Bavarijas Latviesu vestnesis, March 11, 1950

              ^ ^95Q..g. 8. marta.
slepenais budžets Dāi^i^
m^^^ lai 3 f
:fei|a^skptas summas
ažibai. .piešķirtas *" '
«aro% Komunisti pret ^
rīkos demonstrācijas.
atdzīvināšanai
būšotv atlauf^
Daily Graphic ^
^paigumu vāciešiem 'h^ Plmvēt: planierus, Z
li<^aļ Austrumvācijā at!
arī r i^
ieskatus. '
'ļī^minfotmvk pārstāvis
^ ,|MO^tu mārciņu Krem-naudas.
Reizē ar vi*
>iS neprasījuši 3 čechi,
l l i ^ i n i ^ i .
^šoties Uz Šang,
p^^i^aiētu atlikušo amfiS.
iilOtie baidās, jo ūdeni
atomekspio^
'-=^'-ias nedēļas i^eķ
arī Stutgart^
seismo^
uevros pirmo reizi
ASV bāzes M
i j # nolaidušies flotei
l#a;^ziņo J)aily Mkil
atkārtoti 30 reiz bez ka-p^^
ļAutemvācija iz*
llklžojiisufe sākot ir
Il^r^savfet^ ' vient­uļa
/halle, kur,
t ;.ylenīgi propagan-*
ŗtPpirop* Marlon un f
L i - ; ^ n - - . . ^ 4 ™ . - aizturējušas
uii ievedušas ķā*
ii|S^roštl. :Minēti^ 1
$ :pir^ par ķīlnie*
iļSnetti 1^ Stali
ļll^ipkāņu / ^ M ^ se-;
^ | ; ^ i l ļ S i So senatora
^:iftpp^^5|ese: -publiceļa'ļ
" ile^ents deklarēja,
yaf' S t i ļ ^ kādu dtu
f l ^ t t j i ^ ^ Va-tĪB
jau ŗiuvākaļū
informacliu
Ipr: ārlietu mi-
Pllŗāpija parla-
Isituācija nav
iļiiŗķs valstu pak-
Atlantika ap-tiiesibas
jau tuvākajā
|ķ>t^Aļaskai. Tau-
^•n^iaš attiecīgo likum-i
' ļ » ^ ^ S . Tas jāap-i^
Mtā. Aļaska, ķas lī-oto
valstu terri-aellķais
ASV štats.
1/ aprīlī nodos
ekiem, paskaid-pazudusi
britu
infochiācijas biroja bi*
savu vīru. Abi pazu-ieee|
oi 12 tā sauca-a
partizāniem". Viņi
:ASV kongresu dajrit
Siiiatu pasaulē mieru.
U: vidu atrodas Ken-
'k&ai5 dekāns" Džon-jĒieznotājs
Pikaso.
*S miljoiiu vāciņu
fafes! pārstāvju nama
terš; Pag. gadā viņš
LVāciju, lai iepazītos
.W&1L
Klejs, Būzvelta kundze
pulārl ASV politiķi
aŗbinieki iesnieguši pe-
$am^ lūdzot pieņemt
Kurnu,' „lai 'palīdzStu
problēmu taisnīgā un
dc^monstrējuši Det-sava
tautieša Vincas
agaiiu no'ASV, ziņo
/Andruli apvaino ko-arbībā.
Demonstrāc ja,
Bti 'poļu organizāc ju
etroitas universitātes
Izmn kopš pirmdlf
[kājām, jo streiku f
im dzelzceļa un auto-larbinieki.
Armija
jriiei 3000 smago auto,
maz, lai apmierinātu
rībētājus.
InM nacionalizēti F^-
ministru prezidents
>mlrdmžud ieunn . kAltossttāetraus ek?s.
Izitajiem īpašumi^
maksāt"
ītnfecibas un ^rxAi'
posteni nodibināju»
.^a, atzīstot imi^^C^ļ
ivarīgumu. Par f ^
Its Valters E. Haris»
LAtVU
par ASV
DP m S E S KONFERENCE BiU> KIBINGENS
.JSf^J^J?*^''^?!^ ua «««ttijttmii, m
|MNk,if!i ]t«l!^ft l^aafifi iumā* ti k6iil9reii(i , t l ^ ceļā no 2en«-
Itu^,;Vi9l Idjt uzturējies ilgSku
t ) i ^ < ^ IRO
idaii>biii)ku lanftksmēš un mnmiH orgaiUzlci|as galvenajā
J t t t i . , „?f$v, iipzimea atstāstīt pārru- ftoft, iautā}utKm0 visos sīkumos,"
ea,B^. Relfiers; „gribu vij^ntgi uz-
' \ ka- apspriežu smagumpunkts
ļftļfiUi, paņēmienu m lldzeļcļu
lltrki vel iogad izvietot ār-nMDcitafili
lielu skaitu pār-tu;
tt īpaii tās, kas nor­as
parasto masu emig*
letvaro$. Sainoia-tjusi
plfišu propagan**
kt$ pa daļai jau uzsākta
s emigrācijas,zemēs
spieciālu f i l i ^ 'izrādes,
vn radio Mdījumtui, pro*
;brc5Ūra8, avīžu rakstus
|ii:$ģia sakarā ievērojami, pa?
ijr! attiecīgo IHO jiO^^ķ
ītatulB., Pēc IRQ ģene-
I]K>ii$lda Kingaleja do-
VAT. c^t» ka Ūdz gada beigām
cijalbūS' izdevies Izvietot
ifui.DļP, izņemot invalidus un slinīT
LīdzSittēia i2(<eļ<jsan^ ^jUta uz
Savienotajām valstīm^ norādīja tā-ļt|^
7J^v*tetoers, vei arvien ir palē-fij|
it|L' Iemesls tam tomēr nav mek­lējums
trāasporta grūtībās resp.
trūkuiņā, bet normālii izceļo-iimu
j^av4'pg2^stamā laukstrādnieku
kas d i
arvien
,ējl gan atcelta, to-eteHonē
emigrācijas
eerisi. Attiecībā uz jaunā Savienoto
vatatu D P likumā pieņemšanu visi
IRO «favenās mītnes atbUdIgie dar­binieki
2«oēvā pārliecināti, ka liku­mu
pieņems. Nav gan vēr *aldrs,
(Turpinājums 4. Ipp.).
mitlftitis pāi^tivU 6aviiiM»U^ās Vil*
ttb J^ūiļ^^ Amerilui
balsi UifcM^JEiādlaif tt^iNBe^ leiiUedzi
Iniŗā izteikti p r o ^ pr^ pilstizē^
jām aui^tiaUtt p ^ vilēliia^i
"Litvijā. S^ltoia J; FeMmiiiii no^
rftdi, Uim im gadā U t v i j i i dip«
IdMtl^Eiis pārstāvis vērsis Sivie-ņoto
vilsttt uzminibffi uz'tņ^
āanaa oimpltā vils% riugoties^ no
^tuiHiu^l^ tieift>u v i e ^
likumīgas. Frotestg rikstā tiiāk
aizrādīts, k| tatvlja Mcļiutg
domju savi*ļbā pēc rupja vitās
i k t i . i m ga^a 23? augustā ^ k a ^
va parakstīji līgumu ar Berltel, k«s
ļāva krievtem olpipit Utvlju m
to Pidomju liviefObl
Bhtoi^J» lintitoi
un aps aizstāvis
PAVESTA PIIA Xfl
Visai
Sūfiia I FeldRidna akt^^ par vianotas
organizācijas r
Ideja par vienotu latviešu organi-tSciju
Sav. valstis turvodaii. realizā­cijai.
Latvijas sūtnis J. Feldmanis
15.. apdU Vašingtonā sasauc organi­zāciju
pārstāvju un sabiedriiiiko dar­binieku
apspriedi^ kurā paredzēts
pārrunāt organizācijas uzbūves vei­du
un pieņmt statūtus. Par vieno­tas
lat^eiu organiieācijas nļ&rķlemi
uzdevumiem un tās nodrganl^ļ^šm
sūtnis J. Feldmanis mtUmlMsfi»
i ^ t ^ l ^ l l t ^ V
v^Savienotir vaft^'' Jtu? lelppiļ^
vai tuvākā laikā sagaidāmi ati I S ;^
latviešu bēgļu, bet Jaunais D P l i ­kums,
ko senāts, cerams, di^zunil
pieņems, dos iespēju vSl jaumcan;
tūkstošiem mūsu bēgļu pievienoties
latviešu kopībai Amaikā. I^itram
saprotams, ka, izkaisīti pa plaSp ASV
territoriju, mēs esam vāji, bet ^
vienoti im organizēti varam kļūt par
Sav. vaisfis
Ievērojamu nacionālu, sociālu un
kulturālu laktdru m sekmīgi vfikt
uzdevumus visas latvielu kopības
apjomā^
S^ojot veselīgam tautas Initii^-
tam, Jamtbraucējl Iestājas jau pa^
staļvolās Utvteitt (NTganizācUls, vai
a«, kur :lādu^ ««^ jgu^ ^r
ko latvieiu saMednikā <Uve teli
rrtnoMedteamļ gO|* Jj^ft rosmi.
Jaj^lA^uoēji atii<Ni mm Jiimas
Pta!» vl«pa$»itv ^
1 marti v l i ^ i ^ ^ ziņa: pliautoi talita 4x0.
IcardināUi^ r«li pie i l d A i ^
pi^M^INnii
PUs XII. SviiBiliļ^ tiMEirtIgt „
nešana npUkatl ^mitlā^ svinībās ĶtU&bL m^^k^lj^^ I vlvirlga vteiirlik^
btt veifeitnaitt^^^p^
v ^ kardiidļi I* F i^
ttftoittiiktmliivt^^
fl)i Xa Ifi^ililinii^^
Udtt nedilstu uiftl^' MōOJi
Plēim kirini)u mm kenl^KVii «Mii
sbiiņii gUtaH vMMil|l
itevUKt^un pamM p i ^ ^
PlVUli Pijs m
mm dilJttii un iMītfirti
mi, rietumā kultOr»
jiimim dienim ligu^
šihis un biudnu krlitaa
iimi dilli Iffiitlii ģiMii.
dilbos un ttottis vli^ Ir
liml ikiidrtt iteŌi un tapflrt||i^
viMts IrMrtljim dl|0(M^
jim, kii vioiotis ir n^oidbiii
miiko ttiju un ir tbiudi
rfksturu.
diVinii novēla
kini kūrljif darblīd^ u^
tom itUiafeoi mn
w t»di ttlt * _
M^imi b U l ^ iviSbiii^
Bioid&ti
-I;
Francijas republikas prezidents
Lielbritānijas karaļa viesis
,5;
sirsnīgas uzņemšanas vērojamais bažas par abu
u attielcsmem — Bevina un Siimana svarīgas
arpoiitisicas
Londona m>.« otrdien, paklausot karaļa Dlordla VI ladngjumim,
d^aiTleradāi Francijai republikas preddents intacentsOriols ar kun-
Benublikaa prezidentu pavada ari Irttetu ministrs Sflmans. Vlkto-
™ ^ sScS augtos viesus sagaidīja britu Impērijas karalla un kaialle-irii^
manto^^ premjers EttUs, ftrUetu ministrs Bevtoi
J^ui^SniJamas britu galma un valdības personas. Kamēr Oriols SSTfi^^^ »ie^a«» Simanam bUa vaMkas
aSS^es w Bevinu, kas pēc Informētu aprindu Izteicieniem
ptvēii Tālo austrumu un Eiropas problēmas.
pārstāvis Gločesteras hercogs. Pēc
dažām minūtēm prezidents Oriols
speciālvilcienā devās uz Londonu.
Jau no rīta Viktorijas stacijas ap­kaimi
un visas tās ielas, pa kurām
bija jādodas braucienam uz Beking-hemas
pili. pildīja milzīgs ļaužu pū-
Us. Pulksten Ž sp^ciālvtlciens ieri­poja
stacijā, kur uz perona Jau at­radās
Džordžs VI ar karalieni un
princesi Elizabeti, kā ari britu valsts­vīriem.
Pēc īsas sirsnīgas apsveici­nāšanās
trīs galma karietēs sākās
brauciens uz B^nghemas pili. Tra-falgaras
skvērs un garā Mallas aleja
bija rotāta Francijas republikas ka­rogiem
un ziedu girlandēm. Gar
ietņu malām stāvēja visu ieroču
šķiru godasardze. Zeltītajām karie­tēm
lēni dodoties uz priekšu, londo­nieši
skaļi uzgavilēja karaUm, ka-ralienel
un Francijas republikas pre­zidentam.
Influences dēļ princese
Margarete nevarēja pičdaUties aug­sto
viesu sagaidīšanā.
Pēc nepilnas stundas atpūtas pre­zidents
Oriols sāka oficiālās gaitas
Londonā. 1 Vigpirms viņš apmeklēja
Vestminsteras abteju, kur nolika
vainagu už britu nezināmā kareivja
kapa. Pēc tam iranēu yiesuš Sv.
Džēmsa pilī apsveica Loi^wias grā­fistes
un pilsētas pārstāvji. Vakarā
karalis Džordžs VI savam viesim
rīkoja oficiālu valsts banketu Be-
(Turplnājums 10. Ipp.).
Ji^l pulksten 12 otrdien^ Doveras
m iebrauca Francijas kuģis Arro-linčhes
ar prezidentus^ viņa pa-
Oņiem. Viesus sagaidīja karaļa
r LCK viceprieks$ais
V: Lambergs Stok^^^^
" L N P prezidija loceklis. LGK vice-
5'liekšsēdis un Utvijas galvenais re-
Iktoŗs V. Lambergs ^. martā iera­cis
Stokholmā. Viņu Udostā sagai-
§a Latvijas sūtniecības Uetvedis
eicbergs, prāvests O. Sakārnis un
ļdti latv sabiedr. darbinieki un in-
^^fVēja zviedru lielāko pilsonisko
krakstu Stodiholms Tidningen un
^;enska Dagbladet korespondenti,
^ i i latoakstu rīta izdevumos izcilā
vietā bija ievietoti raksti par V.
ptmberga brauciena mērķi \m viņa
ittēli. V. Lambergs, kas Stokholmā
kārto vairākus svarīgus LNP, LCK
tm laikrakstu jautājumus, 3. martā
piedalījās plkv. Kalpaka piemiņas
dievkalpojumā Sv. Jāņa baznīcā, ko
V|idīja prāv. 0. Sakārnis un māc.
J: Tēriņš, bet dļenu vēlāk Latviešu
ļiicionālā fonda valdes sēdē, kur
aļpspriedā mūsu cīņas, informācijas,
propagandas, preses uc. jautājumiis.
.No Stokholmas V. Lambergs dosies
.tālāk uz Londonu.
. , m»^'m^^SmM
n pārzfoāšanu. f i draudzīgā
sadarbībā, cerēsim, izzudis tie aiz-^
spdfdiina^ 1^ t0fķ Jķavijt liitvle^
šošV A n i ^ vilodi^
Aļrpus ļitvļdid koj^ Amerikā pa-i^
liks tikaa tie. nedāudde niūsti tiuUl
zudušie locekļi, kas stāv par to, lai
Latvijā ^ valdītu krievi. Ar tiem
mums ndcad nebūs pa ceļam.
Katrai'pastāvošai latviešu organi^i
zācijai'ir savi mērķi, savi uzdevumi;
ko tā velc saskaņā ar saviem s&tū-tiem
savā darbības apvidū, kas gan­drīz
nekad nepārmiedz štata robe­žas.
Bet ir uzdevumi, kas neietilpst
vietējo organizāciju darbQ>as apjo­mā
ne pēc būtības, ne ari tīri ģeo­grāfiski,
vai kas vietējām organizē-^
cijāth nav pa spēkam. Es šeit do­māju
par latviešu kopības poUtii^a,
sociāla un kultūrālg rakstura uzde­vumiem
visu Sav. valstu robežās.
Sādi uzdevumi, protams, par dk to
atļauj šejienes likumi, veicami vie­nīgi,
visiem latviešiem apvienojoties
un radot centrālu orgimizāciju, kal
darbosies savu statūtu robežās; tos
izstrādāt ir šo dienu uzdevums.
Pati ideja par šādas centrālas,
visu valsti aptverošas organizāci­jas
radīšanu nav jauna. Tā ir dar­ba
kārtībā valstis, kur pēdējā laikā
saplūduši daudzi latvieši, aŗl ASV|
par to jau runāts Filadelfijā kādā
plašākā apspnedē; ar lielu sparu pie
šl jautājuma ķērusies Ņujorkas lat­viešu
kolonija, kqr s e v i ^ inicia­toru
grupa stājās pie statūtu izstrā­dāšanas,
aicinot uz sadarbību dtos
štatos d^voj0šos tautiešus statūtu
proj^ta tālākai Izveidošanai. Art
Vašingtonas latviešu biedrība iecēla
redakcijas komisiju^ kuŗal uzdots sa­gatavot
statūtu iKToJ^tu, vadoties
nb biedrības sanāksmē izteiktām
idejām. Tādā kārtā jau ir divi sta­tūtu
projekti, no kuriem nevieni
vēl nav galīgs Ļoti iespējams, k i
ari citos cen^s ir vai vēl tiks Iz­strādāti
savi proJekU. Tātad visus
vajadzētu saliedēt un izstrādāt ga­līgu
statūtu t ^ t u , kas visiem būtu
pieņemams. Vislabāk tas būtu vei­cams
pēc ieejas plašā latviešu sa­nāksmē
no visiem šis vsdsts apvi­diem,
kur vien latvieši dzīvo
Lai šādai ftanāksmei dotu pēc ie­spējas
visas valsts raksturu, vairā­kas
latviešu organizācijas izteiku­šas
domas, ķa SI sanāksme būtu
jāsasauc man, kā ārpus grupām stār
vōSai personai. Labprāt šim aicinā­jumam
sekoju, ar vienīgo nolūku
dot iesp^u noi&at4rot Sav; valstli
dz!voj(^ latvi#x' «lomas par coit-rālas
ō^g«ii^cijas dibināšanu un, jf
vairākums sitMs^tu, veicināt tās
reālizētou:** Bv. Fr.
!
H. Albits. Visa kriirlSi^ jmsiulr
nls m i i ^ ļqllii9iif dieblSi kilīt do-
•nAs nn ftmiņis, ceļo uz m(Wio Bb^
mu iplM^ nja Xn^
m viņa vei](l0i darbus. Tiesa gini
nicas, gail visas čilvie^
PiŠļreizēJais IMkmets ir toti
• u » " ^ "
riJu tU^ztml tiutuv.^v^
els dīMi. ;Sib:idķMjU> Hdt^uz^
llf^t Plvestim smigis nesUs im ļbtl
lielu itūldibu. Tis sivuķirt oeļ
Stolgifl0 (D). — Rletumvicijis
selsmōgrifl nikti uz tŗeMlehu i W -
mējušl zemestrīci Ķ^es, Achenis
un Bcnnis apgabalā. Tā izlļauifts
divos vājākos un vienā spēcīgāki
grūdieni Ņ^dl nopi^^āki zaudē­jumi
nav atzimpti. Vair&ās idetās
apgāzušās vienīgi mēbelēt un no
sienam n<3|aritušas gleznas. Vājākie
grūdieni atzīmēti ap pusnakti, kamēr
spēclgāl»is sekojis trešdienas .ritā
pulksten 5.27. Pēdējā zemestrīce
Rietumvācijā notika pag. g. U. JūQJ|.
. ... , ,„ «ap­kāri,
JgunUll britu.
dibii bija jiiitur
Jumi, ks« UJi siistiti ir
Pie kiTiļi troņi rumu
vle Iesniedzi ipļkfeMmi
Jumu nenidooiUiit 4iidii
raudi rūpniecību Uda
vttēiinim. lootivējot šo
ir to, Im stiidnleku pirtiji t
oti nledgu Viirākumu: %id ^
Murāļi iMudņoJi, ki bilaoe iasģiiļ
konservāUnļiem, s t ā v ^ ^ldli^
vlsii sispllits. Līdz tiobiMSSi
visu pir^u līderi attdcāa lenŅM
pat op«ras gali izridi, on.lpi
frakcija' Iztrūkumu apaldkiaml #
taisnoja vienīgi ar smagu , _
Pēc vlsii dzīvām debitēm Mŗ
riudrūpnledķis nidoniUzidJUt
tid piT uztldbu Ettijam nobidMH
810, pret 296. --'^^IP
uzvora
Vaitaltona (E). ^ Atbildot uz kā­da
žumiUata Jitutājumu, vai Maot-setuilga
pārstāvi pielaidis Drošības
padomē, >Uetu ministrs DIns £5e-sons
trešdien p r ^ s konferencē pa­skaidroji:
„Sāvi«K)tās VilstU jopro­jām
vēl itadst nacionālās Ķīnas val­dību.
Vaiingtona tomēr pakļausies
vairākumam, Ja Us izšķirsies Drošī­bas
pad<^ p l ^ s t komūnlsUSkās
Ķīnas delegātu." PoUUskaJās aprin­dās
šis ^ēesona pa^aidrojums ra^-
Jis lielu ievērību. Savienotās val­stis
līdz šim kategoriski atteicās kaut
kādā veidā atzīt Maotsetungu. Va­šingtona.
4omā, ka ārlietu ministrija
savu līdzšinējo viedokli tagad mai­nījusi.
Ļ6ti iespējams, ka, ievēro­jot
pēdējos notikumus Tālajos aus­trumos,
ari pārējās valstis Drošības
padomē nobalsos par kornCUīisUsko
Sāds kursa pagrieziens vērojams
ari Leiksaksesā. UN ģenerālsekre­tārs
Trigve L! jau ilgāku laiku ^
s j a r i ^ ar ASV, Lielbritānijas, Pa-domju
savienības un dtu valstu pār­stāvjiem,
lisi rastu atrisinājumu Pēc
New Yoric Times informādjas viņš
vēlas pārliecināt savu^ j^rtneŗus, ka
jāšķir katras valsts nacionālā poli­tika
no pdītikas Apvienotajās nād-
Jfis. Ja kāds komunistisko ^nu ari
nevēlētos atrit, tas tomēr nevarētu
traucēt MaotBetunga delegātu pielai­šanu
UN. •
Pecnilcna IcautiM fr«ii|i|
nacionaisapulce^ pii^ļi^
musi pretsabotazas ittN^
Pirlie (E).— Pie astoņu sfimM
garām debatēm un vairik dliniiv^
gas komunistu obstrukdjis ītim^
Jas nadonālsapulce trešdienai i|tl
pieņēma valdības Ierosināto VmMk
kas vēršas pret sabotiilm. F i | ^
nobalsoja vUu partiju 899 d(q|^i
kamēr 186 kmnfinistt bija pt^
pirms balsošanas sapulces ziU
ka asiņaina kaušanās. Pa galm
ja tintes pudeles un pūlies.
sodilistu deputitu ar salauztim ^
bām lzii3sa no zāles, bet īstie wĻ
vības briesmās bija nokļuvis ggri«
kais ministri lifajērs. Viņi tmi
zem kāda apgāzta soU, kam vitM
bija sasēdušies komunisti Tikiipie
tam, kad nacionālsapulces i ^ 4 m t |
Erio izsauca sardzes ģenerāli im 3^
republikāņu gvardus, izdevās iflnl
nodibināt kārtību.
Pamatojoties uz nule pleņmto !{•
kurnu, valdība piedraudējusi
tribas un gāzes iestāžu strādniiktan
nesākt streiku. Nepaklausības fi^f»
Jumā viņus sagaida sods no Ļmļņ
gadiem, ^^sās gāzes un eldrtribii
Iestādēs novietotas ļoU stipras pett*
djas vienības, bet karaspēkam 9i«'
vēlēts itrasties trauksmes s t i v^
Komunistu izsludināUis satiksmei
streiks pa daļai sabrucis. DarbcM
atkal ierodas sociālistu un kriiOisi
arodbiedrību pārstāvji. Darina ft*
jaunojuši ari apmēram 40 proc. Biosf
automobiļu rūpnīcu strādzridcL
•3 :
•5
1
\