Bavarijas Latviesu vestnesis, September 13, 1950

              •I
II
LATVIJA
Alombumba var novērs!
trešo pasaules kam
mSFS KUPEBS lEmC IZNICINIT MASKAVU UN CITAS FADOMIU
LiEimserAs
Bij. Savienoto valstu kara 1^ būtu gatavi sekot viņu piemStain,
Pefs Kupers laikrakstā Continental''tad brīvības drīz vien vairs nebtitu.
Dailf Mail izUnS atombumbas pie-
Mfltolanas Jauājumu. Principā pie-vļeiiodamiei
iizskatam, ka atombum­ba
iriiecilvēcisks ierddj^^ — tikpat
barbarisks kā kādas pārliecības uz-nieiana
ar varas metodēm — viņi
Icmīļtate, ka sabiedriskā doma vien-ar
sausmāfii atsai&usies uz kat­ru
Jauni2|udroto iznldnāianas iero-ciy
tauii vm ar laiku tomēr kļuvuši
parastt im atdti par kaŗfi atļautiem.
^av n^etnāk cilvēku noSaut/'
takstft D6& Kupers, n&ekā nodurt;
nav blNitālOc uzlaist tam gā­zi
» nekā uzmest uz galvas dinamītu.
Un vienlīdz barbariski ir sviest
atpmbumbu, kas nogalina 200.000 d l -
^mu, ķfi nomest 200 cix$s bumbas,
kM katra iznidna pa 1000."
„Ja bifvlbas aizstāvēšana ar iero-
$em ir nozii^Eums, ko darfjuSi visu
paludto krie^fikie viri, un mēs ne-
(Vitipln^ums no t Ipp.)
ar ārlietu un aizsardzības
„^ ju, kā ail ar an^erikāņu aug­sto
fani^^ Vādjā M i ^ Laik-rakslti
kor^pond^ti saka, ka Eiro-liaikaiti
dmid fiMetnas briesmas,
"dtidi TrOni^^^^ M laikā'^ne-grozljis
siivtts agrākos uzskatus.
|!(^IItisķāii aprindas tālāk n<nSda, ka
t ārlietu ministru konferencē^ kas
lāUs otrd^ prasīs iecelt
2!len^ktlantika telpai amerikāņu
^ļj^vilttiektt un kopīgajā aižsar-difiMui
sistēmā iesaistīt ari vācu bru^
sp^kīis. Tas nozīmē Rietum-vt#
m r^iUitērizādju, lai gan ne-lAds
vādi ften<»rāl$tābs nav pare-
4tits. Saformētās Hietumvādias di-
^ a s biiS'pi4otas amerikāņu virs-ikvēlaieoibaL
Kbnfer^cē bj^ tam
vācu polidjas palie-liilāSanu.
Ka Vašingtonā tieSāib izšķirsies
Btetūmvādjas liktenis, to preses kon.
tereiusi apliecināja ari kanclers
lisb^ieil, kuŗm nedēļas bi­ja
vidrākto apspriedes ar sabiedroto
i^ittrtaHeii i^gai-di^
ka V^ingtoi^ pieņems svarigus
lēmumus attiecībā uz Rietumvāciju.
Set ksinSr tas vēl nav nottdls, es ne-ko
tuvft nevaru izteikties,'* sacīja
&
k l^dsis par to vis^
paeēlās^Bonnas valdības ap-
. Vairākās intervijās ameri-ktou
adņu'aģentOru pārstāvjiem Dr.
Admuers uzsvēra tās draudzīgs
illieiN^ «varētu nākt
atiii^nunu Joslas tautas policijas.
Sabiedrotie sālounā negribēja ne
(ļi^ēt pat par Bietumyādjas Ŗolid-
)ais^»i^^^^^l^^ nerunājot
nemaz par armiju. Tikai pirms ne-ditas.
kad amerikāņu augstais komi-lārrllddojs
fyija ieradies VaSingto-nlt
lai p i k t o s ārlietu . ministru
koiiferte($* pēc apspriedes ar p r ^ -
denta Trflmmiu viņš žurnālistiem pa-šbļiojl:
;^atĶ4 keda met^
ari metumvldja varētu aiz^gā-ijki^
Di«nu vēlāk Mekloja domas
ipstiirinfija ari ā r ^
s<ms, ģanoriz burtisld atkārtodams
vtņa vārdus*
liOlitāraJiem speciālistiem Jau s^
bija s k a i ^ ka bez Vādjaa nav ie­sējams
aizstāvēt Eiropu. Šķiet, ka
ip tezi ļoti labi saprot ari paši Vā-deši,
mēģinādami tāpēc ,j)ārdot sa­vu
idu*^ iespējami dfirgiic i:^udza-
Jās apta»Jt£ ko izdlBriJusi vācļii pre-le
un lurnāU^ Mtmidiiela^ vādešu
vairums izsacījies pret armiju. Dau­dzi
tM atklāU paskaidrojuši, ka viņi
nevar aizmirst vācu karavīru diskri-min^
anu, daudzās kara noziedznie­ku
prāvas un nehumāno apiešanos
gOsMcņiem. Kāds zviedru žur­nālists
par šo jautājumu izteides
vissljnolgāk. — J^edodot nekādu kon­krētu
mērķi, vādeši negribēs bruņo­ties.
Viņi negribēs radīt savu armi­ju,
lai aizstāvētu okupācijas varu.*'
SB) partijā sākusies
iana
NO AB«ATIEM JAU'ATCELTI SESi PROMINENTI BJBDR| - PAREDZ
IZSLĒGT AP 25 PROC. FUNKCIONĀRU, KAS lEŅJSM ATALGOTUS
AMATUS
Tādēļ abmirds.ir i^dlvojums, ka
atombumba būtu nehumānāks kara
ierocis par kuru katru dtu. Se nav
atšķirības starp šādu vai dtādu bum­bu,
nedz ari tādiem ierodem, kādi
ir piem., blokāde. Taš skan nežē­līgi,
bet tāds ir kaŗft, un vishumānā­kais,
ko varam darīt kara izcelšanās
gadījumā, 4r - pabeigt to, dk.ātri
Vien iespējams. .
Karš, kas patlaban attīstās, nav ti­kai
ciņa starp ziemeļkorejiešiem uņ
ziemeļamerikāņiem* Tas ir kaŗŠ
starp totalitārismu un brivām val­stīm;
tas saista ari mOs, un šo sai­stību
mēs nevaram ierobežot Sa­biedrotajiem
ir jauni un briesmīgi
ieroči, kurus efektīvi pielietoja Jau
pagājušā karā, tā p a n ^ tā pēki;iu
izbdgšanos. Gan ari toreiz daži ne­piekrita
jauno ieroču laišanai dari)ā,
bet neviens nevar pateikt, cik ilgi
vilktos karš un dk daudz vairāk
dzīvību būtu zaudējuša sabiedroto
armijas un flotos bez šo ieroču pie­lietošanas.
liekas, ka patlaban mūsu ienaid­nieku
rīcībā daudz atombumbu vēl
nav. Bet visā drīzumā tās viņam
būs, un mēs esam pārliecināti» ka
reiz viņi laidis tās dari». Vai mēs
gaidl^sim, kamēr viņi dos signālu tās
pieUetošanai? Sis signāls ČS^ tikai
tad, kad mūsu ienaidhititi būs pār­liecinājušies,
ka viņu k^jumi pār:
«niedz mūsējos. Vai mēs patiesi at­liksim
viņu iznicināšanu!» kamēr tie
jutīsies spējīgi iznicināt mūs? Vai
esam pie pilna prāta?
Dzirdēti iebildumi, ka Korejas pus­sala
nav piemērots placdaztns atom­bumbas
pielietošanai So iebildumu
motivē ar to, ka tur, kur cliiās divi
armijas, nevar uzmest bumbu vienai,
neriskējot nodarit,otrai līdzīgu po-stu
« Ari Korejas ziemeļu ds4ā, no
kurienes krievi palaida sļsrkanās
diordap uz dienvidiun, i ^ ^ ^
mierigie lauku iedzitvoilļi^ kuru iz*
nicināšana Kremlim . būtu pilnīgi
vienaldzīga.
Bet ja Koreja ir nepiemērots mēr^
ķls, tod to nevar t e i k t i^ Maskavu^
Arvien gudrāk ir tēiniSt sird! niekā
locekļos. Sai mazajai bandai {do­māts
politbirojs), kas ķdŗii sākusi,
Jāpasaka, lai viņa to izbddži Un ja
Kr^nļjEi viri to nedarītu, viņiem
J i t^p^ l i i ^ l ^ iB
l ā ^ S e l f t i ^ ^
llis Iditš si>m^ dzivibu
glābšanai, toču lai viņi Mna, ka,
notdktojam tormiņam jj^iejot, viņu
lielpilsētos būs iznldnātiiii, sSkot ar
Maskavu. Tā varēta nodibināt mie­ru,
un trešais pasaules kiļi Mtu no­vērsts,**
— saka Defs ^
Berlīne (D). — lUetnmberlInes
lalkrakatt siņo, ka Jau tuvākajā nā­kotni
liksies (Pika pietoiktil SE»>
ģ^eriUtlrlšana. Partijas poUtbiroJā
pairels norit drudžains darbs, kur
sagatavo sarakstus un pārbauda
biedra reģistnii. Informētas aprindas
Berlīnē izsakās, ka noSEDIzsl^ne
mazāk par 25 proe. funkdonfoi, kas
ieņem algotas amatus. TIrlSana, pa­tiesību
sakot, Jau sikudes. To ieva­dīja
SED oentrālkomiteias pnbUcētais
Nojums, ka no partijas izslēgti seši
vatftim loeekp, koriem piedēvē sa­karos
ar amerikāņu aģenta Noela
Flldu.
Izslēgtais iŗ līdzšinējais padomju
joslas zemkopības ministrijas valsts
sekretārs Pauls Biferkenk agrākais
Berlīnes raidītāja šefredaktors un
Austrumvādjas informādjas dienes­ta
.nodaļas vadītājs Bruno Goīd-hammers,
Deutsdilandsendera šefre­daktors
Leo Bauers, agrākais SED
centrālorgana šefredaktors Leksis
Ēnde, bijušais austrumjoslas dzelzce­ļu
ģenerāldirektors Vilijs Kreikemei-
Jers un Demokrātisko sieviešu ap­vienības
sekretāre Marija Veiterere.
Visi izslēgtie pašreiz atrodoties mā­jas
arestā, kur viņus apsargā valsts
drošības polidja. Partijas centrālor-
0ns Neues Deutsdiland apzīmē tlri-šimas
„par Jaunu fazl partijas vēstu­res
attīstībā". Pēc pēdējām informā­cijām
nežēlastībā laikam kritis ari
padomju Joslas informācijas dienesta
vadītājs Gerhards Eislers, kas savā
laikā ar poļu tvaikoni Batory izbēga
no Savienotajām valstīm.
Rietumberllnes prese tālāk vēsti,
ka Leo Bauers Jau augusta beigās
apdetināts. Kopš tā laika pazudusi
ari viņa sieva un sievasmāte. Der at­cerēties,
ka Bauers savā laikā bija
iniciators neskaiMlmām atlaišanām
Berlīnes austntrlajoslas raidītājā.
Turpmākās atiaigaiM» vispirms skar­šot
tos SED biedPitf, kam bija kādi
sakari ar minētajiem sešiem. Plašas
tīrīšanas esot paredzētas ari padom­ju
joslas kultūras apvienības sekre­tariātā.
Par pirriiajiem grēkāžiem
min rakstnieku Ludvigu Rennu, Ar­noldu
Cveigu un ^innu Zegheri, Viņi
jau kopš ilgāka laika nav redzēti at*
klātibā. ParallēU Šim tīrīšanām pa­domju
joslas valdllba aizliegusi ari
vācu reliģisko sēkti Jehovas liecinie­ki.
Pēdējās dfenās apdetināti vairāki
tūkstoši šis sektes dalībnieku. Pār­bēdzēji
Rietumberilnē, kuru skaitu
vērtē uz 200 cilvēkiem, stāsta, ka
apcietināšanas ļieliSiko tiesu notiekot
nakti vai rīta stundās.
PREZIDENTS TBŪMENS
ATVAINOJAS UN ATSAUC SAVUS
APGALVOJUMUS
Vi^ingtona (E). ^ Augusta beigās
publicētajā vēstulē prezidents Trū-mens
nosauca kara flotes kājniekus
par polidjas vienibu un deklarēja,
ka tā attīstījusi tādu propagandas
mašīnu, kas līdzinājās StaļinaL Sis
prezidenta apgalvojums radīja lielu
satraukiunu, jo apmēram divas treš­daļas
Savienoto valstu iedzīvotāju
stāv aiz flotes un flotes kājniekiem.
Pēc apspriedes ar imviem tuvākajiem
līdzstrādniekiem, prezidents Trūmens
uzaicināja Baltajā namā flotos kāj­nieku
komandieri ģenerāli Kliftonu
Kētu un pasniedzat viņam oficiālu
atvainošanos raksta Prezidents at­klāti
nožēloja visus savus „ nelaimī­gos
formulējumus*', ko viņš bija tei­cis
par flotos kājniekiem.
UN karaspēks tomēr
lizējis savu
Tokio (E). — Pagājušā nedēļa divu
mēnešu ilgajā Korejas karā bija vis­kritiskākā.
Pēc Pohangas krišanas un
ķomūņistļļ ļielQ|eiislvas Tai^ļu
mmm Mmm^m^ pozi-dja
kļūs pavisam maza. Bet nedēļas
beigās amerikāņu, britu un dienvid-korejiešu
kaŗasp3ca lielās uzupurē­šanās
dēļ komunistu ofensīvu izde­vās
pa daļai apstādināt. Pēdējais ģen.
Mekartūra komunikē vēsti, ka zie-
Mm, iMt d^Miii skidfis
BONNAS BALTA GRJUl^rA.PAR 15. OKTOBRA VĒLĒŠANĀM AUS-TŖUMVAaJA
— RADIORAnriJUMl PADOMJU JOSLAS VĀCIE­ŠIEM
PAR KOMUNISTISKO ĶINU
1ZSĶIBSIE8 UN PILNSAPULS^
Ņojorki (F). — Apvienoto nfidju
ģenerālsekretārs Trigve U ar īpašu
rakstu paziņ6]a komunistiskās Ķīnas
valdībai, ka par tās delegācijas pie­laišanu
izšķirsies'UN pilnsapulce. Ja
lēmums būs pozltivs, viņš nekavējo­ties
vdks visus priekšdarbus, lai ķi­nieši
varētu piedalīties tālākā Ap­vienoto
nāciju darbā. Informētas
aprindas Ņujorkā runā, ka britu ār-jUetu
ministrs Ernests Bevins mēģi­nās
atrast kādu formulu, kas apmie­rinātu
abas puses. Londona jau ilgā-
Ini laiku esot nodarbojusies ar jau­tājumu
par komunistiskās Ķīnas uz-ņemštinu
UN. No neofidālās infor­mādjas
izriet, ka Lielbritānijai ne­būto
nekas Iffeti, Ja Lēksaksesā ie­rasto
» MftotM^tunga pārstāvji. Sagai­da,
ka par io problēmu Bevins runās
ul S ārlietu nrinistru konferencē Va-
Bonna (E). ^ Pagājušās nedēļas
beigās Bonnas valdība publicēja
Balto grāmato^ par vēlēšanām pa­domju
joslā no 1946.-^lS50. gadam.
Dokumentu krājimiēt ķes aptver 60
lappušu, publicēti pierādUJiuni par
krievu metodēm ar torrora palīdzību
piespiest iedzIvotSJus ņbdbt balsis
par Maskavai vēlamiefti kandidā­tiem
un vēlāk viltbt vēļišinu rezul­tātus.
Baltās grāmatos ^ieii^dā mi­nistrs
Jakobs iCaizers; nolīda, ka 15;
oktobri austrumu Josls^ teibtvotfiji
būs spiesU balsot atklāti, bet. nodo­tās
vēlēšanu zlitiltēs saskaitīs sle­peni.
Sim vēlēšanām> tir tikai viens
mērķis — ar SED palīdzību uzspiest
austrumjoslas iedzīvotājiem komu­nistu
programmu un pakļaut viņus
piķilgi Maskavas varai. *
Pied okupādjas gadļ nepārproto-mi
pierādījuši, ka Padomju savienī­ba
konsekventi un plānveidīgi sākusi
sovjētizēt savu Jcmlu. 15. oktobra vē­lēšanas
ir šis plānveidīgās darbn>as
pēdējais posms. Jo vairāk tovojas
vēlēšanu termiņš, jo vaizfk pieaug
terrors un nedrošība. ^Baltojā grā­matā
tālāk konstotļStš, ķa, neraugo­ties
uz visiem draudiem, austrumu
joslā klusā pretesUba aug. Jau 1946.
gadā, kad notika pašval^s vēlēša­nas,
padomju iestādes viltoja rezul­tātos.
Ari tagad pārējās paiiijas ko­pīgajā
sarakstā uzņemtos vienīgi
formas pēc. Salīdzinot ar iepriekšē­jām
vēlēšanām, CDU un LDP zaudē
111 mandātu. Landfāts fon Stendals
kādā sanāksmē paziņojis, ka uz vēlē­šanu
lokāliem iedzīvotāji maršēs
slēgtās rindās.
Lai parādīto Austrumvādjas iedzī­votājiem
15. oktobra vēlēšanu īsto
jēgu, Rietumvādjas raidītāji no 15.
septembra vienu mēnesi katru dienu
sniegs īpašu 15 minūšu pi^ogrammu.
RIAS raidīs katru dienu pL 5.10 ar
atkārtojumu pL 12,15, Stotga^ 6.40
Miņdiene 11, Handatoŗgfi 19, Bāden-
Bādene 19.40 un Bremaaa^Oi»
SPIEGI AR^ ASV TURBO
IZNICINSTĀJU FABRIKAS
Lošandielosa (E). — Pēc tam, kad
Savienotajās valstis vienu pēc otra
apdetināja vairākus atomspiegus,
togad konstatēts, ka izspiegota
ari amerikāņu turbo izi^cinātāju
rūpniecība. ASV kriminālpolicija pa­gājušās
nedēļas beigās apdetināja
aviādjas speciālistu Sidneju Vein-baumu,
kas dzimis Krievijā. Viņu
apvaino nepatiesa zvēresto došanā.
Pretomerikāniskās darbības izmeklē-laņas
komisijā ar zvēresto viņš ap­liecināja,
ka nekad nav bijis komu­nists.
Vēlāk tomēr pierādījies, ka
Veihbaums sastāvējis partijā. Tai
pašā dienā amerikāņu imigrādjas ie­stādes
apdetinājušas ķiniešu zināt­nieku
Dr. Tsienu. Ari viņu apvaino
par sastāvēšanu komunistu partijā.
Dr. Tsiens vadīja turbo lidmašīnu
nodaļu pie Kalifomijas tedmoloģis-kās
augstskolas. 24. augustā viņš vē­lējās
nčšūtlt uz Sanghaju 18 centne­ru
svarīgu dokumentu, ko policija
apķīlāja.
Vai Grieķija jauna
pilsoņu kara priekša
Triesta (D). — No Albānijas un
Bulgārijas saņemta informācija, ka
pašreizējo valdības krīzi Grieķijā
savā labā vēlas izmantot komunisti,
lai radīta jaunu pilsoņu karu. Ko­munistiskais
raidītājs Brīvā Grieķi­ja,
kas atrodas kaut ku.r Budapeštas
apkaimē, pēdējās dienās nepār­traukti
pārraida grieķu komunistu
vadoņa Cadiariadesa uzsaukumus sa­viem
piekritējiem sacelties pret val­dību
un izbeigt stāvokU, ko viņš ap-amē
par „šauteni pie kājas**. Infc|r-mādja
par grieķu komunistu gata­vošanos
kaut kādai akcijai saņemto
meļfrontes stāvoldis togad kļuvis
diezgan stabils, dienvldkorejiešu di­vīzijas
atguvušas iirī Jongčonas-Tai-ceļu,
kas pMs mm^^^j^
naidnieka r^Kii^ilirall^fi^^
J am^rilcļlpiņ ^0^1^ -^^01$%
du 8 ķm pktii iSrrSvuņiu, ciut
kuru aizmugurē bija ielauzies lielāks
ziemeļnieku tanku skaits. Ziemeļos
no Taigu amerikb)! ievatSJuši jaunu
pretuzbrukumu. Si sektora dienvidu
daļā Apvienoto tilclJn lidmašīnas to­mēr
konstatējušas lielākus komunis­ta
spēku koncentrējumus, tā kā var
rēķināties ar jaunti ofensīvu. Zlemeļ-korejiešu
panākumi vienā ziņā vķ-skaldrojaml
ar to, ka pēdējās dienas
Korejā lija nepārtraukti lietus, tā kā
operādjās nebija lespējanu piedalī­ties
yN aviācijai Tagad laika ap­stākļi
nedaudz utlabojušie^.
ASV aizsardzIbJBis ministrija ziņo,
ka līdz 1. ' septmbrim amerik&^l
zaudējuši 8863 Vīrus: 599 kritašl,
5366 Ievainoti, bet 2898 pazuduši bez
vēsts. Uz 25. augusta ASV zaudējumi
Korejā skaitījās 6686 viri. Maskavas
radio turpretim ziņo, kā amerikā­ņiem
Ir 15.176 kritušie, 1736 saņemti
g&stā, bet 45.000 ievainoti
116 skotu oglraii
izslābti'
Londona (E). — Kādā Skotijas ogļ-raktuvē
pagājušā ceturtdienā notika
viena no smagākām nelaimēm, kādas
Hdz šim piedzīvotas. Nepārtraukto
lietus gāžu dēļ Sachtā iegāzās milzī­gas
zemes un dubļu masas, nospro­stojot
ogļračiem izeju. 220 m dziļajā
pazemē palika ieslēgti 129 strādnie-
Id. Glābšanas komandas nekavējo­ties
stājās pie darba, lai atbrīvota
ieslēgtos. No kādas blakus šachtas
spridzinātāji m ē ^ j a piekļūt ogļ­račiem
cauri 25 ītletru biezajai klin­tij.
Pēc 40 stundu nepārtraukta dar­ba
klinti beidzot bija izspridzināta
eja, kas satikās ar ogļraču rakto tu­neli
Bet tad notika jauna nelaime.
Izrādījās, ka 200 metru garā telpā
ieplūdušas indīgas ogļu ^es. Pir­mos
astoņus ogļračus izglāba pagā­jušās
sestdienas pēcpusdienā. Vis­pirms
dienas gaismu ieraudzīja l$ds
18 g. V. zēns, kura dzīvība bija vis­vairāk
apdraudēta un ko ieslēgtie
Ogļrači dienas gaismā gribēja sūtīt
pa priekšu. Bruņojušies speciālām
skābekļa gāzu maskām, glābšanas
komandas locekļi līdz svētdienas
priekšpusdienai i^lāba vēl 108 ogļ­račus.
Smagās saindēšanās dēļ lie­lāko
daļu izglābto tūdaļ ievietoja
slimnīcās. Vēl nekādu ziņu nav par
13 ogļračiem. BBC ziņo, ka šie glāb­šanas
darbi bija grūtākie, kādus nā­cās
piedzīvot visā Lielbritānijas ogļ-raktavju
pastāvēSanaa vēstūē.
Trešdien, 1950. g. 13. Septembtt
DAŽOS VĀRDOS
^^liiiskis vadīs padomju d«iM>
ditt UN kopsapulcē Ņujorkā sept^
bri, p«dņots Maskavā. VišinsMs jan
pieprasījis amerikāņu sūtniec^
vizu.
Rietunivtdjaa aizdevumam- Jog^
slavijai i^ekrišanu devusi Btm^
valdība, un tam vajadzīgs vel tikai
rietumu sabiedroto akcepts. Tito sā-i
kumā bija lūdzis vācu kredītu mašu
nu un satiksmes līdzekļu iegādei loo
milj. dolāru apmērā, bet šo lūgumu
sabiedrotie noraidīja. Pašreiz runa
par aizdevumu 30. mllj. dolāru vēN
tlbā.
Pasaules lielākais naftas vads, ko
amerikāņi Izbūvējuši starp saviem
naftas laukiem Irānā ūn VldusjunL
būs vairāk nekā 1700 km garš, 77^
cm caurmērā un spēs uzņemt 5 mU],
mucu naftas. Pa vadu, no kuŗav^
atliek izbūvēt tikai 40 km, dienā VSN
rēs pārsūknēt 300.000 mucu naftas,
Tā izmaksa ir 265 milj. dolāru.
Anglijas karalpāŗa apdonojmm
AnstriUljā un Jaunzēlandē paredzēti
1952. g. sākumā, ja to atļaus staip^
tautiskais stāvddis. 1948. g. nomsk*
bri paredzēto apmeklējumu atlika
karaļa neveselības dēĻ
Pa spiegam katrā namā, katrā
darbnīcā un pie katra darba galda
var atrast Vācijas padomju joslā^ iz«
teicās uz Rietumvādju atbēgušais
agrākais Meklenburgas ministrs Vīte,
Sarkanarmiešiem esot liegta brāļoša^
nās ar vādešlem, kā ari vācu kalpo^
tāju nodarbināšana^
Suni pie traktora stūres dabūja fo*
tografēt Kraistč^rčas preses fotogrāfi
Jaunzēlandē. Farmers Longstafs 8a«
vu 2 g. veco kokerspanjelu dažu mē«
nešu laikā iemācījis vadīt traktoru»
Korespondentiem klātesot, kā ziņo
Dally Mali, suns izbraucis traktoigi
cauri vārtiem un novadījis to pā ce«
ļa līkumu. Sunim traktorā iebūvēts
īpašs sēdeklis.
Pēdējais kalo|a priesteris, pāteis
2ans Tomass, kam vēl bija atļauti
Maskavā vadīt dievkalpojumus, nu*
pat izraidīts un ieradies Parīzē. Viņi
stāsta, ka visu pēdējo pusgadu MGB
ierēdņi civīltērpos Izspiegojuši katra
viņa dievkalpojumu un pat loiņājuB
ap biķtskrēslu draudzes locekļu
grēksūdzes laikā.
Cechu ogļraču ražība krii, kādj
runā atzinās ministru prezidents Za<i
patockls. Viņš aicināja strādnieku!
izpildīt uzUktās normas, jo cltā3
Cedioslovakljā var pasliktināties vi4
sa saimnledskā drive. Agrāk kādi
raktuvē viens strādnieks deva 218 kg
ogļu stundā. Tagad norma nokritusi^
uz 172 kg. ^
Pai t m i e l ēm pagarināts kann
lļaui#« {^^ im kŽavlrlem*
l i ^ vmm^Mm^^^ oktobiil
A^kā 12 mēnešu vietā viiļ^em bOS
jāpaliek armijā 15 mēneši.
BūvsMdnIeku streiks lUetumvS4
cUS izbeidzās pagājušo svētdienu,
Strādniekiem paaugstināta alga paf
40 feniņiem stundā, bet Sl§zvig-HoW
štelnā par 10 feniņiem. Remagenai
šķīrējtiesas lēmums būs spēkā Hda
31. decembrim. Draud turpretim iz»
celties metallstrādnieku streiks He«
senē, ja 8 dienu laikā viņiem nepa^
augstinās algas.
Par 6 mēnešiem pagarināt aav«
d^bibu it kā nolēmusi IRO, ziņo UP
no Zenēvas. Pēc agrākā lēmuma iRO
būtu jāpārtrauc darboties nākamā,
gada 31. martā. Ofldāla apstiprināji
juma UP Informācijai tomēr vēl nai
Us Paragvaju Izceļos 700 kalmlka
DP, kas atrodas Rietumvācijā. Pa*
ragvaJleSu valdība katrām 4 perso*
nām apsolījusi 25 ha zemes, vlenii
govi, vienu zirgu un lauksalmnlecl-»
bas piederumus. Līdz šim kalmlkus
nevēlējās uzņemt neviena valsts.
Slepeni atgriezies Brazīlijas komu­nistu
Vadonis Luijs Prestoss, ziņo
INS. Brazīliešu polidja domā, ka
viņš uzturējies Padomju savienībā
un tagad atkal ieradies BrazUljā, lai
vadītu komunistu pagrīdi.
Uz ielas Olmļcā nogalināts komū«
nīstu valdības pilnvarnieks, kuram
vajadzēja uzraudzīt turienes biska^
ardildlecēzes darbu. Pēc viņa rīko­juma
Sedhu slepenā policija pirms
^āris nedēļām apcietināja Olmlcas
bīskapu monsiņoru Zeļu.
Zfi milj. dolāru bērnu namam zie*
dojis agrākais ASV vēstnieks Londo­nā
Kenedijs. Par ziedotiem līdzek­ļiem
Ņujorkas priekšpilsētā Bronksā
izbūvēs īpašu patversmi, kurā uz­ņems
200 pamestus bērnus.
800 iidn pagājušās nedēļas beigās
no Budapeštas devās uz Izraēlu. TaS
ir jau ceturtais transports, kas šo­gad
atstāj Ungāriju. Pavisam ungāri
solījušies izlaist 3000 žīdu.
Jau 100.000 strādnieku streiko So­mijā.
Ministru prezidents KekonenS
pariamentā paziņoja, ka Somija ne­varēs
pUdlt savas saistības pret Pa­domju
savienību, ja strādnieki darbu
neatjaunos.
2 ameriUņa turbo iznicinātāji pa­gājušās
nedēļas beigās nogāzušies pie
«n Geplngenas. Viņi at­radās
ceļā no Firstenfeldbrukas uz
Erlangenu. Abi pUotl nositušles.
^5«^«J5J?*» viss intendantfiras per-jraāis
trijos sarkanarmljas pulkos»
^stadonētl Ungārijā. Apcietinātie
Pfirdevušl lielāku krājumu Ieroču
^^komunistiskajiem pa-izslēgti
un apcie]
jugoslavijas P^^^ pagrīdes
SļJrtraukti apdraudējuši aienti un,
SSaidas materiāU, kas pluda un
S a Piast no Sofijas, Bukarestas
Kdapeitas. Jugoslavijas pUro-
S^žu klāj lieli meži un « a i n o
kalnos vienmēr iespējams ajastg.
kas oa kurām var iefiltrēties svesi
Sienti. Drošu un labu patvērumd
tie katrreiz atraduši pie rumāņu imH
noritātes, kas apdzīvo Kladovas, Go
lubacas un Negotinas apgabalu. »•
ari pašā Jugoslavijā tauta nfemi
nāv tik sajūsmināta par turienes r _
iīmu. Pašreizējo stāvokli asprātīgi
raksturojis kāds itāļu žumāUsts: ,.90
procentu Jugoslavljas iedzlvo^ju ar
maršalu Tito Ir pret austrumle» -r
bet 90 procentu ar rietumiem pret
JugiģsHvmid sņmw
v6)u Upi Vfei^^
ašas n^SI^Sņiš td^blbgilfitas di­ferences.
Politiskie novērotāji Tri­ektā
izsakās, ka šobrīd pret maršal^,,
^ Tito darbojas piecas ievērojamas pa-,
grides grupas. Pirmā ir korhihformi'
grupa, kuras galvenās mītnes atrodas
Prāgā, BudapeštS, Sofijā^ un Buka­restē
un kas pavēles saņem no Masr
kavas. Tris citas grupas orientētas
.uz rietumiem un direktīvas dabū no,
.Triestas, Atēnām, Romas un Grācas.
Piektā grupa ir gan liela, bet nav tik
labi organizēta. Tie ir jiigoslavu
zemnieki, kas ar atklātu darba sabo-tažu
mēģina cīnīties pret ienīstajiem
kolhoziem. No tām grupām, kas ori-eŗttētas
uz rietumiem, aktīvākā ir ts.
kŗoātu Krustnešu (Krizari) vieniba.ļ
SIš grupas locekļiem ārējā nozīmē iri
balts krusts, un viņi paklausa agrā-1
kās ustašas vadonim Antem Paveli-cam,
kas no vācu žēlastības otra pa-
(Turpinājums 8. Ipp.)
liiBiils teli Dz hnriiii
miniKiiiiininiiiJirjMiĶt
VairāKesm ti ž S P'l"^aP^<:ē-lenca
vSr„n"''^'5" ^^aļ ie­domā
par m L " ko viņj
ŗ i d | a t i k T 4 S S u s ' ' K^
dien ar Oueen "^^turt-tadaļTvēroli
^'^'^^ 1^"-
nuiļskis. C š I S " ""'"^'^^^
«ionas politisks; • . Lon-
ProWs A r u S f " ' ^ ^ atrodas
«iivi reize, šogad iau
par k S K b i ' ^ * ^ ^ De-t
« notika Eirooas ^ •• ^'^moreiz
Java y„būt atka? nottv?'' Mas-l^.
izlīguma pusi C^^^ Pagrieziens ^"f atkal paridii ^"^'«skajā ska