Bavarijas Latviesu vestnesis, May 5, 1949

              etriii
len vlsg '
ja
M ;Bayetft
art - pc.
rel nav \
piik#tboli
strā
•••.i,
ļde, W. Ittt; 18i Uļ.1
itatl 34; •%.3R;E(».
' f i .
lai
i
P v
i
i
Jl
W
i
Mi:
II
m
L A T V IA
LAiviao New8paper
Pttbltobcd osder EUCOM OvU
Affflirs DivUion AattioHsaH^ii
Nttmbtr UNDP 196. Publishsr
snd Editor: KSrlis Rabāct,
DP Ounp KleiokSti attf
Gflaitarg/D. Printer: fJkkmļSb.
VoIksU/*, Gfinibttrg/D., Btm^
Landni.-Pl» 7. Circtilati<m: 12000
Published (hree times WMkly.
LATVIAN NEWSPAPER
49 (273)
Cetartdien, 1949. g. 5. maUa
Itnik trīs r d m nedēli. Isd»*
vejt: UtvieSa pres^ dtrbinit-tm
sadarbības kopt; kopas vf>
cSkais M. CoUtis. Galvenais
rtdaktor» K. ^tācs (darbā
neatrodas); galv. redaktora
vietn. M. Cuiitis. Redaktori:
B. ĶfseUSv Liepa, H. Min-dcnberts.
Redakcijas adrese:
Ganiburg/Do», Postfacii 79,
(tilrtmis 84).
Izceļošanā uz iesi izmanto
tikai pusi no
Sūtnis Ke Zariņi piedalās musu centrāle iestāžu liopsedl
^'ĀBMAIŅAB BCP U N L C K VADĪBĀ
Lielāka vcriba jāveltī Francijai
Mūsu cenkalo i e s ^ a vaditaJi daudzās darba sēdēs, spri^ot p^
svarigiem jautājtmiiem, vadiJuMes no sfitņa K. Zariņa vēstulēs raksti-ta,^
em padomim un noradUumienL Augustdorfā beidzat bija pienācis
biidis^ kad sūtnis personīgi varēja pied^ties LCK sēdē. Par apsvei­kumiem
un sfitņa K. Zariņa uzrunu jau ziņojām priekšējā »^tvijas"
numurā. Darba sēdes gaitā plašāku musu s^vokļa raksturojumu snie­dza
LCP pri^ēdJs J . Celms, LCK priekšsēdis H. Klarks, 3CP pār-s^
vji J. Miezis un A« Trapāns, LCK vicepriekšsēdis V. Lambergs un
nozaŗn vadiet Ari šoreiz visplašākās iMurrunas isoraisija anigrikijas
jaukums.
V. Lambergs norādīja, ka prak­tiskas
iespējas izvietoties Eiropā ir
ļoti mazas. To liecina ari IRO sa-stādītais
plāns, paredzat gada laikā
izvietot 130.000 DP. Lielāko skaitu
ua^ņems A S V — 85;000, Austrālija
26.000. Kanāda 5500, Argentīna 1500,
Venecuēla 2000, Ziemeļafrika 750,
Anglija 1800, Beļģija 500 un F r a n ­cija
tikai 300 DP. Sie skaitli atlie­c
a uz amerikāņu joslu. Tautieši
nometnēs rēķinās ar realitātēm im
nosoda tos, kas nostājas pret izce-joSanu
uz aizjūras zemēm. Tuvāk
Izsjācojot izceļošanas gaitai uz ASV,
konstatējams, ka tieši latviešu n a ­cionālā
grupa naiv izmantojusi l i ­kumā
paredzēto kvotu. Pēc oficiālās
IRŌ statistikas latviešu i r 14 prpc.
ho visiem DP, bet aizbraucēji uz
ASV sastāda ti^cai 7,2 proc. Mūsu
centrālām iestādēm tād^ jāgādā, l a i
tiktu izmantotas likumīgās priekš­rocības
un nākotnē tiktu novērsti
dažādie aipstākli, kas izceļošanu uz
ASV kavējuši. Amerikāņu joslā vēl
ir apm. 60.000 latviešu un angļu
joslā 26.000.
• A. Trapāns informēja, k a no ang-fu
joslai? izceļošana praktiski notiek
viĢUigl uz Austrāliju. Pārmiu^aitā
par to, v a i tomēif neibOtu fespSjāms
rast iesjpējas izvietoties Eiropā, ap­sprieda
ģenerālkonsula Br. Pavalapa
ziņojumu par Hodandes valdības ga­tavību
sakt speciālu akciju latvie­šiem.
Par Holandes saimnieciska­jiem
un dzīves apstākļiem izska-n^
a (Jaži negatīvi vērt^umi, un
jautājumu vēl sīkāk no^aidros. A.
Trapāns konst^tēija, ka Francijas
viļzienā nav strādālts ar vajadzīgo
aktivitāti. Pait jākonstatē, ka nav
īstenoti daži' L C P sesiju lēmumi,
un Francijas pārstāvju solījumi, lat-
Elle zemes virsū
Angļu ārlietu vicemlnistrs Mējū
apakšnamā otrdien no jauna asi
kritizēja Padomju Savienības vergu
darba un koncentrācijas nometņu
sistēmu, un Maskjfvas centienus r a ­dīt
pārējā pasaulē maldīgo ieskatu,
ka Padomju Savienība i r visprogre­sīvākā
zeme pasaulē, kur strādnie­kam
klājas labāk nekā kapitālistis­kajās
zemēs.
„Ja Padomju Savienībai nebūtu
pašai kauns par savām vergu fio-metnēm,**
teica Mēijū, „kāipēc tad
tas slēpj no visas pasaules acīm?
Kādēļ tās apsargā rūpīgāk un sting­rāk
kā jebkad Hitlera laikā aipsar-gātas
koncentrācijas nometnes?"
Ķējū Hectnāja, k a Padomju Savie­nība
izveidojusi vergu darba sistē­mu
visā tās pārvaldītajā territorijā
un n,ekautrēļjas to darīt arī tās oku­pētajā
Vādjas austrumu joslā. «Pa­saule
nedrīkst aizbildināties," savu
dedzīgo runu nobeidza Mējū, „ka arī
Šoreiz nekā nezina par Stal^ia kon­centrācijas
nometnēm, kā to savā
laikā atļāvās ar Hitlera Vādju. A r i
paši Kremļa valdnieki l a i nemēģina
mūs vēlāk pārliecināt, ka tie nekā
nav zinājuši par 17 miljoniem darba
vergu koncentrācijas nometnēs, kuru
iekārta i r tīrā elle zemēs viisū."
PRĀGAS KOMCNISn NEDABŪS
ASV AIZŅEMCTTO
Cechu saimniecības misijas vadī­tājs
pirmdien Vašingtonā izteicies
presei, ka viņam zudušas visas cerī­bas
saņemt A S V l i e l i &u aizdevumu
Cechoslovakijai. Viņš atgriezīšo­ties
Prāgā. Pirms nedēļas, kā z i ­nāms,
aizbēga šfe delegācijas pa­domnieks,
lūgdams A S V aizsardzību.
Viņš paskaidrojis, k a komunisti esot
galīgi izsaimniekojuši valsts ārzemju
valūtas rezerves im k a jūnijā Prāgā
vaiis nebūs neviena dolāra u n mār­ciņas
ārtintoiecībal Līdz ar to
Cecboslovakija esot nonākusi pilnīgā
Maskavas atkarībā. Pirms Prāgas
pufia ārzemju vsAutas fondā bijis 60
maljar^i Vroou.
viešiem izrādīt sevišķu pretimnāk­šana,
mūsu pašu neafctīvitātes dēl
nav praktiski īstenoti. A r i šajā vir­zienā
«turpināsies no^aidrošana",
E. Liepiņš norādīja, k a emigrāci­jas
jauitājumu mūsu pārstāvji studē­juši
pēc ģeogrāfijas grāmatām im
pasaules kartēm, lēmuši un pārlē-muši,
bet tautieši brauc, kur katrs
var tikt. Darētu tagad pastudēt vie­nu
otru sīkumu, kas dažkārt sagādā
galvenos šķēršļus. Angļu joslā ir
nometnes, kur I RO vadība nevis
veicina, bet kavē izceļošanu. Vairā­kos
gadījumos tautiešiem sīkas for­malitātes
nācips" kārtot IV2 gadus.
Kad beidzot visi dokumenti atzīti,
nācis jauns norādījums — ģīmet­nēm
esot balta maliņa. Volterdinge-nā
tautieši jau pirms daudziem mē­nešiem
sastādīj^ Austrālijas brau­cēju
sarakstu, bet tas iegulies, un
nupat Falingbosteles transitnometnē,
lai komplektētu pilnu transportu uz
Austrāliju, no dažām citām tautī­bām
ņemti izcelotāiji bez kādas i z ­vēles.
So ikdienas šķēršļu novērša­nā
būtu vēlama elastīgāka un āt­rāka
mūsu pārstāvju iejaukšanās.
jļKRĪNINGUS ATJAUNOS AR
l. M A I JU
Skriningi angļu joslā, pēc atkār­totiem
protestiem, tika pārtraukti
līdz jaunu instrukciju saņemšanai.
Saņemti gan norādījimii it kā i n ­strukcija
būs baltiešiem labvēlīga,
tomēr Zenēvā pieņemto lēmumu
forniulējums i r nežfeaidrs un pielaiž
arī citādu tulkojumu. Skrīningus
var atjaunot ar 1. maiju im, cik pa­redzams,
tad vispinns pārbaudē
nāks bijušie virsnieki. Tomēr kon­statējams,
ka skriningos sāk pie­vērst
uzmanību visu apstākļu no­skaidrošanai
un vēlreizējā i^emša-nā
nāks vairākas Zenēvā iesniegtas
pārsūdzības.
L C K legalitātes jautājumā juridiskā
nozare izstrādājusi vairākus iesnie­gumus,
lai mūsu centrālo pārstāvī­bu
atzītu arī vēlāk jaunā Vācijas
okupācijas statūta ietvaros. Izstrā­dāti
arī Vairāki iesniegumi ar pra­sību
atvieglot emigrācijas technisko
norisi — dokumentu apstiprināšanu
uc.
L C K priekšsēdis H. Klarks infor­mēja,
ka visā drīzuTnā atrisināsies
invalidu pārskološanas jautājums a r i
amerikāņu joslā. Paredzēti 5 inva­l
i du pārskološMnas nami, un i r izre­dzes,
ka vienu iekārtos baltiešiem.
iSajā jautājumā pēc 2 nedēļām sa­sauks
plašāku apspriedi.
V. JANUMS NĀKS J . M|£2A
VIETA
Tuvākā nākotnē uz Austrāliju i z ­ceļos
divi rosīgi L C K locekļi, dele­gācijas
vadītājs angļu joslā J . Mie­zis
un izglītības nozares vadītājs
1. Zubāns. Izraugot vietniekus,
L C K paplašinātā sēde abiem aiz­braucējiem
izteica sirsnīgu pateicī­bu
par pašaizliedzīgo darbu. Izglī­tības
nozari tuīpmāk vadīs A. Drav­nieks
(Lettenlager Augustdorf bei
Detmold), bet par izglītības nozares
va<Htaja vietnieku ASV joslā dar­bosies
J . Dobuiis (Lettenlager H i n -
denburg-Kaseme, Ansbadi). Sarak­ste
skolu lietās amerikāņu joslā
adresējama J . Ddbulim, arī jautā-jimios
par pārbaudījumiem. Cenza
un dokumentu lietas kārtos izgL no­zare
Detmddā. J . Mieža aizbrauk­šanas
diena vēl nav zināma, un pa­gaidām
viņš vēl veiks līdzšinējos
pienākumus. Vēlāk viņa vietā B CP
latviešu pārstāvībā un par LC3C
an^u joslas delegācijas vadītāju
\Bks Daugavas Vanagu priekšnieks
V. Janums.
Vairāki citi ziņojumi deva sūt­nim
K. Zariņam iespēju sīkāk ie­dziļināties
mūsu izglītības, kultūras,
tiesi^os un saimnieciskos jautāju­mos.
Maiji lik^dis v i l ttīs
liilasi latvtek lometnes
Maijs amerikāņu joslas baltiešu
pārvietotām' personām būs lielā mē­rā
^Jm-ģu": mēnissis. Maijā pēc
IRO plāna paredzēts likvidēt 13
lielākas DP nometnes, kurās va­rēja
mitināties 14.0(K) personu. Dzī­ves
vieta būs jāmaina arī trīs lielu
latviešu nometņu līdzšinējiem ie-nūtni^
iem": 8(K) latviešiem Baben-hauzenā,
750 Nelštates Steinbella
nometnē un ap 600 tautiešiem S i l -
lenbuchā. Bez tam likvidē arī pē­dējo
atlikušo nbnfietni Dinkelsbīlē
ar apm. 150 iemītniekiem un Hers-feldas
kara skolas nometni, kur gan
pēdējā laikā vains bija tikai daži
desmiti latviešu. Jurģi pienākuši
ari 2000 IļetuvielJiem Matenberga
nometnē Kaselē. ap 500 Vildbada
nometnē Rotenburgā un tikpat
daudz Rebdorfas nometnē Eichšte-tē.
Pārējās likvidējamās ir «žīdu
nometnes Kaselē, Lampertheimā un
Degendorfā. "
IRO Frankfurtes (1.) apgabalu ga­līgi
paredzēts likvidēt līdz 18. jū­nijam,
atskaitot vienīgi Bucbachas
izceļošanas centru im strā<|ātāju no­metnes
Gīsenē im Hanavā. IRO
apgabala štābs tomēr paliks un no­darbosies
ar daudzo privāti dzīvo­jošo
DP atbalstīšanu izceļošanas,
juridiskos! un sCitos jautājumos. Sa­mazināti
štābi turpinās darboties a r i
apakšapgabalos t. s. ,^sabēŗijās"»
A n šogad britu | Šanglīajas aizstāvis
joslā notiks
latviešu mākslas
• festivāls
pārdod pilsētai
komunistie]
ASV GRIB NODOT FORMOZAS
S A L U ĢEN. M E K A R T O R AM
Ievērojot latvju mākslas festivāla! pg^ ^ivu d i ^ u pārk^ukuma, ko-lielos
panākumus britu joslā pagā-1 mūnisiu ofensīva^ alkal atjaunoju-jušā
gada vasarā. Reinas armijas i gies gar visu Jangtsē upes dienvidu
galvenajā štābā Bad Oinhauzenā I krastu no pa| Hankovas lidz Sang-britu
augstākie virsnieki ierosina-] hajaL Lai gan j(H»rojām trūkst ap-juši
tādu sarīkot arī šogad. Jau no-1 stiprinājuma, ka Sanghajā butu sā-clibinājusies
rīcības komiteja, kuras ļkuSis kaujas, liekās, ka pilsēta iik-sastāvā
ir augstāki britu virsnieki pat jau kā komunistu rokās. Kopš
air štāba galveno audzināšanas virs-124. apriļa, kad sākās komunistu
nieku brigadieri C. A . Vilsonu, me-1 ofensīva, Mao Tse 'Tonga karaspēks
dicīnisko direktrisi miss C. I. Enso-1 pavirzījies vietām lidz 300 km uz
l i im plkv. D. S. Frezeru priekšgalā. I pHekšu un iznicinājis vismaz
Festivāla patronātu, tāpat kā pagā- 700,000 nacionālistu kareivju. Tie
jušā gadā, uzņēmies britu armijas I tikpat kā visi s^emti gūstā vai
komandieris ģenerālis sērs Čārlzs pSrgājaSi kmnūnistu pusē. Kritušo
F. Keitlijs. |o» maz, ASV āriietu minlskijā
Rīcības komiteja ir arī no latviešu I sākugas apspriedes par Fcrmozas sa-mākslinieku
puses, im tās priekšga-ļias formālu i^rvaldlSanu, nododot to
lā i r prof. Augusts Annuss un kom-1 Japānas militargubemātora ģen.
Iponists Jēkabs Poruks. Komitejā ie-1 Mekartura pirvaldiSanā. IS^L'^L^-trv^^^^ Pirmdienas naktī Sanghajas radio
^ ' ^ ^ P ^ ^ ^ ^ V o l f g a n g ^ ka komunisti pieved pilsē- I f • r^y^^' Dajevskis, baletme - L^^ ^^^^^^^ ^^''^^ gu-
Mars Osv^ds Lempis gleznotājs L^^g ^^^^^ ^^^brucēji pagriezu-
Janis Kalmite uc. Sarīkojuma ter- ^^^^ ^ dienvidiem un okupējuši K a -
mjņi jau zlnaml un tie n o t ī t i l a i - §^^33 ^^elzceļa mezglu, kā ari
ka no 26 maija lidz 1. jumjam Hangčovas priekšpilsētas. Nacionā-
Festivala s m a g u s neesot bijis iespējams uz-gad
veidos latviešu gleznu ^izst_^^^^^ apturēt, jo komunistu ri-
T-J^'^'^Jf^H sešpadsmit izcilākie Lj^g esot ļoti ievērojama artilērija,
latviešu gleznotāji no visam trim L33 sastādoties l i d o tiesu no gluži
rietumu joslām. Par izstādes direk- L^o^erniem 4 collu amerikāņu pret-
U>ni uzaicināts prof. A. Mnuss, p a r L ^ ^ j , ^ lielg^allem. Ar šiem spēcī-testades
vadit^u dekorators Ev. L a j i em kalibriem esot sašauti ari
Dajevskis. Pāreja festivāla daļa ,^ ^,^35,^^ j^^g^^^ ^p^^. Bez
paredzētas 4 baleta izrādes. Piedalo- L a m jcomūnist-.i rīcībā esot ari daudz
Ies musu iev«-o^mākiem baleta motorizētu vienību un tanku. Tāpat
lohstiem ar 0. Lēmām un Tatjanu L^^^^gg ^^^ās parādījušies komū-
Vesteni pnei^gala, u n j a i r a k i musu k j ^ ^ j^i^ļ^i^^^tāji ar vecām japāņu
tolako instrumentālistu koncerti, «zero" iHdmašīnā^^
Pagaidamjau droši zināma v^ Mandžūrijā ražotas krievu tipu
ka Jāņa Kalēja piedalī^nas. Bla- hj^^gj^jag Nacionālistu miera de-k
i ^ gleznu izstādei festivāla pare-ļegādjas locekli, kas atgriezušies no
^^t^P daiļamatniecības izstāde - ļ Mao Tse Tunga galvenā štāba P e l -
pingā, izteikušies „Daily Mail'* ko­respondentam,
kā komunistu virs-pavēlnieca)
a8 štābos esot redzamas
padomju virsnieku \miformas. Bez
tam Mao Tse pats atklāti runājot,
ka pēc Dienvidķīnas okupēšanas t i k ­šot
izsludināta Ķīnas komunistu
partijas „platformas maiņa". Līdz
Šim komunistu revolūcijas nesēji
Ķīnā esot bijuši zemnieki, bet tagad
revolūcijai jāpārslēdzoties u z „iz-mantoto
strādniecību". Mao Tse
Tungs vispirms vēloties atdzīvināt
Ķīnas rūpniecību im radīt ..brīvo
proletariātu", jo Ipnai esot pirmām
Trešdien Ņujorka uz apspriedi par Berlīnes blokādes atcelšanu imļHiL S^Sv r ū S f f
6etru valstu ariietu ministru konferences sasaukšanu pirmo reizi b e z r ^ ^ f , . ™ rupniecioas.
ASV un Padomlu Savfenibas delegiiliem sanāca wi AnglUas un Franci- Pagaidām gan no šis progranmias
jas pārstāvji pie UN. Lai gan vēl pēdējā apspriedē Majiks bUa Dr.H^ai^as praktiski nekas neesot vero-
DSesop^ licis saprast, ka kremlis labprāt vēlētos arī turpmāk ap-ļJ^s, ziņo ,,Newsweek* Sanghajas
spriesties tikai ASV un Padomju Savienības starpā, ārHetu ministrs P^<^^5P<>n^^tsPeken^^
Eēesons nolēma pieddimt ari parifjo divu valstu delegātus, lai ta iz- P ^ s t i ieņemtajās pUsetas ļoti stingn
jauktu variiūteJo Maskavas aprēķinu ar atsevišķām sarunām dzīt ķīļus F^^o^i^s. lai netiktu iz^postitas fab-rietumiilektt
blokā. rikas un noliktavas, kas pi^^^^^^
[zemniekiem. Tie plem., Nankmga
K r i t i ku atļāvās arī ģen Klejs unh^^^ati palikt un strādāt tālāk,
viņa palīgi. Pagājušās nedēļas noti-P^^^sj?^*, vļ?.^ iespējamo aizsardzību
kumi jau skaidri rādīja, cik divko- līdzšinējas strādāšanas i^pejas.
sīga i r Maskavas spēle. Kamēr plkv. V^i ziņu pamata ari Sanghaja v a l -
Tulpanovs - padomju propagandas p^o* samēra daudz mierīgāks noska-šefs
Berlīnē runāja par ,,saprašanos" P^J^P^ ?^a,?^«"?i^as sakuma, kad
un „visu šķēršļu nolīdzināšanu", H^P,"^^^^^^ p^ļ? simtiem _ kilometru
sarkanarmieši mēģināja nobloķēt M?^"-. ^agad Sanghaja areji lidzino-
Beriīnes rietumjoslu kanālu slūžas ielenktam cietoksnim bet tas
saimnieciska dzīve ritot bez 'iovis-ķlem
traucējumiem. Daudzi ārzem-ttrdziņš.
B E Z D E L Ī G A V E L
, P A V A S A R I N E N ES
Gaisa tUts paliks arl^ ja krievi BerEhes
blokādi atcels
FIRMiS ČETRU V A L S T U APSPRIEDE ŅUJORKĀ
H. M
Vašingtonā un Londonā sagaida,
ka Berlībes blokādi atcels jau nāka­mā
nedēļā, bet ārlietu ministru kon-fer^
ice varētu sanākt 14 dienas pēc
blokādes atcelšanas. Pašreiz šķiet,
ka pagājušās nedēļas pārliecīgais op­timisms
par Kremļa kursa maiņu
jau rimis, im rietiunnieki sagaida vēl
daudz grūtfbu' „Viena bezdelīga pa-vasari
nenes," rezignēti saka Lon­donas
p r ^ un :par«iz, ka Berlīnes
'bldcādes atcelšana nebūs nekāda
brīnumatsļēga. ar ko atvērs smago
dzelzs priekškaru./)
Pēc .jjagājušās piektdienas apsprie­des,
kāda Ņtijorkā bija Padomju Sa­vienības
delegātam pie U N Maļikam
ar ASV delegātu Dr. Džesupu, for­māli
nav v i l r s nekādu šķēršļu nedz
Berlīnes ļt)lokād€s atcelšanai, nedz
četru valstu ārlietu ministru konfe­rences
sasaukšanai. Tomēr neuzti­cības
un skepses gars pret Maskavu
aug auŖumā. Nedz Londonā, nedz
Vašingtonā Masli:avas „mlera gribu"
neņem par pilnu xm tanī saskata t i ­kai
mē^ājumu novest rietumu sa­biedrotos
grūtā !5tāvoklī un ar tak­tiskiem
msaievriem aizkavēt atse­višķas
Rletumvācijas valsts izveido­šanu.
Sie uzskati nav nekas jauns.
Tādus angļu im amerikāņu žurnā­listi
pauda jau no pirmās dienas,
kad kļuva zināmas Džesupa un M a -
ļika sarunas. Kamēr Ečesons, T r u -
mens, Sumāns un pa daļai pat A n ­glijas
ārlietu ministrs Bevins vis­maz
uz ārpusi piiuda oficiālo pārlie­cību,
ka Padomju Savienība šoreiz
patiesi vēlas i2ž)eigt saspīlējumu un
novērst tiešos kara draudus, kādi i k -
brīdi pastāvēja un pastāv arī paš­reiz
bloķētajā Berlīnē, angļu un
amerikāņu okupācijas iestādes ap­lenktajā
pilsētā tāpat kā berlīnidli
paši .Jcrievu miera gribai" neticēja
im par šādām frāzēm atklāti smēlās.
Badenbadenes raidītājs sniedz nieki, kam pieder Sanghaja lieli uz-sensācionāiu
ziņu, ka Kremlī esot i z - ļ ņēmumi, atteikusies pilsētu atstāt un
lemta pilnīga poiītikas kursa maiņa grib sagaidīt komunistu ienākšanu,
pēc Berlīnes blokādes atcelšanas. A t - ļ l a i tad ar tiem /noskaidrotu savu
saucoties uz „New8 Chronide" Mas- ļ īpašumu tālāko likteni,
kavas korespondenta ziņojumu, r a i - Nekādu iespaidu neesot atstājusi
dītājs secina, ka Višinskis nākšot ari 1. maijā pilsētas tagadējā ko-ēetru
valstu ārlietu ministru kcmfe- mandanta ģen. Cen Tai Cinga patē-rencē
ar tik radikālu sadari)ības tiskā runa, kurā viņš aicināja Sang-progranunu,
k a A S V varot pat mal- hajas aizstāvjus cīnīties līdz pēdē-nīt
savu nostāju Rletumvācijas valsts jam un padarīt Sanghaju .,par otru
dibināšanā, to atliekot uz nenoteiktu Staļingradu". Līdzšinējais pilsētas
laiku vai pat atmetot šo pilānu pa- garnizona virspavēlnieks ,.na2ud1r,"
visam. pēc tam, kad atklājās viņa plāns
Trešdienas „Daly Herald" izdevu- pilsētu pārdot komunistiem par 10
mā šī laikraksta Beriīnes birojs ziņo, ļ milj. dolāru,
ka pirmoreiz vairāku mēnešu laikā p^,. §0 gadījumu sīkākas zl^as
kopš pirmdienas padomju aviac ja ^^jjews Chronide" līdzstrād-vairs
nenotur apmācības gaisa tilta ^leks no Honkongas. Bij. Sanghajas
koridoros. i aizstāvēšanas armiju virspavēlniGks
ģen. Tang En Po ievadījis slepenas
im izlaupīja kādu angļu <oslā esošu I sarunas ar komunistu armiju v r s -
Berlines pilsētas muižu. Tāpat pēc ļ pavēlniecību, ka pret samaksu
tam, kad veselas 4 dienas visžēlīgi skaidrā naudā par 10 milj. ameri-bija
atļauts Berlines-Hanoveras au- kāņu dolāru viņš ir gatavs ar
tobusam braidct pāri krievu joslas savu karaspēku pilsētu atstāt. Kzd
robežai, pirmdien šo pašu autobusu pagājušās nedēļas sākumā kdmūnisti
aizturēja un pasažieriem pēc rūpī- viņam paziņojuši, ka cer dabūt
gas ..pārbaudes" bija kājām jāšķēr- Sanghaju par lētāku maksu, Tang
so demarkācijas līnija. En P o pilsētas kapitulāciju par 2
Lielās politikas veidotāji Londonā, milj. dolāru piedāvājis Sanghajas
Vašingtonā un Parīzē tomēr par šiem bagātākajiem tirgotājiem un rūpnie-sikumiem
neuztraucas. Tos nodar-ļkiem. Par šo <?ummu viņš gādāšot,
bina lielākas Jiatas. Pirmā no tām j l a i Sanghaju komunisti ieņemtu bez
ir nepārprotamā Padomju Savienības kaujas, kādēļ pilsēta netikšot 6a-
(Beigas 3. Ipo.) 'grauta un izpostīta.
i
l