1949-06-29-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
rīvr (NYHT). vs. ¥ e s Sv P ā v » i. kopā ap ef H > nodibināja ožu^ iivāot 7 „ ļ ; Dt. Teodoru Fo5l5 as sēdeklis būsiff vadig paSiaik reK mūrnieku lietai T be| tam esot 2000 «, bņvmurnleku, bet 5 vel nav atjauta. Rnl anas pie varas VJdtt m 70.000 brivmliZ 1^00 milj. marku.!, organizācijas īpajuai B brīvmūrniekus vaBļj U KOMUNISTI AS NEVEIKSME mūnistu partija publl* čijUi kurā norSdIt8,ķa ja nav devusi cerSte Pašvaldību paplldvj. k nekā 500 pagastoi s frontes kandid§a> Jfiv 50 proa ' ' aiias. Daily telegraik s no Sofijas ziņo, b ibai vēl joprojšm zt zemniekus, kas m ()reto as savu ato ušanai kolhozos. pasoule$-Mi ta ārlietu komisijit oms Konnelijs iuml* droja, ka kongress ^ tifiqēs Atlantijas pak' kredītus Rietumeiio* ai. Informētas aprin* kongresa locek|Q ^ lielā mērā ieteto^iai Vācijas lietas. sSdienu Dienvidjapina kārtīgi spēcīgs iil; bUa pieredzēts M » « virpulis ierāvis dtti-kuģus. Viens ar W logrima dažas minfltti 200 personas, pam* ensivu valstu starpS W am Rumānija no J»' eda svarīgas rupnlM* tirdzniecības m jugoslavu komunisj 2s Borba noraite, » s un satelītvalsltt rūpniecības ra^g si visai zema, s^ļ slovaki as levesvfJ dfzelellai, bijusi J e, ka tā vispari neoi \s sevišķi intejg ā pirmo reiz o»'^ sūtījumus.an f ^ šim, kā zinam .^j, auc. ,„B_ "° "-ietai- •tu benzīnu «nfei. 2 mēnešiem. vairāki, ŅfSkJj tērauda . . " ^ " ^ i, eel Corp." fZ^. dents Gas*''^!,ia,lia to nebūs g^iis^ mu k^su. LATVIA Latvian Newspaper Pttblisbed under EUCOM Clvil Min Divlsion AufhorlsatlOD ^^nbtf UNDP m Publisher IJU} Edltor: Valdemārs Lam-j^^^ pp Camp Erlangen. 0^r8tDrau8nlds-Str. t Prlnter: «]0ier 4^ Ungeheuer. Ludwlg8- tog, KOinerstr, xa. PubUshed ff^weekly* Čirculation: 14.000 XAIYIAN NEWSPAreR; Trešdien, 1949. g. 29. JfUilff Nr. 69 (293) Iznfik treSdlenfis un sestdienās. Izdevējs: LatvleSu CentrAU Ko-mitējā. Galvenais Hidaktort: V. Lambergs; galv. re<l. vietnieki: M. CuUtls un A, Klfivsons. Re* dakteri: A. BolStelos, Fr. Igals, J. Jēkabsons, P. Krusa, B. Ķīselis, H. Mlndenber|8, A. Ozols, E. Ralsters, L. svarcs. Redakcijas adrese: l^s^lngea/N.. Uhlandstr, 8. ttO. 173». pavaditas An ešu svētku dienas Latvju dziesma angļu galvaspilsētā Goda viesu vidu Atolas liercoģiene un parlamenta deputāts Bosoms Beidzot lielās dienas klāt» uz ku-i vairāk nekā divi tūkstoši latviešu bija gatavojušies jau dažus l^eSusI Pēkšņi Londonā piektdien » Jūnijā» sāka sarasties brūni nodeguSi laukstrādnieki ar sastrā- ()§iāmt cietām rokām un daudz ballīte tekstilnieki. no Bradfordas, ļfaniesteras un citurienes» kur tie paostāmi ar savu nevaldāmo alku tArkt mSJas. Bijis daudz' par šiem hļMm jādomā arī slimnīcu dar-liniecSm » jSrūpējas par trūksto-liom tautas tērpa gabaliem» jākalkulē kft labāk darbus iegrozīt un ņirik brīvā laika dabūt. Še nu jā- Hia, ka lielum lielā daļa» citādi Bimēdami» atteicās no dažām dar-ļi dienām un uzņēmās ar to saistīto! nenovēršamos papildus mate-lltioi upurus. Sfidi svētki taču AtiUJB muDfis pirmo reizi I Par nakts mītni neviens nežēloju: tā tiešām teicama» kaut arī at- KMIBS 5 stāvu dzi}umā zem zemes - kfidrdzējfi gaisa aizsardzības dit|bunkurl. Se savu ,»galveno stāta^ Idcfirtojis administrators H. Piv<4a|8i kā ari informācijas die-Ŗfīti » |ņedičl!niskā ^ palīdzība utt. Ifuļouas^^te ieplūst ne- Mtdzuņā straumē» ilgi bunkuri lifl^lvējas» jo jāizmanto taču ik nilfkUB, kad esi par tik dārgu naudu iiid^uvis šai pasaules pilsētā, ļtf^ norīkoti mēģinājumi luma, tmt .,»vif^ KiJr ar latviešu rasiskām'pazī-it tfidaa noteikti iri Kaut arī 'pl9 tērpa ir gluži tāds pat kā Utit dtl i a l ļaužu burzmā» tomēr .šo jtun^ Cmiingkrosa stacijā tu nemaldīgi identificēsi kā latvieti. 01 pareizil Latviešus šais dienās sastapt visur, tīri brīnums cik šai 8 miljonu lielajā metro- _Vai mūsu tautiskie tērpi izpelnījās londoniešu ievērību? Varbūt ne tik lielu, kā mēs to vēlējāmies! Daudzas un . dažādas „sveštautu meitas" te pirms mūsējām gājušas un iet, gan indietes debesu zilumā, gan baltās arābietes, gan melnās itālietes. Ix)ndonietis nenodod sevi, ka viņš tās vēro. Tas tāpēc» ka viņš disciplinēts, pieklājīgs un — ieradis kosmopolītisko kaleidoskopu. VĪTOLA DARBU VAKARS Svētku dienas cienīgi ievadīja J. Vītola darbu vakars 17. jūnijā. Vītols taču bijis tas, kas piedalījies ar .savām kompozīcijām visos pēdējos 6 vispārējos dziesmu svētkos, sākot ar trešajiem, un bijis pēdējo četru rīcības komitejas priekšsēdis. Programmai bija izvēlētas 20 dziesmas, no kurām lielākā dala visai reti skandinātas, piemēram. Vilnis, Zvaigznes, Melodijas, Madonna. Koncertā īpaši būtu izceļama igauņu viešņa Dagmāra Kokere, kas atskaņoja Carmina svītu ar lielu pārliecību, īpašu spožiunu tā sasniedza šī interesantā darba pēdējā daļā —^ Zvani. Ar trim bērnu dziesmām re-prezentējās dziedātāja Gaida Trē-ziņa. Viņa izveidojusies par vērā liekamu dziedātāju, kas dod sniegumam savas personības vaibstus. Ar bērnu dziesmām , kontrastēja abas noslēguma dziesmas — dramatiskā Satumsa nakts un .cildenā Maria. Krāšņu un saturīgu programmu dziedāja Lidija Maršalka, atstādama klausītājus pārliecībā, ka viņa savu priekšnesumu rūpīgi slīpējusi, Vai laime nāks un Orchidejas sapnis būtu minami kā visiespaidīgākie sniegumi. Jaunā dziedātāja Margrieta Daškevica bija vislabākā vieglajās, gaisīgajās dziesmās Ama-rilU stāsta un Zvalgmes. Edvīns Krūmiņš noslēdza koncertu ar v r . - Amerikaiļu arodbiedrības, nobažījušos por augošo bezdarbu, bet valdībai rūpes arī par Eiropas apbruņošanu ^V. valstu valdību pašreiz no-ditbina svarīgā problēma kā pa-l^ i(lIināl kongresā likumprojekta pteļemšanu» lai varētu apbruņot |tt0tumelropn» kā to paredz Atlan-tttis pakts. AP ziņo no Vašlngto-m, ka ārlietu ministrs Ečesons Mf* nedē|as beigās apsvēris sltu-vai minēto likumprojektu Iemiegt kongresam vēl priekš tam» kiBiēr senāta sāksies debateS par Atli&tijas pakta ratificēšanu» vai Boiaidii Informētas aprindas ASV izsals, ka amerikāņu valdība norūpējusies par kongresa vilcināšanos «pspriest abas svarīgās problēmas. Vašingtonā valda bažas, ka, nogaidot Atlantijas pakta ratificēšanu un ^ai tad iesniedzot likumprojektu par Rietumeiropas apbruņošanu, kongress to nepagūs apspriest vēl iiniiiiMiiilllliiiitllIiiitilIliin V . i Sini numuri lasait: | • PIRMIE LATVIEŠU DZIES- | MD SVGTKI ANGLIJĀ ^ | L Ipp.» turp. 4« Ipp. § • KO STĀSTA LATVIEŠU i KARAVĪRS» ĶUŖU ZVIE- f BRIJA IZDEVA BOĻSEVI- | KIEM - 3. Ipp. I • NO 45.000 NORAIDĪTI 600— § t Ipp. I • PADOMJU SAVIENĪBU VAR | SAGRAUT ARI BEZ KARA i 6. Ipp. I • KĀRLA RI8TIKIVI GOD- 1 ALGOTS FILMU NOVELE | i Ipp. šai darbības periodā. No otras puses, ja debates sāksies agrāk, lielā mērā varētu pieaugt opozicija Atlantijas paktam. Ja Ečesons izšķirtos par Rietumeiropas apbruņošanu, viņam būtu divi iespējas: vai nu lūgt tautas pārstāvju nama ārlietu komisiju izšķirties par militārās palīdzības programmu, cik ātri vien iespējams, vai arī uzdot to senāta ārlietu komisijai. Tādā gadījumā nepieciešams, lai tam pievienotos kā tautas pārstāvju nama, tā senāta vadītāji politiķi. Paši kongresa pārstāvji domā, ka valdība no viņiem tik īsā laikā prasa pārāk daudz. Ārlietu ministra Ečesona vēlmi zināmā mērā aizkavē arī prezidents Trūmens, kas iesniedzis kongresam priekšlikumu par 45 miljonu dolāru piešķiršanu atpalikušajām zemēm. Savā iesniegumā prezidents pasvītrojis, ka viņa programmas ātra pieņemšana „ļoti daudz, nozīmē pašreizējai ASV ārpolitikai". Pieprasītos kreditus paredz izlietot dažos Āfrikas apgabalos, Tālajos austrumos un Vidusamerikā. Otra svarīga problēma Sav. valstīs ir augošais bezdarbs. Arodbiedrības AFL priekšsēdis oficiāli paziņojis, ka, pēc viņa aplēsēm, līdz jūlijam bezdarbnieku skaits pieaugs uz 5 miljoniem. Otras amerikāņu arodbiedrības CIO prezidents Murejs publicētajā apkārtrakstā aicina darīt visu iespējamo, lai bezdarbu enerģiski apkarotu. īpašu intervenciju viņš iesniedzis, ari prezidentam Trūmenam un kongresam, «Bezdarba problēma Sav. valstīs ir daudz nopietnāka nekā daudzi kongresa locekli to iedomājas," preses pārstāvjiem izteicies Murejs. Tā varot kļūt vēl nopietnāka, ja valdība nesāks tūdaļ enerģiski r i - kotiea. Sfitnls K. Zariņš atklāj latviešu dziesmu dienas Londonā 18. JOnlJS. Reinh. Sīmaņā uzņēmums. Mana kokle un virkni tautas dziesma Pavadīja A. Jērums. Koncerts sniedza bagātu un vērtīgu ieskatu J. Vītola mūzikas pasaulē. Cienīgi šo notikumu atzīmējusi arī galvaspilsētas nopietnā prese. Tā Times hiūzikas kritiķis raksta: „Cetri latviešu dziedoņi un pianists sniedza pievilcīgo nepretenciozās Jāzepa Vītola dziesmu tm klavieru mūzļkas koncertu Celzī pilsētas valdes namā. Franču un krievu motīvi ir valdošie viņa klavieru mūzikas rakstībā, bet viņa melodiskajā līnijā ir rotaļīga vienkāršība » kas' sakņojas latviešu dainās. To īpaši labi izcēla soprāne -Mar^ grieta Daškevica ar vieglu un pa^ tīkamu b?ilss ^alitāti." Daily Telegraph savukārt izsakās: «Londonas latvieši vakar pieminēja vislabāk pazīstamo latviešu komponistu Jāzepu Vītolu, kas mira pag. gadā Vācijā 85 gadu vecumā, ar viņa klavierdarbu un dziesmu koncertu Celzī pilsētas valdes namā. Sī mūzika bija pazemīga apmēros, bet savā nemeklētā veidā ļoti bieži patīkama un~ brīžiem ar patiesu tautas dziesmu smaržu. Vislielāko iespaiidu radīja Gaidas Trēzi-ņas gaumīgi nodziedātā Maria. Mākslinieku vidū bija arī apdāvināts baritons — Edvīns Kruiniņš." SVĒTKU KONCERTS Jau ilgi pirms sākuma Kingsvei Holas apkārtnē manāms priecīgs satraukums un latviešu valodas čalas. Daudziem bēdīgas izredzes — palikt ārpusē, jo tie nav laikus parūpējušies par biļešu iegādi. To vidū vairums ir paši londonieši, kas nešaubījās, ka gan jau kaut kā izkārtosies... Tomēr fakti šķiet sākumā nepielūdzami — vietu ir tikai 1800 un tās ar uzviju aizņemtas. Tuvojoties koncerta sākuma brīdim, drūzma pie ieejas aizvien pieaug un tikai mūsu kārtības sargu ciešam kordonam izdodas atturēt nepacietīgos no pārliecīgas spiešanās. Nelaimīgajiem „bezbiļet-niekiļem" tomēr izdodas galu galā iekļūt, jo pēdējā brīdī pārdod stāvvietas. Goda viesu vidū koncertā Ierodas Atolas hercogiene, parlamenta deputāts un Latvijas sirsnīgs draugs Bosoms, vēl daudz citi deputāti, ārlietu, darba u. c resoru pārstāvji, Polijas trimdas valdības ārlietu ministrs Sokolovskis, Igaunijas un Lietuvas sūtņi, kaimiņvalstu un angļu baznīcu pārstāvji, preses vīri ļ un vēl daudz citi. No Vācijas sarīkojumā bija ieradies LCK loceklis A, Niedra. Uz skatuves, kas dekorēta zaļumiem un Anglijas un Latvijas karogiem » sāk rindoties vīru koris — pāri par 200 vīru, bet kāpnēs, kas ved no turienes uz balkonu — jauktie kori. Tautisko tērpu krāšņums, kas mirdz uz skatuves, šķiet, pamazām atmiekšķējis arī skeptisko angļu sirdis... Pēc sūtņa K. Zariņa ierašanās koris atskaņo Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils — vecveco luterāņu spīta dziesmu un karavīru jundas korāli. Tad sūtnis siltiem vārdiem sveic ^ētku viesus. Viņš tiem pastāstīja par latviešu dziesmu svētkiem pagātnē, kad kopš pag. gad- (Turpinājums 4. lappusē). bpi^gu organizācija Zviedrija No Zviedrijas ziņo: Policija atklājusi kādu bīstamu spiegu organizāciju, kurā darbojušies ari daži baltieši. Sie bēgļi snieguši kādas lielas kaimiņvalsts konsulātam svarīgas ziņas par visu, kas noderīgs karam. Zviedru prese min bēgļu vārdus, kas iejaukti šajā lietā. Vairākas personas pazudušas bez vēsts. Zināmās valsts konsulāts ievilinājis spiegu tiklā bēgļus ar augstām naudas summām, piem. maksājot 100 kronas par vienu fotouzņēmumu (6>(9 cm formātā) no svarīgām celtnēm, tiltiem utt. Arī ziņojumi par Zviedrijā dzīvojošiem baltiešu bēgļiem apmaksāti ar augstām prēmijām skaidrā naudii Lielbritānija sākusies lielie aviācijas monevrl Sestdienas pēcpusdienā LielbritI* nijā sākās Rietumeiropas Onijai valstu aviācijas manevri, Ue« lākie kopš kara beigām* Manevros iesaistīti arī tie britu gaiaa spēki, kas stacionētl Vācijā. U i * brukumos un atvalrē piedalās mo* demākie britu un amerikāņu iznicinātāji, smagie bumbveži, zenlt» artilērija un 8000 vīru, ka^ ietilpst britu novērošanas korpusā. Dienas uzbrukumus izdarīs amerikāņu fiu-percietokšņl. Britu aviācija manevros iesaistījusi savus uelabotos Len-kastera tipa un smagos Linkolna bumbvežus. Holande atsūtījusi vienu eskadriļu Meteo tipa iznīcina*^ tāju, kas būvēti pēc britu plāniem. Manevros piedalās arī beļģu un franču lidojošais personāls. Svētdien notika uzbrukums Londonai, ko izdarīja amerikāņu lu* percietokšņl no Vācijas. Plrmorels pēc kara beigām britu galvaspilsētā atkal atskanēja trauksmes sirēN nas» un gaisā bija dzirdams imagoi motoru troksnis un iznīd&fitiju lielgabalu un ložmetēju šaltlf. Visai kļūmīgu situāciju piedzīvoji kāds BBC korespondents, kas ki novērotājs atradās amerikāņu 8U-percietokšņl 10 km augstumā pēk«( šņi atskanēja bumbveža komandan^ ta pavēle izlēkt. Jo lidmaSīnal sa«( maitājušies motori. Nelaimīgā kār^i tā BBC korespondents nebija lepā^ zinies ar amerikāņu izpletņa konstrukciju. 7 km viņā kā akmeni drāzies lejā. Tikai 3000 m no sei mes korespondentam beidzot lai* mējles uziet īsto salti un to paraut Izpletnis atvēries, un viņfi nonidl neievainots zemē. Otrdien manevros ieradāt Jip^ Francijas aviācijas minlitn U<m augstāko virsnieku pavadIbL UļļU-^ tarās aprindās uzbrukuma un atvil» res mēģinājumus Lielbritānijai us» skata par ļoti svarīgiem. Gūto plt» redzi Izmantos ne vien mlUtiro operāciju un apbruņojuma saskaņošanai » bet arī eventuālai Rietumeiropas aizsardzībai. / Kremlis gatavojas iecelt Austrumeiropas pāvestu Dr. Berans aicina čechu katoļus iet ari mocekļu ceļu Jau otru nedēļu turpinās cīņa čechu katoļu baznīcas un kominlito starpā, kuŗal ar vislielāko uzmanību seko visa kristīgā pasaule. Kopi pagājušās svētdienas tā iegājusi Jaunā fazē. Neraugoties uz valdībai draudiem, slepenpolicijas apsardzību un cenzūru, archit^Iskapa Dr. Jo* zefs Berans piesūtījis savām draudzēm Jaunu gana vēstuli» ko parakstījuši līdzi ari pārējie čechu bīskapi Politiskie novērotāji domā» ka Dr. Berans ilgi nevarēs pretoties komunistu pārspēkam, sevlfiķl tiple» ka kominforms Jau slepenajā sanāksmē Karlovi Varos nolēmb pUnbd pakļaut Maskavai Austrumeiropas kato|u baznīcu. Par šo lēmuma Svd* ces presei Izdevies Iegūt Interesantu informāciju. Pēc ministru prezidenta Zapo-tocka asās runas, kas bija vērsta pret Prāgas archiblskapu un pārējiem augstākiem katoļu garīdzniekiem, ārkārtīgi saspīlētajā situācijā pag. nedēļas beigās bija iestājies zināms atslābums. Lai gan Slovākijā un Moravijā turpinājās^ katoļu garīdznieku apcietināšanas, pie kam Prāgā runāja, ka arestēts pat Olmi-cas bīskaps, ko uzskatīja par eventuālo Dr. Berana pēcnieku, valdība vairs neatkārtoja savus draudus. Prāgas archiblskapa pili tomēr ne uz brīdi neatstāja slepenpolicijas posteņi, un kūrijas kancelejā joprojām katru raksta galiņu un katru ienākušo vēstuli pārbaudīja valdības cenzori Tad svētdien, par lielu pārsteigumu pat pašiem komunistiem, Prāgas un pārējās Cechoslovakijas dievnamos nolasīja jaunu Dr. Berana gana vēstuli, ko bija parakstījuši arī čechu katoļu bīskapi „Esiet stipri cīņā par baznīcas tiesībām," aicināja savu draudzi Prāgas archiblskaps, ..sagatavojieties, lai jūs varētu staigāt arī mocekļu ceļus." Vēstules turpinājumā Dr. Berans no jauna atgādināja, ka valdība vajā katoļu baznīcu un ierobežo tās tiesības, ko nodrošina Cechoslovakijas satversme. Komunisti apcietina cilvēkus un laupījuši arī viņam kustības brīvību. Bīskapu, konsistorijas pievienotajā pavadrakstā katoļi uzaicināti klausl- (Tuipinfijums 8. IDDJ. Prāgas archiblskaps Dr. Jozefs Be« rans, ko pēc kardināla MindcentIJa kristīgā pasaule uzskata par Jauno komunistu mocekli Jau divi nedēļas archiblskapa pili apsargā čechu slepenā policija, komunistu aģenti cenzē viņa vēstules un noklansāi telefona sarunas. Dr. Berana kopi vairākām, dienām praktiski ikaitli ieslodzīts savā Hradčaiiai i;
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-06-29 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490629 |
Description
Title | 1949-06-29-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
rīvr
(NYHT). vs.
¥ e s Sv P ā v »
i. kopā ap ef H >
nodibināja
ožu^ iivāot 7 „ ļ ;
Dt. Teodoru Fo5l5
as sēdeklis būsiff
vadig paSiaik reK
mūrnieku lietai T
be| tam esot 2000 «,
bņvmurnleku, bet 5
vel nav atjauta. Rnl
anas pie varas VJdtt
m 70.000 brivmliZ
1^00 milj. marku.!,
organizācijas īpajuai
B brīvmūrniekus vaBļj
U KOMUNISTI
AS NEVEIKSME
mūnistu partija publl*
čijUi kurā norSdIt8,ķa
ja nav devusi cerSte
Pašvaldību paplldvj.
k nekā 500 pagastoi
s frontes kandid§a>
Jfiv 50 proa ' '
aiias. Daily telegraik
s no Sofijas ziņo, b
ibai vēl joprojšm
zt zemniekus, kas
m ()reto as savu ato
ušanai kolhozos.
pasoule$-Mi
ta ārlietu komisijit
oms Konnelijs iuml*
droja, ka kongress ^
tifiqēs Atlantijas pak'
kredītus Rietumeiio*
ai. Informētas aprin*
kongresa locek|Q ^
lielā mērā ieteto^iai
Vācijas lietas.
sSdienu Dienvidjapina
kārtīgi spēcīgs iil;
bUa pieredzēts M »
« virpulis ierāvis dtti-kuģus.
Viens ar W
logrima dažas minfltti
200 personas, pam*
ensivu
valstu starpS W
am Rumānija no J»'
eda svarīgas rupnlM*
tirdzniecības m
jugoslavu komunisj
2s Borba noraite, »
s un satelītvalsltt
rūpniecības ra^g
si visai zema, s^ļ
slovaki as levesvfJ
dfzelellai, bijusi J
e, ka tā vispari neoi
\s sevišķi intejg
ā pirmo reiz o»'^
sūtījumus.an f ^
šim, kā zinam .^j,
auc. ,„B_ "° "-ietai-
•tu benzīnu «nfei.
2 mēnešiem.
vairāki, ŅfSkJj
tērauda . . " ^ " ^ i,
eel Corp." fZ^.
dents Gas*''^!,ia,lia
to nebūs g^iis^
mu k^su.
LATVIA
Latvian Newspaper
Pttblisbed under EUCOM Clvil
Min Divlsion AufhorlsatlOD
^^nbtf UNDP m Publisher
IJU} Edltor: Valdemārs Lam-j^^^
pp Camp Erlangen.
0^r8tDrau8nlds-Str. t Prlnter:
«]0ier 4^ Ungeheuer. Ludwlg8-
tog, KOinerstr, xa. PubUshed
ff^weekly* Čirculation: 14.000
XAIYIAN NEWSPAreR;
Trešdien, 1949. g. 29. JfUilff
Nr. 69 (293)
Iznfik treSdlenfis un sestdienās.
Izdevējs: LatvleSu CentrAU Ko-mitējā.
Galvenais Hidaktort: V.
Lambergs; galv. re |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-06-29-01