Bavarijas Latviesu vestnesis, March 24, 1949

              m, 83 (257) 1019. g. U. martā
Ar tatāri partk*» ftl teJdiliem ptrtk*
fdtaiM foki'Oi mmu čftsm w» k«trā
Hņa rNftkd^ domāt*
IRO siks plašu DP
pirskoloii^nii
Pēc BādtoUd^ ralAtāJa
mlormādjas, divu gadu laikā da­žādu
valstu migrācijas k<mi!8ija£t
noraidfJuSas apmēram ^.000 DF
neveselības vai diu iemeslu dH.
Siem eilvScieRi pagaidām nav
nekādu izredžu Izceļot Lai kaut
daļēji nodmllnātu viņu nākotni,
IRO galvenā pārvalde Zenēvā no-l&
nusi uz^kt pialu pārskološa-nas
akdju. IMtu tm amerikāņu
joslā pārskološanas akdjā paredz
iesaistīt 27.000 DP. Te ierīkos no­metnes
ari neredzīgajiem. Daudz
rapjtt ntO sagādi tās pārvietotās
personas, kas sirgst ar tuberku­lozi
FlauSu slimniekus nolemts
novietot fpaSfis ndn^ēs. Vienu
§ādu nometni jau Ituvākā nākatnē
dibinās tranēu jcHdfi.
Oi^ālajā puimēneia pārskatā
ģenerālis Klejs ziņo, ka marta
pirmajās 14 dienās no amerikāņu
jodas migrējuM 7200 DP. Uz
ASV devusies 2āH tmm um.
bet pārējie uz Austrāliju un d*
išm zemēm.
S latviešus aici-1 Londonā notiks
na ne ies panikai latviešu dziesmu
VĒTRAS
TRIMOMERI
Trimdinieka tēls pasaula lielceļos
^ nav nekas Jauns. Zināms ari viņa
Uktoiis — cinftias par maizes ku­mosu
vai iet bojā. Nepārsteidz ar!
trimdinieku skaits, Jo grCU bQtu \m
sīkstiem datiem apgalvot, ka otrs
pasmiles kari lajā ziņā sasniedzis
vēsturisku rekordu Tomēr ikvienā
laikmetā trimdinieka rūpju vaigā ir
sd kāds jauns viņa rOgtā likteņa
vaibsts. Un tāds ir ar! Baltijas valstu
bēglieiņ, kuru trimdas iemesli, at-
Iķfilbā no dtiem DP, Ir mums vis­vairāk
prā^.
Domāsim par senajiem grieķiem
vai romleSiem, kam trimda bieM no­līmēja
verdzību, un atcerēsimies
pirmos Amerikas kolonizatorus, kam
politisku vai reUl^aku iemeslu dēl
zaudētās dzimtenes vietā liktenis aedāvāja bHvo pioniera dzīvi aug*
Jā. bagātā zemē. Senais vērp kā
sava kunga dzejdaris vai bērnu sko­lotājs
dažkārt dzīvoja ārēji vieglāku
<blvl par Amertkas pionieri Ikvie­nam
brīvību mīlētājam cUvēkam to­mēr
skaidrs, ka labāka un dlvēel*
gUca ir II otra izive. Ne katrreiz, . ^ . ^ . _
Us otra veida ttmdinieks spēja sa-1 «^^ļj» ^ W i . Jfllija t^gām
vā labā cīnīties, bet vienmēr g«n I ^ ^ P ^ t , JP®*!if!S?
viņi drīkstēja to, ne vienmēr viņi h^Cburch Wprld Swlce" rtlpēm.
mira kā bagāts dlvēks, bet vienmēr PJf^v valodu tejtltlts. kiyā m
m kā brīvs, kā tāds, kam visu mtt- l<^vēki mēģina WJos mēnelos le*
Itt blakus pienākumiem ir piedeiē-1 »I*Jw»i kpnspektivt tm tai vM
Julas art tiesības. la&ft ^ lespē aml pilnW iemāci*
Tā īstenībā neklOst par likumu ties pglu valodu v i ^ tāi
vecais novērojums, ka sveSatnē jā- īpatnībām. Institūta darbs rit 6 kla-sāk
no apaklas visiem vienlīdzīgi. Pim^^ trts^sagatevo nākoājB
Ir starpība, vai trimda Jāsāk kā iz- angļu vatodas skolo^Jļus. kas pē»5
stinfttam vergam vai kā brtvam cU- h»kmlgiem gala pārbaudljumlmn
vScam brīvā. cUvēr^lgā sacensībā, «o^c» «tļauju rīkot «««lu v^oiaii
Nav vienlīdzības likteņa prieklā aripttw« DP nometne Trts pārējās
trimdinieku pārdzīvojumu ziņā, Jo «nipas Mgatavo tulkus un biroja
ftvienā laikmetā citāds ir trimdas darUnlAus. ^
cHonls un tādēļ dtāds ari lo dlvēku Studentu vida ^ir l a t v i ^ poli,
sastāvs. I (Uenvidslavl, ukraiņi, lietuvieti, pat
Ļotii parasts trimdas iemesls ir vi«« kalmiku tautības pārstāve,
dzimtenes nabadzība. CUvēku biezi- pisclpllna skolā stingra, un pir-bā
un izpeļņas trfikums zināmās «^J^ mēaaaii ik vakaru pl 11. vi-izspiež
pasaulē miljoniem cUvē- sicm jābūt gultā. Tos, kurus notver
ku. Tie parasti ir savas tautas naba- P^'C II laika vai kas neievēro dtus
dzfgākie pārstāvji, ar loti mazu sko- skolas noteikumus, soda, uzdodot
1as Ir^llUbu vai pavisam bez tas,P^āclUcs no galvas kādu 6—8 pan-kuri
Pi^fivā pasaulei savus musku- ā^ru dzeJoU angļu valodā,
ļus Viņi iziet laimi meklēt ar dnā- M*^ trisreizējas sodllanas skola Jā-mu
vitalitāti, bet gandrīz gluli bezp^^i- Tāda pat sods draud par ci-kādas
nadonālās bagāžas, Ubl bene, h«» valodas Uttoāanu stunda vai
ibi patria - ir viņu sauklis. Jo ddm- brīvajā laikL Angļu valoda ir vle-tene
viņiem nav varējusi sniegt ne-11^^«8, ko te drīkst lietot Daireiz,
pleddamo minimu, kas liktu viņiem P«ād vārdu krājums izsīksti paUda
to sevilķi mHēi OrOti toikt, par dk PJtteU un galvas mfijieai.
lai ttņā nopelns ir viņu MIU neuz- tnititūtu vada entrģlskfl fito. l
ņēmlbal. apdāvinātības nespēkam K^va. BUcIbas spGcu vidtt ir ari:
vai līdzīgiem trakumiem. Fakts ir P^vi latviali - skolotāji UMu m
tikai tas, ka materiāla un jo sevllki Tre^ianis. Pēc plmā mftiela oo-garfga
ptetidba iezīmē viņu colu ^I^P tijālant, kurā pārgrupē
jaunajā zemē, un viņi ir priecīgi par Masas sasttvu. Tikai tad si-katru
kumosu, kas ir trelmāks ndcāl^as Istā tulku un sMotāJu sagatavo-dzimtenē.
Tie Ir tie. kas v» pēc 20
mnmnA m oma i ADOBIIV NOTA
Sūtņa KL Zariņa vadībā Londonā
siti lo ^ d i , kas jānodzīvo Zviedrijā, i 11 martā notika visu Anglijas lat*
agad vajadzīgi vair& tikai 8, lai ie-1 vielu organizādiu pārstāvju ap»
gūtu Zviedrijas pasi. bet 8 gadi I sprieda, kurā nolēma Šovasar jū«
rietus dāņiem, norvēģiem, ialan-1 nijā Londonā rīkot latviešu dziesmu
dieēiijmi. somi«n un igauņiem. Stok-1 svē^cus. Par svētku rlcibas komi-lolmas
prese mierina baltielus, kaļtelas priek^iēdi ievēlēts komr^onists
šis kara laikā izdotais likums iri Alberts JftruRis. bet par virsdtri^^.
provizorisks un paliks ap^ā tikai I tiem izraudzīti: A. JIrums, V. Ba§-
līdz 11930. g. 30. jūnijam, bet jau ta-|tiks un D. Vītols.. Sanāksmē ierosl*
gad tieslietu ministrs i^ēlis Ipalu I nāja ari dibināt latvielu organizē*
kmnislju, kaa Ukumu ievērojami |dju ii^vienlbu Anglijā,
pārstrādi Tas savā l aM pieņemta.
Respdct^t viims vecos un pā^^
baudītos morālijM terrom vmfi^
mienus. Padomju Savienība ar otru
notu Zviedrijas baltietu bēgļu liea^
bUa «ksnieguai savu. Ari lorda;
Zviedrijas atbilde bija negatīva un
tajā sUngrā un denigā veidā norai*
dlta krieyu prasība izdot aizturētos
baiu^us^ Atbildes notā va pa­skaidrots,
ka aizturēto igauni Sūr-veli
nodos krimināltiesai Baltiešu
bēgļos padomju uzmācība tom^
radījusi tādu satraukumu, ka de«
bates lai Jautājumā izcēlās pat
Zvi^jas parlamentā.
Vienā no pēdējām parlamenta sē­dēm
iekšlietu nUnlstrs Andersona
paskaidroja, ka Zviedrijas valdība
jau loti ievērojamā vddā nākusi
pretim baltielu bēgļiem, un ka
viņu dēļ nevar saīsināt to laiku,
kas nepiedelams pavalstniedbas
iegūSanai, dtādl radisiai sn^o^^ts
ari pārējām tautībām. Agrāk pra-veltTs
nacionālai
audzināšanai
Ja nav laikus gultai - jāmācās
dzejolīši
i,asmm IVOBLD inmviCB^ ANGĻU VALODAS iNSTrroti
šana. Institūtam ir sa^ blbHotika
uņ lasītavai ar angļu granātām,
žurnāliem un i tvizēm.
Skblas Istabās parasti dzīvo 4—12
dlvSkl Iekārtotas trisstāvu gultas,
bet mācīšanās apgrūtināta, jo ne­gribot
traucē dtu tuvums un saru­nas.
Studenti suņm strādātāju de­vas
un dgaretes. Sis institūts ir
vienīgais tāds vjsā amerikāņu Joslā.
Skolas adrese: Laut/Pegnits, CWS
Languaga Institūta.
J ā n i s Riekstā
gadiem nav iznākuši no Kanādas
mdBem, Jo ..tut dobrij džob«. vai kas
ģitari tm uzēd makaroni» Jo­projām.
Viņi pers<mlgi ir laimīgāki,
UZAICINlIUMS
RBNIAIHNIBaBII
L K S lūdz visus toe pi
^ KteinkBtz, l l b .
m tas viņiem ir pārejoia «eēr- oūnzburgrt)o. Adreses nepiedelamai
Kā zināms, lis trimdas veids pa-'
rasti sastopams miera apatāklos un,
rēda cUvēku «pu, kas Jaunajā grāmatesi Uh kad tts bija notids.
mē ir ne tikai nabagāks par visiem, vai nebija bērni Jālolo, dk tālu
bet ar! saHgi stāv vistuvāk se- v i^ Iespējams, vai vecajiem lauku
najlem proletārieliem, kas savu tēviem nekrājās avīzes un grāma-postu^
alzmlrsa, Ja vien Rom^ ķd» | tas la *apja, vai cUvBd — bet kā-zars
deva „malzi un spēles**. das Iķlrcianās materiālās kārtās -
Protams, lādi pārspriedumi nav pēc karstās daiba dienas nemācUi^
iespējami absolūM objdrtivā nozl- kori ddedātt
IS!^^! H*"^. ^u^. ^^^J* spirgtums un ārvtami tā- ^ « u«»»«Ha. 4 . u ?eiSL%^^ ^ZX\ ""^^^ 7 T ® ^ \ ^ . ' ^ ^ S^^^ ieprieklējo bijusi spacu aakārtolanar m pdu
JL^. Pit simtim. ir nāds
gandarijums. Anglijas puritāņi,
dzimtie vajāti, deva gartgo seju
Amerikas Savienotām Valstīm, kas
augdamas bddsot l&a palal Angli­jai
atzīt savu spOm. Mūsu dienās
lis padzītais bftms var Jau valdīt
pār pasauli
Sādu piemēru nav masuna Dau­dzas
jaunas un vecas zemes ir
aimuglotas ar fādu nevainīgi de-tulo
prigām sāpēm. Daudz svētīga
un konstruktīva lādi Uk^a pie­meklēti
dl Vēkl, nu būdami dzīves
ziņā gudrālde, ir devuli pasauld,
un. Ja ari ka-jrreiz tieši un Ja ari
ne katrreiz Jau savā mūžā, tie to-m&
ir līdzējuši art> ^vai dzimtenei.
Šodien lietti stāvoklis, kas attie­cas
uz fmllddbu tautai un dzimte­nei,
vētras trimdiniekiem ir savā tik
ņā labāks, nekā dažiem viņu vēstu­riskiem
soiēiem Valstu un tautu
kopdzīves saites Ir ^mezglojušās
arvien vairāk, tā ka rets ir tas noti­kums
divu tautu jrtarpē, kas reizē
m nebūtu svarip pārējām. Tā ari
Idaltijas valstu likt(mis, gan ilgi un
netaisni noklusēts, tr Jo dell ieslēgts
lielajā probltou mezglā un, risino­ties
tam, nevara tikt mākslīgi
i z s l ^ no starptautiskās kārtības
dabīgās norises. Saišķi vēl tādēļ,
ka trimdinieku balss nepiekusis
saukt pēc brivibas un vienlīdzības
it visu tautu dzīvē.
! ' V. Upesiācis
ie-
Aiikattciji,
nenomitiet laMeiti
grāniatasl
Neviens aizbraucējs visu sev līdz
nepaņem, arllatviešu grāmatas nē.
Ir labi, ja tās pārdod vai atdāvina
dtiem tautiešiem» bet notiek ari ci­tādi
Kāds tautietis pirms aizbrauk­šanas
vairākas stundas nopūlējies ar
latvielu ^matu. dedzinālanu, bet
kāds dts tās vienkārli pamatii sa­vā
dalvokll, m d s l ^ a saimnieks ^
vādetis tās aizneds us lietuvielu
nometni pārdolaniai, domādama, ka
ari lietuvji saprcil lo griima^ va­lodu.
Un tf» notiek liMĻ kad no visām
pasaules malām \ML saud^d pēc
lAtviēlu grāmat&nl
Neaizmetlsim un neiznldnāaim ne­vienu
latvieSu grilmatu, bet. sekojot
LNP prezidija un LCP pri^sēža J.
Celma aidnāJumamĻ nodosim tās
caur saVas nometnes nadonālo ko-miteJuLCK
kā ziedojumu sa-dalSlanai
trimdas bibUotēkām. Stip-rmfldm
mūsu trimdas mitrua ^
l a t v i s gara vēriftāmi
LCRintii.
kl'SSu^eiaS^ «cii" vcribu
bOs liels un v i z mitesiet.
TaJbi 8avI}ņo]uins baltieSot ir tft
spēcUCS, ka driud atsaukties uij
vinu sainmiecibas stivtddi —
tviediru darba devi]! aik Izridlt,
neajHiiieriiiBtlbu ar strādnleldem. IjJ"»?)» ŗ^CM un
kas ntedomt flgft palikt darbi, bet YWCAa gadskBrteifi konference
kal BlSnus t>ar izeeloianu. Šai n^l^on^^vni piedalījis pSntivH no
kara Zviedrijas valdftas partUu « . a««"JM- a^oJ^ņj».!»'
o^Sns JSetgm — Tidain|en"l««l«^ vald« preridlja prieMsMta
snledat plaSu Bruno Kalniņi inter-ļņ»>c. R Muto. 34 ijodalfis tesiga
viju. kurā viņS baumas par baltleSu darbība bljuid ^ liglttlbas un i».
tieksmi iicelot nosauc par stipri bteditekl fa^taj^?* ""«"'".'^i "f?:
parspaetfin. Vlņl esot pateicīgi un ļ*»-.Ģe»M*»wO[etto Pnd»^
apmlivinltt ar Zviedriju valdības gjj'a pw virojumļem paMul»
humtno ridbu un uzskatot lo vaUU *"^'!"if. Šveicē. B. ļ.
par labBko aiiU temi. No visiem JjJ^ ^'^^'^v.I!^''*^. ^
28000 baltieSu bēgļiem izce)ot gata-I^CAs darbs vishbKc seknid» SoUiM tikai 500 latvielu un 1800 «««^«jUls grupās savā mātes vrt».
mm. I dl. Tas abats ari no pasaulM ¥U*
Lai nomierinātu bāglu prātus, lat- CAs pu8esj>ēc divu dienu aosprle.
vlafu lalkraksU Zviedrijā pubUcā fto vairākas molū^si.
Utvlefcļ palīdzības komitejas M-P^^^.J^SHSSL.*^'^.-'^^
sBukuini )»• aldna nepadoties P«- 2«^'^«»«S» ""^^S!^
nikaL Tajā pasvītrots, ka vispl-l**'*»* llelKcu vērību veltīt tlvn.
rSjo nedrošību vēl parttprina dažu JJĪl^*"JS*I» «l^rinSlaMl
uzņēmīgu veikalnieku apkārtraksti J « « , i M C ^ Y W C A 8 nodalām OP.
kas personīgas pelņas nolūkā aicina K">1««; e«cl3a8,lm^ «
tautieiluB reJtotrSties ia»ļolanaI P^c^^*» •'«^^ aomeklēs
kuģos u» ai«]Qras nmCm. IJPK ari a™*'^ nomeb^un sllronIeSs
atgādina, ka zviedru Iestādes apņ»- 5",1?°*. ^i!J1^..5?*^ i!*
mutās pagarināt vB ut 8 gadiem teica .nodalām 1^^^
uztuiēilanās atļaujas, kam t«rmlņi daUdu YMCAs treniņa ccntni rt-l:
dMlda«s tajāsdienfis. koto fltldcfls audztnālanas kum
»Utvlu aņas" piebilst, ka pt- apmAlBanā. PUSākl ISrlko ari s«-
domju Savienības atitārtoto plapra-tebai^atarp dažādu tautību
suumu nolūks galveni kārtā irļVMCA» biedriem. o.
nervosBt baltieSu bāglus. Sis atklr-kulturaš
dzīve Zviedrija
Iet pie pasaules. K l dzīva aptfldilba
un d^oia vits viņi griefas {de d l -
vēees sirdsapziņas. Lūk — mani
drimtenē deģ mfijas un mirst nevai­nīgi
dlvad, vfi vairlk — tur mirst
viss cēlais un gariļ^ stiiprals, tai dotu
vietu verdzībai.
Vbtures gaitā mēs redzam, ka t l
ne vloimlr ir Ujusi bēgSana. n ir
totāls tebaldliamis^ m a n e m ^
ņemams nopietni Tā igauni Pērnu,! «nSU O«»1TI
ko zviedru Iestādes uzskatīja par , Jj^^ «
•abtedribal blstumi wi lettodzija »5^*«»'«s*" g"»^^^
trakonomā. padomju lestādM tts*a< U^P* " (i^^ Izceļojis uz Muoķti,
ta par gluži normālu dlvēku. To f^»**. J^"'««.SS^^^
apllednājU ārsts pēc Pērna atgrie- ™>ļ.«*«l«0' N«tvalltlq«!em strt*.
lanas :PadomJu Savienībā, «n |is J^«ņn*'teteicam8brauk^^
apstāklis art Ipali pieminēts n«al. fr2?"*.^2^1S2
dlUjā iHillevBtu lotl. m J?*»
'ttjs atrādi par grāmatvedi, ptins
80.000 franku minesi, bet a cUvSni
tinmes uzturam un dzivtikllm inied
ma. Vr dalu. DtTvokhi krize Uela.
Nav Ieteicams dariia līgumus slēgt
u> llflktt talku. Jo pēc tam, bri^
PBN kluba Hterfirajl vakari St<*-1 ^JĪJS^ ^«"^
holmi prof. Svibe ŗunija par {SSSAJffif'SSSh^^ ^
vležu trimdinieku dņu Latvijas na- SS? «/f^*
atkaribns atjaunJanil. ndv&tēdams 2«i.0^»P«««S « « I " "^^ p l ^
tās izredzes skeptiATlo viss atka- « « ^ - T , 2 ^ * V r
rigs no pasaulaTpolttiakās konstel- ^J^'^JJ^J^'
liSjas. KIrlls m*i% tunidami M 'J'''iŽ.-K?'*^^«'J!^' ^ ^
par tatilelu rakstniecību trimdā, ut- Ca^btanca. Maroa
svēra, kttrilkat lielu linljtt un Ideju. I LCK inf. a
Latvittiu un Igauņu nacionIUe
timdi Zviedrtjl prajdctē aprīta bel-i
l s StolcholmI sarīkot kopēju simfo­nisku
kiimcertu. Par diriģentiem Ue-
Ittjam fviedru simtaņiskājara orķei-tiim
paredzēti Teodors Beiteit unip K i > i , t , | . | •m^.ra»
Otavs BMts, bet programmai min llLL' I I : ' ^ ^^
Jlzepa VTtola, Jlņa Medlņa, Ad.
AbelM, Ed. Tubina un dtu baltieSu
dutnts.
VĪSI UlBS
REDAkCIJAi
•AEBŪf ABI MOSU CEļJ
Par izceļoianu aprietot un IsMt,
k l l a b i k l versija dleztran bieti pte-
Utvltiu stigu kvarteta tuRMja pa|««»n«« l«tvi^. «Mlpnistu vtenļte
Zviedriju, dk puedzams. turpini- »S*'«»f«» *«2''Ž,!f sies vēl ilds 10. aprīlim, kad paie-n'utu paturēt ari nadmālo vienību.
dsēta koncerts Malml
PēUksn aalēns no sava apmaklē-spriedēja
līmeņa. Mūiu viedokta pa-ļ tis nav iMetIriskas Ipallbas. Tās
mat» var bOt Latvijas sociālais, mo- Ir domātāju Individuālistu gaitas.
«i"" l'i'"?"" P«- T«<Jl «Oviki nektuva un n e ^ a
ļldj salīdz nāt o sevišķi labi tagad, kiat par muskuļu aksportētijiem. Jo
kad turpat visi kontinenti atklājas centība sēja saites « dzlmteS^ Jo
masu dļvStu skatam, un tāpēc mh stipri un art deva allal ptetii^unl
zinām: latvIcSl nav un nekad ne- Uelu kunosu.
būfu bljoSI 81 emlgrfidjas veida d l - Laliāda tauta kKttu par trtnidl-vēki,
kas remilāri im masveidīgi do. nlddem, vajadzēja nakt ^tastrofal.
das sv^tnē. vētrai, kas izrauj stipriUcos ozolus.
Latvijas zeme deva ikvienam ide-l Apmēram t l . kā tas tagad ir nott-tieķami
maizes, un latvIeSu cilvēks ds. Sis ir otra vēstuif padstamā-mllēļa
darbu un pastivigl centās uz kais trimdas vdds. un ieit ceļas
aus5u Tus nav proletāriskas Ipail- kājSs nevis tie. kas būtu savā zemē
bas tāpat kā skarbajā klimatā un kluw« lieki, bet tieii tie. kas vis-
Rr«ta darbā izauitusl dzimtenes ml- stiprāk tai pieķēruMes Kādēļ? T§-
cl!!?s-?'T^., «altes. dēl, ka šis v ^ u allaž' ir politiskas.
Tāpēc svešāda latvleSu garam ir ta- tās skar ne tik daudz miesu kā ga-
Sad dažas z^mH vērojama strSd- ru. Sidos trimdas gadljunfts nebēg
K""'- ^''^^^ taiākā no granātām, no sSeia Iraraspēkl
nu^f ĪMrJll!'''!^ Jl*^,™ P"*» «zmācibas. no pāreJoSām briesmām,
vir^n?*?^*]" <^ ^rim\io pēc katra kara vai ievolūdjas
vwbOt tikai ogJraM vai tikai lauk- Iestājas miera,
jtnidnicki un - ne sdl tālāk. Bet ja domitālam dlvScam Ir
Jņl nemaz negrib, lai dtādl būtu. ka uzbrucēja nārsp^ neēdes
^^?v fr^k^^^^^^^^^^ svēt- zemnieka mijas S S ? ^ a r i " ^ '
var enmeklēt lemllptas suiju nieks pats, ka tikumu un kārtības
^^^^^^ iedzert savu balsu izsludināti par noriSr^u ^
n I?*^ X. . r®^ ^^'s P«^celt dubļos sa-
'^l'^^^^^.i" ^^^"^ mullas mīto karogu, tad kā l^enā
latvMu zemnieku kārtas kaujā --pārspētais atkāpjas. Vin5
natājs ar sīksto mērķi -~ reh atstāj savu zemi, lai ar kaUo dz!\^.
^ pie savas zemes. Un kad vltiā bu aiznestu citos cilvēkos dalu sa­lt
tids plejeTttes - - k ā vlņl sitās, vas dzīves un ideālu. Tas ir vina
XI tika vaiā no nniiinieka parādu | dl trimdini^ pēdējais ierodis Viņi
Juma Vldjā atfrieto St(Miolmi un
tiifatāvoiliā jM«m JUikmM un
dlvati".
Nometņu
dzīve
LNP SIESUA notika 2. iprlU 1^
litigenā. Sai sedbā V. Janums pār*
triiuka Daugavas Vanagu noda)u
i^meklUumu AngU}ā un Izbrauks
atļpticaļ m Vēdju.
AUSntIJAS latvis pārMvii
LCP un ^ t l e i u Ziņas Auitrljr*
reiilaktmt Svalds Fralvalds ar ģi-
Ru»ni atftājis Austriju un devies ui
ASV, kur strādās Valingtofias tu*
vumfl. Arf ASV viņā dmā i«ipēju
ro)i)eiās piedalīties latviešu ai
bUKlrlskāji dzīves organizāāanā un
daHM^es trimdas presē. JSaltieSu
Zlirn AtistHJā'* turpmāk rediģēs
U3C loceklis O. Slktars. VZ ASV
alzbraudii arf Auglaustrijas lat*
vleāu drsiudzes mācītājs V. RoUe ar
^menL
l£PBIE&BEJāS ESUSTVIROU
MIRLAS ATBim^UrUMS
LlURCsdiklii a. Mftftatas. 9. EoīH. 11. MUs
12. Lar. IS, Geitt. 14. Nirra. 16. TftrtiL IS
Ateiit». Sus. Z2. AtS! 24. Etiiēot. 2S.
Oitlli. 30. Matli. 31. Aaodi. 32. Co. 33. Tolks
34. TtUt 3». Sutēma. - StiltaUki! l. Del
na. 2. Mlr?«. 3. Ar. 4. SIfat. 8. Llitt. 6
Aktii. 7. Si&bf. & Utoas. 10. Maiiots. IS.
Rio. 17 ROpola. 19. Tot. 21, OUu 22. Aorta
33. Atāli. ;t4 Stost. 29. Imitē. 26. Etiķa.
27. Stoti. 2SI.lfikL3S.Em (emanSciji).
Bet vienmir āoa izteikumus pftil tā-daļ
esam noraidījuši kā nereālut^
Neesroitt dsirdijla, vai kāds latvleSu
koloniju radttinai ieipUas tirfām
pārtMmdtJli.
Kanādai Th» Westem Productr
yiagazina 20. janvāra numurā atri»
dtt rakftu par Kanādas kara veta»
rāmi lauksaimnieelbas lldumnltku
kooperatīvu Saskatevānas provind,
ziemeļos no Burkānu upei (Carrot
Rlver). Tur lādam nolūkam melālne
60.00 akru Uela platība, no ku?ai
7300 jau pārvērsti par līdumu. Kul-tivēāanai
pmdzēio zemi valdīta
pie^dr Kdunmiiku kooperatīvi^,
kuru rtdbā nodod art Ijmias mali*
naa. Bez tam katra kooperatīva da­lībnieku
vienība (lajā gadījumā 4e
ir dalādu tautību kanadielu veterl»
nD saņem tielā Uetolanā lauksaim­niecības
rīkus un maliņas Ifdz 2320
dolāru vtrttbā, kas izmaksājami 10
gadu laikfi tādā kārtībā, kā to iz­vēlas
pats maliņu saņēmējs. Ikvie­nai
kooperatīva dalībnieku vienībai
(^m«iel) tiesība nolīst un Iegūt no­mā
uz 33 gadiem 320 akru tcrri"^
Wrmā no līduma legOta raža brt.a
no Jebkādām nodevām, bst no kat­ras
nākamās valdībai Jāmaksā sep­tītā
dala. Pēc 10 gadiem ķuUlvžt^
zemi no valdības var art atpirkt^
Raksta autora apmeklētajā koopcra-^]
tlvā no m ledzlvotājlan darba sp^
jlgi bljull 63. un tie par savu pirma
^ada darbu, raugoties pēc tā rakstu­ra
no līdumnieku kooT>er§tivu savie­nības
saņēmuSl 0,70-1.05 dolāri P^J
stimdu. — Kanādieši domā. ka s^al
veidā tiem Izdoloties kultivēt lie^^
daļu no tagad vēl dikā stāvošži
la\iksainmieclbai derīgās zemes.'
ar
ļ i ^ fap ro
^iļdlsae
4 ^ >1
k a W
cm