Bavarijas Latviesu vestnesis, October 21, 1950

              8 L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 21. oktobt!
200 miljonu dolāru 9 franču IVēdesi ed pret baraku
divīziju apbniņosanai
Visa Ziemelindoklna trauksmes stāvokli Siutgarte (Lā) — Amerikāņu mili- ļ pārvietotās personas, kas nāk no at- ļ ^l^o^ļu ^o^^SSas * o f i ^ ļ^^uļ
tarās pārvaldes DP Uetu kārtotājs brivojamām ^"f^^^'J^A^ ''No^zsfltams zēna Udz preridentam
Virtembergā-Bādenē Kempbels pa- gabala 1469 viesmcas \m restoram ^^^^ uelākajā apdrošināšanas sabiedē
skaidroja, ka no šī apgabala izceļo-^ varētu katrs uzņemt 5 arzemnieKus. ļ Pnidentia uzstrādājās tikko 79 g. ve.
DAŽOS VĀRDOS
No klostera padzītas 80 Agramas žēlslrw
digo māsu ordeņa mūķenes un norīkotai
piespiedu darbos Šoseju būvē, ziņo Dl»
Stlmme der Vertrlebenen.
S t cūkgaļas nn 10 t sviesta divos Brei.
lavas komūnālūzņSmumos esot sabojijon
DONGDANGA KBITUSI - APDRAUDĒTA ARI LANGSO^A, PĒDĒ­JAIS
ATBAL8TPUNKTS UZ ĶiNAS ROBEŽAS juši 64.000 DP un 3400 repatriējušies.
Purbe (ag). — Sav. valstis notie­košajām
amerikāņu-franču sarunām
par Francijas bruņošanās program­mu
un amerikāņu palīdzības pastip­rināšanu
notikumi Indoķīnā devuši
jaunu impulsu. Uz Vašingtonu de­vās
arī ^franču finanču ministrs
Pečs ar aizsarddbas ministru Moku,
kur tiem bija apspriedes ar Ameri­kas
ārlietu minoru Ečesonu un f i ­nanču
ņiinistru Snaideru. Sav. val­stis
principā piekritušas Francijas
bruņošanās programmai un apsolīju­šas
savu finandālo atbalstu. Saru­nās
Snaiders nācis ar priekšlikumu
Ierobežot Francijas dzīvokļu būves
programmu un citus sociāliem mēr­ķiem
paredzētos izdevumus. Eče-sons
savtdcārt uzaicinājis franču val­dību
dot lielāku patstāvību Indoķī­nas
vsdstīm — Vietnamai, Laosai un
Kambodžai
Pēc apspriedēm Izdots kopīgs ame-rikāņu-
franču komunikē, kurā de­klarēts,
ka Francija pagaidām sa­ņems
bruņošanās vajadzībām Hdz
nākošā gada beigām 200 milj. dolā­ru,
kas dos iespēju pabeigt 5 franču
divīziju pilnīgu āpbruņošanu un 4
divīziju apbruņošcoiu no jauna. Sav.
valstis uzskata Francijas bruņošanās
programmu par ievērojamu faktoru
Atlantijas pakta vispārējā aizsardzī­bas
programmā. Ieroču sūtījumiem
vz Indoķīnu dos sevišķas priekšro­cības.
Galtgo financiālā atbalsta summu
noteiks Atlantijas pakta padome; pēc
citām ziņām — tā var sniegties līdz
* . j 1 A^^..ji,s«„ 10 Proc. no šī skaita dzīvojoši vācu
2,4 miljardiem dolam^i^enkaņu-! ^ ^ ^ ^ ^.^gj nedrīkstētu būt
f r a n ^ sarunu 'ezulteti Parke ^^^^ dzīvojos fi
ņemti ar lielu gandanjumu. Vienīgi • ^
valdībai tuvu stāvošais Le Monde
liek izskanēt bažām, ka Francija no­nāks
pārāk lielā atkanbā.
Otrdien Parīzē pēc vasaras brīv­dienām
darbu atjaunoja Francijas
nacionālsapulce. Nopietnais stāvok­lis
Indoķīnā atstājis ēnā iepriekšējā
sesijā nenokārtoto vēlēšanu reformu
un citus iekšējos darba kārtības jau-
Par 20 ostfeni
niem brīvība'
BERLĪNE AIZKAVĒTI CILVĒKU
NOLAUPĪŠANAS MĒĢINĀJUMI
Berlīne (md). — Pagājušo sestdie­nu
Berlfoē izdevies aizkavēt divas
Tito izbeidz privili-
^ijas kompartijas
"'^ IS"*^^*^ ^r^*1*"^^?f^^^ tautas poUdsts mēģinājis aizturēt
deSTs fr^^^ kādu Cīņas, gmpas
S f L i , ^ ! r ^ ? / ; w « f i ^ 5 i«m/ to pret necUvēcibulocekU, bet ielas gā-
K«^gā^Sa"i^rt^^^^^ »£uis"piiSs sai
llSI^ M^w,«^?nLw^i'^n^ UZ Potsdamu mēģi-
? ^ u » « ^ ^ Z n W i teraut kādu jaunieti, bet atkal
noticis, taču visiei,» skaidrs, ka rē- g^Jg^f " ^ V M
gdārā frorrtes ķajl fav6rsu8ā^^ciņa»^ J^^^^^
nav uzskatamas tikai ^īsar^^^^^ ^ īstenībā nav vēXiekoaiz-lf^
4Ģ^^"^L,ai;zbSte^^^ t ī M K S a " ^ '
kurnu rietuku pozīcijām Āzijā. jf^^esl^SvS blja^ atstājis tiesas
Zem Indoķīnas komunistu spiedi^ ļ namu un ar pirmo tramvaju devies
na franču un vietnamiešu vienības uz Rietumberlīni, tā ka tūlīt Izga-joprojām
atiet Kritusi jau arī tavotā apcietināšanas psivēle dūSīga-
Dongdanga un komunisti nonākuši ļ jam advokātam vairs nespēja kaltēt.
Langsonas fortu apšaudes joslā. Arī Par 20 feniņiem viņš bija alzbr$u-šis
pēdējais lielais, franču atbalsta ļ els brīvībā,
punkts uz Ķīnas robežas nopietniļ ••
draudēts, un Langsonas dvīUedzī- ļ A . - • ^ 1. .1* 11 - ^
votāji evakuēti. Franču vienības vēl Amerika automODlļl KļUSt
tur ap 150 km garu frontes līniju no dārgāki, bet VācU tautas
Dongdangas hdz Monkajai, pie Ton-klnas
līča: Ar. Dongdangas krišanu
mēneša laikā zaudēti pleci hocletl-
Belgrgde (md). — Maršala Tīto
valdīķa šinīs dienās izdevusi bargu
rOcojumu, kas Jugoslavljas komū
nlstū partijas biedriem laupījis dau­dzas
na īpašām saimnieciskām prlvi-lēģljām^
kādas tiem līdz šim bija.
Rietumu novērotāji Bel^adē to uz­skata
par vienu no nozīmīgākajiem
Tito iekSpoMskiem soļiem kopš
konflil^^i^ M^skavUir ijjaiinčrl^ ^ k
rēts n<^d% Māko daļt^ no $|ŗ^&s
500.00(r^tēaM^ ^ u ā tādā pašā stā-vpkll
kā.pāŗējos 15»5 milj. iedzīvotā­ju,
visīrfnnā kārtā attiecībā uz pār­tikas
apgādes iespējām pašreizējā
kiizes periodā.
JŖIkojums stāsies spēkā divu ne
dēļu laikā un paredz smagus naudas
uh īsākus cietuma sodus noteikumu
pārkipējiem. Jugoslavu kompartijas
orgāns Borba uzsver, kci lēmumam
esot izcila politiska nozīme, jo tas
novļSršot jrisas neattaisnojamās pri­vilēģijas
apgādes laukā. Rīkojumā
starp dtu noteikts, ka neviens iedzī­votāju,
neatkarīgi ņo sava ajnata un
stāvokļa, nedrfkst Iegūt vairāk pār­tikas
vai patēriņa preču nekā rak­tuvju,
mežu un dzelzceļu strādnieki.
Komunisti, kas strādā „īpaši atbil­dīgu
vai smagu darbu" un personas,
kas veic svarīgus zinātniskus uzde­vumus,
saņem devas virs caurmēra,
bet tomēr mazākas nekā rūpniecības
sihagā darba strādnieki. A r pavisam
nelieliem izņēmumiem likvidēti ati
pazīstamie ^speciālie velkaU'f parti'
atito lētāks
Detrolta (md). — PleauguSo materiālu
nāti punkti. Vietnamiešu karaspēks. IJS?^ J° J2EU?^«^ ameriMņu auto
ko vērtē an 50 000 vTni klflcf anripn paaUgstlnfijuSas ari automobiļu
i l t 7 i ^ *V - . . ^V?^ arvien ļ cenas. Hudson cenas paaugstinātas par
aktīvāks. Ievērojami / Uzlabots tāļsa-m dolāriem, tspat sadārdzinājušas
apbruņojums un aļpgādē^ un blakus 1^^*;» Packard, Kaiser-Frazer un Willy8
vaie«clra?ilecmS ^una aSutteoI,tfn^»^t ^R »W^f^t 4^l^p^m^M^i n r i « l V ē l- naCvh rilvnsālemŗ as,a G«neo-spēku
pastiprināšanai no Ziemeļafrl- ļ cena vācija pamazināta no 48oo Hdz 4400
kas un Madagaskarias nosūtīti franču I markām, bet. eksporta modeUs paietinfi-kaŗaspēka
papildinajuitti. To Uelu- n}^\|2f vJ?.f'^n?^'"-«^ ^^^^^
mu n^^^^^^ norādīts, ka šis S i ^ u ' ^ ' ^ S g S ^ ^ ^ ^^
tSkM kontin- lRel2;ēV0Usburgaa-<abrikaa paaugstināju»
ģentR i Fran(M«ļ^^ aigaa par lo-^u
•tWifft1rTnr nfl^lftS stupdā. Tas bijis iespējams, ra-
Indoķīnā patlaban Vēijē uz 150.000 donāll^iot rSoSanu un pēdējā gadā gan-vīriem,
no kuriem 80.000 cīhāsze-ļdriz divkāršojot produkciju. No koppro-mes
vidienē un dienvldbs. Kaut gan|<i«^<^i«* so proc. resp. ap 25 automobiļu
situācija i r ļoti nopietna,, militārās
autoritātes pārliecinātais, ka ar ka­raspēka
pastiprināSahu; Un amerikā­ņu
Ieroču atbalstu komiSnlstu itzbru-kumū
izdosies atsist
dienā eksportē. Šveices, Zviedrijas un
Luksemburģas auto Importā vācu tautas
automobiļa ir pirmajā vietā. Pavisam SI
gada septipos mēnefios Vācija, eksportē­jusi
gandrīz 47.000 automobiļu. PagāJuSā
gadā eksportēti tikai nepilni 10 proc. no
vācu auto produkcijas.
saules lielākajā sabledīt^
, bā Prudentla g.
VādeSl savukārt norāda, ka katru ļcumā mlmSals sērs Džozels Bems, )qļ|
mēnesi; Virteņ^rgā ierodas ^aP H^J^'S^ ^ ļ ^ ^ ^ ^ l - , . , ^^
nelegālu robežas pārgājēju no au-iga^u no vietas saņēma Anglijas vecāki
strūmļem, kam jāierāda dzīvokļi. I iedzīvotāja Matiida kopinse savā m an.
Viesnīcās novietot ^
saimnieciski nepareizi, 30 «lazajos 1 ^^.^j^^^^^ RoseUni iesūdzējis amerikāņu
ciemos grūti atrast darbu. i senatoru Džonsonu, kas Romā plašā ame-
Vlrtembergas iekšlietu ministrija rikāņu un itaļu žurnāUstu sabiedrībā esot
p i j S S v o j a m o baralm būvēm^^^^r^^^^^ »l.'»
DP vajadzīt>ām. Tādas cels £slinge-| pirāk maiais cietumnieku skaitt sagi»
nā. Ceislinģttiā, EtUngenā, Nirtinge-ļ dājot administratīvas rūpes Īrijas det^.
ns rn^r «^ilhronS un Sindel&l- hnu priekšniekiem, izteicās tlesUetu mi,
na, Ulma, Heiīnro^ un 2>inaeiim ^ gandarfjumu ziņodams, ka pag,
genā. Barakas varēšot izmantot ari ļ g^tj^ trļjag cietumos ik dienu blJuSl caSt!
vēlāk, jo šo pilsētu tuvumā arī turp- ļ mērā tikai 489 vīrieši un 62 sievietei, pi«
māk vajadzēs nometināt strādniekus, tam vairumā ar īslaicīgiem «odiem.
tot ap 20 ģimeņu. Ģimenēm ar «Krauca Marseļas vesein^s pāi^aides pi*
personām pieredzēta dzīvojamā telpa, ļ gaimā, sagaidīja tur ierodamies auto ar
guļamistaba un Virtuve, betUelākām is miiJ. «ranku^veseiibas pabalstu nau.
Ir*" 1°^ . V ^ * le+oKo Idas, Izvilka mašīnpistoles un, apdraudot
ģimenēm vel viena papUdus Istaba. ^ ierēdņu un apmeklētāji^
Genlngenas pilsētas dome protestē- ļ nolaupīja auta ar visu naudu.
j4u«selr p«rreitr i4e^ktšill4ieftiTu Jm^in^i^aitnHjlaass pōilee -1 ^Z viedrisjaaism knrieocniassk iree vliaelutpērSaatnēuji , plleapir anno -
teikto piecu baraku būvi 300 D P no- ļ ^gjgtu iespējamo inflāciju.
vietošanal Geplngenas tuvumā. Pil- ļ AustrāUjas drošības ierēdņi sfikuSi i i ,
sētas robežās jau reiz bijusi liela ār-ļ meklēt ziņojumus, vai dažādie traucēji».
nleši Zinoj, ko tas nozīmē, un ar v l - Austrālijas tērauda rūpniecību.
siem līdzekļiem pretošoties Jaunas p^^^^^, ^^^^^^^ gj^,„ Londonas tuvu.
nometnēs iekārtošanai. Lai pārvie-ļmā, nogāžoties divmotorfgai britu trans-totās
personās atstājot tūr, kur tās porta UdniaStoai. izglābās tikai vieni pa.
patiat)an ir. KdZ tām T ^ ^ ^ kara gūstekņi jugo.
pastāvīgus azīV0kļ^S, lekSli^U nu-1 gjf^vijfi, kas par kara noziegumiem biji
nistrlja paiķaldrbjusi; ka, Ievērojot ļ notiesāti uz 15 gadiem cietumā. Viņi jaa
(kudz^ iedd^^^^
ļām pūlēm vispār izdevies panākt ^ ^ a r i bUa notiesāti par kara nozied
amerikāņu iestāžu piekrišanu D P pa-ļ miem.
gaidif novietošanai barakās un nevis ^ ' ^ ^ ' v i j a ^ nav atsau^^^
^«T«^^i.ii%« ļka tā būtu ar mieru atbrivot UZ 18 ga»
^ļVOKļOS. ļ^j^^ cietumā notiesāto katoļu archlbli,
Heidenbelmas pilsētas galva pazi-lkapu stepinaCu, ja tas tiuit atsutu Ju«
ņojla i^īvotājlem, ka pilsētai de- goslavlju. Vatikāna paskaidrojiv ka Sā-
^eml^^li sfik^mā b^^^^^^^ Scij? a t ž m«
— - , meklējusi cietumā, kur viņS nodarbojo*
ties ar reliģisku grāmatu tulkoianu.
Papīra trūkums Anglijā spiež vaimbtt
atjaunot papīra racionēSanu laikrakstiem,
kāda pastāvēja kara laikā.
Ang]n fallstn vadonis sērs Osvalds Moi-lejs
un kāds franCu ģenerāļa Degola pāN
stāvis paredz piedalīties naclonāUstiSkls
vācu „Vir8nieku brālības" sanāksmē no­vembri
Bllefeldā.
Skolnieku streiku sarīkoja ISOO Ham*
burgas skolas bērnu, protestējot pret mfi«
cibu telpu izmantošanu iestāžu vajadzl«
bām un nekārtigu mācību norisi.
Augstāko dzīvojamo ēku RietumvāciJI
cels Minchenē. Tai būs 9 stāvi un 100 dfl-vokļu
p r vismodernākajām technlskām
ierīcēm. Nama īpašnieki būs paši īrnieki.
Bezdelīgas lidmašīnā uz Romu un Kalto
dzīvnieku draugu uzdevumā nogādās no mmiftm^>X»m^ nokavēiu.
»ēt.gl^>i^nl vēHaikā^kltitū dienvidos.
Ņuntmdiandij mmlstru prezl-ients
Bmoļvūds Hamburgā. Sevišķi tai
sakāms par rūpniecības strādniekiem un
zemniekiem. Par vādelu masu lec^oSanu
tomēr vēl esot pāragri runāt
Par spiegošanu ASV labā Varšavā no*
maiiitl sabotažas politiku
Parhe (md). — Pēc inJprmSclJas
no kompetentām valdības aprindām,
franču komunisti s&ņēziauši Maska­vas
rīkojumu atmest savu līdzšinējo
tiešās sabotažas politiku pret Fran­cijas
bruņošanos, Jo št politika ko­munistiem;
esot nodarījusi vairāk
ļaunuma nekā labuma. K^remiis
reizē izteicis neapmierinātību, ka
franču «biedri" ne vien nav spējuši
noteicēju vārdu prot sev nodrošināt
komunisti, un tās parasti.beidzas ar
DP ^ e ņ u ŗesp. 400 personu. To
novietošanai paredzēts celt barakas
pie ipolicijas kolas. Pēc skolas i z -
remontēSanas sekošot vēl citi DP.
Helijienheimlešl paziņojumu uzņēma
ar lielāko nepatīk
Veidotas Rietum-^
vadias vi»^^
rezerve
OBUGSTAIS DIENESTS
AUSTBtlIIU JOSLĀ
'^Iftoniia ( U ) , i t f ^^
pngaKdižīVas M
mm vienībiTHfmlzi^^^^
Ja Nīiriēlēra apgalvojums, ka ar 1.
oktobri sākusies Vācijas apbruņoSa-na,
pārrunāts slepenajā Rietumvāci-llln^"'^^'^^^^^^^^^
taSpi^^T/^^^^ no tiem 7 piespriests nā neatbilst patieabai. Tā kā vairāki ļ ves sods.
vācu laikraksti ziņojuši par īpašām! Vficljas ģenerālkonsulāti nodibināti Jau
mijas piederīgiem, sevišķi vlrsnle-ļ pārtraukusi visas saistības ar Ma&avu
kiem, tagad „oflci§ll paskaidrots, ka I ^ turpmāk darbosies pilnīgi neaticarigi.
aptaujas un i€va;4ītie priekšdarbi b l - it^J'^^^g'^""" ^^^^
jušl nepieciešami, lai radītu 500 vīru} 80.oeo pāru slēpju un dtu piederumu
stipru „virsnleku rezervi". Vlrsnle-ļ Aisv paredz iepirkt sava okupācijas ka­ķi
vajadzīgi, lai sastādītu 30.000 vīru vajadzrbām Vācijā.
\^P^^^ i>ft4ftnVlw;. T^n^u,.\T\^^^^^ I lidmašīnas nogāzušās sešu valitū
ko akceptē-ļ aviācijas manevros virs Anglijas. Aboi
jusi sabiedrotie. 400 vīru bez tam I fadīlumos ik pa divi Udmsfiinām sadūru-to,
ka vairākums nobalso par strei- dnzeepsi ^IzevSealmdoi SaIp^al Sansii » pPotnli^c^i^j^a s sar-1L ^ * S paUdiibu JugosiavUai
ka turpināšanu. ^^i?!:? Bonnas parla- ļ draudošā bada novēršanai un to Jau pie-īniim
iiiMīB...
menta un valdības ēkām. teicis amerikāņu vēstniekam Belgradē.
Z7Zl4.^ir I šūtajiem - n g. vecais blj. Velmārai
patiabail sagatavo likumprojektu I i^uWikas kanclers Luters, ka» paktu pa-par
obligāto kara dienestu tautas i^^^^^^^^^^^^^s vārdā, kopa ar Strēže.
policijas vienību tflJStni iHI?'^"* PSrēJle pakta parakstītāji -
i ^ r AkLr*!?:^* ^^^^ IzveldoSa-lBrians, Vandetveide. OstS Cemb^r\««,
(Turpinājumi no 1. Ipp.)
fli7irAvPt nmoHirfimi ^ i ^ t BfltHtimu . Ma^kavas prasāmos miera grl-i**^*. vAvu^avoj^un uienesiam paKiauui ^^^^^ MusĢiini.
^ ^ - ^ī^^^sanu Francijā, bet ar savu ne-U^ f^Vm^ tsunVloB» Par^nm^n smArnh^iT Ar /^hii^a*!? i x Sauuļ pa^ vēlu atverot
^na^m'^i u^ni \Hdmzirgl^ Iemkālr tovejuramai, kaats^ ōMtdezs S r l i « ^,?mf^ " ^ dau.)^^^^^.^^^•. V^T^P^^^ w-|robe2«.. A r obligāto Iesaukšanu va-1
8im kalpoja tikai noteiktām iedzīvo-tāju
grupām uc. Kemūnlstu partijas n^°?f^^\,^«*^°^^^^^
birojiem aizUegts iegādāties jaunas ^*Srrt^^,i.^^Hf^^^^^^^^
mēbeles, gleznas, grīdsegas, aizkanis. oSJSuār^^^^^
tāpat likvidētas privilēģijas degvielu frS mSlano^^^^
izsniegšanā partijas funkcionāriem. | U ^ f f l e S m S S
pskava aisakas.;.
(Turpinājums no 1. Ipp.)
nai, UOVlgmi^m dienestam j>8ik}auU)^neŠ8, MUSĢUIU, Skrcināla un fitrēift-fauneķĶ^
kas Vāmvte^^V \^ gaōu)^^'^ ^au mituM.
. izpletni, galu dabūja
kāds Itaļu paraSutists Romā 15.000 skati-zīmuli
ar lūpu
slēptākā veidā; sadarbībā ar- citiem
kreisiem novirzieniem prasot augstā­kas
algas strādniekiem un aģitējot,
ka bruņošanās ir franfia tautas hau-
'^ATL 1 izšķērdēšana un: amerikāņu mi-piedalīties
arī padomju delegātu, tas utāristu triks miermīlīgās Pad. sa-vlsplrms
atrunājās, ka viņam ie- vienības sagraušanai
piriekš jāsazinās ar Maskaivu, bet pēc jau vairākas nedējas Francijā tie^
tam priekšlikumu noraidīja, jo nee- gām nav konstatēti tieŠl sabotažas
sot Izpildīta padomju prasība koml- mēģinājumi pret Ieroču sūtījumiem
sijā pieaicināt arī Zlemeļkorejas un vai bruņošanās rūpnlecibfi Komū-
Dlenvldkorejas pārstāvjus. Tad pārsistu prestižs fran&i tautā m^āml
septīto komisijas locekli uzņēma Dā- krities pēc radikālās stāvokļa pār-niju.
maiņas Korejā.
Komunistiskās Ķīnas ministru pre- No Londonas ziņo, ka angļu sle-zidents
Cuenlajs piesūtīja UN kop- penā dienesta speciālā nozare M. I 5
sapulcei priekšlikumu svītrot no dar- jau vairākus mēnešus rūpīgi sekojusi
ba kārtības Formozas jautājumu, komūnistii aktivitātei nelegālu strei-
ASV ārlietu ministrs Ečesons ie- ku organizēšanā, nosūtot savus aģen-priekš
bija paskaidrojis, ka Formo- tus organizācijās un uz visām sapul-zas
nākotnes jautājums jāatrisina cēm, kur tie stenogral^uši visas ru-mļera
ceļā. Ečesons arī atsauca nas. Konstatēts, ka bieži vien atse-
TASS ziņojumu, it kā viņš vienojies višķi komunistu iaģenti uzņēmumā
ar britu ārlietu ministru Bevinu pār- vienkārši nolemj rīkot streiku un pa
vērst Formozu par amerikāņu kolo- tālruni piezvana kaimiņu darbnīcu
niju. Kā ziņo New York Herald strādniekiem, ziņojot, ka viņu darb-
Tribune speciālkorespondents, visas nīpa jau izgājusi streikā. Ziņa ātri
pazīmes liecinot, Jca komunistiskā pārstaigā darbnīcas, un drīz Iestājas
Ķīna patiaban negatavojas uzbrukt vispārējs darbu pārtraukums, bez kā
Formozai. Iemesls tam varētu būt viss lielais vairums sti^dhieku zinā-Ķlnas
centieni Iekļūt Apvienotajās tu, kāpēc un kā streiks MUes.. Pēc
'nadjļl^ \\m steigšus sasauc sai^^
savu nostāju
Divas saules novēroja Anglijas iedzīvo­tāji
pagājušo sestdienu virs Doveras Šau­ruma,
viena saule atradās īstajā vietā,
bet otra gluži dtā debess pusē. Parādība
ilga pusstundu.
MarSala plāna bananas pret nallonasi5-
ķem grib mainīt Rletumvāclja. Lai prak­tiskāk
Izlietotu MarSala plāna palīdzību,
paredzēts daļu lieko banānu nodot Dāni­jai,
apmaiņā pret RfigUJā ražotām zeķēm.
76 m augstā Konstances baznīcas torni
Berlīne (llk — Pnrfftmln 4^ioe "°*^^^^PubUku pārsteidza
iekšli«^trm}r!{af^ ir IfTj^i, JOSlaS Mds arUsts-bezdarbnlek^ kas bija noslē-leKSUetU
ministrs Ķ. SteinhofS, kura dzis dern)as ar kādu Stutgartes velkalnle-matprinciplem,
2) Jāpievienojas pā- ļ 100—120.000 vīru.
rējo UN valstu uzaicinājumam zie-melkorejlešlto
ttlUt nolikt ieročus,
3) Jānoārda dzelzs priekškars un Jā­rada
brīvas informācijas un domu
apmaiņas iespēja, 4) Jāpiedalās ko­pīgajās
pūlēs patiesas koleķtivās dro­šībās
sistēmas radīšanai, ar ko būtu
panākama atombumbas aizliegšana
un radikāla bruņošanās samazināša­na
un saskaņošana. ^^^^ ^ ^^^^
Sadarbības vietā ar pārējām val-ļpārraudjcībā notika^^ vilisanas"* m ^ l - l * " j ^ ' ^
stīm Padomju savienība ar savu ko-ļVoJis, oficiālo vēlēšanu Iznākumu- ārzemju tūrtf
pakļaut savai kontrolei dtas tautas atzītas par derfžām ,Jā" balsīm. Vis- ^^«^«'«is Eizenhauers atteicies no ŅU-un
radījusi Jaunu, padomju parauga Pār vēlēšanās piedalījušies 12 33180511^^,11?^^ ^^^^^ piedāvājuma-tagad
jau ekspluatē daudzas kādreiz Ju, vai 98,44 proq. Tā kā vēlSbnu ^<>P«>i^ P»? Koiumbijas ImiverSStes
bnvas valstis. Tālāk ASV prezidents kabīnēs, kur tādas bija neblirat-i^^^^^''-
apsūdzēja Maskavu nepārtrauktā rodami zīmuļL tad sievietes vairākos
obstrukcijas politikā Apvienotajās gadījumos vēlēšanu zīmītēs pārvil-IX>r M • T
nācijas un apzīmēja komunismu par kusas kŗustii ar lūpu zīmuU Masanka VlGta LeniRS
„Sī laika pasaules visreakcionārāko Acu liecii^^,stāsta ka-viltosJ \ ^ ^ ^
kustību". Kamēr Eiropā un Azijfi vēlēšanas notikušas Uelfi T«^K Ltr^Si ^SSL"" ?fi^ī*^!*^^« ^^^^f^^' '^'f^t^''^ padoSu un ,,kof Jtek^^^
niālsatelitu" bruņotie speķi uztur du iespgju brivl Izšķirties Vietēlfi T*'* P « « < « »
pastāvip^ draudus pasaules mie^^^^
brīvā i»saule sevis nodrošināšanai apzlrnep^rgķaidm krāpšanas ma-h^»°a b« BeJ?|r^iefuTr^^^^
nev^ dprit neko citu, kā spēkam Wvru.NeTy Vork Times starp citu S" h H t i " H ^ • « ' l 8 ^ ^^
s t ^ i t pretim spēku. "«'l*»».^* būšot v^^^^^
Prezidents Trumens savā runā vēl taāko attistlbli pēc vēlēšanām. Atklātā vestmēMoabSdrtbu lalkraksU
uzsvēra, ka stāvokļa nomierināšana ..Šķiet* ka krievi šo plebiscitu nodo- §• ' « e » ' » «e^hu strādniek Ru-
Tala os austrumos nav tikaimiUtāra mājuši izmantot kā atlēciena dēli S ^ f ^ n l t ? , " ^ ^ J l'
problēma. Padomju savienība vēlas Nkamlen^ pasSkumiem, varbūt pat 5^U^^āia''4a^r^^^^
Azijas tautas pakļaut savai jaunajai. Par jaunu mēģinājumu Izspiest sa- f®,"? P** pārkāpumiem divas reizes at-kolonialsistēmai.
Savienotās valstis biedrotos no Berlīnes. Korejas noti- M r t f i , , ' ^ , ^ ' ^ ^ ' ^ pielūdzies
un tautām piedāvā savu draudzību kurni un rietumu sabiedroto stingrā noMj1Sl.vK\cln«
tiem, kas šo pa- apņemšanās gan padarījusi krievus <=»t™ »trt<taiekw „ X t Z a pielietam
^^^^^
Mm tautas Po^^j^^iffJ
^ari tanWem un artj^erilu, to
a S o , informādjuj^;
vi&m konierenccB
kas minēts Padomju savtt.
SS? a l S.MO vācu poUc«^
S S n ā Kremll8 saskata
belgā
p^eņemtiķll
toiSi Ma*avi| un laļ^tt
ibera (fm). — Austiāiijfi
jķā likums par kpn
d ^ ū , pēc tam, kad to 1
j bzltu iM)eniāk^ . Aust
lāts likumu pieņēma ia£$
laellējai bet i^lamenta otļa aiž
- ļtautas pārstāvju ijams to bije
ņlkis jaii pirms vairākiem
«lem. likums arī dod %
«īlM^i apķīlāt!visus kdm
> a ļ p a ķ d^
no m r ī g i ^ amatiem v a % i
>3n arodbiedrībās, J>ar}rcffl&„^
m ^ ^ u par^^
ga<k cietuma! sods. Senw l i h
Izdbvšs pieņeŗnt pē<? tam, kad 1
Sinēio opozīciju pret to izbeidza
toflijas vairākuma partijai "
novei
, Wo}taa m _ stokhoims T
« ! ? 5^?. Ha no Uniokatu slim:
« ^'^^ ^ lainfejies
^8t48 g. vecajam Igauņu k ^ ļ^r
gmanam^ļreialam. Kā: rinSi
Somijas valdība pirms kād^S
b«a nolēmusi jzaotTreialuv2«!!.
nozīmētu varonīgā iea
drošu nāvi. Treiajs kdjs
^das 949. g.; vasara ķ a d ! S
S f t " «viemT,as l i f
ŗzu ķois ar otru igjunl
bija S L ° ^ < ^ > 30 šajās dh
Hili£\^!2.^alu n e ļ