Bavarijas Latviesu vestnesis, April 29, 1950

              pcļi prifikSap.
'^ien ar sanāk*
* t « j ā . Sim
_;piešķiŗ lielu
I45ii'priekšliku*
j u konler^cel
ļutājumos;
cefribu U2
samlerināša-panākt
karalis daiis
itra K a l i l o t n i -
izpoi^tlja pār­oti
ierīces
Izdevies no
pir*
loto Au^trunm
" un Rietum-
^-alug arābu
^ l i k u m ī g i
WsiWiStāvēj^
i Kā zināms,
pret jelH
^ aneksiju.
^^domļu sa^
f kaujas ku^
apm.
Jptiaer Nach-
1 ^ iekri-*
I, izkraujot
. 'veltīgi te
P&rkam pa«
IStJbaL Opi*
BlmUJ.dot
titemdiena 22.
-osvinēta P a -
^ t ^ t v a l s t l s .
ielas pārdē-jini
veseri pa*
lopenhāgenā.
1^ iznrato-ļēŗu
monētās
prma atgādl*
,>irpim" ari
vainīgo
iņaterlā-loinju
)oa-ziņo
B B C
ar pus*
ļptām plcmi»
|ag V^um
ģ^iu:ne(Ķļu
dzelzp
lUS vai-
S, ziņo
iojStas ari
lleleftma II-
^ elektrības
itēs Zie-distancē
^braticējs,bet
ievainoti,
ias svētkus
tāēla. Vairāk
prezidenta
Šā ^
liv.
5i
lv:'
divi ģs^dos
l i d u . Jffl»is-\
ms ivētku
IjaradUtS-varētu
uz^
I8**, SSdu$
krāsu nakti
brnūnistilrl-ināin
un sē*
>iņi pameta
Izbēga. >,toēs
kārtības SBX*
imūnistu uz-ttra
nakti uz
Strontsējas
atchit)elā-jiz
50 i le-
, iestāžu pa-
Idošās valzi-iH
pagājušo
r^as pilsēta,
ikajām pa-lā
notika
piedalījās
^vludzēji^»
Svētā P|*
par svēto
_j Rodatu.
Inās atklāta
līisi 154 pēr­l
i ieroči un
eki,kaspie-ļzāc,
vēlēju-augstāka-ļidzināt
sva-ja.
kad pā­lo
Tokio ie­kais
ameri-
Pag^ atradās
ipānu. L i d -
ri ģenerāļa
d un ASV
.lēiss flotes
lis Džcfloeas.
LATVIA
Latviao Ņew8paper
Publisb^ ttodei eucoM ctvU
Attslrp DivtsloD AtitborlsatlOD
Number UNDp m. Publlaber
Miod 9dltor: Vaidenflrs Lam-oergt
E6UnRen/N Brelte Stt
4-4 Prlnter:. Uugeheuet &
OTmer. Uidwtg8buri3. Kttnier-itr.
11 PubUsbed twtee weekl9.
Orculatioo U.00a
ministru pre­zidents
prasa tau^^^^^^
K a II bS r a (IsK - r AustHUlas n i -
iiiatni prezldeiits Roberfe M^āap
«itittirtdaei^ iesnled»! parlame^
i ^ d ^ i a par iumifiiīista
m. Ar to viņi izpildīja «ftVil
_ lu» ko «tevis saviem vēlē^
ļm. LikiunproJ^kis paredz kdiiit*
jpMrtiJa« rilēglanu, kaa j N ^
ļMf iieloJSlim Rttna/kaa^^^^^^^^^^^i^^
f«trSk nekft Mm stiuidi^, Meiirijs
ka bma noziedzīga iniiĀ^
I revoiOdonSrIem komfinlslieni
eirbotiea rfipnieelbii atslēgas pozi-
IComanistii darbību vada iio
JMen^/ iin ^ e cenšas iraditvohaosii»
lat ada veidā sagatavotu eeļii revo-
Likumproļekts dod valdībai Iespē­ju
atlaist komunistus no valsts die­nesta,
kā ari no atbildīgiem peste­ļiem
arodbiedribēs. Ministru prezi-il^
esiuves darba ^rtraukuma de}
maijā mūsu laikraksta nākamais
numturs iznāks nevis trešdien, bet
# ceturtdien, 4, maijā.
dents atzīmēja, ka 53 komunisti ie­ņemot
svarīgus posteņus arodbiedrī­bās.
Komunistu partijas īpašumus
atsavinās un to pārvaldīšanai iecels
īpašu pārraugu. Tālāk likumprojekts
dod Iespēju slēgt ari komunistu ie­tekmētās
organizācijas.
, Austrālijas parlamenta zāle bija
parpUdIta līdz pēdējai vietai, kad
Menzijs teica savu lielāko pretko-ihūnlstisko
runu. Policijas apsardzī­ba
bija ievērojami pastiprināta, lai
tā butu spējīga novērst. eventuālas
komunistu demonstrācijas.
Somijas izdotie igouļii
V.
tejusi
Stol(bolma (Is), — Zviedru laik-rfik^
ts Dagens Nyheter ziņo no Hel­sinkiem,
ka priekš dalām dienām
Padomju savienībai^ izdotie igauņi —
kapt. Treials un stacijas priekšnieks
Leokene — tikai pagājušajā vasa­rā
pēc dēkainais bēgšanas ieradu­sies
kā bēgļi Somijā. Kopš tā laika
abi igauņi bija aizturēU Helsinku
cietumā. |
Neviens no viņiem nebija minēts
kara noziedznieku saraksta, ko Gro-miko
š. g. sākumā iesniedza Somijai,
Zviedru laikraksts piezīmē, ka izdo-gana
notikusi neatļautas robežas pār-liākšanas
dēļ. Kapt Treials Igauni­jas
neatkarības laikā bijaf virsnieks
robežapsardsabas Peipusa rajonā.
Otrā pasaules karā viņš komandējis
kādu igauņu vienību Volchovas tron-tē.
Leokene bija stacijas priekšnieks
Jervas apriņķi un priekš kara dar­bojās
ari par aizsargu' instruktoru.
Pēc vāciešu padzīšanas no Igaimijas
viņi abi pievienojušies pagridnieku
kustībai. Pagājušajā gadā Treials un
Leokene kājām sākuši ceļojumu Ļe-ņingradas
virzienā un Austrumkarē-lijā
pārgājuši Somijas robežu.
Jauni ieroci Savieno-
! tajās valstīs
Vašingtona (D). — Amerikāņu 2e-nerālštāba
priekšnieks ģenerālis
Koilins preses pārstāvjiem šinīs die­nās
paskaidroja, ka ASV aizsardzī­bas
ministrija konstruējusi raķeti,
ar ktŗu varēs apšaudīt visas lidma­šīnās
līdz 18.000 metru augstumam.
Ģerierālis piebilda; ka šis jaunais
Ierocis liks pretiniekam pilnīgi mai­nīt
līdzšinējo aviācijas uzbrukuma
taktiku. No tālākiem ziņojumiem
,izriet, ka amerikāņi konstruējuši ari
Jauna-veida tanku atvaires ieroci,
kas pārspējot visu lidz šim piere­dzēto.
Flotes ministrs admirālis
fiēnfilds savukārt paskaidroja, ka
pašreiz būvē četras jauna tipa zem­ūdenes,
kuru dzīšanai izmantos ato­mu
enerģiju un no kurām varēs rai­dīt
raķešu šāviņus.
L A T V I A N NEWSPAPER:
Nr. 33 (37i|
Sestdien, 1950. g. 29. aprilL
Untli tnaldlenfta un «ettoieolft
līdtvijs: utvlaio Centrāli Ko
mtte3« Oalveoatt r«Ml{M: V
Uunbcfga; galveni ctOikUira
vtetnlekfl: M CuUtU. Bedak*
tori: A BollteliUk i J9Suth
sons. B mteltt. Rātttm
L. Svarct Auttrittļat ttdak-cU
«i vt<S h. Smita (Uwley
Hom, Canbena. Ai C T.,
Austrtltei Bedikcl^at mtatmi'
CsaUngtn^. Brtite 8tr.
telefons Vtm
Ečesons brīdina komunistus
Berlīnē nepārsteigties
Savienotās valstis gatavas pretoties varas
aktiem ar ieročiem
Vašingtona (F). — No ame-iņn
preses publikācijām tagad
kļuvis zināms, ka ASV ārlietu mi-lUstrs
Dins Ečesons nopietni brīdinā­jis
Austmmvācljas komunistus ne­pārsteigties
Vasarsvētkos pieteikta­jās
Berlīnes demonstrācijās. Ārlietu
ministrs nepārprotami pateica, ka
Savienotās valstis nolēmušas preto-ties
varas aktiem ar ieročiem rokā.
Sis biidinājums adresēts tiklab Ans-trumvādjas
valdībai, kā ari Padom­ju
savienībai, kas Vasarsvētku de­monstrācijas
Inspirējusi
Ečešona svarīgā deklarācija notika
pagājušo sestdien, kad ārlietu mi­nistrs
runāja amerikāņu redaktoru
apvienībā, bet to publicēja tikai
pirms dažām dienām. Vispirms ziņu
Iespieda New York Herald Tribune
un par Informācijas avotu uzdeva
Dinu ECesoīlu. Pārējie laikraksti m i ­nēja
vienīgi „kādu ļoti augstu val­dības
locekli". New York Herald
Tribune raksta, ka pēc Ečesona do­mām
Vasarsvētku demonstrācijā
varētu notikt atklāta cīņa sabiedroto
okupācijas un vācu komunistu star­pā,
ko atbalsta Padomju savienība.
Berlīne pasaules notikumu kalendā­rā
stāv pirmajā vietā, teicq tālāk
ministrs Saspīlējums agrākajā Vā­cijas
galvaspilsētā pašreiz tuvojas
„nelāgai sļhiācijai". Padomju savie­nība,
teica tālāk Ečesons, pēdējā l a i ­kā
rāda pasvītroti agresīvas tenden­ces.
Liekas, ka Maskava saspīlēju­mu
starptautiskajās attieksmēs vē­las
sakāpināt līdz augstākai^m
punktam un sasniegt maksimālo
temperatūru lai piespiestu rietumu
sabiedrotos uz jaunām sarunām un
varētu izkaulēt sev labvēlīgus kom­promisus
. , • >
Stāvokli Berlīnē tikpat nopietni
raksturoja arī nule ieceltais Ečesona
padomnieks Džons Fosters Daless.
Viņš gan tūdaļ piebilda, ka aiz paš­reizējās
Savienoto valstu ārpolitikas
stāv abas lielās partijas — demd^
krati un republikāņi, tikpat Helti
uzmanību Berlīnei veltījis ari sena­tors
Tomasa nesen sniegtajā pa­skaidrojumā
par savu pagājušā gada
Eiropas ceļojumu. Notikumi vecajā
kontinentā liecina, ka ASV nekādā
gadījumā nedrīkst atvilkt savu k a ­raspēku
no Berlīnes un Rietumvā-cijas.
Ja tas notiktu, to pašu darītu
ari angļi un franči. Sekas būtu tās,
ka Berlīne un ari visa Rietumvācija
nonāktu pilnīgā Padomju savienības
varā, un sarkanās dlvlzijasr drīz vien
pārpludinātu visu Eirbpu.
BBC, atsaucoties uz britu ārlietu
ministrijas informāciju, ziņo, ka
Londona par gaidāmajiem Vasar­svētku
notikumiem nav nobažīju­sies.
Britu vadītājas iestādes pār­liecinātas,
ka pieteiktā soļošana ir
tUcai demonstrācija, lai gan pēc vācu
laikrakstu ziņām soļos ari 42.000 tau­tas
policistu. Viņiem gan būs ko­munistiskās
jaunatnes tērpi, bet kas
to lai zina, vai kabatās neslēpsies
pistoles. A r gudru ziņu Austrumvācl-jas
valdība deklarējusi, ka FDJ rin­dās
var būt „jauniešl līdz 24 gadiem".
Informētas aprindas no Berlīnes
vēstt, ka Vasarsvētkos yisu pilsētu
no ārpuses ieslēgs tautas policijas
vienības. F D J vadība atkārtoti lū­gusi
Berilnes lielvecāko Dr. Reuteru
atļaut soļot ari caur rietumu sekto­riem.
Rakstā gan piebilst, ka, «jau­nie
miera cīnītāji" ar varu to ne­darīs.
I
Atsakos pārņemt DP nometnes
LEJASSARSIJAS VALDĪBA PIEPRASA
BONINAI DP LIKUMU
ARI BRITU JOSLA VAIRS NAV
Bonna (Iv). — Pēc oficiālām zi­ņām
britu augstais komisārs pirms
pāris nedēļām pieprasījis krievu
okupācijas spēku virspavēlniekam
Vācijā pārtraukt lidz 20. aprīlim
krievu repatriācijas komisijas dar­bību
angļu joslā. 19. aprīlī krievu
komisija angļu joslu jau atstājusi.
No 1948. g. aprīļa līdz 1949. g. aprī­lim
bija repatriējušies tikai 86 DP.
Tāpēc angļu iestādes ieskatīja, ka šī
komisija savu uzdevumu pabeigusi.
Tito deklarē atiieksraju uzlabošanos
ar Italiļu, Grieķiju un Austriju
Belgrade (Is). — Plašajā valdības
deklarācijā, ko maršals Tito ceturt­dien
nolasīja parlamentā, Jugoslavi-jas
un Pad. savienības attieksmes
bija demonstratīvi pieminētas pašās
beigās. — Jugoslavija diemžēl ne­varot
uzlabot savas attieksmes ar
Padomju savienību un austrumu
bloku valstīm ^'j zemju naidīgās no­stājas
dēļ. Par'Itāliju Jugoslavljas
valsts galva izteicās, ka strīdīgie
jautājumi nekādā ziņā nedrīkst būt
par šķērsli abu zemju labām kaimi­ņu
attiecībām. Abpusējās pūles saim­niecisko
attieksmju uzlabošanai var
palīdzēt šādu^ strīdus jautājumu —
viņš neminēja Triestu vārdā — galī­gi
izskaust.
Runādams par. Grieķiju, Tito pa­teica,
ka Atēnās visā drīzuniā iecels
jaunu Jugoslavljas vēstnieku, un ka
pēdējo notikumu attīstība ļaujot se­cināt,
ka abu valstu savstarpējo at­tiecību
uzlabošanai neesot nozīmīgu
kavēkļu. Arī ar Austriju attieksmes
kļūstot normālas..Runājot par ārējās
tirdzniecības problēmām, maršals
Tito uzsvēra, ka pēc tirdzniecisko
attiecību pārtrūkšanas ar Pad. sa­vienību
un citām austrumu bloka
valstīm, Jugoslavljas ievedumi no
rietumu valstīm kļuvuši dienu no
dienas lielāki un tagad krietni pār­sniedzot
agrākos ievedumus no aus­trumiem.
Tai pašā parlamenta sēdē Tito pa­ziņoja
arī jaunās valdības, sastāvu
Ministru prezidenta .un aizsardzības
ministra posteņi paliek joprojām pa­šam
Tito arī ārlietu •ninistrs līdzši­nējais
— E. Kardels un iekšlietu -
A. Rankovičs. Jauns ir valdības ģe­nerālsekretārs
L. Djūričs.
Lejassaksijas valdība 23. aprīļa
nakts sēdē vienprātīgi nolēmusi at­teikties
pārņemt DP nometnes. Lē­mums
izdarīts pēc bēgļu lietu minis­tra
Alberca ierosinājuma, jo viņš ap­spriedēs
par DP nometņu pārņemša­nu
neesot guvis vajadzīgo skaidrību,
kādu varot dot tikai DP likuma pie­ņemšana
visai Rietumvācijai, ko pat­laban
izstrādā Bcmnas valdība^ P i r ­majai
nometnes pārņemšanai Lejas-saksijā
vajadzēja notikt 2Š. aprīli,
bet tagad izgaidāms, ka jautājumu*
atliks.
Par savas valdības lēmumu A l -
bercs presei paskaidrojis, ka DP jau­tājumu
nedrīkst apiet vai atrisināt
provizoriskiem līdzekļiem. Jāprasa
steidzīga DP: likuma izstrādāšana, kas
nospraustu tiesiskos un citus princi­pus
DP ielaušanai vācu saimniecī­bai
Jautājums nokārtojams plānvei­dīgi,
lai neatkārtotos tas, kas noticis
ar vācu bēgļiem pēc 1933. g. DP prob­lēma
ar viņu i^rņemšanu vācu ie­stāžu
pārziņā vien neesot nokārtoja­ma,
un ar pabalstiem šiem cilvēkiem
maz līdzēts. DP īpašais stāvoklis pra­sot
visu tiesību, pavalstniecības, dar-ba
uc. jautājumu rūpīgu pārbaudi*
lai viņi, zaudējot tagadējo eksterri-toriālltāti,
nebūtu neaizsargāti pa-kļauti
dzīves.grūtībām. Pretēji laik­rakstu
kriminālchronikām, viss lie­lais
vairums DP esot vērtigl ^vēkl
un nebūtu plelalžaņis, ka viņiem jā­kļūst
par otrās vai trešās šķiras pU«
soņlem.
Paskaidrojumu nobeigumā ministrs
uzsvēra, ka visa pasaule vēros vācu
rīcību ar DP un bēgļiem un tāpēc
Bonnas DP likumam jābūt paraugam*
kāda vēl pasaulē nav bijis, un vācu
iestādēm jāpierada, kādai jābūt Istal
palīdzībai likteņa pabērniem.
Ari vācu sociāldemokrātu vadītājs
Dr. Sumachers, kas Ir Leja^aksijas
Valdības garīgais tēvs, vairākkārt
norādījis, ka no DP vādeSim nav
ne jābaidās, nedz jākaunas. Kmāt
šie bēgļi būšot Vācijā, tie lldz ar pa»
Šu vācu bēgļiem būšot skaldi^ liecī­ba,
kādā ziņā nenokārtots joprojām
paliek politiskais stāvoklis Elr(^as
austrumos. Vdn*
Starptautisko brīvo žurnālistu opvieriiba pro-so
konsultatīvo stotusu Apvienotajos nōcijis
Londona (is). — Vidus- un Aus- ļ
trumelropas, Balkānu un Baltijas
valstu brīvo žurnālistu starptautiskā
apvienība, kurā Ietilpst ari Latviešu
preses biedrība un latviešu laikrak­stu
pārstāvji Blro!^, iesriiegual Ap^
vienoto nāciju saimhiecibas un so­ciālajai
padomei pieprasījumu pie­šķirt
tai konsultatīvo statusu. Ap­vienība
apņēmusies apgādāt UN
saimniecības un sociālo padomi ar
pareizu un uzticamu informāciju par
preses un vārda brīvību zemēs, kas
patlaban atrodas padomju jūgā/
Līdz šim Apvienoto nāciju iestādes
izlietojušas galvenokārl^oficiālos ko­munistiski
noskaņotos informācijas
avotus, kas, atturīgi izsakoties, i r ne­uzticami.
I,
Iesniegumu Apvienotajām nācijāfc
nodevis Brīvo žurnālistu apvienības
prezidents Boļeslavs Vieržbjanskis,
kas šai nolūkā devies no Londonas
uz Lēksaksesu, Viņu pavadīja ap­vienības
pārstāvis ASV Zigmunds
Nagorskls. Abiem apvienības pār­stāvjiem
bija Izdevība piedalīties
Apvienoto nāciju saimniecības un
sociālās padomes apspriedēs, kur i z ­tirzāja
apvienības iesniegumu.
Padomes juridiskā komiteja ietei­kusi
piešķirt^ Brīvo žurnālistu apvie­nībai
konsultatīvo statusu, bet grib
atlikt lietas galīgo -izšķiršanu līdz
nākamajai sesijai. Līdz tam laikam
noskaidrosies ari Brīvo žurnālistu
Ungārijas valsts prezidenti pārstrādājas
komunistu partijā. Sakašita vieta,
ko par valsts prezidentu ievelēja
1948. gadā, iecelts līdzšinējais are.as
tirdzniecības ministrs Sandors Ro-nojs.
Zīmīgi, ka Ungārijas valsts
prezidenti tik ātri ' „pārstrādajas .
Arī Sakašita priekštecis TUdijs at­kāpās
no amata tieši šī iemesla deļ.
Budapešta (F). — BBC ziņo, ka
otrdien „pāfstrādāšanās un nevese-ļRjas
dēļ" no amata atkāpies līdzši­nējais
Ungārijas valsts prezidents
i ^ d s Sakašits 62 gadus vecais
bijušais valsts galva piederēja so­ciāldemokrātu
partijai. Viņam „lieli
}^oō^** sociāldemoikratu iekļaušanā
PAPOMJU IGAUNIJAS MORI
SAVU DARBU PADARĪJUŠI
Krievi interesējas par igauņu bēgļiem
Zviedrijā
Stokholma (s). — Stockholms T i d -
ningen ziņo, ka ievērojamas tīrīšanas
pēdējās dienās notikušas Igaunijā,
Tās skārušas ari augstas personas,
kas tagad kritušas nežēlastībā. Tal­linas
radio minēja 5 vārdus, bet
draudīgi piezīmēja, ka turpinājums
sekos. Sie pieci vīri ir: vēstures pro­fesors
Hanss Krūss, rakstnieks Jo-hanness
Sempers, lektors Nigols A n -
dersens, mākslinieks Ēriks Adam-sons
un advokāts Aleksanders Joērs.
Visi pieci nežēlastībā kritušie ak­tīvi
piedalījās 1940. g. notikumos,
kad Igauniju iekļāva Padomju sa­vienībā
un tādēļ uzskatāmi par kvis-lingiem.
Profesors Krūss bija minis­tru
prezidenta vietnieks pirmajā ko­munistu
valdībā. Pēc kara vismaz
vārda pēc viņš kļuva ārlietu minis-rs
un piedalījās 1946. g. miera konfe­rencē
Parīzē kā Molotova pavadonis.
Pēdējos gados Krūss ieņēma augstu
amatu igauņu zinātņu akadēmijā
Tallinā. A r i Andersen^ bija jninistru
prezidenta vietnieks un ārlietu mi­nistrs.
Sempers vadija igauņu lite­ratūras
šķirošanu un cenzēšanu. Tur­pat
darbojās ari Adamsons. Joērs
biļa tieslietu ministrs pirmajā ko­munistu
valdībā. Krūss tiek apsū­dzēts,
ka savā zinātniskā darbībā
nav izmantojis krievu vēstures avo­tus
un no tiem vairījies. Andersenu
apvaino, „ka saindējis Jaunatni ar
nacionālistiskām maldu mācībām".
Blakus tfrišanām pēdējā laikā pa­domju
oficiālā vara izrāda sevišķu
interesi Zviedrijā dzīvojušiem igau­ņiem.
Krievu sūtniecības pārstāvis
tagad savu vervēšanas kantori no
Gēteborgas pārcēlis uz Burošu.
Pirms Lieldienām bij. Igaunijas
sportists Maiste atgriezās Igaunijā,
bet viņu par padomju spiegu tautieši
jau uzskatīja ilgāku laiku. Agrāk vz
4 mēn. par spiegošanu notiesātais
Sūrveli ari atgriezies Igaunijā. No
Zviedrijas viņam bija vēstuļu ap­maiņa
ar tagad nežēlastībā kritušo
proL Krū»i,
apvienības attieksmes ar Rietumu
žurnālistu internacionāli, kuras no<«
dibināšana gaidāma tuvākajos mē«
nēšos, lai radītu pretsvaru Prāgas
žurnālistu Internacionālei, kurdb-minē
komunisti. Juridlsklls l u i i f l^
jas' i&iefiSsēdls un ABt delfegits V.
M. Kočnigs izteicās, ka atlikšana
nekādā ziņā nenozīmējot Brīvo Žur­nālistu
apvienības darbības noniecl«
nāšanu. Ciles delegāts 0. S. Verga-ra
uzsvērai ka konsultatīvais statusi
apvienībai būtu jāpiešķir nekavē»
Jotles.
Brīvo žurnālistu apvienība ir pir*»
mā padomju apspiesto tautu pārstāv*
ju organizācija, kas nolēmusi lauzt
monopolu, kādu Apvienoto nāciju
padomdošahas darbs Vidus- un Aus­trumeiropas
jautājumos iekarojušas
organizācijas, kas darbojas Padomju
savienības vai tās satelītu atbalstā.
Kā zināms. Brīvo žurnālistu ap­vienībā
ietilpst 1200 žurnālistu no
15 dažādām nācijām.
Dibinās Brīvas Eiropas
preses dienestu
AMERIKĀŅU RAIDĪTĀJS SAK
PLAŠU INFORMACUAS AKCUU
PAR ZEMĒM AIZ DZELZS
PRIEKŠKARA
Londona (J). — Pirms ilgāka laika
Savienotajās valstīs noorganizētā
Brīvās Eiropas nacionālā komiteja
(National Committee for Free Euro-pe),
par kuras aktivitāti Latvijas sle­jās
rakstīts jau agrāk, tagad nodibi­nājusi
ciešu kontaktu ar Rietumei­ropā
dzīvojdsiem žurnālistiem no ze­mēm
aiz dzelzs priekškara, vienojo­ties
ar šo žurnālistu organizācijām
par informācijas vākšanu ASV r a i ­dītājam
Brivā Eiropa. Vienošanās
dos plašas iespējas informēt rietumu
pasaules sabiedrību par apstākļiem
boļševiku okupētajās Austrumeiro­pas
zemēs. Informācijas vākšanai at­vēlēti
ari līdzekļi, ko pēc zināma
laika cer ievērojami palielināt.
Starptautiskā brivo žurnālistu fe-derācifa
Londonā paziņojusi licen­cētajiem
DP apgādiem Vācijā, ka tā
jau aprīlī organizē internacionālu
preses aģentūru «ar ncsaukumu Brī­vās
Eiropas preses dienests (Free
European Press Service), kam pare­dzēti
infom^cijas vākšanas punkti
Anglijā, Zvi^rijā, Vācijā, Frandjā
un Itālijā. Sals- zemēs iegūtos infor­matīvos
materiālus nosūtīs uz Ņu­jorku
minētā raidītāja tālākai Izlie­tošanai.
Tāpat raidītājiem piesūtīs
Eiropas preses izgriezumus par ap­stākļiem
zemēs aiz dzelzs priekška­ra.
Arī Latvijas redakcija un L C K
informācijas nozare :au tuvākajā l a i ­kā
iesaistīsies Brīvās Eiropas preses
dienestā, piegādājot informatīvo»
' matriālus.