Bavarijas Latviesu vestnesis, February 24, 1951

              | ^ B > 1951. ^.21. fei,
^lu) pirmdien ,
^irietTOu valstu sūh^^M
ipajDtāja četru v Z N
jparedKetc^ 5. marta. ^'
Ittiln komOnlstu pattii,.J
liāka. Bari tuvuana
:i 200 komūnieti parS*^
noskaņoto grupas misg ^
* Kelāks skaits komūnie;
Maņa-ni un Kuči
10 \L C. ;
I vairāki ievērojami
I^TVIJA
Latvian Newspaper
Nr. 16 (460) Febr. 24, 1951
Publisher: Jflois Niedra, August-dorf
b. Detmpld, Lager. Bl. 7.
Pbone: Augustdorf 02. Printeri
Weilbeimer Druckerei G. m. b. H.,
WeUhefa (Obb.). Published twlc«
weekly.
CirculatioB 11.000.
Sponsor •-' International Refugea
Organization. l A Ī V I ^ NEWSPAPER
Nr. 16 (560)
Sestdien, 1951. g. 2i febr.
Iznik treSdienfls un testdienfti.
Izdevējs: Latviešu Centrāli Ko­miteja.
Galveni redaktora i.
Maksis CulIUs. Redaktori: P.
Klfins, V. LesiņS, C. Raisters.
L. Svarcs. Apgāda saimniecības
vadītājs A. Āboliņš. AustrāUjas
redakcijas vadītājs A< Smits (21,
Linden Avenue. WendoQree, Balle-rat.
Vic, Australia). Redakcijas
adr.: (i3b) Grafenascbau (Obb.),
DP Camp.
mm&a paziņojuši J IH
Xla^lbritāMja6 komiiS^I
paiibato smn t!f^^^ UAaidflanasiiiaiicm^
alzmiigiires nodrošlnišana ilavija nevēlas pagaidsa,
:rieittou valstīm, pasbīT
te» Jtigoslavijai UkšoiS J
^'•-iž; tā jutīsdfes moraHski!
tiesīga pieņemt ieroča J
ļio ŗietumiiem.
_ 4 nedēļām Holande n |
[tļ«funu valdību.
li prezidents pēc nesekniJ
^^i,ar..sociālislu m kristigoP
adBni ietaiciis BenguTionaia
^viomisārisku vaildibas
;fmai vasarai.
Kirf noraidīta alļauļa,
ielumvācijļi, lai pfiedaUto^
femdera kongresā Berlīnes
sektorā.
valdība saņēmusi no
iļia pilnvaf«s i turpmāk beiļ
Starpniecības apspriestieiļ
ju diplomātiem.
^ rikāņu turboiznidnāftļļ f.
r - p ā r i Cechi
I iert>ežad un bārlidojuši p
ftaāist ASV sSvā atbildes
valdībai. H
•avl^ība niļ; Albānija
vienošance^; kurā M^skiiļ
savu~sat©lītu pie A(JrijM|
gaidofi apgādgt ar liip--''^
pi}; dolāru Itālijas bmņo^
laiļiias veidn^šanai pi«šļ^r
faištis. Līdzekļus ItaMJa ^
^ipiegu tini narkotisko ^
J u tiklu , Austrijā atiliji
tļō at^ policija. Vaiial
līs ii>cielināt^.
iS dadļumu pētnieks prof.
poēDmājis izpairīt jaiuĶis.
Frandjas piekrastes ūdeņoi
latenti ar | Jaunām
_ . Oienvidauis^rāilajas \mĶ
^BtuJuimbs piB Vūmeraš. Ri
iāti9S Ienaidnieka lidmašīna
likās racionēSanu Vāci i
it| atjaunot, paskaidro a
vicekanclens Blicheri
'līferencē.
im^rikSņu pag. gadS
Eiropu. Tas ir lielākais
tdrfctu skaits kopš 1939. i
g. Eiropā izfdievuži vairāk
iļj. dolāru.
jbSie šķīvji" MeSām
Siierikāņu flotes • atonrf
vaidāt|i»j6 Dr. Lidels ži
patiesībā esot mklfi
ļietstāvdaļas, ax kuriem i»"
irigi pētījuimii līdz 300 kffi
Bfaloni sasniedzot līdz 320
stundā. Sāictimā pēti,
i noslēpumā,
itpniecibail svarīgos jnj
• Cedioslovakijas pedeja
Iļpidnāti izved uz Pad»
>izē ar maštnām uz ,rPW
ļĀrsūta arī jfebriku M
ģimenies. Paitīzes politisķfiļ
ar šīm pārvietošanām
iējā laika nemiierus Cec
iš personas apllecft?*'^
fciem ^ adzlie^te maimt ^
lidotas vi&ifem ŗmmp
'a dd^aiesit^in piemēro»
7:-1 '
i. « v i i ķ im ceremoniiiB
|apag; nedēli: pārņen»»""'
'•;tStaudrūpnieidibu.
»«'kakk-sakies sa*sii!«|
ppļldja ŅūdžeiMja. w.
iBoteaaMvtas sarkMtft
4 iaļas satilk*nies ^'^•ļ
ļāatģllddaa valnigajie»
III. rotaļlieta, lc<)
dāvājuSi Eiropas benj,
ceļā ar kādu dai?" 3
šet» saņems Vācijas
: bērni, 25 t ir^f'fl
tksemburga.
|p NOMETNES AR 'Iļ
tWET VĀCU SAIMNI^*^
iGhene (Is). ^^^^ļ.i^
ministrijas ziņa®- T^iiO''
«5cCuU aapprrūūppēe Ppfāi^^e^s':.,^. M
jietn^s. Pagaidām jaļ^^ļi,
biiņas nometņu P^^^ p§rr2
feņometnēs paliks J^pj
j&rzinās Izvietošanu» a^ pp
^jumus ^^^^0^^
m politisko aizsar^^
pmetņu nodošanu ļ M
l i b ietaupīt I I J ^ ^
plāksne, lai gaiv*^
emigrr
Sarkanarmija pārkārto speķus
AUSTRUMVACUA UN POLIJA IR 35 MOTORIZĒTAS PADOMJU DM-ZIJAS
- DROŠĪBAS SOĻI SATEUTVALSTIS
Vašingtona (ig). — ASV ārlietu ministrijas ziņojumā par jaunāko no-lltiako
un militāro attīstību Vācijā deklarēt^ ka, pēc ticamām aņām
Austrumvācijā un Poliiā pašlaik stacionēta« 35 padomju tanku resp moto­rizētas
divīzijas, tāpat kopš Korejas konflikta sākuma lielā mērā pastipri­nātas
tanku vienībai arī padomju satelītvalstīs. Bez tam pēdējā laikā
Austrumvācijā atjaunotas daudzas dzelzceļa līnijas, kuras tūdaļ pēc vācu
kapitulācijas nomontēja un aizveda uz Pad. savienību.
So informāciju apstiprina ar! dau­dzas
ziņas par padomju spēku pastip-ninājumimn
un pārkārtojumiem, kādas
pēdējā laikā saņemtas Skandināvijā,
IpaSl Zviedrijā. Daily Madi speciāl­korespondents
no Stokholmas idņo, ka
blakus lieliem tanku, artilērijas, mu­nīcijas
un citu kara materiālu ievedu-m\
m Polijā notiek ar! plaša padom­ju
spēku pārgrupēšana, kā arī to ap­maiņa
pret jaunpdenākušām vienībām.
kustības turpinoties jau vairā­kus
mēnešus, gan virzienā no rietu­miem
uz austrumiem, gan otrādi. Tā
kā operācijas lielpilsētas neskar un
transporti pa blakus līnijām tiek bī­dīti
šurpu turpu, īsts pārskats nav ie-gristams,
kaut gan' par bsilņotājiem
saistīti daudzi uzticami dz^zcelnieki.
Vairums kara materiālu virzīti cau­ri
PoMjas ziemeļu dalai, Insterburgal,
Dandgai un Gdlņai, un pieņem, ka
tie bijuši domāti galvenokārt padomju
vasaļu valstīm. Galvenās karaspēka
kustības notiek dienvidu virzienā, uz
Silēzijas pusi, kur atrodas apkārtējo
padomju spēku komandiera ģen, Go-dunova
galvenā mītne.
Kompetentas aprindas Stokbolml
pieņem, ka šīm kustSbām ir divi gal­venie
iņērķl: aizstāt Polijā Jau ilgāku
laiku stacionētos padomju kaiavīrus
ar citiem, kas vēl nav guvuši ieska­tu
rietumu pārākajā dzīves veidā, un,
otrkārt, taktiski pārgrupēt spēkus tā-
Klementiss ieradies
Belgradē brīdināt Tito
Jaunākais izskaidrojums bij. £erhu
ārlietu ministra pazušanai
Parīze (gg). — Balstoties uz infor­māciju,
kas iegūta no Brīvās čechu
n'acionālkomitejas Parīzē, amerikāņu
ziņu aģentūra AP nākusi klajā ai sen­sacionālo
apgalvojumu, ka bij. Ce-choslovakijas
ārlietu ministrs Kle-mentiss
ieradies pie Jugoslavijas
valsts galvas maršala Tito^ lai brīdi­nātu
viņu no it kā 15. aprīlī paredza­mā
padomju vasalvalstu ģenerāluz-brukuma.
Brīvā čechu nadonālkomiteja infor­māciju
savukārt sniegusi uz autentis­ku
ziņu pamata, kuras tā tikko saņē
muši no nacionālās pagrīdes kustības
Cedhoslovakijā. Klementisu uz Jugo
skviju ar konkrētu uzdevumu brīdi­nāt
maršalu Tito no draudošajām brie­smām
esot nosūtījuši Cechoslovaki-
}as titoisti. Klemenitisam esot izde­vies
paņemt līdzi arī lielāku skaitu
svarīgu dokumentu par padomju sate-lītvalstu
militāru sagatavošanos ak­cijai
pret Tito, akcija notiekot zem
smaga padomju spiediena.
Sabiedroto pretizlūkošanas dienests
Frankfurtē trešdien paskaidroja, ka
p8c viņu rīcībā esošām ziņām Kle-mentiss
varot būt vienīgi Prāgā ap­cietināts.
Citādām baumām trūkstot
konkrētu apstiprinājumu.
Draugu biedriba cinita'*
jicm par Krievijas brivibu
Ņujorka (el). — Pag. svētdien Ņu­jorkā
nodibināta jauna apvienība, kas
saucās Draugu biedrība cīnītājiem par
Krievijas brīvību. Apvienības mērķis
ietekmēt ASV sabiedrisko domu uz
pretkomūnistisko spēku ciešāku atbal­stīšanu
Pad. savienībā. Jaunās orga­nizācijas
tiešākais uzdevums būs krie­vu
bēgļu un sarkanarmijas dezertieru
atbalstīšana Rietumeiropā. To darīs
nevien idejiskā plāksnē, bet arī tīri
materiāli un pirmie palīdzības pasā­kumi
krievu bēgļu atbalstīšanai Rie-tumvācijā
jau ievadīti. Pie apvienī­bas
dibinātājiean pieder amerikāņu
sociālistu vadītājs Nonnens Tomass,
arodbiedribu apvienības AFL vice-priekšsēdis
Metjūss Volls un Ļeva
Tolstoja mazdēla dzīves biedre Lidija
^ Tolstoja.
lāk uz dienvidiem, tuvāk iespējama­jam
nākotnes kara laukam — Jugo-skvljai.
Kā ziņojumos tālāk norādīts, gadī­jumā,
ja Pad. savienība būtu izšķīru­sies
ar satelītvalstu palīdzību uzsākt
pret Tito militāru akciju, tā, tieši kon-fliktā
neiejaukdamās, toties jo plašā­ki
izlietotu savu karaspēku, lai uztu­rētu
stingru kontroli Polijā, Cechoslo-vakijā,
Ungārijā un dtās nedrošās^ ze­mēs
un apspiestu kara gadījumā'tur
sagaidāmās sacelāanās kustības.
Pēdējā laikā īpaši pasliktinājušās
Pad. savienības un Polijas attieksmes.
Plašas poļu tautas masas padomju
okupādjas varu dziļi ienīst, un ne­kādi
draudzīgi sakari nepastāv arī
sarkanarmijas un poļu «tautas arnu-
Jas" starpā, kaut ar! pēdējā visus va­dītāju
posteņus, sākot ar pulku ko­mandieriem,
ieņem krievi.
lanl pMtonileKI
ftSVarllclīiiiiiīisIrlli
Vašingtona (el). ~- ASV ārlietu
ministrijā stājušies dari3ā divi jauni
nozīmīgi ārlietu padomnieki. Čārlzu
Bdemu prezidents trūmenis iecēlis
par ārlietu ministra Ečesona padom­nieku
Pad. savienības jautājumos,
bet Viljamu Poliju — Latīņu Ameri­kas
problēmās.
Bolens ir labākais padomju zemes
un politikas pazinējs ASV, un ar viņu
varēja eacensties vienīgi viņa priekš
gājējs Džordžs Kenens. Jaunais pa
domju lietu padomnieks, kas patla
ban ir 46 g. vecs, pavadījis Ruzveltu
Teheranas un Jaltas konferencē, runā
labi krieviski un bijis par tulku pē
dējiem četriem ASV ārlietu minis
triem. Kopš 1948. g. Bolens bija ASV
vēstnieks Parīzē.
Viljems Polijs pusi no sava mūža
nodzīvojis ārpus ASV uņ līdz šim
galvenokārt nodarbojies ar lidmašīnu
fabriku būvēm un gaisa satiksmes
sabiedrību organizēšanu Dienvidame­rikā
un Āzijā. Kopš 1945. g. viņš
bija Sav. valstu vēstnieks Perū.
Tautas vietnieku nams
pieņēmis atvieglojumus
ieceļotas likuma
Vašingtona (Is). — ASV tautas viet-nieku
nams pirmdien pieņēma papil­dinājumu
Mekkerana iekšējās drošī­bas
likumā, kas, kā jau ziņots, mīk­stina
ieceļošanas noteikumus neko-mūnistisko
totalitāro organizāciju
piederigiem. Papildinājums, starp dtu,
atļauj ieceļot ASV tiem nacionālsociā­listu
partijas un tās palīgorganizāciju
biedriem, kas par tādiem kļuvuši pret
savu gribu, uz kādu vispārēju likumu
vai noteikumu pamata, vai iestājo­ties
bijuši jaunāki par 14 gadiem. Tā­pat
par nomināliem biedriem uzskata
tos, ka» bijuši spiesti iestāties parti­jā
vai tās palīgorganizādjās, lai sa­ņemtu
pāriikas kartītes utml.
No tautfas vietnieku nama papildi­nājums
ies tālāk uz senātu, bet pēc
tam tas jāapstiprina prezidentam Trū-menaan.
Vienkārlota
galvojumu
izdošana
Vašingtona (L). — DP galve­nā
komisija paziņojusi, ka turp­māk
paredzami atvieglojumi
pārvietoto personu ieceļošanai
ASV, lai līdz 30. jūlijam vēl
varētu uzņemt līdz 80.000. Ko­misijas
priekšsēdis Džibsons
paskaidrojis, ka tagad vienkār­šota
galvojumu izdošanas kār-tiiba.
Līdzšinējo galvojumu
vietā, ko izrakstīja DP draugi,
paziņas vai darba devēji, turp­māk
pietiks ar vienkāršu ap­liecinājumu,
ka attiecīgai per­sonai
Sav. valstīs nodrošināts
darbs. Sādu apliecinājumu var
izrakstīt amerikāņu darba de­vējs
vai ar! DP komisija pati.
A. GfirSenleks
stu konferenci
Ceiru «lielo'' sanāksme Va&igtona
vai Maskavā
Maskava (la). — Rietumvalstu no­tu
saturu, kas iesniegtas nedēļas sā­kumā
Vlšinsklm, publicēja trešdien.
Tās visumā līdzīgas Lielbritānijas
valdības spedālal notai, ko iesnie­dza
Kremlim, atbildot uz Staļina In-ttervijā
Pateiktajiem apgalvojumiem.
Visās trīs notās apgalvots, ka starp­tautiskais
saspīlējums radies nevis no
Rietumvācijas apbruņošanas, bet no
bruņošanās kāpinājuma.
Trīs rietumu valstis sagatavotāju
konferences sanākšanu ieteic 5. mar­tā
Parīzē, kur „četru lielo" apsprie­žu
darba kārtība pārrunājama šādā
secībā: 1) atbruņošanās jautājumf;
2), Vācijas problēmai 3) Austrijas,
miera līgums. Par četru valstu ār­lietu
ministru koi£ference« vietu rie­tumnieki
izraudzījuši Vašingtonu.
Politiskie novērotāji Maskavā pār-llednāU,
ka Kremilis pievienosies
rietumu priekšlikumiem tiklab par sa­gatavotājas
koslferences sanākšanu,
kā arī par ārlietu ministru sanāksmes
darba kārtību, vienīgi par apspriežu
vietu krievi nevēloties Vašingtonu,
bet Maskavu.
Pēc New Vork Times Maskavas
korespondenta Selsberija informād-jas,
rietumvalstu vēstniecības pārlie-dnātas,
ka vienoties par darba kārtī­bu
esot daudz vieglāk Maskavā nekā
Londonā, Višingtonā un Parīzē.
No tā, protams, būtu pāragrs kaut
ko pozitīvu secināt Amerikāņiem
jau kopš sākuma nebija nekādas īstas
vēlēšanās ielaisties jaunās veltīgās
sarunās ar Maskavu. Tādēļ ASV ār
lietu ministrija, pievienodamās Parī-
Japāna nedrīkst kļūt par «padomju
kara darbnīcu''
Sidneja (el). — Amerikāņu spedā-lais
pilnvarotais Džons Fosters Dal-less
pēc apspriedēm Kanberā ar Aus­trālijas
un Jaunzēlandes ārlietu mi­nistriem
paskaidroja, ka pārrunāti
jautājumi, kas skar japāņu miera lī­gumu
un Pacifika telpas drošību. Ap­spriežu
komunikē pasvītrots, ka Klu­sā
okeāna valstis darīs visu, lai Ja­pāna
nepārvērstos par „padomju kara
darbnīcu". Ir zināms, ka Pad. savie­nība
grib Japānu pakļaut sev, ap­gādāt
ar milzīgiem izejvielu krāju­miem
un, atdzīvinot tās rūpniecību,
pārvērst to par Āzijas „kara darb­nīcu".
Sāds stāvoklis nodrošinātu
krieviem militāro pārākumu Tālajos
austrumos. Ja komunistiskai Ķīnai
izdotos apvienoties ar Japānu, tad
neviena vara Pacifika telpā tām ne­spētu
stāties pretim.
Filipīnu, Austrālijas un Jaunzēlan­des
āriietu politikas vadītāji izrādīja
gan lielu izpratni Japānas jautājumā,
bet tā kā tiem vēl ļoti labi atmiņā
Japānas militārā izrīcība otrā pasau­les
karā un pirms tam, tad tie prasa
garantijas, kas aizkavētu jauna mili­tārisma
atdzimšanu.
Klusā okeāna valstis jau kopš ilgā
ka laika plāno kopīgu aizsardzības
paktu, bet līdz šim Sav. valstis iz­rādīja
par to pārāk maz intereses.
Tagad, turpretim, vērojams krass pa­grieziens
ASV Tālo austrumu polīti
kā, un pat Dīns Ečesons, kas bija kra
sākais šī pakta pretinieks, vairs ne
cel pret to iebildumus. Manilas, Kan-bēras
un Oklandes politiķi parlied-nāti,
ka ASV mentalitātes maiņa iz­skaidrojama
ar sāpīgo pieredzi Ko­rejā.
Lai Pad. savienību jau tagad at­baidītu
no agresīvām tieksmēm pret
Japānu, Sav. valstis izveidos ap Ja
paņu salu valsti drošības loku. Uz­brukums
šai nocietinājumu joslā no­vietotām
amerikāņu aizsardzības vie­nībām
izraisītu vispārēju karu starp
Pad. eavienibu un ASV.
Ariietu ministrs Ečesons trešdienas
preses konferencē paskaidroja, ka
ASV ļoti ieinteresētas Pacifika valstu
stabilitātes un drošības garantēšanā.
Tādēļ Sav, valstis turpinās informa­tīvas
sarunas ar visām valstim, kas
ieinteresētas Pacifika pakta izstrādā­šanā.
Amerikas balss
sākusi raidijumus
Lietuvai
ASV brtinosies
pakāpes
V a š i n g t o n a (el). — ASV aiz­sardzības
ministrija saskaņā ar dtām
iestādēm, kas pārzina militāro apgādi,
izstrādājusi 3 pakāpju plānu bruņo­šanās
pasākumu koordinēšanai Lai
garantētu ASV drošību, vispirms
Jādara viss, lai pasteidzinātā kārtā ap­gādātu
Korejas fronti ar visu nepie-deiafflo.
Otrkārt, Jāizveido ASV
bruņotie spēki, kuru sastāvā Jābūt
vismaz 3,5 milj. viru. Treškārt.
Jāveic vajadzīgie priekšdarbi totālai
mobillzādjai, kas varētu kļūt nepie-dešama
eventuāla kara gadījumā.
Rakstīsim
Vašingtonai
Kad pirms trīsdesmit gadiem latvie*
šu karavīri (tāpat kā igauņi un somi
ziemeļos, bet lietuvjl un po|l dto*
vidos) cīnījās pret Latvijā lebmkuio
komunistu karaspēku, lai atbrīvotu
savu zemi no Maskavas virskundzi*
bas un nodrošinātu patstāvību Jaun-nodibinātajai
valsUJ, visa rietumu pa'^
saule ar simpātijām vēroja So mdsu
nevienādo dņur 1919. g. beigās tl
norisa pat divi frontēs — ari pret
Golca-Bermonta armiju, kas savukārt
tīkoja pārvērst UtvIJu par Vidjaa
koloniju. Toreiz latidešiem netrfika
ari reāla atbalsta, ko sniedza rietumu
sabiedrotie — amerikāņi, angli un
IranCI gan ar savipm kaŗakuģitti*
gan Ieroēu, ietērpu uc. mat^flilīt
veidā, kamēr Amerikāņu lailLanl
krusta delegādja pulkv. Ralena va­dībā
deva medikamentus uc nepie»
ciešamo slimnīcu un pirslenapo
punktu ierīkošanai, Dr. Orbisoaa mi*
sija organizēja bērnu ēdināšanu, un
Amerikāņu palīdzība (Amerim Re-
, lief) apgādāta trUkumdetēJus pār-zes
un Londonas ieteikumam, publi- Uku un apģērbiem. Bez tam atbrl-cēja
oficiālu memorandu, kurā stingri ļ vošanas ciņu gados Latvijā aktīvi
kritizēta Pad. savienības politika un darbojās ari minēto lielvalstu miU«
pasvītrots, ka būtu ļoti liels pārstei- tarās misijas plkv. Grtea, ģen. Bārta
gurns, ja ar konferend tiešām pa- un plkv. Diparkē vadībā, bet tagadē-nāktu
kaut ko lletderigu. No memo- jals Kanādas pbernātors feldmariali
rauda var skaidri sednāt, ka ASV Aleksaaders (toreiz pltn. pakāpi) k«-
valdība ne labprāt pievienojusies du laiku komandēja „landesvera"
franču ierosinājumam pieņemt Pad. (vēlāk Tukuma) pulku*
savienības aidnājumu uz četru vai- ^ , '
' Un toreiz, lūk, nevienam atnāca
prātā dēvēt latviešu kaŗavlroi par fa-šisUem,
ņadstlem vai kollaboran-tiem,
nedz ari Ierindot tos politiski
neuzticamu personu kategorijā, Pro-tams,
-r- pirms trīsdesmit gadiem la-sistu
un nadonālsodālisttt } i d^
vēl bija iveil, un an kollabeildiit
pasaule iiprata pavium dti po?
zltfvā nozīmē; bet mums nav ue »i»
zāko šaubu, ka Ja vien šodienai
Ņujoriia (gi). - Lietuvieši ir pir-ļ terminoloģija bOtu ekiistējuii Jau
mā no Baltijas tautām, kurām Ameri- Latvijas atbrīvošanas dņu laiki —
kas balss sākusi regulārus raidīju- Maskava un tās diktēti prese Jau 16»
mus. Tos ievadīja pag. piektdienā, īrelz bitu mūs apzīmogojusi par fa*
tieši Lietuvas valstssvēticu dienā. New šIsUem, nacistiem un kollaborito-
Vork Herald Tribune par to ziņo: Hem, Jo latvieši Uču art tad, ap-
..Amerikas BaJss šodien sāka kartē- rinlgi nadonālā vienībā saslējušies
jus ikdienas raidījumus lietuviešu va- sadarbībā ar rietumu sabiedro-lodā.
Tā bija pirmā reize, kad tā no- «em (sākumā pat ar vācu karaspēka
raidīja programmu tieši kādai zemei, vienībām!), cīnījās pret komOnistu
kuras iekļaušana Pad savienībā ne- pārspēku. Bet tā ki starptautiskais
kad nav tikusi atzīta. Ievadot raidī- leksikons tolaik vēl nebija tik ba-jumus,
ārlietu ministra vietnieks Be- fl^ts, tad sarkanajiem vajadzēja ap-rets
nolasīja amerikāņu valdības 1949. mierināUes ar tādiem epitettem kā
g. jūlija deklarādju, kurā nosodīta MbaltgvardI, reakdonāri, pelēkie ba-
Pad. savienības noziedzīgā rīcība, roni" utml, kas ari palika tikai pašu
okupējot Lietuvu, Latviju un Igauni- komunistu mutēsr Jo rietumi pareizi
ju. Ministrs piezīmēja, ka ASV jo- saprata un novērtēja latviešu kara-projām
atzīst Lietiivas diplomātiskos viru ciņu, veltīdami tiem savu at-pārstāvjus."
zinību, pateicību, pat slavinājumus.
Pēc Bereta runāja Lietiivas sūtnis ^a tas bija pirms trīsdesmit ga-
Pavias 5f.d«*«^j,^"l*^Tl^^^^^^^ un ari sekojošais UtvIJas pat-ma
loceklis Daniels J. Flūds ^J,^l'UlyibaM laiks šai ziņā nenesa rietu-silvanijas
un prominenti amerikāņi v l „ „ «^.m,.. Jl u.i,.t«
lietuvisku izcelšanos. Viņi visi iz- ^IV'^J^^^^^^
teica cerības, ka Lietuva atkal kļūs f« ?. ® "L^®^*'*1; '
brīva. .,Ar Dieva pailgu pār mūsu Mjad Latviju varmācīgi okupēja pa-dzimto
zemi atkal spīdēs brīvības M^»*!»* karaspēks un latvieši izmisīgi
saule," sacīja sūtnis Zadeiķis, .,un raudzījās uz rietumiem, velUgI ligda-mums
jāstrādā vienotiem par šo lielo «ties un gaidīdami savu kādreizējo
mērķi." Flūds, kura vēlēšanu apga- sabiedroto un atbalHtitāJu palīdzību,
balā ir ap 30.000 lietuviešu balsotāju. Rietumi klusēja, kamēr latviešu Uuta
izteicās: „Es varu runāt viņu visu vIenā pašā „mlera" gadā zaudēja
vārdā, novēlot jums atgūt brīvību un 35.009 nogalināto, nomocīto un de-tiesības
pašiem veidot savu likteni." portēto, nemaz nerunājot par nolau-
Sāktajiem raidījumiem lietuviešu pitajām materiālajām vfrUbām un
valodā vēlāk pievienos ari igauņu smagajiem pārdzīvojumiem šai sov-un
latviešu programmas, papildinot Jellzēšanas un terrorizēsanas posmā,
raidījumus krievu un ukraiņu valo- kur burtiski visa latviešu tauta bija
dā klausītājiem Pad. savienībā. So pakļauta fiziskai un garīgai degradā-raidījumu
sākšana, kā piezīmēja pati dJaL
Amerika balss, vairojot ceribas, ka y^^^ Jebkādam loģiski dorai-mazās
Baltijas valstis eventuāli va- j^j^^ ^ notikumu patieso Jēgu iz-rētu
atgūt savu brīvību. I protošam cUvēkam būtu Jābrinās, ka
otrā pasaules karā, kad vādeii bija
• . okupējuši Latviju, un cīnījās ar sar- UN karasptks mbrik I iļs^n^. Jr.»rii';
viešu Jaunekli un viri tvēra okupantu
KOMUNISTI NEPILNA MĒNESI ļ sniegtos ieročus (pašu latviešu dispo-
ZAUDĒJUSl 116.000 VIRU »*ci|a Uču nebija atļautas pat medī­bu
bisesl) un gāja dņā pret komfl-
Tokio (el). - Frontes sektora starp oļg^u, lai palīdzētu to satriekt, nevU
Dzelteno jūru un Dienvidkorejas kal- nacionālsodālUtUkās Vādjas Intere-nu
grēdām sabiedroto divīzijas treš- gj^, lai glābtu savu tautu
dien un ceturtdien turpināja virzīties no tā, par ko šodien šausminājās
uz priekšu. Salaužot vāju ienaidnieka vig^ kristīgā cilvēce un pret ko Jau
pretestību, nodibināta saskare ar ko- cīnās UN karaspēks Korejā, kamēr
mūnistu aizsprosta pozīcijām, kuru k^|yo rjetumu valstis bruņojas gan
mērķis aizturēt UN karaspēka virzi- morāliski, gan militāri, gatavodamās
šanos tālāk. Frontes vidējā sektorā izšķīrējai stundai
pie Cečonas, amerikāņu armijas kor- ^ , ,^ ,
puss, kas bija atvairijis neskaitāmus Tādē| dīvains - lai neteiktu vai-ienaidnieka
uzbrukumus, tanku at- rāk - ir sHvoklis, ka vēl šodien lat-balstā
devies pretuzbrukumā un ieņē- viešu karavīriem Jānei nedibinātu
(Turpinājums 8. Ipp) 1 (TurpmĀjuras 2. Upp.)