Bavarijas Latviesu vestnesis, September 16, 1950

              m
. 1 , % •
TrtiMlto, 1950. g. l3.jeDW^
• • • j ^ ^
ilpļtOS VARDOs
HftiSis vadīs padomju d«i^
«Uvi TOI^ķoi)sapulcē Ņujorkā sep^
piekrišanu devusi BotoSl
valdība; un tam vajadzīgs v ē l l^
rietumu iMibJedŗoto akcepts. Tito gā
kurofi bija lūdzis vācu kredītu ta^^
nu un satiksmes Kdzeklu iegādei inH
jiolaru apmērā, bet šo mg^^
ttW«fcrotie noraidīja. Pašreiz S
1^ aizdevumu 30. milj. dolāru vēN
lielākais naftas vads. WA
^^«^J^ ^ v ē j u š i istarp
i i i i f ^ J ^ ^ Vidusiūrn
i i i v ^ nekS 1700 km gaŗg, 77i
|to caimn5^ un spēs uzņemt 5 mii?
iii^Ānattel. Pa vadu, no kura vM
b J h ^ tikai 40 km, dienā
"^^ļ^l^^ mucu naftaa.
K^ i i i ķm ir 265 milj. dolāru.
^lUMiM kto^pSra apcimojun»
iMHIfl un Jaun^ paredzēta
JigJ ja to atļaus staro,
ttutlil^^^^^^^ 1948. g. novem,
lirl^ litfii^is^ apmeklējumu atUka
i ļ i ^ i i e t ^ n b a s dēt
katrs namā, katrt
m darba galda
M|lpa^ padomju joslā, iz,
^ĪJii^^^RN^^ atbēgušaig igilliafli^^ ministrs Vite.
S i l i i ^ ^ esot liegta brāloSa,
vācu kalpo*
-"darbināiana*
1^ irii^tors sifires dabūja f6«
„ ^ ^ t Sipaistčerčas preces fotogrāfi
TmmB Longstafs sa«
Vtt^i dažu mē,
%iftii3Wķi:4«^ vadvt traktoru,
K^iilil^ kā ziņo
1iiļy[li^ traktoi^u
v i r t ^ to pa ce«
4iiQiui^ iebūvēti
pJiilidekU^
^ I M ^ pāters
ISml^^^ atļauta
IftMfovfi. dievkalpojumus, nu.
i ^ l ijsi»idltts un ieradies Parīzē. Viņi
iiltiĻ ka visu pēdējo pusgadu MGB
tertdņicivnterpos izspiegojuši katru
vlpi dievkalpojumu un pat l(^&ju§i
ap blktskrēslu draudzes locekļu
fifEsadz^ laikā*
(SMAiB OflraCū ražība krīt, kādā
nņiā.aizlnfis ministru prezidents Za^ S^J^^^"" strādnieku!
Mt-toliktās normas, jo citā^
l a i i a t o i i^ Agrāk kāda
1^ yļ*itfi^rādni^^ deva 218 kg
Jļdft;pgad norma nokritusies
1?
1;
II
pagarināto kaŗa^
ffi tiem felŗavlrlenu
F-^mm oktobri
iiēnelu vietā viņiem bū8
iiitiijā 15 mēneši.
Rletamvā^
i l i l d l ^ pagājušo svētdien^
nllfkim paaugstināta alga pat
Jļipm^ bet Slēzvig-Hol»
ittpA^-par 10 feniņiem. Remagenaa
:)im)tiie8.as l«to^^ būs spēkā līda
ļļ.č 4fK?e^ Draud turpretim iz-metaltotrSdnieku
streiks He«
1, Ja 8 dienu laikā viņiem nepa^
pflni f pagarināt sava
^-•"Anm it kā nolēmusi IRO, ziņo UP
iZenS^is; Pēc agrākā lēmuma IRO
|ktu Jāpārtrauc darboties nākamā
Jāda' 81. martā. Oficiāla apstiprina-^
8tw» WP Informācijai tomēr vēl navv
Vi JPa^ar^ iascelos 700 kaimiku
V kas atrodas Rietumvācijā. Pa-^
. ^aJieSu valdība katrām 4 perso»
iām apsolījusi 25 ha zemes, vienu
!OVl, vienu zirgu un lauksaimniecī­bai
piederumus. Līdz šim kalmikus
^yēl8Jā$ uzņemt neviena valsts.
Slepehi aigrleaies Brazīlijas komū-
' Vpidonis Luijs Prestoss, ziņo
policija domā, ka
uzturējies Padomju savienIbS
•m tagad atkal ieradies Brazīlijā, lai
iditu komunistu pagrīdi.
ielai Olmioā nogalināts komū-
»tu valdības pilnvarnieks, kuram
'ItJadiBēja uzraudzīt turienes bīskapa
-''^'Idiecēzes darbu. Pēc viņa riko-fiediu
slepenā policija pirms
iiedēlļte apdetināja Olmicas
monsiņoru Zeļu.
jiālirti b^rnu namam zie-
ASV vēstnieks Londo-t^
ar ziedotiem lldzek-
, 18 priekšpilsētā Bronksā
tim^ patversmi, kurā uz-
^0 pamestus bērnus.
Bili pagājušās nedējas beigās
^Siidai^as devās uz Izraēlu. Tas
laū ceturtais transports, kas šo-atetāj
pngfiriju. Pavisam ungāri
luši^a M^ist 3000 žīdu.
mm atrādnleku stoiko So-
Mintstru prezidents Kekonens
iamentā paziņoja, ka Somija ne-
58 pMt savas saistības pret Pa­pju
savienību, ja strādnieki darbu
liļauņos.
iVM»!^ torbd Iznicinātāji pa-
|wļās nedējas beigās nogāzušies pi«
"^ptirgas un Gepingenas. Viņi at-
\ Č^lā no . Firsļ:enfeldbrukas uz
"^hu. Abi pUoti nositušies.
Jšiti viii Itttendantfiras per-
1irQo8 sarkanarmijas pulkos,
.«tadoiiētl Ungārijā. Apcietinātie
"^VUli lielāku krājumu ieroču
pretkomūnistiskajiem pa-
'1
LATVUA
Latvian Newspaper
Nr. 71 (415), Sept. 16,1950
Publisher and Editor: Valde-mān>
Lambergs, Sdiwābi6Ch
Gmtlnd, DP Camp Artillerle-
Kaseme, Phone Schw. GmUnd
2159. Prlnter: Remsdruckerei'
Sigg. H^rtel ic Co, Sdiwābi8(^
Gmund, Paradiesstr. 12. Publis-haiptwice
weekly Clrculation
11.000. Sponsor-IntematlonaI Re-fugee
Organization.
LAIVIAN NEV^5PAPER
Nr. 71 (415)
Sestdien, 1950. g. 16. sept
taiftjc trcēdleņftfl un sestmen**-
Izdevējs; Latviešu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vieto. M.\
Culltis. Redaktori: A. BolStelns.
P. Klans, B. ĶlseUs, V.
siņS, E. Raisters, L. Svarcs.
Austrālijas redakcijas , vad. A.
Smits (Lawley House, C^jļf
ra,A.C,T.. Australla). Redak­cijas
adrese: a^a) Schwābisch
Gmtind, DP Can^P
Kaseme. tālr. Sdiw. GmUnd 2159
Lielākā sazvērestiba pret Tito kops
konflikta ar kominf orniu
No partijas izslēgti un apcietināti trīs prominenti ko-miinistu
vadoņi — Kroatijā sākušās plašas tīrīšanas —
Jugoslavijas pašreizējo režīmu mēģina gāzt piecas
lielas pagrīdes organizācijas
B e 1 g r a d e (D). — Jugoslavu oficiālā ziņu aģentūra Tajung vēsti,
ka no partijas izslēgti un apcietināti trīs prominenti KŗoatŪas komu­nisti
— ministru prezidenta vietnieks Dušans Brkics, saimniecības mi­nistrs
Rate Zu;ičs un mežsaimniecības ministrs Stanko Opacics. Brkics
bija ari Jugoslavijas komunistu partijas centrālkomitejas lloceklis. Visus
trīs apcietinātos un vēl 20 citus partijas biedrus apvaino par kominfor-ma
aģentiem un valsts nodevējiem. Tanjugs tālāk vēsti, ka Brcics un
viņa līdzzinātāji atklāti gan izlikušies par maršala Tito draugiem, bet
slepeni paklausījuši kominforma pavēlēm, lai gāztu pašreizējo Jugosla­vijas
valdību* Ārzemju žurnālisti, kas darbojas Beļgradē, ziņo, ka apcie­tināšanas
izraisījušas plašu tīrīšanas akciju visā Kroatijā. BBC diplomā­tiskais
redaktors norāda, ka šl ir lielākā sazvērestība pret maršalu Tito
kopš konflikta ar kominformu.
LELBRITANDAS ARMDA PARE­DZĒTAS
10 REGULĀRAS UN
12 REZERVES DMZPAS
VALSTS AIZSARDZĪBAI TRiS GADOS ANGĻI IZDOS 8 MILJARDUS
600 MILJ. MĀRCIŅU STERLIŅU — CERCILS ATKSBTOTI PRASA
VISMAZ "JO DIVĪZIJU STIPRU RIETUMEIROPAS ARMIJU
Lai gan maršals Tito un viņa abi"
laikr.aksti Borba un Politika vienmēr
apgalvojuši, ka Jugoslavijas stāvok­lis
ir drošs un stabils, patiesībā to
nepārtraukti apdraudējuši aģenti un
propagandas materiāli, kas plūda un
turpina plūst no Sofijas, Bukarestas
iyi Budapeštas. Jugoslavijas piero­bežu
klāj lieli meži un nepieejamos
kalnos vienmēr iespējams atrast te­kas,
pa kurām var iefiltrēties sveši
elementi. Drošu un labu patvērumu
tie katrreiz atraduši pie rumāņu mi­noritātes,
kas apdzīvo Kladovas, Go-lubacas
un Negotinas apgabalu. Bet
ari pašā Jugoslavijā tauta nemaz
nav tik sajūsmināta par turienes re­žīmu.
Pašreizējo stāvokli asprātīgi
raksturojis kāds itāļu žurnālists: „90
procentu Jugoslavijas iedzīvotāju ar
maršalu Tito ir pret austrumiem —
bet 90 procentu ar rietumiem pret
Tito." .,
Jiīgpslaviju, ko apdzīvo krpati, slo­vēņu
unī serbi, viehiiižr plosījušas
ģšas nesaskaņas un ideoloģiskas di­ferences.
Politiskie novērotāji Tri­eptā
Izsakās, ka šobrīd pret maršalu
Tlito darbojas piecas ievērojamas pa­grīdes
grupas. Pirmā ir kominforma
grupa, kuras galvenās mītnes atrodas
Prāgā, Budapešta, Sofijā un Buka-restā
un kas pavēles saņem no Mas­kavas.
Trīs citas grupas orientētas
uz rietumiem un direktīvas dabū no
Triestas, Atēnām, Romas un Grācas
iPiektā grupa ir gan liela, bet nav tik
labi organizēta. Tie ir jugoslavu
zemnieki, kas ar atklātu darba sabo-tāžu
mēģina cīnīties pret ienīstajiem
kolhoziem. No tām grupām, kas ori­entētas
uz rietumiem, aktīvākā ir ts
kroātu Krustnešu (Krizari) vienība
Sls grupas locekļiem ārējā nozīmē ir
balts krusts, un viņi paklausa agrā­kās
ustašas vadonim Antem Paveli-čam,
kas no vācu žēlastības otra pa-
(Turplnājums 8. Ipp.)
Ģenerālis DSordžs
Maršals iecelts par
ASV aizsardzības
ministra
Londona (D). — Otrdira britu
apakšnamā sākās debates par valsts
aizsardzību, kas ilga trīs dienas. Tās
ievadīja ministru prezidents Etlijs,
iepazīstinot apakšnama locekļ^is ar
valdības bruņošanās programmu un
l&dzot akceptu izdevumiem, kas
turpmāko trīs gadu laikā prasīs 8
miljardus 600 miljonus mārciņu ster­liņu.
Etliji aiāk norādīja, ka Liel­britānija
valsts aizsardiilbal pare­dzējusi
10 regulāras un 12 rezerves
divīzijas. Pēc pronjēra opozīcijas
vārdā runāja Vinstons Cerēils. Viņi
atkārtoti ierosināja dibinSit vismaz 70
divīziju stipru Rietumeiit>pas armi­ju,
lai aizpildītu tukšumu starp Elbu
un Atlantijas okeāna pielirastL
„Mēs neticam, ka trešais pasaul^
caŗš jau stāv durvju priekšā," de­bates
ievadot, sacīja Etlijs, „bet
mums jādara viss, lai to novērstu.
Padomju savienība un tās satelīti ne­pārtraukti
musinājuši uz nemieriem
un nedrošību. Mēs zinām no rūg­tiem
piedzīvojumiem, ka tad, ja ag­resijai
nestājas pretim, tā Izplešas
tālāk, jo tas, kas noticis Korejā, var
notikt ari citur." Premjēnt tālāk no­rādīja,
ka Lielbritānijai it pienāku­mi
visā pasaulē un kā Anglijas lik­tenis
saistīts ar Eiropas un Savienoto
valstu likteni. Soš pienākumus var
izpildīt vienīgi tad, ja angļu tauta
visu svaru liek uz bruņošanos un sa­vu
militāro spēku stiprinālšanu. „Es
esmu pārliecināts^ ka agresiju K^rejļ
ļautu krieviem izlauzties līdz La-manšas
kanālira. „Mēs nevēlamies
im ienīstam karu," runas beigās sa­cīja
Cerčlls, „bet mums jābūt stip­riem,
lai varētu pastāvēt un dzīvot
mierā."
vlšinsMs cei8 uz lolorku
lietiilaskaiiaatKaiparailllies
Parīze (F). — Pirmdienas vakarā
Parīzes Orlī lidlaukā ceļā uz Ņujor­ku
nolaidās speciāla lidmašīna ar
padomju ārlietu ministru Višinski un
30 krievu diplomātiem, kas piedalī­sies
Apvienoto nāci.ili pilnsapulcē.
Vairāki desmiti žurnālistu tūdaļ ie­lenca
Višinski un jautāja, ko viņš
domā par miera izredzēm. Višinskis
atbildēja tikai četrus vārdus: „Es es­mu
ļoti noguris." Padomju delegā­cija
devās tālāk uz Ņujorku ceturt­dien
ar Queen Elisabeth. Preses ļau­dis
tūdaļ ievēroja, ka šoreiz nebrauc
līdzi Ukrainas ārlietu ministrs Ma-nuiļskis.
Viņš aizstāts ar viceminis-tru
Baranovski. Par labu zīmi Lon-
Vašingtona (D). — Prezidents Trū
mens otrdien negaidot paziņoja, ka
no sava amata atkāpies Savienoto
valstu aizsardzības ministrs Džon-sons.
Viņa vietā uzņemties svarīgo
posteni prezidents aicināja ģenerāli
Džordžu Maršalu. Džonsons amatu
atstāja labprātīgi. Pēc Korejas kon­flikta
sākšanās viņam bija jādzird
asa kritika no valdības locekļu un
kongresa pārstāvju puses par armi­jas
nepietiekamu sagatavošanu un
par neveiksmēm kara pirmajās ne­dēļās.
BBC ziņo, ka Džonsons pats
lūdzis prezidentu Trūmenu viņa vie­tā
aicināt ģenerāli Maršalu.
Jaunais aizsardzības ministrs paš­reiz
ir 69 g. vecs. Otra pasaules kara
laikā viņš bija amerikāņu ģeiļierāl-štaba
priekšnieks un pēc Japānas
kapitulācijas prezidenta speciālā uz­devumā
ilgāku laiku uzturējās Ķīnā.
Tad Trūmens viņu aicināja par ār­lietu
ministru. Cilvēces vēsturē Ieies
Maršala plāns, kura dēļ no'komu­nistu
agresijas tika pasargāta Eiropa
un Tuvo austrumu valstis. Pēt de­misijas
ģenerālis Maršals bija ameri­kāņu
Sarkanā Krusta priekšnieks.
Prezidenta aicinājumam uzņemties
aizsardzības ministra posteni viņš
apturēs, un tā būs I^a d^āel^a vi<
siem turprnSktem uzbrucējiem,'* iz­saucās
Etlijs.
Tālāk viņš Iztirzāja britu aizsar­dzības
plānu un paziņoja, ka turp­māko
trīs gadu laikā tas prasīs
miljardus 600 miljonu māncl^u ster­liņu.
Valdība paredzējusi noorgani­zēt
10 regulārās un 12 rezerves divī­zijas,
pie kam uz Vāciju ckupācljas
karaspēka papildināšanai nosūtīs
jaunu divīziju. Divas līdzšinējās di­vīzijas,
kas stacionētas Zlemeļvācijā
papildinās līdz pilnām kaujas spē­jām.
Ja apakšnams pieņems valdi
bas aizsardzības plānu, nekavējoties
uzsāks jaunu kuģu un lidmiašlnu bū­vi,
kā arī pastiprinātā kārtā ražos
tankus, artilēriju un munlcliju. Visa
šī grandiozā programmas realizēšana
prasīs 250.000 strādnieku, un angļu
tautai būs jāatsakās no daudizām pie
ciešamām lietām.
Pēc premjera Etllja runfija Vin­stons
Čerčils, norādot, ka žils saspī­lētais
laiks no tautas praim ciešu
vienību. Cerčlls paziņoja, ka kon­servatīvie
balsos par valdības pro­grammu,
lai gan tā nokavēta par di­vi
gadiem. Tad agrākais britu prem­jers
atkārtoti Ierosināja dibināt vis­maz
70 divīziju stipru Rietumeiropas
armiju, kurā būtu iesaistīti ari vācu
spēki, lai aizpildītu tukšumu starp
Elbu un Atlantijas okeānu un lai ne-
Slepens līgums par
urāna raktuvju
nodošanu Maskavai
Kā ziņo Stokholmas Nevaletter,
adomju savienība, parakstījusi lī­gumu
ar Cedioslovaklju par Joa-chlmstāles
un citu urāna rūdu ap-abalu
nodošanu krievu rīcībā. Lī­gums
paredz, ka čechoslovaku per-onāls,
kas nodarbināts raktuvēs
turpmāk pakļauts padomju admlnls-rācljai.
Praktiski tas nozīmē, ka
krievi varēs pēc patikšanas deportē
uz Padomju savienību čediu inže­nierus
un strādniekus ar praksi urā­na
Izmantošanā. Terrltorijas zaudē
jumu Cedioslovakljal paredzēts kom
pensēt ar robežgrozijumlem Karpatu
Ukrainā. Slm nolūkam jau Iecelta
īpaša robežkomlslja. Pēc Newsletter
Informatora ziņām, aplamas Ir visas
baumas, ka ēediu urāna terrltorija
nodota Austrumvācljal. Tās, domā­jams,
Izplatītas, lai maskētu slepeno
čechu-padomju noilgumu. Tas pats
informators ziņo, ka augustā Prāgā
bijit Ielūgts franču iHDO^soīi tcdio-
K^, lai dotetevu' lietpratēja, sprie­dumu
par izršiKtSn rtd^s jjaraugiem.
Amerikālju okupā­cijas
karaspēka lie­lākie
manevri
Rietumvācija
Hddelberga (E). - pirmdien pl. 6 rttfi
Rietumvācija sfikfis lielākie amerikāņu
okupācijas karaspēka manevri pēc otrā
pasaules kara. Tajos piedalās franču un
britu vienības, ar! aviācija, tanki un arti­lērija.
Noskatīties manevros, kuru vadība
atrodas Heldelbergā, no Savienotajām val­stīm
Ieradās ārpus ASV stadonētā ame­rikāņu
karaspēka Štāba prlekSnleks ģene­rālis
Marks Klsrks. Lielajām kara spālēm
ir trīs uzdevumi — atvairīt daudzkārt
stiprāku Ienaidnieku no austrumiem, sa­pulcināt
aizsardzības spēkus un tad sākt
pretuzbrukumu. Pirmajās dienās „lenald-nlekam"
Izdevās atsviest amerikāņu aiz­sardzības
spēkus, kas Ieņēma pozīcijas
.Frankfurtes - Heldelbergas - Stutgartes
līnijā. Otrdien uzbrucēji Karlītfles apkai­mē
izsēdināja gaisa desantu apmēram
viena bataljona stiprumā.
Ģenerālis Klarks. kas treSdien no Frank­furtes
devās inspekcijas ceļojumā uz Ber­līni
preses pārstāvjiem paskaidroja, ka
prezidenta Trūmena pieteiktie karaspēka
pastiprinājumi Vācijā ieradīsies vēl līdz
nākamā gada pavasarim. Smagos tankus
un, citus ieročus turpretim sāks sūtīt jau
tuvākā nākotnē. Interesanti atzīmēt, ka
manevros 6ogad pirmoreiz piedalās ari
spāņu virsnieki un vācu žurnālisti.
Vai Drošības padomē ierosinās
UN leģiona dibināšanu
Vašingtona (md). — Trūmena ap­solītie
ASV bruņoto spēku papildi­nājumi
palielinās amerikāņu armi­jas
stiprumu apm. līdz 1,4 milj. viru,
aviāciju līdz 1 milj. un floti lidz 0,9
ieskaitot 150.000 flotes
nekavējoties paklausija^^'Ta^^^^^ iecel- ^^ājnieku. So spēku uzturēšanai būs
šana vēl jāapstiprina kongresam, jo
donas politiskās aprindas uzskata to | amerikāņu tradicijas paredz, ka aiz-apstākli,
ka delegācijas vidū atrodas
profesors Arutiunians, kas šogad jau
divi reizes apspriedies ar britu ār­lietu
ministrijas valsts sekretāru De-visu
par konflikta izbeigšanu rietu­mu
un austrumu starpā. Pirmoreiz
tas notika Eircpas saimnieciskajā
komisijā, bet otrreiz sociālajā pado­mē
Zenēvā. Londona domā, ka Mas­kavā
varbūt atkal notiks pagrieziens
uz izlīguma pusi, jo politiskajā ska­tuvē
atkal parādiiušies divi padomju
diplomāti, kas bijuši diezgan labvē­līgi
rietumiem. Viens no v}ņiem ir
agrākais ārlietu ministrs ĻHvinovs,
bet otrs bijušais vēstnieks Londonā
Malskis.
sardzibas ministra posteni nevar uz­ņemties
tāda persona, kas pēdējos 10
gados bijusi aktīvajā kara dienestā.
Informētas aprindas Vašingtonā to­mēr
nešaubās, ka prezidenta iecelša­nu
kongress akceptēs.
DP VĒL NEPAKĻAUS VĀCU
JURISDIKCIJAI
Uz Ārzemju juristu biedrības Vā­cijā
Iesniegumu tagad augstā komi­sāra
speciālais padomnieks G. Svops.
paziņojis, ka augstais komisārs pā­va
jadzigl 30—35 miljardi dolāru ga-.
dā, bez tam vēl 10—15 milj. dolāru
paredzētās atomenerģijas, ārzemju
militārās palīdzības un vadāmo tāl-šāviņu
programmas realizēšanai, var­būt
ari vispārējam kara dienestam.
Jaunā ASV militārā programma ša­jās
aplēsēs ieskaita arī jaunu ameri­kāņu
divīziju novietošanu Rietum­eiropā.
Kā norāda Vašingtonā, tas
nenotiks pirms cīņu izbeigšanās Ko­rejā
un būs saskaņots ar Atlantika
pakta dalībnieku spēku pastiprinā­šanu.
No parasti labi informētiem avo­tiem
Vašingtonā tālāk ziņo, ka ASV
uzskata par nepieciešamu steidzami
galdām nav nodomāiis pakļaut pār­rast
veidu, kā Izmantot mazāko nā-vietotās
personas un bēgus vācu ju- ļ ciju Ierobežotos militāros spēlcus. Tā-risdlkcijau
ļ I dēl varot sagaidīt ASV priekiSlikumu
dibināt Apvienoto nāciju leģionu.
Priekšlikumu Iesniegs Drošības pa­domei
vai ari pilnsapulcei, un tas
paredz brivprātigo ver\'ēšanu UN
leģionam.
Amerikāņu armijas jaunajā apmā­cības
programmā izvērtēs sešu virs­nieku
komisijas pieredzi Korejas ka­ra
laukā. Turpmāk lielāku vēribu
veltīšot fiziskam treniņam, agresīvai
Izlūku un speciālo komandu darbībai
un īpašajiem ciņas paņēmieniem, kā
ari Izolētu vadu un grupu cīņas tak­tikai.
Bez tam paredzēts kareivjus
vairāk apmācīt komandas pārņemša­nai,
vienībām paliekot bez virsnie­kiem.
Aizsardzības ministrija drizumā
izveidošot plaša mēroga projektu
vadāmo tālšāviņu ražošanai, līdzīgu
Pedejā kara „Manhatanas projek­tam",
kur ražoja atombumbas. Jau­nās
ūdeņraža bumbu rūpnīcas esot
paredzēts novietot Ziemejarkanzasā
un aizsargāt ar radara sistēmu un
iznicinātāju vienībām.
lami piHiM
Ir pagājuši trīs mēneši, bopS 17.
JfinUi atiimējām Utvijas okupācijas
desmito lada dienu. Tagad varam^
novērtēt mūsu aktivitātes un kopīga
darba panākumus, kā ari trūkumus
un nepUnIbas, kas ievērojamas nā­kotnē,
veicot lidz!ga& kopīgas akcijas,
atviešu Nacionālā Fbnda Skandinā­vijā
ierosinātā vēstule akcija, sadar­bībā
ar LCK informācijas nozari,
bija pasākums, kas nav palicis bez
pozitīvām sekām.
— Es gaidu to dienu, — teica Cer-ēils
atbildes vēstulē baltiešiem, —
kad simpātiskās Bbltijas valstis atkal
būs brivas no svešās okupācijas un
atkal varēs ieņemt savas vietas kl
kristīgas demokrātiskas valstis.
Baltijas valstis šai laikā pieminē­tas
gandriz visas pasaules presē, kur
sevišķi svarīgi mums tie atzbiīgie
vārdi, kas bija dzirdami un lasāmi
Savienotās valstīs. Ja vairāki desmiti
tūkstoši vēstuļu izteica latviešu resp.
baltiešu kopīgu un vienotu protestu
pret Padomju savienības varmācīgo
Baltijas valstu okupāciju, to iedzīvo­tāju
slepkavošanu un deportāciju,
tad tas bija notikums, kas brīvai pa­saulei
no Jauna parādīja un atgādi­nāja,
ka Baltijas tautas nav ne sa­kautas,
ne uzvarētas, un to brīvības
cīņa nebeigsies ar kompromisu. Un
tas ir svarīgi Vēl Jo nozīmīgāk, ka
šai pasākumi bija vienoti ne tikai
brīvajā pasaulē esošie baltieši, bet
ari to diplomātiskās pārstāvības, kas
runāja neatkarīgo Baltijas valstu
valdību vārdā. Ja šī gada UN rudens
sesijā, cik nojaušams, pirmo reid
oficiāli, runās par Baltijas valstīm,
tad tas pilnā mērā būs Baltijas val­stu
diplomātisko pārstāvniecību no­pelns
Vašingtonā. Nevar neatzīmēt
iniciatīvu un aktivitāti, ko šai laikā
parldUi tieši LatvIjM s&tnlecība.
Baltijas valstu stftvoklls Savleno-tis
vilitīs^ ne tika! nosAprthIJies,
bet ASV ārpolītiki Un pamazām
k|ū8t par aktualitāti, kas izmanāms
ad ASV ārlietu ministrijas atbildes
notā Baltijas sūtņiem:
— Valsts departamentam bija pa­tīkami
saņemt labvēlīgu novērtēju­mu,
ko iesniedza Igaunijas, Latvijas
un Lietuvas pārstāvji savu zemju
vārdā, tai politikai, ko Savienoto
valstu valdība piemērojusi Baltijas
valstīm.
Pieskaroties 17. Jūnija kopīgās ak­cijas
organizatoriskai pusei, Jāpiezī­mē,
ka tā varēja būt labāka, pasā­kumu
ievadīja pārāk vēlu. Tādas ak­cijas,
kur gribam iesaistīt visu tai
vismaz lielāko daļu no mūsu trimdas
saimes, Jāsāk savlaicīgi
Viena no tādām tuvākām dienām,
kur atkal ir iespēja Latvijas problē­mu
pacelt pasaules forumā, ir 18. no­vembris.
Bet līdz šai dienai vairs ir
tikai divi mēneši, un nav dzirdēts,
ka kāda no mūsu vadītājām organi­zācijām
aizjfirā vai Eiropā būtu ko
plašāku plānojusi. Domājot par nā­kotni
saliedējami visi spēki, lai 18.
novembris butu diena, kad Latvijas
vārds atkal tiek minēts Vašingtonā,
Londonā, Parīzē, Bonnā un Stok­holmā.
Kā to panākt? — Iespējas Ir dažā­das,
bet viena no tām varētu būt lat­viešu
mākslas un kultūras' demon­strācija.
Būtu rīkojami reprezentāci­jas
koncerti ar pašu izmeklētāko
programmu un labāko mūsu māksli­nieku
piedalīšanos. Vai nebūtu Lat­vijai
pakalpots. Ja šādu koncertu no­organizētu
Vašingtonā vai Ņujorkā?
Uz to varētu aicināt politiķus, sa­biedriskus
darbiniekus, presi Ar
labu gribu 18. novembrī noorganizē­jot
latviešu mākslas demonstrācijas
ar pašreizējās mākslas pasaules lī­meni,
mēs būtu parādījuši, ka pēc
desmit okupācijas, slepkavību un de-
PortācUu gadiem latviešu tauta ir ne
tikai spējīga dzīvot, bet, brīvībā esot,
an mākslinieciskai Jaunradei vesela.
Sadi mākslas festivāli, kam nevaja­dzētu
aprobežoties tikai ar koncer­tiem,
varētu notikt ik vienā zemē,
kur vien iespējams sapulcināt vaja­dzīgos
izpildītājus.
Katrā ziņā šis nav vienīgais veids
un iespēja vai vēlamība, kā šogad
butu svinams 18. novembris, lai Lat-vUas
karogam dotu iespēju pacelties
foiif ?P*^^ ^ ^^^^ nedēlas
KIT; par to domātu mūsu sa-biedriskas
organizācUas un latviešu
kolonUu vadības. Tad atkal būs
prieks runāt par aktivitātes un ko-piga
darba panākumiem, jo zināsim,
ka Latvijas brīvības ēkā atkal iemū­rēts
kāds ķieģelis.
Ev. Freivalds
m