Bavarijas Latviesu vestnesis, March 29, 1949

              1
,5
2<l
Nl2 hespeiēja a' J , I
IsaininiekŅS 8^4. l i i
ar
ļjnUitarfig .vaiy#
lāktim\i$ no mi%
lētād Ieskaitīsim^
u mm 4oi. m
fioruļtēn A$V #
1''klubs'par JreDeŗljl
Ingi un
fJeubaueru.
iskd sacensību %
•uivkētajs jRlft
' savienībā joogijļ^^
ar, • vžcu vletiP^
[iefe^prie1fW%
k 8tarptauW^^^
(rtiVizteici^V ivr
ies mie« W;
liii
liii
Affairs OI'/i#iofi AutliorisaĀos
Nttmter UNDP 190. Publithtr
Mtd Cditor; KSrlit lUbāct.
DP . OuEU) KleinkSti near
Gflfizbtirg/D. PriBter: n$chwgb.
VetkilbL^'Gfiiizbttrff/D^ BKOI.*
Ūadau'Vl. X Oreolatiofl: mO,
PitbUslitd Ifarf» Ūtm WMUy«
EiAtōrifA «Ifice: Gflszbtirg/D.,
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 35 (259)
OMto» 1949. f. 29. marts
IioSk mi rtiiM atdSia. Ud«<
vils; UtvieSa presei 4«rbinie*
ko mdarl^IbM ICOM; kopu vt*
cākais M. Cnitdi. Oalvemit»
rtdftktOK K; RabSes (Šobrīd
darbā neatrodas); talv. redak*
lom.viala. M. CoIItii. .So-daktori:
B. Ķīselis, A; liepa,
H. Misdenbtrgs. Redakcijas
adrese: GOnibsrgP*. Donu&i^
kas ZinunermaoDstr. 2 (tSIrn-
Timis 84)r '
Atlantika pakts
bez Spānijas -
omlete bez olām,
saka Frankb
9lMlii||a JoiNTolam per, k9 pšdē-
Jg bričl viņu nzaidnas pievienotai»
AUaņtiķa paktam, ziņo JŌMs Mail**
koreipondents no Madrides. Sestdien
fVaņko pieņēma pazistamo amerikā­ņu
XarqSlistu Kaltenbomio» ar ko sa«
nmSJās divi stundas par Atlantika
pakti» problēmaiki. Pēc Sis gafākās
Int^as/ko Franko Jebkad kādam
trzcmjn inmāll^tain sniedzis, Kal*
teniHHlis izteicas, ka ģenerāūsims
visai prātīgu valodu nn ne­izturies
kā dik^tors. Franko. cen­sties
amerikāņu publicistu pārlieci*
nāt, Ica Atlantika pakts bez Spānijas
„bfitn kā, omlete bez olām".
' Aiz Sī uzskatāmā teiciena slēp­jas
M a diplomātiska rosība. No
Uselboaas ziņo, ka pēdējās dienās
Spānijas vēstnieks vairākkārtīgi ap-
.jpSt^css ar Portugāles valdību. -In-loīnmētas
aprindas izsakās, ka Fran­ko
neatlaidīgi mēģina ietekmēt Por-
; tugaii darīt rietumiem zināmu, ka
tās pievienožanās Alflantika paktam
atkanga no uzaidnijaima arī §pāņi-
Kā zināms, Spānijas un Portugā­les
starpā, kopš 1943. decembra pa­stāv
Ibērijas pussalas aizsardzības
paķķ, kas paredz, ka tikai abas A ^ -
stlš reizē, viena otru informējot un
savus viedokļus saskaņojot, var pie­vienoties
kādai citai militārsistēmai.
Ja'Attentika paktam pievienojas t i -
. kal Portugāle, Spānija var pr^et tō
celt iebildumus. Liekas, ka Franko
to ķtl tagad nekavējas darīt, draur
dot uzteikt Ibērijas/paktu, ja Portu-»
gale visiem līdzekļiem nemēģinās
panīkt arī Spānijas pieaicināšanu
'4. april? VaSingtonā.
Aj. v4 .bez Franko kulinārajiem
t/Vašiaiftonā^m*^
'.veikšanaiMantika palda pa-:
rakstSfianai. Tā notiks pl. 9,30 pēc
VaSfcgtons^s laika (pl. 22.30 pēc Bie-tumvadjas
pulksteņiem), kad prezi*
dents Trumens teiks pakta parakstī-imsB
runu, ko pārraidīs ari Rletum-vadļas
raidītāji.
Interese amerikāņu sabiedrībā
pēC' Galluioa institūta pētīļumiem
par Atlan/tlka paktu esot lielākā,
kfida jebkad bijusi par kādu starp­tautiskās
polītkas notikumu, pat
liel§k|i' nekā slavenā UN dibināšanas
sanāksme San Francisko 1945. g. va^
sara.
. TreSdien Ņujorkas ostā piestās
„rietumnieku miera kuģis", kā žur­nālisti
nokristījuši okeanai milzeni
«OUeen Mary", ar kuru piektdieti no
Saushemptonas uz ASV devās Ang­lijas
ārlietu ministrs Bevins, Beļģi­jas
ministru prezidents un ārlietu
ministrs Pols Anrī Spāks, Josefs
Bedīs —^ Luksemburgas ārlietu mi­nistrs,
un Anglijas valsts ministrs
Hēktors Meknīils, kas^ arvien redza-m
§ķ pārņem svarīgas angļu* ārpolī-tiki^
deklarācilas un blakus Bevi-nam
jau labu laiku spēlē neoficiālo
Srlletu ministru. Kā „Daily Mail'V
ziņo, Bevinam, kāpjot uz kuģa. užr
nākusi sirds lēkme. Kuģa gaiteni pie
savu aipartamentu durvīm viņš gan­drīz
sabrucis, bet pēc dažu tablešu
norīšanas atguvies un pusstimdu vē-
,lāk pieņēmis jau preses pārstāvjus.
Sērburgā „rie'tu!mnieku miera ku­ģī"
iekāpa arī 14 viru lielā Padomju
Savienības delegācija, kas dodas uz
UN pilnsapulci; kuras atklāšana no­tiks
dienu pēc Atlantika pakta pa­rakstīšanas
— 5. aiprīlī Ņujorkā.
Krievu delegāciju vada Andrejs
Gromiko, kas Jau pagājušā UN piln-saoulcē
parādīja, ka viņš ir ciemss
Višin^ka vietnieks un vēl stūrgalvī­gāks
un nepiekāpīgāks nekā ..pats
Moiotovs.
Tito joprojām jūtas stiprs
Angļi un ASV ceļ fabrikas Dienvidslāvijā
Tīto Iirize Dienvidslāvijā turpina strauji padziļināties. Kamēr Aibā»
mjas diktators Hodžfr Maskai slēdz militāras palīdzības līgumu ar Pa­domju
Savienību, albāņu lidmašīnas nedē)as beigās vairāUJ^rt pārlidoja
Dienvidslāvijas robežas un Nišā, Planicā, Barā, kā ari veselā rindā citu
mazāku pUsētlņu un ciemu izkaisīja skrejlapas, aicinot tautu sacelties
pret Tito. Dienvidslāvijas valdība par šiem starpgadījumiem izdevusi
ofidalu paziņojumu, aizrādot, ka Albānija atļāvusies ricību, kas nav sa­skaņojama
ar kādas suverēnas valsts cieņu un ka pretsoļi ^ekos. Albāņi
savuliārt sūdzas^ ka dienvidslāvu lidmašīnas pārlidojušas viņu territoriju
un nometušas ieročus sabotieŗian. Tito of ieloks „Borba<< pirmdien ziņo,
ka tuvākajās dienās sāksies masu prāva pr^ Dienvidslāvijā apcietinā­tajiem
albāņu aģentiem un terroristi^
Belgradē serbu žurnālistu savienīlm publicējusi paziņojumu, ka par
spīti visiem kominf^ima uzbrukihniem. lā tieši iestājas par THo poli»
tiku dn viņu atbalsta.
Londonā un Vašingtonā šos noti­kumus
vēro ar vislielālio uzmanitou
un nav šaubu, ka pēc pagājušās ce­turtdienas
ministra Meknīla pa­skaidrojumiem
Anglijas apakšnamā
un AŠV āriietii ministra Ečesona
jaunākās intervijas par amerikāņu
politikas tālāko attīstībia, , rietumi
vardarbīgas pārmaiņas Balkānos uz­skatīs
kā savas d^ošīb^ apdraudē­jumu
un Var ari atbiUdēt darbiem.
Tai pašā laikā Maskavas raidījumos
seifcu valoda pareģo di'lzu Tito režīma
galu, jo „neatbldīgajs Bn>zs-Tito
tagad kļuvis par spēļu bumbu impe­riālistisko
kapitālistu rokās, novēr­sies
np sava vienīgā sabiedrotā —
Padomju Savienības un veltīgi mē­ģina
atrast izlļdzinājimiu buržuju
un proletariāta starpa. Viņš atrodas
alSdātā kara stāvokli ar savas valsts
korņūnisti^o partiju, ' Radīsies spē-'
ki, kas garantēs starptautiskā prole­tariāta
uzvaru ari Bieriyldstoyy^
:; 3Ka J^di ^ēkf iJieSām-^dart^
SafibāS^ nevien^: Dpn>štaj^0i)as pa­salda,
presē tomēr vaidfi^ jt^proļam,
čik iedarbīgi būs tie ieroči, ko Mas-*
kavA vāc cīņai pret Tito. liekas,
kas nepiedzīvojušais im naivais bi­jušais
mežu stŗādniieks Envers Hodža
ir tas ves€ds, ko M a ^ v a izraudzī­jusi,
lai iedragātu sava sturgaMgā
skolnieka biezo pekaiīsi.
; Bet tādi speciālisti Balikānu jau­tājumos
kā pazīstamie amerikāņu
publicisti brāli Aisopi domā, ka A l ­bānija
gaņ nav tas placdarms, kur
Vaaļitu sagatavot tik nopietnu mili­tāru
pasākumu kā karagājienu pret
spēcīgo Dienvidslāvijas armiju. A l ­bāņu
tautas vainmis ir pret Hodžas
diktatūru un atklāti dumpojas jau
kopš gada. Bet ko tadā gadījumā
nozunē lielie ieroču im armijas in­struktoru
transporti gan pa jūru,
gan gaisa ceļā m Albāniju?
Pēc „Dai!ly Mail" domām, tie, pdrm-mām
kārtām, domāti Grieljljas'ne-
Hirošima atkal
ģmi
. Hirošima — Japānas pilsēta, virs
kuras 1945. g. 6, augustā s.prāga pir­mā
atombumba, noslaukot pilsētu no
zemes virsas un nogalinot 100.000 no
nepilniem 250.000 iedzīvotāju, naktī
uz pirmdienu nodegusi par jaunu.
Toikio raidītājs ziņo, ka iznīcinātas
700 Melas celtnes pilsētas centrā, to
vidū arī galvenā stacija un lielā
dzelzs betona slimnīca, kaš pārdzī­voja
atombumbu. Ugunsgrēkā pa­zuduši
vairāki simti cilvēku. Pie­ņem,
ka Vismaz daļa no tiem gājusi
bodā.
Angļu žurnālists Hovards Prais«5
vēl pagājušā nedēlā ziņoja no Hiro-šimas,
ka pilsēta pilnīgi atjaunota
un tur atkal zied firziķi m ķirši.
miemiekienļi. Padomju Savienība
centīšoties iespējami driz iekārtot
jaunu pariizāņu bazi Albānijā, io
Tito pats noļ savas gribas, aciin re­dzot,
cerēdams, ka tas viņam palī­dzēs
saprasties ar rietumiem, sācis
visas . Dienvidslāvijas — Grifeķijas
robežas nožogoSanu dzeloņstieplēm,
lai atņemtu grieķu komunistiem kat­ru
iespēju rast patvērumu isavā ze­mē.
Maskava, neraugotiies VOL savu
loti kraso valodu pret Tito^ Grieķi­jas
partizānus uzskaftot par. j^rmo
problēmu. Tā ari k}tJist sapivtami
Hektora Meknīla vārdi^ ka tai gadī­jumā,
ja vēl ŠĢ.i vasarā grieķu ko­munistiem
būtu izšķīrēji panaki^^i,
Tito valdība kristu pati no sievis un
visi Balkānii nonāktu neierobežotā
Maskavas ietekmē.
Bet pagaidām Tito vēl nav ķiitis.
Ka viņa gāšana nav rietumu, intere­sēs,
to liednia iPēdējo dienu Londo­nas
im Ņujorkas prese. „Herald
Tribūna" .liedēja^, belgil ievadā pa
t ^ ē s būtu dot Ttto visņs n€^^-
. ^ , ij mmkmmmiiši
ciešamos kredītus un sagatavot sa­biedrisko
domu uz lielākiem darīju­miem
ar . Dienvidslāviju. Gastons
Kobl<mcs, „New York Herald Tri-bime"
speciālkorespondents Belgra­dē,
ziņo, kā kopš šī gada janvāra,
Dienvidslāvijas valdības aicināti, tur
ieradušies ASV sainuiiecfl)as speciā­listi
\m lielāko firmu pārstāvji. Ar
daudidem jau parakstīti līgumi. Ne­sen
amerikāņi iepirkuši par 15 milj.
dolam krāsainos metallus no Di«i-vidslsivijas
tikai tamdēļ, ka citādi
Tito nebfltu varējis samaksāt lielā­kus
mašīnu pirkumus ASV. Raktuv­ju
iekārias, kpkapstŗādāšanas mašī­nas,
trap&portlSdze^l un benzīns
tuipinot nepārtraukti pilūst no Liel­britānijas
un Savienotajām Valstīm
uz Dienvidslāviju. Pašreiz lielākā
ASV tēraudlietuvju būvfirma Bel­gradē
slēdzot llgimu ar Tito par
jaunu fabriku būvi. Kopš decembra
dzelzidietaves iekārtojot angļu Me-kenzl
sabiedrība. Kopā ar amerikā­ņu
Braserta firmu tā garantējot
Dien\ridšlavyas tēifauda produkciju
pacelt līdz 760.000 t 1951. g. Pirms
kara Dienvidslāvija ra^ja tikai ap
m.m t gadā.
Ja amerikāņu bankas ar mieru
garantēt Tito kredītus un lielākās
būvfirmas pēc ^ v a riska sāk darbus
Dienvidslāvijā, tad, acīm redzot, v i ­ņu
rokās ir. informācija, kas šādu rī­cību
attaisno. Ja rīt vai parīt Tito
valdīl)u gāztu, šādus darījumus uz-manīifie
veika^leki laikam gan ne­slēgtu.
Tito popularitāte serbu tau­tā
liekās būt viens no galvenajiem
apsvērumiem, ķas joprojām vēl
a(^ļgcīgāka par l^ļa^avas. 4raudiem'
un Albānijas demonstrācijāttt.
SAKUSTĒJUSIES JANGTSĒ
ASV UN ANOUJAS KLUSĀ OKEĀNA KO MANOtEŖI APSPRIEŽAS
' PAIt STĀVOKU ĶĪNĀ
Fpttaozai pieprasa neatkarību
Fr ?.icija pašvaldību velēšanas sakauj
komunistus
Francijas pašvaldību vēlēšanās
svētdien komunisti piedzīvoja sma­gu
zaudējumu. Tiem šogad būs vairs
tikai viena piektdaļa līdzšinējo pār­stāvju
Francijas departamentos. Pie­dalīšanās
vēlēšanu p§dējā gājienā
sasniedza 88 proc. balstiesīgo, un tā,
pēc Parīzes preses vienbalsīga sprie-ļ
<i^a, bijusi reizē arī tautas nobal-j
sošana pret komunistiem un par At-
; lantika paktu.
Va visu ievēlēto pašvaldību p^-
stfivju nāk no valdības koalīcijas
partijām. Bet arī tur notikusi no-svSšanās
pa labi — sociālistu krei­sais
spārns zaudējis, labais pieau­dzis.
Lielāko vienas partijas depu­tātu
skaitu ieguvis de Golla sa­raksts.
No 1507 pašvaldību pārstāv­jiem
komunisti ieguvuši tikai 34
vietas.
Vienprātīgs novērotāju spriedums,
ka komunistu zaudējams izskaidro­jams
galvenokārt ar viņu opozīciju
pret Atlantika paktu, ar Torēza ap­galvojumu,
ka komunisti cīnīsies
Padomju Savienības pusē, un ar
kominforma propagandas kļūdām
visā pasaulē.
27 ķīniešu' komunistu armijas sa­vilktas
pie Jangtse upes un vairālios
sektoros sākusies pārcelšanās liela­jai
upei, ziņo Reutera un „France
Press'« korespondenti no Nankingas.
Nakti uz pagājušo sestdienu 20.000
komunistu uzsākuši ofensīvu pret
Ankingas pilsētu 300 km dienvidrie­tumos
no liai^ingas. Uzbrucējus
vada ģen. Cenkings. Anvejas pro­vinces
pārvalde uzsākusi vispārēju
evakuāciju. Pēc pēdējām ziņām
ģen. Cenkinga karaspēks tikpat kā
bez cīņas ieņēmis Ankingas pilsētu.
Ja uzbrukumu turpinās, .reizē Naņ-kingā
un Sanghajā koncentrētās na­cionālistu
armijas būs padotas ap-draudējumbn
no flanka. Nacionā­listi
ziņo, ka artilērija ņc^remdējusi
1(K) komunistu liellaivas \iz Jangtse.
Reuters vēstī, ka piektdien nacio­nālistu
lidmašīnas nometušas skrej­lapas
virs pašu karaspēka, kas at­rodas
kādā Jangtse pri^štilta po-zidjā.
pivas nacionālistu divīzijas
esot sagatavojušās dezertēt pie ko­munistiem,
bet no gaisa izkaisītais
ministru prezidenta Ho Jin Cina uz­saukums
esot tos pārliecinājis pa­likt
savā vietā. Sis gadījums labi
illustrē nacionālistu karaspēka mo­rāli
Ārzemju novērotāji baidās, ka
komunisti sabotēs miera sarunas ar
kuomintangu, neraugoties uz visiem
priekšdarbiem un lēmļmiiem šai ne­dēlā
sāk^ tiešas sarunas starp ko­munistiem'
un nadonātotiem Pei-pingā.
Komunistu raidītājs Mao Tsetunga
galvenajā štābā pēdējās dienās loti
asi uzbrūk jaunai nacionālistu val­dībai.
„Lai gan šīs valdības locekļi ļ
mums vairākkārt apliecinājuša pa- ļ
tiesu mieraj gribu, vārdiem darbi
nav sekojuši un nacionālisti pieved,
arvien vairāk karaspēka," saka ko- \
mūnisti. Bez iam jaunais ministru |
prezidents Ho Jin Cins esot ameri-;
kāņu plānu izvejiējs, kas izstrādāti ļ
Vašingtonā pēc lielajām Caingkai-j
šeka neveiksmēm pagājušā gadā. Zī- \
migs šai sakarībā ir ASV Pacifika,
flotes virspavēlnieka viceadmirāļa
Bedžera apineklējums Hoņkongl'
Viņš ieradies tur jau pagājušo ce-ļ
turtdi<9n un apspriedies ar angļu
Klusā okeāna flotes komandieri ad­mirāli
Petriku Brindu.^ UN ģenerāl­sekretārs
saņēmis oficiālu^ lūgumu
no tagadļējās Ķīnas nacionālistu val­dības
apspriest UN pilnsapulcē For^
možas neatkarības jautājumu. SI
lielā sala Ķīnas ūd^os jau kopš
mēriešieim'tidc mlnfta kā vaitoūtē-jais
,„pēdējais cietoksnis**, kur pa­glābtie^
nacionālās Ķīnas vi^Ibai,
Ja komunistu ofensīva būtu seknuga
un nacionālistiem nāktos Ķīnu par
mest Arī visi lielākie ASV kaŗa-materiālu
sūtījumi pēdējā laikā
vesti l;ikal ūz Formozu.
Padomļa SaTiemba
slēdz konsiilātiis Irana
Pē(i AP informācijas, Padomju
Savienība nolēmusi slēgt savus
trīs l^onsulātus Irānā. Sis lēmums
attie<:as uz konsulātu Tebricā,
Mediedā un Ahvacā. No Teherā-nas
ziņo, ka jau uzsākta mantu
un dokumentu ekavuācija. Sagai­da,
ka padomju iestādes uzaicinās
s l ^ arī iraniešu konsulātu Ba­ku.
Informētās aprindas izsakās,
ka lēmumu par konsulārās'dari>ī-bas
jizbeigšanu Irānā Maskava
pieņcrmusi, izejot no savas naidī­gās
ipropagandas pret Teherānu.
Pēdējā nedēlā tā kļuvusi sevišķi
asa un ntiidīga. Gan Ma^avas
radio, gan padomju p r ^ nemi­tas
aipgalvot, ka Irana kļuvusi par
Savienoto Valstu im Lielbritāni­jas
bazi karam pret Padomju
Savi€inībiL Pagaidām vēl nav pa­zīmju,
ka Kremlis būtu sagata­vojies
pilnīgi pārtraukt diplo^
mātišķās attieksmes ar Iranu;
No Kairo saņemta informācija,
ka diplomātiskās attieksmes ar
Padomju Savienību vēlas pār­traukt
Irāka. Esot pierādījies,
ka Jilaskava- mudinot vietējos
komunistus gāzt irākiešu valdību
un visu viiTU „nodot tautas ro­kās".
LAI STAĻINS
BRĪNĀS PAR SAVU
ROKU DARBU
5RIV1BAI IZSNIEGTA '
LIELĀKĀ GARANTIJA
20/GADU SIMTENĪ
Ar savas spalvas neparasto asumu
un piedzīvojuša politiķa domas
skaidrību lords ' Vansitarts .,Daii7
Mail** sest^enas izdevumā veitUia
ievadu Atlantika paktam, nosauk*
dams io par ^Atlantika brīnumu*'.
„Tagad vairs atliek tiky paktu pa­rakstīt
un ratificēt, saka Vani^tarts.
Kcmifinisti un to„ sekoUiJi visā pa­saulē
sāks briesmīgu kaukšanu. Jo
iii pakta raianos tie nevar noklusēt
ka kādu nemrigu sīkumu. Tā kr
lielākā neveiksme, ko komiinisms
iidz Sim,piedzīvojis.
Jau ilgu laiku komunistu spēle bijusi
tik pat skaidra kā HUtlera teātris
pirms desmit gadiem. Stariplba tikai
tā, ka nacionālsoGiālisti savu spēli
veica ar daudz lielāku vdksmi un
paniacumiemi Man un da\xdziem
citiem ari Hitlera manevri bija sa­protami
no paša jsl^cuma un tie ne­spēja
īstenībā piekrāpt pat domā­jošu
bērnu, bet Staļins un viņa
gangsteru banda bij^i vēl daudz
neveiklāki un caurredzamāki Ma­zāk
kā četru gadu lai^ā. Msdcava
ne vien atvērusi acis visiem, ko ko­munisms
grib, bet pat ar varu $pie-dusi
pārējo pasauli atzīt, kādi ir ko-mūnisma
galējie mērķi - r ka tie ir
vēlēšanās izskaust visas demollcrati-
Jas zemes virsū un nodrošināt pa­saules
pārvaldīšanu riebīgajam ko­munistu
šķiru naida fanfitlsmam. Ko
rieļatnm demolpraliijas Hltleva gadī-ap^
a Ieraudzīt tlkši pi^ crtrā
pia^iules kai^>ļjtidtž^m^ šo-redz
tās atzinušas jau laiikus iepriekš.
Par to rietumu demokrātijām visa
atzinība tāpat kā viņu vadītājiem,
bet īstenībā pateicība par Atlantika
paktu pienākas Kmrdim un turie­nes
sazvērniekiem.**.
Nekad, buŗtiflļd nekad, pasvītro
Vansitarts, teviena valdošā kliķe
līdzšinējā pasaides pglltii^ā vēsturē
nav izturējusies halvfik, inuļķīgāk
un nav tā tUcusi sakaulii pati savas
aplamās ricibas dēļ, kfi Padomju
Savienības valdošie ķomflhisti —
nerau^es uz viņ^ spīdošajām or?
ganizācijSm, komunistu parUJas va^
renunm un pa^ules pieikto kolonnu
palīdzību. Tas Ir nei^ējibas rekords.
Vai nu Maskavas ārlietu vadītājs
saucas V i š i n ^ vai Bilolotovs, tās
diplomātiskā sp^e ir kā bērnu pa-
^ēpšanās, kas stāv aiz tuv&ā ko(ka
un sauc: kulcū . . . te es esmu! Pirms
trim gadiiem es rakstīju ievadu
^Paldies, Molotova kungs**. Šodien
es aftlkārtcdu Šo paldies visam polit­birojam.
Bieži manu 40 gadu diptomāt»
praksē es ar nepatiku vēroju rietu-rpu
Idemokratiļu nevarHiu savu i n ­terešu
aizstāvēšanā un sargāšanā.
Tās bija vecuma pazīmes, bet tagad
Madcava ar vienu spērienu pa at^
tlecīgu vietu rietumus atmodināju^
no šīs nevarības. Tas notiks ar tā­du
ātrumu un i4:veiclbu, ka par to
nevar beigt slavēt un dziedāt pateic
čību visas civilizētās pasaules vārdā.
Kas trūka laikā no 1914.—1839. ga­dam,
kad par mata platumu divi
reizes rietiūnu pasaule izglābās no
nāves, tagad kā brīnums kļuvis Īs­tenība.
Cik viegli abas reizes pa­saules
ķaŗš būtu ticis aizkavēts. Ja
Savienotās Valstis ^''^i rtašā sākuma
būtu paziņojušas, ' "līsies par
demokrātiju Eiropā ) 14. gadā tā­pat
kā 1939. g. ne vien likās, ka ASV
karā nepiedalīsies, bet pat šķita
drošs, ka tās visiem Udz^esia Izo-lēsies
un neliksies par fitropu zte z i ­nis.
Ja vien vācieši paši tās neievi&s
karā. Patiesi, dkm reizes Vadja pa­nāca
šo brīnumu, panāca ar brutāHu
varu vairākus gadus pēc tam, kad
kari bija sākušies. Tagad, ar vēl
brutālāku rīcība kā Vācija un Japā­na,
Padomju Savienība panākusi vēl
vairāk — ASV garantē jau iepriekš,
ka piedalīsies katrā karā, kas ap­draudēs
demokrātijas. Tik ilgi, ka­mēr
Eiropā atrodas ASV karaspēks,
tur nevar sākties karš, kurā Savie­notais
Valstis paliktu malā. Brīvībai
tagad izsniegta lielākā garantija,
kādu tā jebkad iemantojusi savā ne­vērīgajā
un paslinkajā gaitā cauri
20. gadu <=imtenlm. Patiesi, es saku,
nobeidz Vansitarts, lai Staļins tagad
berž acis un brīnās — pats par savu
roku darbu — Atlantika paktu.
III
I I "
Ir;