1951-11-24-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
I i i »
h testorShtt
^oltH.'-bieži
ļ i p » « , : :s
gada
,?« «uto »
i i i
lel.'^bruņoSļBS»
te esot Sl'S'
NkSaau srib . 0 0 , 3 .
t' Sl"
I Vietas pMauie pat8i6jm{ .
M ē j o t B r z i l i j a v e c S ' f f i
brodukaja'tļirpinaaugi '
babalos VajSavas valdlbi^ ļ» ļj.
Iļmtlem .partijai funkcioBamiB i
lijas vienības. PartizfinM iii^ ;
ļ ie zemnieki. >
l^echoslova^jai kaja^„^
Ikmeņogļu un lOdas taktiivte.
Ida ts. tecļmlsķl pallgdiejeju
ļedz atalgojuma, la^dz ejtl «ņl
i ķ i ŗ a s no cļvllajlem kalnralUea.
min Īstais iemesls aav vii dir*
ikums,, b^t fio karavīra nj^iiti*
IrStōras cenifirtf AoļtnimlciļS
nca: Valdības mDulu imiiķt
brāņu'bija ASV pjīģ. gjdab^i-^
mp-reizi bija pSīsnlegta Snilļ, ;
k par. 50.000 luterticīgo M '
ļosjpavaiiojuSi ASV iec#)ii
Irt latvieSi^ igauņi un unglk
ļrlnls9a atgrleSanai Vficijai ^
uyē par. .Bonnai' valdlbii ^
adomnieku", kaut ^ ari .
nclera i un tagadSl&' ,biiiidti> ;
iakie uzskati daudzoi jautlj^' '
im ^ samazinājies' koniMvo ' I
l u apakšnamā, vēl nmih\i\
ļnslejā iegūstot sttfidnieU '
LiformSi vairākos prlvfitdilvok' |
etumu sektoros Hitlera pKkii' I
bri slepeni atzIm^loSl Kittari |
benfi ' rīkotā puča lijauliJm ļ
Udolf^Hitler*' pifidariflie Cfr I
fsS.palikt uzticīgi, kautailnfr |
brlaboratofljās SinklaSijS, Ķloi< |
bēdzēju ziņām, strddfilot Mti j
ļPonlekorvo, kas n^klaltti pj- |
blkatastrotā pie MiacaaoM no- |
ļ smagi'ievainotas itliipat, U i
jotas daudzas * p8i»Qiws. Nj*
b . pārmiju dē( pifaiiefj
ļārt,ar strādniekiem, pilna f ;
teču . vilcienam. ;
ferehcē Zalcburgā, p«c ymvi
f info^ācljas, iiesen šatlkusieJ j
Urilti^u,' franču, iita|u. juSO' ;
b .'Virsnieki, lai pāVrunfito
bardzību uzbrukuma gadljof.
I problēmu. . •
Ļs rezervuārus, n o , » ; ,
, iegūst pilsētas 8 milj. *
pmāk 24 stundas diēnS jw
[āžu un atombumbu ^
Ipļšas bruņotas paliuļa».-
loloģijas. profesors,
I ipzadzējs bijis Kalifoi^ ^
vils Netlers. kuŗS UB :
L^mlgu mīlestības
L «z Helgolandl pa gab^
l un nozaguSi ^m^^ J
rL ēj,4i0. Zjūadgžliu cīstīagria »da rb^ji« ^r«
novērtēt^'uz 238.00^
L torohlto nesen,iejwl^<*2'
, nepiedzīvotā student^^^^
ļ a aizkavēt JAp8M» «P"™*
L s ministrs. iece«^^^^
ULņ šikkāodvrse izējā Stalm'af ^^^^^
I pMstjuSaUil^ji;
[i, smagiikais kopš i»»'^
riedzlvotāji. pfirplfl'tot'P^.
ļasairies., , Hftkla#*
| , atzīstot sporta ŗŗ^^,^
b v ē un^i^orad^l' \Uu. l^»»'
Fļim enpeair un«> ^re«liģkisk!a5jieem^» r
i • J ' j T i * kfiduBbufflb*
[.viScijas .aWv.tS
,, kad tā valraM'S
'ģakos noziegumus. ..^ ^j,)
Ļ ..goda lieta .
LATVIA
Latvian Newspape7
Nr. 74 (518), Nov. 24, 1951
Publisher;,Vilis Janum':j, (21a) Au-gustdorf
b. Detmold, Lager, Germa-nyj
Phone Augustdorf 02.
Editorlfll and Business Office:
(13b) G»afenaschau, Obb., Regl©.
rungslager, Germany.
Pfinter: Weilheimer Druckerel
G. m;b H., (13b) Wellheim, Obb.,
Germany.
Published once weekly. Circula-tion
7500 Sponsor — International
Refugee Organizatlon. — Mem-bership;
Association of the Free
Press.
Wr. 74 (518)
Sesldiea« 195t^g. 24/ nov
t u l k i e m nedēli tvstdiekas
Udevēj»: UtvieJu cenulļlā ko
mittja Vācijā,
Galv. tedaktort: Māksit
Apgāda un {«dakc^as
(llbV GrafenaKhaa. Obb;,
runfltlaaer» G«miav
An^Uja» ledakcijdi vAdltāj»
V. SkaUāns, 3, Proīpect PUc«»
Oiild'i HiU; london N. \V. 2,
EngUnd; tālr. HAMpstead pttu.
AutUālijai redakcijas V ^ t i tK
A. Sait». 18, Undea Avenu^ VVes^
dourea. EaUarat Vic. At stratia
DotlUa
adtm:
R«jie-
, Vēl plašāk un iespaidīgāk kā iepriekšējos
g^dos latviešu tTimdinieki
vifā pasaulē atzīmēja savas valsts
dibināšanias atceres dienu. Kā Vācijas
nometnēs, veco ļaužu mītnēs, sanatorijās,
sar^u un diarba vienībās,
la art dlw Eiropas UTI aizjūras zemju
lielēka/jos un miazākajos latviešu centros
notika svinīgi dievkalpojumi,
svēi&u akti, koncertd. vai citi s'arlko-jumi,
kur blakus; latviešu trimdiniekiem
Latviju godināja ari mūsu kaimiņtautu
pārstāvji uc. tauitu viesi, liķ-
(lanii plaši izskanēt • kā Latvij/as patstāvība
gadu slavai, tā sekojošo
sinagoļ pātbaju<jlijuimu laafca traģfēdij ai
Latviešu centrālās padomes V ā -
priekšsēdis mag. iur. Ad. Šilde
svētku runu teica Memiinģenas latviešu
nomietines svinīgajā aktā, kamēr
Latviešu centrālās komitejas
priekšsēdis plkv. V. Janums runāja
Kaizerslautemaa latviešu darba rotu
valsts svētku aktā 17. novembri. Sekojošā
koncertā piedalījās mūsu iecienītie
mākslinieka — dziedone Paula
Brlvkalna un čellists Atis Teich-m'anis,
kas ar saviem krietnajiem
sniegumiem «izrāva svētku noskaņas
pacilāiļo darba viru saimi. 18. novembri
plkv. V. Janums bija viesis
Aiugsburgas laļpešu nomietnes sariko-
;umS un apmeklēja arī Etlingenas
latviešu sardžu rotu
L 0 n d 0 n I mūsu sūtniecības rīkoto
ivētōcu i^tu Vestminsteras katedrāles
ai^ā ievadīja Lcmd^nas latviešu
koris komp. A. Jēruma vadībā
ar J. Vītola Gaismas piii. Sekoja
tnūsu sūtņa K. Zariņa uzruna angļu
v^alodā angļu viesiem un mūsu kaimiņtautu
pārstāvjiem. Sūtnis uzsvēra
mūsu piederību rietumu pasaulei. Ar
gandarījumu latvieši tagad dzird atbildīgu
valstsvīru vārdus, ka Eiropas
brivite ir nedalāma.
Saskaņā ar slepeno nolīgumu starp
u un Vācijas padomju joslu par
vācu strādnieku pārcelšanu uz Poliju,
pirmais transports ar 4500 strādniekiem
— galvenokārt bezdarbniekiem
no Drezdenes, Leipcigas un Cvikavas
rajona — jau jūlijā ieradās Lejassilē-zijas
oģļraktuvju apgabalā ap Valdem-
Strādņiekus sūtīšanai uz Po-komplektēja
vācu darba pārvaldes.
Jaunajās, darba vietās viņi nometināti
pastāvīgai dzīvei, jo šim
fy.
l e f lifs pldāni pēc Viņa a
taiiiaim »āJo. . T i » u l i » L - A
Pētera II vēst. 3, 13. ^a sardzē Stāv baltie berzi. Apstaigājuši
tēvu zemes sargu varo-
Latvi|l bija kas neizsakāmi tuvs ņu atdusas vietas,: ieejam blakus,
un skaists, kad Mirušo piemiņas Meža kapos, gan meklējot savu
dienā — vai, kā manā (Jzimtā pu- mīļo kapus, gan apstājoties pie
Bē, Burtniekos, teica: Aizgājušo mūsu valstsvīru un sabiedrisko
draugu svētkos — _ ' r ' ' darbinieku atdusas
neskaitāmii ļaužu / \ «t v*icn«. n/N-fiTic^ ^^etam, uzkāpdami
paliki devās ug ka- ļjMāc, ElMARS ROZITIS^ arī kalniiņā pie mū-pu
k-alniņiem, ne- " •"" ' , sū sāpju dzicsmi-sot
vēlīnos rudens ziedu pušķus nieka Poruku Jāņa kapa, kur uz
vai no zaļiem egļu zariem un bal- mums runā miers un sirdsšķīstl-tās
ziemeļu sūnas darinātos vaina- ba...
dziņuš, lai ar tiem rotātu savu Mums ir tik labi un sāpīgi reizē,
mīļo atdusas vietas. Kāds miers jo mūsos atdzimusi pagātne, senās,
uin skaistums' Teizē tad apņēma jaukās dienas, kad vēl dzīvojām
dzīvos un mirušos, it īpaši krēslas savā zemē, kad mums vēl bija mā-stundās,
kad uz kapiem plīvoja jas. Un mūs neviens netraucē,
simtiem sveču liesmu, un pāri vi- nedz aizkar, jo tiem, kas šobrīd
sam kapu kalnam kā mūžības plī- valda dzimtenē, Dievs nav devis
vurs pacēlās viegls, gaišs sārtums, vasru pār dvēseli un garu, un arī
No lauku tēvu un māmuļu mutēm mēs šodien dzimtenes cienios esam
caur asarām un cerībām skanēja tikai garā. Tā domās mēs noliecam
spēcīgi dziedāts korālis: „Kā. būs pateicības ziedus un zaļu egles
mums tad, kad darbu mierā liksim, zariņu pie katra kapa, skumdami,
kad grūtais karš ar pasauV gaļā ka tie pāraug ar zāli un aiz-būs?
No svešuma mēs atkal mājā mirstību.
t i k s i m . . . T a d ikvienu kapu vie- jģ; — še viss ir iznīcīgs, viss
si pārņēma ^sajūta, ka zudušas ro- paiet! Tā mēs šodien staigājam
bežas starp dzīvajiem uņ mirušiem, arī vācu zemes kapos, it kā ko zu-un
cilvēku sirdis atvērās paļāvībā dušu atrast' meklēdami, un atkal
Dievam un ticībā mūžīgai dzīvo- mēs skumstam un raudam savā
šanai. dvēselē, jo arī še ir tik daudz pa-
Gan šodien neviens no mums mestu un aizmirstu latviešu kapu.
trimdiniekiem nesļiēj noiet dzim- Cik gan ātri atmiņā viss pagaist!
tenē un nolikt egles zariņu uz Sī mūsu dienu strauja dzīve pašāva
aizgājušā drauga dusas vie- ņem visu cilvēku, un jaunas zemes
"tas, tomēr mēs ceļamies gara spār- nonākušie vairs neatceras sava
nos unpāri lieliem tālumiem do- tēva, mātes, bērna vai draugu kapu
damies 4 dzimtenes kluso lauku Vāczemē. Un ja tu uzmanīgi le-kapsētu,
lai. ; staigājot daļēji aiz- Klausies rudens
augušos ceļus, uzmeklētu mīļas sētas kokos un krustu rmda^tu
sāāu vietas kur Dieva mierā dus liekas d^
tēvs, māmiņa, tuvinieki, draugi... pie pamesta, aizmusU un apaugu-
Bet orūti mums viņus atrast, sa kapa.... Vai tie.am tik atri
daud^ kas tur kļuvis citāds. Kur mēs spējam aizmir^ "^^ļ^^'";:,
pavasarī Dievs vēl licis uz ne- gāja kopa ar mums, tos kas pie
kopto kapu rindām lauku ziedam kusa un palika bēgļu:ceļa mala?
plaukt un smilgai zaļot, tur tagad
visu sedzis sniega auts. . . U n tad
Savfi uzrunā latviešiem sūtnis aizrādīja,
ka šai lielajā dienā atkal esam
pulcējušies kopā lielā" vienprātībā.
Svešās zemēs dzīvojot, šl vienprātība
ir pat vairāk nepieciešama nekā dzimtenē,
jo šeit novirzīšanās no kopējā
ceļa var būt liktenīga. «Valsts svētku
gadījumā," uzsvēra sūtnis, „esmu sa^
ņēmis apsveikmnus no latviešiem visās
pasdules malās. Jo īpaši aizkustinošs
bija kādas jauniešu grupas solījums:
Pasaules tālēs augsim vienoti
Latvijai! Sava sirdī visi dosim šādu
solījumu. Mūsu uzdevums — neļaut
izsīkt lai svētajai tēvijas mīlestības
liesmai, kas mūsos deg. Rūpēsimies
lai šo liesmu varētu pārnest māji un
nolikt uz tēvijas altāra. Nav šaubu,
ka mūsu tautā mīt liels ziedošanās
prieks, kā ^arī uzupurēšanās gatavība.
.,PaHksim uztdcīgi Latvijai un atmetīsim
visu, kas varētu kavēt tās atbrīvošanu!"
Pēc suņa runas koris ar svinīgā
akta dalībniekiem nodziedāja Latvijas
un Lielbritānijas himnas. Koncerta
daļā dziedāļa|L Krūmaņš un G. Trē-ziņa,
nobeidzol ar Beverīnas dziedoni
kora izpildījumā.
Z v i e d r i j ā svinību centrs bija
Stokholma, kur svētku aktā runāja
pārvietošanām nav pagaidu raksturs, lietvedis V. Kreicbergs, prof. A. Svā-bet
tās IstcnībS ir deportācijas un ie-ļbe un prof. D. Nērmans. Koncertā
Maskavas politikā. Izejvielu dziedāja Reitera koris un soliste M.
Vintere pianistes G. Kurmes pavadījumā.
Svētku sarīkojumi notika ari
Gēteborgā, Lundā, Burošā uc. Zviedrijas
latviešu centros. Dā n i j as
latvieši valsts svētku aktam pulcējās
Prāgas bulvāra nometnē, Kopenhāgenā,
kā ar! Alborga un Tistedē. P a -
TIzes latvieši svinīgo aktu bija rīkojuši
17. noven^ri».ujitajl runāja
sūtnis Dŗ. 0. Grosvalds. Sarīkojums,
ko ktpŪi^a priekšnesim^, bija pulcinājis
ar! provinces tautiešu pārstāv-
(Turpinājums 10. Ipp.)
PEDEJA IRO SANĀKSME BRITU JOSLA
trūkuma un ņemēkullgas saimniekošanas
dēļ bezdarbnieku skaits padomju
josl| sasniedzis 1,7 nulj.,uh^
redzams, ka ar Poliju parakstītais šāda
veida līgums nepaliks vienīgais.
^* mēs dodamies pa Aizsaules ielu
nai Jaunai debesis un Jaunu lemi, kur ^ fi^sju kapiem, kur^ŪŽIgā mie-i
i i
Sinis dienās HamburgS notika IRO
britu joslas galvenās mītnes ua nacionālo
komiteju pēdējā sanāksme, jo
pēc Ženēvas instrukcijas IRO savu
darbību izbeidz 31. decembrī. Pēdējos
mēnešos IRO darbība daļēji Jau
pārnesta^ uz brivpŗātļgļām labdarības
organizācijām, kas pārņēmuēas individuālās
izceļošanas lietas, kamēr
bēgļu tiesisko un politisko aizsardzību
jau uzņēmies bēgļu augstits komisārs..:
l;:'
Blankenzē transitnometni nodos vācu
iestādēm. Ventorfa, domājams,
vēl darbosies līdz gada b^iģlm un
būs to bēgļu rlclbē, kam Jati it vīzas,
Blgļii transporti ar kuģiem turpināsies
līdz i . g. beigām, bet ja būs 1!^
dzekļi, tad ar! vēl nākošajā gadi. Tādā
gadījumā IRO cer galīgi notrans-portēt
bēgļus 1952. g, pirmos divi
mēnešos. Ar nākošo g«du Ventorfas
nometni pārņems vācieši, un tā būs
sadalīta divj dalīs ---vieiMi^^^v
ceļotāju vajadzībām, bet otra bēgļiem,
kam ;jāu\būs vīzas.
26. nov, notiks plašāka apspriede
par organizācijas diblnSianu, kuras
uzdevums biitu atslogot Sielunvvāciļu
no tās pārliecīgā iedzīvotāju sablīvē-i
urna, radot Uem emigrācijas iespējas>
Si orga^zācija tad pārņemtu āri ārzemju
bēgļu izceļošanas lietas, Katri
ziņā IRO centīsies p«nWU,lat ķl^
da organizlclļa ļ^belgUi eml-gr
ādja^ . k f t r l i ^ i^
ceļojušo bēglti sk^^ l ^ i i ^ ^ mīl
jonu. Oktobri no britu j o s l ^ i z ce
lojuši 3048 bēgli. Vēl ir cerība it
MOSU VALSTS SVĒTKI ĀRZEMJU RAIDĪTAJOS UN PRESfi
Latviešu centrālo organizāciju vadītājiem
Vācijā bija izdevies noorganizēt
divus nozīmīgus radio raidījumus
— Ziemeļrietumvācu m Dienvid-
VACu raidītājos. Valstssvētku ievadījumā
17. novembrī Ķelnes radiofonā,
kura programmu pānaidīja. arī Ham-burgas
un Berlīnes raidītāji, pēc 18.
nov. veltīta ievada vācu klaušītžjiem
uzrunu tautiešiem trimda un dzimtenē
teica Latviešu centrālās komitejas
Vācijā priekšsēdis pulkv. V. Janums.
Runātājs atgādināja prieka un gaviļu
pilnās kara beigu dienas, kad
— 11 ci^upāci>as gadus Hitlera V
un Kremļa slepenā pakta režultātē,
runātājs aicināja šo nežēlīgo latvju
tautas iznfcināšanas procesu uzskatīt
par brīdinājumu visai brīv^ajai pasau-lei.
Ai^trumu vandālisma skavās ziedošā
iatvju zeme un strādīgā tauta
ar tāl pamatu — vidusšķiru — tagad
iet pretī iznīcībai. Spēku pnsļpitf
visam tam nezaudēt cerības Latvijas
augšamcelšanās stundai dod vienīgi
apziņa, ka Latvijai nodarītā pārestība
nepaHks bez taisnīga soda.
Runātājs izteica pateicību ASV un
rietumsabiedroto karavīri pameta ie- R^etumvācijas valdībām, kas KremH
ročus. lai stedgtps mājas pie savējiem, var akt^i Latvijā liav atzinušas un
Viņi ticēja, ka turpmāk ieroči vairs j joprojām uzskata to par neatkarīgu,
nebūs vajadzīgi un naivā ticībā klau-1 tikai pagaidām militāri okupētu vai-sijās
kremļa vīru runās par brīvību st;, Līdzīgi LQ<V priekšsēdim iēpriek-un
demokrātiju. Musu bēdas un vai^ sējā dienā, ari viņi brīdināja rietumu
nācijas no padomju miera propa-ge
ndas mcliem un aicināja tās sniegt
atbalstu mūsu cīņai, lai aizkavētu
latvju tā li tās iznicināšanu. M^
paši šai ciņa nerimsim, līdz nebūs likvidētas
mums nodarītās netaisnības
djās apvienojušās, pagaidām gan tikai ļ un atjaunota
manas neviens lai laikā ncgri
dzirdēt. Ejot sūrās darba gaitas
ar rietumzemju strādnieku šais gados
esam centušies atklāt boļševiku tiran-nijas
nežēlību un: propagandas viltibu.
Šodien tas ir saprasts, un brīvas nā-lai
sevi «izstāvētu pret boļševiku uz-brukumu.
Uzrunas noslēgumā pulkvedi
s a i c i n a je br i vo. ri elu ra va Īstu vai -
dibas, presi un sabiedrisko domu apzināties,
ka Eiropas tautu likteņkopi-ba
ir nedalāma, un n^amest mūs vienus
mūsu baigākajā stundā. Diem
ka riba. U zrunai sekoja vaHts himna.
ASV nozīmīgākais bija WEVD raidītāja
valstšsvē4,ku raidījums 17i novembrī,
ko bija noorganizējis Amerikas
latviešu laikraksts Laiks. Svētku
uzrunai sekoja plašs koncerts^ kurā
piedill|ds Elza Zebrānska, Marina
ceļot ap 7000. ASV vfeas vi3.
rams, saņems 4000 personu. v
Ir cerība papildināt bēgļu bankas
kapitālu vēl par rmilj. DM. Dalādās
vācu baidās v^izsiēv ap ^ b ^
naudas konti To saraksts ir IRO
nclbā, kur ieinteresētās: personas par
to var informēties. Līdz šim, saņemot
bēgļu bankas aizdevumu» IRO deva
pSrtieksmi par aizdeviima prasītāja
atrašimos zem IRO mandāta. Turp*
iaaāk būs jāpierāda katrai ieinteresētai
personai paš(H, uņ par pierādi-jumu,
domājams, noderēs IRO izdoti
kartīte. IRO aprOpes ticīgie, k«k
šis karUtes vēl nav, to var saņemt
IRO i«»tldēs, bet, slkot ar dectobri.
tikai IRO m^tnē HamburgI, Tas ļjl*
ievēro ari tiem; kas ātguvuii IRP
stat\»u, jo IRO galveiiā mītnē jau izlemtas
gandrīz visas iesniegtās apelācijas,
lini mēnesi izšķirot ari atlikušās.
Daļu dokumehiū, kas atro<fes IRO
rīcībā, iznīcinās, bet dokianentus par
bēglvm, I kas mv ļ^celojuii, nodos
glabāšana bēgļu augstam kon^sļram
Bonnā; Tāpat Bonnā izglabās oriģi-nļ^
dokun^ntūs, kaa noderi^ civilstāvokļa
aktu pierādīšanai, bet aktu$
par dalītām ģimenēm, to, piem^ bērni
iz<:»lojuM, bet vecāki pallkū^^^ leit,
nodos starptautiski dkmiita
(Int^mailonal Soclal Service) leitl-dēm.
Izbeidzot savņdarbniiu, IRO^^^^^^^^^
bēģiiēm, sadalot tis gal*
vēnokirl veoo ļaužu inltnis.
IRO Idģt^ blglu ai^sto k o a ^ ^
nokārtot sekdjošiis svarīgus jautlju-rous;
1) ttpildnoleikutnu izdošanu pie
likumā par bēgļu tle^!^ō5tāyoW^
ciji, jo be? šiem noteikuanitt tai-nēiā
likuma iedzīvināšana pjraktlski
nav domljamaj 2) icapai zatj|dējumu
aUīdzības saņemšanu projokti mtM
LastenausgJ^chgesctz ietvarosi 3)/fu
kuma par īres tiesību aizssrdzibasjiie-mērošanu
bēgļiem, kas novietoti rip-metņēs}
4) stāvokļa novēršanu, ka
vācu iestādes kavē bēgļu izcelošaik
pat samērā nenozīmīgu parādu dēli
5) brauk^nas atviegloši^u pa dzelzceļiem
(tarifu pazeminājumi un brīv»
biļetes)} 6) bezdarbā pabalstu izmaksas
izkārtošanu, bēgļiem ātrodotiee
transitnometnēsj 7) rentes izmaksu
izkārtojumu bēģljem-iztelolājlemi 8)
KZ lietu izkārtošanu, tūlītējās palīdzības
likuma (Soforthilfegesetz) pie-mērošanu
ārzemju bēgļiem un viņu
tiesisku pielīdzināšanu vācu tatitības;
bēgļiem.-.-:": - V V ' - : .:•.:'::;-:••
Sanāksmeg nobeigumā tās vadītājs
Mr. Bartušs uzrunāja nacionālo komiteju
pārstāvjus, izteikdams gandari-ļumu
par 11^0 kōptgo veikumu. Bēgļu
nacionālo komiteju vārdā viņam
atbildēja ungāru pārstāvis ģen* Son-ttijs,
pateicoties ļROvādošto personām
par bēgļu labā veikto darbu.
Sini nufinuri
žēl, pēc uzrunas paredzētais Dievs, Karkiipa, Tonija Kalve, kā arī f^u
svētr Latviju atskaņojums Reitera ko«
ra izpildījumā izpalika it kā laika
trūkun^i del. >
jofkas ev, lut. draudzes koris Bruno
Sk uUcs vadībā. īss raidi jums notika
arī :Spānijā.7_.
(Beigas 6. Ipp)
EDāaiņaM^^ancholiskā valša ska- Paleicotics latviešu centrālo orgāni-ņas
18. nov. precīzi 12,55 ievadīja Lat--zaciju. kā ari atsevišķu personu ieviešu
centi, padon^es Vāci jā prieki-; rosmei, dažādu valstu presei bija pie-sēža
mag. iur. Ad. Slīdes vācu valodā j sūtīti konspektīvi raksti Latvijas neteikto
runu Stutgartes raidītājā. AI-ļ atkarības proklamcianas atceres gs-tēlojis
iaiinigajam nealkaribas ļa^^^^^ kas daudzviet bija arī plaši
sekojošo latviešu tautas dēšanu ceļu [izmantoti.
lASAK Afi SALMlhrU - wSk»«.
nieka 9»īU» !^u|ofk& . . . 3 tpp
1 UlUBEtE GAfDA tATVtEiU JAU-NIBSVS
— žurnāH i«wn4la«l m,
p^Mulē: . X - , :..-: \; s/lpp.
@ DI2GABA SVrrKOS ~ A. T«mt|.
raktu par prof. p, Jurevjēu 6. Ipp.
BtA^BATOtUASi® STĀVUS ZEM
Z ^ E S —"' j»uoSi ^•doftļu at^/m*
fftktka* / 10. tpp.
©MASKAVA PASnPtlNA MASU
MTUtABIZAdJU tpvknoU» «fmv
j«s, flotes un iviAcji*» p»l!^o/9««'zS''
dfis . . . V. \ - V • - 10. Ipp.
KAS VĒL NAV PAGUVIS,
LAI NEAIZMIRST
visi šai akdjl z i ^ t l ē lldzdcļj ieplQdIs vienīgi
Ar e j ā s i nf o rm ā c i j a s f o n d ā cīņai par Latvijas
brīvību.
Arējās tnloisidias fosds,
<2S«| Auguiī/Jotf h. Otimold. Uigŗar, B1 0-
i
lllif^^-^:^-;
%1 ^
>r -
r 3„
„ J, / ••
MIK
ļHiii
- . 5 1
5^
I K -
1 8 ' '
m
I i'iSļhītii"^! ^ff i4iī iž ti"~ "n*! li iiiiiSiSi&iiliSl
1^
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 24, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-11-24 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari511124 |
Description
| Title | 1951-11-24-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
I i i »
h testorShtt
^oltH.'-bieži
ļ i p » « , : :s
gada
,?« «uto »
i i i
lel.'^bruņoSļBS»
te esot Sl'S'
NkSaau srib . 0 0 , 3 .
t' Sl"
I Vietas pMauie pat8i6jm{ .
M ē j o t B r z i l i j a v e c S ' f f i
brodukaja'tļirpinaaugi '
babalos VajSavas valdlbi^ ļ» ļj.
Iļmtlem .partijai funkcioBamiB i
lijas vienības. PartizfinM iii^ ;
ļ ie zemnieki. >
l^echoslova^jai kaja^„^
Ikmeņogļu un lOdas taktiivte.
Ida ts. tecļmlsķl pallgdiejeju
ļedz atalgojuma, la^dz ejtl «ņl
i ķ i ŗ a s no cļvllajlem kalnralUea.
min Īstais iemesls aav vii dir*
ikums,, b^t fio karavīra nj^iiti*
IrStōras cenifirtf AoļtnimlciļS
nca: Valdības mDulu imiiķt
brāņu'bija ASV pjīģ. gjdab^i-^
mp-reizi bija pSīsnlegta Snilļ, ;
k par. 50.000 luterticīgo M '
ļosjpavaiiojuSi ASV iec#)ii
Irt latvieSi^ igauņi un unglk
ļrlnls9a atgrleSanai Vficijai ^
uyē par. .Bonnai' valdlbii ^
adomnieku", kaut ^ ari .
nclera i un tagadSl&' ,biiiidti> ;
iakie uzskati daudzoi jautlj^' '
im ^ samazinājies' koniMvo ' I
l u apakšnamā, vēl nmih\i\
ļnslejā iegūstot sttfidnieU '
LiformSi vairākos prlvfitdilvok' |
etumu sektoros Hitlera pKkii' I
bri slepeni atzIm^loSl Kittari |
benfi ' rīkotā puča lijauliJm ļ
Udolf^Hitler*' pifidariflie Cfr I
fsS.palikt uzticīgi, kautailnfr |
brlaboratofljās SinklaSijS, Ķloi< |
bēdzēju ziņām, strddfilot Mti j
ļPonlekorvo, kas n^klaltti pj- |
blkatastrotā pie MiacaaoM no- |
ļ smagi'ievainotas itliipat, U i
jotas daudzas * p8i»Qiws. Nj*
b . pārmiju dē( pifaiiefj
ļārt,ar strādniekiem, pilna f ;
teču . vilcienam. ;
ferehcē Zalcburgā, p«c ymvi
f info^ācljas, iiesen šatlkusieJ j
Urilti^u,' franču, iita|u. juSO' ;
b .'Virsnieki, lai pāVrunfito
bardzību uzbrukuma gadljof.
I problēmu. . •
Ļs rezervuārus, n o , » ; ,
, iegūst pilsētas 8 milj. *
pmāk 24 stundas diēnS jw
[āžu un atombumbu ^
Ipļšas bruņotas paliuļa».-
loloģijas. profesors,
I ipzadzējs bijis Kalifoi^ ^
vils Netlers. kuŗS UB :
L^mlgu mīlestības
L «z Helgolandl pa gab^
l un nozaguSi ^m^^ J
rL ēj,4i0. Zjūadgžliu cīstīagria »da rb^ji« ^r«
novērtēt^'uz 238.00^
L torohlto nesen,iejwl^<*2'
, nepiedzīvotā student^^^^
ļ a aizkavēt JAp8M» «P"™*
L s ministrs. iece«^^^^
ULņ šikkāodvrse izējā Stalm'af ^^^^^
I pMstjuSaUil^ji;
[i, smagiikais kopš i»»'^
riedzlvotāji. pfirplfl'tot'P^.
ļasairies., , Hftkla#*
| , atzīstot sporta ŗŗ^^,^
b v ē un^i^orad^l' \Uu. l^»»'
Fļim enpeair un«> ^re«liģkisk!a5jieem^» r
i • J ' j T i * kfiduBbufflb*
[.viScijas .aWv.tS
,, kad tā valraM'S
'ģakos noziegumus. ..^ ^j,)
Ļ ..goda lieta .
LATVIA
Latvian Newspape7
Nr. 74 (518), Nov. 24, 1951
Publisher;,Vilis Janum':j, (21a) Au-gustdorf
b. Detmold, Lager, Germa-nyj
Phone Augustdorf 02.
Editorlfll and Business Office:
(13b) G»afenaschau, Obb., Regl©.
rungslager, Germany.
Pfinter: Weilheimer Druckerel
G. m;b H., (13b) Wellheim, Obb.,
Germany.
Published once weekly. Circula-tion
7500 Sponsor — International
Refugee Organizatlon. — Mem-bership;
Association of the Free
Press.
Wr. 74 (518)
Sesldiea« 195t^g. 24/ nov
t u l k i e m nedēli tvstdiekas
Udevēj»: UtvieJu cenulļlā ko
mittja Vācijā,
Galv. tedaktort: Māksit
Apgāda un {«dakc^as
(llbV GrafenaKhaa. Obb;,
runfltlaaer» G«miav
An^Uja» ledakcijdi vAdltāj»
V. SkaUāns, 3, Proīpect PUc«»
Oiild'i HiU; london N. \V. 2,
EngUnd; tālr. HAMpstead pttu.
AutUālijai redakcijas V ^ t i tK
A. Sait». 18, Undea Avenu^ VVes^
dourea. EaUarat Vic. At stratia
DotlUa
adtm:
R«jie-
, Vēl plašāk un iespaidīgāk kā iepriekšējos
g^dos latviešu tTimdinieki
vifā pasaulē atzīmēja savas valsts
dibināšanias atceres dienu. Kā Vācijas
nometnēs, veco ļaužu mītnēs, sanatorijās,
sar^u un diarba vienībās,
la art dlw Eiropas UTI aizjūras zemju
lielēka/jos un miazākajos latviešu centros
notika svinīgi dievkalpojumi,
svēi&u akti, koncertd. vai citi s'arlko-jumi,
kur blakus; latviešu trimdiniekiem
Latviju godināja ari mūsu kaimiņtautu
pārstāvji uc. tauitu viesi, liķ-
(lanii plaši izskanēt • kā Latvij/as patstāvība
gadu slavai, tā sekojošo
sinagoļ pātbaju |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-11-24-01
