Bavarijas Latviesu vestnesis, September 13, 1950

              ^ptembrl
CiJAt
Mvlal«
iklitiiu mēi
tittittikteiii mSim. to.
ieilgi
^ ka par
, tla tfipnf*
un vlt«
rdg kavl«
. prolestn
mefcieia-
§Mm
(UifHde*
ma tmka.
ka Bvw
nu ka mff
tīkat !€•
^«Iiltlsi at*
«ai*
»«e Ir
AntlMI
jvittipnia,
llktimttt
nn tl»
iUBīnltkt
««Mk*
nn
Unii Uflkn
faMllbtt
vai bCgla
ktr»vi«
mflsn la-lieītfidSmne*
iUatti iinli
mu& Ukte.
par ko tie
DatmolAi
iis Džap."
j, Ja viņi
ierēdnis,
ļttttgl »o-lapstfikļiem.
j,ja Seferda
[Kn6 pava-jg
instru-
Algs ceļo-šēdēja
ar
uz tu-netu-tfe
So Pu-cilv(
9c8 ar
sļojuma un
nebija va-un
Jft-
Ijis neko
ieviana n ^
l, kas s8-
_ ^ 8 juSies,
Itia lapseni
Raidcram
vai viņS
pārkāpa
ints nule
ica pratāt
tormētam.**
nd kaba-nav.
Ta6u
sad gulēja
pūSamais
Uetal vairs
lu. „B8tnu
iB. NtH»rtt
nevienu no
TreŽdien, 1950. g. 13. septembri
L A T V I J A
DP iekaro Bosto nu
SKATĪJUMI 'S^SK^^i»^ - DARBOS,
, PtoSl izplatītais Bostona, laikrafau T h . r^^, ^ ^ ^-t^l V A 1 A l b K A Ŗ S
SSk«!"SdS«*^. ^"•»» fece|o«£l*"2SS a S l ^"S*"' "^P^»^ «<J^ '0 nedēla. (B|^A?r) pedejo divu gadu lailiā Kurai^is IUSTM " » J" pat kādreizējie Baltijas valstu iestā-kcejotihu
nz vietām, lai pārMecInito», vai pLudffi^- "^'S?" kārtotāji Ir pateicīgi
ŽISlaS^np^K^^.*'' »«^a«Hes deS SeriSSihS^ P« «««P^J» «bradāt tik pieticīgās ka-
•ļ^oia DP ImķraciJas IvitiķL 1e n i i e d ^ iwC™ «^^^"7." " " " ^ «"™»'<=ā ^^i melnstrādnieku
•erliu rakstiem, koros autors a t « t a r t a ^ « ! f-a^T™"'" pirmajiem fabrikā.
le«Iot«« Jamiajās WTdSJ2lLSr ^ ^ ' " ^ ^ Alg^ ir mazas. Caurmēra DP pel-
; nl 30-40 dol. nedēļā, sākumā pat 25
lajām pilsētām. Sal sakarā dažas ve- Daudzās bēgļu ģime-terānu
grupas un citas Masaftizetas "
organizācijas pacēluSas balsis, ka ie- i '^T'- 5^"** vecvecāki vai dtl
ceļotāji atņemot amerikāņiem darbu "
un dzīvokļus. Bet ja ari ils sūdziban I ^ ^''zos.
Ir vietā atsevišķos gldijumoste^^ i «i tā, ka virs etrādā
. . , . - vispārējo stāvokli tas nerakshirn i"^''*!'' sieva pa dienu, lai kāds
drttite, vel aizņemoties, jau ieguvuši | Bijušie DP it ioaSi baltiņi »vt^' vecākiem vienmēr būtu mājās pie
-..,«j«9«„m5 „ ) . i i „ T . . . \ .'. >PMi oameSi, atrod! bgmiem. Sādu maiņu darba Iespēju
Dienvidbostonā devusi Kebla lietus-
C\m pret Herberiu Cukuru
50.000 kruizeni zaudējuma
SPECIlLBAKSTS LATVUAI NO BBAZILUA8
J, Bankers atzīst, ka vairāki biju-
|ie.DP pārspējot savus saimniekus —
amerikāņus JaunangUjai tradicionā-
U^l pašierosmē un uzņēmībā, Piemē­t
ā minēta kāda lietuvju ģimene,
ka» Bostonā tikko gadu, bet, citigi
" ""^no samērā zemajām algām un
Nez* vai kādreiz Brazīlijas prese
tik bieži pieminējusi latviešus kā pē­dējos
mēnešos. BrazUieSi, kas labākā
gadījumā latviešus pazina tikai vār­da
pēc, tagad Jau noteikti zina, ka
tā ir tauta pie Baltijas jūras, kas
pārdzīvojusi komOnistu un vācu oku­pācijas,
un ka Latvijā, tāpat kā dau-nieclbas
iegūšanu. Lielu Interesi C.
uzņēmumam pēdējā laikā veltīja aii
Brazīlijas prese. Tā populārais žur­nāls
O Kruzeiro uzņēmuma darbību
apnikstlja pieci lappusēs ar daudz
ilustrācijām, kurās redzami Cukura
ģimenes locekļi darbā un parādīts
afi, kā norit BraziUjas galvaspilsētas
«vijpašumā pieticīgu mājiņu. T ā - I ^ art^ašu tateāZ o i . ^
f"'^'?r>olotāja,itādu\"aaS^^^^^ StrS kas «trāda veļas mazgātavā. Tās va- Kaut ari Bostonā ir Mk^fos^kf, a'^'^M^. "1?^ ¥ «iajbnieku^S Ltn^iT mēteļu sabiedrība, kur patlaban
labāko darbinieci. Tāpat ar atzinību
pieminēti divi latyiešu namdari, kas
salīguši kādu būvdarbu un, strādā­dami
kopā ar māti un meitu, sekmī­gi
paveikuši to. Pirms divi gadiem
tie ieradušies Amerikā ar vienu ro-kassomu,
bet tagad viņiem pieder
komfortabli iekārtots dzīvoklis, kaut
arī pilsētas trešās šķiras rajonā. Ķā
šajā, tā vairākos citos gadījumos
atzīmētas bijušo DP — īpaši baltie­šu
— sekmes angļu valodā.
Visumā jauno ieceļotāju gaitas
Bostonā hmā par čaklumu, mundru
garu un pateicību Sav. valstīm, kas
tiem devušas iespēju izkļūt no bada
un baiļu atmosfairas un sarakstos
reģistrētu numuru vietā atkal kļūt
par individuālām personībām. Pro­tams,
— šai ainai ir ari otra puse,
Jo simtiem speciālo profesiju ieceļo-tājti
jāpārvar vilšanās par to, ka viņi
Jau tūliņ nav varējuši atrast savām
dotībām atbilstošu darbu. Tāpat ir
ieceļotāji, kas nonākuši izmantotāju
rokās, it īpaši lauku apgabalos. Lai
gan DP likumā paredzēts, ka Jau
pirms ierašanās Amerikā katram ie­ceļotājam
vajadzīga darba garantija,
taēu ievērojaļfiam skaitam ieceļotāju.
Bostonā nokāpjot no kuģa, apsolītā
darba vairs nav. Se vainojams ilgais
starplaiks, kas paiet kopš galvojuma
parakstīšanas līdz tai dienaii kad
atttecjgf' ģlmēme vair Ierasties pie
Laukstrādniekiem doto imigrācijas
priekšrocību dēļ bieži noticis arī, ka
lauksaimniecības darba kandidāti
nav palikuši tiem paredzētajās far-mās.
Jo izrādījies, ka lauku darbam
viņi nav piemēroti. Tāpat. Bostonā
atgriežas daži no tiem, kas farmās
laiku Jau nostrādājuši. Jo ilgas pēc
tautiešu sabiedrības vilina tos uz lie-caur-strādā
ap 150 bijušo DP. Vairums izvērtusies vardarbībā
starp tiem lietuvju, kas ari savas
dzīves vietas koncentrējuši šai pil­sētas
daļā. Viņu vidū Ir skolotāli,
juristi, kāds augstskolas profesors un
ari bij. Lietuvas valdības augsta Ie­rēdņa
kundze. Raksturīgs naktsmai-dzās
dtās vācu okupētās zemēs, otrā iedzīvotāju izpriecas latvieša organi-pasaulos
kara laikā smagas nedienas - - — .
piedzīvojuši žīdi, kas vēl arvien
meklē >^īgos. Tā žīdu uzbrukvmii
vērsušies ari pret mūsu pazīstamo li­dotāju
Herbertu Cukuru, kas jau
vairākas nedēļas ir Brazīlijas preses
uzmanības degpunktā. Brazīlijas žīdu
organizāciju vadošās personas uzsā­kušas
plašu apvainojumu kampaņu
pret Cukuru, vedot to sakarā ar vā­cu
pasitrādātām noziedzībām pret ži-dlem
\rācu okupācijas laikā Latvijā.
Sī kampaņa pēdējā laikā kļuvusi tik
Tiec nu gudrs!
Vēstule Latvijai no Austrālijas
Ieceļotāji Austrālijā, dzīvodami
caurlaides nometnē, bez briva uztura
ik nedēļu vēl saņem 5 §il. Tas nu
būtu skaidrs. Bet nesaprotamas lie­tas
notiek ģimeņu nometnē. Mēs še
pieņēmām dažādus darbus, un lai
gan ēdam pie viena galda, taču ne­dēļas
maksa par uzturu" katram sa­vādāka.
Tā pats strādāju noliktavā
mera DP, kas negrib dzīvot dīkā,
darbu var dabūt, nopelnot pat drus­ku
vairāk par minimālo algu. Nav
šaubu, ķa, Iemācījušies angļu valodu
un pielāgojušies amerikāņu dzīves
^ēSi^^^^ :>^^ff virsnieks
lušle dLZl^^^^^ A^JA ISkas tām var Izpelnīt pat līdz 65
aktieri a^^^^^ dol. nedēļā. Vīrieši ^Ini mazāk un,
aktieri, agronomi, virsnieki un tirgo- strādājot gabaldarbu^ sai^em lidz 45
dol. nedēļā.
Ari Bostonas restorāni devuši dar­bu
lielākam skaitam še novietojušos
bēgļu. Tā Valdorfa uzņēmuma ēdnī­cās
nodarbināti ap 40 latviešu, lie­tuvju,
ukraiņu; un polu. Gan dienas,
gan nakts maiņās tie strādā par pl-kolo,
apkalpotājiem, trauku mazgātā­jiem
un pavāriem. Uzņēmuma vadī­tājs
ar gandarījumu liecina, ka gan-«
driz bez Izņēmuma tie visi ir tirigi,
akurāti un apzinīgi. Viens no labā­kajiem
darbiniekiem esot kāds pro­fesors,
kas strādā Valdorfa restorāna
pagrabā, vadīdams mazgātuvi. Pro­tams
— arī viņš cerē uz labākām
lietām un kalpo šai pagrabā tikai,
līdz kamēr pllnigl Iemācīsies angļu
valodu. Daļa Valdorfa uzņēmumā
strādājošo Ieceļotāju jau atraduši
lab^k algotu darbu Kllvlendā un Cl-kāgo.
. Vainitns latviešu; ka^ ' rfei^orāno
darbā sākuņiā izjpelna 30 dol. nedēļā
bez lielām izredzēm uz ievērojamāku
algas paaugstinājumu. Izvēlējušies
kaut grūtāko, bet drusku^ labāk at­algoto
darbu slimnīcās — kā starp-pakāpl
tālākai materiālā stāvokļa
uzlaboSanaLAri Se tie strādā krietni,
un slimnīcu personāla vadītāji tos
slavē kā apzinīgus un Izcilus darbi­niekus.
Par grūtībām, ar kādām Jāsasto­pas
daudziem DP, meklējot savām
spējām un profesijai piemērotu no­darbošanos,
stāsta latviešu operdzle-doņa
dēls Zigurds Kaktiņš (Dorčes-terā),
kas bijis tiesnesis HIgā un ari
viens no Izcilākiem Eiropas paukotā­jiem.
Pirms vairāk kā gada Ierodo­ties
Bostonā, viņa pirmā vieta biju­si
kapsētā par dārznieku. Ar ziemas
Iestāšanos darbs Izbeidzies. Tad kāds
Amerikas latviešu uzņēmējs aicinā­jis
viņu mūrnieka darbā, jo šo arodu
Z. Kaktiņš Iemācījies Vācijā. Tas bi­jis
lielisks darbs ar labu atalgojumu
— 1,50 dol. stundā, bet lldzls tikai
tris nedēļas, jo mūrnieku arodbledri-ba
nav pļekritusl viņa uzņemšanai
savu bledrti skaitā. Pēc tam viņš
braukājis ar liftu YMCAs namā,
naktis strādādams kādā Celsljas fab­rikā,
lai varētu savilkt galus, jo tam
tājl.
Operdzledonls mazgā traukus res­torānā
. . . baletdejotājs berž gri-das
. . . ķīmiķis strādā par sētnieku...
Lūk, parastais Ieceļotāju darbs, ar
kuru tie sāk savu Jauno dzīvi. At­skaitot
nedaudzos, kam laimējies
dabūt technisko zīmētāju. Inženieru,
amatnieku vai Jūrnieku vietas, kur
Ungāru DP gūst panāku­mus
ar „jaunaustrāliešu
rapsodiju"
Melbttjrna (dm). - Agrfikais DP, 4S
f. vecaliļbij. BudapHtat fllhamoiilskfi
orķestra diriģente Bela Doletko, kas ta-fad
darbojai par virtuves strīdnieka
Batherstas imifrSciJas centri Anstrālljl,
komponējis „JaunaustrSliela rapsodlju**,
kuras plrmatekaņojumu snledia Austrāli­jas
simfoniskais orķestris dir. Kravforda
vadIbfĻ AnltriUeSii,. diriģents Dolesko
kompodcUa pil^o ^Itl da|eji dzSfdSJls
8. g. aprnt kSdS imigrantu koncerts, kur
piedalijfis arf Dolesko sieva — Marija
Taubere, pazlstamfi tenora Ricbarda Tau-bera
māsīca, Kravfords par kompozīciju
bija loti sajttfminfits, un noorganizēja tās
oficiālo premjeru. Viņi paredz Dolesko
spožu mOzikālo karjeru Austrālijā. Bela
Dolesko studējis milsiku Parīze pie fran­ču
komponista Morisa Raveia un kompo­nējis
mOsiku kādai Salas Oltrija filmai.
Marija Taubere agrāk bija dramatiskais
ioprāni Bndapeitai operā. Abi ungāru DP
ieceļoja Austrālijā pag. gadā no IRO no­metnes
BaņoU, Itālijā*
(apmeklē skolu) - 12 šil. 6 pensi, 2
g. V. dēls nemaksā nekā, māsa (ne­strādā
un ir Īsta nometnes iemītnie­ce)
- 30 šil. Strādātājiem ir atse-višķa
ēdamtelpa ar klātiem galdiem
un apkalpošanu, bet īstajām iemīt­niecēm
ar bērniem trauki Jāņem līdz
H. Cukura palkoaitrultā lidmaiana, ar
kufu tas vizina brasiUetu puHUku.
un pašām jāmazifā.
_ _ „ Nav brīnums, ka JaunaustrālleSi
un maksāju 25 šil, sieva" (strādā bieži neizprot savādās likmes un iz-slimnīcā)
maksā- 28 šil. 6 pensi, tēvs kārtojumus, lāgiem rīkodami demon-
(vada auto) - 30 šil., brālis (strādā i strācljas un bada streikus.
tuvējā tekstilfabrikā un dzīvo un ēd; ^ • , i T^ u.
Se pie sievas) - 60 šU., 8 g. v. meita' 3I. Jūlijs Austrālijā ir svarīga die- jāuztur sieva un divi bernl. Darbiem
na* beidzās termiņš Iesniegumiem ie- fabrikā apstājoties, Z. Kaktiņš noor-
^' nākuma nodokļa pārbaudei. Tas! ganlzējls paukošanas stundas, cere-nnrifl
tā- strādāloSam jāsavāc no vi-!dams uz maksātspējīgiem studen-slem
darba d^^^^^^^^ apUecibas par!ti^m Tsdl gan nav gadījušies, toti^^
rpriekšējā nodokļu gadā (no 1949. g. vingrinājuma sacīkstē uzveicot ^^^^^
0A V-T!: losn t»Sn 4fln ^ nooelnito amerikāņu paukošanas lietpratēju,
30. jūn. - ^^50^5• Ji^lfi^ļ/",^^^^^^ pārspētais pretinieks piedāvājis tam
naudu un samaksātam lenak^^^^^^ P P fj^. J^^^^ ^^^^
dokļiem, un kopā ar P^^^^^ ^ ^ ^^^^^^ ^^^^^
tām jānosūta attiecīgā štata speciālai patlaban, nopelnīdams
nodaļai. Tā pārbauda vai nodo^^^^^ ^^^^ ^^^^^ j^^^^g,
aprēķināts pareizi. Bet tālāk intere-^^^^ ^^^^j nepieciešamo Iedzīvi,
santas Uetas. No ienākuma nodokļa ^ pj^j^^j^j^ Amerikā nav lielu izre-atbrīvotas
summas, kas izdotas arod-; kādreiz atkal darboties tiesneša
vairāk kā 100 demonstrantierai iebrū­kot
Cukura vadītā izpriecu parkā
Riodežanelro pludmalē. Tur nopos­tīts
viņa ūdens sporta uzņēmums,
nodarot zaudējumus 50.000 kruizeŗu
apmērā. Ierodoties policijai, tā pa­guvusi
apcietināt tikai 3 iebrucējus.
Vietējā prese piemetina, ka padomju
vara Latvijā Cukuru ieskaitījusi par
kara noziedznieku Nr. 17.
H. Cukurs Brazīlijā ieradās drīz
pēc Vācijas kapltulādjas, 1946. g. sā­kumā,
ka(!|tas apmēram pusgadu
bija uzturējies Frandjfi. Riodežanel­ro
tam neradās ne pajumte, ne
darbs. Atlikās vienīgā Iespēja uzsākt
kaut ko pašam uz savu rolm. Miljo­nu
pilsētas pludmalē viņš uzcēla
dēļu būdu, kur novietoja ģimeni —
sievu ar trim bērniem un sievas
Pagatavojis dažas sporta laivas, viņš
izīrēja tās ūdenssporta cienītājiem.
Pirmos līdzekļus šim pasākumam
viņš ieguva par pārdoto foto aparātu.
Jaunā veida pasākums bniziliešos
guva tādu piekrišanu, ka uzi;^ēmums
strauji plauka.
Bet tad sākās nedienas. Gruntsga­bals,
uz kura Cukurs bija Iekārtojies,
piederēja kādam brazīlietim, kas pa­dzina
rosīgo uzņēmēju no savas ze­mes.
^Tad C. pārcēla savu būdu uz
plosta un dzīvoja tur, turpinādams
laiviņu izīrēšanu. Pasākums paplaši­nājās
ar ūdens slēpošanas sportu,
velkot slēpes ar motorlaivu. Tāpat
modernizēja laiviņas, apgādājot tās
ar kājminamiem dzinējiem. Brazīli­jā
tas bija Jaunums un publikā mo­dināja
lielu interesi. Driz vien Cu­kurs
iekārtoja ari publikas vizināša­nu
pa gaisu, laižot darbā pala kon­struētu
lidmašīnu Visu So daudz­veidīgo
pasākumu apkalpoja Cukura
ģimenes locekļi bez sveša dai'ba spē­ka
palīdzības.
Tā Cukurs 4 gadus netraucēti dzī­voja
uz sava plosta, uz kura iekār­toja
sev un ģimenei ērtu .aparta­mentu",
kā ari bāru ūdens im gaisa
sporta cienītājiem. Ienākumi vairo­jās,
un C, Jau domāja par pastāvīgu
dzīvi Brazīlijā, Ievadot ari pavalst-
Gandrīz kā Ēdenē
Laivle'* AIres Hanteras upes krastā,
Austrālijas Dlenvidvclsā.
B. Airēs uzņēmums.
atbrīvotas . :cx :
biedribal, dzīvības apdrošināšanai
ārstiem un zobārstlem.^kā ari seko­jošas
summas par ģimenes locek­ļiem:
par sievu 150 mārc., par pirmo
bērnu 100 mārc., par otro bērnu 50
mārc, bet par māti 150 mārc. Vi­sas
šīs atbrīvotās summas turpat sa­sniedz
visas gada algas apmērus, jo
austrāliešu strādnieks caurmērā iz­pelna
480 mārciņu gadā. Un ja nu
vēl nodokļu gadā viņš ielicis liekos
zobus, tad nopelnītās algas summa
pat pārsniegta, un visu gadu at­vilkto
nodokli strādnieks saņem^ at-pakaļ.
A u ^ minētajā gadījuma at-maksas
Uelums ir apmēram 40 mārc.
Tiec nu gudrs, kādēļ ierēdņiem va­jadzēja
aprēķināt un PSrba^^t no­dokļa
procentus, lai tad pUnlbā at­maksātu
tos atpakaĻ
ļ Austrālijā, augusta
amatā, viņš atrod mierinājumu pau­košanā.
„Tas ir brīnišķīgs sports
amerikāņiem," viņš teicis raksta au­toram.
„Ja jums ir draugi, kas vēlē­tos
to iemācīties, sakiet, lai nāk pie
manis."
Veselu rakstu J. Bankers veltījis
latviešu žurnālistu trijotnei — R.
Valdmantm, M, Svarcam un O. Ak­mentiņam,
Iepazīstinot lasītājus ar
viņu pārdzīvojumiem boļševiku pir­mās
okupācijas gadā un vēlāk. Tas
ir mums labi zināmais stāsts, kura
atsevišķu epizodu parādīšanās plaši
izplatītā laikrakstā ir atkal solis uz
priekšu amerikāņu sabiedriskās do­mas
noskaidrošanā Tāpat aprakstīts
So preses entuziastu izdomātais laik-zētā
pasākumā. Žurnāls iepazīstināja
savus lasītājus ari ar Latvijas valsti
l^ēdējo gadu notikumiem un trlmdi-niek^
i Ukteni.
Drīz pēc tam Brazīlijas žīdu orga­nizācijas
uzsāka savu apsūdzības
kampaņu. Tas žurnālam 0 Kruzeiro
dev» jaunu ieganstu vēlreiz atgriez­ties
pie Cukura un viņa uzņēmuma,
— šoreiz jau stipri sensacionālā vei­dā.
Pa visu žurnāla lappusi bija ie­vietoti
Cukura un žīdu federācijas
dart)lnleka attēli līdz ar abu partu
intervilām. Starp daudzajām Ilustrā­cijām
bija lasāmi virsraksti: Zīdu
federācija apsūdz Herbertu Cukuru
pēdējā kara lielajos noziegumos —
Brazīlijas autoritātēm ir pienākums
lietu noskaidrot — Nevainīgais aiz­stāvams,
pārkāpums sodāms utt. Ap­sūdzībā,
kas» bija iespiesta 46 žīdu
org(mizāciju vārdā, uzskaitītas jau
zināmās vācu vardarbības pret žī­diem
vācu okupācijas laikā Latvijā,
Zīdu apvainojumus J^māls līdzsva­roja
ar informāciju, ka pēc boļševiku
1940. g. jūnija iebrukuma bojā gājuši
un savai zemei atrauti vairāki des­mit
tūkstoši latviešu. Cukuru žurnāls
raksturo kā izcilu avifitoru, pieminot,
tā lidojumus Āzijā un Centrālajā
Āfrikā un nodēvējot to par latviešu
Undbergu, kam piederējusi goda
vieta ari Starptautiskajā aviādjas
ligfi.
Pāris nedēļas pēc SI publicējuma
sekoja Jau minētais iebrukums un
Cukura uzņēmuma izpostīšana.
Spriežot pēc vietējās preses atrefe­rējumiem,
demonstrāciju atbalstījuši
ari komunisti. Vēl nav zināms, kādu
vlnienu ņems Hdu ierosinātā sūdzī­ba,
un cik lielu vērību tai veltīs
Brazīlijas valdība. Izdošana kcmiū-nlsllskai
Latvijas valdībai Cukuram
nevar draudēt, jo ari Brazīlija, līdzī­gi
dtām demokrātijām, nav atzinusi
Latvijas iekļaušanu Padomju savie­nībā.
Turklāt vēl Brazīlija ir zeme,
kur nedarbojas padomju pārstāvnie­cības,
un kur komūnisut partija at­zīta
par nelegālu.
B r a z ī l i j ā , augustā.
iiMMiiin^
No Tokijas Adelaidē pienākusi zi­ņa,
ka lidojumā uz ziemeļnieku pozī­cijām
Korejā nav atgriezies Dienvid-austālljas
lidotājs Strots. Viņš ir pir­mais
adelaldletis, kas atdevis savu
dzīvību cīņā par brivibu, pievieno­joties
komunisma mocekļu miljo­niem,
strots bijis otrā pasaules kara
veterāns, četri gadus pa^dljts Japā­nā
un Ziemsvētkos gribējis atstāt ar­miju,
lai atgrieztos mājās.
Tā kā kritušais plaši paadstams
Adelaides sabiedrībā, par viņa nāvi
sēro daudz šejieniešu. Jūtami audzis
naids pret komunistiem. Optimisti
kas vēl nesen asi kritizēja valdības
nodomu slēgt komunistu partiju, ta­gad
apklusuši Ari manā darba vie­tā
radusies liela interese par komu­nistiem
un viņu ricibu Baltijas val­stīs.
Esmu Izdalījis brošūras angļu va­lodā,
kuras biju paņēmis Udz no Vā­cijas,
jo tagad tās vēlas lasīt un sa­prast
visi. Neviens ari vairs ratmai-da
par valodas kļūdām, kā itas dažos
raksts Bc^tonas Ziņas, kas, J. Ban- aadijumos bija novērojams agrāk,
kera vārdiem runājot, ievērojamu ... K-I*!.
vietu savās slejās veltijis privātajam Adelaidē, augusta beigās,
karam ar komunismu. I Damlittis
Ki
lAIVIEil
Atsaucoties Latvieltt aa-cioBālā
fonda aicināju­mam
Skandināvijā» lalk-rakste
Austrālijas Ut-vietto
JflUJā stņlmiei
•tarpnliclbii fo&da pro-
Eigandas marku liputl-nā
Austrālijā, saņemot
lielāku vairumu LN? iz­doto
marktt« To Ut lāU
da|a tagad pārdota, aa
laikraksta apgāds nosdtlJU LN? pirmo
naudas pārvedumu — u mārciņu II tt*
linu.
Senatobijas latvielu tv. lut. draudze ie­guvusi
savu namu. Oan nauda lim pirku­mam
plelķlrta ļau agrāk, tādu sarelģtto
fomalitāitt dē| eeka parakstUana leiUusI
turpat pusņdu. Jāatzīmē nama agrākās
Ipaibnfi ecei Perkinas prttimnāklana. — U
nUdIJusi iUfluiksn, kaut gan nav bijis ne­kādu
JuHdisku iaistfba, atskaitot mntUka
nonmn. Starplaikā Ipaiumu eefiāi ellu-
Us, un Jauniegatā nama apdroUnālanai
summa Jau pārsaieds tS tmaksu.
Kolorado Itaa darbu tādt alnaals Ut-vielu
mazpulks, kas nodibināte pie Kolo-
Mo Springsas latvielu biedrfbaa. Pat
mazpulka prieklnieku ImudalU V. 21-
gurs, bet pārējā vadībā - M. Orilvftf, A*
Bemāns un A, Blrripl.
Melburnas latvielu ble-driba
ziedojusi ArIJās
informācijas fondam un
LKP Skandināvijā M M
mlrdnām. Tāpat biedrī­ba
aietnijttil Utvielui
Austrālijā atbaUtltplkv.
v. SkaUtSauka ndfto
krtisttlva «a krustmllv
ikdjtt. Cerams, ka Mel­burnā
vien sanāks ap
tflkstote atbalstftiji. ,
Nesen noeUgnstet Eleme|ivledrl|ai skau­tu
un Ialdu ttometna BkiilsnmL kas bija
iff pēdljā skaati n jiida vatfbat plā-notajos
nometnes taiflojamot, Sajā no­metne
piedalījās ap ifl latvielu Jaualeltt.
Sl. augustā Londonā
notika prof. Dr. med. I.
Alkiņa godlaālana vipa
le. gada dienā. Oavtlnlf •
ktt vīna mltekff^ apmek­lēja
sittiU K. ZaiteI ar
kundzL organlsldju
pārfavji, draugi un pa­zināt.
Svinīgo brfdi ie­vadīja
J. cfrula klavio-ni
nfisika. P. kdidiards
sniedza pārskata par gaviļnieka dzīves
glītām, panākumiem medldnā na zlnāt-nes
darbā, kā arf aopelniem Lttvlju
valsta cellanā. Sfltnls K. Zariņi Mvā ap­sveikumā
raksturoja jubilāru kā UUna
ce|a gājeiu, kurā tscils ānte un zināt­nieks
apvienota ar ataasdgu sirdsdlveka.
Tālāk apsveica no Latv. ev. lut baznīcas
priv. I. Bergs. kalpakleHem - A. Grā-matiņi,
LetonIJu - P. Beinbards, DVF
valdes — Z. Bukovskls, DVF Londonas
nodaļas — K« Strazdiņi, Londonas Utvie-l
i draadiei - E. Slokcabergs, oa RIn-ciiibtrgi,
Tautas augstakolas - I. Andi^
ttpf. Stan daudzajiem rakstiskaitem svei­cieniem
LBL Centr. valdes pr-dls A. Jā-rums
ziņoja, ka valde proponējusi leveilt
prof. Dr. med. Alksni par LBL goda blo-i
i l OodlaSlaaas Izskaņā IL Bašklvlea
m