1949-04-07-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ftfi^l^gaSls arī Tv.^.^^^ i L A T V U Publiihfd tmdftr EUCOM Civil Alffiir* Division Antiiorisation Nttmber UNDP 106. Pablteher and Editor: Kārlis Rsbict. DP Camp KlcinkSts oesr Gfiiiztorg^. Printer: MSchwftb. Volkibl.^ GflDZborg/D^ Bgm.* Uiidiii.-PL 7. Circalation: ^00. Publlshed OITM tinut WMiay, EditoHal Office: Oifaizbiirg/D., DoiiiiiiilaM*ZfaiiffleriiUHinstr.. 2. lATVIAN NEVVrSPAim; Nr S9 (2eS) CeliirMieu. 1949. 7. ftprili Inik trīt reint iitdS|L lidf ktt ««darlIbM km; kopu ^ Oinat It Ctllflt. Gidmait fodiikioit K. RiMtet aotold darbi Beftlr9dftt>;ttlT. rtdak* tom vittiL M. CiOttif. R«- dakteri; B. Ķlsdia, A. U«a, H. MiBdobtrtt. Ridakeijaa adme: Otasbwg/D., Domini-kns Zimnioniiaiuistr. 2 |tilnh nnii 84). |nda dusmas. tH !-ca'jr • nfeks , ?l>ķark.„, N! tīždp ļr^crtl ļoti Pakts, ka$ ietekmēt visas cilvēGes attistibu PREZmENTA TRVMENA VN 12 SBUETU MINISTRV RUNAS VASINGTONS „Sis ir pavisam vienldUrSs dc&mnents. Mūsu šīsdienas sanāksme līdzinās luldas/mazpilsetiņiķs mierīgo pilsoņu sapulcei, kas na reiz nolē-niļļ^ i formāli apsōprināt savu vēlēšanos dzīvot saticībā viensum ar otru uii visian kopā tdzstavēties pret uzbrukumiem no ^puses^, Sie pred- ] denfd Trumena vārdi Atlantūca pakta pai^Ušanas svinībās VaSingto-ni pirmdien vislabāk raksturoja ievērojamo notikumu 12 ārlietu ml-ttistri teica runas, kurās atkārtojās viena un H pati doma: Atlantika Pl^ts nav uzbrulšuma^ bet aizs^vēSanās pakts» kas kalpos mieram« Tajā pašā laikā visas šīs uzrunas, ^pat kā prezidenta Trumena vārdi, bija nepārprotams brīdinājums P^omju Savienība^, ka Atlantika nāciju saime tomēr k%ra nebiddās un to ne mirkli nešaubīdamās sāks tad, Ja tām bus Jāizvēlas starp brīvību vai verdaobu. 5Stimā, .salst uii ttevaļdSmš puika »^ka mžs prāvu l Un virviti ari »l!*igkaļ, tād^ m Vakari ļjpļ^t;^ tēvu, jS, J ^ ' . ^ ' ^ •^is.kad Hnppeigt^ un kara.... Ir-mm Milais: Dlev^il ipStlun Sarkano'*'' aļīguins, pķe i; manl,;paki!S ^ -i ;^^ķārs,, kāra, fevr^ '.ŗirtēģthatēgt., bet:* dtupvis npvar atraM.; W tp-i^ biezās, miļM ^ķi^Uau.pietriikle'^l §ŗjeŗ: rie&šu soli *i liiatsicjķās, šo »*:;Stri; steigdamies, j^s .MrRt^ai? i - tikai' P5 Ievada uzrunu teica ASV ārlietu ministrs Dms ESesons: „Mē8 ^ am sapulcējusies, lai radītu lietišķas realitātes, kas noteiks ttopmāko viS-stures ceju. Tiem, kas meklē mieru un drošību. Atlantika pakts ir patvērums, bet tas ir brīdinājums tiem, kas sevi glabā sleipe^u agresijas do^ ina Sim paktam ir materiāls mērķis — garantēt tā parakstītājiem miejTu un tinu ierasto dzīves veidu. 6o gribu rietumi apliecinājuši jau 4lvi reizes vienā gadu simtenī. No Atlantika savienības Jaimu spēku imelsies visas pasaules tauta^." Beļģijas ārlietu^minitrs Spāks paktu faksturpja kā ^vissvarīgāko noti-kuTpu kopš tJN dibiiiāšanas". Tālāk vii^š iapliecināja: „Mēs esam mier-tnilīgas tautas. ĶaŗS mums ir pretīgs. Mēs td. j?ior,aidām. Bet. būtu tiefīBedodami, ja'mēs neievērotu div-reizēju mācfbu, kad militāriem brīnumiem bija mūs jāglābj no bojā ^88, un pieļautu trešo reizi, ķ^ mfls : paMteķķ- klds agrespŗs. Mfisi^^^^'i^^^^^ ' fm^ ISprojāiA paliek saistītas ar Ulf, bet piedzīvdjiimi rāda, ka kāda vara šo institūciju Izmanto par fo-ruiiiu savai propagaridai im ar ijā-rēļiem nevēlas sastrādāt. Veto tiesības ps^darījušas UN neiedarbīgu. Tāpēc mums tagad Jāraugās pēc ci- ;A ta veida, kā nodrošināt mieru. At-kntika pakts lemiesb rietumu ticību fcultōral, tas ir varenākais ierocis, kas jebkad radīts mieram. Es tāpēc Šo paktu parakstu ar ciešu paļāvību uh lepnumu.** Kanādas ārlietu vadītājs Pīrsons pasvītroja, ka. Atlantika paktu radījusi nepieciešamība nodrošināt 350 miij. cilvēku stabilitāti un ticību humanitātei: „Pakts ir uzbrukums Visiem ļaimā spēkiem/* Tāpat Dānijas ārlietu ministrs Hasmusens ru-nžja par nepieciešamību saglabāt mieru un padarīt uzbrukumu heie- I spējamu. Franciļasv ārlietu ministrs Sumāns pakavējās pie Padomju Savienības Francijas draudzības līguma un se- ' cināja, ka starp Francijas pievienošanos Atlantika .paktam un tās saistībām ar Maskavu nav nekādu pretrunu, līdzīgi kā 1939. gadā Padomju Savienība būdama saistīta ar līgumiem rietumos^ noslēdza vienošanos ar Vāciju. ,,Arī Francija pār visām lietām vēlas stipru UN, bet šobrīd mums jāraugās, kā mēs varētu pasargāt Frandju un Eiropu no vēl vi6na kara, kas mūs visus izpostītu." Islandes ministrs Benediktsens vienkāršos vārdos raksturoja pret- . runas, kādas ir starp komunistu ru- 1^. nām par pasaules mieru un viņu daitiem, lai šo mieru aizkavētu: , Ar muti viņi runā par mieru im ar rokām m^ akm^us Islandes parlamenta logos." Itālijas ārlietu ministrs grāfs Sfor-ca salīdzināja Atlantika paktu ar ielo Anglijas Chairtu, kas pirmā nodrošināja cilvēka brīvību. Luksem- )urgas ārlietu ministrs Bochs paktā saskatīja Briseles līguma loģisku uipin^umu im teica: ,,Sī aizsardzības alianse vēl nevar |)asaulei nodrošināt īstu mieru. Atlmitika pakts mums tikai dos ilgāku padešama pamiera periodu. Militāralianse mieļ-ra laikos -r- tas ir notikums bez precedenta im tikai apliecina, cik liela ir mūsu griba A^isiem lidzdcļiem nodrošināt mieru." Holandes āriietu ministrsi Stikers teica, ķa Atlantika pakts radīts, lai nodrošinātu demokrātiju pastāvēšanu. „Mēs tagad esarti kā vienas ķēdes locekļi. Tā ir tik stipra, cik tās (Beigas 5. Ipp.) :fe4ķuS&; kaijas ris šopavasar 9 t 9 l ^# ^āņa MJķelspna aP8 J •ts veidiem « 0 " > I r 6, < ASV ua Aaglijas flote darbosies kopā Pirms došanās mājup ārlietu ministri Vašingtonā apspriedīsies ar ASV ārlietu vadītāju Ečesonu par Atlantika pakta valstu militārās aizsardza)as plānu. Kā BBC ziņo, viens no lēmumiem, ko šais apspriedēs pieņemšot, būšot svarīgi pārkārtojumi ASV Un Anglijai llotu turpmākajā darbībā. Pēc sekmīgajiem angļu un aine-rikāņu flotes manevriem Atlantika un Vidusjūrā tagad arī formāli paziņošot, ka abas flotes turpmāk visur darbosies kopā. Tā tikšot turpinātas divu karu kaujas tradīcijas, un piepildīšoties arī vairākkārt pārspriestais plāns par ASV un Lielbritānijas jūras spēku unif ikādjiL Albāpifa atklāti atbalsta grieķu komunistus kaufas Gramosā .Gramosa kalnājā turpinās grie»- ķu valdības karaspēka cīņas ar 5000 komunistu partiz&nie;m. Kaujas vēršas plašumā, un valdības kstŗaspēks laiž darbā lidmašīnas, lai ierobežotu cīņu apgabalu im nemierniekus ielenktu. Otrdienas vakarā Atēnās sanāca valdības sēde, kurā kara. ministrs Papa-goss un ministru prezidents Cal-dariss ziņoja par cīņām ar partizāniem un .jaunāko attīstību, kas ļoti satraukus*. grieķu valdību. Pēdējais^ partizāņu iebrukums no Albānijas noticis gluži atklāti, un Tirāna arī nemaz nemēģina apsiet, ka tā kļuvusi par jauno komunistu partizāņu cen^tru. Pēdējās 24 stundās albāņi atklāti pāriet Grieķijas robežu cīņu apgc^alā \m pieved nemierniekiem rezerves un pārtiku. Tāpat ievainotos nogādā uz A l bāniju. Grieķijas valdība nolēmusi par šiem notikumiem ziņot uz Vašingtonu un Londonu, pieprasot arī UN iejatdcšanos. No Atēnām trešdienas rītā ziņo, ka nemiernieki ieņēmi^iSi visas kalnu pārejas im valdības karaspēks' atkāpjas. Abām pusēm smagi zaudējimii. Grieķu ģenerālštābs uz Gramosu nosūtījis lidmašīnas un papild^ājumus. ^ Vāciešiem Bonnā beidzot jāizšlpŗas UN SPĀNIJU? Nepilnas 12 stundas pēc Atlantika pakta parakstīšanas Vašingtonā paziņoja, ka visas |)akta parakstītājas vsdstis jau vienojušās ar Dīnu.Ečesonu un viņa militārajiem speciālistiem par bruņdjuma piešljiršanu. Beneiuksa valstis, Anglija, Norvēģija. Dānija un Portugāle tūlīt vair saņemt lidākū daudzumu kara materiāla ' pirmām kārtām propellera lidmašīnas. Tāpat Islande un Itālija tiks apgādātas ar inatieriālu, par cik tas viņu nenozīmīgajiem bruņotajiem spēkiem vajadzīgs. Dabiski, ka Vašingtonā tagad novērotāji vaicā, kas notiks ar Turciju, Spāniju, Zviedriju im Grieķiju, kas gan nav Atlantika pakta valstis, bet organiski iekļaujas šai sistēmā un uzskatāmas par daļu no rietumpasaules vaļņa pret komunismu. : Informēti avoti s^a, ka arī pieminētās valstis, kaut tās nav, starp 12 Atlantika pakta parakstītājiem, saņems visu nepieciešamo apbruņojumu, jo, Kanādas ' ārlietu ministra vārdiem runSjot, „Atlantika pakts nedrīkst būt viens no tiem ideāliem, kas nespēkā paliek uz papīra". Sim spēkam paredzēti veseli 2 miljardi dolarji, no kuriem gan lauvas tiesu saņems Lielbritānija. Tomēr — 800 milj. ddaru vērtībā kara materiāls tiks sadalīts Grieķijai, Turcijai, Ko-rejai, Irānai, Filipīnām un Dienvidamerikai. Spānijai cerības jau tuvākā laikā saņemt „privātus^* aizņēmumus no lielam AiSV bankā'm, un Zviedrijas apbruņojuma modernizēšanu ar strūklas iznīcinātājiem uzņēmusies Anglija. „New Voiic Herald Tribune" pakta parakstīšanas di^ā ziņoja, ka ASV gaisa spēku noliktavās sākusies ,icožu drošās kastēs" novietoto kara pēdējā posma lidmašīnu im motoru izsatņošana un sagatavošana transportam. , Pavisam paredzēts Atlantika pakta valstīm tūlīt nodot „dažus tūkstošus puslīdz modemu lidmašīnu". Bez tam ASV dos lielāku vairāmu izpletņu lēcēju vienību apbruņojumu un artilēriju, kā arī modernus ložmetējus. Vismazākās bažas sagādājot ; NAaONSLISTI PIEŅĒMUSI KOMCNISTU MIERU Nankingas radio vēstī, ka nacionālistu miera delegācija Pekingā ēsdt pieņēmusi komunistu miera noteikumus. Vienošanai» panākta par viŗ siem 8 punktiem. Delegācija pie Mao Tse Tunga uzturēsies vēl divi di^as, lai vienotos par galīgajām okupācijas joslām un karaspēku at-viUcšanu no Jangtsē frontes. vieglb kalibru munīcija, kuras krājumi esot pietiekami, bet trūkstot raķešu, tanku un elektrotechnisko kara iekārtu. Esot jāgaidot, kamēr visu nepieciešamo materiālu sagatavošot ASV rūpniecība, kas bez mazākās piepūles vai jaimu fabriku atvēršanās varot segt visās Eiropas vajadzības. Lai gan Turcijas valdības oficiozs „Ulus" svētdienas ievadā no Jauna prasīja Vidusjūras pakta izveidošanu vjai arī Turcijas piesaistīšanu Atlantika paktam, Turcijas ārlietu ministrs Sadaks, kas pirmdien ieradās Vašingtonā, ne ar vārdu par šādām Turcijas prasībām nekur nav nunē-^ Jis un, pēc turku sūtniecības infor* inācijas, to ari nedarīšot. Sadaks'esot saņēmis mājienu no Dīna Ečesona, lai Turcija pagaidām turoties pie sa- Vas tradicionālās „apbruņotās neitralitātes" un gaidot izdevīgii bridi, kad pievienoties Atlantika paktam vāl dibināt Vidusjūras paktu. .ASV kong-ress pašreiz esot noskaņots pret* tālāku reģionālpaktu i^iveidošanu, kamēr ^Atlantika pakts nav izveidots visā pilnībā im „droši nestāv uz abām kājām". BEVINS» SUfilSNS» UN ECESONS GRIB ATRISINĀT RIS-TUMVĀCUA8 raOBL&MU Pēdējie iHesi va n^Ua izkUduM no Atlantika pakta pKrOsstīšanas banketa, ko ASV prezidēts T^eiia pinndlenas vakarā sarikiija par goda 12 valsta Mieta ministriem, kad Jau VaSIngttmas irllettt ministrijā «ikās darba I^l8priede8 par Jaotājomlem» kas sabtftt ar Jaoi^s miii** ^UrfiivIenibM noslēgiana. Nepilnas 10 stiindas vēlāk Jaa pabttcēja pad-ņojoma, ka Atlantika valsta militārā apbroņoiaaa aMsInAta, an ASV vēl ionedēl isEsilUs osEiropa kara matertiUns. VS svarfi^kl tomēr Ir daži politiskie Jaa^uml, no koriem pirmā vietā stāv RIetumvāciJas fede<f rā^vvalsts nodibināšana. Jau nedēļu pirms pakta paraksti-1 noteikts im tālāicu kavēšanos noplēšanas Vašingtonā paziņoja/ka Be-1 ļaus. Pēd^ais ģen. Kleja ziņojums vins, Sumāhs un Ečesonsv izmantos I Vašingtonai starp citu norādīja, ka tikšanos, lai reizi par visām reizēm I Padomju Savienības lielākā cerība atrisinātu Rietumvācljas Jautājumu. I pēc AUantika pakta pars^kstlšanas ir A S V ārpolītiķi, tāpat kā Bevins, I Rietimivācijas federācijas kavēšana, taisni šo problēmu U2^ta par gal- lai tādā kfirtfi nedotu iespēju izstrfi-veno visā Eirc^as jaimuzbūves plā-ldāt ari sfimniedskos plānus Hūras nS. Bet kopējas politikas izstrādā- apg^alam, kas savukārt ietekmētu Sanu līdz šim arvien kavējusi Fran-1 MatSala plāna iedarbību tfi otrajā cijas ietiepība dažos jautājumos un I gadā. It^S^^^^i^i^^^ Visumā tiklab paSā Vašingtonā, kā Iešanās re^et atjaun^^ g^^g rietumu pasaulē valda S S ^ ' t ^ i ^ SieSba ar A t t a ^^ nn f^^n^^ iS^^^ P»^» parakstīšanu. „New Vork T i . un finanēu apecētu atelnm^^^ ^ ^ gj aizsardzības savie- Sun^ opiielm^., Lbe^zS t^ēr^a^ud^a^ u^n^ pro- §^ I8•t engMob^rīrd pva^saausl^ē eirj sk aīustt eknaos, SKrieki^S^nm^^^^ un^ S S 4 ir visas līdz pridcškaŗa līmenim vispār El- Lj^^gg^g vēlēšanās pēc miera. Ar At-ropas salmniecWa nav atjaunc^ama, h^^l^^^ J^*^ Tāpēc tiklab Eiropas drošības Pa- T^i tflcaWsi s^^^^ domē, kā aŗl Maršala plāna E i ^ a s ^ Jf^^^ valstu ad^istrādjā un Jaundlbi- ^ ^ S e n ^^ nātajā okupētās Vācijas un Austri- ^ vSd?Sf l S mSitārI ^frtan^^nta Vašingtonā Jau savienība'varētu iet pāri Rietumei. Ti^*^ ^^^?i.™hopa8 robežāā Tāl^ie notikumi f ± if}^"^ ^^^^ ^^"^vadjas Lj^v vairs mūffu rokās. Tie atkarīgi no Maskavas. Tai jāizSķitas, ko tā Pēc pagājušās nedēfļas apspriedēm ļ vēlas.** Londonā, kur Francijas pārstāvji ļ m-ii. « ^ • » atkal kavējās atzīt tikUb sainmie-.A»'^^^ Tri|)iK^ paredz, ka pēc 4ci&loi k#ā po^litisSkailreSfom^u n e p i e d e g i . v K ŗ e m ļ a kara virs- „Newsweek" diplomātiskais koreJ£fstā^^ spondents brīdināja: „Nākamu reizi, ff^J? pieņemt dtas for-kad Sumāiis tiksies ar Ečesonu, ame- h»^. Ja tās būs ta2)at radikālas kā rikāņu apņēmība reizi par visām P"^//®^» «ada. k»i sākas BerlI-reizēm tikt galā ar Rietumvācljas P ? » blokāde un kmnūnistusacelš^^^ problēmu uzvarēs. Tas būs ASV P^^^*'^^^^^^ Atlantika viedoklis, ķo pieņems." pakta paragrāfiem v i ^ nepietiks. w ^,1 «/ X j « Axi Mums jau tagad Jāpanāk pilnīga vle- ^Nepilnas^4 stundas pēc Atlantikakog^nās par mūsu turpmāko polītis-pakta parakstīšanas šis pareģojums nīsmi" » piepildījies. Otrdienas rītā A S V I i^^nu. okupācijas joslas politiskās 4aļas vadītājs Saimons vācu parlamenta i a ir % A | padomei Ŗonnā iesniedza notu, kurā \ luaSKaVa nefVU KafU triju valstu āriletu ministru vārdā paziņo Ečesona, Bevlna un Sumāna jaunāko lēmumu ndcavējotles pasteidzināt jaunā Hietumvācijas .9. mm nesaasinās UN sesija otrdien sāka pirmo darba sēdi Flešing Mēdovā pie Ņujorkas. To vadīja AastralUas ārlietu ministrs Dr. Evats, kas J(^proJām paliek sesijas priekšsē^. īstenībā šī sesUa ir pārtrauktās Parīzes sesUas turpinājums, Jo darba kārtībā hr arī vesela rinda pagājušā rudeiil neizspriesto Jautājumu, pavisam 25 steidzīgi pārrunājami punkti, to vidū UN mazās padomes iesniegums par veto tiesību ierobežošana. Bez tski sagaida, ka Padomju Savienība un tas satelītvalstu bloks šo sesliu iz-mantbs par cīņas arēnu pret Atlw-tika ^ktu. Apvienoto nāciju pastāvīgie vadītāji UN sekretariātā un komisijās nopietni norūpējušies par sagaidāmajām cīņām starp „blokiem". Tādu šoreiz būs vairāk nekā jebkad līdz šim. Gandrīz kņtŗa no 58 UN nācijām ietilpst vienā; vai otrā nogrupējumā Galvenie ir ASV kontinentālais bloks, Dienvidamerikas valstu bloks, britu impērijas bloks, arābu valstu bloks, Indijas un Dieiividau^- trumāzijas bloks,. Padomju Savienības bloks un Rietumeiropas, bloks. Pirmajā sēdē. kas ilga tikai dažas stundas un vairāk bijā vispārēja apsveidnāšanās, no šīm gaidāmajām cīņām gan nekā nemanīja. ASV ār-x_ . • . • I Ma^ava baidās, ka Āzijas nācijas tveries pieņer^anu. Kāzintos,vā-La,etu apvienot jaunā S ī v b l 4 ā ^m^il^^^^^^^^ ^ A t l a n t i k a pakta parauga, ziņo tembra stndās par jaunas federad- Newswe€k". Padon^u raidītāji pē-jas formu un saturu. Līdz šim jau ^^^jg^ alkārtotl propagafe, ?umvsSf h?X^^ Sr" Jliglija ceSšas lLi«ā un' tumvādjā^ br dlnajuši Bonnas par- pakistanā radU «militāras bāzes Im-lamentu^ nestiept apspriedes gajpu- Lerigļigtiskām avantūrām". Visumā ma un ^^enoties par angļu un amer- noskaņojums KremlT pašreiz esot kaņu priekšlikumiem. Usai^ms. Atlantika pakta pa- Otrdlenas pēcpusdiena pl. 16.15 rakstīšana esot notikusi negaidīti Bonnā sākās parlamenta sēde, ko ātri, im visi komunistu pretmanevri pēc dažām stundām pārtrauca ar [nav nekā līdzējuši. Maskava pati ap-motīvādju, ka, izšķiroties par tik [minoties, SJ^a tālāk minētais žurnāls, svarīgu jautājumu, partiju vadībām pta ari šoreiz komūnisU zaudējuši iepriekš vajadzīgs laiks vēlrelzējām vēl vairāk no sava prestiža Rietum-apspriedēm, Nav tomēr šaubu, ka elropā, un tas nelikšot bez sekām spiediens no Vašingtonas Šoreiz būs I nākamajās vēlēšanās. ' Informētas aprindas Mai^avā'sa-ļ gaida, ka nervu karā nekādas pārspīlētas saasināšanās nākamajos ļ mēnešos nebūs. Drīzāk esot jācer, ka vēl šai vasarā Staļins sāks jaimu Gaida karstu TJN sesiju Padomju Savienībā neesot neviena lietu ministrs Ečesons pēc Dr. Bvataļ miera ofensīvu. QSk viņa griba būšot apsveikuma vārdiem teica runu, ku-līsta un neviltota/ esot dts jautā-rā apliecināja ASV ticību, ka tomēr jums, bet vajadzība pēc saspSējuma ar laiku izdosies Apvienotās Nācijas I atslābināšanas, lai tādā kārtā iegūtu izveidot par to, katn tām jābūt. At-ļ laiku, politbirojam pašreiz esot gal-lantika pakts un Maršala plāns ir ti-1 vēnās rūpes, kal soļi šl mērķa sasniegšanai. Sēdē piedalījās 10 Atlantika pakta ārlietu ministri. Itālijas pārstāvis grāfs Sforca un Portugāles ārlietu ministrs da Mata nepiedalījās, jo viņu valstis vēl nav uzņemtas UN saimē. Da Mata privātās sarunās pēc I i# « i « A o ^ r Atlantika pakta parakstīšanas atklā- anaiiabeta- Det AbV ti izteica izbrīnu, kā reālistiskie ASV l * ^ politiķi varējuši atstāt malā Spāni-ļ • f A « A l i MIKI^M^ ju. Lai Atlantika paktu sauktu cik Ve5«ll ^^U miljOm skaistos vārdos, tas tomēr esot un I , , , paliekot savienība pret Maskavu un }^'^^ Vozņesenskis, Franko esot pirmais cīnītājs pret šo^|ļ^Jf.Vg^ runāja, ka viņš kritis ne-pasaules draudu. !!^^,li*'r.-'' bez pēdām pazudis. Jo ' ļ nepiedalījās komjauniešu kongresa Noskaņojum Flešingā Mēdovā atklāšanas svinībās un nebija re-esot ievērojami nosvēries Spānijas ļdzams ari banketos par godu Albf-labā, teica franču ziņu. aģentūras nijas deleģādjal, pirmdien Mas;cav" pārstāvis NBC raidījumā. Sīs sesi- jaunatnes sanāksmes noslēgumā tc' jas darba kārtībā L" uzņ^ts.arī Spā^ cis runu, kurā pgalvojis, ka Padoir nijas jautājuma revīzijas : priekšli- ju Savienībā nav vairs neviena ana'- kums. Kā zināms UN 1946. g. sesi- fābēta. „Tādu kultūras pakali n? jā pēc Padomju Savienības spiediena sasniegusi neviena zeme pasaulē," pieņēma lēmumu par vēstnieku at- teica Vozņesenskis, „bet ASV,. kur saukšanu no Spānijas un Franko izo- valda kapitālisti, joprojām ir 20 mil-lēšanu; lēmums spēka vēl tagad. | ^oni lasīt un rakstu iMprat^"
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-04-07 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490407 |
Description
Title | 1949-04-07-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ftfi^l^gaSls arī Tv.^.^^^ i
L A T V U
Publiihfd tmdftr EUCOM Civil
Alffiir* Division Antiiorisation
Nttmber UNDP 106. Pablteher
and Editor: Kārlis Rsbict.
DP Camp KlcinkSts oesr
Gfiiiztorg^. Printer: MSchwftb.
Volkibl.^ GflDZborg/D^ Bgm.*
Uiidiii.-PL 7. Circalation: ^00.
Publlshed OITM tinut WMiay,
EditoHal Office: Oifaizbiirg/D.,
DoiiiiiiilaM*ZfaiiffleriiUHinstr.. 2. lATVIAN NEVVrSPAim;
Nr S9 (2eS)
CeliirMieu. 1949. 7. ftprili
Inik trīt reint iitdS|L lidf
ktt ««darlIbM km; kopu ^
Oinat It Ctllflt. Gidmait
fodiikioit K. RiMtet aotold
darbi Beftlr9dftt>;ttlT. rtdak*
tom vittiL M. CiOttif. R«-
dakteri; B. Ķlsdia, A. U«a,
H. MiBdobtrtt. Ridakeijaa
adme: Otasbwg/D., Domini-kns
Zimnioniiaiuistr. 2 |tilnh
nnii 84).
|nda dusmas. tH
!-ca'jr
• nfeks
, ?l>ķark.„,
N!
tīždp ļr^crtl ļoti
Pakts, ka$ ietekmēt visas cilvēGes attistibu
PREZmENTA TRVMENA VN 12 SBUETU MINISTRV RUNAS
VASINGTONS
„Sis ir pavisam vienldUrSs dc&mnents. Mūsu šīsdienas sanāksme līdzinās
luldas/mazpilsetiņiķs mierīgo pilsoņu sapulcei, kas na reiz nolē-niļļ^
i formāli apsōprināt savu vēlēšanos dzīvot saticībā viensum ar otru
uii visian kopā tdzstavēties pret uzbrukumiem no ^puses^, Sie pred-
] denfd Trumena vārdi Atlantūca pakta pai^Ušanas svinībās VaSingto-ni
pirmdien vislabāk raksturoja ievērojamo notikumu 12 ārlietu ml-ttistri
teica runas, kurās atkārtojās viena un H pati doma: Atlantika
Pl^ts nav uzbrulšuma^ bet aizs^vēSanās pakts» kas kalpos mieram« Tajā
pašā laikā visas šīs uzrunas, ^pat kā prezidenta Trumena vārdi, bija
nepārprotams brīdinājums P^omju Savienība^, ka Atlantika nāciju saime
tomēr k%ra nebiddās un to ne mirkli nešaubīdamās sāks tad, Ja tām
bus Jāizvēlas starp brīvību vai verdaobu.
5Stimā, .salst uii
ttevaļdSmš puika
»^ka mžs prāvu
l Un virviti ari
»l!*igkaļ, tād^
m Vakari
ļjpļ^t;^ tēvu, jS,
J ^ ' . ^ ' ^ •^is.kad
Hnppeigt^ un kara....
Ir-mm
Milais: Dlev^il
ipStlun Sarkano'*''
aļīguins, pķe
i; manl,;paki!S
^ -i
;^^ķārs,, kāra, fevr^
'.ŗirtēģthatēgt., bet:*
dtupvis npvar atraM.; W
tp-i^ biezās, miļM
^ķi^Uau.pietriikle'^l
§ŗjeŗ: rie&šu soli *i
liiatsicjķās, šo
»*:;Stri; steigdamies, j^s
.MrRt^ai? i - tikai' P5
Ievada uzrunu teica ASV ārlietu
ministrs Dms ESesons: „Mē8 ^ am
sapulcējusies, lai radītu lietišķas
realitātes, kas noteiks ttopmāko viS-stures
ceju. Tiem, kas meklē mieru
un drošību. Atlantika pakts ir patvērums,
bet tas ir brīdinājums tiem,
kas sevi glabā sleipe^u agresijas do^
ina Sim paktam ir materiāls mērķis
— garantēt tā parakstītājiem
miejTu un tinu ierasto dzīves veidu.
6o gribu rietumi apliecinājuši jau
4lvi reizes vienā gadu simtenī. No
Atlantika savienības Jaimu spēku
imelsies visas pasaules tauta^."
Beļģijas ārlietu^minitrs Spāks paktu
faksturpja kā ^vissvarīgāko noti-kuTpu
kopš tJN dibiiiāšanas". Tālāk
vii^š iapliecināja: „Mēs esam mier-tnilīgas
tautas. ĶaŗS mums ir pretīgs.
Mēs td. j?ior,aidām. Bet. būtu
tiefīBedodami, ja'mēs neievērotu div-reizēju
mācfbu, kad militāriem brīnumiem
bija mūs jāglābj no bojā
^88, un pieļautu trešo reizi, ķ^ mfls
: paMteķķ- klds agrespŗs. Mfisi^^^^'i^^^^^
' fm^ ISprojāiA paliek saistītas ar
Ulf, bet piedzīvdjiimi rāda, ka kāda
vara šo institūciju Izmanto par fo-ruiiiu
savai propagaridai im ar ijā-rēļiem
nevēlas sastrādāt. Veto tiesības
ps^darījušas UN neiedarbīgu.
Tāpēc mums tagad Jāraugās pēc ci-
;A ta veida, kā nodrošināt mieru. At-kntika
pakts lemiesb rietumu ticību
fcultōral, tas ir varenākais ierocis,
kas jebkad radīts mieram. Es tāpēc
Šo paktu parakstu ar ciešu paļāvību
uh lepnumu.**
Kanādas ārlietu vadītājs Pīrsons
pasvītroja, ka. Atlantika paktu radījusi
nepieciešamība nodrošināt 350
miij. cilvēku stabilitāti un ticību humanitātei:
„Pakts ir uzbrukums Visiem
ļaimā spēkiem/* Tāpat Dānijas
ārlietu ministrs Hasmusens ru-nžja
par nepieciešamību saglabāt
mieru un padarīt uzbrukumu heie-
I spējamu.
Franciļasv ārlietu ministrs Sumāns
pakavējās pie Padomju Savienības
Francijas draudzības līguma un se-
' cināja, ka starp Francijas pievienošanos
Atlantika .paktam un tās saistībām
ar Maskavu nav nekādu
pretrunu, līdzīgi kā 1939. gadā Padomju
Savienība būdama saistīta ar
līgumiem rietumos^ noslēdza vienošanos
ar Vāciju. ,,Arī Francija pār
visām lietām vēlas stipru UN, bet
šobrīd mums jāraugās, kā mēs varētu
pasargāt Frandju un Eiropu no
vēl vi6na kara, kas mūs visus izpostītu."
Islandes ministrs Benediktsens
vienkāršos vārdos raksturoja pret-
. runas, kādas ir starp komunistu ru-
1^. nām par pasaules mieru un viņu
daitiem, lai šo mieru aizkavētu: , Ar
muti viņi runā par mieru im ar rokām
m^ akm^us Islandes parlamenta
logos."
Itālijas ārlietu ministrs grāfs Sfor-ca
salīdzināja Atlantika paktu ar
ielo Anglijas Chairtu, kas pirmā nodrošināja
cilvēka brīvību. Luksem-
)urgas ārlietu ministrs Bochs paktā
saskatīja Briseles līguma loģisku
uipin^umu im teica: ,,Sī aizsardzības
alianse vēl nevar |)asaulei nodrošināt
īstu mieru. Atlmitika pakts
mums tikai dos ilgāku padešama
pamiera periodu. Militāralianse mieļ-ra
laikos -r- tas ir notikums bez precedenta
im tikai apliecina, cik liela
ir mūsu griba A^isiem lidzdcļiem nodrošināt
mieru."
Holandes āriietu ministrsi Stikers
teica, ķa Atlantika pakts radīts, lai
nodrošinātu demokrātiju pastāvēšanu.
„Mēs tagad esarti kā vienas ķēdes
locekļi. Tā ir tik stipra, cik tās
(Beigas 5. Ipp.)
:fe4ķuS&; kaijas
ris šopavasar 9 t 9 l ^#
^āņa MJķelspna aP8 J
•ts veidiem « 0 " > I
r
6, <
ASV ua Aaglijas flote
darbosies kopā
Pirms došanās mājup ārlietu
ministri Vašingtonā apspriedīsies
ar ASV ārlietu vadītāju Ečesonu
par Atlantika pakta valstu militārās
aizsardza)as plānu. Kā BBC
ziņo, viens no lēmumiem, ko šais
apspriedēs pieņemšot, būšot svarīgi
pārkārtojumi ASV Un Anglijai
llotu turpmākajā darbībā.
Pēc sekmīgajiem angļu un aine-rikāņu
flotes manevriem Atlantika
un Vidusjūrā tagad arī formāli
paziņošot, ka abas flotes turpmāk
visur darbosies kopā. Tā tikšot
turpinātas divu karu kaujas tradīcijas,
un piepildīšoties arī vairākkārt
pārspriestais plāns par
ASV un Lielbritānijas jūras spēku
unif ikādjiL
Albāpifa atklāti
atbalsta grieķu
komunistus kaufas
Gramosā
.Gramosa kalnājā turpinās grie»-
ķu valdības karaspēka cīņas ar
5000 komunistu partiz&nie;m. Kaujas
vēršas plašumā, un valdības
kstŗaspēks laiž darbā lidmašīnas,
lai ierobežotu cīņu apgabalu im
nemierniekus ielenktu. Otrdienas
vakarā Atēnās sanāca valdības
sēde, kurā kara. ministrs Papa-goss
un ministru prezidents Cal-dariss
ziņoja par cīņām ar partizāniem
un .jaunāko attīstību,
kas ļoti satraukus*. grieķu valdību.
Pēdējais^ partizāņu iebrukums
no Albānijas noticis gluži
atklāti, un Tirāna arī nemaz nemēģina
apsiet, ka tā kļuvusi
par jauno komunistu partizāņu
cen^tru. Pēdējās 24 stundās albāņi
atklāti pāriet Grieķijas robežu
cīņu apgc^alā \m pieved nemierniekiem
rezerves un pārtiku.
Tāpat ievainotos nogādā uz A l bāniju.
Grieķijas valdība nolēmusi
par šiem notikumiem ziņot
uz Vašingtonu un Londonu, pieprasot
arī UN iejatdcšanos.
No Atēnām trešdienas rītā ziņo,
ka nemiernieki ieņēmi^iSi visas
kalnu pārejas im valdības karaspēks'
atkāpjas. Abām pusēm
smagi zaudējimii. Grieķu ģenerālštābs
uz Gramosu nosūtījis lidmašīnas
un papild^ājumus. ^
Vāciešiem Bonnā beidzot
jāizšlpŗas
UN SPĀNIJU?
Nepilnas 12 stundas pēc Atlantika
pakta parakstīšanas Vašingtonā paziņoja,
ka visas |)akta parakstītājas
vsdstis jau vienojušās ar Dīnu.Ečesonu
un viņa militārajiem speciālistiem
par bruņdjuma piešljiršanu.
Beneiuksa valstis, Anglija, Norvēģija.
Dānija un Portugāle tūlīt vair
saņemt lidākū daudzumu kara materiāla
' pirmām kārtām propellera
lidmašīnas. Tāpat Islande un Itālija
tiks apgādātas ar inatieriālu, par cik
tas viņu nenozīmīgajiem bruņotajiem
spēkiem vajadzīgs. Dabiski, ka
Vašingtonā tagad novērotāji vaicā,
kas notiks ar Turciju, Spāniju, Zviedriju
im Grieķiju, kas gan nav Atlantika
pakta valstis, bet organiski
iekļaujas šai sistēmā un uzskatāmas
par daļu no rietumpasaules vaļņa
pret komunismu. :
Informēti avoti s^a, ka arī pieminētās
valstis, kaut tās nav, starp
12 Atlantika pakta parakstītājiem,
saņems visu nepieciešamo apbruņojumu,
jo, Kanādas ' ārlietu ministra
vārdiem runSjot, „Atlantika pakts
nedrīkst būt viens no tiem ideāliem,
kas nespēkā paliek uz papīra". Sim
spēkam paredzēti veseli 2 miljardi
dolarji, no kuriem gan lauvas tiesu
saņems Lielbritānija. Tomēr — 800
milj. ddaru vērtībā kara materiāls
tiks sadalīts Grieķijai, Turcijai, Ko-rejai,
Irānai, Filipīnām un Dienvidamerikai.
Spānijai cerības jau tuvākā
laikā saņemt „privātus^* aizņēmumus
no lielam AiSV bankā'm, un
Zviedrijas apbruņojuma modernizēšanu
ar strūklas iznīcinātājiem uzņēmusies
Anglija.
„New Voiic Herald Tribune" pakta
parakstīšanas di^ā ziņoja, ka
ASV gaisa spēku noliktavās sākusies
,icožu drošās kastēs" novietoto kara
pēdējā posma lidmašīnu im motoru
izsatņošana un sagatavošana transportam.
,
Pavisam paredzēts Atlantika pakta
valstīm tūlīt nodot „dažus tūkstošus
puslīdz modemu lidmašīnu". Bez
tam ASV dos lielāku vairāmu izpletņu
lēcēju vienību apbruņojumu un
artilēriju, kā arī modernus ložmetējus.
Vismazākās bažas sagādājot
; NAaONSLISTI PIEŅĒMUSI
KOMCNISTU MIERU
Nankingas radio vēstī, ka nacionālistu
miera delegācija Pekingā ēsdt
pieņēmusi komunistu miera noteikumus.
Vienošanai» panākta par viŗ
siem 8 punktiem. Delegācija pie
Mao Tse Tunga uzturēsies vēl divi
di^as, lai vienotos par galīgajām
okupācijas joslām un karaspēku at-viUcšanu
no Jangtsē frontes.
vieglb kalibru munīcija, kuras krājumi
esot pietiekami, bet trūkstot
raķešu, tanku un elektrotechnisko
kara iekārtu. Esot jāgaidot, kamēr
visu nepieciešamo materiālu sagatavošot
ASV rūpniecība, kas bez mazākās
piepūles vai jaimu fabriku
atvēršanās varot segt visās Eiropas
vajadzības.
Lai gan Turcijas valdības oficiozs
„Ulus" svētdienas ievadā no Jauna
prasīja Vidusjūras pakta izveidošanu
vjai arī Turcijas piesaistīšanu Atlantika
paktam, Turcijas ārlietu ministrs
Sadaks, kas pirmdien ieradās
Vašingtonā, ne ar vārdu par šādām
Turcijas prasībām nekur nav nunē-^
Jis un, pēc turku sūtniecības infor*
inācijas, to ari nedarīšot. Sadaks'esot
saņēmis mājienu no Dīna Ečesona,
lai Turcija pagaidām turoties pie sa-
Vas tradicionālās „apbruņotās neitralitātes"
un gaidot izdevīgii bridi, kad
pievienoties Atlantika paktam vāl
dibināt Vidusjūras paktu. .ASV kong-ress
pašreiz esot noskaņots pret* tālāku
reģionālpaktu i^iveidošanu, kamēr
^Atlantika pakts nav izveidots
visā pilnībā im „droši nestāv uz
abām kājām".
BEVINS» SUfilSNS» UN ECESONS GRIB ATRISINĀT RIS-TUMVĀCUA8
raOBL&MU
Pēdējie iHesi va n^Ua izkUduM no Atlantika pakta pKrOsstīšanas
banketa, ko ASV prezidēts T^eiia pinndlenas vakarā sarikiija par
goda 12 valsta Mieta ministriem, kad Jau VaSIngttmas irllettt ministrijā
«ikās darba I^l8priede8 par Jaotājomlem» kas sabtftt ar Jaoi^s miii**
^UrfiivIenibM noslēgiana. Nepilnas 10 stiindas vēlāk Jaa pabttcēja pad-ņojoma,
ka Atlantika valsta militārā apbroņoiaaa aMsInAta, an ASV
vēl ionedēl isEsilUs osEiropa kara matertiUns. VS svarfi^kl tomēr Ir daži
politiskie Jaa^uml, no koriem pirmā vietā stāv RIetumvāciJas fede |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-04-07-01