Bavarijas Latviesu vestnesis, September 10, 1949

              Trešdien, 1949.
IB
pavasari augusta Vietā
jNedēļas beigās piJ5.
h linanču komisijas {«"""«ctiib,
gi teorētisita n o ^ ? i i " " * %
'Jetas joprojām uU^^^tiJ
atkangl no StrasbS.
m stāvoklim ļou >S
'domes lēmum . ka raS^» J
J reforma vēl nav
gan komisijās tieši
»tu debatēja'ilii L ''^te^
'»ņ«»tā sevišķi notSi*'^'«^i
8l«a8 delegādja k«^*' "«iii
K varēja JaStSTtoT»!^
^So tematu Vašinrtonā
fik speciāla valrS i,'""^
ministru apspriede mr"
entam at4a'"Snot?SJ
vai mazāk akadSmiSm^'li'
preCu apmaiņas un Sd J°>
Sājumu Uetā leroS**
M Eiropas konfSeeS,
y. kurai būtu j ā n S , " ^ -
saimnledsku p S & l
TieSl padomes S i o f e ' -
no^aldrojās, ka bSta
lā Maršala paUdzibaL ĒS«3
»ēr nebūs kļuvusi ^Zf^^
rtSviga, kamdēļ jau 1 » ^
jauns operatīvs is
oniedsko lietu saskaņian>
rācijas pieaicināšanas atllkk.,
vēlāku laiku radusi atbSiiS
apstākļos, kur tas g S S
aidāms. RletumvāS rtfi
I tajona centrā Bochumi wE
}\^^^ Itatoļu sanāksme, 2
lalijās ap pusmiljons dlS
resta nunclja un 12 vācu 2
k u klātienē tur pieņeitalS
ja, kaa prasa «vienotu Hronu»
•^Ju satversmi, parlamentu, J
' Eiropas parlantt
lajal sesijai beidzoties prejši
biežas parādās vērtējuiri, I n
itoa sesijas daudzsološo sfe
ļaf tSs klusajām beigām. Atcoji
ļila lielo runu,kurā tastikffl6^
l iestājās ne tikai par VSdia
Icināšanu, bet ari desmit slmbo.
1 tukšo sēdekļu novietojas
Jburgas universitātes zālj, ka
ļonstrētu desmit Austrumeiropa
atzīšanu šai kvorumi Ap«.
ieSl šo pēdējo momentu, CMcha
raksts Die Tat atzimē, ka W
Ieta blju^ vissvarīgākā Einpu
Rbas Ierosinātāja CerSlls nīsi
ļTat uzskaita šīs desmit valsUs
Wi% Igalnllja, Jugosla\iK
ļ v i j a , Lietuva, Polija, Rūmi-
Ceefaoslovakija, Ukrtina la
ļrija. Sis zemes Strasburgiie
kā pieminētas vairāku dcte^
jnās, bet to pārstāvji ari pem-atradušies
tur.
LATVIA
tstvlan N«wsiiaper
^ M i » Dlvislon AotborlsatlOD
^aiber ONDP m PubUaber
Bdttort TaldcmSrt Lam>
EflUngen/Iī., Brelte Str.
i_j prtnter: Dlmer & Un-
-ehioer. Ludwlj(&lburg, Kar~
W. PubtlBhed t\rtce
,ŗedily. Cireulalion U.ooa. KEW5PAIER:
Nr. 90 (804)
Sestdien, 1949. g. 10. sepi.
Iznfik treSdlenās uo sestdlenfts.
izdevējs: LatvleSu Centrālā Ko-mitēja.
Galvenais redaktors: V
Lambergs; galv. red. vietnieki:
Bl CuUtis un A. Klfivsona. Re­daktori:
A. Bolfitelns. Fr. Igals
J. jekabsons, B. Ķīselis. H.
Mlndenbergs, A, Ozols. B.
Raistere. L. Svarcs, Bedakclias
adrese; EflUngen/N., Brelte
StraOe 8 — 5, tdefons 17389.
bez politiska ļidzsvara
pasaulē nav iespējama
Vašingtonas konferences pirmie atzinumi
Sagaida saprašanos un iecietību
V a 81 n g 10 w a (B). - TireSdlem VaSIngtonS ASV fiimii6u
lona Snaiderft vadibS sākās saramas ASV, Lielbritānijas un Emiidas
0]ian5a ministru isiarpā. Pirmās 3 sanāksmes rādija» ka saprašanās
nar kopīgiem Jautājumiem lielāka, nekā to mēja secināt no i^dēJo
asās savstarpīgās kritikas ang|u un amerilSņu presē.
Lai gan līdz ceturtdienai, lnad ang|u delegācifu pieņēma preddents
trOmens, nekas ktnkrēts par kādiem izšķirigiem lēmumiem nebija zi-ogins,
informētas aprindas Vašingtonā paredz, ka Si konference Jetek-
IDB rietumvalstu kopējo politiku paisaules mērogā uz vairākiem ga-dlem^
Vienprātīgu atriņa visu delegicUn vadītāju starpā ir, ka s^m-oiedskās
problēmas nostājuSās visu pārējo Jautājumu priekšplānā.
kontinents saskaldīts ar! saimnie-i
ļetumnleku tiepība stipra, to
tl rāda Franko Spānijas gadi-
Līdzīgs liktenis draud ari
Tādēļ saprotama pašreizējs
iekšpolitika, ar ko viņS ffi^
sev piesaistīt bijušās plls(HlI^
>artijas - rojāUstus, liberSļui
sociālistus. No Belgrades ii-
\x vairāku bij. politiķu atgrie»
, pie varas. Tā, piem. W
partijas prof. Trilanoviils ^
par Tito padomdevēju, kan^
4 redzamākie karaļa pleMi
iU uz 15 un vairāk l ^ ^
uiā. Rietumvalstu ziņu
īrējuši ievērojamas par^»
Sas pret Tito režīmu T^asJ
Tito mēģina ar iekšpolltil«
ļUzēt.
Jau nokāpjot no tvaikoņa Maure-tanla,
Anglijas ārlietu ministra Be-vins
deklarēja, ka Lielbritānijas de-iegfidja
ASV nav ieradusies kā lū-dj^
a pēc Jauniem aizdevumiem un
bagātā brālēna palīdzības", bet
ar nolūku ,4zlemt vadlīnijas
Setumvalstu kopīgai saimnieciskai
oolltikai, Jo bez tāi! nav iespējams
ļ ^ g i realizēt mūsu politiskos
plānus." Ar šiem vārdiem Bevins,
\l to norāda NBC komentātors, no-latizis
visiem tiem asumiem dzelctii,
ko angļu un amerikāņu prese sav-fitarp^
gā nesaudzīgā kritikā un pa­domu
došanā, kā vadāma kādas
valsts saimnieciskā un politiskā dzi-v^,
bija radījušas viidrākus mēnešus
tlgkoSaJā polemikā.
Neapmierinātībā ar angļu strād­nieku
valdības sociālisUsko politiku
ASV saimnieciskās aprindas pēdējā
laikā arvien nesaudzīgāk kiitlzēja
^ Stdlordu Krlpsu, atklāti nosau­cot
viņ» par vaininieku ang u mfir-cipas
krīzē, ko BBC m angļu prae
otl v#U nokritizējušas par „do-ara
krīzi". Visumā atiglu salmnle-dikie
žurnālisti un aii redzamākie
poKtiķi nemitīgi runāja un vēl Jo­projām
atkārto, ka Lielbritānija un
vlfta Rietumeiropa atrcHias smagas
lainmleclskas krīzes priekšvakarā.
Tie saka, ka šai kriiōei galvenokārt
poHtiski iemesU, Jo Etiropas polltiS"*
kās saskaldīšanās remltātā Vecais
orei 5 unt agad
orka (D). - 1945. gada 1. ^
''Se Sdomju savienos
padomes
iešķira Suvorova ordepa
pakāpi. Pirms.gada ar^^^^^^
rdenl apbalvoja agade^ J
jas iekšlietu mims r^ ^ .
ai pašā laikā
Miri^
Riclīards Strauss
MUiohene (E).—Ceturtdien Berch-tesgādenā
miris viens no tagadnes
BdSkaJlem komponistiem Rlchards
Strauss, pārsniedzot 85 gadu vecu­mu.
Viņā dzimis Mlnchenē, darbo­jies
Berlīnē, Vīnē, Šveicē un tfid
atkal Vācijā. Vēl Ist pirms nāves
Strauss strādāja gar jaunu bērnu
openi Muzikālu karjēm komponists
nodibināja ar operu Salome, kas
komponēta pēc Oskara Uallda tek­stā.
Vēlāk sekoja Iflgenija, Eleldra,
simionijas, simfoniski tralojumi un
fiolo dziesmas. Pag. gadā angļi bija
fiarlkojuSl lUcharda Strausa nedēlu,
feiTā piedalījās ari pats komponists.
%a laiku Strauss pavadīja Šveicē.
ciskl. Amerikāņi turpretim šo Jau­tājumu
daudz paviršākā un pašapzi­nīgākā
skatījumā strupi apzīmē par
Etllja valdības pārspīlētā soclālisrxia
krizi un ieteic atmest .Jabdaribas
valsts utopiju", pārejot uz pilnīgi
brīvu saimniecību pēc ASV parau­ga.
Maršala plāna galvenais admi­nistrators
Hofmans angļiem ieteica
triskāršot eksportu uz ASV, bet
Wallstreet Journal saimnieciskais
redaktors aicināja atcelt visus valū­tas
ierobežojuftius, tad angļu saim­nieciskā
krize un dolāru trūkums
likvidēšoties paši no sevis. Bez
šiem stipri paviršajiem ieteikumiem,
ko realizēt pašreizējā Rietumeiropas
Kilmnieclbas sistēmā gan laikam
nav iespējams, vesela rinda citu
žurnālistu un valstsvīru tiklab no
Londonas biržas, kā Vašingtonas
saimniecības ministrijas pēdējās ne­dēļās
veltīja viens otram nesaudzī-
(Turpinājums 8. Ipp.).
A r i Tito sācis
koncentrēt karaspēka
Belgrade (F). — Amerikāņu tele-graia
aģentūru pārstāvji ziņo no
Belgrades ka Tito neuzkrītošā
kārtā gar Rumānijas, Bulgārijas un
Ungārijas robežām sakoncentrējis
vismaz 15 divīziju, lielu skaitu kara
materiālu un pretaviācijas Ieroču.
Itāļu aģentūra Astra vēstī par no­cietinājumu
celšanu gar Ungārijas
un Rumānijas robežu. Citādi noska­ņojums
Belgradē mierīgs. Ceturt­dien
amerikāņu Importa un ekspor­ta
banka piešķīrusi JugoslaviJ ai aiz­devumu
20 milj. dolāru apmērā.
Par 11 miljoniem dolāru Tito Jau
tagad var saņemt ASV mašīnas.
Pēc Maskavas uzbrukumiem Ju-goslavijai,
Jaunu kampaņu pret
Beli^adi tagad sākusi arī Polija.
Ceturtdienas vakarā Varšavā publi­cēts
oficiāls paskaidrojums, ka Tito
lauzis polu-jugoslavu draudzības
Ilgumu un pārgājis imperiālistu
pusē. Lielas normēs šim uzbrjjku-mam
tomēr nevar būt, jo pēc ķom-informa
ofensīvas pret Tito ar ci­tām
„tautas demokrātijām" parak­stītie
draudeibas līgumi praktiski
neeksistēja.
Britu
.8 centr. komitejas ŗjj'^^
^ prezidenta vietn js
Maskavas prf » ^
nar Padomju savrc
ticamākajiem draugie.
ratiem". ļjŗij
gadā padomju Presj ^
:asi mainījies, bet
/,A mguenrii"k. as Sbmal^ss'l inriosnk^iPļ ^*
a nevajaga neiņ« " ^
komunistiem
PALICBIIEM 3ĀIEKIAU3AS VĀCU
SAIMNIECĪBĀ JAU TAGAD
ojas komisijas var ari nedot
dienu apdomāšanās laiku
spraiga IRD preses konference Bad Kisingenā
Viena no gaļ^kajām on «praigSkaJām DP preses konlereaoēm pē­dējo
mēnešu laikā notika 7. septembri lEO unerik&ņa Joslas galvai
mītnē Bad Kisingenā. Bez loformāeijag da|as vadīt. C. Reinera kon­ferencē
piedalījās un paskaidrojumus sniedss ar! aprGpes tiesīguma
da|as vadītājs F. H. Kents un IsvietoSanas un repatriācijas da}as vadī­tājs
£. M. Falks. Svarīgākais Iztirzājamais Jautftjums, kas Izraisīja vai­rāku
stundu Ilgas pārrunas, bija IRO aptaujas komisiju ^blha un ar
to saistītā DP emigrācijas gaita, žurnālisti p&runSJa ar uEtO galvenās
mītnes vadItlMlem darbiniekiem ari privfitt ddvojošo DP st&vokll un
gr&tl Izvietojamās bēgļu grupas i^kot&es pnublēmaa.
londona (D). — Lielbritānijā jau
vairākas dienas turpinās arodbied­rību
kongress. Trešdien ar plašu
^tiu tajā uzstājās ministru prezi-tots
Etlijs. ,.Svarigākā problēma
P^Sreiz ir saimnieciskas dabas," tei-britu
premjers. «Nesaskaņas nav
«manāmas tikai starp dolāru un
s«irliņa zemē^, bet tas valda visā
Pasaulē. Sis saimnieciskās grūtības
l^evar atrisināt tikai daļas valstis.
to jāvienojas visai pasaulei."
imūnas turpinājumā Etlijs i*unāja arī
P^r šķietamajām nesaskaņām Liel­britānijas
un Savienoto valstu star-
P^l nNav taisnība apgalvojumiem,"
^«Klarēja britu valstsvīrs. .,ka Sa-
^^cnotāg valstis iejauktos Lielbritā-
^Jas iekšējās lietās. Otra pasaules
«ara laikā ASV ļoti daudz palidzē-ļ^^
as visai pasaulei. Arī mēs ar
^^vu nostāju esam pierādījuši, ka
n^Kad neiesim kopā ar komūui-
Par pierādījumu saviem ap-s^
vojumiem es varu miinēt," teica
tālāk Etlijs. ^prezidenta Trūmena
doktrīnu, Maršala plānu un Atlan­tijas
paktu. Ja Amerika negribētu
mums palīdzēt, tad nebūtu šo jē­dzienu."
Iepriekšējā dienā komunisti arod­biedrību
konferencē piedzīvoja divas
smagas neveiksmies. Ar 5 miljoni
balsīn:! britu strādnieki nolēma i2:-
stātici? no .Starptautiskās arodbied­rību
apvienības, ko kontrole komu­nisti.
Pēc vienas stundas kongress
ar 6 milj. balsīm nolēma, ka komu­nisti
britu arodbiedrībās nevar ie­ņemt
nekādus vadītājus amatus.
No Helsinkiem īdoc ka ari somu
arodbiedrību apvienība solījusies
^pārbaudīt attieksmes ar Starptau­tisko
arodbiedribu savienību". Ap­vienības
sanāksmē ar prāvu balsu
vairākumu apstiprināts izpildkomi­tejas
lēmums, kas no apvienības iz­slēdza
7 arodbiedrības par disciplī­nas
pārkāpšanu. Toreiz tās atteicās
izbeigt streiku un atgriezties darbā.
Atklājot preses kcmferenci, infor­mācijas
daļas vadītājs Reiners norā­dīja,
ka tagad jau pienākuši IRO
darbības pēdējie mēneši. Tas atkār­toti
uzsvērts Jau agrāk, bet tieši
pēdējā aptauja emigrācijas Jautāju­mos
pierādījusi, ka tiešām IRO dar­bība
tuvojas beigām. Pēc 31. de­cembra
nevienu DP vairs neuzņems
nometņu aprūpē, un nometnes no­teikti
slēgs nākamā gada 30. jūnijā.
Pēdējo nedēļu laikā IRO darbība
centrēta 3 galvenos virzienos: 1) No­tiek
minētā emigrācijas aptauja; 2)
tiek apstrādāti materiāli par DP tie­sīguma
pieprasītājiem, ko reģistrēja
līdz 31. augustam; 3) notiek privāti
dzīvojošo apzināšana statistikas no­lūkos.
Līdz 31. augustam amerikā­ņu
joslā DP statusa iegūšanai pie­teikušās
45.000 personas, im pietei­kumu
apstrādāšana IRO kontroles
centros ilgs līdz janvāra vidum.
Tāpat paies vēl i l g ^ laiks, kamēr
bi^ iestājama pilnl^ apstrādāt vi*
sus datus par privāti dzīvojošiem
DP.
Runājot par pašreiz notiekošo
emigrācijas aptauju, Mr. Reiners no­rādīja
uz rakstu Latvijā, Icur uz­svērta
šīs problēmas nopietnība. Tā­lāk
viņš informēja žurnālistus par
aptaujas komisiju darbību, uzsverot,
ka komisijas var dot 10 dienas lai­ka,
lai iztaujājamā persona izšķirtos
par vienu vai otru emigrācijas ie­spēju.
Sī apdomās laika došana to­mēr
nav komisijas obligāts pienā­kums.
Izceļot uz Austrāliju komisi­jas
parasti uzaicina tikai tādēļ, ka
tā ir vienīgā zeme, uz kuru pašlaik
vēl var notikt masu emigrācija. Ja
pārvietotai personai vēl nav rokā
galvojums uz ASV, tad praktiski uz
turieni arī vairs nebūs iespējams
izceļot. Ja ari galvojumu drīzumā
saņemtu, tad tomēr pastāv ļoti reāls
drauds, ka izceļotāju kvote vistuvā­kajā
laikā būs pilna, Sai sakarā
Mr. Reiners pastāstīja, ka no ameri­kāņu
joslas uz ASV pašreizējā l i ­kuma
ietvaros pavisam var izceļot
140.000 DP. Līdz šim jau izceļojuši
72.000, tātad vairāk par pusi no pa­redzētā
skaita. 40.000 DP, kam Ir
jau vīzas, izceļos tuvāko dienu lai­kā,
bet 30.(K)0 DP ir ieguvuši galvo­jumus
un sākuši kārtot emigrācijas
formalitātes. Tātad minētais skaits
— 140;000 — īstenībā būtu jau pār­sniegts,
bet domājams, ka tas izlī­dzināsies
parastā „nobiruma" dēļ
(duMtie galvojumi, slimības utt.).
Katrā ziņā ir skaidrs, ka tiem DP,
kam vēl nav^ vīzas vai vismaz galvo­juma,
izceļot uz ASV praktiski ne­būs
vairs iespējams. Tādēļ arī ap-taufas
komisijām atliek tikai 3 jau­tājumi:
vai DP grib repatriēties,
palikt Vācijā, vai braukt uz Austrā­liju,
Ja pp izšķiras palikt Vācijā, vai
vispār nevar izšķirties, ko darīt, —
tad IRO 1 ir tiesības tūliņ atņemt v i ­ņam
aprūpi. Jāuzsver, ka aprūpi
nezaudēs grūti izvietojamās perso­nas,
bet gan tie, kam iespēja izceļot
ir, tomēr šī iespēja nav Izmantota.
..Nav pareizs laikrakstā Latvija lie­totais
apzīmējums — piespiedu
emigrācija. — jo ikvienam DP vien­mēr
vēl paliek 3 minētās izvēles ie­spējas."
piezīmēja Mr. Reiners. Tā­lāk
viņš norādīja, ka nometnēs vēl
ar\*ien dzī%'o daudzi, kas jau sen
butu varējuši izceļot. Vēl nesen no­metnēs
bija 15.000 jaunu, veselu, ne-nrecējušns
vīriešu 20—34 g. vecumā.
Pēc pašiem pēdējiem datiem tādīt
nometnēs ir vēl 10.600.
Informācijas daļas vadītājs norā­dīja
arī uz pārpratumu, kāds radies
attiecībā uz sardžu vienību vīru iz­ceļošanu.
DP vidū bieži sastopams
nepareizais uzskats, ka šis personu
kategorijas emigrāciju kārtos pati
ASV armija. Ģen. Hibners tikko
atkārtoti norādījis IRO, ka armija
nekādas izceļošanas lietas nekārto.
Tādēļ ari nav piedodama lielā pasi­vitāte,
ko sardžu vienību viri bieži
parāda iepretta IRO. Ir bijuši ga­dījumi,
kur uz kādu IRO aptauju
no šim vienībām uzaicināti 600 cil­vēki,
bet ieradušies tikai 25. Ja
tanUIdzigi gadījumi atkārtosies, tad
IRO attiecīgajām personām atņems
DP statusu.
,JCādēI aptaujas komisijas min
tikai Austrāliju, bet ne, teiksim,
Franciju vai Angliju?" jautāja žur­nālisti
Izvietošanas un repatriācijas
daļas vadītājs paskaidroja, ka uz
Angliju masu emigrācijas akcija ne­notiek,
bet^ izciešanas iespējas uz
Franciju īstenībā ir ļoti mazas.
Francija tiiļdko paziņojusi Jaunos ie-oeļoSanas
notdkumus. Saskaņā ar
tiem katru mēnesi Francija uzņems
10 ģimenes lauksaimniecībā, 15 ne­precētus
vīriešus raktuvēs un neie­robežotu
skaitu vieninieku lauk­saimniecībā.
Attiecībā uz laukstrād­nieku
ģimenēm izceļotāju kvote Ir
aizņemta jau ilgākam laikam uz
priekšu.
Uz vairākiem dUem preses pār­stāvju
Jautājumiem Mr. Reiners un
fTurpināJums 1 Ipp.)
Latvieši Anglijā
vienotu organizāciju
Sūtnis K. Zariņš piesūtījis visām
latviešu organizācijām Anglijā aici­nājumu
radīt Anglijā'latviešu orga­nizāciju
apvienību.
Latviskās dziesmas svētku dienaa
beigušās, lielā vienprātībā padarīts
liels darbs. Bet nevaram atdusēties
uz lauriem. Mēs dzīvojam lielā
vērtību pārvērtējuma laikmetā, un
nedrīkstam atslābt latviskās paSap^
ziņas celšanā im vi^ibas stiprinān
šanā. Tikai pa to ceļu ejot, mēs bū­sim
sava senču mantojuma cienīgi.
Kā Jūs atcerēsities, tad pirmajā
sanāksmē, kas dziesmu dienu rīko­šanai
notika manā vadībā, bija rur«
nāts, ka par to likts pamats tālākai
un plašākai mūsu «sēņošanai Ru*n
nājām par to, ka Lielbritānijā eson
šiem latviešiem jārada sava vlenon
ta organizācija. Dziesmu di^u at<i
lilcumu nolēma izlietot kultūras
mērķu sekmēšanai dibināmam fonn
dam.
Gribu sasaukt atkal kopēju ap-apspriedi.
Sāda sanāksme, dažādu
apstākļu, dēļ, nebūs iespējama agn
rāk kā rudeni, āpm. oktobra mēnesi,
Tanī tad uzklausīsim Dziesmu die­nu
ricibas komiteju ziņojumus un
konkretizēsim šo Lielbritānijas lat>-
viešu sadarbības ideju. Līdz tam
laikam es.laipni lūdzu pārdomāt šo
Jautājumu un visus, kam būtu iero-sinājimii
par darbības veidu, iesūtīt
nālcamā mēneša laikā savas domas.
Vi^s paraugs, ko vērto izstudt^
rēta būt Zviedrijas latviešu nodibi­nātais
Nacionālais fonds. Ari Vfid-ja
patlaban notl^ sarunas par Na-^
donālā fonda dibināšanu. Ļoti ie­spējams,
ka līdzīgam paraugam se­kojot,
mēs vissekmīgāk panāksim
sprausto mērķi. Problēmai, pit)tamfl,
var būt ari citāda pieeja. Es būtu
pateicīgs par visiem ierosinājumiem.
Ar vislabākiem novēlējumiem
un uz dēšu sadarbību,
KSrUs Zariņi
I
Bonnā piedzimusi ļauna valsts
Eksperiments, kura iznākums jitkarigs no partiju
pārstāvju gudrības
Bonna (i). — Pēc gandriz plecu
gadu pārtraukuma vienā Vādjas
daļā atkal atjaunota valstiska ie­kārta
ar tās orgāniem. ASV, Angli­jas
un Frandjas augsto komisāru,
Rietumvādjā akreditēto ārvalstu
diplomātu un vienpadsmit vācu val­stu
premjeru klātienē Bonnā areSdden
atklāja 14. augustā ievēlētā Vācijas
parlamenta pirmo sesiju. Jatmo
laikmetu un pēc 16 gadiem atkal
brīvi ievēlēto tautas pārstāvju sa­nākšanu
iezvanīja visu Bonnas baz­nīcu
zvani, kad vecākais deputāts,
bij. Vācijas reichstaga prezidents
Pauls Lēbe pL 16.04 pasludināja
Rietumvādjā^ parlamenta pirmo
sēdi par atklātu. Tās pašas dienas
priekšpusdienā konstltuējās arī par­lamenta
otra kamera — federālā pa­dome.
Savā uzrunā P. Lēbe pieskārās
aktuālām problēmām, kas kārtoja­mas
jaunajiem likumdevējiem un
tad aicināja ievēlēt pastāvīgo pre­zidiju.
Ar 346 balsīm pret 15. attu­roties
41, par parlamenta pastāvīgo
prezidentu ievēlēja Frankfurtes
saimnieciskās padomes līdzšinējo
priekšsēdi Dr. Erichu Kēleru, lielā­kās
parlamentārās frakdjas, kristīgo
demokrātu ūnijas (CDU) pārstāvi.
Par pirmo viceprezidentu ievēlēja
sociāldemokrātu (SPD) prof. Karlo
Smitu, par otro — brīvo demokrātu
(FDP) deputātu Dr. Sēferu. Prokla­mējot
Vācijas federālās republikas
nodibināšanu, Dr. Kēlers izteica no­cēlu,
ka 20 miljoniem vāciešu pa­domju
joslā joprojām liegts piedalī­ties
vācu valsts Jaunuzbūvē. Pirms
sēdes slēgšanas sociāldemokrāti ie­sniedza
pirmos trīs ierosinājumus
lūdzot tos likt nākošās sēdes darba
kārtībā. Tie aicināja vispirms pro­testēt
pret vācu rūpniecības demon­tēšanu,
tad izteikt vēlēšanos par
Beriīnes iesaistīšanu jaunajā federā-djā
un treškārt — pārcdt federā-djas
pārvaldes orgānu sēdekli no
Bonnas un Frankfurti. Federālajā
padomē par' prezidentu ievēlēJE|
Vestfāles premjeru Kārli Arnoldu.
Pirms padomes un parlamenta sa­nākšanas
Bonnas baznīcās notika
svinīgi dievkalpojumi. Katoļu kon­fesijas
deputāti pulcējās Bonnas ka­tedrālē,
kur dievkalpojumu vadīja
kardinālis Fringss. Luterāņu diev­kalpojumu
noturēja vācu evaņģē­liskās
baznīcas padomes prezidents,
Berlīnes bīskaps Dr. Dibēliuss, ai­cinot
pariamentārieSus arī savā po-
Htilskaja darbā vadīties no kristīgo
baznīcas desmit baušļiem. Abu ka­meru
sēdes ievadīja un noslēdza
Bēthovena darbu atskaņojumi slra-loniska
orķestra izpildījumā. «
«Eiropā piedzimusi jauna valsts",
par Bonnas svinībām raksta Londo­nas
Times. „Sī jaunā valsts, kas su­verenitātes
un territorlālā nozīmē
vel diezgan nepilnīga, ir eksperi­ments,
kura iznākums lielā mērā at­karīgs
no vācu partiju brīvi ievēlēto
vadītāju praktiskās gedrības." Tā­lāk
laikraksts ieteic rietumvalstīm
'^o malas vērot notikumu
tdlāko attīstību, bet arī aktīvi veici­nāt
Vādjas iekļaušanos . vienotas
Rietumeiropas organizācijās.
Ka jau bija sagaidāms, uz paria-menta
atklāšanas svinībām atsau­kusies
ari padomju joslas SED.
nS^eptītais septembris ir nacionālā
kauna diena Vādjas vēsturē," teikts
attiecīgā ^ SED politbiroja uzsauku­mā.
„Sis pariaments un nākoSā
valdība ir nelikumīgi orgāni, kas ra­dušies
Potsdamas nolīguma pārkāp­šanas
rezultātā". Uz^^aukumā kā
parasts noķengāti angļi un ameri­kāņi,
dēvējot tos par jauna kara ga­tavotājiem
un koloniiu izmantotā­jiem
kas sev atraduši paklausīgus
palīgus Rietumvācijas kapitālistu u-partiju
līderu aprindās.
5 i
! ".i
r -
.isa.