Bavarijas Latviesu vestnesis, December 9, 1950

              mm» PaJvaldiba»
•»» kas at.
' (TNT).
toal vai*
Ml -.1 »
im. Bcat,
Buimi,
un In4i.
ionedii
ttftrum»
pat 8ue*
Aiabtt
lējumu
Sftiptas
vācam
iAaUUgus
iRMum«
us
iram III
TUa*
sdfim
lami
lUtaii
W-I
Starp»
no­kas
Spficsi
akciiu
BtH i» kv.
datf^
, l ^ i t t i na
tti «bas pprejls
p ^ f c i i iu Kam-i^
biq;;ar^ Ķtyn
M^asv nliMals.
.it|igli]ā Neesot
īdē pret Bel»
BoUvlJa^ Kolum-
' "lūsi sasaukt
santksmeš
Partoi, tad 2^
»ASVau8-
ķdads līda 378» bet
nenbīfakSmos
^ļttkuHBM Cīņas
" i pieci locekļi,
atbrīvot flo ap-
%avus bledrvs.
atādla I^rHnē
m stad)UJ bet
ļļfem^ staciju; ī»§r-piepraslja
ko-astoņas
dienas
|MI<kmi franču vai-p
M i l iedus fibali
l l ^ krituši no
ļ l Britu avifi-lusi
veselu Hn-
, Noskaidrots, ka
bOt riokrituSi no
liav ari nekas
linls ļ parfidtbas
IV noskaidroti
lUffo bataljons
ll|s Pūšanas ostfi
Ieaaistfs partl-
J
LATVUA
tatvian New8paper
irrl 95 (439) Dee. 9, 1950
«oUlliDn and Editor: Valde-
^ Lambergs, Schwab!sch
gStod, DP camp ArtUlerte-loieritet
Piione Sd)W. Gmilnd
^ Printer: Remsdruckerei
Co, Sdmibitcii
^ļSnd, Paradlesitr. 12. PubUa*
J3 nrice weeWy Clrcmatlon
SjHi.8ponsor-Intinuiti(mal Qe-
^^lusec Orgaiļilzatlon.
lATVIAN NEWSPAPER
iir.iifia»
S i i l t t i i Ļ IMIi §• i» iaa»
oMa. (Mfinais laiMMi V.
U^mK ftiv. f«l flaļk M.
emiUa. MakiocD ^
P. KStaii B. «SMS. V. L»>
rtol, I. tatnifai L. Iforea
fXtSnbti«i l|oautu ataadsaaklkiU^a a taA. A.
douraa» BaUarat,
UaK MLaar^OiM
OttOad. DP O M P ArttaaUi»
tBr.adiv.<MMatti
IIB8IT - SAGATAVOTI P L Ā N I KORiSlAS ATSTMANiSTŗvSu
8 T U KOMPSOBOSA P B U K S U K I J M S UN
iUnlmina» Jau pirmdien atatija ZIenSeJaa t 2 ^ l £ L ^ ^
mi^^T^dongaš upi, kas Iķir plwrdKirffl^
m«^«k tli pi^lsēita^ dVegma. N^es kvaiteonttī^bTau. al a ttultCu m^upiSSS^fe SliaSSSfda tiifS^
« i vaUk neki 100 km ui dlenvldaustrumlw^||K
ridislea Jaunās UN aizsardzības līnijas, un vai tāa v l n i ?M
^ l^»»ttfft^J^ »*l»l nepadarīt par Koreju l £ tm
W » f ^ « f n ļ « * o ateprosta paaieljas Sā. platomaSaAHSro^
si^ta^ārttetu komlaUā ģenerālitāba priekinleki tea īSSSS J M ^ ^
Ms plānus, kas pareds ārkārtēji gadījumā evakuēt nTKcSSaHlNfl^
kas. Bo dņu pats ģenerālis gan vēlāk mīkstināja mi IfteM^te plāM
aitteeas tikai uz spēkiem Austmmkorejā.
Ievērojot nopietno stāvokli, kfids
' Korejā. radies ar ķiniešu le-
[Sfiņoa.c!ņls un straujo triecie-tāl$
i agrākajā Dienvidkorejas
t^rritortim ar Korejas jautājumu in-teslyl
nodarbojas ne vien rietum­valsti,
v^aldtbas un to vadītāji, bet
ari līN (Hrganizācija un tās locekp.
Treidiei^ atklātībā paziņoja 18 val­stu,
,tO starpā liidljas, Indonēzijas,
Afganistānas jpriekSlikumu $1-
nas t2hžiem<^]%^as valdībām —
nelikt iet viņu sp|ldem pāri 38. pa-
Itdlelei. ^āda pati garantija būtu Jā­dod
airi JJN, ka viņas spēki vairs ne­lauzīsies
ilpaka} pāri lai līnijai. Arto
Ja<l^būtļii radīto |»1^otdkums
konflikta atriii^lanai sarunu ceļā.
Pēdējo kā viiilgoize^i miera labā
dedzīgi uzsvēra Indijas premjers
Pandits Neru savā ziņojumā Indijas
parlamentā, norādīdams, ka Korejas
lieta būtu nokārtojama tleftfis saru­nās
ar Ķīnas valdības i^rstāvjiem»
jo formālām pārrunām UN nav ne­kādas
nozīmes". Katrā ziņā vēlams
nākt pretī Ķīnas prasībām un mē^
nāt panākt kādu kmniniomisu.
Nfru prieķilikun» un ,18 valstu
ierosinājums pelna nopietnu uzma­nību,
jo tā iniciators Ir Indijas ddie-
(Turpinaiiimss^lpp.)
ASV im Uelbritanija daiīs visu,
lai kāpinolu ieroču ražošanu
ANGUJA8 P B n u n S BTUIS M C S DONV WQAM A n n i l D iM
VAāmOTONA DODAS T A L S K TO i ^ J O U V
Vaflngton» (U). - Pmldenti Tnimena un iUītfUu mintitra iveil-
*mtaJDementoĒt^^ apiprtedca Vaitostoni atiņema trU dtanai. Pir­mā
» dtenat api^ed» pērninija viipiicjo poUUiko litiiieUu un. no-
KtoujoUMģen. BndUJa pinkatu. lepazinii ar itivokU Koralai to»»
om apspriedei dienā vienojis par Koreju konflikta lokalIaHanu un « "īSf^iS»"- ' ' • ^ *««»»» apaprieiu temata btja Uropti p<ai-
* i ^ J ? ^ * ^ valstsvīri konstatēja, ka »ropas Jautājums nedrīkst
aiztoot TMo austrumu konflikts. Jiitmanto visas iesptjas un vW
U^kp, lai pirmbn kSrtim stiprinitu Eiropas alzsarddbas spikui, k l . „ . ^
ari katras atseviiķas rietumu valsta triedcna spScu un dilvas standartu. a « w w a i » K w i w w ļ ililifcMJ I »
. V M J a a taiil aunitto a n r i l i irito»
Bslāna iriilBlikinl
viNPkv Miaiaii ritliiM akiiial*
VARBUT...
sauMMraivilflaas
Mf iplii iafeai»mw ^
i l i i M l i a l l B i M M MiiiHa i M a i l Ift
TaatMvaIĪnMgaal ,a a anviaa aa SH annfis st*
vatVit aifaiīla latos MģR^
i m i. i . n a l U iiia M k .
rāļa Pētttea p t t m i t l a f c lan^JŖ>
««āPlaļami pakalpaMlla iMsa vti
kam ka graan kija v l h a » v Ma
Pirmdienas pēcpusdienā, drīz pēc
Uelbŗitānijas i^emjēra nolaišanās
Vašingtonas lidlaukā, Balilajā namā
notika pirmā apspried, kurā bei
abu valstu vadītājiem piedalījās
Anglljak un ASV politiskās un miU-tarās
autoHtātes. Pirmajā sēdē, kas
ilga 1 stundu un 35 min., {iedalījās
ārlietu ministrs Eteons, aizsardzī­bas
ministrs Maršals, amerikāņu ar­mijas
štāba lAidcšni^ ģen. Bred-lijs,
spedālais padomnidcs Everels
Rerimens un saimnieciskās mobili­zācijas
centra vadītājs S. Selming-tons.
No angļu puses iHedalījās vēst-n
i ^ ASV 0. Franlu^ impērijas ģe­nerālštāba
priekšni^ feldmaršals
Slims, aviācijas maršals lords Te-ders
un ārlietu ministrijas pārstāvis
ESkoto*
Komunikē par pirmās dimias ap
s|Nriedēm t e i l ^ ka amerikāņu un
ānglu galvas un viņu padomnieki
nt^laufdjās j^rvsrāļa Bredlija ziņo­jumu
par stāviAU Tālajoa ausUvmos
un pirtiinlija vadlīnijas, Ins saflta
notu abit valstu lidbu Korejas kon
flikta miermOliai atrisiidUtanal
Obraji dieni apspriedes turi^nājās
lai S t f e i l ^ l i Jaditpa miliamsburg,
Itifeinātu aar^u s^penību.
JAUNI ATKLiUVMI PAR mmAM^
ASV - SABOTAŽAS ..SPORTA ROKAS d i l l R k A t ^ BUN^
D2AS UN «STAĻINA RUNAS EĻĻA**
Ņujorka (mi). — New York Herald Tribūna i decemta^l sgka Ieapleat
divu savu ŅuJorkaa redaktom rakstu aerUsĻ kaa sam Jamraa un tt|ēfi
āeņsāolonālua Mfclājumua par ASV kominiatn plaio pagrldas darim un
organizētaa sabottiaa plāniem koi^ta gadUtnaā. 1 ^ la iMan alktie
JuSles, kad kāda Jirņtdui kuģa pmlanta aardinn bmītfia «agUla oa
plāna papīra spāņu valott kapleataa H kā dattdu aporta aMnafu «i^kaa
grāmtaa*', kas fstenlbā Izrādījās parteekniskām InaMkeUāfliavarļm rip-dk
svarīgiem ASV uzņliņumlem un
ietaisēm, kas Iz^fM)! kara gadljmnā
paredzētas demolSMnaL Pēc minētā
plāna r^Oizēta 8iM)0liia HUH pēc
eventuāla uzbrulnmia ASV i^iltu no­pietni
iedragāt amarttcāņur r l ^ e d -
bas spēku» l/M fik0^ un
plāf4 savākti par ASV IMiko un
svarigiko ostu Ņujcvku. Hdariti sīki
uzmMjumi, nģlsMM visaa ietaises
un atzīmētas izdeyUlkās meto<ks šo
ierīču sabojāšanai Citas sabotāias
šūniņas savākušas inibrmādju par
Ņujorkas ūdens apgāda sIsUknu, kā
arī par iespējām pārtraukt pilsētas
pārtikas piegādi vai saindēt pārtiku.
Tāpat sīkas ziņas Ir, pien^nun, par
Detroitas, Pitsburgas, Sanfrancisko
un Losandželosas bruņošanās rūjml-cām,
par Filadelfijas kuģu būvēta­vām,
par flotes bad San Djego, par
spēksUeijām Oregonā un Vašingtonā,
atomrūpnīcām Tenesijā un citur.
Pag. gadā komunisti atkal izdarī­juši
iepriekšējo ziņu pirlmudi un pa­pildināšanu,
galveno uzmanību veltī-
(Tarpinšjums S. Ipp.)
par \BMm i»^\Š^Sm£^
LCK mītnē AugusMorft šinīs dit- iML Ja MargeslaM I M M p a i i M Ii
nis notika Baltijas tautu pārstāvju pavtea» ka d H . «aialaiaia mi
apspriede par b ^ u bankas dibina- » atradāa ( M l i a k a p M M -
šanas jautājumim un eventuālo | ^ Jaa Mala an MdāaMpalva.
slēglanc» jauBonnā nodibinātai vācul j » , mm Hkvian vi^tea.
biglu bankai Visu triju tautību:
igauņu, Uetuviešu un l a t v i s MnrnānmT w!!īr,ZSLS5gS
trālo iestātu pārstāvji atzina, ka Vā- ^T'^^TM^
cijā palicēju ekststeneet un darba no-! ^^T^^J^J^^JS^ f S
drošināšanai būtu jārada Iespējas uz JSniaM, M l l i ^ M t t p u i ?
atbilstošiem noteflcumiem ^em kredi-| ^i^m^ trte r l e l tM van wMr
tlUes Šim nolūkam paredzētās kre-1 tiir^MM BIMUVIIM - ^ « ^ —# ^a
dita iestādīs, kā ari jānodrošina tais- ^ ļ S Ī ^ C ^ I ^ r ^ tSgļ
nīga kredl^ sadak. Ai^riede vit- L g , ^ varMTTIni aatettfaiT
nojās teanlegt k O D W ^ ^ P^
ierosinājumus vācu bēid^ bankas va-tiia«i^ma ^tami kma ^itea ^
dibai, mo galvenei n^nal un W?\lS^ZsSS^7SuSm^
pārvaldei. lemiegumu gM^dtttoal " " ^ ^ - ^ ^ ^
izraudzīja komisiju, kuri visu Jf9^ j » kMitai a p i M a falVBi
trtjutautibupāntāvJL j e l l i a j i i i ^ ; ^ pirt i ļ f i i aļBbaļļlasi
Kā latviešu pārsUv» anacrtsdi I ° g L ^ ! ! ~ , . ^ Ē^^^J^
Irtedalījās: LCP pritkšaēdis l cSns, ^ HTSSLJE
LCK revīziju nozares vadttija
Balodis un i C K saimniecības ooiarea'
va^tāJsJ. Niedri.
I kntfsthi attvHni lartHrii V I K
Wk • l i s k ii
K i d i iSlierikāņu t i r d m^
dcfeāfttaižilijā gatavojās doties jū­t
i , un kuģa alflsalpd bija uzdots iz-
«rit ttolSMIvas un sagāzt ostā Melfiku
daudzumu «bojātu konservus J i e -
nam no jūmi^em radās pēkšņs
apetīte uz sardīnēm, un viņš ar nazi
atvēra kādu bundiu. Sardīnes vietā
jilmieks bundžai atrada 38 ndielas
brošūras, iespiestas 1948.,uft 1947.g,
spāņu valodā. Vienai brošūrai bija
nevainīgais virsraksto «futbola spēlgs
oficiālie noteikumi", bet satura »•
«tājs liecināja, ka runa ir par zejn-sprieguma
un augstsprieguma līmju
sabotāžu. Sekoja sīki apraka kā
vislabāk sabojāt vadu līnijas, trans­formatorus,
spēkstacijas, aizsprostus,
slūžas utt.
Bundža vēlāk nonāca federālā izmek­lēšanas
biroja FBI rokās. Noskaidro­jās,
ka bundžā ir vēl daudzas līdzī­gas
..rokas grāmatas" hokejam, bok­sam,
tenisam, basketbolam un citiem
sporta veidiem, pareizāki sakot —
InstSukciJas. kā gatavot Molotova
kokteiļus un citus spridzekļus, kā
rīkot ugunsgrēkus un atentātus ^
miniatūrām laika bumbām, sabojāt
turbīnas un mašīnas, kā spridzināt
tiltus vai telefona līnijas. Bez tam
sardīņu bundžās atradās komunistu
propaj?andas materiāli, to vidū kāda
Staļina rvma Maskavas vēlētājiem
1946. g. februārī.
p i l ^ iHimiz^^ W «iku tnil
gala pozīcija, ko evakuēs tikai seviš­ķas
nepieciešamības gadījumā.
Trešajā tdesošanās d i ^ notika
divas apspriedes — pēcpusdienā un
vakari—- kur pārrunāja saimnMs-kos
jautājumus, s^iiRd zīmējoties
uz apbruņošanās iMroblēmām. Ko­munikē
deklarēta, ka ASV un Liel­britānija
darīs visu lai kāi^nātu ie-roēu
un kara materiālu ražošanu.
Tālāk komunikē uzsvērta saskaņa
(TarptfiSJums S. Ipp.)
Mano'iskls piHirkss
vista deviss 81 KTnu
BeIgnUto (md). -* Seit uzzināts, l»
kādr^jais Padomju Ukrainas ār-lieto
ministrs un Ukrainas komūni-sto
partiias sdcrMrs Dimitrljs Ma-nuiļskis,
kam kā padomju UN dele­gācijas
locddim vajadiija šoruden
ierasties Ņujorkā, tagad parādījies
Ķīnā. Tur viņš no Maskavas iera­dies
pirms 2 nedēļām, lai veiktu
speciālus Staļina uzdevumus. Viņa
misija, cik domājams, stāv tiešā sa­karā
ar pēdējo notikumu attistibii
Korejā un ar parādību, ka Ķīnas
komunistu armijā patlaban ļoti pla­šā
mērā i^ista savā laikā kapitu­lējušos
Cangkaišeka nacionālās ar­mijas
karavīrus. Viņus k(»nplektē
īpašās vienībās, kuras komandē ko­munisti
ar viņu politiskajiem kcmii-sāriem.
drūmus Pamēs
ladidfoni
ta ia•iaa. hai mm aaainJa vfaģa jkav
pSiš visHalikaJiiaaa eptiMdiilaaa šr gš*
kmAla vasMkan —
Parlaa (U). ēadil. romiņt
un Balkānu tautu trImdInleM, kam
Francijā pastāv plašas un lal^ lavd*
<k>tas oi^nUdidJas, Jau panākuH, kaļ
Parīzes radiof<ms sniedz kārējus nd-ajumus
l o lautu valodās par viņu'
<feīvl brīvībā, kultūras smtegumlem|
emigrācijā un protestiem pcel ap-L^^
spiešanu viņu dzimtenēs. Vadottea o o lkii
šā i^emēra, centrālās l i i m s u n B a I - M M N M reta Baiato v a k MH
UJas valstu brīvo tumlilsttt ūnl^ taveila
viceprezidknto Leons Ptoi^O Ogau- Slaltei, všattaipriia, ka ipla V i eh
nis), sdmKāre Dr. J.Devilka-lfavsittllM am
(Uetoviete) un latviešu tenilistu kai» aaalainMm. l i a M U JMBIĻ
pārstāve ūnijā nona LalmsMlcankN M MMlai l a Jaka i r HfBMb i i r
g ^ franču iestādēm lūgumu ar! B a l - | l i a i pracw «s i a n i r v i i i M IM i a -
tijītt tautām iekārtot kārtējus f i l d l * | t e i k ētM
Jumus Parīzes radiofonā Igauņu, lal-|lnfa k i t p i aMtima l a i i , Ati
viešu un lietuvju valodās. Lūgumsj
franēu testādis uzņemto labvOIgL
Latvija paiidas „titoisms'' raksta
DailY Mail
Londona (md). — Daily Mail
Stockholmas Udzstrādnieks Harriss
Sis instrukcijas sabotāžai un de- raksta, ka Utvijā - viena no Pjd.
molēšanai sastādītas ļoti siki un liet­pratīgi,
ar visām techniskām deta-
§m. Iespējams, ka tās bijušas domā­tas
Dienvidamerikai vai Spānijai, bet
varbūt spāņu valoda lietota tikai
vieglākai maskēšanai. ^
New York Herald Tribune rakstu
rindās tālāk minēts, ka ASV komu­nistu
partija 1947. g. sastādījusi siķus
sarakstus par visiem svarīgākiem
amerikāņu rūpniecības centriem un
to uzņēmumiem, pie kam šis saraksts
1948. g. vēlreiz pārbaudīts un papil­dināts.
Darbu veikušas īpašas parti­jas
sabotāžas šūniņas, speciāli saga-tovotas
šim darbam, kas slēpts no
pārējiem partijas biedriem, ieskaitot
ma-T">V' svarigviŖ funkcionārus. Tā
amerikāņu komOnisti ieguvuši sīku
katalogu par visiem stratēģiski kaut
savienības visslepenākiem un vis­stiprāk
bruņotiem priekšposteņiem
Ziemeļeiropā, esot novērojams „tito-isms".
Harriss atsaucas uz laitarak-sUm,
kas no Baltijas valstīm no­kļuvuši
Zviedrijā, kā arī uz Rīgas
radiofona raidījumiem, no kuŗicnti
varot sednit par nesaudzlrfto «H-šanām
Utvijas padonju valdībā un
citās instencēs. Rakstā i^emlnēti
mūsu lasītājiem Jau pazīstamie z i ­ņojumi
par ostu un flotes inženieru
m tecbņiķu reģlstrādjāin, Jaunat-vērtām
bfūņoiants rūpnd(im Vento-pUI
un Uepllaa tuvumā, par pa­domju
ftol«s sp«dillsto nmiM
Baltijas jūri, kā ai! P « J^J]^'^
speciālistu noaūttlanu darbos uz
Pad. savienību. J ^ J ^ ^ ^JT iti2
speciālisti nav varljttll ļ « n l lwii
ģimenes loc^ļus un kā liņu algas
esot ievērojami »mākas par līdzši­nējo
atalgojumu civM d^Uvē.
Sāda masveida spedāliitu atrau­šana
Latvijas rūpniecībai dan^ ba­žas
Latvijas komunistiskai valdībai,
kas atbildīga par ražošanas plānu
izpildīšanu, un Rīgā klīstot ^umaf.
ka valdība esot nonākusi konfliktā
ar Maskavu. Daily Mail rakstā tā­lāk
minēti no Oņas ņemti piemēri;
par nespēju organizēt un sebnigl
kontrolēt upju transpc^rtus, atiaisto
no amata šīs nozares vaditiijs Oula-ņickis.
Pēc viņa atstādināti vairāki
dti ministri — Vile^bis, Salos un
Strazdiņš, l e c ^ viņu vietil vai ņo
,4atviešus'% km Uettko daļu mūļa
pavadījuši KrievIJi - imm ārttetu
ministru Ostrovu, Iztfītibas ministru
Samsonu, vai arf skaidrus krievus,
kāds Ir jaunais metolmntedbas
ministrs Artemjevt.
f i l N i n n d l p a r fleMNi i M r i l Ua
RlalMasIfipaa a l M a i i r f M , M Na
Mto M M ^ a l a t l M i la
ataMMUaJanaklL U s i a s ^ f e i a ii
M i gattaii figi a a r l g l M i l ģ i M»
f i p mmm • i i i i a i i N i f kish
daasL T ^ k a s Ļ M t i M a M M i -
daatf par aitas, tsa. M i « i a l l t»
Jb, ķers aa ēdis asilai»
(b). - Svētajam gadam tu-1 VarHI palkMe..e
vējoties beigām, sevišķu pagodlnā}u-| iMj^fff ^iiiitalāiita M H ī r f f i Mh
mu X decembrī piedzlv^a latviešu I aifi^ ģtaaiiMa VadmUsft ariaibi
l^lonlM Romā kuras PtoJļļ^J^ļ»*- ai^arftiņa toradaaa pasHIva» atoM-zē
ar visiem dtiem Romā dzivojottem I iil^aBMB flfiMi kaeiflfitti ar Ķfm
ārzemniekiem no 18 valstīm, kas a t - |u ngn ^ iprataniits M i a tF
rodas aiz dzelzs prieklkara, spedilāļBirikiinaei^^ M n i s vw«
audioici pieņēma Sv. Tēvs P I J s X I i|%ii PaMa i i » taa vtaa M i i vtt
P»r godu tautām, kas atnKkui alz|ir k i i a l l j u m tHa^H • t i r a a a k iM
jlem Unl Svētaji gadi Romas ap- U | var kMI par M a i t a i M b s si«
meklēšana bija liegta, lajā dienā S v . | k«M m tkrfbas caHL Vn l a s ffta>
tika a i z d e g t a Ipa- | ^ ^^^^ |^ ^ ^^v^a m m
ta spuMze, kas paUks defot Uds P^^ļlfitiliļaml. m HnitfmM f t f l f t ti
Svētā gada bel^m. | f^f mMH paplia a a f i M i i l i M a at
Audiences » ^ P f ^ " f ļ ^ ļ ^ baaiallbi - mmm, A t e t t -
ka viņš zifM un saprot apspiesto tautu I te P i l i l i i ^ IjNiTMlItaL M t a a «»
vērā, ka Vatikānā viņi atradis aevl^iitii m p a a a i s l l a i t k « «adaUlas
draugi» vimoir, ja tflkidr^ Ir I t t a l i v al
pasaulē to viņiem vtilrs nel^ūa. |«-«i, Hn*n f s i H paģtfis • s f i l i ta
^ M M i l r M d e g v M i p a i a a a i a ell-v
i k a ir jmi i i t a v i e » . piilaBB
a t v i vtoli nfart m wmmU ka taia
bffiļa pakaisi M b l a n i a m tataH*
gis dsivsa aUnņagi
kafi ptft v a n s M I v sMkai
graaa krfvfbv wm U
Ja vies K g l a i M e i i i M v f b a vaki
^ WĒ9 bffvflNi, kal paiaa riet
PATĪKAMA Z vcnu
vteatvļa» latiMtoi
ir talkralota
LATVIJA
abonem«ito [saasalHttta saattai
i i t M k a a pIsiMto m
Viiasilas f t l i t lt
? I m
i.
§