Bavarijas Latviesu vestnesis, September 7, 1949

              1949.
m
oties
ne
«vi apbruņo)Jif» %
ažam poHciiaf"*»» i»,
pat tankL
a ži akcija ir
ftavas staciju, noTi*
[araspēks. citi vi^r^
tiņitl vācu robSS
fta atsūtīti saSl,''
>fžas evakuēti visi S
i. lai viņu mālasithH*
'kšana notikusi arOT; I
.8, Ilcenas un GiknmT"
u labais nodoma,
jām «orelz beldzStS
Inekā krievi domāia^
,WItāj8 ziņo. kaTott
apiņer^n 20,000 v ^ f i
l jMlag izmantoja fadevife
RietumvāciJāAertS
Ft tekstilpreces, apai*
^ar venu v5cumatltuiii|.
I austrumu markas, Da».
89 drīzi vien bija IzZ
I jeikaU, bet ari S
Mu marku.
dāko pompu 1. septente
ļca par «brīvības iiaf
padomju sektors, itiiļ
kļi, plakāti un satkanii
varēja pirkt par 28 mn.
"kām. Beblera UiikŪM
cu strādniekiem, letiļ.
rtspāri nodarblnltleni B.
brastles obligāti, runu t*
priekšsēdis Ulbrlchts. Vli^
ka gadījumā, ja m/f
Jvocēs karu, «demotojtlt
nmvācljas" iedzIvotSjl ii.
|cu pie pleca kopā ar Fi-
Ivienibu.
Ikupācijas iestāžu ollift.
Tācljal lielu ievērību vdC
politiskās aprindjts i
£lbritSnljS valda jiSrM
ŗļ|yi organizē un «pbnp
'dju tam gadījumani, |i
savienības atvilktu ini
karaspēku no Austns-iS
NOTEIKTI mh,
apmeklējis ari pedoml»
. Sā iemesla dēļ vlņJ i^
iilgrantu karantīnas i»-
pas salā pie Ņujorkas, I«r
Hsiem par lielu pSistdŗ
lojls, ka vēlas atgtl«W
Eavienibā, kur palikusi*
[meita un trīs māsas, a
brsovu limmašīnS pW-priju.
Velte amerik^
' iestādes viņam fW
^palikt BletumeiiopS ™
t v t t t u ministrijas
[sei paskaidroja, ka
Itādes bijušas pant«l^^
L rīcību. VēljOlii
firogovu paskaidros ;
s ar dzīvi Savien g
1 sava koUēgas «J
ferencē trešdien
fs. kas pašreiz raksta 8J
[padomju savienību,
tinu, kas spieda
ŗ. teica Pirogof'..S ļviņš 1)ija nobažījies P
Vnes likteni.' . , ^
Earsovs atgrie»'J^J 4^
\T piespiest yeire«
i l z dzelzs aizkara, j.
es ziņo. ka .Uri-fuztu?
as pa«s 3 t
iKas priekš kara « ^
% profesor^ Ukrain .
[vācieši, Lis^^llS tJ
rpaskaidroja. Ka
padomju sa«eņŗ^j,,
ļi. 1) Tur nav i « ^ j-
[neuzticēsies. 5 ^
atgriezties V ^ ^ i ,
hs kāda l»^^fx€ch«^
stu atstāja an
; Cikaga ar
LATVIA
IsMm Newsi>apeir
pol^j^ed onder BUCX)M Clvil
ļjļtSa Divislon AutborlBaMon
{TttiDber UNDP M, Publlflber
eod Editon Valdemfirs Lam*
KergB. E8sllngen/N., Ulilamd-
8. Prlnter: Ulmer &; Un-g^
cuer. Ludvrtgsburg. Kilr-
Jg^. 10. Publlshed twice
^,ŗe^y, Circulatlon ILM.
IMVBM KEWSPAPEE
Nr. 89 (313)
TreSdien, 1949. g. 7. sept
Iznfik treSdlenAs aa sestdlen&s,
IzdevCJS: LatvieSu Centrāla Ko*
mltela. Galvenais redaktore: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M. CuUtis un A. Klfivsons. Re­daktori:
A, Bolfiteiīis. Fr, Igals.
J. Jēkabsons, B. Ķīselis, H.
Mlndenbergs. A, Ozols. E.
Ralsters. L. Svarcs. Redakcijas
adr^: EssUngen/N., Ulūend-str.
8. teL 17339.
Čerčilsludz Dievu par
Vācijas un Anglijas
sadarbil}u
KONSERVATĪVO VADONIS
LETBIC RI£TUMVACIJU IEKĻAUT
EmOPAS ŪNUA UN ZMAS
APGABALU IZSLUDINĀT PAR
AUTONOMU
Stralbiirga (B>. — Vinstona Cer-
Wa uzdevumā otrdien Eiropas pa­domes
konsuMātivsēdē apaldnama
loceklis Mekmilans nolasīja Liel­britānijas
kara premjera ieteikumu
bez kavēšanās un pasteidzināti uz­ņemt
Vāciju Rietumeiropaiif saimē,
Tālāk Mekmilāns citēja Ceriila me­morandu,
ko, viņš sacerējis 1942, ga­dā
trīs nedēļas pirms sabiedroto in­vāzijas
Āfrikā. Jau toreiz angļu
valstsvīrs pravietigi paredzējis nā*
kobies politisko attīstību un ietei-da
Eiropai kā vienīgo Jldzeldi pret
boļševismu nekavējoties apvienoties.
Ja mēs vilcināsimies, biis par
v&K* saka Cerčlls savā vēstījumā
Eiropas padomei. «Vācijas uzņemša­nai
Rietumeiropas valstu uaimē jā­notiek,
cik ātri vien iespējams. Vi-aiem
godīgi domājošiem Vācijā, un
tSdu ir miljoni, jāsaprot, ka Vāci­jai
pavērts ceļš uz cieņas pilnu nā­kotni
Eiropas nāciju saimē. Es lū­dzu
Dievu, lai mēs, angļi un vācieši,
piepildītu So lielo uzdevujmu,"
Mekmilāns padomei atgādināja
Cerčila runu Strasburgā pirms trim
nedSļām un pasvītroja, ka šie
apsvērumi ir ilgu pārdomu un pie­redzējumu
diktēti.
„Es gaidu Eiropas savienotās val­stis,"
saka Cerčils, „kuŗās vairs ne­būs
robežbarjēru starp atsevišķa­jām
nācijām. Es gaidu dieīmi» kad
(«ļotSJam vairs nebūs muitu un pa­su
formalitāšu." ,
UP paplldusļ 2dņo, ka Mekmilāns
reizē ar CorCila vēstījuma ^lollaslša»
nu iesniedzis formālu priekšlikumu
Eiropas padomē pasteidzināt Vāci­jas
uzņetnšanu un tanī pat kiikā ie­teicis
nokārtot arī Zāras (ipgabala
Jautājumu, ko, kā zināms, Francija
v§las ar pleblscītu vai formiilu Rie­tumeiropas
ūnijas atzinumu izgludi­nāt
par autonomu apgabalu ar
franiu administrāciju un franka
«aimuieclbu.
Sdk veidot Jaunas valsis orgānus,
bet valsts himnas joprojām nav
Jsietsiiprisavatidbar^
ABCRIBĪSKAPS BERANS ATKAL
UZRUNA CECIIOSLOVAEILIS
PrSga (E). — Pēc tetru mēnešu
Oga klusuma, pagājušo svētdien no
^ f f l čeohu kato|u baznīcām kan­celēm
atkal atskanēja Prāgas archi-blikapa
Dr. Beruna balss. ,„Esiet
tilpri savā ticībā. Jo jūs sagaida
If^las dienas," teica drosmigab čc-chtt
katoļu garīdznieks.
Tad, kad sākās konflikts starp ko­munistiem
un katoļiem, drošības
policija neļāva Dr. Beranam iziet
no savas Prāgas pils. Vald'ibas ie­stādes
kontrolēja visu viņa pastu,
apķīlāja bankas kontus un neļāva
noturēt dievkalpojumus. Tris mē­nešus
Cechoslovakijā nedzlrclliļa Dr.
Berana balsi. Bet par lielu pārstei-
8umu komunistiem pag. svētdien vi­sās
katoļu baznīcās nolasīja viņa
v^tijumu. Kā archibīskaps Berans
to varēja piesūtīt garīdzniekiem, tas
vēl šobaltdien ir noslēpums.
ttKomūnistl vajās jūs un mani.
Bet esiet stipri savā ticībā. Dievs
visu ]dna, un viņš vērsīs par labu
vi3as mūsu ciešanas," rakstīja Dr.
o^rans. „Ncticiet, ja komunisti
jums mēģinās iegalvot, ka es esmu
padevies. Ja arī mani cilvēciskie
speķi vienreiz beigsies, mans gars
tjn^ēr paliks uzticīgs ticibaii un
iJievam/'
Ārzemju laikrakstu pārstāvji ziņo,
^a jaunais Dr. Berana vēstījums ra-m%
ārkārtīgu pārsteigumu komū-
J^^stu aprindās. Jau pirmdienas r i -
'a Iekšlietu ministrs izdevis rikoju-ļjl^
» pēc kura apcietināta visa archi-oļ3l<
apa pils sardze. Komunisti dru-
«iaim pūlas noskaidrot, kā Dr Be-ļans
varēja savu vēstījumu piesūtīt
Katoļu garīdzniekiem. Infornlētas
chfv'*^^ Prāgā izsakās, ka pēc ar-
JV^J^^skapa jaunā vēstīiuma komū-iļaut
ko pasāks, lai reiz daritu
»aiu tīļ^ nepatīkamajā konfliktā ar
^^tolu baznīcu. Arī Vatikāna raidī-ļ?
ŗ ^^^ažījies par jaunu katoļu va-i
i f ! ! ^^ a^eiju zemēs, kas atrodas
^ dzelzs aizkara.
Bonnak (I). — Rietumvācijas Va­šingtonai
Bonņai Soclien liela diena:
priekšpusdienā sanāk un konstruē-jas
jaunās valstu apvienības augstā­kais
orgāns federālā padome (Bun-desrat),
bet pēcpusdienā parlaments
(Bundestag). Pēdējais sastādās no
14, augustā izvēlētiem 402 delegā­tiem.
Tie paši ieiet ari federālajā
padomē, bet tur viņiem pievienojas
vēl tikpiat daudz atsevišķo zemju
parlamentu (Landtag) pārstāvju.
Pirmā jiaunās valsts oficiālā amat-pc^
rsona būs federālās padomes pre­zidents,
ko ievēlēs priekšpusdienā
un kas pievakarē rīko pirmo jaunās
villsts vadības pieņemšanu sabied­roto
augstajiem komisāriem, vien­padsmit
federācijas valstu premje­riem
un parlamentāriešiem.
Pēc abu konfesiju dievkalpoju­miem
Bonnas baznīcās federālo pa­domi
pulksten vienpadsmitos atklās
vecākais delegāts, līdzšinējās saim­nieciskās
padomes priekšsēdis Kē-leji's,
kas aicinās ievēlēt pastāvīgo
padomes prezidiju. Pēc tam, kad
ievēlētās amatpersonas būs nodevu­šas
svinīgo amata solījumu, pirmo
sēdi slēgs.
Pēcpusilienā Bonnā dzimušā Lud­viga
van Bēthovena 5. simfonijas
skaņas ievadīs Rietumvācijas parla-mestnta
pirmo sēdi, ko vadīs Vācijas
reichstaga ilggadīgais prezidents,
sociāldemokrāts Pauls Loebe. Tā kā
satversmes sapulce nav varējusi
vienoties par jaunās valsts himnas
tekstu, tad svinību programmā tāda
ari nav paredzēta un attiecīgās
dziesmas izvēle atstāta vēlākam lai­kam.
Vecais parlamentārietis Loebe Iz-teieles,
kai viņam radušās agrāk ne-paipiastas
(prūtibas ar politisko frak­ciju
sēdekļu sadali. Kādreiz reichs­taga
bijis parasts, ka labā spārna
partijas vēlējušās sēdēt iespējami
pašā labajā pusē. Tagad turpretim
neviens negribot īsteni izrādīt, ka
tiecas pēc šīm vietām. Viņš komu­nistiem
ierādījis vietas pašā krei­sajā
spārnā, aiz tiem sēdēšot sociāl-denmokrati,
bet uz vietām blakus so­ciāldemokrātiem
pretendējot kā kri-stīgi-
sociāUe, tā liberāļi. Gandrīz
vai liekoties, ka daži deputāti labāk
izšķirtos par kājās stāvēšanu, nekā
sēdēt zāles labajā pusē. No labajiem
sēdekļiem vairoties arī bavāriešl.
Bonnas paidagoģiskās akadēmi­jas
pārbūve jauno valsts orgānu va­jadzībām
veikta rekorda laikā, un
atbilst vijiām jaunlaiku prasībām.
Deputātu un darbinieku dzīvokļiem
iegCiti daudzi īpašumi pilsētas ap­kaimē.
Bonnas tuvumā būs arī rie­tumvalstu
augsto komisāru pastāvī­gās
mītneis. Nav vienīgi vēl zināms,
kur dzīvos nākamais Rietumvācijas
pre7.;tdents„ ko ar vienkāršu balsu
vairākumu ievēlēs 12. septembrī fe-derillā
padome.
Vācu politiskās partijas nepār­trauktās
un komplicētās apspriedēs
vienojušie.^ par ts. mazās koalīcijas
valdibas izveidošanu, kuras kodolā
būs kristigi-sociālie CDU un CSU.
Sociāldemokrāti paliks opozīcijā Jo
nav varējuši vienoties ar kristīga­jiem
par turpmākās saimnieciskās
politikas galvenajām vadlīnijām.
Viņi dos savu kandidātu parlamen­ta
viceprezidenta iK)stenini.
Lielu interesi blakus politiskajām
kombinācijām radījis jaunā par­lamenta
restorāna im tā virtuves
iekāttojums. Restorāna pārvaldnieks
sola reizē apmierināt 1000 patērētā­ju
vajadzības. Restorāna pagrabos
novietoti ļ 30 hektolitri labākā alus
un 5600 pudeļu vīna. Iegādāts ve­sels
miljoris cigarešu un 10.000 ci­gāru.
Restorāna personāls, pārsniedz
100 personu.
varēs a aties
Pret pala gribu registrētos'nepiespiedFs izceļot,
IRO atzīst aptaujas ierēdņu nekorrekto rīcību
Anglo Jostes mo vtdite akceptē atiliiiimii, ka siktS reģUMcUa
ae v\sm notikusi komktt im savlalcilsa pailņojoms par reģlstrficUas
usdevninii un plai^kl paskaidrojami bēg}iem būtu novčrsuSi daudsus
pārpratļunus. Sfida paskaidrojamu saigtēmis BCP latvieiu i^rstfivisA.
Trapinsi apmeklējot 3L auguša ang|u Joslas IRO direktoru Forest-
Inglu. A, T r a p ^ saņēmis ari sol!Juniti« ka visiem tiem, kam iice-*
loSana Jau ievadīta, d<w vēj pāris mēn^us usgaidifianas laika.
DP statusa atņemšanu. Aptaujas
gailtā no IRO puses arī angļu Joslā
Angļu Joslā IRO ierēdņu rīcība
aptaujā visumā nebija tik asa kā
amerikāņu joslā, kaut aritur dau­dzās
vietās tika izteikti draudi par
^Lielbritānijas gaimniecrba jāpārkārto pec
amerikāņu brīvās saimniecības principier
Vasingtonos konference biis svarigoko kopi ļlN dibinolanos
Ņ u j o r k a (B). — Ar tvaikoni
Mauretania Ņujorkas osta otrdien
ieradās Lielbritānijas delegācija
Vašingtonas saimnieciskajām un
politiskajām sarunām. Bez Anglijas
ārlietu ministra Bevina un finanču
ministra sēra Kripsa Vašingtonas
sarunās piedalīsies ari Francijaa fi-nanču
ministrs Pēēs un Beneluli»a
valstu saimnieciskie speciālisti. Pē­dējie
gan oficiāli piedalīsies tikai
starptautiskā monetārā fonda kon­ferencē,
bet īstenībā vēlas b&t ie­spējami
tuvāk Jau pie pirmās ASV
un Lielbritānijas finanēu ministru
satikšanās, Jo ASV un Lielbritāni­jas
kopīgi nospraužamais nākotnes
kurss |oti svarīgs ari Francijai un
t& kaimiņiem*
NBC pirmdien ziņoja, ka konte-ren(^
par saimAiie^^skaJiem jautā­jumiem
sāksies, kā paredzēts, treš­dien.
Pirmo sēdi, kurā pārrunāšot
dolāru trūkumu un Anglijas saim­niecisko
stāvokli, vadīs ASV fi-nanču
ministrs Džons Snaiders. —
Visinskis atkal
aizmirsis solījumus
Vašingtona (B). — ASV ārlietu
ministrija sestdien publicēja oficiā­lu
paziņojumu, ka pŗiekšsarunas par
Austrijas miera līgumu 4 ārlietu
ministru vietnieku starpā beigušās
bez panākumiem un „nedod nekā­das
cerības tuvākajā nākotnē no­kārtot,
ļ svarīgākās domstarpības. Ja
Padomju savienība nemainīs savu
nostāju."
Ārlietu ministrijas paziņojumā
teikts, ka no 22 Austrijas miera lī­guma
paragrāfiem vienošanās pa­nākta
tikai par 13. Atlikušie 9 jau­tājumi
ir vissvarīgākie, jo lie nosa­ka
Padomju savi€yiības materiālo
atlīdzību, kā arī turpmāko Padomju
savienības kapitālu investēšanu
Austrijas saimniecībā. Pretēji Parī­zes
konferences 4 ārlietu ministru
lēmumam, Padomju savienība sev
tagad prasa tādas priekšrocības, no
kurām, kā zināms, Višinskis pēdējā
bridi, kad konference draudēja iz­jukt,
atteicās.
ĀRZEMNIEKU DELEGĀCIJAS PETI
TĪTO VALSTI
Jugoslavijoi dos tikai poystus or poU
B e 1 g r a d e (B). — Padomju savienības un Tito konflikts aukstā kara
visasākajā formā ilgsi Jau trešo nedēļu, bez kā būtu sākušies kādi iz­šķīrēji
notikumi. Pēc visām padmēm spriežot, iM\ nav sagaidāmi ari
nākamajās nedēļās, uzsver BBC politiskais komentātors. Ar kafu Tito
un Padomju savienības starpā pašreiz rietamos nerēķinās. Toties sa­gaida
jaunas politiskas spēles attīstību JugoslaviJā. Pēc informētu ap­rindu
ziņām maršala Tito iekšpolitiskais stāvoklis |oii grūts un tam
vajadzēs meklēt sadarbību ar pilsoniskajām partijām, galvenokārt blj.
karaļa piekritējiem. ,
JugoslaviJā pašreiz viesojas lie­lāks
skaits ārzemnieku delegāciju.
Kop!!; g. pavasara JugoslaviJā at­kārtoti
griezusies pēc .saimnieciskas
palīcIzJbas ASV, Anglijā un Franci­jā.
Konfliktam ar Maskavu attīsto­ties
pašreizējā asajā formā, rietum­valstis
sākušas atzit, ka Tito režīmu
tiešām varētu saimnieciski balstīt.
Tomicr, lai gūtu skaidru stāvokļa |
pārskatu, tiklab lielās bankas, kā ,;
ari rietumnieku politiķi nosūtījuši ļ
gan atsevišķus novērotājus, gan ve- i
selas konjunktūras pētītāju grupas
uz Jugoslaviju.
Belgrades radio svētdien ziņoja,
ka maršals Tito pieņēmis lielās ame­rikāņu
World Recovery Bank dele­gāciju,
Sī delegācija pag. nedēļā
ar lidmašīnu tieši no Savienotajām
valstīm ieradās Bclgradē un apmek­lēja
Jugoslavijas lielos raktuvju
centrus. Pagaidām nav zināms, kā­das
atziņas amerikāņu speciālisti
guvuši, bet var sagaidīt, ka tiklab
(Turpinājums 8, Ipp^,
Angļu prese pievērš Vašingtonas sa­runām
izcilu nozīmi Times ziņo, ka
no pirmās konferences dienas iznā­kuma
atkarīga arī Bevina program*
ma polītiskajfim sarunām ar ASV
ārlietu ministru Ečesonu. Lielais
neatkarīgais angļu laikraksts no­rāda,
ka Vašingtonas konferencei
oficiāli paredzētās 5 dienas ir pā­rāk
īss laiks, ,^^1 v^ktu to, kas ofi­ciālā
deklarācijā apzīmēts par pa­saules
saimnieciskās sadarbības
pārkārtošanu im koordinēšanu," saka
Times, «vajadzētu vismaz 5 mēne­šus,
ne 5 dioias." Laikraksts seci­na,
ka, acīm redzot, amerikāņiem ir
jau gatavs priekšstats par to, kā
vajadzēs risināties šai konferaiicel
Tāpat kā Times, ari Daily Tele-graph
un Manciifster Guardian .no^
rāda uz prezidenta Trihnena pēdš-jo
runu, kurā tas solīja draudzīgu
sagaidīšanu angļu delegācijai Va­šingtonā.
Liberāļu un kreisā novir<*
ziena angļu prese pirmdien uzsvē­ra,
ka Vašingtonas sarunas risinā­sies
ne tik smagā atthosfairā, kātas
bija jāparedz pēc ASV finanSu mi­nistra
nesenā/apciemojuma Londo­nā.
Strādnieku valdībai tālāk stā­voši
© Izdevumi nav tik optimistiski.
Visskaidrāk stāvokli raksturo Eco-nomlst:
«Vašingtonas sarunu kodols
būs jautājums par ASV un Lielbri­tānijas
sainmiecisko sistēmu salie­dēšanu.
Kad izbeigsies Maršala plā­na
palīdzība, nedz Anglijai, nedz
pārējai Eiropai nav ne mazāko ce­rību
uzturēt pašreizējo samērā aug­sto
sainmiecisko konjunktūru. Tad
draudēs jauna depresija. Tāpēc
šķiet, ka vienīgā Izeja ir Lielbritā­nijas
saimniecības pārkārtošana pēc
amerikāņu brīvās saimniecības
principiem."
No angļu un amerikāņu preses
skaidri noprotams, ka Vašingtonas
konferencē tiešām var Ikļūt par
nozīmīgāko konfrend kopš UN di­bināšanas
sapulces Sanfrancisko.
ASV politiskie ievadnieki gan at-klāti
izsaka bažas, vai flnanču mi­nistrs
Džons Snaiders ir piemērota
persona tik svarīgas konferences
ievadīšanai. Snaideru Vašingtonā
nevērtē pārāk augstu. 54 g. v. ASV
finanču ministrs, tāpat kā daudzi
citi tagadējie Baltā nama augstie
ierēdņi, ir prezidenta Trūmena kau­ju
biedrs, kad Trūmens pirmajā pa­saules
kafā bija artilērijas pulkve­dis
Ardeņu kaujas laukos.
Newsweek vairākkārt uzsvēris,
ka Snaldera lielākais nopelns bijis
vēlēšanu kampaņas fonda vākšana
TrOmenam. Snaiders joprojām ta­gad
turpinot savu Misuri štata re­žīmu,
ceļoties pl. 6 no rīta un esot
tik vienkāršs un neuzkrītošs, ka
varot staigāt pats pa savu finanču
ministriju, bez kā ierēdņi viņu pa­zītu.
DEMONTĀŽAS TANKU AIZ-SARDZIBA
Obttliauzena (E). — Astoņi simti
angļu karavīri ar tankiem Jau vai­rākas
dienas dežūrē Oberhauzenā,
lai vācu strādniekiem būtu iespē^
jams demontēt sintētiskā benzīna
fabriku. Nemieri tur sākās Jau pag.
nedēļas beigās. Sakūdītie strādnie­ki
piekāva kādu britu ierēdni un
apgāza viņa automobili. Reinas-
Vestfāles dvilais gubernators ģen
Bišops brīdināja vāciešus netraucēt
demontāžas, piedraudot slēgt visas
fabrikas Oberhauzenā. Komunisti
deklarējuši, ka viņi ļugs Makša
Seimaņa palīdzību.
notika pierakstīšana izceļošanai uz
Aui5trāliju, Brazīliju, Cīll vai Ve­necuēlu,
nedodot DP laiku apdomā­ties
un izšķirties par nākošo dzīves
vietai. Pirms aptaujām IRO ierēdņi
nometnēs arī paziņoja, ka nevienu
uz Kanādu vai ASV nepierakstīs,
ja aptaujājamais neuzrādīs doku­mentus
angļu valodā, kas neapšau­bāmi
pierāda izceļošanas iespējamie
bu. Praksē pierādījās, ka par nee
apšaubāmu dokumentu IRO ierēd­ņi
atzina vienīgi afidevltu uz ASV4
BGP latviešu pārstāvis A. Tra-4'
pans, saņēmis plašāku informāciju
no apgabaliem par aptaujas norist
im vadoties arī no personīgas piee
redzes par reģistrācijas gaitu no­metnēs,
3L augustā ieradās angļu
joslas IRO galvenajā štābā, lai no­skaidrotu
reģistrācijas motīvus un
norādītu uz DP beztlesīgumu enai-grācijas
zemes izvēlē. Sarunā A^
Trapāns sevišķi uzsvēra, ka jaunā
IRO aptauja smagi skar tos DP.
kas nodomājuši izceļot uz ASV.
Daudziem galvojumu sagāde vēl ir
kārtošanas stadijā un šobrīd tie
afidevitus vēl nevar uzrādīt, bet
varēs to tikai pēc dažiem mēne­šiem.
Ja turpināsies piespiedu re-ģistiiciila,
DP nonāks nepatīkamā
situlicijā pret labvēļiem un starp­tautiskām
organizācijām ASV, kas
tiķ daudz pūlējušies galvoj^mu sa­gādē,
Kad galvojunai beidzot Vācijā
būs pienākuši, personas, kurām tie
domāti, ar IRO piespledakdju būs
aizsūtīti uz Austrāliju, Cīll vai tro­piskām
Dienvidamerikas valstīmu
Rezultātā vainos pašus DP, pārme­tot
bēgļiem vieglprātību un neno-teikt^
u galvojumu izprasīšanā.
Angļu joslas direktors Mr. Fo-rest-
Ingls šos iebildumus atzina par
svarīgiem un jautājumu izkārtoša-^
nai tūlīt noorganizēja apspriedi,
kurā piedalījās arī joslas skrīninga
un emigrācijas daļu vadītāji. Pār­runu
rezultātā IRO paskaidroja: 1)
Ar reģistrāciju IRO vēlas konkrēti
konstatēt grūti izvietojamo grupas
skaitlisko sastāvu un noskaidrot ne­izvietojamo
personu sadalījumu pēc
novietojuma. 2) Otrs reģlsirācijas
nolūks gūt pārskatu, cik liela Ir to
(Turpinājums 2. Ipp.).
Jauna Tito nota Maskavai
Belgrade (A). — Pagājušo sestdie­nu
Tito valdība uz Maskavu nosū­tīja
notu, ķuŗā paziņoja, ka Jugo­slaviJā
atsakās no visiem saviem
līgumiem par kopēju gaisa un ūdens
ceļu izmantošanu ar Padomju saV
vienību. Kā zināms, pašreizējā kri-ze
sākās ar kāda jugoslavu-padom-
Ju gaisa un ūdens ceļu satiksmes
sabiedrības vicedirektora apcietinā­šanu.
Pēc atkārtotiem Maskavas
protestiem apcietināto (kas iereibu­šā
stāvoklī bija sācis Belgrades ie­lās
trokšņot) atbrīvoja, bet Maska­va
nosūtīja uz Belgradi komisiju,
kas 31. augustā beigusi Donavas
kuģniecības sabiedrības un abu val­stu
civilās aviācijas biroja likvidē­šanu.
Ar Jugoslavijas notu Maska­vai
uzteikts 1947. g. februāra lī­gums,
kas paredzēja «visplašāko sa-darbību
un labvēlību abu valstu
savstarpējā gaisa un ūdens ceļu iz­veidošanā,"
Kominforma žurnāls septembra
numurā veltījis garāku rakstu par­tizānu
kustībai JugoslaviJā. Sis ofi­ciālais
kominforma izdevums apgal­vo,
ka pēdējā laikā strauji pieņe­moties
„piektās kolonnas pret Ti­to**.
Tās lielāko daļu esot Maskavai
uzticīgu komunistu šūniņas, kas la­bi
sagaUvotu instruktoru vadībā
jugoslaviem „mācot konspirāciju".
Kad organizācija būt)t pietiekami
attīstīta. Tito gāzīšot. Komirf )rma
oficiozs šajā rakstā sola palīdzību
„visiem, kas ar varu grib gāzt
Tito".
I
' i