Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1949

              8 /
Prāgas archibiskaps
Dr. Josefs Berans
No Ddchavas koncentrācijas
nometnes iīdi pilij
Hradcana
Kad komunisti 1948. g. februāri
sagrāba Cechoslovakijā varu, viņu
prese rakstīja: ,4?rāgas archibiskaps
nav nekāds austriešu dižciltīgais,
bet vienkārša čechu zemnieka dēla
kas izcietis politiskā ieslodzītā lik­teni
un ienīst fašismu/Viņš ir dau*
dzu mūsu labāko biedru draugs un
pazīst jaunās demokrātijas vajadzī­bas/'
Tiesa, monsiņjors Jozefs Be­rans
nav nekāds dižciltīgais. Viņš
dzimis 1885. g. Pilzenē zemnieku
Ēmenē un lau vācu okupācijas lai-i
pierādīja drosmi un stingru mu-
* gurkaulu.'' Kad toreizējais Hitlera
gauleiters prasīja, lai Berans atstāj
Prāgas semināra dievnamu, viņš
lltrupi noraidīja šo prasību. Vēlāk
Beranu uzaicināja vairs nespredi-ķot
iechu valodā. Neraugoties uz šo
aizliegumu, viņš teica dedzīgu svēt­runu
kādā Prāgas priekšpilsētas
dievkalpojumā, kas bija veltīts če­chu
deportētajiem virsniekiem. Kad
t)r. Berans pēc dievkalpojuma at­stāja
baznīcu, viņu apcietināja Gcs-un
ievietoja Pankracas cietu­mā,
kas skaitījās nāvinieku ieslo­dzīšanas
vieta.
-Dr. Beranam izdevās dabūt atļau­ju
apmeklēt uz nāvi notiesātos un
leikt viņiem pēdējos mierinātājus
Vārdus. Gestapo tas tomēr nepatika
un Beranu pēc pāris mēnešiem no- Stija uz Dachavas koncentrācijas
metni. Te viņš, tāpat kā citi ie-
8lļ)dzltie, dienu no dienas veica vis­smagākos
darbus. Kad Berana ve-
8ciliba9 stāvoklis tik tālu pasliktinā­jās,
ka viņš bija tuvu sabrukumam,
libmethes vadība to pārcēla uz ķī­misko
laboratoriju. Te Dr. Berans
saslima ar vēdera tīfu. Vienīgi brī­nums
glāba viņa dzīvību, jo ar vē­dera
tīfu Dachavā mira visvairāk
ieiilodzlto. Kad Berans piecēlās no
slimības gultas, viņš vairāk līdzinā­jās
ģindenim nekā dzīvam cilvēkam.
Pat Gestapo neuzdrošinājās čechu
garīdznieku 9ūtlt fiziskos darbos, un
t§ Dr. Berans nokļuva koncentrāci­jas
nometnes kancelejā.
•Te sākās Dr. Berana - briesmu
pilns darbs, kas katru bridi varēja
njļaksāt dzīvību. Simtiem čechu viru
un sievu nekā nezināja par saviem
piederīgajiem. Dr. Beranam izdevās
slepeni savākt ziņas par Dachavas
es ieslodzītajiem un pārgādāt
i robežai uz Cechoslovakiju.
lis svētīgā darba periods nei-a
ilgs. Vācieši Dr. Beranu nosū­tīja
uz kartupeļu dēstītāju koman­du.
Te vi^)u 1945. g. 26, maijā at­brīvoja
amerikāņi, *
' Daudzi Čechi, to starpā ari ne
mailums komunistu, kas iepazinās
ifjt archiblskapu Dachavā, stāsta par^
viņa lielo cilvēcību, žēlsirdību un
drosmi. Slovākijas vadītājs komu­nists
Dr. Vojtechs Bincachs savā
girāmatā Atmiņas par Dachavu rak-
St^:„Dr. Jozefs Berans bija viens
no krietnākajiem un labākajiem
biedriem, ar kuriem es iepazinos
koncentrācijas nometnē. Viņš bija
vienmēr gatavs palīdzēt citiem un
nereti aizdeva slimajiem savu segu
vāl dalījās ar citiem jau tā trūcīga­jā
pārtikā.
; īsi pēc atgriešanās Prāgā nelai­ķis
valsts prezidents Benešs apbal­voja
Beranu ar augstāko čechu or­deni
— kara nopelnu krustu. Pēc
vuldlbas lūguma pāvests Pijs XII'
vēlāk viņu iecēla par Prāgas archi-btskapU.
Kad komunisti pārņēma
Cechoslovakijā varu, sākumā likās,
ka viņi nevajās baznīcu. Pat ateists
valsts prezidents Gotvalds lūdza
katoļu baznīcu izdarīt aizlūgumu
sņkarā ar savu ievēlēšanu par valsts
prezidentu. Komunistu tieslietu mi­nistrs
Cepicka vairākkārt deklarēja
aŗchiblskapam, ka valdība nedomā
nļainlt savu draudzīgo nostāju pret
baznīcu.
;Dr. Berans Šiem solījumiem tomēr
.neticēja, jo viņš pārāk labi paeina
totalitārismu. Drīzi pēc komunistu
nākšanas pie varas, viņš aizliedza
garīdzniekiem ieņemt jebkādu ama­tu
valdībā. Kad šim aizliegumam
tomēr nepaklausīja mācītājs Plojars,
kļūdams par veselības ministru:
Prāgas archibiskaps viņu izslēdza
no baznīcas un aizliedza noturēt
dievkalpojumus. Tad Plojars mēģi­nāja
diskriminēt Vatikānu, apgalvo­dams,
ka tas nekā nav darījis, lai
palīdzētu vāciešu apcietinātajiem
garīdzniekiem. Par atbildi Dr. Be­rans
publicēja paskaidrojumu, ka
Plojairs Dachavā uzdevies 'par vā­cieti,
lai saņemtu labāku uzturu. Tā
pamazām brieda konflikts katoļu
baznīcas un komunistu starpā.
Sekoja Dr. Berana izslēgšana no
politiski vajāto ligas, katoļu garīdz­nieku
apcietināšanas un marksisma
ievešana garīgajos semināros. Pazīs­tot
komunistu taktiku, nav grūti
Paredzēt ari iznākumu šai nevienā­dajā
cīņā. Šveices laikraksti jau tn
gad Dr. Jozefu Beranu dēvē p..
jauno katoļu baznīcas mocekli.
(^en. Franko neat­ņemamu
grūt IDU
priekša
Londonas neatkarīgā laik­raksta
Times speciālkores­pondents
Ziņo no Madrides,
ka Spānija atrodas ārkārtīgu
saimniecisku grūtību priekš­vakarā.
Lietus Spānijā nav l i ­jis
gandrīz veselu gadu. Visa
labība aizgājusi bojā lielā
sausuma dēļ. Vienīgā izeja
būtu to Ievest no ārzemēm,
bet ģen. Franko trūkst valū­tas,
ar ko šo importu samak­sāt.
Izejvielu trūkuma dēļ ap­stājušās
ari daudzas spāņu
fabrikas. Franko cerēja, ka
būs iespējams dabūt aizdevu­mu
Savienotajās valstis. Bet
šīs cerības viņu tomēr pievīla.
'Pēc Times domām, ģen. Fran­ko
atrodas gandrīz neatrisinā­mas
problēmas priekšā.
Berlīnē vilcieni atkal
I ^akuS ripot
Tsaidaris jaunais
Grieķijas ministru-preiidents
Piektdienas pēcpusdienā 88 gadu
vecumā ar sirdstrieku mira Grie­ķijas
ministru prezidents Sofuliss
savā vasaras rezidencē, Atēnu
priekšpilsētā Kiphisijā. Svētdien
'mirušo ministru prezidentu apbe­dīja
uz valsts rēķina, piedaloties
karalim Paulam, ministru kabine­tam,
diplomātiskajam korpusam un
tūkstošiem cilvēku.'
Sofuliss Grieķijā bija ļoti popu­lārs.
Vēl tikai pag. mēnesi parla­ments
ar lielu balsu vairākumu iz­teica
uzticību viņa koalīcijas val­dībai,
nosaucot pašu Sofullsu par
„tautas glābēju". Līdz mūža pēdē­jai
dienai nelaiķi sauca par «šar­mantāko
sirmgalvi Eiropā". Sofull-sa
nāve radījusi vislielāko nožēlu
ari Londonā. Britu valdības aprin­das
viņu devēja par vienu no kriet­nākajiem
valstsvīriem, kura sa­prātam
jāpateicas par to, ka pil­soņu
karš Grieķijā neizplatījās tā­lāk.
Sofuliss vienmēr sludināja Ie­cietību
un mērenību, bet, diemžēl,
ne vienmēr viņu klausīja.
Jaunās Grieķijas valdības sastā­dīšanu
karalis Pauls uzdeva līdz­šinējam
ārlietu ministram Tsalda-rlsam,
kas jau pirmdiqn£\s vakarā
Šo pienākumu veica. Kabinetā ir t i ­kai
tautas partijas ministri, kurai
pieder ari pats Tsaldarlss. Liberāļi
kategoriski atteicās ieiet valdībā,
kuras ministru prezidents būtu ag­rākais
ārlietu ministrs. Jaunā kabi­neta
locekļi jau pirmdien nodeva
karalim zvērestu.
Otrdien pēc 5 nedēļu ilga streika,
Berlīnes dzelzceļnieki atkal atjau­noja
vilcienu satiksmi. Patiesību
sakot, otrdien tie ripoja tikai rietu­mu
sektoros, jo padomju kontrolētā
dzelzceļu virsvalde paziņoja, ka
sliežu ceļi vēl nav pārbaudīti un
signalizācijas ierīces nav savestas
kārtībā. Paredz, ka t s. S-vilcieni
krievu sektorā kustību atjaunos ne
agrāk kā ar ceturtdienu.
Lēmuniu izbeigt streiku Berlīnes
dzelzceļnieki pieņēma svētdien pēc
vairāk nekā 3 stundu ilgām ap­spriedēm.
Rietumu sektoru koman­danti
jau sestdien neatkarīgajai
arodbiedrību organizācijai piesūtīja
rakstu ar pieprasījumu atjaunot
vilcienu satiksmi otrdien pulksten
^stoņos. Sajā rakstā tika norādīts,
ka 15.000 dzelzceļniekiem 60 proc.
algu rietummarkās apsolījusi pa­domju
kontrolētā dzelzceļu virsval­de.
Atlikušās 40 proc. pēc kursa
1:1 apmainīs Berlīnes maģistrāts. Sie
noteikumi - būs spēkā 3 mēnešus.
Pēc tām tos atkal pārbaudīs,
iflietumu sektoru komandanti bez
tam norādīja, ka pret .streikotājiem
nevērsis nekādas represālijas. Ar
rakstu un mutes vārdiem to apso­lījis
padomju transporta daļas va­dītājs
ģen. Kvašņins. Ja kāds rie­tumu
sektoros dzīvojošais vācu
dzelzceļnieks justos tomēr apdrau­dēts,
viņš varēs atstāt savu līdzši­nējo
darbu. Iespēju robežās viņam
palīdzēs sagādāt nodarbošanos ci­tur.
Dzelzceļnieku streiks Berlīnes pil­sētai
pabalstos vien izmaksājis tu­vu
pie 2 mllj. marku, pie kam ko­pējie
zaudējumi pārsniedz 10 miljo­nu
marku. Berlīnes dzelzceļnieki
darbus atjaunojuši tikai 2 dienas
vēlāk, kad pagāja gads, kopš pastāv
gaisa tilts. Sajā laikā amerikāņu un
britu lidmašīnas piegādājušas berll-nlešldm
'gandrīz 2 mllj. tonnu pār­tikas
līdzekļu, akmeņogļu un deg­vielu.
17 avārijās , aizgājis bojā 51
amerikāņu un britu pilots im 7 vā­cu
civilisti. Gaisa tilta uzturēšana
amerikāņiem un angļiem izmaksā­jusi
250 mllj. dolāru.
' Otrdien Berlīnē pēc 15 mēnešiem
uz pirmo apspriedi sanāca visu joslu
militāro gubernatoru vietnieki, lai
iedzīvinātu Parīzes konferencē pie­ņemtos
lēmumus. Paredzēts pārru­nāt
star^joslu tirdzniecības un sa­tiksmes
problēmas.
maga komunistu sakāve Belglļa
Karalim l.eopoldam cerības atgriezties
uz troņa
Parlamenta vēlēšanās, kas Beļģijā noUka svētdien, komfinfatl
dzivoja smaga sakāvi Dalvlet viņi zaudēja pat lids iO proc, b^^|,
stiprāko partiju k|ttviiāi Idristigie sociālisti, kam ir absolfits valrUj^U
deputātu padomē. Nedauda pārstāvju laudējuSl m mm^tm^
bet vairāk nekā divkāršojuši savu deputātu skaitu Uberāļl No ^
vieOun deputāta padomē kristigajiem sociālistiem ir IH s o d l l^
krātiem 66, Uberāļian 30* bet komanlatiepi IS. Pēo 1946. gada
nām komOnistiem bija 28 depotitL
Ja Pad. savienībā cilvēkiem ^
liegts domāt, un Ue ar šādu luS
ari labprāt nenodarbojas. c l t l £^
ir Rietumeiropā, Pirmkārt,
dzie salonkomūnisti gadu teditt^
p i e r ā j a , ka starp mSSl
teoriju un Maskavas praksi i T S
ziga plaisa, kas bleil vien nav
maz pārejama. Vēlāk atvērāi Z
arī strādniekiem, kad tie pledus
ja komunistu organizētos, \XM^
tos un vadītos streikus un sabS!
žas aktus Francijā, italljā un T
rējās rietumu valstīs. lielā ttiSk
Cli
ō0^ iutborW^
putoV" 118.
apeielmHts
Eiropas pēdējais
PULKVEDIS CAIMS KĻUVIS
VALSTS PREZIDENTS UN
MARŠALS
Svētdien ar 90Vo balsu par Slri^
jas valsts prezidentu ievēlēts plkv.
Caims, kas priekš dažiem mēnešiem
izdarīja valsts apvērsumu un sa­grāba
varu. Otra «kandidāta šim
augstjam amatam nebija. Pēc ievē­lēšanas
plkv. Caims prokla;nēja
sevi par masalu un deklarēja, ka
viņš clnlijies pret komunismu un
iestāsies par draudzību ar Lielbri­tāniju.
Jauno sīriešu kabinetu sa­stādījis
līdzšinējais sūtnis Kairo
Brasajs, paturot sev arī ārlietu mi­nistra
posteni.
Itāļu Brazzavilles raidītājs ziņo,
ka policija un karaspēks beidzot
apcietinājis Sicīlijas bandītu Salva-tori
Džuljano. Valdībai Džuljano
gaitas Izmaksāja vairāk miljonus
liru. Lielas karaspēka un policijas
vienībiig Ilgu laiku bez panāku­miem
pūlējās Izsekot bandītu un
viņa piekritējus. Sals gaitās daudzi
polidstl im karavīri zaudējuši arī
savas dzīvības. Džuljano nebija ie­spējams
tik ilgi apcietināt vienīgi
tāpēc, ka viņu atbalstīja nabadzīgie
kalnu iedzīvotāji. Pēc Italu raidītā­ju
Informācijas, bandīts'ar tuvāka-jleim
līdzstrādniekiem saņemts gūstā
Sicīlijas galvaspilsētā Palermo.
Jau pirmdienas pēcpusdienā prin­cim
pavaldonlm Sarlam sava koalī­cijas
kabineta demisiju iesniedza
ministru prezidents Āntl Spāks. Sa­gaidāms,
ka Jaunās valdības sastā­dīšanu
pavaldonis uzdos kristīga­jiem
soclālisUem kā stiprākajai
partijai. Informētas aprindas Bri­selē
Izsakās, ka iespējams jauns
koalīcijas kabinets, kupā bez sociāl­demokrātiem
Ieies arī Uberāļl. Pēc
aptuveno balsošanas reziiltātu uzzi­nāšanas
ministru prezidents Spāks
preses pārstāvjiem izteicās, k^ vēlē­šanas
nozīmē liberāļu u z v ^ un
komunistu smagu sakāvi. Kāds kri­stīgo
sociālistu pārstāvis paskaidro­ja,
ka viņa partija ar dažu liberāļu
atbalstu cerot atrisināt karaļa Leo­polda
problēmu. Vēlēšanās šogad
pirmoreiz piedalījās ari sievietēs.
Līdz šim Beļģijā bija tiesības balsot
vienīgi kara atraitnēm. Savu pilso­ņa
pienākumu izpildīja 90 proc.
beļģu. Desmit procentam, kas balsis
nenodeva, būs jāmaksā neliela soda
nauda, jo piedalīšanās vēlēšanās
ir obligāta. Liberāļu lielos panāku­mus
Izskaidro ar to, ka viņi Iestājās
par nodokļu samazināšanu 25 proc.
apmērā.
Nule notikušās vēlēšanas Beļģijā
visumā rāda tādu pašu ainu kā
citās Rietumeiropas valstis un Itā­lijā.
Labā spārna partijas guvušas
Ievērojamus panākumus» kamēr ko­munisti
zaudējuši, pie kam dažviet
viņu zaudējumi ir tīri katastrofāli,
salīdzinot ar 1946. g. Tādu sakāvi'
laikam negaidīja ari paši Marksa°
un Ļeņina ideju sludinātāji. Vis­nepatīkamākais
komunistiem ir tas
apstāklis, ka viņu piekritēju skaits
sarucis pat tā saucamajā „Beļģljas
sarkanajā iecirknī" Luvjērā pie
Monsas un Lježā. Tā ir zīmīga pa­rādība,
ko, droši vien, ievēros arī
Maskavā.
Pēc Vācijas kapitulācijas komu­nistu
skaits visā Rietumeiropā
strauji vairojās. ' Faši<ii'' itkftVi
un atbrīvošanā no Vācijas žl;^au-giem,
arī Pad. savienībai bija savi
nopelni, un rletunuiieki, paraduši
ticēt tam, kas rakstīts uz papīra,
uzskatīja sarkanarmiju par īsto de­mokrātisko
ideālu aizstāvi un sar­gātāju.
So noskaņojumu veikli iz­mantoja
dažādo valstu komunistu
partiju vadoņi, kas bija skolojušies
Maskavā un saņēma direktīvas tie­ši
no Kremļa. Zīmīgi, ka komu­nisma
idejas atrada auglīgu zemi.
ne vien strādnieku aprindās, bet
arī intelllģencē, sevišķi starp zināt­niekiem.
Rietumos radās veselas sa-lonkomūnistu
grupas, kas mīlēja
teoretizēt par privātīpašumu at­savināšanu,
valsti kā augstāko ie­stādījumu
pasaulē un vienlīdzību.
Ka šīs simpātijas pret komunis­mu
jau četros gados pēc kara bei­gām
gandrīz plbilgl sarukušas, par
to vislielākā mērā jāpateicas Mas­kavai.
Politbirojs bija novērtējis
pārāk zemu rietumnieku kultūru.
Kremlis gatavojas iecelt @ ©
(Turpinājums no 1. Ipp.).
ties Vatikāna raidītāju un nevienā
jautājumā negriezties pie Prāgas
archibīskapa, lai nepasliktinātu vi­ņa
stāvokli. Tikai vienā dievnamā,
pēc iepriekšējās svētdienas parau­ga,
komunisti mēģināja svilpieniem
un starpsaucieniem traucēt archi­bīskapa
vēstules nolasīšanu. Viņi
tomēr drīzi vien bija spiesti ap­klust,
kad atskanēja dievlūdzēju
dziesmas. Jaunā gana vēstule, kas
ir visaisākā, kāda jebkad nolasīta
no kancelēm, nogādāta draudzēm
slepeni.
Baznīcas aprindas pārliecinātas,
ka Zapotocka valdība tagad lūkos
ar kailas varas palīdzību salauzt
katoļu augstāko garīdznieku pre­testību.
Ar kādiem paņēmieniem
sākuši rīkoties komunisti, liecina
pag. sestdien visām draudzēm pie­sūtītais
apkārtraksts nenolasīt ne­vienu
archibīskapa gana vēstuli.
Komunistiskie varasvīri nekautrē­jās
šim apkārtrakstam uzspiest pat
Dr. Berana amata zīmogu, kas, līdz
ar visiem dokumentiem, apķīlāts
viņa pilī Hradčanā. Britu svētdie­nas
prese pārliecināta, ka paši če­chu
komunisti varbūt arī atturētos
no pārāk krasas rīcības, ja viņus
uz to nespiestu kominforms, resp.
Maskava. Bet kad jāklausa diviem
;:ungiem, tad vienmēr izdevīgāk iz-
' šķirties par stiprāko.
Vairāki Šveices laikraksti sakās
zinām, kp Helofensivu pret Aus­trumeiropas
katoļu baznīcu komin­forms
izplānojis savā slepenajā sa­nāksmē,
kas notika 11. un 12. feb­ruārī
Karlovi Varu Pupa luksus
viesnīcā. Toreiz tajā piedalījās ne
vien itaļii komunistu vadonis Tol-jatl
un biedrs Torēzs no Parīzes,
bet arī tagadējais Pad. savienības
ārlietu ministrs Višinskis. Sanāk­smes
dalībniekus ar Pad. savienī­bas
vēlmēm iepazīstinājis Kremļa
speciālists reliģiskajos jautājumos
Glatkins^ bet pašu ofensīvas plānu
Izstrādājis Višinskis, Zapotockis un
Fridrichs Geminders, kas, pēc dažu
ārzemju žurnālistu informācijas,
diriģē visu Cechoslovakijas politisko
dzīvi.
Kdminforma pretreliģijas kam­paņa
iedalāma divi daļās: 1) drau­džu
iznīcināšanā Austrumeiropā un
2i austrumu katoļu baznīcas dibi-nāšanāj
kas būtu neatkarīga no Va­tikāna,
lin jauna pāvesta izraudzī­šanā.
Pirmajā fazē ietilpa baznīcas
procesi I Ungārijā un Bulgārijā un
vispārējas katoļu vajāšanas Polijā,
Tagad, pēc Budapeštas parauga,
Maskavai izšķīrusies ari čechiem at­ņemt
augstāko garīgo vadību.
Ofensīvas piepildījumā kominforms
paredzējis jaunas Austrumeiropas
katoļu 1)aznīcas dibināšanu. Ar šo
rīcību komunisti domā mazināt ari
Svētā gada nozīmi, ko visa katoļu
pasaule atzīmēs 1950. gadā. Ar lielu
nepatiku Maskava konstatējusi, ka,
neraugoties uz visiem spaidiem,
Austrumeiropas katoļi joprojām, ir
uzticīgi Vatikānam.
Dogmatiskā ziņā Jaunā baznīca
tikai nedaudz punktos atšķirtos no
vecās. Sākumā kominforms plāno­jis
Austrumeiropas baznīcas sēdekli
Varšavā. Vēlāk šis nodoms tortiSr
atmests, jo Pad. savienība pārāk
labi zina poļu katoļu uzticību Ro­mai.
Tad par sēdekli Izraudzīta
Prāga. Sis izvēles pamatā ir arī zi­nāmas
vēsturiskas reminiscences.
1^ zināms, Bohēmijā savā laikā
jau radās īpaša nacionāla baznīca,
ko nodibināja Hu^. Lai gan Cecho­slovakijā
vēl joprojām katoļu baz­nīcai
pieder 9 miljoni ticīgo, Mas­kava
cer, ka nacionālas tendences
jaunai reliģiskai kustībai te vis­vieglāk
Izmantojamas. •
Par jaunām komunistu metodēm
kas vērstas pret baznīcu, ziņo ari
no Polijas. Kopš gadu simteņiem
Censtochova bija tā vieta, kur kat-ru
gadu ieradās tūkstošiem svēt­ceļnieku,
lai izlūgtos svētību no
Brinumdaritājas Dievmātes svēt-gleznas.
Valdība tagad paziņojusi,
ka svētceļojums uz Censtochovu Ir
„reakcionāra paraža, kas nav sa­vienojama
ar tautas demokrātiju".
Pēc valdības rīkojuma likvidēta
ari vecā Censtochov?, pilsētas pār­valde
un tās vietā lec-Iti komunisti
vai viņu līdzskrēļoji, kuriem būs
jārūpējas, lai tauta uz šejieni vairs
neplūstu.
ļaudīm apgaismoja prātu ari ta.
vērsums Cechoslovakijā un k(£
Infprma konflikts ar Tito. J a ^
tam laikam rietumnieki ticēja h£
savienības propagandai par tauS
tiesībām, traģiskie notikumi P r i*
Masarlka pašnāvība un visu d ^
kratlsko ideālu mīdīšana kUb
skaidri un nepārprotami parfidS
Kremļa īstos nodomus, KonfllktrS
Jugoslavlju savukārt lletlnfija, £
solidaritāte un draudzība tsulH
demokrātiju bloku starpā pait|y
vlĢnlgl tik ilgi. Kamēr burtiski l i
pilda Maskavas rikojumus.
Vēlēšanu rezultāti Beļģijā zfmli
arī citādā ziņā. Si mazā rūpioi*
bas valsts bija pirmā, kas pēc taa
saimnieciski visātrāk atveseļo
un kur ļaudis varēja visu {ff^
pirkt jfiu tad, kad daudzfis viktb
vēl pastāvēja ierobežojumi, ncķ
onāllzāclja vai preču trūkumi ļĻ
gad turpretim Beļģija ir plnļ
valsts, kur vlskrasāk par&dl)ii||
saimnieciskās grūtības. LalkrakMi
labi sen priekš vēlēšanām bijaii.
dzamas ziņas, ka mazajā rQpni«i^
bas valsti aug ari bezdarbs. Jsiģ,
neraugoties uz visiem šiem tii*
stākļiem, komunistu partija tmĻ
jusi uzticību un daudzi strfidiMi
nodevuši savas balsis vai nu ļļt
kristīgajiem vai liberāļiem, tad | l
nozīmē, ka noticis zināms lQai||
vēlētāju psichē. Liekas, ka Pad.^i|
vieņiba vairs^ nevarēs tik lēti aļp
zaudēto uzticību. ^ , ^, i i
Nule notikušās vēlēšanas tdki|
beidzot atrisinās ari kādu tīri Mp
politisku problēmu. Cetrl gsdl Mi
pagājuši, kopš karalis veltīgi giU|*
Jls iespēju atgriezties tronī. Pret#
vienmēr kategoriski nostājās so#
listi, norādot, ka Leopolds vairi afļi^
bauda tautas uzticību. Pēc 1940. ||»
da vēlēšanām šis apgalvojums likli'^
visai pamatots. Beļģijā, tāpat kā pl»'
rējā Rietumeiropā, politiskais
skaņojums un politiskā domfiš«|
bija novirzījusies diezgan krasi i l
kreisi. So apstākli Izmantoja U
sociālisti, tā komunisti. Bet lalkat^i
cē|umā ļaudis sāka atkal pamaztaļ*
nosvērties pa labi. Kristīgie tSpf^'
jau vairākkārt mēģināja lerosinlt,
lai sarīko tautas nobalsošanu, kuj^
tad vajadzētu Izšķirties, ko parUo»
polda atgriešanos domā vienkfiršill
cilvēks. Spāka koalīcijas [valdība iH
šo priekšlikumu noraidīja. Tft ki
kristīgajiem parlamentā V^bija vai­rākuma,
Leopolda probleina Joprp*
jām palika neatrisināta.
Patiesību sakot, sociālisti neki4
nav kategoriski nostājušies pretmo»
narchlju Beļģijā. Viņi bija ar mieru,
ka troni manto Leopolda 18 gadpi
vecais dēls princis Boduēns. SaJU
vēlēšanās viens no kristīgo program*
mas punktiem bija karaļa reablll*
tēšana. Tā ka viņiem ir absolOļl
vairākums deputātu kamerā, leipj-
}ams, ka' Leopolds jau tuvškfi nlj
kotnē atgriezīsies savā Briseles pU»
uņ uzņemsies vecos pienākumus.
,u Padomju
i U ļiii ,ziņ88 nolM
; HitUIla
hldi 1940. gadam
Sto bija brīvas un ne(
ļTdtaudribas un neu
i t aM parakstīšanas
'igruikava 1940. g<
^ iBkansrmlJai t
«Igaunljfi. Pēc t!
H valstis un lek}fii
,'iwlMib5. KommMtS
iBif^lebilda, ka Fel(
•Sl^AlbMa Bllmaņj
^ pag. gada jaiija
ilnu iecSlis pēdējas
Iitvijas valdības pU
0ļ KBrlIs ZariņS.
PAPAU
172000 DP
(ļB). - ĢenniU
Miml» ka utO
m» Ubddiotlei,
duli
ditvot ņo]
Inrpretbii uzi
. • s . ' i- • ' ••
palikušo bēgļu k^
iiiUtkas fizisku, s(
apstākļu dēļ|
dgrit, jo neviena
Viņu vidū /|
tUmie, vecāki ļaudis]
iŗ .maziem bērniem i
yMlt tlmenes. Eiropā
rt tādu profesiju pleļ
% speciālistiem, kādus
Jļttei nepieprasa. Sc,
«ajt&dot ļaudis, k
iestādes noraida
J*» Izskata vai sliktās
ļ2Sļ^^ 'sāks apspi
^ kas paredz l(
. ^valstis 18.000 biļ
' . i ! ! ? . ^ ^ ! » ^ vlru.1
ttraduSl pagaidu ds
Au^trieJi veļas savu
armiiu
Austrijas sociālistu un tautlj
partijas pārstāvis paskaidrojis uF
korespondentam Vīnē, ka austn^l
vēlas savu armiju, kas būtu dibi­nāma
tūlīt pēc miera līguma Pl-rakstīšanas
un okupācijas kari*
spēka atvilkšanas. Abas partiji^
par to jau apspriedušās īpašā mi»'
tārā komisijā un vienojušās \m
šinējo miliciju pārvērst par armi tt.
Sī komisija jau tuvākā nākotnē i|-
strādāšot likumu par karaspēka ap-,
mācībām un iesaukšanu. Sabiedroto
militārā pārvalde abu partiju
priekšlikumu atbalsta, norādot, s»
jaunajai austriešu armijai vaja­dzētu
rūpēties par iekšēju drosim»
un robežu apsardzību jau no^P/**
mās dienas, kad atvilks visU cetfU
lielvalstu okupācijas karaspēku.
i f i ; ; ; T s^^^^dzot šoļ
spīkers pasj
iTOrikIņu tau^a kauti
fjUabot to kļūdu, kas
K «ājieV TS,
Hitlera ai
pS^^ poļi bija
Mt^^}^ slavēja gan
7*»' jaunas
emol
ciņa
It'--. ;f