1951-08-04-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mm mmmmmm —1?!'"? barii i i i i I ' ^ t a . «MHkTS » w UTVIA » i ^ l ' ^ ^^^^ . feblteksrtViUs JantriM, (21a) Ati- -«tflorf !»• Petmold, Ugei, Gerae- Edāoiia) ^ Bosinm Officet Mfti Gi#few»cli«u, Obb„ ftegie-gļ^^ er, GermaBy. ' ^ i t i ; W€in!eitBer Dradterei I^T^:R. (1») WeiWieim. Obb., '^Stei ouc© we^y, Clfcola- Sponsor InteroatloBal gfti0e9 Orgaiīisfttioli. ii; Pi m tfonnsBA bimdestaga priiMinP " i * HROPAS LATVIEŠU KONFERENCE LONDONA psopvas VaMB» llcsUJi, īsutalBaJi viesu lae ^n»|iai tikto Birapa* zemju latvJeiv pSnUviB ap-ko W)8.terosiiiI]u«l LaMeip aadonUi padome l'^^^i'S^i" Ml« koi««la latviešu j n l n ifvddoiiļs koBUne^ta apjomi. Konlerence no- m dftteat. laivtjas, attļrtvpianōi. komiteja» Etropai «MM. kora augstākais orgāns liOs 20 delegātu kon-ņm mmi tevēieja J. Sknjlvlcu. A. SprOdiu un Amerikti. Uzupurē» dtmi vienu ©āvas patslēvjba» dalu, iņēs stiprin&n to <talu, kas paliek mums, , P&r konferences priekšsēdi sapulce ievēlēja proĻSpek-ki, par vicej^rjekš-sedi — Abokuku, bet par sekretāru Gul*>k 'Sekoja apsveikumi no atsevišķām valstīm, pēc kam pārstāvji sniedza lā* ņojumus par latvie-rrurp. 8. Ipp.) farnifeiend bl|& ieradušies pār* ne fandrīz vlslm tM Ekopaa isbffiHp kuŗl^ kēot dk (sērojamā m ^tetvieS: no Vācijas pHtv. y, Jmam m R. Uepiņš, no Franci* j ^ i m ^ Grosvalds un Rozitis, no t ^ l l j^ ^Gulblii no Mijas sūtnim Spikk#» Zviedrijas C^tem un OKribp DSndjas Buše. Apspriedē to.lNPL pr«zitiija pieda>l!jl^ art |Mh S&v; valstīs J. Feldmans. Keņferend atklājot, sūtnb K. Zariņš l ^ n l Z n ^ i ^'^f ^«^^ politiskā stāvokļa ap- | W i K^^^^^ !S' % iksto im..vSrtēiumu. Musus katrā zi. :>ļu»pe,. # ņijisidaibojis ai tSm tautSm, kurām M tM|.{»ats iiktems kā miums. Mē^ ne* ļ ^ i ^ !^ nevar paetāvēt pilnI0 i^ti piŗ^l^kaitot ari Hdp un bagāto ASiltifis Istvl^u Ottesao dienli oii Citopas Utvi«lii koa. rereiic« loadoaā tikāt ari Utvilii eōtņl no dat&dSia vahtlia. Attilā redifiml aūlņl K* Zariņi im j. FeldsABa, R. SImaņa uro. ^ Zaķtarges afisl&ai Mifo vtel pttsltas darbinieki, Ja fili^ i i.Ķ,p)rartbō» paf alga paō\i0B|. Mvba laikot Babinlliiii, - ! lior/faldamtt .nlfltaa nfoma Ct» | l ^ l ; ! iiņii nodtilaa laikrakiti Srti I ^t^eņlBsl lik^Ua calUes pMp ^^jfiteUu' eealm pat Ifdt tlKā 3 ļ[ttt]faet]« ctg«r^ gals «nlli* M(tēta\URgfirl]fi. k l tiQo Ni^^ :^l8^k^«t8 Magvar Namnt. t mii^i^ p i d P s sedilli iit(^^ uts, rietumu ael^tbros. no austionies. ir^ildtfv^tlja ASV aaikaititt H JdBitIJu viesības Rasadai iri» utus tu Eiropu }īdi nU^im m [liKļlvKanadaa aizsardilbai RiniiUiji i?i«ilbō8 novieto» Anglijl, :tibI|t!Bko ieilodsKo patļal^aa atto* :&^eBtrficiJB8 nometnia Cecboilovi* IjBchtt nacionSlI, grupa VScijI. '^"i taokkuins aiiturljuli a i * , . dia tankkuģi būvētt AngBi :viltd!bas pasūtinSjumar bet.Up «Lielbritānijai aiMaiddbai M DC d'trafiflpottUdaailea ar ^ ''pawdusl Ala8kaj,.Fi«kra«tM m ļiaSiM bija iesaiitlta Kor«jit nffsii' Igākoamertklņo precito piH AJM-a& ku Ilga inaudiljuti |tn. M«^^ Viņa kun4«l, k»» ,P»«^ļl?Jļ rā vieti Kalifomijas gubaram^ ii- BilSmīBi ors»»!* ^0 nesen j>n tecfl» P» iijs, pieprasot P»^»" r! # i austrumos un «egputenii AMtrSU iaudius satiksmes cel'»* f kS KidnSli J»o«e*" '''"^^ . ^ I VietBiM ilvtn»!» t> tnV«ii« •«••1^ Uani»«*»Jf'spaiņa» Cii^Jott ir vērts; ap^^ie^tb nāciju fSl^aistlem kop!9ļ un neatilaidrgfl člaiHes par savim tiesībām, pār to nu varam dokumentēt notiku-tmi kas tieši skar ar! mūs, Baltijas, tautas» ' Jau vairākus gadus emigrāctjā fiorls skkudra ciņa starp krievu nebo}ševis11skiem emigrantiem un boļševiku apspiesto antibo]sevis« .titko . nāciju bloku ABN. Sajā blokā piedalās a»rl latviešu p$r* «tāvji, .bet to vada galvenokārt ukraiņi, kas izceļas ar cietu ap* jiāmlbu un atklātu valod)i ne vien pret boļševikiem, bet arlpret tiem detumniekien^, kas ar boļievikiem grib sadzīvot blakus uz,apspiesto . nāciju brīvības rēķina. Krievu emigranti, no monarchis-tiem -līdz krievu mazinlek;^ ^^u• jorkas-Parlzes grupai, visus šos gadus vispār nebija runājami jautājumā par Krievijā dzīvojošo nāciju politiskās dzīves iekārtu pēc boļševiku varas izbeigšanās. Vi- .M krievu emigrantu grupas da-ifidis variācijās izteica vienprātīgu viedokli: rietnimu lielvalstīm ar ASVļ»riekŠgalā jād^^ garantija, ka Krievijas nedalāmība paliek par neaizkaramu principu, jo tikai tad krievu tauta uzskatīs rietumu sabiedrotos par Krievijas atbrīvotājiem, bet ne iekarotājiem un Krievijas saskaldītajiem. Keren-to pat izsaucies: ^Visjaunākā <liktāt(lra ir labāka par miisu zemes dzīvās miesas sagriešanu." Turpretim ABN kategoriski un ne-ātlddigi aizstāv prasību pēc Krievijai tis vēsturē spaidu kārtā pievienoto nāciju td^īb«m no Ķr^^^^^ vijas afedallticš un dzīvot savās patstāvīgās valstis. Sl divu spēku ciņa pēdējā laikā visai redzami atbalsojās ari lielo valstu politika: ASV kongresa «ieputāts Mekmehons iesniedza pazrstambrezplūciju par amerikāņu Valdības un tautas draudzības apliecinājumu krievu tautai; Sākumā bija domāts šo rezolūciju izlietot par psicholoģiskā kara ieroci un raidīt to krievu tautai ar Amerikas balss palīdzību, pāri boļ* ševikuvarmlru galvām. Bet kad Maļiks izteica aicinājumu izbeigt karu Korejā/Mekinehona rezolūciju nosūtīja boļševiku valsts augstāka padomes priekšsēdim Sver-* ņlkam — nodoknāi krievu tautai. Pret to cēla skarbus iebildumus ABN un jautāja: kas ir šl krievu tauta? Jo Krievijas iedzīvotāju 65 proc. ir nekrievu tautu piederīgie, un Ja Amerika grib iegūt tiešām , dzlv!^ spēku cīņā pret boļševismu,. tad tai jāslēdz draudzība un savienība ar šiem 65 prpcr protams, ad ar krievu tautu, ja tā atsakās no savipm imperiālistiskiem nodomdem un nedomā ari pēcbolševislisko Krieviju atstāt par skandalozu tautu cietumu. Draugi Amerikas kongresā radās ari ABN cīņai. Viskonsinas deputāts Kerstens kongresam Iesniedza savu rezolūciju/ prasot Amerikas^ aktīvu atbalstu Maskavas apspiestajām nācijām, dibinoties uz Amerikas neatkarības principiem un uz cilvēku un tautu brivibas idejām, Kerstena rezolūcijas pirmais punkts skan: „ASV kongress apliecina savu draudzību ar padomju valsti dzīvojošām tautām — ukraiņiem, baltrutēņiem, gruzīniem, lietuviešiem, latviešiem, igauņiem uc nekrievu tautām, ar kurām ASV saista kopējas idejas un cenšanās pēc brīvības un demo- Nepārtraukti turpinājās ABN ciņa par blokā apvienoto nāciju suverenitātes tiesību attīšanu, pie kam bloks allaž uzaicina ja krievu tautības emigrantus reiz atklāti pateikt savu viedokli šajā tik izšķirīgajā jautājumā. Tagad sl ciņa ieguvusi pirino politisko joti svarīgo panākumu. Viena no krievu emigrācijas visnopietnākām grupām —• krievu mežinieki savā centrālorganā So-daļističcskij Vestņik publicē sava redaktora S. Svārca rakstu Par nacionālo jautājumu Krievijā, kura saturs nozīmē krievu emigrantu viedokļa grozīšanu par 180 grādiem. Uzsvērdams, ka var nepiekrist atsevišķo nāciju ,,se|)3 rā-tiana tieksnto'^r var pat tām pretoties, autors tālāk sāka tā: .,Grūpām; kas pārstāv visas Krievijas demokrātiju, ir jāatzīst mazākuma tautību neapstrīdamās visām skaitliski daudz maz nozīmīgākām tautībām atzls^tot t i e s ī b u atd a l ī t i e s no K r i e v i j a s ." Tāds krievu sabiedrisko grupu formulējums atskan pirmo ireizi, un tam ir vislielākā polltisk^ nozīme. Turklāt }oti svarīgi, ka tas nav tikai vienas grupas viedoklis. Raksta beigās ir šāda redakcijas piezīme: „Seit izteiktā koncepcija pamatos saskan ar koncepciju, kas izteikta rezpiūdjā par nacionālo jautājumu, ko izstrādājusi Uga cīņai par tautas brīvību un ko vienprātīgi apstiprinājusi ligas padome." . Sajā līgā ietilpst visas/krievu tautības emigrantu grupas; arī Kerenska grupa. Tātad Svarca rakstam ir oficiāls raksturs, un tā nozīme sevišķi liels. Mūs, baltiešus, sevišķi var interesēt tas, ka Svarca raksts Baltijas valstis min atsevišķā nozīmē. Viņš raksta: Augšminētā argu-mentādja var radīt nemieru tajās tautībās, kufu ievērojama daļa bija no savām nacionālām territo-rijām izdzīta vai spiesta doties uz ārzemēm, kā tas notika I g a ū n i jā, L a t v i j ā un Lie tuvā. Bet uz šim trijām republikām sacītais vispār neattiecas. Viņu var-njiācīga pievienošana Pad. savienībai; pretēji lo tautu 'ievērojamā vaiŗākuļnla gribai, vēl visiem atmiņa, un ilgi vēl šo f^ktu nesegs vēsturiskais noilgums. Tādēļ komunistiskās diktatūras sabrukuma gadījumā šis trīs republikasvtieši atgriezīsies pie savas valstiskās eksistences, un varbūt tikai pēc tam viņu vidū var rasties jautā-juins par šo republiļcu brīvprātīgu iēslēgšanos Krievijas federatīvā republikā. Bet tā jau būs pašu šo tautību problēma, kas izšķirama ja tā radīsies — nadonāias likumdošanas kārtībā, bez kādas starptautiskas kontroles." Sads pavisam jauns krievu tautības emigrantu viedoklis ir apspiegto nāciju kopīgās cīņas ievērojams panākums un politisks no* tikimis, kas var ievēroj^i atvieglot ari mūsu, baltiešu, Cīņu starptautiskā mērenā. Tagad būtu ne^ pieciešama arī skaidri formulēta mūsu nacionālā liostāja šajā gadījumā. i ,t •i'.i t 1 ' ) • i; Iialk reisi a ^ ^ ā essSdiesia. I8d0wi|at Utvislo Ceanaii Ss-^ Galir. tedlektora: Mak^ Gontlft. Apglda on redekcijaa s i r ^: IflbV Crafiftesckau. Obb., ItegiS' rttngaJegtr, Cermeay. ' Austrllijaa redekdiu vasītfija: A.S&au, IS. tinden Amut, Wea-āoores. SaUarat. Vic. AustraUa. i i - . SOTŅ! K. ZARIŅŠ U N I PBLDMANS P I T O A U S A N G L U A S U T V I E SU : KULTŌRAS PBSTIVA^Jl Jo par rnOsn pasaulīgos f i vaJadsTp v i l ^ mos® iāvībm sptta .pmil)^ na riinii@9i aeUedns tas vim, k i mm Hslsfcl ^ r v ^ l iH mm m piiduiUrtirbBitiSa Istd taMM Māvalrllu 500 dsiedātājtt uz skatuves oa 4m ktvitiu kleuditēju kīisloi. Karaliskais Alberta auto lai ivii^enl bija kluiHi v ^ kur mēs varējām parādīt im uztvert to mm nedoniils bO^bas posi, ikdienā reti kad parld§& Tl bleli s ^ m toba dl^es pelicllm, ar mūsu dažād&n^nekrfišnta Ipalfbim. Svitltas lls nedtndzla stundas AlberU aulā! Viss |li@kais, nesvarīgais, ikdiei^āķais b i^ pēkšņi zudis* Mis jutām, ka mm atbrīvojis' no visa tt« to mf^ vienu no <rtra šķir, liek !gt un taunotl^. Dziesma bl|a tik varena no U^e, ka t i nivevija — n ^ m ^ ea e#> aplanbāmle Ti mis vienoja m paella — saskaut, f anMz vai pllalgl rtlll S i l i it Visus daudzos Dziesmu d^nu @a* rīkojumus ^vadīja sūtņa kabineti svinīgs akts: rīcības komitejas papla* šināta sēde, kurā tās goda p r i e k ^ ls aūtii^is K. Zariņš pasiņoja Dziesmu dienas par atklātām. Savas juzrunis pamatā sūtnis lika Skalbes dzeju Ma* žam ziH, kuras izskaņa «ir neiemiga tagad un vienmēr — možam nezudīs varoņu {^rs. Sekoja v a l ^ himna ar karoga uzvilkšanu no iūtniecibaa Uz Dziedu dien to ^n^ušl^ ^* sai daudz ēr^ja.vieaui kas atl bija lūgU f^eikllties laji a O d U ^ ceremonijā. Svelci<^us tib Aiilrikis latvietēm nesa sūuais ASV J. Peld* mans, bet no Vācijas tautiešiem LCK priekšsēdis plkv. V. Janums. Zvi^rija^ latviešu vārdā nmija NFS priekšsēdis Ginters, bet no Beļģijas J. Gulbis. Pēc tam rīcības komitejas.pri^š-sēdis A. Jērums sniedza ziņojumu pār komitejas darbu, kas nu pabeiļļti. Vītola prēmija piešķirta T. Ķēniņam par viņā darbieni, Hdz ar u^evumu 6 mēnešu laikā sarakstīt k l a v i^ trio, bet H. Pavasarim p4i triindā radītiem darbim. Solo un kora d s i ^ u konkursi, pat kura rezultittm ziņoja l i H j ^ ko* mialjas ^eklte R. Zulka, i^atlļu* lies pav^M 12 autora u ^ deiliim, Pimo godalgu solo dzimite Ieguvis Ae Jērus^ par Nfiega # i ^ u , bet otro — T. Keniņš p^ TUi ^rza pu^ns,. Kora ds^smu eacensibi pirmo ^sl* vu eavuķitt ieguva T. ^ I ņ l pa? jaļukta koifļ dziesmu SvsAle dirzii bet otro l NorviHs par i^vmsU Jtez iaist J i ^ t i lei^loi nnln kri» jiikoš T, Ķ i ^ a V^arā d ^ m u ^ « komi Norvitā Ik rKIņul diu^ lica (jauktam korim), V* lait«i Milsu varoņu kapi. (viru koritt) un Ilgu vējš (jauktam korim); ,S|uet, ka kopē Latvijas Helajlm E ^ ^ i i svētki^ n^k^ vil UeUks t ^ i i i tērpu kr^ņums neMja^redsl^ Latvisko krāsu» mirdzttfflSt kur doiii^S balts un^ sarkans, silda un ielīksmo jau pirois |am, k ^ uztvertas ļ ^ i s dzilnu» ^«sas^ Varbūt šeit savii nozīme l^jt^izsltidistta^ teutas - pu sacensībai, kas rūplbii psvairpļu».. Bet ar! skatītāju tūkstošos, kas pii- (Turpia. 2. jpp.l KĀ ZINEVĀ PIEIjiEMA nATSĶAIDtTO" iČGlU iCONVlNOJU M ū s u k o r e s p o n d e n t a z i ņ o j u ms Beidzoties diplomātiskai konferencei starptautiskas bēgļu konvencijas izfirādāšar^i, pagājušās nedēļas beigās konferencē pteņēmto konvenciju paraksUja 12 valstis: Austrija, Beļģi* ja, Dānija, Holfnde, JugosiaviJa, Ko-lumblja, Lithtenštdna, Lielbritānija, Luķsemburga, Norvēģiija, Šveice un Zviedrija, Konferencē, k^ notika Ze-nēvā no 2.--28. jilKjam, pted^ bez tam Austrālija, Br^iHja. Kanāda, Ēģiptē. Rletumvādja, Francija, Grieķija, Vatikāna, Iraka. Izraēla. I^^^^ Turcija, ASV un Venecuēla. , Kbņvencijas pirmsākums meklējams UN saimniecības un sodā)^ padomes 1946. g. pavasara s^jas lēmumā^ kurā;ģeimālsekrctāram uzdeva sagatavot ziņojumu par bj^lu problēmas stāvokli. Pēc šļ ziņojuma speciāla UN konK«ja Ņujorkā 1950. g. janvārī un februārī izstrādāja bēgļu konvencijas projektu. Sekoja valdību atsauksmes, pēc tam augustā 16 iztirzāja saimniecības un sociālā pa-padome, kā ari speciāla komisija Ze-nēvā. Beidzot pārstrādātais projekts nonāca UN kopsapulcē, kas pag. gada decembrī uzdeva ģenerālsekretāram s^ukt īpašu kbnfer^d konvencijas galīgai izstrādāšanai un pieņemšanai. Tapa nolemts konlerence aicināt i r i ārpiā UN esošās valstis, atskaitot Spāniju, Konferencē pil katra panta nolika bezgalīgas debates par bēgļiem p i^ šķUmām tiesībām, un tai» iesnlef^ pl^i par i(M papildinfijumu. Bēgļiem l^ķlramās tiesības konvencijā ie-daHt^ liecās gradācijas, pie kam P^mmtprindps ir tas, ka bēgli bauda pašas tiesības ki jeMEurš ir* isemnieks. Tam g ^ vair^ (teklarāll* va nozīme, jo paredzēta v e s ^ rinda izņtaunm, k^ aptver gandriz visas nozarei Vfevēllgika konferenie bija aittickmēs uz reliģijas brīvību, un tur paredzētas vi^MZ tās pašās tiesībās, kā at^eclgas valsts psšas pil* soņiem. Nākošā pakāpe tās pašas liMlb^ kā saviem vatois pilso- (TwpIiiaittBa s. ipp.| iini nuiMuri lOlIEVU IMIGRANTI RAOIKMI GROZA VII|K>XU BAtTUAS VAlŠTtM (ak- Itvaāraktttij . I Ipp. KOŅV©<CWU . . . . . . 1 Ipp. APUMA iZĢENOA PAR NEUZ-VARAMO KmVUV . . . l Ipp^ KUSLAJĀS VGUm - IĢAtW RAKSTNIBCA AGU KASKA ĢCmAL-GOTA ROMĀNA FRAGMENTS 8 Ipp. mi 4ii i'īS'-f^.'.i'A- ' Vis ?j
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 4, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-08-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510804 |
Description
Title | 1951-08-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
mm
mmmmmm
—1?!'"? barii i i i
i
I
' ^ t a . «MHkTS » w
UTVIA
» i ^ l ' ^ ^^^^
. feblteksrtViUs JantriM, (21a) Ati-
-«tflorf !»• Petmold, Ugei, Gerae-
Edāoiia) ^ Bosinm Officet
Mfti Gi#few»cli«u, Obb„ ftegie-gļ^^
er, GermaBy.
' ^ i t i ; W€in!eitBer Dradterei
I^T^:R. (1») WeiWieim. Obb.,
'^Stei ouc© we^y, Clfcola-
Sponsor InteroatloBal
gfti0e9 Orgaiīisfttioli.
ii;
Pi
m
tfonnsBA bimdestaga priiMinP
" i *
HROPAS LATVIEŠU KONFERENCE LONDONA
psopvas VaMB» llcsUJi, īsutalBaJi viesu lae
^n»|iai tikto Birapa* zemju latvJeiv pSnUviB ap-ko
W)8.terosiiiI]u«l LaMeip aadonUi padome
l'^^^i'S^i" Ml« koi««la latviešu
j n l n ifvddoiiļs koBUne^ta apjomi. Konlerence no- m dftteat. laivtjas, attļrtvpianōi. komiteja» Etropai
«MM. kora augstākais orgāns liOs 20 delegātu kon-ņm
mmi tevēieja J. Sknjlvlcu. A. SprOdiu un
Amerikti. Uzupurē»
dtmi vienu ©āvas
patslēvjba» dalu,
iņēs stiprin&n to
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-08-04-01