Bavarijas Latviesu vestnesis, March 11, 1950

              B
utviji
Plaudli '
viedokli!
tika9 jau
kāpies vi
SN«iibt
mēr
pielai(Hsļ
ritēm,
būtu
tad laiki
m K. Kļ
Man ii
liekas
vains.
iimlltei
litm
Mtu
darina
Katrā z
pOliņien
\patieslbi
iemit;U
Jumā ne
pētījumi
neatelti' sm^
iM;.'tēltW
to īrisi
i
va dat
paitsP
artV.,
i^t|^!
Ja
nav a
ar la
Iznfik
ņam li
kuļu 1
to»dj
sumS!
sdUSmi
angļu
tas tu
nav sļ
lBby ]
dsiesri
kā
dinko
ņm
nam,
vam.
Sestdien, 1^. f* n^rtl. ļ
vienu un ar
rokām
- . L par Stipro dēlu vientiesi-dēku
meklētājs savā eeļS citu
m dta satiek tris varenus virus,
m valjm lec U2 vienas kājas, tur
"nmi nSsl aizspiestu vai i^ēsā labo
roku^w«, jo viņu spēki tik HeU,
ļ»lti#, pņnu Jaudu saviem locek­ļaPalalzdamd,
visu pasauli sa-
Jaatu.
. tm Pad, savienības dkstlfia-otra
pasauc kara bei-
«ām Iļelā mēi« atgādina So pasaku
» r spēk# vīriem. Savienotās vals-
W tielbritānJJā un Rietumeiropa
^ti€|9^ ļftJtdzināma ar lābsirdlga-ļiefii^
stļprlniekiem, kas piesardzīgi
W labo toku azoti, kamēr Staļins
abātn dttifm un piepūstiem valgiem
''i^vle^rti mēģina notriekt miērml-jos
ipēķa puiSus gar zemi un tiem
laslēgfMJas un rokas sirpja un ve-
^rSmM mēneša šaubu un križu
vētras rietumu pasaulē izraisījušas
tik pretdarbību, fca beidzot
li^a^ pienācis bridis, kad Atlantika
naeUi» ^ ASV priekšgalā izmetis
lonCķUiĻ ^jietaus gaisu abās nāsis un
i|yēzēs^ ari azoti slēpto labo roku.
^JK^tJcas nupat šķiet lai-
A |rf^Pv6jls oret viņu vērstās
|i^tic!ļ)a< un aizdomu kampaņas,
Ibirtdēļ* Vašingtonā saviem tuvška-
Iidz6tr|idnlekiem paziņojis, ka
Vlņan^ ķeidzot visi ceļi vaļā, lai ap-tP'sasa'ttktu
Atlantika pakta valjstu
Iļtot^ferencl. kurlas pairole biis ,.cre-i
«pn of "strc^th" — spēku .atraisi-
4iNu Arr aāņas no citiem avotiem
ifctoai ka; Vašingtonā pedēiās ne-
» ļ | l «pi^JHMsi Ista,^^^^^^^ stāvok-
)a #fatnes revolūcija;
jSādai domāšanas revolū­cijai
j^esi netinlkst Februāris, kā
IļU^ttj^^PIlļ^^^ bija visādas
^l?ISas Māfc|tt|j^^
111 ķalonu laiks. Gan laipnie,
^ ;pWURjijp attālumi iSiemlim
It^Hiezttes, UN uo^ īpatādit ieaut vai
fimboli^ku gribu starptautiskā mie-
^ ^-ircliņāSāhai beigušies bez pa-i^
fl^, fo^
rjpIijS iilintskilo^amu i omulībā
m W i^erāls^etārs trigVe LI,
W .bi^li itsdnles, ka viņdm nav
i )v^ ^pidomju del^ātii Maļiku
m |ialr 9i9ta {platumu novirzīt no
' ^ļjtiS^ās dn^ibas sabotāias
^Vcsa uzņemšana Parīze un Londona —
Geringa rūpnīcu demontāžas fankii aizsardzība
Bonnt (F). — Pēc dažām d i e ^
kad pasauli bija palidojusi v f ^ par
Francijas līgumu ar Zāras apgaba­lu,
vācu federālās valsts ministru
prezidents Dr. Adenauers deva zl-
' II - . M , .r
Bulgārija beigusies |pa
..spiegošanas prāvo —
Sipl(Ovoin>-15gadicic^^^
^ Sofija (D). Trešdien Bnlgiri-l
i beidzis Jauna spiegošanas priva.
Uz apsūdzēto sola šoreis bija nosi»
dinits agrākais amerikāņa sūtmecl-bas
tulks Midiails Sipkovs un tds
citi bulgaa Viņus apvaiui^la sj^e-gošani
un sadarbība ar irz^Ua
aģentiem. Ka Jau tas satelltvals^
parasts» visi apsūdzētie atahiis un
tika ari notiesiti. Mieliattam Sipko-vam
tiesa piesprieda 15 gadns detn-mi.
Pirtiem trim apsūdzēta^
sodi mazāki.
Sis process nebūtu saistījis rie­tumvalstu
uzmanību, ja ASV ārlietu
minstrija pagājušā nedēļā nebūtu
publicējusi Sipkova zem zvēresti
nodoto liecību par tām metddēm, kā­das
pielietoja bulgāru drdSiķas poli­cija,
lai izspiestu no viņa atzīšanos
un lai kompromitētu amerikāņu un
britu diplomātus. Sij^ovs /|JSV sūt-'
ņim Hītam deklarēja, ka t^pmākās
spīdzināšanas viņš neizcietīs un var­būt
būs spiests atsaukt ari saVu zem
zvēresta nodoto liecību, kO v^š to­mēr
kategoriski lūdza publicēt Ne­laimīgā
bulgāra paredzēšana. tagad
pie|)ildijusies. mā Sipkovs pa­skaidroja,
ka viņš nav nodevis HI-t^
m nekādu liecību un ka ASV ār­lietu
ministrijas publikāpijii )r ne-
^._Jd2 iespaidīgāk par Mali-
^^llt|ii#lbu Trūžbfeņu «eso-pĶfA&
T litiEsardzIbas ministru Džon-
; ^ ; | b ^ k ā ņ u p^^
jiinpd^ iakti, kas rāda, kurp
jSi^ii politika. Profesora
ļdķojums, Ica ar Dr. Fuks^
, . „_j8tkilinam kļuvis zināms ar^
,>parbwbjs noslēpums un ka Pad.
^aVlentba ar šo i^les ieroci kādā dle-
Hl'^jdllli P lielceļa laupītājs var
li^Sit'ļļrtrejai pasaulei pacelt ro­tīt
M;^es, lika satrūkties vi-
Vjliipllat^ Ievadniekt vienā
[I, lai ASV met visas sa-
,Jes aukstā kara cīņā, re- P^jaunizgudrojumus un at-ibŗuņoSanas
un sabiedroto
JtoiņiC^ai^as tempu, ka Kremlim
^rūktu flpas tfti tas beidzot vai
nU līSķla {Hi prāta, vai ari ietu
llAi}!. b^i^gā katastirofā.
ASV^' ģeMTāļi, kas līdz šim Sziļ-
' mpēja, pēkšņi atdst, ka
liMais militāro spēku pār-pusē,
jo tā
l'ltiilJušos gados vismaz 70
vpf200 milj. tautas un vis-mli
IS' mdlj. vergu darba augļus
i^lttldljusi saricanās armijas, flotes
m JvJādji? ieročos. Tikpat uz-tl|
«ck4l lonedēļ J>i)a angļu infor-iipkf
^ns» lori» Vansitarta vadl-
P^poHtisko jautājumu pētīšanas
ipigiijas irii^oj^^u^^ ka Pad. savie-pagājušā
gadā ražojusi 36.000
fi)^o4eniiko lidmašīnu. Angļu
1 ^ p^Ucēja skaitļus, kas rāda,
la llaAavti spiegošanas budžets ir
viftāas 30 reižu lielāks par InteUi-iOI^
Service piešķirtajiem Hdzek-ņvA
m apmēram IS-kārti^ pār-
^ rei rldbas kapitālu.
nav ari šaubu,
Ibir; jākončehtirē spēki. Pirmkārt,
tā U vecā, labā Eiropa. Tikai pa­lēni
ASV līdz zobiem apbruņojoties
^ bagātli^ piešķirot līdzekļus un
>rci£us Anglijai un. Rietumeiropas
valļtim, ie^jms atgūt izjaukto
lpwi lldzjFvaru un nodrošināt pa-iai:^
s mieru.
ciņā budžetu deficītiem nav
nelodās nozīmes. Pagājušā kara
gilll ASV katiru gadu iztrūka saim-fdi^
ska|ā b^^^ 50 miljonu dolā­ru
» tomēr Savienotās valstis no
|I kara izntca varenākas un spēci-gfilqps
nekā jebkad.
: )|pēe laikam Eiropa turpmāk sa-nģļk$
viena miljarda dolāru vietā
&i jgd pal piecreiz vairāk. Komu-nis^
arS šodien jau ir viena tireš-dali
cilvēces. Atliki^ās divi tireš-dtftJiin^,
ka zaudēt auksto karu
n-iUe k;īit psr staVm'sma vergiem.
.r:Zl L.Id^s» l-'l spēka vunem
i»i^imlek8 abi roki?
Nule notikušajai prāvai preses
konfereņč&Tlr^dien lielāku ievērību
veltīja ati DInsEčesons, nolasīdams
oficiālu pai^aidrojumu. Stpkovā
liecība pierāda, kā cilv3ca |artgos
spēkus var pilnīgi salauzt, tdca ār­lietu
ministrs. Sipkovs visai pasau­lei
parādījis tādu piemēru, kam nav
l^d^Iga Blīvās tfiutas dziļi satriek­tas
par dlviiu iiesum ignorē
Bulgārijā.) Si^vs ir tāda pftts ter-rora
upuris, kāds savā laikt bija
bulgāru zei^ieku vadonis Petkovs,
kam komunisti 1947. gadā pie^ieda
nāves sodu^
iitulejis ari
pasaules pilsonis Nr.t
Parize (F). — Amerikāņu ziņu
aģentūra INS vēsti no* Parīzes, ka
pasaules pilsonis Nr. 1 Garijs pēvisfļ
otirdien iesniedzis amerikāņu ķonšu^
lātā lūgumu, lai viņam kā h^epBf
valstniekam atļautu ieceļot Savieno­tajās
valstis. Ceļojumu viņi vēlas
uzsākt jau 17. martā. „Tas darbs, ko
es te varēju veikt, tagad līdzies,''
paskaidroja viņš preses pārstāvjiem.
„Pasaciņa par pasaules pilsoni Nr. i
nu beigusies." Dēviss tomēr .«^ļljiei
cīnīties par savām idejām ar! Sa­vienotajās
valstis. Atbildot uz kāda
žurnālista jautājumu, kas notiks ar
paredzēto ceļojumu uz Vāciju, Dē­viss
skumji atzinās: «Vienīgais, ķā.
vāciešiem nevajag, esmu es. Pasau­les
pilsoņu kustībai Vācijā vēlas pati
izraudzīt savu vadītāju."
migu intervija IMŠ mofu nodaļas
iefam Kingrtierilam Smitam. Vliņi
irtas pats an^rOciņulurnft]^
savā laikā intervēja ari Staļinu. Dr.
Adenauers d^darēja, ka viņi iettā^
jai par Vācijas un Franetjas ūniju.
Tādā veidā varētu likvidēt dom^
stjffplbas ari par Zāras ai^balu un
citām Eiropas problēmām. Intttvi-lai
turpinājumi vācu federālās
valsts ministiru prezidents: pasīdtro-
Ja. ka ūnija varētu kļūt par pamatu
Eiropas savienotiijim valstīm.
Dr. Adenaum intervija radījusi
giai daHtas jūtas kā Rietimiivācilā,
tā ari ix)ii(ioiil un Parīzē. Vācu
prese paskaidro, ka kandm par
^ēntuāk) ūniju nav paidņojis pat
savas partijas frakcijai. SPD pār­stāvji
izteikuši iibrinu, kā .var iero­sināt
tādu plānu, iepriekš nesazino-ties
ar parlam«itii un partijām. Pa­rīzes
politiskās aprindas padcaidro,
ka Dr. Adenauers pietid^mi neiz­prot
pašreizējo politisko situāciju.
Ievērojot šos apstākļus, v i ^ plins
nav uzskatān» par nopietnu tik
ilgi, kamēr V&cija vēlas uz&atit
Ziru par savu nn Francijas dāvanu,
il^dona Dr. Adenauera ierosinaju-
^ pagaidām nav komentējusi. Val­dībai
tiivu stāvošas ^rindas domā,
ka šobrīd vēl nav pi«aācis īstais
laiks, lai to pirbauditii.
Britu galvaigpilsĢtu turpretim sa­traukušas
kā4as; citas ziņas, kas pie-nSoīšas
tip Vācijas. Proti, i^iekš
dažimv dienām sāktas demontāžas
Urākejās VatfjnJtetes Hem^na Ge­ringa
rūpnlcār, kas radījušas asiņai­nas
sadursrhet. Vācu stirādiiieki
pretojušies pottcijai un nav ļivuH
tāķt daibus, kipēō rūpnīcās ieradies
biitii karaspēks ar .taiUtiem. Ne­mieri
apspiestt: un darbi pašreiz rit
n^ālL Fabrftm territoriji vēl jo­projām
ddiūrēv stiprai vācu policijas
uci/britukaŗa^ka vienības. Treš­dienas
vakari Vātenštetes nmnieru
dēļ britu augstais komisārs bija uz­aicinājis
pie sevis Dr. Ādōiaueru.
Vai gaidāms ari
pakts
JpeiMi ^rt» ifcrta beigās Itomi
galda ierpdanties Turcijas ārlietu
ministru iSadiku. Pc^tiskajls aprin­dās
šajā sakarībā no jauna dzirda­mas
valodas, ka^ šis vizltet galvenais
nolūks ir parakstit. Vidusjūras pak-tuf
resp. militāru aliansi Itālijas un
Turcijas starpi Lai gan kids ita-
UcSu valdības pirstiivis šis valodas
noraidījis, irzmju laikrakstu ko-reipondenti
domā, ka min. dementi
ir drīzāk apliecinājums pretējam.
Pi^ pamatu šādam pieņēmumam uz­skata
to apstākli, ka Sadaku pava-dlp
ne vien lials speciālistu štābs,
bet ari divi ģeneiāļi, no kuriem
viens vadā Turcijas tenerālštiU>a
operātivo daļu.
PBINCESB KLIZABETE GAIDA
ATKAL ĢIBIBNBS PnSAUGUHU
liondona (DK^ Informētas iprin-da^
Londonā iļKSiMs, ka Lielbritāni-jaļi
troņmahilaiece princese Eliza­bete
gaida otru bērnu. Priecīgais no-til^
ms paredzams rudens sākumā.
So informāciju britu prese pamato
ar to, ka princese Elizabete pēdējā
laikā iegādājusies vairākus Jaunus,
platus ^ u s .
FUKSl AFĒRA PtESAS
Lmidan ^ P a $ ^ l i ^ ā
spiega Dr. Pidcsa alini vil^^n^^^ gali.
L i ^ ka'ti ^ tagatf īsti sik-sies.
Nb tertkliianas materiiMem
skaidri red^fms, ka Dr. FidEsa node­vība
paātriaijusl padoisiju atosi-buml>
as iifitavošaBu idsmai par
divi gadiem, un r d i i ierotfnājusl
ari krievi» sBst gatavot dmidaf
briesmigiko fideņrai^ bumbul fok*
sa' at^tonU fflMta tikti 2 eksem­plāros,
no ku)iem 1 noaūtlts FBI
priddbiidcm Edgaram Bfiveram uz
Savienotajām vatetlto. ^ UJa tas,
kas brldiiO^ i q i , ka 1 ^
atominformidias sūca. Ar So no-rfidijunm
i^ētika, lai aniAl sadzītu
Fuksa pēdai. Kā dnāms, Am^lJas
mkīistru prtiddents Etiijs pmonigi
šonedēļ iesttjis par MI i un tis
priekšnieku sSrj Pmiju SUitu. Ne­viens
neesot vainojams, ka Fitos
izslīdējis ca^ri Vilim drošības kont­rolēm,
jo viņa i^dSIji pirv&rianis
esot bijis ^vienis no |dlrW nepare­dzamajiem
un nekontrolējamiem
cilvēka dvlsiiles fainomfcdem.**
No Fuksa sniagtajim materiiliem
izriet, ka Padomju savianibas labi-kie
atom^agl stridi nevis Angliji,
ZALA RAĶETE VIRS ANGLIIAS
LIDO 3.40G_krn STUNDĀ
Noslēpumaini debess ļiermenl satrauc arī
zinātnieku prātus
Londona (A). — Sunday Empire
un citi angļu laikraksti šonedēļ ziņo
par noslēpumainu raķeti, kas redzēm
ta virs Anglijas vairākās vietās un
ko precīzi aprakstijuši gan oficiālie
krastu apsardzības posteņi, gan zvej­nieki,
kā ari vairāki lidotāji, kas
atradušies gaisā nakU uz pirmdienu.
Raķete Hdojusi 8—10 km augstiimā
ar ātrumu, kas mainījies, bet caur­mērā
bijis ap 3400 km stimdā. Tā
izplatijusi zaļganu gaismu, tā kā
kontūras bijušas skaidri saskatāmas,
bet no tās pakaļgala laiku pa laikam
izšāvusies žilbigl balta gaisma un
ceļā palikušas dažādu krāsu liesmas
im dzirksteles.
Pirmais ziņojun» Londonā ienācis
no krastu apsardzības post^a Fi»-
lejā, Jorkšairā. Pēc T minūtēm tā
paU raķete redzēta m km tālāk
Bervikā pie Tvides, bet vēl pēc 5
minūtēm lidojošais ķermenis tālskati
, labi novērots Vikā - 480 km tālāk ^ « ^ , „ w , 4
ziemeļu virzienā Anglijas piekrastē. , samazinājuši gandrīz jAlnIgl, lai
Bez tam raķeti ledzējuši gndrlz 1 p|c tm dbenigi izgaistu debetfa.
visi zvejni^ kuģi Doveras sēkU un
kādas lidmašīnas apkalpe, kas ari
atradusies šai laikā virs pazīstamās
zvojas vietas.
liekas, ka raķete nav iedomu aug-lU
un nevar būt ari meteors. Tas
savu ātrumiu nemaina, t i., ja tas
kļuvis lēnāks, vairs to nevar paāt­rināt
Bez tiun krītošo zvaigžņu āt­rums
parasti.ir ap 33 km sekimdē.
Karaliskā Aiiglijas astronomu savie­nība
paskaidrojusi, ka spīdeklis ne­kādā
gadījumi nav bijis meteors,
bf t par tā būtibu tiivāk izteikties at-sidcās,
lai gan raķeti novērojušas
vairākas observatorijas tālskatos.
I^ējā laikā krasta patruļas vai­rākkārt
ziņojušas par raķetēm, kas
nakti Udo parallēU lielbrititoijaas
saju kontūrām. Tādas redzētas pa-gijušajā
nedēļā Trivushedā, Pedsto-v|,
Kresterā un Sihauzā. Daži ķer­meņi
ap sevi izpļati^uši nevis zaļu,
btt dzeltenu gaismu, reizēm ātrumu
• • •
(Turitoijums no L Ipp^).
kinghemas; {rilL Taji piedaHJis
iev^jamUe galma, britu valdību
un sabiedrības pirstilvji. Franču
valodā t d k ^ i nnd karalis apsv^-
ca pr^dentii<^olu un nbiAdIja uz
abu valstii sizmlgajim un draudzi-gajim
aUi^mbn, kas valda Jau
kopš gadu desmitiem. Fr«icijas re*
pielikās preiidants savukirt patei­ca
Dilordlam VI un brita Uutāi par
sniegto palīdzību kara laiki un no-ridlja,
ka abas valstis alzstiiv un
aizstivfs demdkratijas prindpus un
cUvēka tiesības. Trešdien Oriols
brokastoja |de tondcau litin^lra un
pēc tam pusdienoja pia irlietu mi­nistra
Bevina. Vakari notika svi­nīga
pieņemšana Francijas vēstnie-
<^!bi, kuri ieradis karalis ar ģime­ni
un valdības pirstivji.
Ceturtdien Frandjas repubHku
prezidents ieradās oarlamcntā, kur
abu palātu pārstiivjiem teica īsu
ummur apeUējot pia viiim liHllltt
ierobežot briB^oSanos. Vispirms Ori-
OU iiemija Uelbrltāmm un Fran­ciju
vēl cMāk saslēgties, jo abas
valstis it ffirbpaf brīvības cerību ne-sējaa
un demokrātijas aizstāves.
P^ vakariņām Bc^nghemas pili
prezidents vticari dem operi, kur
viņam par godu notika baleta gala
izride. Sirsnīgi izvadīts, Oriols ar
kundzi Londc^u atstija pi^tdien^
Francijas republikas prezidenta
viesošanās, $aka britU prese, ir
jauns pierācDjums abu valstu cie­šām
atti^smēm. Bet blakus šiem
vērtējumiem daudzi novirotiLji iz*
saka bažas, ka aiz ārēji spožuma re­dzamas
tis grūtības, kas valda liel-britinijas
un Francijas star^. Ka­mēr
franCi iestijas par Eiropas 1^
vienošanu tadericiji, kuri būtu
pirstivēta ari Vidja, angļi šai jau<
tājumā visu laiku'bijuši ļoti attiid-gi.
Kopā ar šo problēmu saistās ari
tūlltilja miera līguma parakstišana
ar Rietumvādju. Informētas i^urin-das
tālāk izsakās, ka Francija vēl
joprojām noba&jusies par atom­enerģijas
kontroli Līdz šim even­tuālajās
sarunās pieminēta vijīgi
Lielbritānija, ASV un Kanāda. Ne
mazāk svarīgi esot ari Eir<^ saim-nieci^
e jautājumi
BBC ziņo, ka ārlietu mmlstram
Sūmanam bijušas Jau vairākas.sva­rīgas
ap^Hedes ar Bevlnu. Pirmajā
dienā pārrunāti Tālo austrumu, se­višķi
Indoļ^as jautājumi. Otras
dienas apsporiedes veltītas Eiropai,
Rietumvācijai un Zāral BBC po­litiskais
redaktors sakās zinām, ka
nule parakstīto Francilas un Zāras
apgabala vienošanos Bevins pilnam
saprot un akcepti.
Vocfesi prosa M s noboļ*
sosonu Zaros jotitojoin^
Bonna <E).— Pēc Bonnas parla­menta
ārlietii komisijas trim sē^m,
ceturtdienas vakarā Dr. Adenauers
nodeva preses publikādjai balto
grāmatu, kas veltīta Zāras jautāju-mamu
Plašajā rakstā, kas aptver trīs
nodaļas, vācu fedet^lā valdība ie­rosina
tiešas sarunas ar Franciju,
kā ari tād|i pašu star^^tnu/sku {Ār­valdi
ogļraktuvēm, kāda ir Rūrai.
Baltās grāmatas turpinājumā mi­nēts,
ka Zāras angabals politiski nav
šķirams no pārējās Vādjas. lekām
to dara, būtu jāsarīko Zārā tautas
nobalsošana. LldzSii^jis turienes
landtāga vēlSlanas Bonnas valdība
neatzīst Debates par bslto grimatu
notiks vēl šonedēļ. Infmnētas ap­rindas
Bonnā izsakās, Ifļļi vicu fede­rālā
valdība paitļtfJUli l a s i^
augstajiem kondsMaift^ ^iitt ae#.
bet ASV. Paši^iz FH jau nošlfig^
ieīnriekšējo skrinēšanu, ko stti
pirms viena mēneša, kad Fukss su|
atidāti runāt. ASV tagad kuru kUM
stundu sagaidāmas sensādonilag « i
denišanas.
^ paši Angliji tundnis
pēc 2 krievi^ aģĀttiem.
no tiem ir kida ļoti izskati«i
mata^ dāma, ar ko Fukss
Jis kopi svētdienas, bet otrs tas
noslēpumainais invalidi, kas
radies uz satikšanos ar
atomsidagu aiiras galveno
iOnu,kad tam jau sekoih
u^a i«rēdņt fif
virs ar sarkanu neļķi
redilts ar Fuksu kcHPā vairikat
zas, bet Fukss nezina viņa Uto
du. MI:5 tomēr pirliednita,.Jča
zina, kas ir šis mdstarspieis. •
DAZOSTARDOS
Itaiaaa Mamtta m
dieiio čediu komunistu VildAi
nlgi ignorējusi Presē
vioilgi raksti, kurot lisiiMi asa
^ par nelaiķi
Par i i nillMilem nin
nikami budžeta gadi I i
inis līdzekļus aviidJilr
Šķifot ^pavisam i23 miljomii
ļVL Kopīgais aissar«Aii
diets paredzēts 7ao.82i4)00
sterliņu, kas Uddnijas i ,»
diem OM.
I anarteņii atoientl
teadNNi
kurtia Uelbritiniji, FrandJI,
niji, Italiji, Austriji ua
vijas valstis.
jauni aabrakmui prai britu J
ministru Sterdju tagad ,sidii
ASV. Senitors Ncdans» ataa
uz kidu agrik piMcito
grāmatii, norādīja, ka taJi „
mas simpātijas pret komunismu^
l i divēka ai«i)iišl baji» aofiiī»
ities kidai amerikiņu tatikr"
lidmašīnai Mineapolisas tuvumi.
laime notikusi sniega viti:is
Kaustrofi galu dabūja la
I apkalpes locekļi, kids
nieks, kas aiz baUēm mira ar
^ u un 2 bērni. Lidmalfeli
ieskrēja kidi nanOĻkuŗi atiradis J i |
l^eminētie divi bērni. ^
mntļ miim nn A|iikai ASV
tautas i^iraiivju 1 ^ pitšļiiia iuta
tiesībai*, Pieņwf^$ai| "
akceptē senāti un }
dentam Trūsnanam*
Trii Maadlein
prasījusi atsaukt
valdība. Holande savukirt
stit Hāgu divus ļ ^ u sū
locdcļus.
Divi IMd9|aa
kominiitt a^ Dānijā. Agrāko
mandātu vietā Jaunajā par!
viņiem būs tikai 8. Stiprāki
ir sodildemokrati.
Ķinieša kominiili afUrlblI
kintt Hainanas sali, kad viņi _
dien tur bija izcēluši apmorm
viru stipru desantii. 400 krituši
ņis, bet 400 saņemti gūstil
jiem izdevies pul(Hi>ties kalnos.
Arkirtfgt apēdgag isdegi
trešdien plosījis ASV Viilijo
tirumu štatos. No iŗpasaul^
nogrieztas vairik nidci lOO
Daudzis vietis bērni bija
pirgulit dcolis. Jo viņi nevarēja
kļūt mijis.
Udiko piemina pēc otra
saules kara uzcēlusi beļģu val^
Luksemburgas - Beļģijas pii
76.000 kritušajiem vai ievalni
amerikiņu karavīriem. Lldzdi^
minekļa celšanai iegūti,
īpašas piemiņas pastmarkas.
184 giklii vecumi mlmil Agnsd
Linkletera, kas dzīvojusi Brisatif
sali pio Skotijas. Savu dzīves vien
viņa nekad n^ija ati»tijusi un UNPf^
neredzēja ne auto, ne vildenu.
Samalt dropādjaa ka
lūgusi sabiedrot(H( Austrija.
Austriji ir 44.1X)0 krievi, 18
rikāņi, 8500 angļi un 6500 frana .
Maotsetnogi un ministru ptfA*
dents Cuenlajs ieradušies bddsft
Pekingā. Kopā ar ģen. Cuti viņi p|-
ziņojuši, ka pirmais uzdevums bCOl^t
Formozas likvidēšana.
AstoņkāMIns netvēri, vairāk
vienu tonnu smags, izskalots pie
Iekas zvejnieku ciema Ore
Taustekļi ir līdz 6 m gari un .
menis apklāts spalvām lidzigi suniip.
Amerikāņu zinātnieki mēģina nif
^aidrot, kšdai sugai neredļEētsļf
dzīvnieks pieder.
Zemei ir 108.808 km raŗa aslk
apgalvo padomju astronomi. Profc
Vasilijs Fezenkovs intervijā TASh
SAm uzsvēris, ka zeme patiesībā i|«
skatoties kā milzīga komēta.
Ui AītftrilUn varēs itee|ot, siket
ar nākamo gadu, ari vācieši, pa*
^aidro^a kāds austrāliešu misiJļS
pārstāvis Berlīnē. Vīriešiem jābOt
ne vecākiem kā 45, bet sievietēm 48
gadu. Izceļotāliem pašiem jāsagā(9
darba līgums un jāsamaksā oeļš 108
mirdņu ftaīiņu apmēri*
te-.
i
Ua
tuv^l
..... .--.-^.^