Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1949

              ftfi^l^gaSls arī Tv.^.^^^ i
L A T V U
Publiihfd tmdftr EUCOM Civil
Alffiir* Division Antiiorisation
Nttmber UNDP 106. Pablteher
and Editor: Kārlis Rsbict.
DP Camp KlcinkSts oesr
Gfiiiztorg^. Printer: MSchwftb.
Volkibl.^ GflDZborg/D^ Bgm.*
Uiidiii.-PL 7. Circalation: ^00.
Publlshed OITM tinut WMiay,
EditoHal Office: Oifaizbiirg/D.,
DoiiiiiiilaM*ZfaiiffleriiUHinstr.. 2. lATVIAN NEVVrSPAim;
Nr S9 (2eS)
CeliirMieu. 1949. 7. ftprili
Inik trīt reint iitdS|L lidf
ktt ««darlIbM km; kopu ^
Oinat It Ctllflt. Gidmait
fodiikioit K. RiMtet aotold
darbi Beftlr9dftt>;ttlT. rtdak*
tom vittiL M. CiOttif. R«-
dakteri; B. Ķlsdia, A. U«a,
H. MiBdobtrtt. Ridakeijaa
adme: Otasbwg/D., Domini-kns
Zimnioniiaiuistr. 2 |tilnh
nnii 84).
|nda dusmas. tH
!-ca'jr
• nfeks
, ?l>ķark.„,
N!
tīždp ļr^crtl ļoti
Pakts, ka$ ietekmēt visas cilvēGes attistibu
PREZmENTA TRVMENA VN 12 SBUETU MINISTRV RUNAS
VASINGTONS
„Sis ir pavisam vienldUrSs dc&mnents. Mūsu šīsdienas sanāksme lī­dzinās
luldas/mazpilsetiņiķs mierīgo pilsoņu sapulcei, kas na reiz nolē-niļļ^
i formāli apsōprināt savu vēlēšanos dzīvot saticībā viensum ar otru
uii visian kopā tdzstavēties pret uzbrukumiem no ^puses^, Sie pred-
] denfd Trumena vārdi Atlantūca pakta pai^Ušanas svinībās VaSingto-ni
pirmdien vislabāk raksturoja ievērojamo notikumu 12 ārlietu ml-ttistri
teica runas, kurās atkārtojās viena un H pati doma: Atlantika
Pl^ts nav uzbrulšuma^ bet aizs^vēSanās pakts» kas kalpos mieram« Ta­jā
pašā laikā visas šīs uzrunas, ^pat kā prezidenta Trumena vārdi, bija
nepārprotams brīdinājums P^omju Savienība^, ka Atlantika nāciju sai­me
tomēr k%ra nebiddās un to ne mirkli nešaubīdamās sāks tad, Ja tām
bus Jāizvēlas starp brīvību vai verdaobu.
5Stimā, .salst uii
ttevaļdSmš puika
»^ka mžs prāvu
l Un virviti ari
»l!*igkaļ, tād^
m Vakari
ļjpļ^t;^ tēvu, jS,
J ^ ' . ^ ' ^ •^is.kad
Hnppeigt^ un kara....
Ir-mm
Milais: Dlev^il
ipStlun Sarkano'*''
aļīguins, pķe
i; manl,;paki!S
^ -i
;^^ķārs,, kāra, fevr^
'.ŗirtēģthatēgt., bet:*
dtupvis npvar atraM.; W
tp-i^ biezās, miļM
^ķi^Uau.pietriikle'^l
§ŗjeŗ: rie&šu soli *i
liiatsicjķās, šo
»*:;Stri; steigdamies, j^s
.MrRt^ai? i - tikai' P5
Ievada uzrunu teica ASV ārlietu
ministrs Dms ESesons: „Mē8 ^ am
sapulcējusies, lai radītu lietišķas
realitātes, kas noteiks ttopmāko viS-stures
ceju. Tiem, kas meklē mieru
un drošību. Atlantika pakts ir pa­tvērums,
bet tas ir brīdinājums tiem,
kas sevi glabā sleipe^u agresijas do^
ina Sim paktam ir materiāls mēr­ķis
— garantēt tā parakstītājiem
miejTu un tinu ierasto dzīves veidu.
6o gribu rietumi apliecinājuši jau
4lvi reizes vienā gadu simtenī. No
Atlantika savienības Jaimu spēku
imelsies visas pasaules tauta^."
Beļģijas ārlietu^minitrs Spāks pak­tu
faksturpja kā ^vissvarīgāko noti-kuTpu
kopš tJN dibiiiāšanas". Tālāk
vii^š iapliecināja: „Mēs esam mier-tnilīgas
tautas. ĶaŗS mums ir pre­tīgs.
Mēs td. j?ior,aidām. Bet. būtu
tiefīBedodami, ja'mēs neievērotu div-reizēju
mācfbu, kad militāriem brī­numiem
bija mūs jāglābj no bojā
^88, un pieļautu trešo reizi, ķ^ mfls
: paMteķķ- klds agrespŗs. Mfisi^^^^'i^^^^^
' fm^ ISprojāiA paliek saistītas ar
Ulf, bet piedzīvdjiimi rāda, ka kāda
vara šo institūciju Izmanto par fo-ruiiiu
savai propagaridai im ar ijā-rēļiem
nevēlas sastrādāt. Veto tie­sības
ps^darījušas UN neiedarbīgu.
Tāpēc mums tagad Jāraugās pēc ci-
;A ta veida, kā nodrošināt mieru. At-kntika
pakts lemiesb rietumu ticību
fcultōral, tas ir varenākais ierocis,
kas jebkad radīts mieram. Es tāpēc
Šo paktu parakstu ar ciešu paļāvību
uh lepnumu.**
Kanādas ārlietu vadītājs Pīrsons
pasvītroja, ka. Atlantika paktu ra­dījusi
nepieciešamība nodrošināt 350
miij. cilvēku stabilitāti un ticību hu­manitātei:
„Pakts ir uzbrukums Vi­siem
ļaimā spēkiem/* Tāpat Dāni­jas
ārlietu ministrs Hasmusens ru-nžja
par nepieciešamību saglabāt
mieru un padarīt uzbrukumu heie-
I spējamu.
Franciļasv ārlietu ministrs Sumāns
pakavējās pie Padomju Savienības
Francijas draudzības līguma un se-
' cināja, ka starp Francijas pievieno­šanos
Atlantika .paktam un tās sai­stībām
ar Maskavu nav nekādu
pretrunu, līdzīgi kā 1939. gadā Pa­domju
Savienība būdama saistīta ar
līgumiem rietumos^ noslēdza vieno­šanos
ar Vāciju. ,,Arī Francija pār
visām lietām vēlas stipru UN, bet
šobrīd mums jāraugās, kā mēs va­rētu
pasargāt Frandju un Eiropu no
vēl vi6na kara, kas mūs visus iz­postītu."
Islandes ministrs Benediktsens
vienkāršos vārdos raksturoja pret-
. runas, kādas ir starp komunistu ru-
1^. nām par pasaules mieru un viņu
daitiem, lai šo mieru aizkavētu: , Ar
muti viņi runā par mieru im ar ro­kām
m^ akm^us Islandes parla­menta
logos."
Itālijas ārlietu ministrs grāfs Sfor-ca
salīdzināja Atlantika paktu ar
ielo Anglijas Chairtu, kas pirmā no­drošināja
cilvēka brīvību. Luksem-
)urgas ārlietu ministrs Bochs paktā
saskatīja Briseles līguma loģisku
uipin^umu im teica: ,,Sī aizsardzī­bas
alianse vēl nevar |)asaulei no­drošināt
īstu mieru. Atlmitika pakts
mums tikai dos ilgāku padešama
pamiera periodu. Militāralianse mieļ-ra
laikos -r- tas ir notikums bez pre­cedenta
im tikai apliecina, cik liela
ir mūsu griba A^isiem lidzdcļiem no­drošināt
mieru."
Holandes āriietu ministrsi Stikers
teica, ķa Atlantika pakts radīts, lai
nodrošinātu demokrātiju pastāvēša­nu.
„Mēs tagad esarti kā vienas ķē­des
locekļi. Tā ir tik stipra, cik tās
(Beigas 5. Ipp.)
:fe4ķuS&; kaijas
ris šopavasar 9 t 9 l ^#
^āņa MJķelspna aP8 J
•ts veidiem « 0 " > I
r
6, <
ASV ua Aaglijas flote
darbosies kopā
Pirms došanās mājup ārlietu
ministri Vašingtonā apspriedīsies
ar ASV ārlietu vadītāju Ečesonu
par Atlantika pakta valstu mili­tārās
aizsardza)as plānu. Kā BBC
ziņo, viens no lēmumiem, ko šais
apspriedēs pieņemšot, būšot sva­rīgi
pārkārtojumi ASV Un Angli­jai
llotu turpmākajā darbībā.
Pēc sekmīgajiem angļu un aine-rikāņu
flotes manevriem Atlantika
un Vidusjūrā tagad arī formāli
paziņošot, ka abas flotes turpmāk
visur darbosies kopā. Tā tikšot
turpinātas divu karu kaujas tra­dīcijas,
un piepildīšoties arī vai­rākkārt
pārspriestais plāns par
ASV un Lielbritānijas jūras spē­ku
unif ikādjiL
Albāpifa atklāti
atbalsta grieķu
komunistus kaufas
Gramosā
.Gramosa kalnājā turpinās grie»-
ķu valdības karaspēka cīņas ar
5000 komunistu partiz&nie;m. Kau­jas
vēršas plašumā, un valdības
kstŗaspēks laiž darbā lidmašīnas,
lai ierobežotu cīņu apgabalu im
nemierniekus ielenktu. Otrdienas
vakarā Atēnās sanāca valdības
sēde, kurā kara. ministrs Papa-goss
un ministru prezidents Cal-dariss
ziņoja par cīņām ar par­tizāniem
un .jaunāko attīstību,
kas ļoti satraukus*. grieķu valdī­bu.
Pēdējais^ partizāņu iebru­kums
no Albānijas noticis gluži
atklāti, un Tirāna arī nemaz ne­mēģina
apsiet, ka tā kļuvusi
par jauno komunistu partizāņu
cen^tru. Pēdējās 24 stundās albā­ņi
atklāti pāriet Grieķijas robežu
cīņu apgc^alā \m pieved nemier­niekiem
rezerves un pārtiku.
Tāpat ievainotos nogādā uz A l ­bāniju.
Grieķijas valdība nolē­musi
par šiem notikumiem ziņot
uz Vašingtonu un Londonu, pie­prasot
arī UN iejatdcšanos.
No Atēnām trešdienas rītā ziņo,
ka nemiernieki ieņēmi^iSi visas
kalnu pārejas im valdības kara­spēks'
atkāpjas. Abām pusēm
smagi zaudējimii. Grieķu ģene­rālštābs
uz Gramosu nosūtījis lid­mašīnas
un papild^ājumus. ^
Vāciešiem Bonnā bei­dzot
jāizšlpŗas
UN SPĀNIJU?
Nepilnas 12 stundas pēc Atlantika
pakta parakstīšanas Vašingtonā pa­ziņoja,
ka visas |)akta parakstītājas
vsdstis jau vienojušās ar Dīnu.Eče­sonu
un viņa militārajiem speciālis­tiem
par bruņdjuma piešljiršanu.
Beneiuksa valstis, Anglija, Norvē­ģija.
Dānija un Portugāle tūlīt vair
saņemt lidākū daudzumu kara ma­teriāla
' pirmām kārtām propellera
lidmašīnas. Tāpat Islande un Itālija
tiks apgādātas ar inatieriālu, par cik
tas viņu nenozīmīgajiem bruņota­jiem
spēkiem vajadzīgs. Dabiski, ka
Vašingtonā tagad novērotāji vaicā,
kas notiks ar Turciju, Spāniju, Zvied­riju
im Grieķiju, kas gan nav At­lantika
pakta valstis, bet organiski
iekļaujas šai sistēmā un uzskatāmas
par daļu no rietumpasaules vaļņa
pret komunismu. :
Informēti avoti s^a, ka arī pie­minētās
valstis, kaut tās nav, starp
12 Atlantika pakta parakstītājiem,
saņems visu nepieciešamo apbruņo­jumu,
jo, Kanādas ' ārlietu ministra
vārdiem runSjot, „Atlantika pakts
nedrīkst būt viens no tiem ideāliem,
kas nespēkā paliek uz papīra". Sim
spēkam paredzēti veseli 2 miljardi
dolarji, no kuriem gan lauvas tiesu
saņems Lielbritānija. Tomēr — 800
milj. ddaru vērtībā kara materiāls
tiks sadalīts Grieķijai, Turcijai, Ko-rejai,
Irānai, Filipīnām un Dienvid­amerikai.
Spānijai cerības jau tu­vākā
laikā saņemt „privātus^* aiz­ņēmumus
no lielam AiSV bankā'm, un
Zviedrijas apbruņojuma modernizē­šanu
ar strūklas iznīcinātājiem uz­ņēmusies
Anglija.
„New Voiic Herald Tribune" pak­ta
parakstīšanas di^ā ziņoja, ka
ASV gaisa spēku noliktavās sākusies
,icožu drošās kastēs" novietoto kara
pēdējā posma lidmašīnu im motoru
izsatņošana un sagatavošana tran­sportam.
,
Pavisam paredzēts Atlantika pakta
valstīm tūlīt nodot „dažus tūkstošus
puslīdz modemu lidmašīnu". Bez
tam ASV dos lielāku vairāmu izplet­ņu
lēcēju vienību apbruņojumu un
artilēriju, kā arī modernus ložme­tējus.
Vismazākās bažas sagādājot
; NAaONSLISTI PIEŅĒMUSI
KOMCNISTU MIERU
Nankingas radio vēstī, ka nacionā­listu
miera delegācija Pekingā ēsdt
pieņēmusi komunistu miera notei­kumus.
Vienošanai» panākta par viŗ
siem 8 punktiem. Delegācija pie
Mao Tse Tunga uzturēsies vēl divi
di^as, lai vienotos par galīgajām
okupācijas joslām un karaspēku at-viUcšanu
no Jangtsē frontes.
vieglb kalibru munīcija, kuras krā­jumi
esot pietiekami, bet trūkstot
raķešu, tanku un elektrotechnisko
kara iekārtu. Esot jāgaidot, kamēr
visu nepieciešamo materiālu sagata­vošot
ASV rūpniecība, kas bez ma­zākās
piepūles vai jaimu fabriku
atvēršanās varot segt visās Eiropas
vajadzības.
Lai gan Turcijas valdības oficiozs
„Ulus" svētdienas ievadā no Jauna
prasīja Vidusjūras pakta izveidošanu
vjai arī Turcijas piesaistīšanu Atlan­tika
paktam, Turcijas ārlietu mi­nistrs
Sadaks, kas pirmdien ieradās
Vašingtonā, ne ar vārdu par šādām
Turcijas prasībām nekur nav nunē-^
Jis un, pēc turku sūtniecības infor*
inācijas, to ari nedarīšot. Sadaks'esot
saņēmis mājienu no Dīna Ečesona,
lai Turcija pagaidām turoties pie sa-
Vas tradicionālās „apbruņotās neitra­litātes"
un gaidot izdevīgii bridi, kad
pievienoties Atlantika paktam vāl
dibināt Vidusjūras paktu. .ASV kong-ress
pašreiz esot noskaņots pret* tā­lāku
reģionālpaktu i^iveidošanu, ka­mēr
^Atlantika pakts nav izveidots
visā pilnībā im „droši nestāv uz
abām kājām".
BEVINS» SUfilSNS» UN ECESONS GRIB ATRISINĀT RIS-TUMVĀCUA8
raOBL&MU
Pēdējie iHesi va n^Ua izkUduM no Atlantika pakta pKrOsstīšanas
banketa, ko ASV prezidēts T^eiia pinndlenas vakarā sarikiija par
goda 12 valsta Mieta ministriem, kad Jau VaSIngttmas irllettt ministri­jā
«ikās darba I^l8priede8 par Jaotājomlem» kas sabtftt ar Jaoi^s miii**
^UrfiivIenibM noslēgiana. Nepilnas 10 stiindas vēlāk Jaa pabttcēja pad-ņojoma,
ka Atlantika valsta militārā apbroņoiaaa aMsInAta, an ASV
vēl ionedēl isEsilUs osEiropa kara matertiUns. VS svarfi^kl tomēr Ir da­ži
politiskie Jaa^uml, no koriem pirmā vietā stāv RIetumvāciJas fede<f
rā^vvalsts nodibināšana.
Jau nedēļu pirms pakta paraksti-1 noteikts im tālāicu kavēšanos noplē­šanas
Vašingtonā paziņoja/ka Be-1 ļaus. Pēd^ais ģen. Kleja ziņojums
vins, Sumāhs un Ečesonsv izmantos I Vašingtonai starp citu norādīja, ka
tikšanos, lai reizi par visām reizēm I Padomju Savienības lielākā cerība
atrisinātu Rietumvācljas Jautājumu. I pēc AUantika pakta pars^kstlšanas ir
A S V ārpolītiķi, tāpat kā Bevins, I Rietimivācijas federācijas kavēšana,
taisni šo problēmu U2^ta par gal- lai tādā kfirtfi nedotu iespēju izstrfi-veno
visā Eirc^as jaimuzbūves plā-ldāt ari sfimniedskos plānus Hūras
nS. Bet kopējas politikas izstrādā- apg^alam, kas savukārt ietekmētu
Sanu līdz šim arvien kavējusi Fran-1 MatSala plāna iedarbību tfi otrajā
cijas ietiepība dažos jautājumos un I gadā.
It^S^^^^i^i^^^ Visumā tiklab paSā Vašingtonā, kā
Iešanās re^et atjaun^^ g^^g rietumu pasaulē valda
S S ^ ' t ^ i ^ SieSba ar A t t a ^^
nn f^^n^^ iS^^^ P»^» parakstīšanu. „New Vork T i .
un finanēu apecētu atelnm^^^ ^ ^ gj aizsardzības savie-
Sun^ opiielm^., Lbe^zS t^ēr^a^ud^a^ u^n^ pro- §^ I8•t engMob^rīrd pva^saausl^ē eirj sk aīustt eknaos,
SKrieki^S^nm^^^^ un^ S S 4 ir visas
līdz pridcškaŗa līmenim vispār El- Lj^^gg^g vēlēšanās pēc miera. Ar At-ropas
salmniecWa nav atjaunc^ama, h^^l^^^ J^*^ Tāpēc tiklab Eiropas drošības Pa- T^i tflcaWsi s^^^^
domē, kā aŗl Maršala plāna E i ^ a s ^ Jf^^^
valstu ad^istrādjā un Jaundlbi- ^ ^ S e n ^^
nātajā okupētās Vācijas un Austri- ^ vSd?Sf l S mSitārI
^frtan^^nta Vašingtonā Jau savienība'varētu iet pāri Rietumei.
Ti^*^ ^^^?i.™hopa8 robežāā Tāl^ie notikumi
f ± if}^"^ ^^^^ ^^"^vadjas Lj^v vairs mūffu rokās. Tie atkarīgi
no Maskavas. Tai jāizSķitas, ko tā
Pēc pagājušās nedēfļas apspriedēm ļ vēlas.**
Londonā, kur Francijas pārstāvji ļ m-ii. « ^ • »
atkal kavējās atzīt tikUb sainmie-.A»'^^^ Tri|)iK^ paredz, ka pēc
4ci&loi k#ā po^litisSkailreSfom^u n e p i e d e g i . v K ŗ e m ļ a kara virs-
„Newsweek" diplomātiskais koreJ£fstā^^
spondents brīdināja: „Nākamu reizi, ff^J? pieņemt dtas for-kad
Sumāiis tiksies ar Ečesonu, ame- h»^. Ja tās būs ta2)at radikālas kā
rikāņu apņēmība reizi par visām P"^//®^» «ada. k»i sākas BerlI-reizēm
tikt galā ar Rietumvācljas P ? » blokāde un kmnūnistusacelš^^^
problēmu uzvarēs. Tas būs ASV P^^^*'^^^^^^ Atlantika
viedoklis, ķo pieņems." pakta paragrāfiem v i ^ nepietiks.
w ^,1 «/ X j « Axi Mums jau tagad Jāpanāk pilnīga vle-
^Nepilnas^4 stundas pēc Atlantikakog^nās par mūsu turpmāko polītis-pakta
parakstīšanas šis pareģojums nīsmi" »
piepildījies. Otrdienas rītā A S V I i^^nu.
okupācijas joslas politiskās 4aļas
vadītājs Saimons vācu parlamenta i a ir % A |
padomei Ŗonnā iesniedza notu, kurā \ luaSKaVa nefVU KafU
triju valstu āriletu ministru vārdā
paziņo Ečesona, Bevlna un Sumāna
jaunāko lēmumu ndcavējotles pa­steidzināt
jaunā Hietumvācijas
.9. mm nesaasinās
UN sesija otrdien sāka pirmo dar­ba
sēdi Flešing Mēdovā pie Ņujor­kas.
To vadīja AastralUas ārlietu
ministrs Dr. Evats, kas J(^proJām pa­liek
sesijas priekšsē^. īstenībā šī
sesUa ir pārtrauktās Parīzes sesUas
turpinājums, Jo darba kārtībā hr arī
vesela rinda pagājušā rudeiil neiz­spriesto
Jautājumu, pavisam 25 stei­dzīgi
pārrunājami punkti, to vidū
UN mazās padomes iesniegums par
veto tiesību ierobežošana. Bez tski
sagaida, ka Padomju Savienība un
tas satelītvalstu bloks šo sesliu iz-mantbs
par cīņas arēnu pret Atlw-tika
^ktu.
Apvienoto nāciju pastāvīgie vadī­tāji
UN sekretariātā un komisijās
nopietni norūpējušies par sagaidā­majām
cīņām starp „blokiem". Tādu
šoreiz būs vairāk nekā jebkad līdz
šim. Gandrīz kņtŗa no 58 UN nāci­jām
ietilpst vienā; vai otrā nogrupē­jumā
Galvenie ir ASV kontinentā­lais
bloks, Dienvidamerikas valstu
bloks, britu impērijas bloks, arābu
valstu bloks, Indijas un Dieiividau^-
trumāzijas bloks,. Padomju Savienī­bas
bloks un Rietumeiropas, bloks.
Pirmajā sēdē. kas ilga tikai dažas
stundas un vairāk bijā vispārēja
apsveidnāšanās, no šīm gaidāmajām
cīņām gan nekā nemanīja. ASV ār-x_
. • . • I Ma^ava baidās, ka Āzijas nācijas
tveries pieņer^anu. Kāzintos,vā-La,etu apvienot jaunā S ī v b l 4 ā
^m^il^^^^^^^^ ^ A t l a n t i k a pakta parauga, ziņo
tembra stndās par jaunas federad- Newswe€k". Padon^u raidītāji pē-jas
formu un saturu. Līdz šim jau ^^^jg^ alkārtotl propagafe,
?umvsSf h?X^^ Sr" Jliglija ceSšas lLi«ā un'
tumvādjā^ br dlnajuši Bonnas par- pakistanā radU «militāras bāzes Im-lamentu^
nestiept apspriedes gajpu- Lerigļigtiskām avantūrām". Visumā
ma un ^^enoties par angļu un amer- noskaņojums KremlT pašreiz esot
kaņu priekšlikumiem. Usai^ms. Atlantika pakta pa-
Otrdlenas pēcpusdiena pl. 16.15 rakstīšana esot notikusi negaidīti
Bonnā sākās parlamenta sēde, ko ātri, im visi komunistu pretmanevri
pēc dažām stundām pārtrauca ar [nav nekā līdzējuši. Maskava pati ap-motīvādju,
ka, izšķiroties par tik [minoties, SJ^a tālāk minētais žurnāls,
svarīgu jautājumu, partiju vadībām pta ari šoreiz komūnisU zaudējuši
iepriekš vajadzīgs laiks vēlrelzējām vēl vairāk no sava prestiža Rietum-apspriedēm,
Nav tomēr šaubu, ka elropā, un tas nelikšot bez sekām
spiediens no Vašingtonas Šoreiz būs I nākamajās vēlēšanās. '
Informētas aprindas Mai^avā'sa-ļ
gaida, ka nervu karā nekādas pār­spīlētas
saasināšanās nākamajos
ļ mēnešos nebūs. Drīzāk esot jācer,
ka vēl šai vasarā Staļins sāks jaimu
Gaida karstu TJN sesiju
Padomju Savienībā
neesot neviena
lietu ministrs Ečesons pēc Dr. Bvataļ miera ofensīvu. QSk viņa griba būšot
apsveikuma vārdiem teica runu, ku-līsta un neviltota/ esot dts jautā-rā
apliecināja ASV ticību, ka tomēr jums, bet vajadzība pēc saspSējuma
ar laiku izdosies Apvienotās Nācijas I atslābināšanas, lai tādā kārtā iegūtu
izveidot par to, katn tām jābūt. At-ļ laiku, politbirojam pašreiz esot gal-lantika
pakts un Maršala plāns ir ti-1 vēnās rūpes,
kal soļi šl mērķa sasniegšanai.
Sēdē piedalījās 10 Atlantika pakta
ārlietu ministri. Itālijas pārstāvis
grāfs Sforca un Portugāles ārlietu
ministrs da Mata nepiedalījās, jo
viņu valstis vēl nav uzņemtas UN
saimē. Da Mata privātās sarunās pēc I i# « i « A o ^ r
Atlantika pakta parakstīšanas atklā- anaiiabeta- Det AbV
ti izteica izbrīnu, kā reālistiskie ASV l * ^
politiķi varējuši atstāt malā Spāni-ļ • f A « A l i MIKI^M^
ju. Lai Atlantika paktu sauktu cik Ve5«ll ^^U miljOm
skaistos vārdos, tas tomēr esot un I , , ,
paliekot savienība pret Maskavu un }^'^^ Vozņesenskis,
Franko esot pirmais cīnītājs pret šo^|ļ^Jf.Vg^ runāja, ka viņš kritis ne-pasaules
draudu. !!^^,li*'r.-'' bez pēdām pazudis. Jo
' ļ nepiedalījās komjauniešu kongresa
Noskaņojum Flešingā Mēdovā atklāšanas svinībās un nebija re-esot
ievērojami nosvēries Spānijas ļdzams ari banketos par godu Albf-labā,
teica franču ziņu. aģentūras nijas deleģādjal, pirmdien Mas;cav"
pārstāvis NBC raidījumā. Sīs sesi- jaunatnes sanāksmes noslēgumā tc'
jas darba kārtībā L" uzņ^ts.arī Spā^ cis runu, kurā pgalvojis, ka Padoir
nijas jautājuma revīzijas : priekšli- ju Savienībā nav vairs neviena ana'-
kums. Kā zināms UN 1946. g. sesi- fābēta. „Tādu kultūras pakali n?
jā pēc Padomju Savienības spiediena sasniegusi neviena zeme pasaulē,"
pieņēma lēmumu par vēstnieku at- teica Vozņesenskis, „bet ASV,. kur
saukšanu no Spānijas un Franko izo- valda kapitālisti, joprojām ir 20 mil-lēšanu;
lēmums spēka vēl tagad. | ^oni lasīt un rakstu iMprat^"