Bavarijas Latviesu vestnesis, November 17, 1951

              I v> l ^ ' < lv I
StSsta,
Ses^diffl, 1951. g. 17, novembn
L A T V I J A
ka Man-
•>«) Krievijai mufi
Ns". Noti
Beimā J6c pimS
pisaules kara dzi-
, ŗojij suns, kas pra-
; p raksļit, un El-
, - fcerfeldā
vecos igļ^tt
ļ g s afevedt ap 7000
tm pasi departS^J:
^mins.Moskaļe^^^ k d a ij
N^^^^^ iekšlietu
l ^ i M ģenerāli» Johaig .1(81;»
i . partļja$ pirmais lebeiSit
tos^-..pilnlgiiu6ific§t8Pjii
.as^igaiinis;
yai • tagad, vaira ftevajjjj^
altu kosjtoistuj ķM2ivali
par savu'idej^Unai
"ki biļa ļieguvuši. savia^eiJjj
tor bel^ļgari bez ierunita p^'
pavēļu izpildītājus, Pļi^'-:
ispiniš,! kas allaž klAnJ^ļnnļ
ievu t^utu, Maskavas vara. i
s;.'drīzāk atrod žilaatībmirti ^
liīļtMiiisii
.KĀ FILMA
itk^arimijas virsnieks Itio*;
eis-rietiiimu sektora viesnicl
-pārnakšņot. Vls5 viesnicl
iis tikai viena gtuita,-lsU*
otra gulta izļiota kSdam^Rf
irsniekaim. Krievs
piftēram pēc stundas, vidļf
n apakšbiksēs klļļi,
bku/'viņš iWri|nna#^^
' ielas.; Ierodds visu
varu militārās, poļicljii
'ievainotais stUa «avas tK' ^
riilas ^pafsfāvik ari v i » |
rados šajā noļād§tajMJ»«H
% «viesnīcā itiltu ar m
"rikāni. Izģērbāmies «|
ātigs,cilvēks, kurpes iel^J
' sienas. • Amerikānis
itenī, tā kā to dara n(
oMiieku filmās. Bikses pabadi
as'.maisa. Amerikānis si«J |
dīvainā knaģī un pakāra
; atkal kā filma., Pullļg.|
im spilvena, bet atoenkJ^,
Jretii atkal,kāJiM,^.;
akts galdiņa. Likāmies # |
āju, ka amerikānis Jau J^-
ņem<u šā .pulksteni.
āba pistoli un sašāva
ka filmā. Vai nav no
a, biedri major?"- - »
i kapteinil"
Q ļSOTA SVEICIENUS
; ceļojuma dodas m
§c nedēļas viņa drau^ 5
e W kartīti no BudaJ :
dz sirsnīgu sveiae^^^^^^^^^^^ ^
riias sūta.Jums JusuBeJ
«nedēlam klāt otra k^
irsnīga sveicienu nojr^^^
.akij^s «ōtaJumsJu^^
šo apsveikumu^r^P^^^^^^^^ j
•zirgs, kas
^ pul^m spējis nb pieczimju skait­ļiem
ap ēst ku'ba saknes.. Tā kā tos
nodarbināja cirku un ne augstskolā,
I'ieka's, i a cilvēks ir sevišķi ieiltere-ļjēJs
'sava garīgā pārsvara paturēša-
Nav noliedzams, ka mācīšanās spē-piemīt
daudziem zemākiem dzīv­niekiem.
iTā sarežģīt» sprostā ievie­tots
ķaVis, izsalkuma un brīvības dzi-
,yk8 dzīs, ātri vien iemanās no tā iz-kļfiC
Katrā nākošā mēģinājumā ne-no^
rīgis? kustības samazinās, līdz
beidzot tiek izdarītas tikai tās, kas
rspieciešamas, lai atbrīvoto» no spro­sta.
Bet «aprāta būtība I ir daudz dzi­ļāka.
Ta ietver sevī ne takai mērķ­tiecīgu
izturēšanas zināmā momentā,
bet ar! jēdzienisku domāšanu. No vi­sām
dz vām butēm lī spēja piemīt
vienld cilvēkai^L Tam^vairāki iemesli.
Victisli^ domāšanas procesa'izveido­mnās
ļirieksnoteikumiem bija daudz-ifiņu
čigāniskā vienība. Tas izslēdza
vienšūnu formām iespēju iegūt šo īpa-
> ilbu. Ārpus saprāta zemākās robežas
attoiias arī specializētās dzīvniek^i
grupas bez asins vadu sistēmas (pla-iAm
tārpd), iekšējie parazīti (len­teņi),
izivnieki sr ts. radiālo sim-ļOjetriju
un bezgalvji (jūras zvaigznes,
' jiras eži uc).
Domašama izveidojusies pakāpenis­ki
bioloģiskā procesa ceļā. Tāpēc nav
griBi iisekot faktoriem, kas šo prog­resu*
iekmēja., Augstāk pieminētām
dzīvības formām trūkst dabīgu sa­karu
a* avotu,- no kura citos dzTviba-s
veidos pamazām ieplūda apziņas gais-.
ifta, jo viņu pārāk vienpusīgā attīstī­ba
nov&da tos strupceļā: viņi nespēja
^pildīt noteikumus par piemērošanos
sauszemes dzīvei. Jauna/is dzīves
veids, kiuŗu ietekmēja gaiss un ze-toes
pievilkšanas spēks, no organis-
. miem prasīja jaunas bioloģiskas ierl-
'česrkā locekļus, jušanas orgānus un
apvalk is.
Visāirāk un pilnīgāk šiem dzīves
apstākiem piemērojas insekti un vi­ņu
radinieki (skarpji, zirnekļi). Ķer-
^ meniskā specializācija arī tiem bija
liktenīļja, jo viņu' tālākās attīstības
iespējas izsmeltas. Galvenais šķēr-
^'Iiis vM^u turpmākai attīstībai ir elpo­šanas
mechanisms. Gāžii apmaiņai or­ganismā
tiem kalpo mikroskopisku
cžiurulļšu jeb ts. tracheju sistēma.
Tā noderīga, sīkiem dzīvniekiem, bet
nav vairs piemērota organismiem, kas
sasnieauši mājas peles lielumu.
Sis Ipstāklds atsaucās uz nirvu si­stēmas
ietais
gdt ne
lai iedegtos saprāta liesma,
«trupc^ļa paglābāsidzīvnii©ki,
tālāko izveidošanos: ierobe-ķermeņa
lielums nav ļāvis ie-deciešamo
nervu šūnu mlnimu,
No šī
mimĒ K-AUGSTKAINS
elpošanas resp. gāžu apmaiņas funk­cijas
pildīja sarežģīts plaušu mecha­nisms
un l^omplicēts as^s vadu tikls,
laoi bija sauszemes mugurkauliiņi
Jaunas,grūtības radīja nepieciešamī­ba
regulē ķermeņa temperatūru, jo
tas organisina funkcijas n e^
^abhizēt, un, savukārt, bez šādas sta-b
j ^ a i a s ; augstākie garīgie procesi
nebutii spējīgi kārtīgi risināti^^^^
piemērošanos sekmīgi veica putni un
zīdītāju dzīvnieki.
Vērojot dzīvībās u^. t ā tā kopš
neaptveramiem laikiem dziļa un pla-sd_
plūst preU nezināmam liktenim,
liekas, ka vētras dzīti viļņi bieži mai-
;na savu vir2Jienu, lai triektos pret
krasta kUntīm, skalotos ap/tām un
beidzot izzustu pavisam. Tā arī putni
tika atšķirti no dzīvības evolucionā­rās
straumes vidus un pieskaloti kta-stam.
Arī šī dzīvības forma no tālā­kas
attīstības izslēgta tāpēc, ka viņu
priekškājas specializētas atbilstoši
došanas prasībām. Zināms saprāts
putniem nav noliedzams. Pūoe reiz
bija gudrības simbols- un kraukļa izv
turēšanās dažreiz liek domāt, ka tam
ir ļaunprātīga humora izjūta. Kas at­tiecas
uz zīdītajiem, tad arī daudzas
viņu sugas izslēdza sevi no tālāka
progresa ar vienpusīgu evolūciju,
pārvēršot locekļus un žokļus speciā­l
i ^ tm reizē ar. to tikai šaūriem^^u^^
devumiem noderīgos instrumentos.
Vēl izšķirošāka nozīme bija tam, ka^
viņi pievērsās oša i, kas nespēj aiz­stāt
zināšanas, ko dod re(h:e. (Tikai
vienkāršības labad izvēlēts šis nezi­nātniskais
izteiksmes ; veids: būtu
liela kļūda pieminētās ķermeniskās
pārmaiņas saistīt ar pašu šo chivnie-ku
vēiēšanos pēc tām.) v
Saprāta attīsUbai ļoti svaflgas bija
arī bioloģiskās pārmaiņas ' zīdītāju
dzīvnieku iekšējos orgānos, kas viņu
mazuļiem atļav^ ierasties pasaulē
nobriedušākiem. Bet nē tikai tas.
Eliola Smita pētījumi pierādīja, ka
tikai kokos dzīvojošieīnzīdītājie^^
priekškājas spēja pārvērsties Ī9tāf
rokās un «redze ņemt pārsvaru par
ošu. Redze un rīcība rokamr aug­stāku
smadzeņu centru vadīta un kon­trolēta,
izraisīja jaunas zināšanas par
Dētām un jaunas nodarbes tespējas.
Šie cilvēku chsimumatāRālie radi­nieki
dzīvoja baros^ kas sekmēja va­lodas
izkopšanosv Un valoda ir jē­dzieniskās
domāšanas piamats. Tilā-kais
solis garīgā attīstībā sperts, kad
kokos dzīvojošie primāti tos pameta,
lai dzīves gaitas sāktu virs zemes.
Jaunais dzīves veids atbrīvoja rokas
viņu īstajam uzdevumam — kļūt par
darba rīkiem. Lielākas pieredzes uz­krāšanu
m tās pār­iešanu
no paaudzes
uz paaudzi sekmē­ja
ģimenes dzīves
izkopšanās u n cil­vēku
džmumam
raksturīgie garie bērnības un jau­nības
periodi. Nu sākās' straujš sa­prāta
veidošanās posms, kas ļoti īsa
laikā nostādīja cilvēku attīstības ziDā
visu dziīvo būšu virsotnē. Nav pare-
, kur novedīs dlvēci šis process
rinasimies tāpēc ar konstatēju­mu,
ka gandrīz ik dienas saprāts cil­vēkiem
dod jaunus līdzekļus dzīves
apstākļu uzlabošanai un universa la­bākai
izpratiiei. Taču atzīsim arī.
saprāts cilvēku d^ivi sarežģījis, at­sedzis
dvēselisko joslu ciešanām, kā-das
citam butēm ir gluži svešas, un
ar atraisīto atomu enerģiju iadi|is ap­stākļus,
kādos viegli var izirt mūsu
planētas vārais dzīvības audum^^^^^
Saprātam, ka tas izpaužas cilvēkos,
kopš viņš sācis savas savdabīgās iin
vienr^zlgās^zīves jļaitās, piemīt mil­zīga
vi^usība. Kultūrai veido jumi^~
zinātne, māksla, reliģija, arodi; sa^
dzīvts normas un tradīcijas — izau­guši
no nedaudziem aizmetņiem pirm-cilvēka
apziņā 1(Ķ).(K)0--'2(K).QOO gadu
laikā. Iespējams, ka sabrāta slēpjas
arī citas, mums tagad vēl nezinā­mas
spējas, kas uzplauks, tiklīdz pēc
tām radīsies vajadzība. Dažu indi­vīdu
pārsteidzošās spējas gaišredzībā,
domu pārraidē, kā ari citi psīchiski
fainonien! norada uz šādām latentām
saprāta īpašībām.
Cilvēks ir jau pieradis lūkoties uz
dzīvniekiem no tiem augstumiem, kā­dos
viņu uznesis straujais garīģSs at­tīstības
vilnis. Šī plaisa liekas da­biska
un saprotama. Bet ir vēl kāda
cita plaisa, tikpat dziļa un bezdibe-nīga
kā tā. kas atšķir galvenās gru­pas
dzīvnieku valstī un kurai bieži
jāpateicas par smagajām katastro­fām,
kādas pārdzīvo cilvēce, t^^ ir
aiza, ķo, par spīli kopīgām bioloģis­kām
uh ģenētiskām īpašībim. rada
atšķirības izglītības, profesijas un
personīgas veiksmes plāksnē. Nemaz
nerunājot par atšķirībām starp, sa­cīsim,
Austrālijas iezemieti uņ Mo­cartu,
kas diabā atbilst starpībai starp
gliemezi un lakstīgalu, specializācija
rada garīgas plaisas arī īpašas inteli­ģences
vidū. Garīgā atšķirība starp
ģeniālu karavadoni un priesteri, starp
matemātiķi un dzejnieku ir tikpat dzi­ļa
kā ^dzīvnieku pasaulē starp insek tu
un muguri
VALENTĪNS PELĒCIS
(NO VECA KARA KALPA PASAKĀM)
Ak. kur tas laiks jau, kad skolo­tāja
Laiviņa mani tirdīja par Kristapu
Kolumbul Toreiz Atlantijas okeāns
man nelikās neko lielāks par ezeru
Grundu purvā, kas, kroplu priedīšu
apjozts, zvilnēja dzērveņu sūneklī
un kurā Baltais Rencis bija izūdojis
līdaku ar tik lielām acīm ki.apakš­tasītēm.
Vēlāk, ieraudzījis Rīgas jūras līku­mu,
gan apjēdzu, cik nabags un vien­tuļš
ir zilais apvārsnis, kam nav ne­viena
egļu roba, un kāda neganta
pamestības jušana svilst katri mā­konī,
ko vējš, saulei rietoļt, aizmirst
Vi4§vto h Ķiploks
A «- a — a — boli — dam — e — o — cl
— ga — i — i« - I — ka — U — k«n -*
ki «. ku — l6 »8 ^ ml — mi — mla»
— na — «a — w — nitt — nli — ņl — 0
—, r« — fl — r1«k — fta ^ »l§ — Ķ\\ —
fat — tft — ta — to — l i — v! — w
— xl — tol
No «uslējiem 4$ baltieaiem iaiastada vširdl
ar ««rnfik minēlaļSm noifmēm. Pa^otia airi-liofijomavirati*
pirmie un treliie barU. no
augftaf ui ojo tatot. voi^o divi rindai fa^
ititami tautai dtitimS.
t. Paginu dievi} 2. KSitat 3. Diarienīt 4.
Plfint audumit 5. Atradumi «em@] 6, CeUņ&s
7. Grieķu teikai varonii: 8. Sievietei vārdi;
9. Dienvidaugliit 10. Apavfi II, Vairogdiie^
durii} 12. Lielpililta Latvljl: t3. Koka au^*
Iii: 14. Sievietei virdi: IS. latviifi reti
laitopama koka ..}aunulii"i 16. Md)putni
b6mu valodai IT. Augili. kai auQ Odonf'
Iepriekšējās balsienu miklas
ni. Ar šo salīdzinā­jumu,
protams, nav domāts, vienus ga­rīgā
darba pārstāvjus izcelt vai otrus
noniecināt, bet vienīgi norādīt,' cik
strauja ir saprāta evolūcija pat at­sevišķas
personas mūžā un cik daii-dros
un dažādos virzienos šī evolū­cija
ižzārojas. šīs mļlzīgās individuā­lās
variācijas garīģS plāksnē bieži
noved pie pārpratumiem, bet arī rada
Umenlikl; I. U—paj 3. Se—la—ve» S. Pe­ru
i 7. Ka—pl—ta-lii e. Ka—mf-4l-i«i 9.
Ja-^pu-rai 11. Me-ii—Jai 13' Kar-^i-^ņli
15. M8i--9ai Ift. Ķem-Hoei 17. No—«a*-kaj
20. Na~dt--nai 22. Sa-ka-rli 24. A - * i ~ ri
—jaj 25. Te--ci—nS—ja> 27. R»—bai 28. NI-*
lo-nlij 29. Ti—ka. — Stateatikl: 1. U—k4]
2. Pa—pi—ro--»ii 3. S€—H—Jai 4. Va—ka^^
rfii 5. Pe-U-ka-ni{ 6. RŪHa» 10. Pu-ķei
11. Me—ri—noj 12. Ja—mai—ka? 13. Kaf—
me—naj 14. N»—po—ne» 1$. Sa—<en—«i—bas
19. M«l-kaj 21. Di-bi-na-ttļ 22. Sa-ja-nai
23. Ri—te^niir24. A—rli 2S. Ja—ka.
vajadzīgo auglīgo darba dalīšanu cil­vēku
&abdedrībi.
Nav iespējama pat aptiiveni no­jaust
sapriba galējo robežu. Tis vir-zie!\
i gan traucas cilvēka garīgi at­tīstība,
<bet tas ir briesmu pilns un
bīstams ceļš. Speciiliziclja garīgi
plāksnē var cilvēku novest tādi paši
strupceļā, k i d i nokļuvušas citas dzī­vības
formas, kas ķermeniskr pielai­kojis
zināmiem šauriem uzde«vumiem.
Bet kas zina. kur a l ē p j a s t i klints,
kam reiz pieskalpsies vilnis, kas ^ ī *
vlbas upē saucas — cilvēks?
virs ūdeņiem. So uguņu nemieru daž­reiz
sajutu arī. at&ēdiea • savā tīr\mii
uz rudās akmens muguras, kaut JOra
atradās ait trejdeviņiem siliem un
gāršām. Tie bija papardes zieda
gadi. kad sirds dzenā pati savas at-baisisl
^
Nu es to okeāna ūdeņu negalu
esmu valgu vaigi skatījis. Viņa krā­sa
man nepatika! Apmākušās dienis
t i bija netīri melnīksnēia.»ttm k i kat­la,
kur pēc dziju krāsošanas palikusi
susla. Bet saulainas — tumšzila Peli-kantinte,
trūka vienīgi reklāmas. Vien­muļš,
smags m birsi Ne saules spī­dēšana,
ne b^as putu ļeckas nespēja
atvieglot t i bezdibenigo grūtumu. Pat
kuģa pamesti vaga tūliņ aizvēlis ar
stulbi piesmagušim viļņai velēnām,
un deviņas dienas tikpat apstulbušas
vēlis manas domas. Nebija kur likt
acis! Gana izmēģinājos starp tām
tūkstoš dzivibim. kas^savu veco vie-tu
savas nevarības pēc apnikuši, no­šķirt
kādas, ap kuru vail»tiem vai*
kustībām varētu darboties.' k i ap
krustvirdu miklu, bet iļas nelzdevis.
jo mēs spējam šais ūd^os tikai
braukt ar dzelzs lidi k ne atatgil
paši savim kijām Bet tad kidu ritu.
kad kuģis nezinimas vajadzības dēļ
pēkšņi apstijis un es piri Teliņiem
lūkojos pietulzušajis viļņu mugurās,
no dziļumiem iznira pinkaina vecis,
izslaucījaUirdai gliemežus un jūras
zilēs un skarbi zilim acīm lūkojis
manī.
..He. puis\ tēvs no Alūkimes ka­piem
liek tevi aveicinitV
..Paldies. Bet kas tu tids?" ^
.,Tava paša celma. Tikai pirta simt
gadu pirms — un, k i redzi, nogāju
dibeni.**
nKidēļ ķipi nedroši kuģī?*'
..Sirds bija droša." ^
„Dod man savu sirdi, es vēl neesmu
nogājis dibeni!"
..Sirds nav cepure, puis\ bet neaiz­mirsti
mirušos. Mūsu pulks ir lielāks
nekā jūsējais, un jūsu sirdis spēj
dzīvot un izturēt tikai caur mums."
Kuģa mašīnas atkal sika> dūkt,
jūri pašķīris vaga, un birdainald
vecis, iesviedis man acis rūgtai šļa­katas,
pazuda dzelmē.
GRĀMATNIECĪBA
Sedakcilal pietOtlU Ulvfu CBcntlopēdijaa
II. burtorca. kai Ievada ili efictklopedljai
otro aejomu. Red. A> Svftbe, apgida Trii
Zvilgiaei Stokboūil itdftvnsi.
Satirikoa Nr 4. labledriifcl polfUlki lurnlli
latlrat tm huboraa krlevļu vllodl. oalvenft
reaaklora P. Taraiova vad^^ Itnāk vadlS.
Prasklortē.
;:Iv^:V.^^•';•:;^>'•^:•
Visu dlvēci Šodien māc neziņa par
nākotni kā vēl nekad. Brīvībā dzīvo-jbšās
tautas un cilvēki vaicā iz-dosies
saglabāt mieru un līdzšinējo
dzīvi brīvībā un labklājībā? Vai iz­celsies
trešais pasaules karš, ķas pra­sīs,
dt udz materiālo uri asiņu upuru?
Kas r otiks ar lautām un cilvēci pēc
šī ka a? Bet tautas up cilvēki aiz
dzelz? i priekškara drebošām sirdīm
klusīlā vaicā: Vai izcelsies trešais
pasaules karš un kad? Vai šis karš
maif ilgi
šo brīdi
akijas ^.^^.^^m
imo'draugi saņem no
.dz sirsr^lgu sveia^^^^^^^^^^
tas sūta Jums Jusu
.:ādu vēsti',r Hi ^z bbeeii^^ tS^^^
_ Anglija«' [^^^^ ^
laudz sirsnīgu sveici^«"
gūta Jums J?s^ ^
rfvai*
spēs nest m-anai tautai un
gaidro brīvību? Vai spēšu
sāgai lit, l a i reiz varētu dzīrot cilvē
cigu dzīvi?
Kā])ēc visai cilvēcei šodien jāmo­kās
šādā neziņā un šaubās? Tas ir
otrā pasaules kara rezultāU. L\elbri-tinijcis,
bet jo sevišķi ASV niērķis
otrā )asaules karā bija — Vācijas sa-kāve^
iin nacionālsociālisma iznīcinā­šana
(Ruzveltajun. atmiņas par Tehe-
' ranas konferenci) bez skaidra vai,
parei zāk sakot, bež jebkāda priekš­stata
par to, kādai vajadzētu būt pa­saule
s politiskai struktūrai pēc šī
kara. Nav rupjākas kļūdas kā karot
tikai kāra iznīcināšanas resp. paša
kara. dēļ. Ikkatrai karojošai pusei, ja
tā giib gūt uzvaru un baudīt uzvaras
augļk jābūt skaidram un cilvēces
garīc ai attīstībai atbilstošam kon­struktīvam
mērķim. Kremlim savs
mērķis bija skaidrs; tas sprausts jau
kopš komunisma pastāvēšanas un tads
tas r vēl šodien — visas pasau.es
pakļiušana komunisma diktatūrai. Se­kojot
šim mērķim, Pad. savienība
centas sev pakļaut pēc iespējas
vairāk tautu. Apzināti vai neapzi­nāti,
trūkstot konstruktīvam mērķim,
rietumu sabiedroto pusē neviens ne­kavēja
Maskavu tās nolūku realizē­šanā.
Rezultāts — pirms otrā pa­saules
kara komunistu diktatūrai bija
pakļauti ap 180 milj. cilvēku, bet ta­gad
ap 750 milj.. turklāt Pad. savienī­bas
rīcībā nonākusi Vācijas austrumu
josla. Cechoslovakijas, Polijas un
Mandžurijas rūpniecība, Rumānijas,
Austrijas un Polijas nafta utt.
Izmantojot ārkārtīgo saimniecisko
un militāro spēku pieaugumu, Pad.
sa-vienība izlieto visus līdzekļus, lai
paātrinātu sava mērķa īstenošanu;
demokrātijas Iznīcināšanu un cilvēces
pakļaušanu savai diktatūrai. Lūk, kas
šodien novedis visu pasauli neziņā
par rītdienu? lūk. kas neļauj veido­ties
normālai politiskai un saimnie­ciskai
dzīvei.
Vai radušos saspīlējumu iespējams
novērst bez kara? - Visskaidrāko at­bildi
še dod vēsture un pieredze.
Pirms otrā pasaules kara rietumu sa­biedrotie,
lai izvairītos no bruņota
konflikta, atļāva Vācijai pievienot
Austriju uiv iznīcināt Čechoslovak)ju:
bet tam nebija nekādas nozīir*^
Veltīga būtu bijusi arī Polijas upu­rēšanās
bez cīņas. Nacionālsociālisms
bija spraudis mērķi - iegūt telpU uņ
kalpina t ci tas tautas Liel v ac Ijas 1 a b a
_ un centās šo mērķi īstenot, pakā-peniski
paplašinot savas ietekmes
bežas. Arī komunisms sava mērķa
sasniegšanu īsteno pakāpeniski,. Nav
tāda līguma, ko P ^ . savienība būtu
ievērojusi, ja tas traucē mērķa īste­nošanu;
vienīgi pretspēks to spiez
U2 laiku samierināties ar šādu ligimiu
iiobežojumiem. Visskaidrāk to pa­rāda
Baltijas valstu iznīciriāšana. lau­žot
veselu virkni, līgumu, un Polijas.
Cecboslovakijas. Rumānijas, Bulgari-ļ
jas un Ungārijas pārvēršana par sate­lītiem,
neievērojot Teheranas konfe­rences
vienošanos, ka pēc kara dar^
bības izbeigšanas šīs tautas pašas
brīvi izvēlēsies savu politisko ie­kārtu.
Nav bijis nekādas nozīmes
daudzajām ASV, Angli jas un Franci-jfis
notām par tniera līgumu pārkāp­šanu
minētajās valstis, gan bruņoto
spēku lieluma^, gan arī cilvēku tie­sību
ziņā. Un tikai tur. kur stājas
pretī ar bruņotu spēku, rezultāti ir
citi, kā, piem., Grieķijā un Korejā.
Totalitārā diktatūra īsteno savus
mērkiis vai sdbrūk. šo mērķu sasnieg.
šana nav nozīmes robežu pārvietoša­nai
vienr nav nozīmes, vai Pad sa­vienības
robeža ir pie Elbas. Gderas
Vislas. Gaivenais — vai Pad. sa­vienībā
turpina pastāvēt komunisma
diklStara, vai arī tā 5al)rūķ.
Daudzi, pat ievērojami politiķi tic.
ka koinūnisma diktatūra var sabrukt
bez. bruņota konflikta. Bet iekšēju
saimniecisku grūtību un ārēja saim­nieciska
spiediena dēl var sabrukt
resp. mainīties tikai tāda valsts ie­kārta,
kas ieskata sev pakļaulc^ par
cilvēkiem. Pad, savienībā kolbpzu si­stēmas
realizēšana m^sāja 10—12
niilj. dlvēku dzīvību, kas g ā | a bo
bada nāvē. bet komunistu vadoņi ne
brīdi nenovirzījās no pasākta ceļa.
Nav zināms, cik miljoni gājuši bojā
un mirst vēl šodien, lai atvērtu Pad.
savienībai jaunus izejvielu avotus cil­vēka
dzīvei nepiemērotos apvidos.
Kreniļa varasvīri par to nedomā, tos
neietekmē arī brīvās pasaules nosodī­jumi
un protesti pret! necilvēcību. Vi­ņiem
šīs izejvielas viijadzigas mi li l i ­rā
potendala kāpināšanai, vienalga,
cik mii joni ietu bojā. Militārā spēka
kāpināšana savukārt vajadzīga Mas­kavas
galamērķa sasniegšanai, bet pā­rējais
to neinteresē.
Lai valsts iekārtu gāztu ar sacel­šanos,
vajadzīga labi izveidota orga-n;
zāe;ja, kas apsver vjsus valāls sva­rīgākos
rajonus, kā arī līdzekļi bru­ņotai
cīņai; Pad. savienības terrora
sistēmā, kur cilvēks nedrīkst runāt ar
cilvēku, kur pat bērns spiests nodot
savu tēvu, nav iespējams izveidot or­ganizāciju*
kas spētu izraisīt i^iut c;k
nopietnu sacelšanos. Padomju un
satelītvalslu tautu rīcībā nav arī ie­roču.
Ja kur kas palicis nokāra lai­ka,
tad ar šiem līdzekļiem var veikt
tikai īslaicīgas kaujas atsevišķās vie-t
ās. bet ne v i spārē ju sacelšanos un
ilgstošāku plaša apjoma cīņu. Cilvē­kam,
kas pakļauts boļševiku varll,
atliek tikai mirt vai mēmi pakļauues
savam liktenim.
.1
Daudzi gaida Staļina nāvi un cer
ka šajā bridi savstarpēju cīņu dēļ S8
bruks komunisma terrora slstēiņa. Ir
iespējams, ka t i d i brīdi šikas iek­šējas
cīņas. Bet ne cīņa pret pašu
sistēmul Var cīnīties partija, armija,
MVD un MĢB savi starpi resp. šo
organizāciju priekšgali esošie cilvēki,
bei ne tauta, Vienalga; kas uzvarētu,
nāvē aizies miljoni, bet uzvarētājs
turpinās valdīt ar terrora palīdzību.
Viņš nemaz nevar citidi rīkoties, ja
negrib iet bojā pats, jo varu būs ie­guvis
ar varu. Citādi virzienā šajā
gadījumi nolikumi var iet Ijkal tad.
ja iejaucas ārēji spēki Visai brīvajai
pasaulei jāsaprot, ka boļševiku terro­ra
sistēmu var lauzt tikai ar bruņoto
spēku cīņu. Un kamēr pastiv šl si­stēma,
pasaule pakļauta nepārtrauk­tam
draudam
VISPĀRĒJU SPEĶU SALĪDZINĀJUMS
Domājot par nākošā kara varbūtējo
rezultātu, parasti salīdzina pretējo
pušu dzīva spēka lielumu; rūpniecī­bas
ražošanas spējas, rīcībā esošos un
varbūtēji iegūstamos izcjvieļii dau^
dzumus, kā arī cilvēku dzīvei nepie­deramos
vielu krājumus un ražoša­nas,
iespējas.^ ' M:lilāne- iīelpra'pjirvēl
ekalkulē karaspēka un vadības saga­tavotību,
iero6iie<!art)Iba8 salīdzi­nājumu
un vispārējo morāli.
Pašreiz grūti izda rīt pareizu sa-līdzinijuinu.
Pastiv gan divi galve-liia
grupējumi, ktir vi eni pui^ ir Pad.
savienība ar sat^ttvalstlm. Ķīnu ie­skaitot,
bet otrā ļAtlantāka pakta
valstis. Ārpus minētajiem austrumu
un rietumu grupējumiem ļr ievērojami
spēki, k i cilvēku, ti jo sevišķi^k^
svarīgo izejvielu krajuinu zlņS. Se­višķi
neskaidra ir Indijas, Pakistānas,
Indonēzijas un arābu valstu nosļaļa
varbūtējā ķruņota kcaiflikta gadījuma.
Liela npžīnje var būt rietumvalftu no­stājai
pirms kara Izcelšanisi ja ti būs
skaidra, noteikta, pat a^a un dos pār-lieclbu.
ka minētās valstis hekidos
apstākļos nenoklūskotriūnis^^ vari
un nebūs ari rieti^ņlekusdimniec:^
kās izmantošanas objekti, tis izšķir­sies
par rietumiem, jo i o tautu pie­derīgie
ir dziļi reliģiozi. Turpretī, ļa
rieiumu lielvalstis piekops izvairfia
ņās un lalpolanfts politiku, rezultāti
var-būt^:citi.^'v\';:-- V^^---^ļ^-'
Neievērojot minētās neskaidrīiias,
vienkārši skaitliski ftall<feiniļumi
rietumnickienv ir pārsvars k l cilvēku
skaita, ta ari rūpnikibas ražošanas
spēju un izejvielu krijumu ziņā. Bet
vienkāris mechanisks skaitļu salīdzi-nājums
pielaiž Ifeļu kļūdu. Koro^
nisma varas nežēlībā pret ciIvēku
«uslrurnu bloks s^pēj procentuāli daudz
vairāk cilvēku iesaistīt bruņotos spo­kos,
kā ari Ijelāku procentu izmanto!
tieši kaujas darbībai, jo piegādi gan­drīz
tikai Ieročus, municlju un deg
vielasr nerūpējoties par par^ioapgāfi:
Tāpat padomju iek āru vara t ļaut. es
atraut cilvēku Mi&nu patēriņam
visas karam vajadzīgās izejvielas,
sevišķi naftu un tēraudu. — phrit^
cot arī ikdienas patēriņa pre^uraio-ianu
un visu rupmetlbu. kur vien io
Mlauļ bechniskē iekārta, pirkirtojo
kara' vajadribam...-'-
'• (Tur pina juni^
m mm:
ii'
1}%
<'I*S3.J
m
4ff
5*
liii: