Bavarijas Latviesu vestnesis, September 21, 1949

              Nr. 93 (317) 1949. g. 21. septembri
Ar eutort parakstu vas liilelaiiem pa-ttkflltajoa
rakstos izteiktas domas oav
katrS ziņfl redakcijas domas
UN TOMĒR MES
ATGRIEZĪSIMIES
Brāļi Slaucītāji
La Platas
T$ Ir yecu vecā patiesība, ka lieli
foki aizēno mazos — mēs esam pā­rāk
mazi, lai mūsu sāpes kāds lie-laii
uzklausītu un padomātu par
tām Ugāk par īsu bridi. Kā slāva
klints mūsu priekšā stāv baigais, ne­atbildētais
jautājums: kas l3ūs ar
mūsu tautu un mums pašiem? Mums
tas ir galvenais jautājums.
Vispirms konstatēsim dažas ne­grozāmas
lietas. Mēs cenšamies
Udzrunāt. par savu likteni, bet pa­nākumu
vēl nav. Citas varas un
q»6kl vēl vienmēr noteic mūsu lik­teni
Kara iznākumā mūsu tauta
bija sadalīta trijās daļās: dzimtenē
Belfika da}a, tad deportētie un iz­klīdinātie
pa Padomju savienību un
trešā lielā grupa te — šaipus pa­domju
tiešās varas. Par spīti mūsu
protestiem un rakstiem pasaules
presē, padomju vara turpina mūsu
tautas iznicināšanu. Mūsu skaits
dzimtenē sarūk, bet Padomju savie­nībā
izklaidēto skaits pieaug. Lai
atceramies, ka pēc pašas Padomju
ipivienlbas oficiālās statistikas ne-inenfi
padomju republikā tas iedzī­votāju
skaits, kuras vārdā republi-kil
nosaukta, nesastāda vairāk par
40 proc», bet parasti svārstās ap 20
Kfd^ 80 proc. No tā mēs gaui^m labi
apzināmies, kas notiek ari ar mūsu
tautu. Ja mums tas ir dzīvības un
nāves jautājums, tad lielajām val-itlm
to apgaismo kā iedzīvotāju iz­vietošanu.
Kas visā pilnībā nepār-ilna
Padomju savienības uzbūvi un
īstenību, tam grūti ticēt šai baiga­jai
ainai.
iet ari mūs trimdā izklīdina pa
Visu pasauli, un te ir mūsu stāvok-k
traģika. Mēs paši apzināmies, ka
Vādjā palikt nevaram. Bet mūsu iz­vietošana
notiek, nemaz neievērojot
to, kia mēs te atkļuvām ar visiem
vedem, darba nespējīgiem, sUmiem
lin magiem bērniem. Mēs tiekam
ivērtl, mērīti un atlasīti kā prece
kādā kupča vezumā. Mēs nevaram
par to klusēt, jo tas, ko te nodara
^ 6 niūsu tautas dzīvās miesas, nav
jaskāņojams ar cilvēcību. Mēs do­mājam,
varbūt nepamatoti, ka ari
te iespējama caur dažādiem kanā­liem
tās varas iedarbība, kas visu
JUļ^; taustās pēc mūsu dzivibānu
ditādi mums pavisam grūti izskai-rot
šādiMrlclbu. Sāpīgākais ir tas,
ka pasaule un tās sabiedriskā doma
to redz un vāji reaģē.
toties pār mūsu galvām pārpilnl-gi
līst dažādi padomi. Mums paze­mojoši
prasa pierādīt savu vērtību,
parādīt savu bezgalīgo pateicību
uti, aizmirstot, ka mēs pratām vis­īsākā
laikā uz drupām uzcelt ziedo-iu-
valsti un paēdināt ar tās ražo­jumiem
daudzus tagadējos padoma
devējus. Mēs bijām pēc pirmā pa­saules
kara it kā Eiropas saimnie­cības
un dzīves sarga lomā, jo bi­jām
vistuvāk tam mežam, no kura
Iznāca vilks» kas tagad kāri sieka­lojas
pēc visas pasaules, lai to ap­ritu.
Bet vai Eiropa mūsu dēļ pirk­stiņu
pakustināja, kaut gan ķat vis­vienkāršākais
zemnieciņš dodas sa­vam
sunītim palīgā, ja uzbrūk
vUks? Ja šodien ļaus aprit sunīti,
tad kādu nakti, neviena netraucēts,
vilks atradīs arī ceļu uz saimnieka
rīkli. Bet pat tādā sanāksmē, kā nu­pat
notikušajā Eiropas vienības pa­matu
likšanā Strasburgā, tikai vie­nīgi
Cerēilam, un tad arī tiešā vār­dā
nesaucot, bija drosme ieminē­ties
par nospiestām tautām, kas jau
guļ zem asinskārā vilka kājām. Pā­rējie
klusēja. Sak*, gan jau izkārto­sies.
Cik dīvaini! Sis krievu slave­nais'
slinkuma sauklis, tagad pār­mainījis
saimnieku, un to dzird ti­kai
rietumos. Si saukļa izgudrotāji
vairs nepaļaujas izkārtojuma nejau­šībai,
bet kārto paši. Bet mēs—sa­saistīti
uz dzīvību un nāvi ar rie­tumu
pasauli — velti pūlamies vērst
tās uzmanību uz draudošām bries­mām.
Jā — mums pat jāuzmanās
šinī ziņā. Mums nereti pārmet, ka
mēs gaidot karu. To kāri uzķer tā
melnā, resp. sarkanā roka, kas tau­stās
pēc mums. Tik daudz cietuši no
citu kariem, mēs tomēr gribam mie­ru,
bet mieru brīvā Latvijā.
Bet miera nav — mūs ka tautu
Izklīdina pasaulē, un mums- jātur­pina
ciest par to, ka esam iedroši­nājušies
nostāties pret komunismu.
Dīvainā kārtā mums ieteic pēc ie­spējas
ātrāk aizmirst, ka mēs esam
tauta. Be^t mēs to nevaram un ne­kad
arī hegribēsim aizmirst. Mūsu
lietu iaŠķirs ozoli, kas sīksti pratīs
izturēt viisas vētras. Un paldies Die­vam,
tādu vēl ir daudz.
Ko darīt? Kā rīkoties? Vispirms
sakļauties ap mūsu organizācijām,
Jo tikai organizācijā ir spēks. Sajos
laikos attālumi vairs nav tik bīsta­mi
Kad pamats zem kājām — palī-
•dzēt citiem tautas brāļiem. Tiešā
palldzaba materiālā ziņā, bet ne-
„Dlvi brāli, abi starptautiski ie­vērojam
zinātnieki, palīdz izveidot
Argentīnas universitāti La Platā
par vismodeomāko Dinvidamerikā/'
vēstī IRO Dienvidamerikas informā-djas
daļa Eiropas un Amerikas
laikrakstiem izsūtītā ziņojumā.
Ziņojumā minētie brāļi ir latviešu
profesori Dr. Leonīds un Dr. Sergejs
Slaucītājs, kas kopš astoņiem mē­nešiem
dzīvo Argentīnā. Par spīti
tam, ka tie tur bijuši tik īsu laiku,
abi tagad lasot savas lekcijas uni-
Ari izceļotajiem uz
Braziliju izlage
stingra
Fallingbosteles emigrācijas tran-sitinometnē
Jau 8 nedēļas uz Brazī-
Iij^)8 transportu gaida vairāk kā 800
izbraucēju, IRO medicīniskā daļa
šo transportu sagatavoja jau augu­sta
mēneša sākumā, bet nevarēja to
tālāk nosūtīt, jo kavējās BrazīUjas
miisija, kas ieradās tikai apm. pēc
mēneša, kad BrazHljas braucējiem
sāka jau piedāvāt citas Izceļošanas
zemes un daļa pārreģistrējās uz
Austrāliju. 5. septembrī Brazīlijas
,mi$ija beidzot ieradās, bet no visa
trarisporta Izmeklēja tikai 200 per­sonas,
pie kam neprecētos tikai līdz
35 g., bet precētos Udz 45 g. vecu­mā^
noraidot vecākus cilvēkus un
ģimenes ar lielāku bērnu skaitu.
Sos pašus noteikumus attiecināja
ari uz tiem, kas bija saņēmuši no
Brazīlijas galvojumus un vēlējās iz­ceļot
individuāli Tā daudzas ģime­nes
netika uz Brazīliju pat ar gal­vojumiem,
jo nevēlējās atstāt Vāci­jā
«ja^&us vecos tēvus un mātes. Kā­da
māte, kurai dēls Jau atrodas Bra­zīlijā,
sūdzējās, ka arī viņai nav at­ļauts
Izbraukt.
Pieņemtos 200 izbraucējus 10. sep­tembrī
nosūtīja tālāk uz Žēdorfu, tm
tad uz Itāliju. Jāpierimē, ka Sis ir
pdrmais gadījums, kad arī Brazīlija
piemēro tik stingru izlases prin­cipu.
Sda^
Nometņu
vmltāt§ spāņu valodā.
Leonīds iSlaucItāJs esot jaunas
ģeofizikas nodaļas vadītājs ar v i ­sām
profesora tiesībām. Viņš esot
pirmais zinātnieks Di^vidamerikā,
kas lasot lekdjas par terrestriālu
magnētismu. Ziņojumā piebilsts, ka
ari ASV esot tikai tris universitā­tes,
kur stu^lentiem mācot jaunākās
atziņas iajfi laukā.
Sergejs Slaucītājs ir tās pašas
universitātes astronomijas daļas va­dītājs
un vii;ia rīcībā līdz ar to esot
vieiia no vismodemākām Dienvid­amerikas
olDservatorijām. Nākošā
gadā viņš vadīšot jaunās observa­torijas
iekārtošanu Paganonijas eze­ru
apgabalā.
Abu brāļu ģimenes dzīvojot vienā
stāvā kādā ērtā dzīvokļu ēkā La
Platā, no kurienes līdz galvas pil­sētai
Buenos Airesai esot tikai stun­das
braucieniB vilcienā. Jau tagad
viņi abi esol; universitātē }oU po­pulāri.
IRO ziņojumā, kur Isl atstāstītas
ari abu latviešu zlifātnieku biogrā­fijas,
vēl piebilsts, ka katram no
viņiem ir pa meitai — viena precē­jusies
ar angli, bet otra ar austrā-
UeU. Leonīda Slaucītāja 18 gadus ve­cais
dēls tagad studējot Buenos A i -
resā un ari gribot kļūt par zināt­nieku.
'
DIP BIBEŅU
Jaunzēlandes valdība paziņojusi
IRO, ka vēlas uzņemt 100 bāreņu no
14 līdz 17 gadu I vecumam tm nodot
tos audžu vecākiem, kas rūpēsies
par tiem līdz viņu pilngadībai.
liitviesu nometne
Dānija grib iekārtot
sarkano stiiriti
Latviešu nometnes Dānijā vēl jo­projām
ar apciemojumiem apgrūti­na
Padomju savienības sūtniecības
pārstāvji Septembra sākumā b.
Kašlns atkal centies atgriezt „no-klīdušās
avis",mēģinot izdalīt no­metnēs
propagandas literatūru un
rīkojot filmu izrādes. Protams, tā­pat
kā iepriekš, ari šoreiz'skatītāju
solol sēdējuši tikai daži poUclsti un
pats dižbiedrs.
KaSina neatlaidība im uzbāzība
pat gājusi tik tālu, ka viņš pieprasī­jis
Jonstrupas nometnes dāņu admi­nistrācijai
atsevišķu istabu, kur ie­kārtot
sarkano stūrīti. Lai reiz pa
visām reizēm atkratītos no komu­nistu
aģitatoru uzbāzības, visu tau­tību
bēļ^u pārstāvji iesnieguši ko-pigu
sūdzību Dānijas ārlietu mi- *
nistrijal, lūdzu pasargāt bēgļus no
krievu apciemojumiem. Pēdējo ap­meklējumu
laikā saniknotie latvieši
un pārējo tautību DP tikai ar pū­lēm
atrunāti no asākas izrīcības pret
padomju sūtniecības propagandi-dlstlem.
Sajā secībā Dānijas latviešu
informācijas biļetens norāda tau­tiešiem
atturēties no visa, kas va­rētu
novest līdz sadursmei, bet savu
noraidošo nostāju pierādīt vienīgi
ar klusu boikotu. Esot vērojamas
pazīmes, ka komunistu aģenti ar
savu uzbāzību un neatlaidību tieši
cenšas asākas sadursnties Izprovocēt^
lai pēc tam i>ūtu iemesls, sūdzēties
par Dānijas valdību, ka tā ,,nespēj
aizstāvēt Padomju savienības diplo­mātus
pret fašistisku elementu uz­brukumiem".
musu
d z ī v e
ĒSLINGENAS latvieši 15. 9. no­klausījās
Luthehran World Federa-tion
pārstāves E. Gintneres (Gūntli-ner)
priekšlasījumu par pašreizējām
izreļizēm izceļošanā uz Savienot^i-
Jām valstīm. Lektore uzsvēra, ka
šīs izredzes pēdējā laikā ģah ievē­rojami
sašaurinājušās, tomēr Lute
rfiņu pasaules apvienība savu palī­dzības
darbu bēgļiem Vācijā nedo­mā
pārtraukt arī turpmāk. IRO %
apgabalā vēl arvien Ir 10.000 lute­rāņu
DP, kam nav izdevies sagā­dāt
galvojumus.
TIllPICAS emigrācijas nometnē
pie Brēmenes, kur caurmērā uztu­ras
apm. 1200 izceļotāju uz ASV un
Kanādu, ieradušies tautieši var da
būt dažādus nepieciešamos padomus
un norādījumus NCWC birojā (A.'
bloki 11. Ist.) pie latvietes Sokolova
kundzes, kas apsolījusi iespējami
palīdzēt tautl^iem bez konfesiju iz­šķirības.
LATVIEŠU MASIERU BIEDRĪ­BA
TRIMDA uzaicina biedrus iz­ņemt
samaksātās biedru kartes par
1948. gadu, kā ari nomaksāt biedru
naudu par 1949. g. un Izņemt Jau­nās
kartes ar fotogrāfijām pie val­des
.locekļa 0. Gubiņa, EsslingenOKT.,,
Stuttgarter Str. 24-1.
MINCHENES augstskolas lauk­saimniecības
fakultāti ar agronoma
grādu beidzis Pēteris Bolsaks, Jau­nais
agronoms praktiski strādājis
Veienstefanas selekcijas stacijas iz­mēģinājumu
laukos un pabeidzis
diplomdarbu Iedzimtības un selek­cijas
nozīme augu valstī.
Jau otru mēnesi Nelburgā pie Do-navas,
IRO arodskolā darbojas ari
invalidu pārskološanas centrs (IRO
Area 6 Vocational Training School
& Rehabilitation Oenter, Neuburg/
Donau), kurā notidk Invalidu priekš-sagatavošana
pārskološanai.
PrlekšsagatavoSanā invalidius sa­gatavo
praktiskiem darbiem attiecī­gos
arodos. Vispirms pielāgo unpa-sūtlna
piemērotas darba protēzes.
Ļoti svarīgi tas ir tiem invalidiem,
kas nesaņem ne pabalstus, ne pen-i
i i i i i i i i i i e i i i i i i i i i e i i i i i i i i i i i i i B i i i i i i i i i i i i
V
Izdaiļos latviešu kara­vīru
kapus Ostendē
Kad latvju karavīri atradās Beļ­ģijā
Cēdelgemas gūstekņu nometnē,
saslimušos Ievietoja Cēdelgemas vai
Ostendes slimnīcā. Laikā no 1945. g.
septembra līdz 1946. g. maijam tur
nomira pavisam 73 latviešu karavī­ri,
un viņus apglabāja Ostendes
militārajos kapos. So latviešu kara­vīru
kapu apkopšsļnai Beļģijas lat­viešu
organizāciju padome ievēlēja
sevišķu komiteju un tanī pašā laikā
aicināja latviešu organizācijas zie­dot
vajadzīgos lldzekļius. Jau sa­mērā
īsā laikā savāca prāvas nau­das
summas. Komiteja tagad izstrā­dājusi
jau krustu un| kapu izdaiļo­šanas
projektus. ,
Minēto darbu pagaidām pārtrau­kuši
neparedzēti apstākļi. Baltiešu
karavīri bija guldīti kādā ar dzīv­žogu
apstādītā kapsētas nodalīju­mā,
kur jau agrāk bija apglabāti
vairāki simti vācu karavīru. Pirms
neilga laika tieši šo kapsētas noda­lījumu
sāka izrakt un visus tur
guldītos karavīrus (to vidū arī lat­viešus,
igauņus un lietuviešus) pār­veda
uz citu vietu. Pašreiz Beļģi­jas
latviešu organizāciju padome
noskaidro mūsu karavīru mirstīgo
atlieku jauno atrašanās vietu.
tiešā — bez kavēšanās pacelt balsi
pret ģimeņu skaldīšanu, veco un
nespējīgo pamešanu, šķirošanu un
visu to rīcību, kas ar to sakarā. Ne­pagurt
ar aktīvu rīcību visās lle-tāsl
Neatstumt -šķietami vienaldzī­gos,
bet arī tos pievilkt pie kopī­gas
lietas. Veidojot organizāciju iz­pildu
orgānus, nerēķināt pēc „ie-spaldiem
un attiecībām", bet gan
meklēt pie radošām personībām,
kaut arī to vārdi tikai tagad sāktu
parādīties. Neizšķir vārdi, bet darbi.
Mēs nezinām, kad pavērsies citas
iespējas, bet mūsu dzīvei būs brī­nišķs
saturs, ja mēs tomēr turpi­nāsim
domāt, Iecerēt un dzīvot tam,
kam esam piedzimuši un dzīvojuši
Nekas Ik labi neatgādina lietas, ku­ras
nedrīkstam aizmirst, kā simboli,
kaut arī tie būtu sīki un citiem sve­ši.
Radīsim arī sev, lai kur mēs bū­tu,
šādu simbolu, kas mūs sauktu
un atgādinātu mūsu pienākumu
diendienā. Tas varētu atrasties mū­su
pa pasauli izkaisīto tautiešu
biedrību un organizāciju karogos un
zīmogos, tas varētu greznot mūsu
aploksnes un rakstus, mūsu laik­rakstu
galvas un parādīties visur,
kur vien runā latviski Paturēsim
savas krāsas sirdī un domās — ci­tās
zemēs mums ar cieņu jāizturas
pret tās valsts krāsām, kurā dzī­vojam.
Bet mīlēt var tikai to, kam
pieder sirds. Brīnišķie dzejnieces
Veronikas Strēlertes vārdi — „jo
svēts ir Dievii likums, un gudrs, kas
viņu tur — kas savā zemē paliks,
tas nezudīs nekur" taisni pravie­tiski
saka, ka mums vienmēr jāpa­liek
savā zemē un, ja to nevaram
fiziski, tad savās domās un prātā
mums jāpaliek tur arvien. No tu­rienes
plūst tas spēks, kas mums
par spīti visām nedienām, dod gri­bu
un ticību izturēt. Ūn kāds mazs
dzimtenes putniņš iztur kā ziemu,
tā vētras, un ir dzīvības un cerības
simbols visniknākā salā un tukšu­mā.
Tā ir mūsu zīlīte. Liksim to
maza ozola vainadziņa Ietvertu sev
pie krūts, liksim šai zUītei būt vi­sur,
kur mēs esam. Tā neviena sve­ša
jūtas neaizskars un nevienu ne­apvainos.
Par kara kūdītāju ari šo
putniņu nepataisīs. Bez apstājas tas
mums turpinās atgādināt to, ko mēs
vārdos neteiksim, bet, šo simbolu
uzskatot, zināsim bez vārdiem—un
tomēr mēs atgriezīsimies!
1- Osis,
Sijas no vācu iestādēm. Mācības no­tiek
no pīkst. 9—12 un 14—18. Pir­mā
posmā notiek dažādas sporia no­darbības
un spēles, lai invaUdi at­gūtu
ķermenisko spraiguma Invali­du
rīcībā ir modema sporta zāle ar
dušām un citām labiericibām. Bez
tam māca valodas, rokdarbus un pa­kāpeniski
arī amatus. Nodarbības
vada anglis, kas gadu darbo­jies
līdzīgā vietā AngHjā, un kāda
holandiete
Skolā invalidiem iekārtotas glītas
un mājīgas telpas, kurās dzīvo 2—3
personas vienā Istabā, Apstākļi ļoti
labi, telpu tīrīšanu izdara sanitāri
un apkopējas. Veļu mazgā skolas
veļas mazgātavā.
Invalidu centrā iekārto telpas 200
invalidiem, bet pašlaik ir tikai 52,
no kuriem 12 latvieši, 3 igauņi, 24
ukraiņi, 12 poļi un 1 čechs. Atpūtas
centrā palikšanas ilgums Ir neno­teikts,
atkarībā no tā, kā invalids
ir sagatavots darbam un no attie­cīgu
protēžu saņemšanas. PriekŠsa-gatavošanas
posms domāts apmē­ram
2 mēnešiem un tad invalidus
pārskolos Ņeiburgas arodskolā.
Nelburgas pārskološanas centrs ir
labākais un priekšzīmīgāki iekārto­tais
ne tikai amerikāņu Joslā, tet
visā Vācijā, kā to atzinusi nupat
notikušā inspekcija, kurā bija pār-stāvji
no Zenēvas, Bad Kislngenas
un pārējiem amerikāņu Joslas IRO
apgabaliem. Seit Invalidiem un pā- i
rējiem DP ir iespējams pārskoloties
sekojošos arodos: mūrnieku, būv-gal^
ieku, krāsotāju, kurpnieku,
polsterētāju, smalkādas Izstrādāju­mu,
mechanlķu (ari metināšanā),
auto mechanlķu, auto elektriķu, ki­no
mechanlķu, radio techniķu, elek-triku,
techniskās zīmēšanas, tek-stilražotāju
un kuņģu drēbnieku.
Sievietes var pārskoloties 'speciālos
šūšanas un dāmu modistu kursos.
Notiek arī kursi angļu valodā, ar
stenograflju, mašīnrakstīšanā un ko-merczlnībās.
Latviešu invaUdi, kas jau Seit
deīvo, atzīst, ka šo pārskološanas
centru ieteicams apmeklēt visiem
mūsu invalidiem. Skolas gars un ie­kārta
ir laba. No skolas darbinie­kiem
apm. puse Ir latvieši. Darbo­jās
arī Daugavas Vanagu nodaļa,
kas var vienā otrā gadījumā dot at­balstu
un padomu.
Invalidi atzīst, ka uzturs ir la-bāks
kā pamatnometnēs (saņem
strādājošo normas), vienīgi vakari­ņas
varētu vēlēties ntingrškas. In­validi
ēd atsevišķā kopējā zālē, kur
tiek apkalpoti Arī tie invalidi, ku­riem
ir tikai DP statuss, pa kursu
laiku saņem uzturu no IRO.
Par invaUdu piederigo nometinā­šanu
Neuburgā pagaidām vēl nav
domāts. Līdz šim praktlsKl pastāvē­ja
Iespēja Iesaistīties pie skolas dar­bā.
Skolā ir apm. 500 skolnieku un
250 algotu darbinieku, kas pēdējā
laikā strauji emigrē, tā ka atbrīvo-jās
vietas.
Pārskološanas un Invalidu centru
vada direktrise Miss E. P. Ailvarda
ar direktoru mūsu tautieti A. Lindi.
R, A.
PĀRPRASTS lETEnnim «
Sakarā ar manu rakstu Lnhrfu
„Kāpēc ^viņi nav aslmUējuSles?™
pedeja laikā saņemu katru čS^
vēstules ar lūgumiem s a m ^ g t^
bu ASV. Lai r a k s t ī t ā j ^ ^ ^ :
veltīgi izdevumi, paskSmlTIS
man^nav nekādu iespēju šajā UeS
ko darīt, jo pat pāris radu 4 i ^
nēm nav izde\ries līdz šim palitot
Tuvākajā apkšrtnē darba stJēS^
vajadzīgs, bet ar tālāko man^
sakaru.
Rakstā minētās iestādes adresi uj.}
devu tādēļ, ka tur saplūst visi ^
ba piedāvājumi, kaut gan. cik 3
zmāms, pēdējā m^esī galvoJundaS
tur vairs neienāk. Tam par iem«S
Ir pieaugošais bezdarbs un p^uit.
braukušo DP nostāja. Daudzi, fai
pirms izbraukšanas iizdevuSles D»1
lauksaimniekiem, ierodoties daSS
vietā, nedz prot, nedz grib strtdE
Man pašam uzkrājusies vesela kau*ļ
dze iesūtījumu ar ziņām par dartJ
meklētājiem... Bet gandrīz visi «ul
guml ir latviešu valodā. DiemlB.!
personas, kurām tos varētu daSĪbtl
parādīt, latviešu valodu nepmt, tl»|
pat kā es angļu. Bēdīgākais tomķ
tas, ka visās ziņās ailē par nod«>.
boSanos figurē: grāmatvedis, ie*
rēdnis, nodaļas vadītājs (?!) utt e
blakus atzīmi — „var strādāt art
lauksainrnieclbā."
Jādomā, daudzi būs paši rakstijidl
pēc uzdotās adreses. Ja ari tur ieslu'
tītas tādas pašas ziņas, tad esmu^
pārliecināts, ka tās visas ielidos pi.ļ
pīrgrozā. Ja kāds grib vērst uz sevli
uzmanību, tad Jāuzdod kaut vai U«i
da lauksainmlecības nozare, un zU^
ņām pievienojams ari oficiāls IRO
arodu pārbaudes apliecības noražti
R. Apenītis, Kokato, ASV,
VAI BLOĶĒTA IZCEĻOTĀJU
NAUDA JĀATSTĀJ VĀCIESlBlff
Personīgi pazīstu vairākus tautli*
Sus, kas emigrējot atstājuši vācu
bankās ^ sakarā ar valūtas refonra
bloķētās lielākās vai mazākās nau­das
summas un nav ari nevienam'
atstājuši pilnvaru So summu vēlā­kai
izņemšanai Sādu latviešu kopē­jais
skaits katrā ziņā būs stipri
liels. Līdz ar to visi šie noguldī­jumi
iet latviešiem zudumā un pa­liek
Vācijas valstij.
Gribu Ierosināt, lai katrs tautle*
tis, dodoties projām no Vācijas, ^
stātu vai nu savai komitejai, vaikB»
dai citai latviešu organizācijai piln­varu
bloķetp.s^nmu vēlākai izņfiift«
Sanai un izlietošanai noteiktiem
mērķiem. Domāju, ka no šīm caur-r
mērā mazajām sumniām (5—20DM)'
kopā tomēr sanāktu vesels kapltlBi,
kas labi noderētu trūcīgo tautiešu
atbalstam vai citiem līdzīgiem no­lūkiem.
J. N., Kleinkecl
Archiļ
savu pļ
baznicaļ
lis
adv. P-martā
\
New Yj
nājis vļ
šu e^-^
tembri
rāki m
Daudzi!
raduši ,
atbalsti
nes dr^
ar AS"^
darba
rinātu ^
nas. Līļ
tājlem
rūpētie
garīgo f
par jai
šanu 13
ta org^
jau gul
dzi Mlt
centrālļ
piekrīt
Infoi
darbu
dzes n
skolas
skolu
bas naļ
RUNAS VĪRI AIZBRAUC...
Valkas nometni atstājuši un uz
ASV Izceļojuši gandrīz visi nomet­nes
vadošie darbinieki — polldas
šefs, administrators, komlte ag
priekšsēdis, draudzes vecākais mā­cītājs,
emigrācijas un labklājības
daļu vadītāji vecākais ārsts uti
Mēs, palicēji, nevaram saprast vis­pirms
vienu lietu: līdz šim aizvien
sludināja, ka mums visiem jāturas
kopā, un ka vienīgi kopībā mēs va­ram
ko panākt, — bet tagad runas
vīri paši aizbraukuši un pametuil
mūs liktenim. Un otrkārt: kā gan
visi šie kungi kā pirmie dabūjuši
galvojumus?
Tanlpašā laikā mēs, „vienkfirSie
mirstīgie", kas sirsnīgi gājuši baz­nīcā,
maksājuši nodevas un pildIJuM
citas tautas kopības saistības, esam
palikuši tukšā un draudzes gana un
komitejas priekšsēža sen solītos un
gaidītos galvojumus neesam saņš-mušl
Vai nebūtu bijis pareizāk, Ja
pienākušos bezvārda galvojumus
visi kopīgi būtu izlozējuši? Tad var­būt
arī vienkāršajam baznīcā gfijš-ļam
tagad nebūtu jānoskatās, kā
vadoni aizbrauc, orķestra rībooas
pavadīti. M. Ģirts, Valles.
R e d a k c i j a s piezīme: P5c
mūsu jautājuma LCK kancelejas
priekšnieks A. Grava Valkas no­metnē
paskaidroja, ka no nometnes
tiešām izceļojušas vairškas atbildī­gas
amatpersonas. Nometnes dzīvē
tādēļ tomēr sarežģījumi nav radu­šies,
Jo aizbraucēji Jau lepriekS sa-gādāiušl
sev piemērotus vietniekus.
iiiiiiiiiiiiiiiiniiiiiiiiiiiiiiiiiiiii»»""'
AUSTRĀLIJA UZŅEMS ARi
BĒGĻUS NO CITĀM ZEMEM
Pēc IRO Zenēvas štāba zi^am
septembrī paredzams jauns rekords
izceļotājiem uz Austrāliju. Pare­dzēts,
ka šajā mēnesī uz piekto kon­tinentu
dosies pavisam 1Ō300 DP
izceļotāju. •
Štābs ari ziņo, ka AustrāUja ta­gad
lielākā mērā nekā jebkad ag­rāk
pavērs vārtus tādiem t^ēgļiem,
kas nedzīvo ne Vācijā, ne Austrija,
ne Itālijā. Pirmo reiz kopš Austrā­lija
sākusi uzņemt DP, austrāliešu
misija devusies uz Sveici, kur dzīvo
14.000 bēgļu no citām zemēm. Ci­ta
austrāliešu misija devusies uz
Libanonu un Austmmāfriku.
^^^^
Dievvārdi
H NeVeti tautieši
'jSV'^mmeSē ceļus, ka
J"''^'! Tviou sapra­t
i veids' der par
t5'-«A^uSJešls btiujav ākSaāidsa ljaušt'-.
S?a*"T vtiSo is vtiiekttaus pkiuex
1 Eiropa' . ,
Zināmi tie
Sta aovidos, kur parre
•*f citu tautiešu nav.
E?'Srt?ir vissavežģitā-
K t ? M a s , radisies Plē­nums.
^^;ŗs^
Ktbtaucējiem parada īpašu
K s a g . gada beigas, Kaa
S t a t ā M m -
S latvie§u grupa, to sava
f b ^ tūdaļ Uēma šejiene.
Ltis luterāņu baznīcas sves-ļ
j ^ , Vispirms viņus ap-
E l tiiri«>M tuvākie mscitajl,
ļSlTvalodā, uz Mif.is;.pi no
I ļ i u tāluma, sedzot visus iz-naizsūtlļa
ari latviešu m&-
&n mācītājam uzdeva no-ĪM
8avu turienes tautiešu
site un darba apstākļus,
(ij, varētu aizstāvēt pret even-l
i i i ^ i b ā m , pie kam to da-
Isi jineriteņi, mums latviešiem
ļllial par starpniekiem,
ļ 8 Iž imigrācijas sekmēšana ir
JHteDicu programmā, tad šejie-p
t o t o rāda lielu sirsnību
ļlfalotāiu uzņemšanā, apdāvi-htdS
m ar apģērbiem, traukiem,
tem un citām dzīvē nepie-ļtom
mantām. Ar to pašu gan
ļllļnimtbraucējus iesaista arī tu-ļiW
amerikāņu draudzēs, taču
ļisH piemēri liecina, ka šejienes
runājošie mācītāji reĒiwktē
ļHiiiiiai nacionālās intereses. Tā
MKaifidas mācītājs reiz no Ņu-ļtepleprasija
latviešu Ziemsvēt-pMesmas,
lai tā varētu sarīkot
™ jaunajiem draudzes' locek-
«laukāku eglītes vakari. Ņujor-ļ*!
Kabalā kāds amerikāņu māci-ļ
«!a braucis lielu gabalu pie
ļļ«!latviešu ģimenes citā draudzē,
IJ^tu iztulkot latviski to diev-mm
da]u, kurā tiek uzņemti
«draudzes locekU - ļaun&t-
««le latviešu laukstrādnieki.
1 w ? gadījums, kad amerilcā-
«JBcitejs, vērodams, 'ka vīna
fif kādā larmā .av tik laba
W^^ka citās, kur ari strādā lal-ceļotāji,
telefoniskiluciz S imigrācijas centrāli ^^ujoI-le?
V'™b mācītāju. Abrmā-
I J^i'imežma nolīdzināt ne-
*«a^l?^'^''"' latviešu: bāre-ļ
j j n k a ņ u mācītājs meklē k,t-
K«« P^l'^^'ē* ļaunajās
« " f • .kur tieši bērnus Se- htthir iespējami ātri
Lat\
neiil
kušai
no
Zimļ
mātiļ
na
be
baz-jas
imivernln
in
? & P ; ' « J 0 t ā luterāņu
S ^5^^ fakuUā- SinL?* Latvijas ev lut
f T ' ^ a s An archibīsk.i..
&^«ial (R"" launu draudžu
S p i e £ f ^ ^ f . American
^ ^''la?S'"^^^as astoņas
Las
ses iļ
grant
Savle!
mā
jams.ļ
DP
tiem
tātes
ari
pretēj
Lat
no Iļ
dzīvi
čībā.
gan
vieni
ties
tības!
darbi
kā aļ
higiēļ
tieībc
pied(
lertic
d/iviļ
ncsai
priek
u
nājis
uz
mōr
lies,
viņa
grul
nie«
savā
niecl
nesa
Prāt
pied
mer
galv
viņa
pair
lurii
ziņā
pa^l
sai]
iām
N
piec
tam