Bavarijas Latviesu vestnesis, June 23, 1951

              L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 23. jūniļj
Veidojas Romas
Bonnas trīsstūris
KANCLERA ADENAUERA ITAUJAS APCIEMOJUMA POZITĪVA BILANCE
bus Francijas janna valiūba?
P ē r 1 8 1 (flil - FraBcIiM iekšMehi BiBUtriJa treSdIea pnblkēJB efici&los ptrl«Bi«Bt«
;ii?«„« W « ; bii™ koMkalts blAi 1I.67S.013. No tām 5. « l . l l l vtl 21.8
M i a c h e n e (oe). — Pēc sekmīga
Itālijas apmeklēļoma VSclJaa valsts
ktncieri Adenauers sestdien ierodas
Miochenl, bet no turienes dodas tilik
az Bad Reichenhali, lai piedalītos Ba.
varijas CSU partijas konferencē. Tik­lab
Bonnas valdība, ka ari lta|u gal­vaspilsētas
politiskas aprindas atzīst
Adenanera apmeklējumu par loti sek-vēlēŠiBu
liBākoiBM. Derīgo belsn kopikelts blJU
Ieguvuši konUBlstl. Otri vietā goIUiti ir 4.03l.tS« bilsim, bet tālākSi gendrU ir v enādu
balsn skaitu - pāri par 2 mllj. katra - iodāUsU. radlkiliodāllsll, tautai republikāņi^
Ari semuieka parUIal UB BeatktrlgalleM laballea BogmpējuBilm paUka kopiumnā ap 2,5
©llj. balim. Ievērojot vēlēiaau Mkumu. maudatB tadale labvēlīga valdībai koalicijal UB
daļēji ari Degollam. kas kā atievlgķa frakcija Ieņem pat pirmo vietu. Kautgau galīgai
vietu sadalījumi vēl aav ilBimi, pēe pagaidu ilņām degolUitl Ieguvuši 115 vielas, sociā-
Dramatisks...
(Turpinājumi BO 1. Ipp.)
migu. Vienīgi ita|u komunisti ar To
lati un Nenni priekšgalā kreisi noska ^ ^
ņotaja Romas presē izgāž tādas dus-j mii^oJrkomīiiliti^lOsV Uulai repSukāņu parttj» W, radIkāliodiUitt M, bet leanleku
ka notikumi Irānā neapdraudēs ne pa­saules
mieni, ne naftas piegādi rie­tumvalstīm.
To pašu viņš vēl 15. jū­nijā
atkārtoja ASV vietniekam Grā­di
jam, ko pieņēma draudzīgā audien­cē.
Dienu vēlāk premjera ,jabā roka"
Hus^ins Maki kādā banketā Abada-nā,
anglu-iraņu naftas sabiedrības na­mā,
virs kura jau 2 nedēļas plīvo Irā­nas
karogs, brīdināja savus tautiešus
no svešiem aģentiem, kas Pad. savie­nības
uzdevumā vai m savu roku
cenšas radīt zemē nemierus un nekār­tības
un aizkavēt miermīlīgu nokārto­jumu.
Kamēr Musadeka veselības stāvok­lis
bija stipri pasliktinājies un viņš
atradās gandrīz uz nāves gultas, Hu-seins
Maki nāca klajā ar ultimātivu
prasību, kas britu valdības pārstāvjos
radīja sašutumu un nopietnae bažas,
Maki, ka6 vada Iranac valdības dele­gāciju
sarunām un naftas sabiedrības
pārņemšanai, nenogaidot tikko sākto
sarunu rezultātu, pieprasīja atzīt naf­tas
sabiedrību un saražoto naftu par
valdības īpašumu, izdot attiecīgu rī
kojumu naftas tankkuģiem un nodot
Irānas valdībai 75 proc. no visas naf
tas sabiedrības tīrās pelņas kopš 20.
marta, kad Irānas parlaments pieņē­ma
nacionalizācijas likumu. Ultimā-tlvo
prasību pieņemšanai britu pār­stāvjiem
deva 48 stundas laika, bet
beidzot vēstniekam Grēdijam izdevās
panākt termiņa pagarināšanu vēl par
46 stundām.
Oficiālais britu pretpriekšllkums
bija nodot Irānas valdības rīcībā —
atpakaļejoši tūlīt 10 miljonu mārciņu,
bet pēc tam, līdz panāktu galīgu
vienošanos. Ik mēnesi 3 milj. mārc.
Irānas valdība paziņoja, ka britu at­bilde
to neapmierina un, tādēļ tā sa­runas
pārtrauc. .
Kāds Iranaci valdības padomnieks
jau jūnija vidū deklarēja, ka valdība
izstrādā savus plānus saražotās naftas
pārdošanai un jaunu pasūtinājumu
pieņemšanai. Pēdējās dienās visām
Iranaa sūtniecībām un konsulātiem ār­zemēs
uzdots sākt plašu akciju Irā­nas
naftas reklamēšanai, norādot, ka
visi pieprasījumi turpmāk iesūtāmi
„Iranas nacionālai naftas sabiedrībai",
kas pagaidām gan pastāv vairāk tikai
uz papīra. Sabiedrības pagaidu pār­valde
nolēmu<5i blakus pašu spēkiem
vervēt naftas speciālistus arī neitrālās
valstīs. Kā zināms, ASV, lai stiprina-tu
britu pozic:ija«, nesen deklarēja, ka
neviens amerikāņu speciālista nestā­sies
britu vietā, ja tos tieši vai ne­tieši
no Irānas padzīs. Sagaidāms, ka
amerikāņu paraugam sekos arī citas
Atlantika pakta, kā arī Maršala plāna ļ
zemes, kuras pusi patērējamo degvie­lu
visu laiku saņēma no Irānas par
brīvu.
Britu aprindas savukārt ļāvušas no­prast,
ka, Irānas valdībai turpinot ul-timātīvo
nostāju, anglu-iraņu naftas
sabiedrība slēgs ne tikai pasaules lie­lāko
naftas rafinēlavu AbadanS, bet
liks pilnīgi pārtraukt darbus arī naf­tas
laukos un savus darbiniekus stei­dzami
no Irānas izvāks ,lai novietotu
tos citur. Attiecīgie plāni eeot jau sen
izstrādāti, un 2 gadu laikā ar jau­niem
urbumiem un rafinētavām citās
zemēs izdošoties atjaunot līdzšinējo
produkcijas līmeni, kamēr Irāna ar
britu aiziešanu radītos traucējumus
naftas produkcijā nespēšot pārvarēt
nekad Kāds Irānas valdības pārstāvi6,
turpretim, argumentējis, ka Irānai bū­tu
lielāks materiāls labums no savām
dabas bagātībām pat tai gadījumā, ja
naftas produkcija kristos par 75 proc.
Britu valdība un parlaments jaun-radušos
situāciju vairākkārt apsprie­dis,
atzīstot, ka pēc izdarītā varas
akta tālākas koncesijas pret Irānas
valdību Anglijai tiklab materiāli, kā
morāli nepieņemamas. Karaliskajiem
gaisa spēkiem Suecas kanāla joslā
dots rīkojums atlikt paredzētos ma­nevrus
uz neierobežotu laiku, lai lid­mašīnas
būtu nepārtrauktā gatavībā
„citiem neatliekamiem pienākumiem".
Papildus 16. britu izpletņu lēcēju bri­gādes
3000 nsarkanajiem velniem" uz
Kipru „garnizona pastiprināšanai" de­vies
transportkuģis Devonshire ar 420
vīriem, bet Persijas jūras līcī pastip­rinātas
britu flotes vienības. Taču šo
spēku iesaistīšana tiešās militārās
operācijās varētu notikt tikai ārkār­tējā
gadījumā, ja irāņu karaspēks vai
iedzīvotāji mēģinātu okupēt anglu-iraņu
naftas sabiedrības īpašumus ar
varu un apdraudētu britu pilsoņu dzī­vības
»
mas, kādas nebija radījis pat Atlanti­ka
bruņoto sp4$ka virspavēlnieka ģen.
Eizenhauera Itālijas apmeklējums.
Pēdējā viesošanās dienā valsts
kancleru Adenaueru privātā audiencē
pieņēma pāvests Pijs XII, veltījot Rie-tumvācijas
valdības galvām augstiem
valstsvīriem paredzēto godu. Uz 40
minūtēm noteiktā audience ilga vis­maz
70 minūšu, kas liecina par spe­ciālām
pāvesta simpātijām pret Vā­ciju,
kā arī par labām personīgām at­tieksmēm,
kādas starp Piju XII un
kancleru Adenaueru izveidojušās jau
agrāk.
Rezumējot Adenauera vienošanos
Romā pēc viņa paša paskaidrojumiem
preses konfereļicē, kā arī oficiālā ko­munikē,
galvenais pārrunu temat* bi­jis
Eiropas sadarbības jautājums, kā
arī Rietumvācijas paātrināta uzņemša­na
brīvo nāciju saimē, kas nepiecie­šama
demokrātijas spēku vairošanai
un miera izredžu stiprināšanai. Valsts
kanclers izteicis pārliecību, ka paš­reizējos
starptautiskos jautājumois nav
iespējams atrisināt bez atsevišķo val­stu
nacionālo interešu ierobežošanas.
Kopīgās apspriedēs panākta vienoša­nās
par ciešāku Rietumvācijas un Ita-lijas
saimniecisku un kulturālu sadar­bību,
kā arī par regulāru jaunatnes
apmaiņu. Panākta vienošanās arī par
vācu-itaļu kultiarālas sadarbības orga­nizāciju
dibināšanu un preču apmai­ņas
paplašināšanu.
Valdība4 tuvu stāvošie Itaļu laik­raksti
vissiltākiem vārdiem apsveic
Vācijas valsts kanclera ierašanos Itā­lijā,
kam sekos Itālijas valdības gal­vas
Degasperī un ārlietu ministra Sfor-cas
viesošanās Vācijā. Valdības ap­rindās
domā, ka itaļu valstsvīri varēs
apciemot Vāciju rtidenl.
Adenauera apciemojums l i e l i mērā
stiprinājis politiskā Eiropas trīsstūra
Roma -— Parīze — Bonna izveidošanu,
par ko arī sevišķi uztraucas komuni­sti,
nosaucot šādu politisku attīstību
par imperiālistisko ass valstu atdzim­šanu.
Patiesībā Adenauera apciemo­jums
tikai pasvītroja faktu, ka mūs­dienu
Eiropā politiskās pozīcijas vairs
nenosaka nacionāli valstislās intere­ses,
bet gan vairāk pasaules uzskata
un sociālpolitiskie elementi, kas pāri
nāciju interesēm kļuvuši par politisko
dzinējspēku. Sī attīstība, kas politisko
partiju ietekmi arvien vairāk pārnes
starptautiskajā plāksnē, kļūst ar katru
dienu vairāk īsaredzama Eiropas poli­tikā.
Tādēļ arī labi saprotama Rietum­vācijas,
Itālijas un Francijas tautu
ciešāka saslēgšanās, jo visās šajās ze^
mēs vakia pilsoniskās, kristīgi sociāk
noskaņotās centra partijas. Pad. sa­vienības
spiediena un ASV pretspie­diena
ietekmē sagaidāma vēl ciešāka
šo triju valstu vienotība.
iiiiiiHiiiiininnimiiintitmvtiiiiiiiiiiittiniiiii^^ifi^i
partlji m BMtkarIgle repubUkāņl 97 vlStas.
Jaunā Nacionālā sapulce tātad sa­stāvēs
no sešiem, deputātu skaita ziņā
gandrīz vienādiem politiskiem fakto­riem,
katrs ar apmēram 100 vietām.
Līdzšinējās valdības koaMcijas resp.
zeltā vidusceļa stabilākās partijas —
tautas republikāņi un radikālsociālisti
ieguvuši kopā ap 200 vietu. Tā kā jau­nais
vietu skaits Nacionālsapulcē ir
627, nebūs iespējams sastādīt valdību,
kas balstītos uz spēcīgu absoKitu vai­rākumu,
arī vienīgi ar sociālistu palī­dzību.
Bez tam neatkarīgo un zem­nieku
bloka pārstāvji deklarējuši, ka
pēc panākumiem vēlēšanās tie nākot­nē
vairs nedomā piekāpties sociāli­stiem
vitāli svarīgos saimniecības un
finanču jautājumos.
Tā trīs spēcīgākās jaunās valdības
koalicijas grupas, liekas, būs tautas
republikāņi, radikālsociālisti un neat­karīgie,
ar kopā apmēram 300 vietām
Nacionālsapulcē. Līdz 5. jūlijam, kad
tā sanāks, partiju vadītājiem ir laiks
apspriedēm, kādā veidā vislabāk sa-
Policija Bonna aiztur
2500 komjauniešu
Bonna (fd). — Lielāki vācu polici­jas
spēki 17. jūnijā aizturēja 2500 ko­munistiskās
FDJ jauniešu, izjaucot vi­ņu
paredzēto demonstrācijas gājienu
uz augstā komisāra mītni, kur gribē­ja
protestēt pret Rietumvācijas apbru-ņošanu.
Komjaunieši bija ieradušies
autobusos arī no Hamburgas, Stutgar-tes,
Freiburgas un dtām tālām vietām.
Policisti FDJ biedriem atņēma viņu
zilos kreklus, kā aizliegtas uniformas,
bet daudzi no jauniešieip pretojās.
Vācu un militārā policija uz laiku no­sprostoja
visas pieejas augstā komisā­ra
mītnei Petersbergā, kā arī ceļus uz
parlamenta ēku. Kad policija aizturē­tos
komjauniešus iizveda autobusos,
viņi dziedāja komunistu dziesmas, bet
iedzīvotāji saucieniem mudināja viņus
doties uz Pad. savienību.
Fraflko Spānijg UB Portugāle pūlas iekarot
daiļās Miss USA sirdi, UB Q© bei paulku-raiem,
par spīti sapIkuSaJtem vecākiem —
Anglijai UB Francijai,
(Hamburger Abendblatt)
tiiiiiiiiimniiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiminiifiiiiiiiim
Budape.5ta (ai). — Ungārijas komu­nistu
valdība cel apsūdzību pret aug­stāko
katoļu garīdznieku Ungārijā
Kaločas archibīskapu Jozefu Grešu.
kas pēc 1949. g. notiesātā kardināla
Mincentija bi.ja ungāru katoļu baznī­cas
galva. Viņu apvaino pretvalstiskā
sazvērestībā, spekulācijā ar valūtu, kā
arī citu tautas ienaidnieku bēgšanas
atbalstīšanā.
Jau kopš ilgāka laika ārzemju presē
bija parādījušās neapstiprinātas ziņas
par archibīskapa Greša apcietināšanu.
Tagad Budapeštas otrdienas laikrak­stos
lasāma apsūdzība pret archibīska­pu
un 8 „lid3:vainīgajiem"'. To vidū ir
3 mūki, 2 neatkarīgās Ungārijas par­lamenta
locekli, kā arī Ungārijas pa­valstnieks
Elajoss Pongracs, kas bijis
nodarbināts amerikāņu informācijas
birojā Budapeštā. Visi apsūdzētie ap­vainoti
sadarbībā ar kādas imper:ā-listiskās
valfits vēstniecību'". No bla­kus
piezīmēm skaidri nojaušams, ka
ar šo vēstniecību domāta ASV pār-;
s t i v ī b a Budapeštā.
as blokāde sak
pieņemt reālus veidus
VaiingtoBi (oe). — Sav. valstis otr­dien
paziņoja UN, ka ASV ne vien
realizējušas pilnsapulces pieņemto
stratēģisko un kara materiālu ekspor­ta
aizliegumu uz sarkano Ķīnu, bet
pat attiecinājušas to uz citām precēm.
Kopš 1950. g. decembra Sav. valstis
uz sarkano Ķīnu nav eksportējušas
vispār nekādus materiālus vai izej­vielas.
,.Neviens pie amerikāņu iestā
dēra reģistrētai* kuģis vai lidmašīna
nav saņēmusi atļauju iebraukt vai no
laisties Ķīnas komunistu ostā vai lid
laukā, ne arī pārvadāt jebkāda veida
kravas, kas tieši vai netieši domātas
komunistiskai Ķīnai. Bez tam visi Ķī­nas
komunistu vai ziemelkorejiešu
īpašumi ASV ir bloķēti un atrodas
zem stingras kontroles."
Lielbritānijas valdība otrdien pazi
ņojusi, ka tā, sākot ar 25. jūniju,
stingri kontrolēs visus eksporta darī­jumus
ar Pekingas valdību vai Hong-kongu.
Tādā ceļā valdība nodomājusi
aizkavēt svarīgu kara materiālu izve
dūmus no Lielbritānijas uz komūni
stisko Ķīnu vai Ziemelkoreju. Tirdz­niecības
ministrs Saukross apakšnamā
paskaidroja, ka līdiīgu stratēģisko ka
ra materiālu eksporta kontroli piemē
ros arī visas no Lielbritānijas atka­rīgās
valstis — ieskaitot Hongkongu
Līdz trešdienai UN bija saņēmus
ziņojumus par svarīgo kara materiālu
eksporta aizliegumu uz sarkano Ķīnu
jau no 11 valstīm: aizliegumam nupa
pievienojusies arī Norvēģija, Grieķi­ja
un Austrālija» jau agrāk to bija
darījusi Kanāda, Holande, Brazilija
Nacionālā Ķīna, ASV, Beļģija, Indo
nēzija un Itālija. Dažas no šīm vai
stīm, turklāt, nemaz nepieder Apvie­noto
nāciju saimei.
stādīt Francijai Šodien par visu vai
rāk nepieciešamo stabilo valdību
Skaidrs ir viens — ka jaunā koalīci­ja,
politiski atradīsies vēl vairāk pa
labi nekā līdzšinējā, un loti iespē­jams,
ka tajā būs pārstāvēts arī labais
spārns — ģenerāļa Degolla franču
tautas apvienība. Neatkarīgais depu­tāts
Denē pašreizējo situāciju rakstu­rojis
vārdiem: „Pastāv divas iespējas
— ar sociālistiem vai franču tautas
apvienību. Veselīgas finanču polīt'kas
labā es katrā ziņā dodu priekšroku
otrai iespējai."
Ja IV republikas prezidents Oriols
turēsies formāli pie satversmes bur­ta,
viņam vispirms būs jāuztic valdī­bas
sastādīšana ģenerālim Degollam
kā stiprākās atsevišķās ^Dartijas vado­nim,
kaut arī faktiski vēlēšanās uzva­rējis
ir līdzšinējais valdības koalici-jas
bloks. Kā kāds Degolla pārstāvis
deklarējis, valdība bez franču tautas
apvienības piedalīšanās, kam Nacio­nālajā
sapulcē visvairāk vietu, nemaz
neesot iedomājama. Degollam tuvu
stāvošais L'Aurore norāda, ka franču
tautas apvienība ieguvusi 21 proc. no­doto
balsu, un iespēju, ka gollisti ko­pā
ar komunistiem varētu palikt opo­zīcijā,
gan pielaiž, bet uzsver, ka šā­das
goda .pilnas, bet neauglīgas opo­zīcijas
vietā pašreizējais nopietnais
Francijas stāvoklis- prasot visām pā­rējām
grupām un partijām apvienoties
komunisma un komunistu apkaroša­nai.
Francijas komunistu partijai, līdzīgi
degollistiem, zināmus zaudējumus sa­gādājis
jaunais vēlēšanu likums, citā­di
tie pret „trešā spēka" partijām bū­tu
guvuši labākua panākumus. Ap 75
komunistiem zudušās vietas parlamen­tā
ir fakts, ko gandrīz visa pasaules
un arī nekomūnistiskā franču prese
atzīmē par vēlēšanu lielāko panāku­mu.
Bet, kā Šveices Neue Zuercher
Zeitung norāda, komunisti nav zaudē­juši
tikai vietas Nacionālajā sapulcē,
bet arī balsis — zīme, ka Francija
pamazām atkopjas no otrā pasaules
kara sekām. Būdama vienīgā grupa,
ar ko citas kategoriski atsakās veidot
koalīciju, komunistu 100 vīru frakcija
arī nākotnē būs savrupējs nemainīgs
opozīcijas faktors.
Kaut arī pastāv domstarpības jautā­jumi,
vai ģenerāļa Degolla franču
lautas apvienības iegūtās 100 vietas
uzskatāmas par panākumu un 75 ko
mūnistu zaudētās par to sakāvi, vēr
tējums Londonā, Parīzē un Vašingto­nā
ir tāds, ka demokrātiskie spēki ir
uzvarējuši, kaut arī komunisti un de-gollisti,
abi galējie ekstrēmi un IV re­publikas
tālākeksistences apdraudētā­ji
ieguvuši kopā ap 45 nodoto balsu.
D A Ž O S VĀRDOS
Skriptu dolārs — amerikāņu okupIcijH
karaspēka maksāšanas līdzeklis Eiropa, Afri.
kā un Tālajos austrumos, atzīts par naderlou'
sāliet ar trešdienu, 20. jūniju. *
3008 Japāņu poUtiķiam, lurBāUsUa» ļj.
saimnieciskiem darbiniekiem, kam pēc kārt
bija noliegts strādāt savās profesijai, tagid
atkal atļauts algrierties atklātībā.
Jugoslavijas ģenerālštāba priekŠBleka ģetL
Protiča uztuiēSanās Vašingtonā, pftc tatrikl.
ņu laikrakstu vērtējuma, liecinot par Eiropai
spiiku. samēra nosvērSanos rietumu labā. Ji
ari AŠV Jugoslavijas politika pēdējos « n ē .
neJos ti»y mainījusies, tad ārkārtīgs progresi
noticis militāro spēku attīstībā. Araeriklno
aviācijas un jūras spēki Vidusjūrai telplit,
vēiojami pieauguši. Tfidēl pienācis laiks pt.
nākt konkrētu vienošanos par amerikāņu un
jugosiavu bruņoto spēku sadarbību šai telpl
Sareiģljunl tlietum vāci Jas tlrdiaieclbl
Beilīni novērsti. Kopš otrdienas padomju le.
stādes atkal apzīmogo preču pavadzīmes, ne.
prasot speciālas apliecības, tādēļ transporta
kustība rit bez kavējumiem. Padomju pitk|.
plba panākta ar rietumu pārstāvju loUjo.
mii'm no jauna uzsākt saruna» par
joslu preču apmaiņu.
starp.
10 paiemes bnDkpra
iiilaMats kaf avlrs
pamaiim alsplrgst
ru
(el).
pēc sešiem
— Vācu karavīrs, ku
gadiem kā vienīgo
Bavarili} „MMdais
HMers" m apvie-solies
ar Rčncra
„ntMiacl$fleiii"
no sešiem apbērtajiem pag. nedēlā iz­glāba
no Gotenhafenas cietokšņa uz­spridzinātās
pārtikas noliktavas, pa­mazām
atveseļojas. Polu ārsti veltī
visas pūles, lai 32 g. v. berlīnietis
vismaz daļēji atgūtu redzi, ko viņš
zaudēja, iznākot no bunkura dienas
Bonna (fm). — Pēc Stars and Stripes
informācijas, Bavārijas saimnieciskās
jaunuzbūves partijas W A V vadītājs
Alfrēds Lorics, dažkārt dēvēts arī par
Bavārijas „blondo Hitleru", paredz ap­vienot
savu partiju ar Friča Dorla un
Oto Rēmera sociālistisko valsts par­tiju
SRP, kuru uzskata par nacisma
ideju atdzemdinātāju. Sī iemesla dēļ
kanclera Adenauera kristīgi demokrā­tiskā
ūnija CDU arī ierosinājusi Rie­tumvācijas
satversmes tiesā aizliegt
SRP. Kristīgie demokrāti norāda, ka
Rēmera partija uzņēmusi savās rindās
nacistu laika Ķelnes gauleiteru Oto
Grohi un vispār esot Hitlera partijas
tradiciju turpinātāja. Lorics savukārt
paskaidrojis, ka gandrīz visos punk­tos
pievienojoties Dorla politiskajiem
uzskatiem, lai gan pats savā laikā no-deklarējās
par antinacistisku cīnītāju.
No Libekas ziņo, ka SRP lūgusi at­ļauju
savās sanāksmēs spēlēt Hitlera
sevišķi iecienīto Badenveilera maršu,
bet vietējās iestādes lūgumu esot no­raidījušas,
pamatojoties uz kādu vēl
spēkā esošu nacistu laika rīkojumu,
kas atļauj šo maršu spēlēt vienīgi ga­dījumos,
„kur klāt ir fīrers un reichs-kanclers
Ādolfs Hitlers".
Kādā SRP sanāksmē Ķīlē Rēmers
paskaidroja, ka sociālistiskā valsts
partija izšķīrusies par „nacionālsociā-lisma
ietveršanu demokrātiskā formā".
Partija stāvot par neatkarīgu nacio­nālu
ārpolitiku, kas nebūtu ietekmēta
ne no austrumiem, ne rietumiem. „Un
ja tad mums nepienāks labības kuģi
no Amerikas, tad tie nāks no Krievi­jas,"
teica Rēmers. SRP ģenerālsekre-
' tārs Krīgers paskaidroja, ka vīna par-
Far Atlantika bruņoto spēku Dienvideiro.
pas sektora virspavēlnieku ģen. Eizenhamn
iecēlis amerikāņu admirāli Robertu Kerniju.
Viņam pakļautaiā sektorā par gaisa ipēku ko*
mandieri nozīmēts amerikāņu ģtnerālmijoii
Slēters, bet par kājnieku armijas konandiari
Itaļu ģenerālis Lacaro Dikastiljona.
Ārlietu viceministru apspriedās farhē p|j,
trauktas, kamēr būs saņemta Maskavas at*
bilde uz rietumu notu par četru lielo" kon*
fer(snces sanākšanu, neatkarīgi no apipria*
dērn Rozā marmora pili.
Jaunas vācu pastmarkas laistas apgroilbl u
20. jūniju. Pagaidām pārdošanā 4, 10 ua 20
fen. markas.
11 Maršala plāna pilnvaroUa Eiropas Tai*
stīji sastapās otrdien Kopenhāgenā ar pllm
administratoru Fosteru. Apspriežu gaUaniii
temats — saimnieciskā palīdzība AUiBtlk«
pakta valstīm aizsardzības spēku stiprināiisii.'
Norvēģijas karalis Hākons otrdien itgilf.
ziei no sava Anglijas celoiuma Oslo. Viņi
jachtu pavadīja divi angļu kreiseri.
Par vācu skolu Izveidošanu i n t n l i iziķl.
rusies Bonnas valdība. Skolu skaits un llat*
nis nedrīkst būt zemāks nekā tas biji piiat
otrā pasaules kara.
Trl# angļu Meteora tipa turbolznlcUātāJI
nogāzušies pirmdien mācības lidojuma liikl.
Viona mašīna nogāzās dažas mmūtet pie
starta, bet abas pārējās sadūrās 300 m lug*
stumā virs kāda lidlauka. Visi trii plloU dl*
būjuSi galu.
Smagāko negaisu kopi itvai paitiTlIaiM
pirmdien piedzīvoja Baireitas pilsēta «i Hl
tuvākā ^kaime. Vakarā pēc pl. 20 TMilil;
20 minūtes virs pilsētas plosījās ntpitrt*
dzJHs krusas negaiss, kas sagādāja lielus lath
dēļumus.^ Krusas graudi bija zosu olu llllu*
mā, izdauzīja tūkstošiem logu un izpostīji
vi»as pilsētas dārzniecības. Ielas 10 cm bii*
zumā klāja krusas graudi. Ari labības Uakl
pilsētas apkaimē pilnīgi IzpoitlU, un koki pi«
likuši bez lapām.
Pazudušā brita diplomāti BerdfiM nitici*
mība pārbaudīta pag. gadā, sakarā ar komU*^
nistisko elementu tīrīšanām valsts diautitl,
— paskaidroja apakšnamā ministrs Kantti
Jangers.
.1 mllj. korejiešu krltuSl Korejā Tai nonā*
vēti kara ietekmē, — paskaidroja Ņujorku
ŽurnālisUem Dienvidkorejas vēstnieks ASV
Dr. Jučanjangs. 10 milj. korejiešu palikult
bez pajumtes, un daudziem miljoniem viaoljl
miintlba esot tā, kas palikusi mugurā.
Mazāko zemūdeni pasaulē pēc lavltm plā*
niem kādā Reinas kuģu būvētavā par 15.000
markām licis pagatavot Diseldorfas jūru di­bena
pētniecības institūta vadītāji Ulrlchl,
Zemūdene būs 4 m gara, varēs uzņemt M
porsonas un domāta jūras augu un dzīmliktt
pihiSanai.
Dienovā nolaists ūdeni lielākais Itiļu pē^
kara pasažieru kuģis. Tā tilpums 25 000 brt,
un tas varēs uzņemt 1200 pasažieru un 57)
komandas locekļus.
Skriešanos ar nāvi zaudējis 74 g. rriK^m
Inženieris no Dienvidamerikas. Viņa karstāki
vēlēšanās bijusi mirt savā dzimtenē, tādIR,
jūtot pēdējās stundas tuvošanos, viņš noīrē*
jis lidmašīnu, lai ar to vēl laikā nokļūtu
Zviedrijā. Starpposmā Frankfurtē vācu Ir­sti
zviedru inženierim paziņojuši, ka viņam
ļauts dzīvot vēl 16 stundas, bet tomēr viņi
tika tikai līdz Kopenhāgenai.
Amerikāņa jūrnieka streiki d?I, kuri dl*
llbnieku skaits jau pārsniedz 80.000, aiiki*
vēti flO kuģu. Amerikāņu valdības aprindai
nob8ŽIju.?ā.s par streika vēršanos plašumā, ja
neapmierinās «irpikotāju praslbar par 40 dir*
ba stundu nedēļu un algas paaugstinājumu.
jau
0
jiticDl
Skotijas P'««ļ
;i* lai 3
•Lbbojifflos HuKier^
gaismā. Re:zē ar v;nu atbrīvotā otrai tija neuzņemšot W A V priekšsēdi A l -
karavīra nāves cēlonis bijusi sirds- frēdu Loricu „ar atplēstām rokam",
trieka. bet to piecietīšot.
Populārākais ASV prezidenta vēlēlann kui*
dldāts, pēr jaunākās Galupa institūta aptiu*
jas, esot Atlantika bruņoto spēku viripivll*
nieks ģenerālis Eizenhauers.
Amerikāņu militārās bāzes Grenlindl pēc
otrā pasaules kafa parauga sāks atjaunot lo*
vasar, saskaņā ar ASV un Dānijas nolīgumu
par salas kopīgu aizsardzību Atlantika pikti
ietvaros.
Rietumvācijas civilās aizsardzības pUaa, kl
paskaidroja Bonnas iekšlietu ministrija, pēC
v ^ ā k u mēneSu darba pabeiguši dažādu no*
^a'ru speciālisti, ieskaitot divus Nobela prl*
mijas laureātus, vācu fiziķus, prof. Hanu un
I Hei7enbcrqu. Plāna detaļas vēl neizpauž, bat
' pēr auqstā komisāra akcepta publikai nepil*
ciešamos aizrādījumus izdos brošūrā.
Par darbošanos kominforma labā apcIetlBltl
Jugoslavijas ārtirdznicflbas virerainistrs Voji
Srcentičs. Nn tuvākiem paskaidrojumiem Bel*
grades iekšlietu ministrija atturējās.
Prasot ..lielgabalus sviesta vielā", ASV
aviācijfls viceminisfrs Mekkon» sāka kampaņa
par ASV q,ļisa spēku ievērojamu paplašinā­šanu,
jo ar plānotajām 9.S aviācijas grupām
nepietiekot, lai Sav. valstis varētu pildīt ta­vus
atbildiqos uzdevumus. ASV patlaban no*
esot virsvaldība gaisā.
Vecākā IRO emigrante — 105 g. •. polieti
Paullna Vilsdorfa ar dēlu un viņa ģimeni no
Zalcburgas raur Mincheni devusies uz A5V,
i/mantojot NCVVC sagādāto galvojumu UB
IRO palīdzību. Līdz 100 g. vecumam Vili*
dorfa ne reizi nebija bijusi tālāk par 30 km
no savaR saimnierlbas Rovņas tuvumā Viņai
virs mira q.. 100 q. vecumā, drīz pēc
80 gadu laulības jubilejas.
Ingridai Bergmanei ua Roberto Rosellal biji
j ā l ū d z italu policijas palīdzība, kad kādi
Romas restorāna priekšā sapulcējās lielllt»
laužu pūVn. nozākādams populāro mākilinle* I
ku pāri, hoA it sevišķi zobodamies par aktri­ses
«evi^ķ; dziļi izgriezto tērpu. Kad Rose-
Uni izsteidzās uz ielas, lai pūli padzītu, viņi
•zprovorēļa t'kai jaunus svilpienus un naidi*
aus izsaucienus.
Baltais nams bez elektrības palika pagāja*
š ā v nedēļas nogalē, kad Vašingtonas spēk­stacijā
ataadiiā? sprādziens, kas pārtrauca
t t r ā v a ^ pienād; urī atomenerģnas komiujii
un vairākām citām valdībai ioitldē».
IW,iiraudze« 15 vīru t it
diriģenta Guļ
' Bs iprediļ^i noradīja,
^oedibas v§l turpini
,IBM, dk daiKfei i»tui
jifiri nākotnes pa
ļļlmjaiiiticas Dievam,
jo^grak.vai vēlS
0ar§5. Mag. iui. E
par iebniceju pasti
" i e B Baltijas vafe'
«jj lieviežu kvarti'
iļtilrtnki^linlja ai
i lidiM nodaļas, latvi^
ļiiporta kluba kopē,
Tilkto ievadīja dievii
l^pa vietnieks .
ifiti^nork[I]a;ka.m|
liiEela jēga,. Dievs
llļMjis ļasaulea mou
nOeianas atver cilvēkij
'Inlaš ciešanas palīdr
•rBJōki-Līdsas latvir
iiicitijs E. Bergmanig
*MU trimdiTiiekit.
ķJBDa Lidsas latvieši
pipiemņa» akta, kurā
ilZaiiĻš. . I
«iitiiia flitnis Iztelc^
"latviešiem un to o:
licionalo rosmi m
iiAr 14. jūniju a^
* asins kroni 6avi
W)l)ai Utvijs;' teica
^ toreiz pienāca
PirŖema latviešu prļ
4wds." Pats šūtais
ļ^Jamoiime, jo arī ]
\m iekas meklēts,
P divas reizes apc
par mūsu tauti
M*asinigo izturēšai
M^^ubrizos un lai
izmetuši
Raspaiņ^m sirdi. J
' fi.'^ viņa ne
Mjunu 2. Ipp.)
B K j f ""««irti ļJJI