Bavarijas Latviesu vestnesis, September 13, 1950

              PI'ii ļ
w
'''' y
ii,
li
li
; 1
m'.«
ii
r
•i
'•i
% :i
t;
i;
•ļ
Iii'»
< i '
i •
i
i t!'
L A T V I J A Trešdien, 1S30 g. 13. septembri
Latviešu preses
balsis
NO RĪGAS RADIOFONA:
um% Tilti
Savos ceļotāja iespaidos, ko viņš
guvis Anglijā, Zviedrijā dzīvojošais
rakstnieks J. Zanders istarp citu iz­sakās:
Patīkami konstatēt, ka Lon­donas
latviešu organizācijas tikušas
pie saviem namiem. Netālu no Lat­vijas
sūtniecības atrodas Londonas
draudžu, bet tam pretī DV organizā­cijas
nams. Tā izveidojies mazs lat­viešu
un latviskuma centrs Londo­nas
miljonu bezgalībā. Var iedomā­ties,
dk pateicīgam vajadzētu justies
lat\rtetim, kas, viens nonācis Londo­nā,
noguris no vientulības, svešuma
im l e i : ^ pamestības sajūtas, bei­dzot
atrod durvis, kas viņam atvēr­tas
dienu un nakti tikai tāpēc vien,
ka viņš ir latvietis. Kaut šo apstākli
ļaudis prļaatu īsti novērtēt, un kaut
organizētāji vienmēr apzinātos savas
misijas nozīmībul
UTVJU ZINAS
Latvju Ziņas Stokholmā laiku pa
laikam uzvelk savu veco meldiju par
demokrātiem, nemanot, ka tā novē­lēta
līdz apnikumam. Citiem vār^
diem — īstie demokrāti ir tikai
Latvju Ziņās, Latgolā un marksistu
Brivībā. Latvju Ziņu demokrātijas
ABC miniatūrā gan līdzinās sociālis­ta
Spāka Beļģijā pārstāvētai varas
mazākuma demokrātijai, kas tomēr
rados ar kādu no Marksa ārlaulības
bērniem vien būs.
Agr. Ad. Eglītis raksta; Tavu brī­numu:
sausajā Kolorado prērijā at­radu
patīkami rūgtenas smaržas pil­no
pāašķl, ko talsinieki sauca par
tltaniāll Gluži kā dzimtenē sauju
pēc saujas es plūcu šīs pelašķes, par
kuŗfim vēl lielāks prieks bija veca­jai
mātei, Jo nu viņai atkal bija ie­mīļotā
zāļu tēja pret dūrēju pakrūtē,
ilgo klepu un ēstgribas trūkumu. Bet
dtu zāļu tēju šeit trūkst. Nav ne ku­melīšu,
ne liepu ziedu, ne piparmēt­ru
un rūgto vērmeļu. Tāpēc man ie­nāk
prātā vecais Ogres skolotājs un
mazpulku vadītājs Bankoviča tēvs,
kas mācīja saviem audzēkņiem iz­veidot
veselas ārstniecības augu ko­lekcijas.
Kur B. tagad, kur viņa zāļu
tēju un ārstniecības augu sēklas,
stādi un iedī|if Man'ir z^fe^ stfi-ris
prērtJl'^ p M t a ^ ^ ^ r f 5 a
va]adzēeifc^^6l«t kt^ 1;iēmt >sē!d^ un
stādus? Vai tautieši, kaS dodas vēl
šurp no Eiropas, savu ceļa somu di­benā
nevarētu iekratīt labas kume­līšu
vai citu zāļu tēju sēkliņas darba
sākumam šajā zemē? Tas būtu svē­tīgs
darbs, jo nekas šai zemē nav tik
dārgs, kā sveša daktera padoms.
Nevilsim sevi ar nedibinātu opti­mismu,
ka pēc nākamā gada pirmā
janvāra varēs spārnos pacelties visi,
kas neapmierināti ar tagadējiem ap^
stākļiem lauksaimniecībā, slinmīcās
vai dtur, lai dotos pretim lielākām
algām un labākam darbam. Jaunas
Izredzes pavērsies tiem, kam būs sa­va
kvalifikādja un darba prasme,
kas noder šejienes apstākļos. Nebri-vības
mākti, esam nokavējuši laiku
lai šeit mfidtos jaunus amatus. Ar!
te vēl varam daudz ko atgūt. Bred-fordā
jau darbojas latviešu skola,
kur interesentiem iespējams mād-ties
gandrīz katru praktisku amatu
Tautas augstskola Londonā šoruden
varēs sākt tedmisku apmācību ko­respondences
ceļā vai arī uz vietas
ja netrūks klausītāju. Daudzi mācās
Komjau-
- Vēl ar-
Aicina atpakaļ bradāt pa jūnnalas smiltīm -
nieši apmācīs arī tos, kas nav komjaunatnē
vien turpinās kaitnieku izravēšana no kolhoziem
Bondarenko pateicas par latviešu sauso un vieglo
stutmalku
Līdz ko rudens ražas ievākšanas
un sējas darbi puslīdz pabeigti, sāk-a
oktobra sociālistiskā sacensība.
To radiofonā un laikrakstos ierosinā-uši
17 pirmrindas uzņēmumi un ar-
;eļi, solīdamies kāpināt ražošanu par
2—20 proc. un samazināt pašizmak­su.
Aicinājumu parakstījuši minēto
uzņēmumu dhrektori — Kuķopovs,
Leontjevs, RaSins, Stepaņenko, Bud-ņikovs,
Golubevs, Procenko, Zimins,
Kožukovs, Zukovs, Domburgs, Rage,
Jurēvics, Melzobs, Zaķis un Kukai­nis.
Ja kāds uzņēmums, kolhozs vai
artelis nevar plānu izpildīt, tad at­bildīgi
komunisti, kas nav pratuši
pārējos pietiekami iespaidot Saldus
rajonā Ļeņina kolhozā ir tikai 4
komiUīistĻ bet tīņi tomēr kolhoznie­kus
Vliitijdtt tt^^^^^ ka labības
piegādi k<ri9i6žt izcēlies par pirmo
savfi rajonā. Btdzē ar iespaidošanu
svarīga ari atmaskošana. Vēl arvien
kolhozos vajad^ga izcila modrība,
lai uzfetu un teravēta tur salīdušos
budžus un dtiii ladtniekus.
Komjaunatnei ^svarīgi politiskās
mācībās iesaistīt ari tos, kas komjau­natnē
nesastāv. Dundagas ^ rajonā
slaucēja Berga negribējusi piļedalī-ties
polltmācībās, tomēr aģitatore Lī­duma
viņu pierunājusi. Pierunāša­na
un iespaidošana jāpaplašina, jo
nedrīkst būt vairs jauniešu, kas pa­liktu
ārpus politiskajām apmācībām.
Pilsētas komjaunatnes masu politis­kās
mācības sāksies ar 1., bet laukos
ar 15. oktobri. Ogres rajonā 16 pul­ciņos
mācīsies vairāk nekā 200 Jau­niešu.
Liela politiska nozīme kolhozos ir
naudas avansu izsniegšanai. Tāpat
avansos var izsniegt labību un sak­nes.
(Tātad Jārīkojas tāpat, kā no­lādētajās
kapitālistiskajās zemēs rī­kojas
darba devēji — izsniedz avan­sus
un tā ar parādiem tālredzīgi
darba s p ^ uz gadiem piesaista sa­vām
darba vietām. Padomju savie­nībā,
kā redzam, ar lielu politisku
gudrību to dara valsts, un avansu
ar pavisam sevišķiem
uzdevumiem"
KA TAGADĒJAIS JAUNAIS PADOMJU SŪTNIS
KOPENfHAGENA VETROVS STRĀDĀJA
„TĪRU DARBU" RĪGA
Nākdams tieši no padomju savie-saņēmušais
kolhoznidoj ndmr vairs'^ļ^as
r^ar nesodīts aizbēgi Tā kolho-^^utni Kopenhāgena tagad kļuvis N.
zdiaermb an ospdērkouši.n) a lētu un paliekamu
Raidījumā latviešiem ārzemēs stā­stīja
par Stokholn^ miera akdju
un amerikāņu varasdarfoiem Korejā.
Vetrovs.
1946. g. sākumā Izvestijā parādījās
neliela atzīme: Maskavā no Stokhol-5
msāarsi ātaa tg6r.i enzoidesa ļaPsS RvSad īātrāljise tuN .k oVmei-t-
Padomju ļaudis tagad jūtot ndzsa- rovs. 1946. 8: atgri^es no Sto^ol-kāmu
naidu un riebumu pret katru nias Maskava, bet 1950. g. no Mas-amerikāni.
Neviens amerikāņu ļaun- kavas tiek sutits Kopenhāg^u.
dara nodarijums Korejā nepalikšot Stokholma - Kopenhā^^^
neatmaksāts. (Vai šādu tautu saridi- Skandmavija! (6. nodaļa?) Tātad
šanu savā laikā nenosodīja Nimber-gas
tribunāls?) Dedzīgo uzkurināša­nu
nobeidza aicinājums ātgriesties
stingrs stāžs: 1945.—1950. g.
Acīift redzot, 1945. ^ Stokholmā
viņa Baltijas periods ir bijis jau np-dzimtenē,
ko papildināja tēlojums slēgts. Baltieši, kas Vetrova darbību
par Rīgas jūrmalu, kur katrs pēc at- Rīgā labi pazina, tikai pēc knetna
griešanās varēšot pabradāties pa bal- laika dabūja nejauši zināt, ka Vet-tajām
smiltiņām (Nez, vai Noviks rovs ir StoJSiobuā. Nu viņš jau bija
tik vienkārši to ļaus un vai drīzāk 6. nodaļas vadītājs, kas Stokhohnā
neiznāks darīšana ar citām smiltīm!) uz ielas pūlējās nepazīt sa^s Rīgas
Par labības nodošanu pirms ter- laika «paziņas". Baltieši dāņus ne­miņa
goda' sarakstā izsludināts Og- varēs apsveikt ar šo iecelšanu, bet
res rajona Staļina kolhozs ar pridcš- gan ieteikt ļoti vērīgi sekot šimas-sēdi
Vaļikovu un Maltas rajona Jau- kavieša darb^a, jo v^š Rīgā bija
nās gvardes kolhozs ar priekšsēdi persona ar visai svarīgiem uzdevu-
Saraknovu. Lielvārdes dema kol- niiehi.
VETROVS PARADAS LATVIJA
1934. g. rudenī Rīgā noslepkavoja
pareizticīgo baznīcas ardiibīskapu
Jāni Pommeru, viņa mītnē Ķīšezera
malā. Apmēram tajā pašā laikā visai
, . , ^ T , X ^ mīklainos apstākļos Rīgā mira pa­šiem
tam sekot. Ārzemēs tagad saulslavenais krievu tenors Leonīds
sviesta ^etā ražojot helgabalus, bet sobinovs. Atmosfaira bija augstākā
pasaulē as
pateiktos latviešiem par piesūtīto la- ^o Rīgas sekretāru Morščinu, un vi-bo
stutmalku, kas esot sausa un vie- ņa vietā par sūtniecības sekretāru
gla. Nolemts stutmalkas sūtījumus' n§ca Vetrovs. Tātad tas notika po-m
D<^u^.vēirMpiņft^,l»^l9^feH^ saspll^.toridl, Jk^i^^^^^^^
Rīgas elevatora direktors Ivans
Kuzmins stāstīja, ka pilsētai tuvākie
g 1 B
Padomju savienības laikraksti vi­siem
spēkiem cenšas iestāstīt saviem
lasītājiem, ka nekur citur pasaulē
valdība un partija tā nerūpējas par
iedzīvotāju vajad2abām kā valstī,
pār kuru spīd Staļina, saule. Tā
Pravda (1. 8.) lielījās ar izciliem pa­nākumiem
Maskavas dzīvokļu 1)ūv-niecībā.
Pagājušā gadā nodoti lieto­šanā
405.000 kv. m jaimas apdzīvo­jamas
telpas, bet šī gada pirmajos
sešos mēnešos 113.000 kv. m.
Sos padomju galvaspilsētas dzī­vokļu
būvniecības datus Stokhohnā
li^īākošais Dewsletter izmanto salī­dzinājumam
ar attiecīgiem skaitļiem
par buržuāziskās Zviedrijas galvas­pilsētu.
Stokhohnā 1949. g. nodoti
lietošanā 5899 jauni dzīvolji, bet šī
gada pirmajā pusgadā uzbūvēti 2475.
Ievērojot to, ka Stokholmas dzīvokļu
yidējā platība ir ap 70 kv. m, ko­pējā
platība pagājušā gadā bijusi
413.000 kv. m, bet šogad 173.000 kv.
m, tātad krietni vairāk nekā Mas-kavā.
Bet Ja nu vēl ievēro, ka Mas-individuāli
un var būt par paraugu kavai ir 5,1 milj. iedzīvotāju, bet
dtiem, kā līdz nākamā gada sāku­mam
vēl apgūt šai zemē noderigu
amatu vai darba praksi Bez tam bū­tu
pats pēdējais bridis, lai mūsu or-ganizādjas
latviešu centros sāktu
sistemātiski vākt ziņas par darba
tirgus apstākļiem, par brivajām dar­ba
vietām un arodbiedrību nostāju,
kas atsevišķos gadījumos katrā vie^
tā var būt citāda.
INFORMATION
imwoHamm
(īznfik angļu valodfi)
Padomju savienībā sākusies krasi
nadonālistiska propaganda, kas iz­vērtusies
pat šovinismā. Proti, ofi-dāli
krievu avoti deklarē, ka Starp­tautisko
Sarkano Krustu noorganizē^
jis krievs Pirogovs un ka zviedrs
Dināns, ko skaita par tā dibinātāju,
tikai kopējis P. ideju. Krievija esot
ari radio dzimtene, kur slavenais fi­ziķis
Popovs 1895. g. konstruējis pir­mo
radio uztvērēju pasaulē. Možais-kis
savukārt konstruējis pirmo lid­mašīnu,
bet Lomonosovs atradis krā­su
percepcijas .teoriju. Ari astrono­mijas
zinātni nodibinājuši krievi, un
^>gad krievu zinātnieki Bredidiins,
^ .5edevs uc. atraduši kosmiskos sta­rus
un veidu, kā tos izmantot Ari
elektiiba un elektriskā strāva ir
krievu zinātnieku atradums.
hoznieki nākuši ar aicinājumu sa­valdīt
kara kurinātājus un aizstāvēt
miera lietu, Jau augusta mēnesī sa­maksājot
valstij lauksaimniecības
nodokli, apdrošināšanas uc maksā­jumus.
Ministru padome un partija
aicinājumu atbalsta un norāda vi-atvijas
kolhozos gada laikā sviesta
produkdja pieaugusi par 2 proc.
Interesanti būtu zināt, par dk pie­lūgusi
lielgabalu produkcija un vai
tie nav padomju lielgabali, ko tagad
dārdina ziemeļkoreJieSi?)
Reportāžā no Rīgas Jūrmalas par
abu atpūtu stāstīja vahrāki Donbasa
ogļrači Josifs Bondarenko uzsvēra,
ka k ļoti apmierināts ar skaisto RI-
;a8 jūrmalu un šo gadījumu pie mi-crofona
izmanto, lai Donbasa vārdā
mērā sakaitēta. Ardiibiskaps Jānis
bija arī Saeimas deputāts, teicams
runātājs un ļoti izglītots cilvēks, —
augstākā mērā bīstams pretinieks
marksistiem. Bieži viņš savas jarvien
visai asās runas vērsa pret Saeimas
«strādnieku un zemnieku" (komu­nistu)
frakcijas vīriem.
Abas šīs slepkavības ļaudis uzska-lija
par politiskām un nepārprotami
saistīja tās ar Padomju sūtniecību.
Sūtniecība ļoti lielā steigā aizsauca
Angliju, Vādju un Padomju savie»
nību..Sīs biogrāfijas Vetrovs arī da»
būja.
Jau biežāk varēja konstatēt, ka
daži īUgas intelliģences pārstāvji po«
Htlskos strīdiņos sāk argumentēt vi«
sai marksistiski, piem., operdziedodi
Rūdolfs Bērziņš, Dailes teātra direk­tors
Smiļģis un daži d t l Viļa Lāča
un vēl dažu rakstnieku da^daibos
nepārprotami parādījās komunisti»*
kas tendences — Dieva zaimošanai ,
ņirgāšanās par „buržujiem", privife*
uzņēmēju nonievāšana u. tml
Tā saucamajā bažu laikā ļoti bM|'
notika mājas viesības pie viena vat .
otra rakstnieka vai nuLkslinieka, ar» ^
vien piedaloties ari Vetrovam. JB^ l
niet ko," kāds mākslinieks uznnil
pazīstamu redaktoru, „nebūtu.8likU|
ja es sarīkotu mājā kafiju un puļ^
dnātu ari dažus krievus. Mēs tst
runātu pavisam vaļsirdīgi: lai viļ|
dzird, ko domā baltiešu intelliģenoi*
Un diemžēl netrūka gājēju uz šādī^;
viesībām.
VISINSKIS SAŅEM GATAVU '
DARBU
Vetrova darbības rezultāts atkS|(|-
ās pēc 1940. g. 17. jūnija. Rīgā ieri|l^
dās jau no monstra prāvām plaši \ml
daudzhiātais prokurors Višinski^^
Protams, Latviju viņš neparina tSp
3at kā nemaz, personāli pavisam
Gan tika palaista kāda versija, it U l
Rīgā būtu kāds Višinska studijf
biedrs — Jau minētais Atis Ķa<i
ņiņš — lai novērstu uzmanību no
Višinska patiesā informētāja — Vet»
rova, kas visus gadus bija dtīgi stri*
dājis^un Višinskim nolika prieUi
pihiīgu ainu par apstākļiem un p«w
sonām. Bet sabiedrībai vajadzēja do*
māt, it kā Višinski informē pali kt*
vieši.
Kad Višinskis taisīja Padoioju ia«
vienībai uzticīgo un pade\^ prot
Kirdienšteina valdību, tad ieprieki
minētās latviešu avīzes redaktori
ar notikušajām
rajoni jau piegādājuši noliktavās vi­sas
valsts nodevas. 3 rajonos labību
nodevuši ari 8 viensētnidci, no sa­viem
zemes gabaliņiem atvedot da­žus
desmitus kg labības. Lai eleva­tors
labāk strādātu un strādnieki bū­tu
apzinīgāki valsts mantas glabā­šanā,
vu;ius poKtiski apmāca Lavre-nova,
Sddatenkova im Gruščeva.
Padomju paradīzes
ainas
niecība sakariein
slepkavībām.
„Vīr8 ar pavisam sevišķiem uzde­vumiem,"
driz vien pēc Vetrova ie­rašanās
sprieda Rīgā.
,JK:ULTŪRAS S A K A R I " U N
MĀJAS VIESĪBAS R Ī GA
Vispirms viņš ļoti intensīvi centās
izpētīt latviešu intelliģences perso­nālo
sastāvu. Pa laikam kādas 3—5
personas, apmēram viena politiska
virziena, saņēma uzaicinājumus ie­rasties
sūtniecībā uz „draudzīgu glā­zi
tējas". Viesus paņēma Vetrovs un
ilgi ar^ tiem disputēja, izteikdamis
T ^ , ^ * H « « ^ ^ visdažādākos Jautājumus un allaž
rSrSlIil .Tpffis » o M " i e ^ 4teejot Udz paVisam personiska rak-nieki
iegOfltot tikai 8-4 olas no vistas ga- stura lietām, protams, vārīgākos ga-vistas
esot 16. Ļott iespējams, ka nākoš­gad
minētā apgabala kolhozi būs saspa­rojušies
un socifilistiska sacensība pfi]>
sniegusi olu ražu par 100 proc. — tas ta- ļ K^/^«^7^/.o K « , « ^ f / . e . Mh'
Cu nebūtu tiešām neiespēfems! ~" blondmes vai brunetes; cik,
savā arodā strādājot, var nopehaīt
utt.
Aizvien skaidrāk izsijājās to per­sonu
grupa, kBB bija bieiā viesi pie
vairāk dzīvē saista intereses; vai n^
ceļot un kā — ar auto, kuģ vai pa
dzelzceļu; vai patīk sievietes un kā-
Večemaja ]yioskva zlno par lielisku bi-rokratlj^
s paraugu padomju upju trans­porta
ministrijā. Kādam augstākam Sīs
pie
Stokhohnai tikai 726.000, tad iznāk,
ka «strādnieku valsts" galvaspilsētā
uz katru miljonu iedzīvotāju 1949. g.
izbūvēti tikai 79.000 kv. m (šogad
22.000), bet Stokhohnā 569.000 kv. m
(šogad 238.000). Tas nozīmē, ka Stok­hohnā
pagājušā gadā, rēķinot uz
iedzīvotāju, izbūvējusi septiņas rei­zes
vairāk dzīvokļu nekā Maskava,
bet šogad vismaz vienpadsmit reižu
vairāk.
Tādi \r skaitļi. Bet Izvestija (16. 8.)
raksta ,J>rudžaini gatavodamies Jau­na
kara sākšanai un kāpinādami
bruņošanās sacensību, hnperiālistis-ko
valstu vadītāji izdara uzbruku­mu
strādnieku masu dzīvokļu stan­dartam
un samazina jau tā nepietie­kamās
dzīvokļu būvniecības prog­rammas."
—
Labu padomju daves illustrādju
sniedz jau minētais ^Dewsletter, no­liekot
blakus divas 'sekojošās Prav-das
ziņas (š. g. Nr. 210 un 212):
,jsrav pasaulē dtas zemes, kur
smagā darba medianizācija būtu pa­veikta
tik plašā mērogā, kā mūsu
zemē".
«Pietiktu norādīt, ka visplašāka­jos
graudkopības apgabalos — Java-nas,
Daganas — Kjikas un dtos ra­jonos
(Tadžikijas PSR) kolhozi ma-māc.
R. Abolli^S ari iofad Uelo darbu uz-mlnistrijas
ierēdnim bijusi piešķirta au- ^j^l^J^V^^^^
tomasina, bet ministrijas ātatMnav pa- Vetrova sutmecība. Pie šim perso-Sreadnzaēst
eu šno fderaau dpzāomst ensaisr.a kPsētēcm il gamsi ngiusdtrrijoa- nām Vetrovs ieradās ari mājās ~
beidzot atradusi izeju: automašīnas vietā
attiecīgajam biedram iedots 100 zirgspēku
stiprs upes kuteris, kam Statu sarakstos
atrasts arī nepieciešamais mēdianlķis. Ta-gad
kuteris Jau 2 mēneSus gu}ot nelietots
krastmalā, un tā „Sofera" vienīgais darbs
esot ierasties saņemt savu algu.
(Newsletters)
SKOLA PA PASTU
Svētdienas skolu bērniem, ko pirms ga­da
noorganizēja DVF Bradfordas nodaļa,
pafāJuSfi mācnias gadā regulāri apmeklē­ja
11 skolēni. Bērni guva pamatzināšanas
latvieSu valodā, Latvijas vēsturē un ģeo­grāfijā,
kā ari ticības mācībā. Sos priekš­metus
nemāca angļu skolās, kas mūsu
bērniem Jāapmeklē.
Skolā vēl mSca dziedāSanu un latviskas
rotaļas. Seit bērniem Ir izdevība paēalot
savā mātes valodā.
Septembra sākumā skoU sāk Jaunu mā­cības
gadu. Pateicoties skolotāju lielai
darba mnestibai. Šogad paredzēts noorga­nizēt
mācību pasniegšanu ari korespon­dences
ceļā. Ik paskaidrojumu vai uzde­vuma
skolotāji Izsiitls skolēniem pa pastu
un tādā paSā veidā saņems atpakaļ uzde­vumu
izpUdIJumns. Pieteikusies Jau 23
skolēni. Skola vēl aicina pieteikt skolē­nus
pamatskolas kursam (vecumā no 6—
1« g.), kas gribētu mācīties koresponden­ces
ceļā. Ari 8iem bērniem, mācības gada
beigās būs Jālztura pārbaudījumi ņn par
to saņems lleclbi^. Pieteikumus adresēt:
Mr. A. Vijups, 18, Wbltes View, Brad-ford,
Torksbire.
Skolas uzturēšanas izdevumus sedz DVF
Bradfordas nodaļa, piedaloties ari Brad­fordas
latvieSu draudiet.
tīvā veidā'
Kuļrai no abām ziņām lai lasītājs
tic?. .
ņēmušies bez Jebkādas atlīdzības un to
P8c garām darba stundām tekstil-
UZ
viesībām, un, domājams, šīs viesības
bija paša Vetrova ierosinātas. Pie­mēram,
šo rindu autoram ir sīki at­referētas
viesības pie Ata Ķēniņa
ap 1938. g., kur Vetrovs piedalījās
ar Vēl pāris sūtniecības vīriem. Rīgā
paklīda ari baumas, ka Vetrovs uz-kritoši
bieži ierodas mājās pie kāda
izpļautas latviešu avīzes redaktora.
Tikai vēlāk izrādījās, ka šis redak­tors
ir bijis sens boļševiku pagrid-nieks.
Tas bija Jaunāko Ziņu atbil­dīgais
redaktors Pēteris Bļaus.
Par Vetrovu Rīgā nodibinājās uz­skats,
ka tas atsūtīts nenosvērtāko
intelliģences pārstāvju dabūšanai pa­domju
tiklos un lai tēlotu „kultūra
sakaru" nodibinātāja lomu. Bet viņa
āriene nemaz nebija piemērota šā
dam uzdevumam: pamaza auguma,
mehiīgsnējs, mongoliskiem sejas
vaibstiem, bez šarma, kustībās un
valodās diezgan kokams, allaž glū-nīgs
Un vēlāk izrādījās, ka viņa uz­devumiem
tiešām pavisam cits rak
sturs.
Ļoti kustīgs Vetrovs kļuva pēc
1939. g. līguma par militārām bāzēm
Baltijā. Vetrova vārdu Rīgā minēja
arvien biežāk. Reiz vh^ aizsauca pie
seviĢ kādu latviešu rakstnieku, Lat­vijas
un Krievijas tuvināšanās bied­rības
biedru, un ierosināja^ viņu
uzrakstīt visu latviešu rakstnieku
biogrāfijas, uzsveļrot ziņas par poli­tisko
piederību, par attiecībām pret
gandriz pihiā skaitā, ar paJu Blsuu
priekšgalā, kļuva par Višinska vai-
' as, ministriem. Bet pieminitis
mļkkllniekilu^āca kk^^
komunisti, kks Jau tliĀŗ^^i^^
dāt visas padomju dziesmu \m
nāt īstā Maskavas žargoni Titid
jau ilgstoši bija notikusi io ļauia
„polītapmācība".
Valdības sastādīšanas dienSi jau
gluži atklāti sāka parādītiei ail
Vetrovs, personīgi apmeklēdami mi­jās
visus Višinska valdības „minii"
tru" kandidātus. Ilustrācijai tšlfik d-tēsim
vietu no atmiņu dējuma, ko
Stokhohnas Latvju Ziņās 1948. g. 7,
febr. numurā sniedza agrākais Saei­mas
sekretārs, demokrātiskā centra
līderis, zvēr. adv. J . Breikšs, kuļram
Višinskis piedāvāja zemkopības mi­nistra
posteni."
„Tas iesākās jau 19. Jūnija priekš­pusdienā.
Sēdēju savā advokāta bi­rojā,
gatavodamies kādas prāvas aiz­stāvēšanai.
Atskan tākunis, nml
krieviski, prasa pēc manis. Izbrīn&ts
jautāju, kas par darīšaau. Runājot
no padomju sūtniecības, — vai varot
tūdaļ atbraukt pie manis. Izbrīnēts
jautāju atkal, kas par darīšanu. Pa­teikšot,
kad atbraukšot
Ierodas kāds pagluma izskata kus­tīgs
vīrs un stādās priekšā par PSRS
sūtniecības sekretāru Vetrovu. Lū­dzu
piesēst un jautāju, kas viņam
par vajadzību. Apmeklētājs aizbildi­nās,
ka viņa darīšana esot steidzams
un ļoti svarīga. Pagājušo nakti esot
iebraucis no Maskavas padomju ār-hetu
komisāra pUnvamieks Višinskil
un gribot steidzami runāt ar maol
par „valst8 lietām". Vetrovs aidns
tūlīt braukt viņam Udzi us tūtnied-bu.
Es gribu zināt ko t m ^ bet
sūtniecības sekretārs aiThJldlnās, ki
pats neko nezinot un atkārtoti std^
dzina. Atceros, — biju satraukti»
baigā neziņā. Beidzot apjļērbjof,
ejam lejā pa kāpnēm. Redzu ^ pi«
nama, kur dnvoju (Ŗlaumaņa ielā 8)t
stāv auto ar padomju karodziņu.
Driz auto apstājas pie padomjti
sūtniedbas Antonijas ielā. Vetrovs
ieved mani trešā stāvā, kādā plašā
istabā; viņš atvainojas, ka būšot
drusku jāpagaida, tm aiziet Pēc mi­nūšu
15 gaidīšanas ienāk sekretāri
un aicina sekot noved vienu stāvu
lejā. Uela istaba, Uels galds. TūHt
ari veļras kādas durvis un ienāk ve­seli
seši padomju kungi resp. bied­ri.
Vetrovs stāda mani priekšā, no­sauc
viņu vārdus: Višinskis, krievu
sūtnis Rīgā, ipjerevjanskis un pfirē-jos,
kuru vārdus vaks neatceros.
Manas ads apstājas pie Višinska.
Un tagad šis Vetrovs kā 6. nodaļai
vadītājs Hdzīgā garā «darbosies" Ko­penhāgenā.
y. Si
tais d r i ^
sekojis neat
i r
pfirdomai Jo
prlekSstets pi
atgādina Lat
kurnu, bet,
pamiršanu.
VarbMtā
riba uiJ brin^
padzīti no
ļauti
v&s un a
nlbu Cik ,
bljuls5 ssites
šm^.mēs
kad mOAļt
partiju
spēks! Tlipec
Ulmani tte,
vairfikkftrtSll
tauta il^lu un
un nepavisam
ir ari pol
tfi pārejas ie!
mokratlsma
labāk f/išRina
buy!i tās n.,
pamatprindpu
radli attaisnot
fenai formai..
robežotu valsts
ieikdtit par 1
mo ideālu. Re
par dk atie
o^lauj tās'
mSriļtledgi .
valits ua tau
!aLiiBiiit
Si» ptj ko ttitSSa