšana, kas transportu var nokavēt
par 4—6 mēnešiem.
Sakarā ar to Latvijas pārstāvis
Jautāja, kāpēc transporti pārtraukti
un kad paredz tos atjaunot. Mr. Rai-
, ners norādīja, ka pēc informācijas,
kas iegūta no IRO transporta daļas
Jefa Mr. Dodža, vienīgais pārtrauku-ina
iemesls ir nepietiekamais IRO
ricibā esošo lidmašīnu skaits. Tā neesot
IBO vaina, ka gaisa satn^smes
sabiedrības DP pārvešanai nevarot
nodot vajadzīgo lidmašīnu skaitu.
Gaisa transporta birojā Funkka-
2^11^8 Latvijas pārstāvim paskaid^
i^a; ka DP pārvadāšanai nododamo
Ba]^lny skaitu nosaka IRO galve-
1^ nļļitne Zenēvā, bet ari no turienes
pašreiz nav ziņu, kad transporti varētu
;atja\^loties. Minchenes DP komisijā
LWF pārstāvim paskaidrots,
ka DP pārvadāšanai kalpojošās l i d -
nuiSInas pašreiz iaizņemtas ar transportiem
uz Koreju. DP transportam
gan varētu īrēt dtas lidmašīnas, bet
šfidu iespēju kavējot jaunā DP l i kuma
noteikums, ka šim nolūkam
Izlietojamas tikai ASV sabiedrības
lidmašīnas, kas, domājams, darīts
flnanciālu apsvērumu dēļ.
Jautāts, kā praktiski realizē speciālistu
izceļošanu uz Austrāliju, par ko
ziņoja kādā no iepriekšējām preses
konferencēm, Mr. Rainers paskaidroja,
ka katram, kas domā kā speciā-libts
būt Austrālijai piemērots, jāpiesakās
tieši IRO vietējās izvietošanas
nozarēs (Resettlement — Placement
Office), uzdodot par sevi pilnīgas z i ņas,
(ģimene, izglītība, sīks specialitātes
apraksts, prakse utt.). Minētās
nodaļas kartotēkā uzņemtos datus
caur IRO galveno mītni Zenēvā nosūta
uz Austrāliju un izdala atseviS-Raiba
pasaule
0 Nepatīkamu pārsteigumu nesen piedzīvoja
pulclņS kausllgu Jaunekļu Eiche-
Uvfi, Lichtenfelsaa apriņķi. Tie krogu uz-g&
ka strīdu ar kādu sv^dlnieku. Svešais
p€c kārtas notrieca pie zemes abus pirmos
uzbrucējus, kam tūlīt sekoja trešais,
ceturtais, līdz uz grīdas cīņas nespējīgi
gulēja jau astoņi. SveSais viesis bija j a -
jflstamals Koburgas bokseris Stengers. FSc
astoņu pretinieku nolikvidēSanas atlikušie
viņu beidzot^ pieveda ar nazi, J^l. kā,
bpk«eria ^mm^mmmlMy
0 Beļģu VēīflnY<^k8 R68dlTišfi t^^
vumfi ganībās slauca govi, kad vlņani uzbruka
bullis. VeUi mēģinājis bulli atgaiņāt
ar zaru, zemnieks svieda saniknotajam
lopam ar akmeni. Akmens bulli ķēra
tie$l starp acīm, un lops nokrita nedzīvs.
Kaimiņi Rosomu tagad dēvē par
Dfivldu, kas ar lingu nositis Oollfitu.
0 BraunSvelgas apgabaltiesa piesprieda
divus mēnefius cietuma kādam 48 g. vecam
vīram, kas kautiņā savam krogus
biedram bija nokodis pusi auss. Niknais
virs acīmredzot ausi bija norijis, jo pēc
kautiņa to nekur nevarēja atrast. Notle-ilUls
bija ar mlerU cletuSam atlīdzībai
nodot savu ^uno motociklu.
ķāmfurmāmun uzņēmumiem, kas
ieinteresētas spedālistu pieņemšanā.
Ja llnna kādu uzskata par sev deri-gu,
tā griežas pie valdības un deklarē,
ka attiecīgai personai vai ģimend
uzņēmumā nodrošināts darbs vismaz
1 gadam resp. galvo par viņu un
ludz ieceļošanas atļauju. Jāpiebilst,
ka lauksaimniekus Austrālija neuzskata
par spedālistiem, bet labas izredzes
ir techniķiem, īpaši apūdeņo-šanas
nozarē.
Nesen no Vādjas Austrālijā atgriezies
austrāliešu valdības spedālistu
akcijas vadītājs Mr. Boijers,
kas šeit iepazinies ari ar grūti izvietojamo
DP problēmu. Pašreiz 3 austrāliešu
pārstāvji amerikāņu joslā
sagatavo materiālus plašākam radio
raidījumam par šo un vispār DP
problēmu.
Pieskaroties ASV akdjai, Mr. Rainers
izteica cerību, ka nākamajās
nedēļās ievērojami paātrināsies
emigrācija uz ASV, jo pašreiz DP
komisijas strādā pilnā jaudā, pārbaudot
lielu skaitu kandidātu. Pirms
nedēļas uz ASV no rietumjoslām un
Austrijas devušies 76 bāreņi, kas ir
lielākā šādu emigrantu grupa, kopš
IRO sākusi izceļošanas akciju uz
ASV,
Uz žumāUstu jautājumiem, kā saprotamas
pēdējās no Vašingtonas saņemtās
ziņas, ka baltiešu bij. kara-'
vīri varēs ieceļo* individuāU tikai
tad, ja iesaukti pēc 1943. g. oktobra,
preses šefs atkārtoti uzsvēra, ka šl
iautājuma izšķiršana piederas ASV
valdībai un IRO tajā neko nevar
teikt.
Tālāk Mr. Rainers ziņoja, ka IRO
tuvākajās dienās uz Koreju nosūtīs
ap 4 tonnas medikamentu, ko ģene-^
rāldirektors Kingslejs piedāvājis UN.
Jautāts, vai pārpalikušos medikamentus
nevarētu atvēlēt DP ģimenēm,
kas ar bērniem pārgājušas vācu
saimniecībā, Mr. Rainers atbildēja,
ka līdzīgi materiāli kā Korejai
paredzētie pietiekamā vairumā ir ari
vāciešiem.
Pēc vairākiem citiem jautājumiem
vienīgā konferences žurnāliste vaicāja
par iespējām nokļūt Korejā ari
kādam DP žurnālistam. Preses Šefs
atbildē ieteica DP paļauties uz tām
ziņām, ko sniedz lielās starptautiskās
preses pārstāvji, kas jau ir Korejā.
Par DP nodarbināšanu IRO iestādēs
vāciešu vietā Mr. Rainers apliecināja,
ka to cenšas darīt, kur vien
iespējams, bet ne vienmēr starp DP
var atrast vajadzīgos speciālistus.
: Jautājumu, tvai Austrālilii
ļvaa^^liiceļot" M^, kas Hihatikāņu^ josH
ieradušiem pēc 4^9rg.vl5. oktobra,
preses šefs atbildēja noliedzoši. Tāpat
viņam nebija ziņu, vai paredzama
kādas Argentīnas imigrādjas misijas
ierašanās Vādjā.
Nākamā DP preses konference notiks
20. septembri, kāpēc Berditesgā-denas
veco ļaužu mītnes oficiālā atklāšana
pārcelta uz 24. septembri,
Cik paredzams, uz to ieradīsies ari
IRO ģenerāldirektors Kingslejs.
Arv. B.
labtiĢāu fjlirfs E/ropō un c/tos
kontinentos
Angītftdorfas Jaunatn» plaMkS skaitā
nekā dtkfirt pledaHjās YMCA-YWCA rīkotās
vleglattltu pārbaudes sadksUte. No
ļ gūtajiem sasniegumiem jāizceļ W g> v.
' Maijas Mlgles varējums tāllēkšanS 4.40 m
un 60 m skrējienā 8,7 sek. Sķlet, ka vairāk
trenējoties un apgūstot tedmUcu, M.
drofil pārsniegs 5 m Unlju. Lodē (4 kg)
Migle uzrādīja 7.42 un V. Brlgina 7.10 m.
Jaunatnei līdz 18 g. v. 60 m L . Strods
skrēja 9,2 sek. un augsttēkianl It D n l -
manls sasniedza 1,41. Pieaugušo sacensībās
100 m V. Valts 12,9, tSllēkšanS A. Mig-lls
5,28 m un lodē Invalids H. Prieditis
11,39. Vērtējumi pēc tautībām latvlell tā*
lu pārspēja savus konkurentus.
Vienīgā latvleia basketbola vienība
Austrālijā, kas vēl nav zaudējusi nevienu
spēU, Ir Pērtu Patria (P. BUeavs, A. Rings
un Co). Tai vUUelākās Izredzes Ukt Rle-tumaustrālljas
melstarģodā.
Mūsu iilases slēpotāja KurU Liberta H*
mene Austrālijā aplaimoU ar otru meitu.
Pats tēvs, kā viņi saka. vēl tomēr domā
BOKSĒJAS, LAI SIEVAI
NOPIRKTU MAJU
Sporta vēstule no Austrālijas
Sidnejas laikraksts The Sun augusta
beigās pialu rakstu veltīja latvleftu bokserim
Elmāram Bendnsklm. Ievietojot ari
vairākus attēlus. Berzlnskls Ir dzelzc^u
strādnieks Sidnejā, kam 2 tf. darba u>
gums beigsies 1951. g. oktobri. No 1944.—
1949. g. Vādjā viņš bljU kāda amerikāņu
virsnieka apkalpotājs Hanoverā. Boksa
rangam E. Berzlnskl Izvēlējās auitrāUtSu
menedžeris Alfs Velmarks. Viņš saka, ka
nevienam AustrāUjas bokserim neesot tik
kolosāls spēks, kā blondajam latvietim.
E. Berzlnskls Austrālijā absolvēju 8 cīņas,
par tām kopsummā nopelnīdams 20
mārciņu. Tas nav sevišķi daudz. Ja The
Sun līdzstrādniekam taisnība, tad ..latvietis
boksējas, lai Iegūtu naudu mājas
pirkšanai savai sievai". Līdzšinējās sacensībās
B. 8 pretiniekus uzvarējis ar knock-out,
bet 2 cīņās bijis spiesto atzīt pretinieku
punktu pārākumu. Vienā no šim
sacensībām B. punktu ziņā uudēja katrā
no 7 gājieniem, bet 8. roundā sita savu
pretinieku ar knock-out. Ari pēc zaudējumiem,
kad acs Vēl zila, B. nav mazdūšīgs,
bet vienmēr jautā menedierMn:
..Kad būs mana nākamā clņa7" Milzīgajam
spēkam līdzšinējos nepilnos 9 treniņa
mēnešos E. Berzlnskls vēl nav paspējis
pievienot pieklājīgu technlku, kādēļ vmš
dažkārt Izpelnās nevien Sidnejas sporta
publikas aplausus, bet ari smieklus.
B. boksam pievērsies tikai Austrālijā.
Latvijā vlņg vēl ringā nebija kāpis un
ari Vācijas trimdā Hanovērā „pa jokam"
paboksējls vienīgi pāris gājienu.
K a n b ē r fi. augustā..
^ Am. Smlts
Sachisti sadodas rokas pāri
okeāniem
Sācies korespondencturnirs starp AustrāUjas
un Anglijas latviešu šadilsUem
pie 4 galdiņiem. Sacenšas K. Līdums
(Austr.) - E. Stakle (Angl.), H. Cauce
t<Austr.) A.- Prieditlš (Angl.), t). Berg-inanisf.'<
Aiistr*>:v?t^iF..lA|j#^
MāUtls (AustrO(.^''^JB-^5Slupa.,{i^^
Vai ari citu emlgfācijad zerijju latVleS
Sadilsti nevēlas sadōttes rokas pāri okeāniem?
P. PurkalIUs
SPRAIGA SARUNA
,.Zenta man teica, ka Tu esot viņai pasacījusi
noslēpumu, par kupi es Tev teicu,
lai Tu viņai to nesaki."
„Ir gan tfi Zenta! Es taCu labi viņai
teicu, lai viņa nesaka Tev, ka es Tev tO
esmu teikusi I*'
.jMuja, bet es jau viņai ttieu, ka neiā-dStt
Tev, ka ^ a man to patiiea. Tagad
tikai Tu nesaki viņai, ka es Tev patdcu!"
uzkfipt uz slēpēm. K. Uberto dilvo Lit*
govā» .
Latviešu galda tenisistu kvallfikādjaa
turnīrā Sidnejā uzvarēja V. Tauriņš, tl*
nāU pārspējot O. Zīdu 21-19. 21-16. Trešais
tdja ini. J . Kasapcevs, 4. v. S. Gros-bergSi
5. V. Z. Bormanis. 6. v. J . Serkovs,
7. K. Peskovs, 8. E. PaeglItU. 9. B. Kon-dradlevs,
10. H. Muldlņš.. Startēja 14 da-
Ubnieku. Oktobrī paredzētas Sldneias latviešu
meistarsacīkstēs galda tenisā.
Latviešu iathists Br. Strasdiņš kvalificējies
Austrālijas pavalstt Ņūsautvelsas
meistarsacīkstēm, kuras sākās augusta pēdējā
nedēlā. Br. Strazdiņš ir ari Sidnejas
1950. g. ēemplons.
DIpfioleaš nometnē viesojās Sversburgas
Invalidu centra m>orUsU un uzvarēja galda
tenUā 6-2. šachā 8.S-2.S. bet zaudēja
volejbolā 2-18; M8.
Austrālijas meistarsacīkstēs 10.000 m soļošanā
pledaUjās a r i latvietis V. Skullņš-
Gnndy. Mfz trenējies, sacensībās Sidnejā
viņš neguva cerētās sekmes un lerln-dojāā
11. vietā. Austrālijas prert Skujlņš
nezin kādēļ bija nodēvēto par ..Former
Swedlsh Olymplan". Otro gadu pēc kārtas
uzvarēja 'melbumletls E. J . Alsops
(47:48.6 min.).
Atgūtais Dēvisa kauss tenisā augusta
pēdējās dlenU AustrāUjā radīja tādu sajūsmu,
ka visi pārējie notikumi gan austrāliešu
pašu dzīvē, gan ari ārzemēs palika
pUnlģā ēnā. Ļaušu mutēs bija vienīgi
J, Bromviča, F. Sedšmena un K. Mek-gregora
vārdi. Prese Dēvisa kausa Izcīņu
finālam Ņujorkā velUja savas pirmā» lappuses
un Ievadrakstus. Jau paziņoto, ka
auatrāUeši Dēvisa kausu alzsUvēs 1951. g.
decembri Sidnejā. .
' KīU$l¥ardu mikla
Kad karaļa klātbūtne
ietekmē sportistus
Dally Mali sarīkojumā Umanša kanāU
34 km platā joslā, starp ?clēkā deguna ragu
franēu un bōveru angļu krastā, šinn
dienās mēiināja pārpeldēt 18 vīrieši un e
sievietes. Pirmais pie mērķa 10 s t un 52
min, nonāca ēģlptletts Hasahs el Rehlms
un aiz viņa franēu peldētājs Rožērs le
Motvāns. kas distanci veica 11 st. un S
min. No sievietēm labāko sniegumu uzrādīja
21 g. V. amerikāņu stenotlplste
Cadvlga, par 1 stundu pārspēdama Ģertrūdes
Ederles 1926. g. sasniegto rekordu
- 14 st. 24 mm. otrā krastt peldētājus'
sagaidīja nepārredzams ļaužu pulks un
tie saņēma laikrakstu ziedotās balvas.
Ēģiptieši pēft apbalvošanas ceremoniju
nekavējoties devās atpakaļ franēu krastā,
kur tos jau gaidīja vīnu karaUs Parūks.
Slnls dlento notika Īpašas sacīkstes U -
manSa kanāla pārpeldēlanā, kurās dUtan-d
veica 9 peldētāji, starp tiem divas sieviete.
U l k s sacensībām nebUa labvēlīgs,
jo pūta stiprs vējš un lija, toēu 18 ar pusstundās
pirmato mērķi sasniedza 41 g. v.
ēģiptietis Kasans El Rehims, k u kanāli
šķērsoja jau trešo reizi. Viņš i r īsta milzis,
kas sver 99 kg un viņa garums 1,82 m.
Viņu uņ trešās vietu leguvIiU Hasanu
Hamadu bēe uzvaru Tpašā audienci Do-viļā
pieņēma karalto Faruks. k u paziņoja,
ka valdība nolēmusi viņiem^ dāvināt
ģimenes rnSju Ēģiptē. Kad karalis vaicā-ja,
vai viņiem vēl būtu kādas vēlēšanās,
tie paziņoja, ka nodomājuši Izdarīt svētceļojumu
uz Meku, pēc kam karalis apsolījās
samaksāt ar to saistītos izdevu-us.
8kūost6t karaļa roku un pateicoties
, Jkrdā. ^ ^ ^ ^ ^
momu^jTc^iim»
nijusl tiem uzvaru.
L ī m e n i s k i : L (Sada laiks. 6. Si^
liekto. 8, Svinīgs sarikojumss. 11. Vlenšū-nlņu
dzīvnieks. 12. Zvērs. 14. UvēUs. 16.
upe Vādjā. 19. Spēj. 20. Insekts. 22. Negarš.
23. Bij. latviešu sporta biedrību im-dāļl.
24. Sievietes vārds. 25. Skat! 27.
Amerikāņu raidītāja Inldāļl VādjĻ 19.
Tuvoja». 21. ..Arstēt" augļu kokus. 88.
Gaismeklis. 84. Jūras vēži. 37. Manīt, just
38. ..Klausuli". 40. A>lgUga zeme. 42. DO*
legāta.
S t a t e n i s k i : 2. Steidzīgi. 3. Dienu
vēstnese. 4. Tuvo austrumu valsto Iedzīvotāji.
5. Rist 6. Koks. 7. PllsēU Francijā.
9. Naudu glabātuve. 10. Nevarīgs.
12. Apstrādāt zemi. 14. Iegarena. 15. Urā*
da vājprātības pulmu. 17. Tropu au|i>
18. Smalks kauls. 20. Niecīgs oiians. 2L
Apzīmējums trigonometrijā. 26. Auklē. 29.
Automobiļu firma, oriģinālvalodā. 89.
Putns. 89. Vīrieša vārds. 33. Slevletet
vārds. 35. Burenleka dala. 86. Pieticīga.
39. Bij. vācu filmu sabiedrība. 41. SalkUs,
Iepriekšējās krustvārdu miklu
atrisinājums:
L ī m e n i s k i : 1. Jalta. 4. AUbl. 7.Plūdonis.
10. Rllke. 11. Treks. 12. Lazarete.
13. Svēte. 16. Skals. 19. Slavēt. 21. Lauskā.
22. sakrīt. 23. Elkoņi. 20. Slaidi. 26. Iecava.
27. Upsa. 30. Ostu. 33. Vokatīvs. 34.
ūnija. 35. Toma. 36. Rutinēti. 37. Avent.
38. Ttms. S t a t e n i s k i : 1. Jards, t*
Lelle. 3. Apelē. 4. Astes 5. Imēra. 6. Iesms*
8. Urzula. 9. Nieres. 14. Valmiera. 18.
Taukšķls. 17. KarabTns. 18. Loterija. 19.
Skārņi. 10. Tabula. 84. Ieskāt. 28. 8velle<
27. Uuma. 28. PUķē. 29. Av^rē. 30. Ostit.
31. Tarba. 32. Spars.
Klizma gadījās 17 g. v. angļu peldētā-jal
nderel,, ka» iekļuva spēcīgā straumē
un pēc 16 stundām bija nopeldējusi tikai
8 km, pēc kam sacensību uzdeva. Otru
krastu sasniedza 22 g. v. angļu vingrošan
u un reliģiju skolotāja Elena Fentone,
kaut gan krampji viņai bija paralizējuši
labo roku un vairāku stundas vajadzēja
peldēt vianrodgi. Pirmais skoto, k u Ietaupīja
ceļa naudu, kanāli pārpeldot, un
tv« saņēmis» mlrc, p r M J u , Wiij« t i^gki^mmi^ piftidento
Vlljems Batnljg. /
Pēc ilgām un grūtām cieSanām aizgāja mūžībā mana mīļā dzīvei-biedre
un māmiņa
Helēne Heisters, dz. Jurtina
dzlm. 1889. g. 31. maijā, Irkuckā, mlr. 1950. g. 31. aug. Ludvlgsburgā.
Dziļās sērās
virs, meita, piederīgie dzimteni
un svešumā.
Mūsu mīļais brālēns
mag. rer. nat.
Teodors Barkovskis,
dzliņ. 1909. g. 18. 10. Rīgā, mlr. 1930. g. 29. 8. NeuStati.
Pēc viņa Bēro „ ^ Kvēpu un ^ansonu gii
KsUfonilJā « Vācijā.
Tuvākā laikā Iznāks
R l c h a r d a V a l d e s a romāns
JORAS VILKI
ar māksi. E. O e i i t a u t e s vāka zīmējumu. Cena DM 6,—
Latviešu jūrnieki, izdarītāji un dnltfijl, sadevušies vienā dūrē, cauri
likstām, negaisiem un bangām vddo gaišāku savu nākotni. Spēks, dēku,
humors, mīlestība un gaišs latvtoks skatījums mūs valdzina no pirmās līdz
pēdējai lapas pusei.
Apgāds lūdz tirgotājus Vādjā un dtās lemēs nekavējoties pieteikt vajadzīgo
eks. skaitu. Izsūtām atsevišķus eksemplārus pēcmaksā.
P. A V 0 T I liir A apgāds,
AIt-WUrttemberg-AIlee. (Jāgerhof),
(843) Bl. ^57, Ludwigsburg, Germany.
Kad Ojāram vārda diena m kad Dzidrai
Kāda Ir mūsu Londonu sūtniecību adrese
Kas ir Latvijas konsuls Dienvidafrikā
Vai Urugvajā ir kāda latviešu biedrība ^ |g
Vai Beļģijā* iznāk kāds latviešu izdevums
uz šiem un daudz dtiem jautājumiem jums a t b i 1 d Idos nupat Iznākušais
Latviešu apgāda
Kabatas kalendārs 1951. sm
2. gada gājums
a t u r ā • kalendārus ar vārda dienām; Latvijas diplomātisko, kon^-
ifiro uc oLstāvJu adreses vēstis; vairāk nekā 60 latviešu biedribu. paH-rakstu,
žurnālu un biļetenu sarakste ar adresēm; svarigākie mēri» svari un
naudas vienības; 32 baltas lappuses pleatoīēm.
Kalendārs Iespiests uz l a b a p a p l ? a aa fesUt© iiJ«»®8^
Blaksā DM 1,S0
Kalendāru Izsūtīs pārstāvjiem nometnēs piepraSJuSnu kārtībā.
Galvenais i^ārstivls O. DlĶli,
(24a) Lūbeck, Meesenkaseme. Bl. 7.
A. AUGSTUMS
Foto-VervlelfU^gungsanstalt
(24a) Hamburg 36 B. d. Kirchliēfett t
Pieņem pasūtinfijumus arāmatu un manuskriptu
pavairošanai foto Iespiedumā.
D a b ū j a m a s s e k o j o š as
g r ā m a t a s :
I. Egils Kalme, Zelto, luga 2 ainās,
ar autora vāku un Uustrādjām . 8,50
i . Jānis Uplņš, JānU Poruks, dzej-nieka
dzīves romāns 4.50
5. Rutku Tēvs, Aklais Valentīns,
romāns « ' ^
4. F. Straudis, Vācu valodu pašmācība
••'^
8. F. Straudis, Vācu valodu gra-matika
• • «»»ā
6. Ed. OzoUņš, Vāclski-latviska vārdnīca
IV-
7. Prof. J . Šiliņš, Pslcholoģija nn ^
loģika
8. Prof. J . ClzarevlCs, Ievads anaHzē 2,50
9. Doc. K. Zalts, Vektom 2ēŪnl. . 2,50
10. Prof. A. Kalniņš, Ķīmiskā mela
tedmoloģUa 12.-
II. A.Antens, Roku grāmata audē-jām
s,—
12. Laulība un ģimenes dzīve . . . 1,50
18. W. Grdllngs, Ķīmija Iekaro pa-sauli
iW
14. Z. Vems. Kapteiņa Granta bērni,
n daļa 8,—
11. Z. Vems, Kapteiņa Granta bērni,
mdaļa 2.79
18. Dr. K. Matiuss. LatvisM-angUska
vārdnīcā • . • i»*-
I e s p i e š a n ā :
1. L D. Viss, Šveices Robinsons, ar
daudzām Ilustrācijām . . . . . . t*—
I. V.Igo, parisēs Dievmfitu katedrāle
(I izd.), . . . . . . I daļa 4,fl
n daļa 9,—
m
K ā d i em l ī d z e k ļ i em
krievi terrorizē bēgļus no
Baltijas valstīm
to atklāj Latvjo Ziņas Jaunfikajfi
(459.) n-rā. La/siet ievadrakstu un
rakstu par padomju notas varoņa
nnninH-siiiiiii
' jlifii
Bez tam ^ kā katrā numurā — d t i in-teruar^
raksti un informācija.
Utviešl Anglijā, Vācijā, Amerikā, Ausē
j ā un dtās zemēs, rakstiet mums, un
mēs sāksim Jums avfzi sūtīt nekavējotlu.
Pēc tam informēsim Jūs, kur kārtojama
abonementa maksa, k u nav augsta.
Bakstiet Jau šodien uz LZ ekspedīciju:
Garvargatan U, Stockholm, Swe<ien. / m)
Tuvu būtu mūsu gaišās dienas, Ja atsauktos
LATVJU TAUTIETBS
nopietnā Iepazīšanās nolūkā, neizslēdzot
atraitnes. Rakstīt ar Isu biogrāfiju Dzle-dātf
jam, 22 g. v.. Dejotājam, 20 g. v., vai
Muzikantam, 26 |. v^ Latvian Hut 16,
Ardvorllch, Ardlul. Loch.-Sloy, Scotland.,
Gr. Britain. (Ol)
llekieju MINTAI7TV FREDMAlfl,
k u dzīvoja Hanavaip nometnē. Lūdzu rakstīt:
H^Aņdersons, Cartu Sobrantes, C«-
raeas, Veneāuela. 041)
Izdevīgas iespējeis
latvieSu tirgotājiem
UtvietU V. Oraublņš, ku saistījies kādā
beļģu eksporu-importa firmā par re«
ferentu un tās usdevumā apmeklē ari Vi» i
operatīvi Vkdijt, Jo notet^mfvfiii Itde-vfgi^
Firma piedāvā pārtikāt-Udiekļus»
tekstiliju, būvmateriālos ^(cementu, stik*
lu, šīferu, asfaltu), tabaku, parfimēriju
un dažādu ķImikāUJas.
V. Granbiņš pilnvaroto pukaldrot, kā
pirkšanu gadījumā preēu tavešanu Ucen-d
sagādā firma pati. ja pircējam nav
vāeu iestāžu izdotas importa atļaujas, tu
Jāpaziņo firmai, preces Iepērkot Tad firma
ar Maršau plāna komisiju Parliē pa»
ndilba luādā Ievešanu atļauju, Jo par
to putāv īpaša vienošanās. lespējalns preces
Ievest arf uz kredīta; tādā gadījumi
tu Jāziņo, Izdarot puūtinājumn. Krtditv
piešķir Maršau plāna komija un pH
preēu saņemšanu tu Jāatmuuā vācu
bankā.
Lai pēc minētajiem noteikumiem Ievā*
ditn ttrdmieetoko operāeljn, itlntaruētal
personai Jāraksta ofldāls preēn pieprasi*
Jums franēu valodā us šādu adresi:
ACEMP Import-Export Pontllu, Namur,
Belgique, uzdodot kādu preeu un dk
dandi vēlM pirkt un ar kādiem notaiko*
miea. Ja pred pērk us kredīta vai ar
firmu starpniecību Iegūst IevtKnu at-lanjn
Vādjl, firma ņem 8 proe. komlsijii.
V. Graubinš aizrāda, ka šie notalkumi
IpUi isde^gi utviešu tirgotājiem un ko-operātivienū
-ol-
Nr. 78 (414) 1858. g. 13. septembif
NeisUetotos manuskriptus uzgUbāun
sūta a^kaļ vienīgi. Ja ttem pievienota
apmaksāta un autoram adresēta
aploksne. Redakdja patur tlasibu manuskriptus
vajadzību gadījumā īsināt
^..•Jr** I3*«kstu vai Iniciāļiem parakstītos
rakstos Iztdktās domu nav
katrā ziņā ari redakdju domas.
AB0NEMBNT8 VACUA,
puūtlnot individuāli (Udz 8 eks. uz
vienu adresi), maksā ar piesūtīšanu
i r mēnui. paiOtlnot
koUektfvl (trairik par 8 eks.) DM S,iā
mēn.. us ārzemēm DM 4.80 min., n
gaua puto DM m min.;
atsevišķa oomora eena DM 0,80.
•LODfNAJVia VĀCIJA
u*5L^ ^y vienslej. nonpaitU*
le talpitdumrindu aizņemamo talpu:
SSJJI^«I^« «irI;« i^s! "?•1*0•' ^t^a s«•pM lleMedsnpul meodrnuin mtidrrug o sstllāuujdud
sludinājumiem, piesūtot tos tleH tp*
fMam. aprēķinām so^ atlaidi
Abonementu pieteikumos, sludināju- «flj„*?5K^^ Vācijā pieņem
22S"*.?!f*^^* nometnēs. kS art ap-gaos
nesi
Abonementa un sludinājumu maksu
«n torttnes pārstāvja sa- nSes-if ī.p.a5šā? ^slu!dPin āvjuamirāil.k u rdzes mā-t<
CB apgāds LATVUA,
W .•giFibtocb Omūnd,
Anlllef|f*Kaseraa, us Zoos,
GerīBMi^ (tfiir. 8diw. Omūnd tm
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 13, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-09-13 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500913 |
Description
| Title | 1950-09-13-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
im g. 18. «eptemhK
, _ I Q 1
m^vmn motfenilf kiUtOrai v?
^IRptltt» iv* T i V i uztver Cl
ftn vēitnrisko
fti tid.a , S-u n o«
nosare.
IVofaiorteM
iwtle|tl. At.
IR^iinftni, kai
un at
Tfiiiiļi aavitg spļ,
.itt mmn labi.
CHRONIKA
"--^-ļtfknUfcftoi
mi viņi I t.
'bledrftii
J t a Ir su
Ugai iM«
^^^S^jm ^ aBr titofzt8 iiag aipie*l
tfitanna djemi rfcibai
^, ttolinittii pusi «1*2,
^^^īrertju par
Plafam
nolasrjlf referātu par
— Persai latvieša bl-fi^
rplz, Ir 93 hieārU
Mmitkumnomu
kta Iļva iii|fi<^s meftl*
^ A. TļBlcbmaiili leptembri
ynrAQf iUVr kur faŗfikl kont
i ^ « r ptetitttl DacmaruKo-ļUtliķoi
latvtelu cantrai,
fliMialollM lUrptentiikaJā
AiiiālllŪ dažoi latvie*
J^e^ļto^^ Viņa un
JmiiĒ pletfalliaiioi kongre*
iliakņuidr» Kami^ inguitt
Itoftoiiiui ftfdItiJS ātikaņo*
" litvieiii «aātM dalefimat
«jļlliittttidi i r noiaiikiima
I vadi 0. BIflmItli,
^9t ipitfik}lem aii
m fel |ald& to dema malzL
lielas/'un BiržarfijU
jplauūkta trīs zaļas glā«
H no mOfiu kfizfim/' viņš
'gi nolikdams glSzes uz
[s vēl ieiti kas dzers no
«an dtur tie būtu gā-u?
Tfi i r vienīgā vieta,
ka es vēl bīstos un iau*
viņi būs tur. Tfidēl Jā-rfecus
ļdlimietros no Tur
drotoīaja un mierināja
vtofip^ ticībā — brīžiem
ļo igausfika kļuva viņas
^a j i u tēvods neko nav
viņi nav manīti šai
kida cerība vecākus
rlalda ātru; i^atu kaila-tukSs
un skumjš, un
ds dauaOlās tieši kakla
Jelgavas drņpām, visi
fos. Bet daudzi i r pa-
. tiešām tēvam ar māti
tļu uz Rīgu? Vai tiešām
Kunemes ostām, uz
:ādēļ gan mani Rīgā nav
riijda? Nē, es tomēr
,1 lobus apakšlūpā un
tla par muļķīgām do-pēc
stundas, nē — vēl
Qķ priecīga būs mātei
f^MdzIdes mani no savu
kur bija iekšā
at^jusi stacijā, un
iem isr portfeli rokā.
; * » ^ e s uz Biržarājiem.
"idājies, ari mātei de-
Visu laiku viņa tik
>ien paši pārtika, kā nu
ftešdien, 1950. g. 13. septembri
L A T V I J A
DP preses konference
(Turpinājums no 1. Ipp.)
to atjaunos, kaut gan uz lidma-j5:
ifim Minchenes emigrācijas centrā
vien gaida ap 250 personu. Ilgās gai-
(jlianas dēļ daudzām ģimenēm tuvā-
Icajfis dienās izbeidzas vīzas derī-gumSi
tāpat dtām gaidāma bērnu
piedzimšana, kas transportu var nokavēt
par 4—6 mēnešiem.
Sakarā ar to Latvijas pārstāvis
Jautāja, kāpēc transporti pārtraukti
un kad paredz tos atjaunot. Mr. Rai-
, ners norādīja, ka pēc informācijas,
kas iegūta no IRO transporta daļas
Jefa Mr. Dodža, vienīgais pārtrauku-ina
iemesls ir nepietiekamais IRO
ricibā esošo lidmašīnu skaits. Tā neesot
IBO vaina, ka gaisa satn^smes
sabiedrības DP pārvešanai nevarot
nodot vajadzīgo lidmašīnu skaitu.
Gaisa transporta birojā Funkka-
2^11^8 Latvijas pārstāvim paskaid^
i^a; ka DP pārvadāšanai nododamo
Ba]^lny skaitu nosaka IRO galve-
1^ nļļitne Zenēvā, bet ari no turienes
pašreiz nav ziņu, kad transporti varētu
;atja\^loties. Minchenes DP komisijā
LWF pārstāvim paskaidrots,
ka DP pārvadāšanai kalpojošās l i d -
nuiSInas pašreiz iaizņemtas ar transportiem
uz Koreju. DP transportam
gan varētu īrēt dtas lidmašīnas, bet
šfidu iespēju kavējot jaunā DP l i kuma
noteikums, ka šim nolūkam
Izlietojamas tikai ASV sabiedrības
lidmašīnas, kas, domājams, darīts
flnanciālu apsvērumu dēļ.
Jautāts, kā praktiski realizē speciālistu
izceļošanu uz Austrāliju, par ko
ziņoja kādā no iepriekšējām preses
konferencēm, Mr. Rainers paskaidroja,
ka katram, kas domā kā speciā-libts
būt Austrālijai piemērots, jāpiesakās
tieši IRO vietējās izvietošanas
nozarēs (Resettlement — Placement
Office), uzdodot par sevi pilnīgas z i ņas,
(ģimene, izglītība, sīks specialitātes
apraksts, prakse utt.). Minētās
nodaļas kartotēkā uzņemtos datus
caur IRO galveno mītni Zenēvā nosūta
uz Austrāliju un izdala atseviS-Raiba
pasaule
0 Nepatīkamu pārsteigumu nesen piedzīvoja
pulclņS kausllgu Jaunekļu Eiche-
Uvfi, Lichtenfelsaa apriņķi. Tie krogu uz-g&
ka strīdu ar kādu sv^dlnieku. Svešais
p€c kārtas notrieca pie zemes abus pirmos
uzbrucējus, kam tūlīt sekoja trešais,
ceturtais, līdz uz grīdas cīņas nespējīgi
gulēja jau astoņi. SveSais viesis bija j a -
jflstamals Koburgas bokseris Stengers. FSc
astoņu pretinieku nolikvidēSanas atlikušie
viņu beidzot^ pieveda ar nazi, J^l. kā,
bpk«eria ^mm^mmmlMy
0 Beļģu VēīflnY<^k8 R68dlTišfi t^^
vumfi ganībās slauca govi, kad vlņani uzbruka
bullis. VeUi mēģinājis bulli atgaiņāt
ar zaru, zemnieks svieda saniknotajam
lopam ar akmeni. Akmens bulli ķēra
tie$l starp acīm, un lops nokrita nedzīvs.
Kaimiņi Rosomu tagad dēvē par
Dfivldu, kas ar lingu nositis Oollfitu.
0 BraunSvelgas apgabaltiesa piesprieda
divus mēnefius cietuma kādam 48 g. vecam
vīram, kas kautiņā savam krogus
biedram bija nokodis pusi auss. Niknais
virs acīmredzot ausi bija norijis, jo pēc
kautiņa to nekur nevarēja atrast. Notle-ilUls
bija ar mlerU cletuSam atlīdzībai
nodot savu ^uno motociklu.
ķāmfurmāmun uzņēmumiem, kas
ieinteresētas spedālistu pieņemšanā.
Ja llnna kādu uzskata par sev deri-gu,
tā griežas pie valdības un deklarē,
ka attiecīgai personai vai ģimend
uzņēmumā nodrošināts darbs vismaz
1 gadam resp. galvo par viņu un
ludz ieceļošanas atļauju. Jāpiebilst,
ka lauksaimniekus Austrālija neuzskata
par spedālistiem, bet labas izredzes
ir techniķiem, īpaši apūdeņo-šanas
nozarē.
Nesen no Vādjas Austrālijā atgriezies
austrāliešu valdības spedālistu
akcijas vadītājs Mr. Boijers,
kas šeit iepazinies ari ar grūti izvietojamo
DP problēmu. Pašreiz 3 austrāliešu
pārstāvji amerikāņu joslā
sagatavo materiālus plašākam radio
raidījumam par šo un vispār DP
problēmu.
Pieskaroties ASV akdjai, Mr. Rainers
izteica cerību, ka nākamajās
nedēļās ievērojami paātrināsies
emigrācija uz ASV, jo pašreiz DP
komisijas strādā pilnā jaudā, pārbaudot
lielu skaitu kandidātu. Pirms
nedēļas uz ASV no rietumjoslām un
Austrijas devušies 76 bāreņi, kas ir
lielākā šādu emigrantu grupa, kopš
IRO sākusi izceļošanas akciju uz
ASV,
Uz žumāUstu jautājumiem, kā saprotamas
pēdējās no Vašingtonas saņemtās
ziņas, ka baltiešu bij. kara-'
vīri varēs ieceļo* individuāU tikai
tad, ja iesaukti pēc 1943. g. oktobra,
preses šefs atkārtoti uzsvēra, ka šl
iautājuma izšķiršana piederas ASV
valdībai un IRO tajā neko nevar
teikt.
Tālāk Mr. Rainers ziņoja, ka IRO
tuvākajās dienās uz Koreju nosūtīs
ap 4 tonnas medikamentu, ko ģene-^
rāldirektors Kingslejs piedāvājis UN.
Jautāts, vai pārpalikušos medikamentus
nevarētu atvēlēt DP ģimenēm,
kas ar bērniem pārgājušas vācu
saimniecībā, Mr. Rainers atbildēja,
ka līdzīgi materiāli kā Korejai
paredzētie pietiekamā vairumā ir ari
vāciešiem.
Pēc vairākiem citiem jautājumiem
vienīgā konferences žurnāliste vaicāja
par iespējām nokļūt Korejā ari
kādam DP žurnālistam. Preses Šefs
atbildē ieteica DP paļauties uz tām
ziņām, ko sniedz lielās starptautiskās
preses pārstāvji, kas jau ir Korejā.
Par DP nodarbināšanu IRO iestādēs
vāciešu vietā Mr. Rainers apliecināja,
ka to cenšas darīt, kur vien
iespējams, bet ne vienmēr starp DP
var atrast vajadzīgos speciālistus.
: Jautājumu, tvai Austrālilii
ļvaa^^liiceļot" M^, kas Hihatikāņu^ josH
ieradušiem pēc 4^9rg.vl5. oktobra,
preses šefs atbildēja noliedzoši. Tāpat
viņam nebija ziņu, vai paredzama
kādas Argentīnas imigrādjas misijas
ierašanās Vādjā.
Nākamā DP preses konference notiks
20. septembri, kāpēc Berditesgā-denas
veco ļaužu mītnes oficiālā atklāšana
pārcelta uz 24. septembri,
Cik paredzams, uz to ieradīsies ari
IRO ģenerāldirektors Kingslejs.
Arv. B.
labtiĢāu fjlirfs E/ropō un c/tos
kontinentos
Angītftdorfas Jaunatn» plaMkS skaitā
nekā dtkfirt pledaHjās YMCA-YWCA rīkotās
vleglattltu pārbaudes sadksUte. No
ļ gūtajiem sasniegumiem jāizceļ W g> v.
' Maijas Mlgles varējums tāllēkšanS 4.40 m
un 60 m skrējienā 8,7 sek. Sķlet, ka vairāk
trenējoties un apgūstot tedmUcu, M.
drofil pārsniegs 5 m Unlju. Lodē (4 kg)
Migle uzrādīja 7.42 un V. Brlgina 7.10 m.
Jaunatnei līdz 18 g. v. 60 m L . Strods
skrēja 9,2 sek. un augsttēkianl It D n l -
manls sasniedza 1,41. Pieaugušo sacensībās
100 m V. Valts 12,9, tSllēkšanS A. Mig-lls
5,28 m un lodē Invalids H. Prieditis
11,39. Vērtējumi pēc tautībām latvlell tā*
lu pārspēja savus konkurentus.
Vienīgā latvleia basketbola vienība
Austrālijā, kas vēl nav zaudējusi nevienu
spēU, Ir Pērtu Patria (P. BUeavs, A. Rings
un Co). Tai vUUelākās Izredzes Ukt Rle-tumaustrālljas
melstarģodā.
Mūsu iilases slēpotāja KurU Liberta H*
mene Austrālijā aplaimoU ar otru meitu.
Pats tēvs, kā viņi saka. vēl tomēr domā
BOKSĒJAS, LAI SIEVAI
NOPIRKTU MAJU
Sporta vēstule no Austrālijas
Sidnejas laikraksts The Sun augusta
beigās pialu rakstu veltīja latvleftu bokserim
Elmāram Bendnsklm. Ievietojot ari
vairākus attēlus. Berzlnskls Ir dzelzc^u
strādnieks Sidnejā, kam 2 tf. darba u>
gums beigsies 1951. g. oktobri. No 1944.—
1949. g. Vādjā viņš bljU kāda amerikāņu
virsnieka apkalpotājs Hanoverā. Boksa
rangam E. Berzlnskl Izvēlējās auitrāUtSu
menedžeris Alfs Velmarks. Viņš saka, ka
nevienam AustrāUjas bokserim neesot tik
kolosāls spēks, kā blondajam latvietim.
E. Berzlnskls Austrālijā absolvēju 8 cīņas,
par tām kopsummā nopelnīdams 20
mārciņu. Tas nav sevišķi daudz. Ja The
Sun līdzstrādniekam taisnība, tad ..latvietis
boksējas, lai Iegūtu naudu mājas
pirkšanai savai sievai". Līdzšinējās sacensībās
B. 8 pretiniekus uzvarējis ar knock-out,
bet 2 cīņās bijis spiesto atzīt pretinieku
punktu pārākumu. Vienā no šim
sacensībām B. punktu ziņā uudēja katrā
no 7 gājieniem, bet 8. roundā sita savu
pretinieku ar knock-out. Ari pēc zaudējumiem,
kad acs Vēl zila, B. nav mazdūšīgs,
bet vienmēr jautā menedierMn:
..Kad būs mana nākamā clņa7" Milzīgajam
spēkam līdzšinējos nepilnos 9 treniņa
mēnešos E. Berzlnskls vēl nav paspējis
pievienot pieklājīgu technlku, kādēļ vmš
dažkārt Izpelnās nevien Sidnejas sporta
publikas aplausus, bet ari smieklus.
B. boksam pievērsies tikai Austrālijā.
Latvijā vlņg vēl ringā nebija kāpis un
ari Vācijas trimdā Hanovērā „pa jokam"
paboksējls vienīgi pāris gājienu.
K a n b ē r fi. augustā..
^ Am. Smlts
Sachisti sadodas rokas pāri
okeāniem
Sācies korespondencturnirs starp AustrāUjas
un Anglijas latviešu šadilsUem
pie 4 galdiņiem. Sacenšas K. Līdums
(Austr.) - E. Stakle (Angl.), H. Cauce
t |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-09-13-07
